1.   Šajā regulā paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalsts atzīst un savā teritorijā izpilda iesaldēšanas rīkojumus un konfiskācijas rīkojumus, ko cita dalībvalsts izdevusi saistībā ar procesu krimināllietās.

2.   Ar šo regulu netiek mainīts pienākums ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kas noteikti LES 6. pantā.

3.   Izdevējiestādes nodrošina, ka, izdodot iesaldēšanas rīkojumus vai konfiskācijas rīkojumus, tiek ievēroti nepieciešamības un proporcionalitātes principi.

4.   Šo regulu nepiemēro iesaldēšanas rīkojumiem un konfiskācijas rīkojumiem, kuri izdoti saistībā ar procesu civillietās vai administratīvajās lietās.

1.   Iesaldēšanas rīkojumus vai konfiskācijas rīkojumus izpilda, nepārbaudot nodarījumu, kuri ir par pamatu šādu rīkojumu izdošanai, abpusējo sodāmību, ja minētie nodarījumi izdošanas valstī ir sodāmi ar brīvības atņemšanu, kuras maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi, un ja tie ir viens vai vairāki no turpmāk minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saskaņā ar izdošanas valsts tiesību aktiem:

2.   Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav minēti 1. punktā, izpildes valsts iesaldēšanas rīkojuma vai konfiskācijas rīkojuma atzīšanai un izpildei var piemērot nosacījumu, ka nodarījumi, uz kuriem attiecas iesaldēšanas rīkojums vai konfiskācijas rīkojums, saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem ir uzskatāmi par noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no tā sastāva elementiem vai formulējuma izdošanas valsts tiesību aktos.

1.   Iesaldēšanas rīkojumu nosūta, izmantojot iesaldēšanas apliecību. Izdevējiestāde 6. pantā paredzēto iesaldēšanas apliecību nosūta tieši izpildiestādei vai attiecīgā gadījumā 24. panta 2. punktā minētajai centrālajai iestādei, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, un tādos apstākļos, kas izpildiestādei ļauj noteikt iesaldēšanas apliecības autentiskumu.

2.   Dalībvalstis var nākt klajā ar deklarāciju, kurā teikts, ka, ja tām iesaldēšanas rīkojuma atzīšanas un izpildes nolūkā tiek nosūtīta iesaldēšanas apliecība, izdevējiestādei kopā ar iesaldēšanas apliecību ir jānosūta iesaldēšanas rīkojuma oriģināls vai tā apliecināta kopija. Tomēr saskaņā ar 6. panta 2. punktu ir jātulko tikai iesaldēšanas apliecība.

3.   Dalībvalstis ar 2. punktā minēto deklarāciju var nākt klajā pirms šīs regulas piemērošanas dienas vai vēlākā datumā. Dalībvalstis šādu deklarāciju var jebkurā laikā atsaukt. Dalībvalstis informē Komisiju, kad tās nāk klajā ar šādu deklarāciju vai atsauc to. Komisija šādu informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam.

4.   Ja iesaldēšanas rīkojums attiecas uz naudas summu un ja izdevējiestādei ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka personai, pret kuru tika izdots iesaldēšanas rīkojums, dalībvalstī ir īpašums vai ienākumi, izdevējiestāde iesaldēšanas apliecību nosūta minētajai dalībvalstij.

5.   Ja iesaldēšanas rīkojums attiecas uz konkrētām īpašuma sastāvdaļām un ja izdevējiestādei ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka šādas sastāvdaļas atrodas dalībvalstī, izdevējiestāde iesaldēšanas apliecību nosūta minētajai dalībvalstij.

6.   Iesaldēšanas apliecībai:

7.   Izdevējiestāde informē izpildiestādi, ja tai ir zināmas kādas skartās personas. Izdevējiestāde pēc pieprasījuma sniedz izpildiestādei arī jebkādu informāciju, kas ir nozīmīga jebkādiem prasījumiem, kas šādām skartām personām var būt saistībā ar īpašumu, tostarp jebkādu informāciju, ar kuru identificē minētās personas.

8.   Ja, neraugoties uz informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar 24. panta 3. punktu, kompetentā izpildiestāde nav zināma izdevējiestādei, izdevējiestāde veic visu nepieciešamo izziņas darbu, tostarp izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus, lai noteiktu, kura iestāde ir kompetenta attiecībā uz iesaldēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi.

9.   Ja izpildes valsts iestāde, kas saņem iesaldēšanas apliecību, nav kompetenta atzīt iesaldēšanas rīkojumu vai veikt tā izpildei nepieciešamos pasākumus, minētā iestāde iesaldēšanas apliecību nekavējoties nosūta kompetentajai izpildiestādei savā dalībvalstī un attiecīgi informē izdevējiestādi.

1.   Iesaldēšanas apliecību, ievērojot 4. pantu, vienlaikus nosūta tikai vienai izpildes valstij, izņemot, ja piemēro šā panta 2. vai 3. punktu.

2.   Ja iesaldēšanas rīkojums attiecas uz konkrētām īpašuma sastāvdaļām, iesaldēšanas apliecību var vienlaikus nosūtīt vairāk nekā vienai izpildes valstij, ja:

3.   Ja iesaldēšanas rīkojums attiecas uz naudas summu, iesaldēšanas apliecību var vienlaikus nosūtīt vairāk nekā vienai izpildes valstij, ja izdevējiestāde uzskata, ka tas ir īpaši vajadzīgs, jo īpaši gadījumos, kad īpašuma aplēstā vērtība, ko var iesaldēt izdošanas valstī un jebkurā izpildes valstī, ļoti iespējams, varētu būt nepietiekama, lai iesaldētu pilnu iesaldēšanas rīkojumā norādīto summu.

