ES kopējā zivsaimniecības politika

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Zivsaimniecības pārvaldības mērķis ir ļaut zvejniekiem maksimāli palielināt nozvejas apjomu, neapdraudot zivju krājumu ataudzēšanu (“maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms”). Šajā saistībā lielākajai daļai komerciālo zivju krājumu ir noteikts kopējās pieļaujamās nozvejas apjoms (jeb “zvejas iespējas”). Ja iespējams, līdz 2015. gadam, bet ne vēlāk par 2020. gadu un dažos gadījumos 2025. gadu, nozvejas apjomam bija jāatbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam attiecībā uz visiem krājumiem.
• Zivju krājumu pārvaldība ir balstīta uz zinātniskiem ieteikumiem. ES dalībvalstīm ir pienākums vākt, pārvaldīt un darīt pieejamus datus, kas nepieciešami zinātnisko ieteikumu sniegšanai. Tie ietver bioloģiskos, vides un sociāli ekonomiskos datus. ES finansiāli atbalsta datu vākšanas darbības.
• Ieviešot izkraušanas pienākumu, KZP regulas mērķis ir izbeigt izšķērdīgo praksi nevēlamo nozveju izmest atpakaļ jūrā (izmetumi). Izkraušanas pienākums pakāpeniski tika ieviests laikā no 2015. līdz 2019. gadam un šobrīd ir spēkā pilnībā, liekot zvejniekiem izkraut visas regulēto komerciālo sugu nozvejas.
• Daudzgadu plānos ir noteikti zivju krājumu pārvaldības mērķi.
• Tehniskie pasākumi ir plašs noteikumu kopums, kas reglamentē, kā, kur un kad zvejnieki drīkst zvejot. Tos nosaka visiem Eiropas jūras baseiniem, taču dažādos jūras baseinos tie būtiski atšķiras, atspoguļojot reģionālos apstākļus.
• Ar KZP regulu tiek decentralizēta lēmumu pieņemšana, tuvinot to zvejas vietām (šo procesu dēvē par reģionalizāciju). Ir paredzēts izveidot konsultatīvās padomes katrai ģeogrāfiskajai teritorijai. Dalībvalstis, kurām ir ieinteresētība pārvaldībā noteiktā teritorijā, var ierosināt saglabāšanas pasākumus, kurus Komisija var pieņemt ES tiesību aktos.
• Zivsaimniecības kontroles sistēma nodrošina KZP regulas, tostarp jaunās Regulas (ES) 2023/2842 (Kontroles regula), noteikumu ievērošanu, kā arī cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (Regula (EK) Nr. 1005/2008 – skatīt kopsavilkumu). Regulā (ES) Nr. 1026/2012 (skatīt kopsavilkumu) ir izklāstīti noteikumi, kas attiecas uz zivju krājumu saglabāšanu valstīs, kur veic neilgtspējīgu zveju.
• Pateicoties jaunajiem tirdzniecības standartiem attiecībā uz marķējumu, kvalitāti un izsekojamību, patērētāji tiek labāk informēti par nopirkto zivju izcelsmi un to ražošanas veidu.
• Ilgtspējas princips attiecas arī uz ES kuģiem, kuri zvejo ārpus ES ūdeņiem. Komisija ir pilnvarota piedalīties sarunās un ES vārdā noslēgt ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerības nolīgumus ar konkrētām trešām valstīm. Šie nolīgumi:
  • ļauj ES kuģiem zvejot nozvejas pārpalikumus partnervalsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā tiesiski regulētā vidē, saņemot pretī finansiālo ieguldījumu;
  • ir vērsti uz resursu saglabāšanu un vides ilgtspēju, nodrošinot, ka visi ES kuģi ievēro vienus un tos pašus kontroles un pārredzamības noteikumus.
• Dalībvalstīm ar daudzgadu valsts plāniem ir jāatbalsta ilgtspējīgas akvakultūras attīstība.

KZP regulas pārskats

Komisija 2023. gadā publicēja ziņojumu par KZP darbību. Šis ziņojums novērtē, kā darbojas KZP 10 gadus pēc pēdējās reformas 2013. gadā. Tajā sniegts pārskats par to, kas darbojas un kur ir sasniegti taustāmi rezultāti, kur īstenošana kavējas un kādi centieni joprojām ir vajadzīgi, lai pilnībā izmantotu KZP potenciālu. Tajā pašā laikā tam ir arī uz nākotni vērsta perspektīva, kas sniedz redzējumu un virzību uz ilgtspējīgu un noturīgu zivsaimniecību nākotnē.

Komisija katru gadu publicē paziņojumu par situāciju saistībā ar zivju krājumiem un organizē plašu sabiedrisko apspriešanu par ikgadējo zvejas iespēju noteikšanu nākamajam gadam. Paziņojumā novērtē, kādi panākumi gūti saistībā ar ilgtspējīgas zvejas panākšanu ES teritorijā, un pārskata līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām, nozares sociāli ekonomiskos darbības rādītājus un izkraušanas pienākuma ieviešanu. Tajā izklāsta arī ierosināto nākamā gada zvejas iespēju pamatojumu.