ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Lai nodrošinātu biodaudzveidības atjaunošanos, stratēģijā ir noteikti vairāki mērķi un saistības, kas vēlākais līdz 2030. gadam jāsasniedz turpmāk minētajās četrās galvenajās jomās.

1. Vienots aizsargājamo teritoriju tīkls

   Tīkls:

   • juridiski aizsargā vismaz 30 % ES sauszemes un 30 % jūras teritorijas un integrē ekoloģiskos koridorus kā daļu no Eiropas dabas tīkla;
   • stingri aizsargā vismaz 30 % ES aizsargājamās teritorijas, tostarp visus pirmatnējos² un senos mežus³;
   • efektīvi pārvalda visas aizsargājamās teritorijas, nosakot skaidrus saglabāšanas mērķus un pasākumus un pienācīgi tos uzraugot.

   Līdz 2021. gada beigām Eiropas Komisija kopā ar ES dalībvalstīm izstrādās un vienosies par kritērijiem un norādījumiem attiecībā uz papildu aizsargājamām un stingri aizsargājamām teritorijām.

   ES dalībvalstīm līdz 2023. gada beigām būs jāuzrāda ievērojami panākumi juridiskā jaunu aizsargājamo teritoriju noteikšanā un ekoloģisko koridoru integrēšanā.

   Komisija līdz 2024. gadam izvērtēs, vai ES veikums ir 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanai pietiekams vai arī jārīkojas izlēmīgāk, piemēram, jāpieņem ES tiesībakti.

2. ES Dabas atjaunošanas plāns

   Plānā ir iekļautas šādas apņemšanās 2030. gadam:

   • ierosināt juridiski saistošus ES dabas atjaunošanas mērķus 2021. gadam, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu;
   • atjaunot nozīmīgas teritorijas, kurās ir degradētas un ar oglekli bagātas ekosistēmas;
   • nodrošināt, ka biotopa un sugas saglabāšanās tendences un stāvoklis nepasliktinās un ka vismaz 30 % sugu un biotopu, kuru stāvoklis patlaban nav labvēlīgs, nonāk labvēlīgā stāvoklī vai uzrāda ļoti pārliecinošu virzību uz to;
   • apvērst apputeksnētāju skaita samazināšanās tendenci;
   • par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu un ar tiem saistīto risku un par 50 % samazināt bīstamāko pesticīdu izmantošanu;
   • vismaz 25 % lauksaimniecības zemes apsaimniekot bioloģiskās lauksaimniecības ietvaros un ievērojami palielināt agroekoloģisku metožu izmantojumu;
   • sasniegt ievērojamu progresu kontaminētas augsnes teritoriju sanācijā;
   • iestādīt trīs miljardus jaunu koku, lai sekmētu biodaudzveidību, vienlaikus pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus;
   • vismaz 25 000 km upju atkal padarīt brīvi plūstošas;
   • par 50 % samazināt invazīvo svešzemju sugu apdraudēto Sarkanās grāmatas sugu skaitu;
   • par 50 % samazināt barības vielu zudumu no mēslošanas līdzekļiem un rezultātā samazināt mēslošanas līdzekļu izmantojumu vismaz par 20 %;
   • panākt, ka līdz 2021. gada beigām pilsētām, kurās ir vismaz 20 000 iedzīvotāju, ir tālejoši pilsētas zaļināšanas plāni;
   • novērst vai līdz minimumam samazināt zvejas un izrakteņu ieguves kaitīgo ietekmi uz jutīgajām sugām un biotopiem;
   • izskaust vai līdz sugas atjaunošanos un saglabāšanos pieļaujošam līmenim samazināt jūras sugu piezveju⁴.
3. Augsne transformatīvām pārmaiņām

   Lai nodrošinātu saistību izpildi un veicinātu transformatīvas pārmaiņas, Komisija un ES dalībvalstis veiks turpmāk minētās darbības.

   • Izveidos jaunu ES biodaudzveidības pārvaldības satvaru ar īstenošanas pienākumiem un atskaites punktiem, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu atbildību un līdzatbildību par biodaudzveidības saistību izpildi. Satvars arī stiprinās ieinteresēto personu iesaisti un pārskatāmu un līdzdalības pārvaldību. Tas ietvers uzraudzības un izskatīšanas mehānismu. Tas ietvers saskaņotu skaidru indikatoru kopumu, kas ļaus regulāri novērtēt paveikto un vajadzības gadījumā to koriģēt. Komisija 2023. gadā novērtēs šīs pieejas panākumus un apsvērs, vai pārvaldības pieejai vajadzētu būt juridiski saistošai.
   • Stiprinās ES vides tiesībaktu īstenošanu un izpildes panākšanu.
   • Balstīties uz visu sabiedrību aptverošu pieeju biodaudzveidības aizsardzībā, iesaistīs uzņēmumus, mobilizēs privāto un publisko finansējumu valsts un ES līmenī, veicinās investīcijas videi draudzīgā atveseļošanā un dabā balstītu risinājumu izveidē, kā arī nostiprinās zināšanas, izglītību un prasmes biodaudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai.
4. Vērienīga globāla biodaudzveidības darbakārtība

   ES sniegs ieguldījumu šajā darbakārtībā, apņemoties:

   • sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem augsta līmeņa koalīcijā biodaudzveidības jautājumos un rādīt piemēru vērienīgam globālam biodaudzveidības satvaram laikposmam pēc 2020. gada;
   • izmantot ārējās darbības, lai veicinātu biodaudzveidības aizsardzību un atjaunošanu, jo īpaši saistībā ar starptautisko okeānu pārvaldību, tirdzniecību, starptautisko sadarbību, kaimiņattiecību politiku un resursu mobilizāciju.

   Komisija līdz 2024. gadam šo stratēģiju izskatīs, lai novērtētu paveikto un izlemtu, vai stratēģijas mērķu sasniegšanai vajadzīga kāda turpmāka rīcība.