1.   Nolūkā nosūtīt iesaldēšanas rīkojumu izdevējiestāde aizpilda I pielikumā iekļauto iesaldēšanas apliecību, paraksta to un apliecina, ka tās saturs ir precīzs un pareizs.

2.   Izdevējiestāde iesniedz izpildiestādei iesaldēšanas apliecības tulkojumu izpildes valsts oficiālajā valodā vai jebkurā citā valodā, ko izpildes valsts pieņems saskaņā ar 3. punktu.

3.   Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā iesniegt Komisijai deklarāciju, kurā norādīts, ka tā pieņems iesaldēšanas apliecību tulkojumus vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās, kas nav minētās dalībvalsts oficiālā valoda vai valodas. Komisija deklarācijas dara pieejamas dalībvalstīm un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam.

1.   Izpildiestāde atzīst iesaldēšanas rīkojumu, kas nosūtīts saskaņā ar 4. pantu, un veic tā izpildei nepieciešamos pasākumus tādā pašā veidā kā saistībā ar iekšzemes iesaldēšanas rīkojumu, kuru izdevusi kāda izpildes valsts iestāde, ja vien izpildiestāde neatsaucas uz kādu no neatzīšanas un neizpildes iemesliem, kas paredzēti 8. pantā, vai kādu no atlikšanas iemesliem, kas paredzēti 10. pantā.

2.   Izpildiestāde ziņo izdevējiestādei par iesaldēšanas rīkojuma izpildi, tostarp sniedzot iesaldētā īpašuma aprakstu un, ja šāda informācija ir pieejama, sniedzot tās vērtības aplēsi. Šādu ziņošanu, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, veic bez liekas kavēšanās, tiklīdz izpildiestāde ir informēta, ka iesaldēšanas rīkojums ir izpildīts.

1.   Izpildiestāde var nolemt iesaldēšanas rīkojumu neatzīt vai neizpildīt vienīgi tad, ja:

2.   Jebkurā no gadījumiem, kas minēti 1. punktā, pirms lēmuma pieņemšanas par to, ka iesaldēšanas rīkojums – vai nu pilnībā, vai daļēji – netiek atzīts vai izpildīts, izpildiestāde, izmantojot jebkurus piemērotus līdzekļus, apspriežas ar izdevējiestādi un attiecīgā gadījumā lūdz izdevējiestādi nekavējoties sniegt visu vajadzīgo informāciju.

3.   Jebkuru lēmumu neatzīt vai neizpildīt iesaldēšanas rīkojumu pieņem bez kavēšanās un par to nekavējoties paziņo izdevējiestādei, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu.

4.   Ja izpildiestāde ir atzinusi iesaldēšanas rīkojumu, bet rīkojuma izpildes laikā tā konstatē, ka ir piemērojams kāds no neatzīšanas vai neizpildes iemesliem, tā, izmantojot jebkurus piemērotus līdzekļus, nekavējoties sazinās ar izdevējiestādi, lai apspriestu, kādi atbilstīgi pasākumi ir veicami. Uz šā pamata izdevējiestāde var nolemt atsaukt iesaldēšanas rīkojumu. Ja pēc šādas apspriešanās nav panākts nekāds risinājums, izpildiestāde var nolemt pārtraukt iesaldēšanas rīkojuma izpildi.

1.   Pēc tam, kad izpildiestāde ir saņēmusi iesaldēšanas apliecību, tā pieņem lēmumu par iesaldēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi un minēto rīkojumu izpilda bez kavēšanās un tikpat ātri un tādā pašā prioritārā kārtā kā līdzīgā iekšzemes lietā.

2.   Ja izdevējiestāde iesaldēšanas apliecībā ir norādījusi, ka iesaldēšanas rīkojuma izpilde jāveic konkrētā datumā, izpildiestāde to pēc iespējas pilnīgi ievēro. Ja izdevējiestāde ir norādījusi, ka ir vajadzīga koordinācija starp iesaistītajām dalībvalstīm, izpildiestāde un izdevējiestāde sazinās savā starpā, lai vienotos par iesaldēšanas rīkojuma izpildes datumu. Ja vienošanos nevar panākt, izpildiestāde pieņem lēmumu par iesaldēšanas rīkojuma izpildes datumu, pēc iespējas pilnīgi ievērojot izdevējiestādes intereses.

3.   Neskarot 5. punktu, ja izdevējiestāde iesaldēšanas apliecībā ir norādījusi, ka nepieciešama tūlītēja iesaldēšana, jo ir leģitīms pamats uzskatīt, ka attiecīgo īpašumu nekavējoties pārvietos vai iznīcinās, vai arī to prasa kādas izmeklēšanas vai procesuālas vajadzības izdošanas valstī, izpildiestāde pieņem lēmumu par iesaldēšanas rīkojuma atzīšanu ne vēlāk kā 48 stundas pēc tam, kad izpildiestāde to ir saņēmusi. Ne vēlāk kā 48 stundas pēc šāda lēmuma pieņemšanas izpildiestāde veic konkrētus rīkojuma izpildei vajadzīgos pasākumus.

4.   Izpildiestāde lēmumu par iesaldēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi paziņo izdevējiestādei bez kavēšanās un izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu.

5.   Ja konkrētā lietā nav iespējams ievērot 3. punktā noteiktos termiņus, izpildiestāde, izmantojot jebkurus līdzekļus, nekavējoties informē izdevējiestādi, norādot iemeslus, kuru dēļ nebija iespējams ievērot minētos termiņus, un apspriežas ar izdevējiestādi par piemērotu grafiku iesaldēšanas rīkojuma atzīšanai vai izpildei.

