Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai — izmeklēšanas noteikumi

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

Regula (ES, Euratom) 2020/2223, ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanas efektivitāti

KĀDS IR ŠO REGULU MĒRĶIS?

Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 mērķi ir:

• pastiprināt ar Lēmumu 1999/352/EK (EOTK, Euratom) izveidotā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) neatkarību, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas negatīvi ietekmē Eiropas Savienības (ES) finanšu intereses*;
• veicināt OLAF izmeklēšanas darbību efektivitāti;
• uzlabot sadarbību starp dažādajām iesaistītajām iestādēm un struktūrām;
• stiprināt to personu tiesības, par kurām veic izmeklēšanu.

Regulas (ES, Euratom) Nr. 2020/2223, ar ko izdara grozījumus, mērķi ir:

• pielāgot OLAF darbību Eiropas Prokuratūras (European Public Prosecutor’s Office – EPPO) izveidei, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 (skatīt kopsavilkumu), lai nodrošinātu maksimālu papildināmību;
• uzlabot OLAF izmeklēšanas funkciju efektivitāti attiecībā uz vairākiem īpašiem jautājumiem, tostarp šādiem:
  • jauni noteikumi pārbaužu uz vietas un inspekciju veikšanai;
  • piekļuve bankas kontu informācijai;
  • procesuālo garantiju kontroliera izveide;
  • attiecīgo personu piekļuve novērtējuma ziņojumam;
  • sīkāk precizēta krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu loma ES valstīs;
  • jauni noteikumi, lai uzlabotu izmeklēšanu pēcpasākumus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

OLAF:

• veic iekšēju un ārēju izmeklēšanu;
• sniedz palīdzību EPPO, kuras pamatā ir cieša sadarbība, informācijas apmaiņa, papildināmība un darbību dubultošanās nepieļaušana;
• sniedz ES valstīm palīdzību, organizējot ciešu šo valstu kompetento krāpšanas apkarošanas iestāžu sadarbību;
• izstrādā ES politiku krāpšanas apkarošanai kā Eiropas Komisijas dienests;
• palīdz izstrādāt un attīstīt krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju, lai aizsargātu ES finansiālās intereses;
• veicina un koordinē operatīvās pieredzes un procesuālās paraugprakses apmaiņu;
• ja nepieciešams, piedalās kopējās izmeklēšanas grupās;
• atbalsta kopīgas krāpšanas apkarošanas darbības.

Iekšēja izmeklēšana

OLAF:

• veic administratīvu izmeklēšanu ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kā arī uzņēmēju* telpās;
• ir tiesības tūlīt un bez brīdinājuma piekļūt jebkurai būtiskai ar izmeklējamo lietu saistītai informācijai un datiem;
• ierēdņiem, citiem darbiniekiem un biroju vai aģentūru vadītājiem var pieprasīt mutisku un rakstisku informāciju;
• informē iestādes, struktūras, birojus un aģentūras, ja izmeklēšana attiecas uz to darbiniekiem, un vajadzības gadījumā apspriežas ar tām, ja ir jāveic administratīvi piesardzības pasākumi, lai aizsargātu ES finansiālās intereses.

Ar grozījumiem Regulā (ES, Euratom) 2020/2223, OLAF izmeklēšanas laikā var piekļūt privātām ierīcēm, ko izmanto darba vajadzībām, ja OLAF ir pamatots iemesls aizdomām, ka to saturs var būt svarīgs izmeklēšanai. Piekļuves pamatā jābūt iekšējiem noteikumiem, kas jāpieņem katrai attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai attiecībā uz tās darbiniekiem un locekļiem.

Ārēja izmeklēšana

OLAF:

• veic pārbaudes uz vietas, inspekcijas un citas izmeklēšanas darbības ES valstīs, trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās, kā arī pie uzņēmējiem saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96, kā arī saskaņā ar sadarbības noteikumiem un savstarpējas palīdzības nolīgumiem;
• var nosūtīt ES valstu kompetentajām iestādēm informāciju par krāpšanu, korupciju vai citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē ES finanšu intereses, lai tās varētu attiecīgi rīkoties.

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 2020/2223 grozījumiem, veicot ārējo izmeklēšanu, piekļuve privātām ierīcēm, ko izmanto darba nolūkos, notiek ar tādiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā apjomā kā attiecīgās valsts iestādēm.

Izmeklēšanas procedūra

OLAF ģenerāldirektors:

• var sākt ārēju vai iekšēju izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, vai pēc pieprasījuma, kas saņemts no attiecīgās ES valsts vai iestādes;
• ja ģenerāldirektors nolemj nesākt iekšēju izmeklēšanu, var nosūtīt visu attiecīgo informāciju ES iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai vai attiecīgajai ES valstij;
• vajadzības gadījumā vada izmeklēšanu, pamatojoties uz rakstiskiem norādījumiem;
• ja izmeklēšanu nevar pabeigt 12 mēnešos pēc tās sākšanas, pēc minētā laikposma beigām un ik pēc sešiem mēnešiem pēc tam ziņo Uzraudzības komitejai;
• var nodot attiecīgās valsts tiesu iestādēm informāciju, ko ieguvis, veicot iekšēju izmeklēšanu, un kas ir to kompetencē.