6.   Šā panta 3. punktā noteikto termiņu izbeigšanās neatbrīvo izpildiestādi no pienākuma bez kavēšanās pieņemt lēmumu par iesaldēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi un izpildīt minēto rīkojumu.

1.   Izpildiestāde var atlikt saskaņā ar 4. pantu nosūtīta iesaldēšanas rīkojuma izpildi, ja:

2.   Izpildiestāde, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, nekavējoties ziņo izdevējiestādei par iesaldēšanas rīkojuma izpildes atlikšanu, norādot atlikšanas iemeslus, un, ja iespējams, paredzamo atlikšanas ilgumu.

3.   Tiklīdz atlikšanas iemesli vairs nepastāv, izpildiestāde nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus iesaldēšanas rīkojuma izpildei un paziņo par to izdevējiestādei, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu.

1.   Iesaldēšanas rīkojuma izpildes laikā izdevējiestāde un izpildiestāde pienācīgu vērību pievērš izmeklēšanas konfidencialitātei, saistībā ar kuru iesaldēšanas rīkojums bija izdots.

2.   Izpildiestāde saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem garantē iesaldēšanas rīkojumā ietverto faktu un tā satura konfidencialitāti, izņemot to, kas vajadzīgs iesaldēšanas rīkojuma izpildei. Neskarot šā panta 3. punktu – tiklīdz iesaldēšanas rīkojums ir izpildīts –, izpildiestāde par to informē skartās personas saskaņā ar 32. pantu.

3.   Lai aizsargātu notiekošas izmeklēšanas, izdevējiestāde var pieprasīt, lai izpildiestāde atliek skarto personu informēšanu saskaņā ar 32. pantu par to, ka iesaldēšanas rīkojums ir izpildīts. Tiklīdz vairs nav nepieciešams atlikt skarto personu informēšanu, lai aizsargātu notiekošas izmeklēšanas, izdevējiestāde par to informē izpildiestādi, lai izpildiestāde varētu saskaņā ar 32. pantu informēt skartās personas par iesaldēšanas rīkojuma izpildi.

4.   Ja izpildiestāde nevar izpildīt šajā pantā paredzētās konfidencialitātes prasības, tā nekavējoties un, ja iespējams, pirms iesaldēšanas rīkojuma izpildes informē izdevējiestādi.

1.   Īpašums, uz kuru attiecas iesaldēšanas rīkojums, paliek iesaldēta izpildes valstī, līdz minētās valsts kompetentā iestāde ir sniegusi galīgo atbildi uz konfiskācijas rīkojumu, kas nosūtīts saskaņā ar 14. pantu, vai līdz izdevējiestāde ir informējusi izpildiestādi par jebkuru lēmumu vai pasākumu, kurš padara rīkojumu neizpildāmu, vai kura dēļ tas ir atsaucams saskaņā ar 27. panta 1. punktu.

2.   Izpildiestāde, ņemot vērā lietas apstākļus, var iesniegt pamatotu pieprasījumu izdevējiestādei ierobežot laikposmu, kurā īpašums tiek iesaldēts. Šādu pieprasījumu, tostarp jebkādu attiecīgu pamatojošu informāciju, nosūta, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, un tādos apstākļos, kas izdevējiestādei ļauj noteikt pieprasījuma autentiskumu. Izskatot šādu pieprasījumu, izdevējiestāde ņem vērā visas intereses, tostarp izpildiestādes intereses. Izdevējiestāde atbild uz minēto pieprasījumu iespējami drīz. Ja izdevējiestāde nepiekrīt ierobežojumam, tā informē izpildiestādi par nepiekrišanas iemesliem. Šādā gadījumā īpašums paliek iesaldēts saskaņā ar 1. punktu. Ja izdevējiestāde sešu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas uz to neatbild, izpildiestādei vairs nav pienākuma izpildīt iesaldēšanas rīkojumu.

1.   Ja izpildiestāde uzskata, ka izpildīt iesaldēšanas rīkojumu nav iespējams, tā nekavējoties par to paziņo izdevējiestādei.

2.   Pirms paziņošanas izdevējiestādei saskaņā ar 1. punktu izpildiestāde attiecīgā gadījumā apspriežas ar izdevējiestādi.

3.   Iesaldēšanas rīkojuma neizpilde saskaņā ar šo pantu var būt pamatota tikai tad, ja īpašums:

4.   Attiecībā uz 3. punkta b), d) un e) apakšpunktā minētajām situācijām – ja izpildiestāde vēlāk iegūst informāciju, kas ļauj tai noteikt īpašuma atrašanās vietu, izpildiestāde var izpildīt iesaldēšanas rīkojumu, un tam nav vajadzīga jaunas iesaldēšanas apliecības nosūtīšana, ar noteikumu, ka izpildiestāde pirms iesaldēšanas rīkojuma izpildes ir noskaidrojusi izdevējiestādē, ka iesaldēšanas rīkojums joprojām ir spēkā.

5.   Neatkarīgi no 3. punkta, ja izdevējiestāde ir norādījusi, ka varētu iesaldēt īpašumu, kurai ir līdzvērtīga vērtība, izpildiestādei iesaldēšanas rīkojums nav jāpilda, ja pastāv kāds no 3. punktā uzskaitītajiem apstākļiem un ja nav īpašuma ar līdzvērtīgu vērtību, kuru var iesaldēt.

1.   Konfiskācijas rīkojumu nosūta, izmantojot konfiskācijas apliecību. Izdevējiestāde 17. pantā paredzēto konfiskācijas apliecību nosūta tieši izpildiestādei vai attiecīgā gadījumā 24. panta 2. punktā minētajai centrālajai iestādei, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, un tādos apstākļos, kas izpildiestādei ļauj noteikt konfiskācijas apliecības autentiskumu.

2.   Dalībvalstis var nākt klajā ar deklarāciju, kurā teikts, ka, ja tām konfiskācijas rīkojuma atzīšanas un izpildes nolūkā tiek nosūtīta konfiskācijas apliecība, izdevējiestādei ir jānosūta konfiskācijas rīkojuma oriģināls vai tā apliecināta kopija kopā ar konfiskācijas apliecību. Tomēr saskaņā ar 17. panta 2. punktu ir jātulko tikai konfiskācijas apliecība.

3.   Dalībvalstis var nākt klajā ar 2. punktā minēto deklarāciju pirms šīs regulas piemērošanas dienas vai vēlākā datumā. Dalībvalstis šādu deklarāciju var atsaukt jebkurā laikā. Dalībvalstis informē Komisiju, kad tās nāk klajā ar šādu deklarāciju vai atsauc to. Komisija šādu informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam.

4.   Ja konfiskācijas rīkojums attiecas uz naudas summu, un ja izdevējiestādei ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka personai, pret kuru tika izdots konfiskācijas rīkojums, dalībvalstī ir īpašums vai ienākumi, izdevējiestāde konfiskācijas apliecību nosūta minētajai dalībvalstij.

5.   Ja konfiskācijas rīkojums attiecas uz konkrētām īpašuma sastāvdaļām, un ja izdevējiestādei ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka šādas sastāvdaļas atrodas dalībvalstī, tā konfiskācijas apliecību nosūta minētajai dalībvalstij.

6.   Izdevējiestāde informē izpildiestādi, ja tai ir zināmas kādas skartās personas. Izdevējiestāde pēc pieprasījuma sniedz izpildiestādei arī jebkādu informāciju, kas ir nozīmīga jebkādiem prasījumiem, kas šādām skartām personām var būt saistībā ar īpašumu, tostarp jebkādu informāciju, ar kuru identificē minētās personas.

7.   Ja, neraugoties uz informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar 24. panta 3. punktu, kompetentā izpildiestāde nav zināma izdevējiestādei, izdevējiestāde veic visu nepieciešamo izziņas darbu, tostarp izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus, lai noteiktu, kura iestāde ir par konfiskācijas rīkojuma atzīšanu un izpildi kompetentā iestāde.

8.   Ja izpildes valsts iestāde, kas saņem konfiskācijas apliecību, nav kompetenta atzīt konfiskācijas rīkojumu vai veikt tā izpildei nepieciešamos pasākumus, minētā iestāde konfiskācijas apliecību nekavējoties nosūta kompetentajai izpildiestādei savā dalībvalstī un attiecīgi informē izdevējiestādi.

1.   Konfiskācijas apliecību, ievērojot 14. pantu, vienlaikus nosūta tikai vienai izpildes valstij, izņemot, ja piemēro šā panta 2. vai 3. punktu.

2.   Ja konfiskācijas rīkojums attiecas uz konkrētām īpašuma sastāvdaļām, konfiskācijas apliecību var vienlaikus nosūtīt vairāk nekā vienai izpildes valstij, ja:

3.   Ja konfiskācijas rīkojums attiecas uz naudas summu, konfiskācijas apliecību var vienlaikus nosūtīt vairāk nekā vienai izpildes valstij, ja izdevējiestāde uzskata, ka ir konkrēta vajadzība tā rīkoties, it īpaši tad, ja:

1.   Konfiskācijas rīkojuma nosūtīšana saskaņā ar 14. un 15. pantu neierobežo izdošanas valsts tiesības pašai izpildīt rīkojumu.

2.   Kopsumma, kas iegūta no konfiskācijas rīkojuma, kas attiecas uz naudas summu, izpildes, nepārsniedz maksimālo summu, kas norādīta minētajā rīkojumā, neatkarīgi no tā, vai minētais rīkojums tika nosūtīts vienai vai vairākām izpildes valstīm.

3.   Izdevējiestāde nekavējoties informē izpildiestādi, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, ja:

Ja piemēro pirmās daļas a) apakšpunktu, izdevējiestāde pēc iespējas drīz informē izpildiestādi par to, kad minētajā apakšpunktā norādītais risks vairs nepastāv.

1.   Nolūkā nosūtīt konfiskācijas rīkojumu izdevējiestāde aizpilda II pielikumā iekļauto konfiskācijas apliecību, paraksta to un apliecina, ka tās saturs ir precīzs un pareizs.

2.   Izdevējiestāde iesniedz izpildiestādei konfiskācijas apliecības tulkojumu izpildes valsts oficiālajā valodā vai jebkurā citā valodā, ko izpildes valsts pieņems saskaņā ar 3. punktu.

3.   Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā iesniegt Komisijai deklarāciju par to, ka tā pieņems konfiskācijas apliecību tulkojumus vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās, kas nav minētās dalībvalsts oficiālā valoda vai valodas. Komisija minētās deklarācijas dara pieejamas dalībvalstīm un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam.