OLAF personāls:

• izmeklēšanu veic objektīvi un neitrāli saskaņā ar regulā izklāstītajām procesuālajām garantijām un nevainīguma prezumpcijas principu;
• veicot izmeklēšanu, OLAF vāc pierādījumus gan pret attiecīgo personu, gan tai par labu;
• izmeklēšanas laikā jebkurā brīdī var iztaujāt attiecīgo personu vai liecinieku, par to laikus paziņojot, — šai personai ir tiesības neliecināt pret sevi un saņemt palīdzību no kādas izvēlētas personas;
• sagatavo iztaujāšanas protokolu un tai izsniedz šī protokola kopiju;
• sniedz attiecīgajai personai iespēju sniegt komentārus par faktiem, kas uz viņiem attiecas;
• ārējas un iekšējas izmeklēšanas gaitā nodotu vai iegūtu informāciju neatkarīgi no tās veida izmanto saskaņā ar konfidencialitātes prasībām;
• sadarbojas ar EPPO, Eurojust, Eiropolu un ES valstu, trešo valstu un starptautisko organizāciju kompetentajām iestādēm.

Piekļuve bankas kontu informācijai

Ar grozījumiem Regulā (ES, Euratom) 2020/2223 tiek pastiprinātas OLAF izmeklēšanas pilnvaras. Sadarbojoties ar valsts iestādēm, OLAF var pieprasīt bankas kontu informāciju un, ja strikti nepieciešams, arī par darījumiem. Tas ir jādara, ievērojot tādus pašus nosacījumus, kādus piemēro kompetentajām valsts iestādēm, un ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums, kurā jāiekļauj pamatojums par pasākuma piemērotību un samērīgumu.

Procesuālo garantiju kontrolieris

Saskaņā ar grozījumiem Regulā (ES, Euratom) 2020/2223 ir jāizveido neatkarīga procesuālo garantiju kontroliera amats. Kontrolieris ir administratīvi piesaistīts Uzraudzības komitejai un ir atbildīgs par attiecīgo personu sūdzību izskatīšanu, kā arī tam ir jāsniedz ieteikumi OLAF par to, kā atrisināt sūdzībā skartos jautājumus.

Cieša sadarbība starp OLAF un EPPO

OLAF un EPPO ir papildu funkcijas attiecībā uz ES finanšu interešu aizsardzību, tādēļ tām ir jārīkojas ciešā sadarbībā. Saskaņā ar grozījumiem Regulā (ES, Euratom) 2020/2223 OLAF joprojām ir administratīva struktūra, kas pilnvarota veikt administratīvo izmeklēšanu, lai sniegtu finanšu, administratīvus, disciplinārus un ar tiesvedību saistītus ieteikumus. EPPO pilnvaras, kas attiecas uz 22 no 27 ES valstīm, ir saistītas ar kriminālizmeklēšanu, lai noteiktu kriminālatbildību personām, kuras ir iesaistītas krāpšanā, korupcijā vai citos noziedzīgos nodarījumos, kas ietekmē ES finanšu intereses un ir tās kompetencē.

Sniedzot atbalstu EPPO un aizsargājot pierādījumu pieņemamību, kā arī pamattiesības un procesuālās garantijas, EPPO un OLAF cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas Regulas (ES) 2017/1939 procesuālās garantijas.

Novērtējuma ziņojums

Pēc izmeklēšanas pabeigšanas ģenerāldirektora vadībā jāsagatavo novērtējuma ziņojums:

• kurā jāiekļauj:
  • izmeklēšanas juridiskais pamatojums;
  • veiktās procedūras un ievērotās garantijas;
  • konstatētie fakti un to provizoriska juridiskā klasifikācija;
  • aptuvenā finanšu ietekme;
  • izmeklēšanas secinājumi;
• ja nepieciešams, ziņojumam pievieno ģenerāldirektora ieteikumus attiecībā uz to, vai būtu vai nebūtu jāveic kādas darbības (disciplinārus, administratīvus, finanšu vai tiesvedības pasākumus), un dara zināmas aptuvenās atgūstamās summas;
• to nosūta ES valstij vai attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai.

ES valstīm:

• jāizveido Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests (Anti-Fraud Coordination Service – AFCOS), lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu ar OLAF;
• jānodrošina vai jākoordinē OLAF nepieciešamā palīdzība, lai tas varētu efektīvi veikt savus uzdevumus.

ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras:

• pieņem noteikumus par to darbinieku pienākumu sadarboties ar OLAF un sniegt tam informāciju;
• nodrošina iekšējās izmeklēšanas konfidencialitāti;
• ja OLAF ģenerāldirektors ir sācis vai apsver iespēju sākt izmeklēšanu, šīs struktūras nedrīkst sākt vienlaikus izmeklēt tos pašus faktus;
• nekavējoties nodod OLAF visu informāciju, kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas nelikumīgas finansiālas darbības gadījumiem.

Atcelšana

Ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 atceļ Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪS REGULAS IR PIEMĒROJAMAS?

• Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ir spēkā no 2013. gada 1. oktobra.
• Regula (ES, Euratom) 2020/2223, ar ko izdara grozījumus, stājās spēkā 2021. gada 17. janvārī.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1.–22. lpp.)

Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2223 (2020. gada 23. decembris), ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanas efektivitāti (OV L 437, 28.12.2020., 49.–73. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1.–71. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29.–41. lpp.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Novērtējums par to, kā piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (COM(2017) 589 final, 2.10.2017.)

Komisijas dienestu darba dokuments “Novērtējums par to, kā piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999”, kas pievienots Komisijas ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei (SWD(2017) 332 final, 2.10.2017.)

Komisijas Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 20.–22. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2.–5. lpp.)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1.–4. lpp.)

Komisijas Lēmums 94/140/EK (1994. gada 23. februāris), ar ko izveido Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevēju komiteju (OV L 61, 4.3.1994., 27.–28. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 02.02.2021