1.   Izpildiestāde atzīst konfiskācijas rīkojumu, kas nosūtīts saskaņā ar 14. pantu, un veic tā izpildei nepieciešamos pasākumus tādā pašā veidā kā saistībā ar iekšzemes konfiskācijas rīkojumu, kuru izdevusi kāda izpildes valsts iestāde, ja vien izpildiestāde neatsaucas uz kādu no neatzīšanas vai neizpildes iemesliem, kas paredzēti 19. pantā, vai kādu no atlikšanas iemesliem, kas paredzēti 21. pantā.

2.   Ja konfiskācijas rīkojums attiecas uz konkrētu īpašuma sastāvdaļu, izdevējiestāde un izpildiestāde, ja to paredz izdošanas valsts tiesību akti, var vienoties, ka konfiskāciju izpildes valstī var veikt, konfiscējot naudas summu, kas atbilst tā īpašuma vērtībai, ko bija paredzēts konfiscēt.

3.   Ja konfiskācijas rīkojums attiecas uz naudas summu, un ja izpildiestādei nav iespējams saņemt minētās summas maksājumu, tā izpilda konfiskācijas rīkojumu saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz jebkuru tādu īpašuma sastāvdaļu, kas ir pieejama minētajā nolūkā. Ja nepieciešams, izpildiestāde konvertē konfiscējamo naudas summu izpildes valsts valūtā atbilstoši tās dienas euro maiņas kursam, kurā tika izdots konfiskācijas rīkojums, un kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

4.   Jebkuru tās naudas summas daļu, kuru atgūst, ievērojot konfiskācijas rīkojumu jebkurā valstī, kas nav izpildes valsts, pilnībā atskaita no tās summas, kas ir konfiscējama izpildes valstī.

5.   Ja izdevējiestāde ir izdevusi konfiskācijas rīkojumu, bet nav izdevusi iesaldēšanas rīkojumu, izpildiestāde – kā 1. punktā paredzēto pasākumu daļu – pēc savas iniciatīvas saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem var nolemt attiecīgo īpašumu iesaldēt, lai vēlāk varētu izpildīt konfiskācijas rīkojumu. Šādā gadījumā izpildiestāde bez kavēšanās informē izdevējiestādi, un, ja iespējams, pirms attiecīgā īpašuma iesaldēšanas.

6.   Tiklīdz konfiskācijas rīkojuma izpilde ir pabeigta, izpildiestāde, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, informē izdevējiestādi par izpildes rezultātiem.

1.   Izpildiestāde savu lēmumu neatzīt vai nepildīt konfiskācijas rīkojumu var pieņemt vienīgi tad, ja:

2.   Jebkurā no 1. punktā minētajiem gadījumiem, pirms lēmuma pieņemšanas par to, ka konfiskācijas rīkojums – vai nu pilnībā, vai daļēji – netiek atzīts vai izpildīts, izpildiestāde, izmantojot jebkurus piemērotus līdzekļus, apspriežas ar izdevējiestādi un attiecīgā gadījumā lūdz izdevējiestādi nekavējoties sniegt visu vajadzīgo informāciju.

3.   Jebkuru lēmumu neatzīt vai neizpildīt konfiskācijas rīkojumu pieņem bez kavēšanās un par to nekavējoties paziņo izdevējiestādei, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu.

1.   Izpildiestāde lēmumu par konfiskācijas rīkojuma atzīšanu un izpildi pieņem bez kavēšanās un, neskarot 4. punktu, ne vēlāk kā 45 dienu laikā pēc tam, kad izpildiestāde ir saņēmusi konfiskācijas apliecību.

2.   Izpildiestāde bez kavēšanās paziņo lēmumu par konfiskācijas rīkojuma atzīšanu un izpildi izdevējiestādei, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu.

3.   Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 21. pantu pastāv atlikšanas iemesli, izpildiestāde veic konkrētus pasākumus, kas nepieciešami, lai konfiskācijas rīkojumu izpildītu bez kavēšanās un vismaz tikpat ātri un tādā pašā prioritārā kārtā kā līdzīgā iekšzemes lietā.

4.   Ja konkrētā lietā nav iespējams ievērot 1. punktā noteikto termiņu, izpildiestāde bez kavēšanās, izmantojot jebkurus līdzekļus, informē izdevējiestādi, norādot iemeslus, kuru dēļ nebija iespējams ievērot minēto termiņu, un apspriežas ar izdevējiestādi par piemērotu grafiku konfiskācijas rīkojuma atzīšanai un izpildei.

5.   Šā panta 1. punktā noteiktā termiņa izbeigšanās neatbrīvo izpildiestādi no pienākuma pieņemt lēmumu par konfiskācijas rīkojuma atzīšanu un izpildi un nekavējoties izpildīt minēto rīkojumu.

1.   Izpildiestāde var atlikt saskaņā ar 14. pantu nosūtīta konfiskācijas rīkojuma atzīšanu vai izpildi, ja:

2.   Neatkarīgi no 18. panta 5. punkta, kamēr konfiskācijas rīkojuma izpilde ir atlikta, izpildes valsts kompetentā iestāde veic visus tos pasākumus, ko tā veiktu līdzīgā iekšzemes lietā, lai izvairītos no tā, ka īpašums vairs nebūtu pieejams konfiskācijas rīkojuma izpildei.

3.   Izpildiestāde, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, bez kavēšanās ziņo izdevējiestādei par konfiskācijas rīkojuma izpildes atlikšanu, norādot atlikšanas iemeslus un, ja iespējams, paredzamo atlikšanas ilgumu.

4.   Tiklīdz atlikšanas iemesli vairs nepastāv, izpildiestāde nekavējoties veic pasākumus, kas nepieciešami konfiskācijas rīkojuma izpildei, un paziņo par to izdevējiestādei, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu.

1.   Ja izpildiestāde uzskata, ka izpildīt konfiskācijas rīkojumu nav iespējams, tā par to bez kavēšanās paziņo izdevējiestādei.

2.   Pirms paziņot izdevējiestādei saskaņā ar 1. punktu, izpildiestāde attiecīgā gadījumā apspriežas ar izdevējiestādi, ņemot vērā arī iespējas, kas paredzētas 18. panta 2. vai 3. punktā.

3.   Konfiskācijas rīkojuma neizpildi saskaņā ar šo pantu var pamatot tikai gadījumos, ja īpašums:

4.   Attiecībā uz 3. punkta b), d) un e) apakšpunktā minētajām situācijām – ja izpildiestāde vēlāk iegūst informāciju, kas ļauj tai noteikt īpašuma atrašanās vietu, izpildiestāde var konfiskācijas rīkojumu izpildīt, un tam nav vajadzīga jaunas konfiskācijas apliecības nosūtīšana, ar noteikumu, ka izpildiestāde pirms konfiskācijas rīkojuma izpildes ir noskaidrojusi izdevējiestādē, ka konfiskācijas rīkojums joprojām ir spēkā.

5.   Neatkarīgi no 3. punkta, ja izdevējiestāde ir norādījusi, ka var konfiscēt īpašumu, kurai ir līdzvērtīga vērtība, izpildiestādei konfiskācijas rīkojums nav jāpilda, ja pastāv kāds no 3. punktā uzskaitītajiem apstākļiem un ja nav īpašuma ar līdzvērtīgu vērtību, kuru varētu konfiscēt.

1.   Iesaldēšanas rīkojuma vai konfiskācijas rīkojuma izpildi reglamentē izpildes valsts tiesību akti, un vienīgi tās iestādes ir kompetentas lemt par minēto rīkojumu izpildes procedūrām un noteikt visus ar tām saistītos pasākumus.

2.   Iesaldēšanas rīkojumu vai konfiskācijas rīkojumu, kas izdots attiecībā uz juridisku personu, izpilda pat tad, ja izpildes valsts neatzīst juridisku personu kriminālatbildības principu.

3.   Neatkarīgi no 18. panta 2. un 3. punkta izpildes valsts bez izdošanas valsts piekrišanas nevar piemērot alternatīvus pasākumus iesaldēšanas rīkojumam, kurš nosūtīts, ievērojot 4. pantu, vai konfiskācijas rīkojumam, kurš nosūtīts, ievērojot 14. pantu.

1.   Līdz 2020. gada 19. decembrim katra dalībvalsts informē Komisiju par iestādi vai iestādēm, kuras – kā definēts 2. panta 8. un 9. punktā – ir kompetentas saskaņā ar tās tiesību aktiem gadījumos, ja minētā dalībvalsts ir attiecīgi izdošanas valsts vai izpildes valsts.

2.   Katra dalībvalsts, ja tas vajadzīgs tās iekšējās tiesību sistēmas struktūras dēļ, var izraudzīties vienu vai vairākas centrālās iestādes, kas atbild par iesaldēšanas apliecību un konfiskācijas apliecību administratīvu nosūtīšanu un saņemšanu un par palīdzību tās kompetentajām iestādēm. Katra dalībvalsts informē Komisiju par katru šādu iestādi, ko tā šādi ir izraudzījusies.

3.   Komisija saskaņā ar šo pantu saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam.

1.   Ja nepieciešams, izdevējiestāde un izpildiestāde bez kavēšanās apspriežas, izmantojot jebkādus piemērotus saziņas līdzekļus, lai sekmētu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

2.   Visa saziņa, tai skaitā saziņa par grūtībām saistībā ar jebkādu iesaldēšanas rīkojuma vai konfiskācijas rīkojuma izpildei nepieciešamo dokumentu nosūtīšanu vai autentifikāciju, notiek tieši starp izdevējiestādi un izpildiestādi, un – ja dalībvalsts ir izraudzījusies centrālo iestādi saskaņā ar 24. panta 2. punktu – tā notiek, attiecīgā gadījumā iesaistot šo centrālo iestādi.

1.   Ja izpildiestāde saņem divus vai vairākus iesaldēšanas rīkojumus vai konfiskācijas rīkojumus no dažādām dalībvalstīm, kas izdoti pret vienu un to pašu personu, un minētās personas īpašums izpildes valstī nav pietiekams, lai izpildītu visus rīkojumus, vai ja izpildiestāde saņem divus vai vairākus iesaldēšanas rīkojumus vai konfiskācijas rīkojumus attiecībā uz vienu un to pašu konkrēto īpašuma vienību, izpildiestāde saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem pieņem lēmumu par to, kurš rīkojums ir izpildāms, neskarot iespēju atlikt konfiskācijas rīkojuma izpildi saskaņā ar 21. pantu.

2.   Pieņemot lēmumu, izpildiestāde, ja iespējams, par prioritārām uzskata cietušo intereses. Tā ņem vērā arī visus pārējos attiecīgos apstākļus, tostarp šādus:

1.   Izdevējiestāde bez kavēšanās atsauc iesaldēšanas rīkojumu vai konfiskācijas rīkojumu, ja iesaldēšanas rīkojumu vai konfiskācijas rīkojumu vairs nevar izpildīt vai tas vairs nav spēkā.

2.   Izdevējiestāde nekavējoties informē izpildiestādi, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, par iesaldēšanas rīkojuma vai konfiskācijas rīkojuma atsaukšanu, kā arī par jebkādu lēmumu vai pasākumu, kurš ir iesaldēšanas rīkojuma vai konfiskācijas rīkojuma atsaukšanas pamatā.

3.   Izpildiestāde izbeidz iesaldēšanas rīkojuma vai konfiskācijas rīkojuma izpildi – ciktāl izpilde vēl nav pabeigta –, tiklīdz izdevējiestāde to ir informējusi saskaņā ar 2. punktu. Izpildiestāde bez liekas kavēšanās, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, nosūta izdošanas valstij apstiprinājumu par izbeigšanu.

1.   Iesaldēta un konfiscēta īpašuma pārvaldību reglamentē izpildes valsts tiesību akti.

2.   Izpildes valsts pārvalda iesaldēto vai konfiscēto īpašumu, lai novērstu tā vērtības samazināšanos. Šajā nolūkā izpildes valsts, ņemot vērā Direktīvas 2014/42/ES 10. pantu, var pārdot vai nodot iesaldēto īpašumu.

3.   Iesaldētais īpašums un naudas līdzekļi, kas iegūti pēc šāda īpašuma pārdošanas saskaņā ar 2. punktu, paliek izpildes valstī, kamēr nav nosūtīta konfiskācijas apliecība un kamēr nav izpildīts konfiskācijas rīkojums, neskarot īpašuma restitūcijas iespēju saskaņā ar 29. pantu.

4.   Izpildes valstij nav noteikta prasība pārdot vai atgriezt konkrētus priekšmetus, uz kuriem attiecas konfiskācijas rīkojums, ja minētie priekšmeti ir kultūras priekšmeti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/60/ES (18) 2. panta 1. punktā. Šī regula neietekmē pienākumu atgriezt kultūras objektus saskaņā ar minēto direktīvu.

1.   Ja izdevējiestāde vai cita kompetenta izdošanas valsts iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem ir izdevusi lēmumu nodrošināt iesaldētā īpašuma restitūciju cietušajam, izdevējiestāde informāciju par minēto lēmumu iekļauj iesaldēšanas apliecībā vai informāciju par minēto lēmumu paziņo izpildiestādei vēlākā posmā.

2.   Kad izpildiestāde ir informēta par lēmumu nodrošināt iesaldētā īpašuma restitūciju cietušajam, kā minēts 1. punktā, tā veic vajadzīgos pasākumus, ar ko nodrošina, lai tad, ja attiecīgais īpašums ir ticis iesaldēts, minētā īpašuma restitūcija pēc iespējas ātrāk tiek nodrošināta cietušajam saskaņā ar izpildes valsts procesuālajiem noteikumiem, vajadzības gadījumā – ar izdošanas valsts starpniecību, ar noteikumu, ka:

Izpildiestāde informē izdevējiestādi gadījumā, ja īpašums ir nodots tieši cietušajam.

3.   Ja izpildiestāde nav pārliecināta, vai 2. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, tā bez kavēšanās apspriežas ar izdevējiestādi un izmanto visus piemērotos līdzekļus, lai rastu risinājumu. Ja risinājumu atrast nevar, izpildiestāde var nolemt nenodrošināt iesaldētā īpašuma restitūciju cietušajam.

1.   Ja izdevējiestāde vai cita kompetenta izdošanas valsts iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem ir izdevusi lēmumu vai nu par konfiscētā īpašuma restitūciju cietušajam vai par kompensāciju cietušajam, izdevējiestāde informāciju par minēto lēmumu iekļauj konfiskācijas apliecībā vai informāciju par minēto lēmumu paziņo izpildiestādei vēlākā posmā.

2.   Ja izpildiestāde ir informēta par lēmumu nodrošināt konfiscētā īpašuma restitūciju cietušajam, kā minēts 1. punktā, tā veic vajadzīgos pasākumus, ar ko nodrošina, lai tad, kad attiecīgais īpašums ir konfiscēts, minētā īpašuma restitūcija pēc iespējas ātrāk tiek nodrošināta cietušajam, vajadzības gadījumā ar izdošanas valsts starpniecību. Izpildiestāde informē izdevējiestādi gadījumā, ja īpašums ir nodots tieši cietušajam.

3.   Ja izpildiestādei nav iespējams nodrošināt īpašuma restitūciju cietušajam saskaņā ar 2. punktu, bet ar minēto īpašumu saistīta konfiskācijas rīkojuma izpildes rezultātā ir iegūta nauda, tad cietušajam restitūcijas nolūkā pārskaita atbilstošo summu, vajadzības gadījumā – ar izdošanas valsts starpniecību. Izpildiestāde informē izdevējiestādi gadījumā, ja nauda ir pārskaitīta tieši cietušajam. Ar visu atlikušo īpašumu rīkojas saskaņā ar 7. punktu.

4.   Ja izpildiestāde ir informēta par lēmumu nodrošināt kompensāciju cietušajam, kā minēts 1. punktā, un konfiskācijas rīkojuma izpildes rezultātā ir iegūta nauda, tad cietušajam kompensācijas nolūkā pārskaita atbilstošo summu, ciktāl tā nepārsniedz apliecībā norādīto summu, vajadzības gadījumā – ar izdošanas valsts starpniecību. Izpildiestāde informē izdevējiestādi gadījumā, ja nauda ir pārskaitīta tieši cietušajam. Ar visu atlikušo īpašumu rīkojas saskaņā ar 7. punktu.

5.   Ja procesi, ar ko cietušajam tiek nodrošināta īpašuma restitūcija vai kompensācija, nav pabeigta izdošanas valstī, izdevējiestāde par to informē izpildiestādi. Izpildes valsts atturas no rīcības ar konfiscēto īpašumu, kamēr izpildiestādei nav paziņota informācija par lēmumu nodrošināt cietušajam īpašuma restitūciju vai kompensāciju, pat gadījumos, kad konfiskācijas rīkojums jau ir izpildīts.

6.   Neskarot 1.–5. punktu, ar īpašumu, kas nav nauda un kas ir iegūta konfiskācijas rīkojuma izpildes rezultātā, rīkojas saskaņā ar šādiem noteikumiem:

7.   Ja vien konfiskācijas rīkojumam nav pievienots lēmums par īpašuma restitūciju cietušajam vai par kompensāciju cietušajam saskaņā ar 1.–5. punktu vai ja iesaistītās dalībvalstis nav vienojušās citādi, ar konfiskācijas rīkojuma izpildes rezultātā iegūto naudu izpildes valsts rīkojas šādi:

1.   Katra dalībvalsts sedz savas izmaksas, kas rodas saistībā ar šīs regulas piemērošanu, neskarot 28. pantā izklāstītos noteikumus par rīcību ar konfiscēto īpašumu.

2.   Izpildiestāde var izdevējiestādei iesniegt priekšlikumu minētās izmaksas segt kopīgi, ja pirms vai pēc iesaldēšanas rīkojuma vai kompensācijas rīkojuma izpildes kļūst skaidrs, ka rīkojuma izpilde radītu lielas vai ārkārtējas izmaksas.

Šādiem priekšlikumiem izpildiestāde pievieno tai radušos izmaksu detalizētu uzskaitījumu. Pēc tam, kad ir iesniegts šāds priekšlikums, izdevējiestāde un izpildiestāde apspriežas viena ar otru. Eurojust vajadzības gadījumā var veicināt šādas apspriešanās norisi.

Apspriešanos vai vismaz tās rezultātu reģistrē, izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu.

1.   Neskarot 11. pantu, pēc iesaldēšanas rīkojuma izpildes vai pēc lēmuma atzīt un izpildīt konfiskācijas rīkojumu izpildiestāde – saskaņā ar savas valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām un ciktāl iespējams – bez kavēšanās informē tai zināmās skartās personas par šādu izpildi un šādu lēmumu.

2.   Saskaņā ar 1. punktu sniedzamajā informācijā norāda iestādes, kura izdevusi rīkojumu, nosaukumu un saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Informācijā vismaz saīsinātā veidā norāda arī rīkojuma iemeslus.

3.   Vajadzības gadījumā izpildiestāde var lūgt izdevējiestādei palīdzību 1. punktā minēto uzdevumu izpildē.

1.   Skartajām personām izpildes valstī ir pieejami efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret lēmumu par iesaldēšanas rīkojumu, ievērojot 7. pantu, un konfiskācijas rīkojumu, ievērojot 18. pantu, atzīšanu un izpildi. Tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem lūdz tiesā izpildes valstī saskaņā ar tās tiesību aktiem. Attiecībā uz konfiskācijas rīkojumiem prasībai izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekli var būt apturoša iedarbība, ja to paredz izpildes valsts tiesību akti.

2.   Iesaldēšanas rīkojuma vai konfiskācijas rīkojuma izdošanas iemeslus pēc būtības nevar apstrīdēt tiesā izpildes valstī.

3.   Izdošanas valsts kompetento iestādi informē par ikvienu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kas lūgts saskaņā ar 1. punktu.

4.   Šis pants neskar aizsardzības pasākumu un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu izdošanas valstī saskaņā ar Direktīvas 2014/42/ES 8. pantu.

1.   Ja izpildes valsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir atbildīga par zaudējumu skartajai personai, kas radies saistībā ar iesaldēšanas rīkojuma izpildi, kurš tai nosūtīts, ievērojot 4. pantu, vai konfiskācijas rīkojuma izpildi, kurš tai nosūtīts, ievērojot 14. pantu, izdošanas valsts atlīdzina izpildes valstij visu zaudējumu atlīdzinājumu, ko tā veikusi skartajai personai. Tomēr, ja izdošanas valsts var izpildes valstij pierādīt, ka zaudējumu vai jebkādu tā daļu ir izraisījusi vienīgi izpildes valsts rīcība, izdošanas valsts un izpildes valsts savstarpēji vienojas par atlīdzināmo summu.

2.   Šā panta 1. punkts neskar dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz fizisku vai juridisku personu zaudējumu atlīdzības prasībām.

1.   Dalībvalstis regulāri vāc visaptverošus statistikas datus no attiecīgajām iestādēm. Tās minētos datus glabā un katru gadu nosūta Komisijai. Minētajos statistikas datos – papildus informācijai, kas minēta Direktīvas 2014/42/ES 11. panta 2. punktā –, ietver to iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu skaitu, kurus dalībvalsts ir saņēmusi no citām dalībvalstīm, kuri tika atzīti un izpildīti un kuru atzīšana un izpilde tika atteikta.

2.   Katru gadu dalībvalstis nosūta Komisijai arī šādus statistikas datus, ja tie ir pieejami centralizētā līmenī attiecīgajā dalībvalstī:

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 36. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu no 2020. gada 19. decembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 36. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 36. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Šo regulu piemēro iesaldēšanas apliecībām un konfiskācijas apliecībām, kas nosūtītas 2020. gada 19. decembrī vai vēlāk.

2.   Iesaldēšanas apliecības un konfiskācijas apliecības, kas nosūtītas pirms 2020. gada 19. decembra, līdz iesaldēšanas rīkojuma vai konfiskācijas rīkojuma galīgai izpildei turpina reglamentēt Pamatlēmumi 2003/577/TI un 2006/783/TI attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša.