(1)

Iekšējais tirgus ir viens no jūtamākajiem Savienības sasniegumiem. Ļaujot cilvēkiem, precēm, pakalpojumiem un kapitālam brīvi pārvietoties, tas dod pilsoņiem un uzņēmumiem jaunas iespējas. Šī regula ir viens no galvenajiem elementiem vienotajā tirgus stratēģijā, kas izveidota ar Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumu “vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai”. Minētās stratēģijas mērķis ir pilnībā atraisīt iekšējā tirgus potenciālu, pilsoņiem un uzņēmumiem atvieglojot pārvietošanos Savienības iekšienē un tirdzniecību, uzņēmējdarbības veikšanu un uzņēmumu izvēršanu pāri robežām.

(2)

Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” tika atzīta interneta un digitālo tehnoloģiju loma tajā, kā mainās mūsu dzīve un veidi, kādos pilsoņi un uzņēmumi piekļūst informācijai, iegūst zināšanas, pērk preces un pakalpojumus, piedalās tirgū un strādā, tādējādi radot iespējas inovācijai, izaugsmei un nodarbinātībai. Minētajā paziņojumā un vairākās Eiropas Parlamenta pieņemtās rezolūcijās tika atzīts, ka pilsoņu un uzņēmumu vajadzības viņu pašu valstī un pāri robežām varētu labāk apmierināt, paplašinot un integrējot pastāvošos Eiropas līmeņa portālus, tīmekļa vietnes, tīklus, pakalpojumus un sistēmas un tos sasaistot ar dažādiem valstu risinājumiem, tādējādi izveidojot vienotu digitālu vārteju, kas kalpotu kā vienots Eiropas kontaktpunkts (“vārteja”). Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumā “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” vārteja tika uzskaitīta pie 2017. gada darbībām. Komisijas 2017. gada 24. janvāra ziņojumā “Pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā. 2017. gada ziņojums par ES pilsonību” vārteja tika uzskatīta par prioritāti Savienības pilsoņu tiesībās.

(3)

Eiropas Parlaments un Padome daudzkārt ir aicinājuši izveidot visaptverošāku un lietotājdraudzīgāku informācijas un palīdzības kopumu, kas pilsoņiem un uzņēmumiem ļautu vieglāk orientēties iekšējā tirgū un stiprinātu un saskaņotu iekšējā tirgus rīkus, lai labāk apmierinātu pilsoņu un uzņēmumu vajadzības to pārrobežu darbībā.

(4)

Šī regula ir atbilde uz minētajiem aicinājumiem, kas pilsoņiem un uzņēmumiem dod iespēju viegli piekļūt informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kuri vajadzīgi, lai tie varētu izmantot savas tiesības iekšējā tirgū. Vārteja varētu palīdzēt padarīt pārredzamākus noteikumus un reglamentējumu attiecībā uz dažādiem profesionālās darbības un dzīves notikumiem tādās jomās kā ceļošana, pensionēšanās, izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe, patērētāju tiesības un ģimenes tiesības. Tā varētu arī palīdzēt vairot patērētāju uzticēšanos, novērst zināšanu trūkumu par patērētāju aizsardzību un iekšējā tirgus noteikumiem un mazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem. Regula izveido lietotājdraudzīgu, interaktīvu vārteju, kurai atkarībā no lietotāju vajadzībām tie būtu jāaizved pie visatbilstošākajiem pakalpojumiem. Šajā kontekstā Komisijai un dalībvalstīm minēto mērķu sasniegšanā vajadzētu būt svarīgai lomai.

(5)

Vārtejai vajadzētu atvieglot mijiedarbību starp pilsoņiem un uzņēmumiem, no vienas puses, un kompetentajām iestādēm, no otras puses, nodrošinot piekļuvi tiešsaistes risinājumiem, atvieglojot pilsoņu un uzņēmumu ikdienas darbības un pēc iespējas samazinot šķēršļus, ar kuriem nākas saskarties iekšējā tirgū. Tādas vienotas digitālas vārtejas pastāvēšana, kura nodrošina tiešsaistes piekļuvi precīzai un aktuālai informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, varētu palīdzēt uzlabot lietotāju informētību par dažādiem jau pastāvošiem tiešsaistes pakalpojumiem un varētu samazināt lietotāju izmaksas un ietaupīt viņu laiku.

(6)

Šai regulai ir trīs mērķi, proti, samazināt papildu administratīvo slogu pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izmanto vai vēlas izmantot savas tiesības iekšējā tirgū, tostarp pilsoņu brīvu pārvietošanos, pilnībā ievērojot valsts noteikumus un procedūras, izbeigt diskrimināciju un nodrošināt iekšējā tirgus darbību attiecībā uz sniegto informāciju, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem. Tā kā tā attiecas uz pilsoņu brīvu pārvietošanos, ko nevar uzskatīt par sekundāru jautājumu, šīs regulas pamatā vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 21. panta 2. punktam un 114. panta 1. punktam.

(7)

Lai Savienības pilsoņi un uzņēmumi iekšējā tirgū varētu baudīt brīvas pārvietošanās tiesības, Savienībai būtu jāpieņem konkrēti, nediskriminējoši pasākumi, kas pilsoņiem un uzņēmumiem ļautu viegli piekļūt pietiekami visaptverošai un ticamai informācijai par savām tiesībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un informācijai par piemērojamajiem valsts noteikumiem un procedūrām, kas tiem būs jāizpilda, ja tie pārcelsies uz citu dalībvalsti, dzīvos vai mācīsies tajā, dibinās uzņēmumu vai veiks uzņēmējdarbību. Informācija būtu jāuzskata par pietiekami visaptverošu, ja tā ietver visu informāciju, kas lietotājiem nepieciešama, lai tie saprastu savas tiesības un pienākumus, un identificē to, kādi noteikumi tiem ir piemērojami saistībā ar darbībām, kuras tie vēlas veikt kā pārrobežu lietotāji. Informācijai vajadzētu būt skaidrai, lakoniskai un saprotamai, kā arī lietderīgai un piemērotai lietotāju mērķgrupai. Informācijai par procedūrām būtu jāaptver visi paredzamie procedūras posmi, kas ir aktuāli lietotājam. Tas ir svarīgi pilsoņiem un uzņēmumiem, kas saskaras ar sarežģītu regulatīvo vidi, piemēram, tiem, kas darbojas e-komercijā un sadarbīgajā ekonomikā, lai tie viegli varētu atrast piemērojamos noteikumus un informāciju par to, kā šie noteikumi attiecas uz to darbību. Viegla un lietotājdraudzīga piekļuve informācijai ir tāda, kas lietotājiem ļauj informāciju viegli atrast, viegli noteikt, kuras informācijas daļas attiecas uz to konkrēto situāciju, un attiecīgo informāciju viegli saprast. Valsts līmenī sniedzamajai informācijai būtu jāaptver ne tikai valstu normas, ar kurām tiek īstenoti Savienības tiesību akti, bet arī visi citi valsts noteikumi, kas piemērojami gan iekšzemes, gan pārrobežu lietotājiem.

(8)

Šīs regulas noteikumiem par sniedzamo informāciju nebūtu jāietver valstu tiesu sistēmas, jo minētajā jomā informācija, kas attiecas uz pārrobežu lietotājiem, ir jau iekļauta e-tiesiskuma portālā. Dažās situācijās, uz kurām attiecas šī regula, tiesas būtu jāuzskata par kompetentajām iestādēm, piemēram, ja tiesas pārvalda uzņēmējdarbības reģistrus. Turklāt nediskriminācijas princips būtu jāattiecina arī uz tām tiešsaistes procedūrām, kas nodrošina piekļuvi tiesvedībai.

(9)

Saprotams, ka pilsoņi un uzņēmumi no citām dalībvalstīm var būt nelabvēlīgā situācijā, jo tiem nav pazīstami valsts noteikumi un administratīvā sistēma, tiek lietotas citas valodas un kompetentās iestādes dalībvalstī, kas nav lietotāju izcelsmes dalībvalsts, no tiem ir ģeogrāfiski tālu. Efektīvākais iekšējā tirgus šķēršļu mazināšanas veids ir pārrobežu un iekšzemes lietotājiem informāciju darīt pieejamu tiešsaistē, valodā, kuru tie saprot, lai dotu tiem iespēju valsts noteikumu izpildei vajadzīgās procedūras pilnībā izpildīt tiešsaistē, un piedāvāt tiem palīdzību gadījumos, kad normas un procedūras nav gana skaidras vai kad tie, izmantojot savas tiesības, saskaras ar šķēršļiem.

(10)

Risinājumus ir mēģināts rast ar vairākiem Savienības tiesību aktiem, kas dažādās nozarēs ir radījuši vienotos kontaktpunktus, tostarp ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (3) izveidotos vienotos kontaktpunktus, kas tiešsaistē sniedz informāciju, palīdzību un piekļuvi procedūrām, kuras ir svarīgas pakalpojumu sniegšanai, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 764/2008 (4) izveidotos produktu informācijas punktus un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (5) izveidotos būvizstrādājumu informācijas punktus, kas nodrošina informāciju par izstrādājumiem piemērojamiem tehniskajiem noteikumiem, un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (6) izveidotos valstu profesionālās kvalifikācijas atbalsta centrus, kuri palīdz profesijas praktizētājiem pārcelties uz citu valsti. Papildus tam ir izveidoti tīkli, piemēram, Eiropas patērētāju centri, lai veicinātu Savienības patērētāju tiesību izpratni un palīdzētu izskatīt sūdzības par pirkumiem, kas ceļojot vai tiešsaistē izdarīti citās tīklā iesaistītajās dalībvalstīs. Arī SOLVIT, kas minēts Komisijas Ieteikumā 2013/461/ES (7), cenšas privātpersonām un uzņēmumiem sniegt ātrus, efektīvus un neformālus risinājumus gadījumos, kad publiskās iestādes neatzīst tiesības, kas tiem ir iekšējā tirgū. Visbeidzot, lietotāju informēšanai par Savienības un dalībvalstu normām ir izveidoti vairāki informatīvi portāli, tādi kā “Tava Eiropa”, kas attiecas uz iekšējo tirgu, un e-tiesiskuma portāls, kurš attiecas uz tiesiskuma jomu.

(11)

Minētie Savienības tiesību akti ir nozaru akti, tāpēc pašlaik sniegtā tiešsaistes informācija un palīdzības pakalpojumi, kā arī problēmu risināšanas pakalpojumi līdz ar tiešsaistes procedūrām pilsoņiem un uzņēmumiem arvien vēl ir ļoti sadrumstaloti. Trūkst saskanības tiešsaistes informācijas un procedūru pieejamībā, pakalpojumi nav pietiekami kvalitatīvi, un minētā informācija, kā arī palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumi nav zināmi. Pārrobežu lietotājiem ir arī grūtības atrast un piekļūt minētajiem pakalpojumiem.

(12)

Ar šo regulu būtu jāizveido vienota digitāla vārteja, kas darbotos kā vienots punkts, no kura pilsoņi un uzņēmumi var piekļūt informācijai par Savienības vai valsts noteikumiem un prasībām, kas tiem jāizpilda. Vārtejai būtu jāvienkāršo pilsoņu un uzņēmumu saskare ar Savienības vai valsts līmenī izveidotajiem palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem un minētā saskare būtu jāpadara efektīvāka. Vārtejai būtu arī jāatvieglo tiešsaistes procedūru pieejamība un izpildāmība. Šai regulai nekādi nevajadzētu skart pastāvošās tiesības un pienākumus, ko minētajās politikas jomās nosaka Savienības vai valstu tiesību akti. Saistībā ar procedūrām, kuras uzskaitītas šīs regulas II pielikumā, kā arī procedūrām, kuras noteiktas Direktīvās 2005/36/EK un 2006/123/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES (8) un 2014/25/ES (9), ar šo regulu būtu jāatbalsta vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana un būtu pilnībā jāievēro pamattiesības uz personas datu aizsardzību apliecinājumu apmaiņā starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(13)

Vārtejai un tās saturam vajadzētu būt lietotājorientētiem un lietotājdraudzīgiem. Vārtejas mērķim vajadzētu būt novērst pārklāšanos, un tai būtu jānodrošina saites uz esošajiem pakalpojumiem. Tai būtu jāļauj pilsoņiem un uzņēmumiem mijiedarboties ar pārvaldes iestādēm valsts un Savienības līmenī, dodot tiem iespēju no tiešas pieredzes sniegt atsauksmes gan par vārtejā sniegtajiem pakalpojumiem, gan iekšējā tirgus darbību. Atsauksmju rīkam būtu jāļauj lietotājam uzrādīt, vienlaikus ļaujot lietotājam palikt anonīmam, saskatītās problēmas, trūkumus un vajadzības, lai būtu iespējams nemitīgi uzlabot pakalpojumu kvalitāti.

(14)

Vārtejas sekmes būs atkarīgas no Komisijas un dalībvalstu kopīgiem pūliņiem. Vārtejā vajadzētu būt arī pastāvošajā portālā “Tava Eiropa” integrētai kopīgai lietotājsaskarnei, ko pārvaldītu Komisija. Kopīgajai lietotājsaskarnei būtu jānodrošina saites uz informāciju, procedūrām un palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumiem, kas pieejami dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas pārvaldītos portālos. Lai vārteja būtu vieglāk lietojama, kopīgajai lietotājsaskarnei vajadzētu būt pieejamai visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās (“Savienības oficiālās valodas”). Pastāvošajā portālā “Tava Eiropa” un tā piekļuves galvenajā tīmekļa lapā, kas pielāgota vārtejas prasībām, būtu jāsaglabā daudzvalodu pieeja attiecībā uz sniegto informāciju. Vārtejas darbība būtu jāatbalsta ar tehniskiem rīkiem, ko Komisija izstrādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

(15)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/123/EK izstrādātajā Elektronisko vienoto kontaktpunktu hartā, ko Padome atbalstīja 2013. gadā, dalībvalstis brīvprātīgi apņēmās vienotajos kontaktpunktos sniegtajā informācijā īstenot lietotājorientētu pieeju, lai aptvertu uzņēmumiem īpaši svarīgās jomas, tostarp PVN, ienākuma nodokļus, sociālo nodrošinājumu un darba tiesību prasības. Balstoties uz minēto hartu un ņemot vērā portāla “Tava Eiropa” pieredzi, šai informācijai būtu jāietver arī palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu apraksts. Pilsoņiem un uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izmantot šādus pakalpojumus, ja tiem ir grūti saprast informāciju, attiecināt minēto informāciju uz savu situāciju vai izpildīt kādu procedūru.

(16)

Šajā regulā būtu jāuzskaita informācijas jomas, kas attiecas uz pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izmanto savas tiesības un pilda savus pienākumus iekšējā tirgū. Attiecībā uz minētajām jomām pietiekami visaptveroša informācija būtu jāsniedz valsts, tostarp reģionālā un vietējā, līmenī un Savienības līmenī, izskaidrojot piemērojamos noteikumus un pienākumus un procedūras, kas pilsoņiem un uzņēmumiem jāveic, lai pildītu minētos noteikumus un pienākumus. Lai nodrošinātu piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, ar vārteju sniegtajai informācijai vajadzētu būt skaidrai, precīzai un aktuālai, pēc iespējas būtu jāsamazina sarežģītu terminu izmantošana un būtu jāizmanto tikai tādi akronīmi, kuri ir vienkāršoti un viegli saprotami apzīmējumi, kuru izpratnei nav nepieciešamas priekšzināšanas par attiecīgo jautājumu vai tiesību jomu. Minētā informācija būtu jāsniedz tādā veidā, lai lietotāji varētu viegli saprast pamata noteikumus un prasības, kas piemērojami to situācijai šajās jomās. Lietotāji būtu arī jāinformē par to, ka konkrētās dalībvalstīs nav valsts noteikumu informācijas jomās, kuras uzskaitītas I pielikumā, jo īpaši tad, ja citās dalībvalstīs uz šīm jomām attiecas valsts noteikumi. Šādu informāciju par valsts noteikumu neesamību varētu iekļaut portālā “Tava Eiropa”.

(17)

Kad vien iespējams, būtu jāizmanto informācija, ko Komisija jau ir savākusi no dalībvalstīm saskaņā ar esošajiem Savienības tiesību aktiem vai ar brīvprātīgiem mehānismiem, piemēram, informācija, kas savākta EURES portālam, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/589 (10), e-tiesiskuma portālam, kurš izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (11), vai reglamentēto profesiju datubāzei, kas izveidota ar Direktīvu 2005/36/EK, lai šī informācija veidotu daļu no informācijas, kas jādara pieejama pilsoņiem un uzņēmumiem Savienības un dalībvalstu līmenī saskaņā ar šo regulu. Nevajadzētu prasīt, lai dalībvalstis savās valsts tīmekļa vietnēs sniegtu informāciju, kas jau ir pieejama attiecīgajās Komisijas pārvaldītajās datubāzēs. Ja dalībvalstīm jau ir jānodrošina tiešsaistes informācija, ievērojot citus Savienības tiesību aktus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/67/ES (12), būtu jāpietiek ar to, ka dalībvalstis nodrošina saites uz esošo tiešsaistes informāciju. Ja konkrētas politikas jomas jau ir pilnībā saskaņotas Savienības tiesību aktos, piemēram, patērētāju tiesības, ar Savienības līmenī sniegtu informāciju parasti vajadzētu būt pietiekami, lai lietotājiem būtu iespējams saprast savas tiesības vai pienākumus. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu tikai jāsniedz papildu informācija par savas valsts administratīvajām procedūrām un palīdzības pakalpojumiem vai jebkādiem citiem valsts administratīvajiem noteikumiem, ja tas ir svarīgi lietotājiem. Informācijai par patērētāju tiesībām, piemēram, nebūtu jāietekmē līgumtiesības, bet būtu tikai jāinformē lietotāji par to tiesībām saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem saistībā ar komercdarījumiem.

(18)

Ar šo regulu būtu jāstiprina tiešsaistes procedūru iekšējā tirgus aspekts un tādējādi jāveicina iekšējā tirgus digitalizācija, ievērojot vispārīgo nediskriminēšanas principu, tostarp attiecībā uz pilsoņu vai uzņēmumu piekļuvi tām tiešsaistes procedūrām, kas valsts līmenī jau ir izveidotas, pamatojoties uz Savienības vai valsts tiesību aktiem, un procedūrām, kuras paredzēts darīt pilnībā pieejamas tiešsaistē saskaņā ar šo regulu. Ja lietotājs, kas ir saistīts tikai ar vienu dalībvalsti, var piekļūt un izpildīt procedūru tiešsaistē minētajā dalībvalstī jomā, uz kuru attiecas šī regula, pārrobežu lietotājam arī vajadzētu būt iespējai bez jebkādiem diskriminējošiem šķēršļiem tiešsaistē piekļūt minētajai procedūrai un to izpildīt, vai nu izmantojot to pašu tehnisko risinājumu, vai alternatīvu, tehniski nodalītu risinājumu, kura rezultāts ir tāds pats. Šādus šķēršļus var radīt valsts līmenī izstrādāti risinājumi, tādi kā veidlapu ailes, kurās jānorāda iekšzemes tālruņa numurs, valsts prefikss tālruņa numuram vai pasta indekss, maksājumi, kuri veicami vienīgi sistēmās, kas neļauj izdarīt pārrobežu maksājumus, detalizētu paskaidrojumu neesamība pārrobežu lietotājiem saprotamā valodā, elektronisku apliecinājumu no citas dalībvalsts iestādēm iesniegšanas neiespējamība un citās dalībvalstīs izdotu elektronisko identifikācijas līdzekļu nepieņemšana. Dalībvalstīm būtu jānodrošina risinājumi minēto šķēršļu novēršanai.

(19)

Kad lietotāji izpilda tiešsaistes procedūras pāri robežām, tiem vajadzētu būt iespējai saņemt visus attiecīgos paskaidrojumus kādā Savienības oficiālajā valodā, kuru lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits. Tas nenozīmē, ka dalībvalstīm ir jāiztulko savas ar procedūru saistītās administratīvās veidlapas vai arī procedūras izvaddati minētajā valodā. Tomēr dalībvalstis tiek mudinātas izmantot tādus tehniskus risinājumus, kuri lietotājiem pēc iespējas vairāk gadījumos ļautu izpildīt procedūras minētajā valodā, vienlaikus ievērojot dalībvalstu noteikumus attiecībā uz valodu lietojumu.

(20)

Valstu tiešsaistes procedūras, kuras attiecas uz pārrobežu lietotājiem, lai tie varētu izmantot savas iekšējā tirgus tiesības, ir atkarīgas no tā, vai tie pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, vai arī vēlas piekļūt attiecīgās dalībvalsts procedūrām, lai gan pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Ar šo regulu nebūtu dalībvalstīm jāliedz prasīt, ka pārrobežu lietotājiem, kas pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību to teritorijā, būtu jāsaņem valsts identifikācijas numurs, lai piekļūtu valsts procedūrām tiešsaistē, ar noteikumu, ka tas nerada nepamatotu papildu slogu vai izmaksas minētajiem lietotājiem. Tādu pārrobežu lietotāju vajadzībām, kas pastāvīgi neuzturas vai neveic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, valsts tiešsaistes procedūrām, kuras neattiecas uz šo lietotāju iekšējā tirgus tiesību izmantošanu, piemēram, pieteikšanās tādu vietējo pakalpojumu saņemšanai kā atkritumu savākšana un stāvvietu atļaujas, nav jābūt pilnībā pieejamām tiešsaistē.

(21)

Šai regulai būtu jāpapildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (13) izklāstītie nosacījumi, ar kuriem dalībvalstis atzīst konkrētus fizisku un juridisku personu elektroniskās identifikācijas līdzekļus, uz ko attiecas citas dalībvalsts izziņotā elektroniskās identifikācijas shēma. Regula (ES) Nr. 910/2014 paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem lietotājiem ir atļauts izmantot savus elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzekļus, lai pārrobežu situācijās piekļūtu tiešsaistes publiskajiem pakalpojumiem. Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras tiek mudinātas pieņemt elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzekļus saistībā ar procedūrām, par kurām tās ir atbildīgas.

(22)

Vairākās nozarēs Savienības tiesību akti, tādi kā Direktīva 2005/36/EK, 2006/123/EK, 2014/24/ES un 2014/25/ES, prasa, lai procedūras būtu pilnībā pieejamas tiešsaistē. Ar šo regulu būtu jāprasa, lai vairākas citas procedūras, kas ir ļoti svarīgas lielākajai daļai pilsoņu un uzņēmumu, kuri izmanto savas tiesības un pilda savus pienākumus pāri robežām, būtu pilnībā pieejamas tiešsaistē.

(23)

Lai pilsoņiem un uzņēmumiem būtu iespējams tieši baudīt iekšējā tirgus priekšrocības, neradot nevajadzīgu papildu administratīvo slogu, ar šo regulu būtu jāprasa pilnībā digitalizēt lietotājsaskarni atsevišķām galvenajām pārrobežu lietotājiem izpildāmām procedūrām, kuras uzskaitītas šīs regulas II pielikumā. Ar šo regulu būtu arī jāparedz kritēriji, pēc kuriem noteikt, kā minētās procedūras kvalificējamas par pilnībā tiešsaistē izpildāmām. Šis pienākums nodrošināt to, lai šāda procedūru būtu pieejama tiešsaistē, būtu jāpiemēro tikai tad, ja attiecīgajā dalībvalstī šāda procedūra ir izveidota. Šai regulai nevajadzētu attiekties nedz uz sākotnējo uzņēmējdarbības reģistrāciju, nedz uz procedūrām, kuru rezultātā tiek izveidotas sabiedrības vai uzņēmumi kā juridiskas personas, vai uz šādu sabiedrību vai uzņēmumu turpmāk veiktu dokumentu iesniegšanu, jo tādās procedūrās ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kam jāveicina digitālie risinājumi visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā. Kad uzņēmumi sāk veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, tiem tiek prasīts reģistrēties sociālā nodrošinājuma sistēmā un apdrošināšanas sistēmā, lai varētu reģistrēt darbiniekus un izdarīt iemaksas abās sistēmās. Tiem var nākties paziņot par savu uzņēmējdarbību, saņemt atļaujas vai reģistrēt uzņēmējdarbības izmaiņas. Minētās procedūras attiecas uz uzņēmumiem, kuri darbojas daudzās tautsaimniecības nozarēs, tādēļ ir lietderīgi prasīt, lai šīs procedūras būtu pieejamas tiešsaistē.

(24)

Ar šo regulu būtu jāprecizē, ko nozīmē piedāvāt pilnībā tiešsaistē izpildāmu procedūru. Procedūra būtu jāuzskata par pilnībā tiešsaistē izpildāmu, ja lietotājs visus posmus mijiedarbībā starp lietotāju un kompetento iestādi (klientu apkalpošanas struktūrvienību) no piekļuves līdz procedūras izpildei var veikt elektroniski, attālināti un izmantojot tiešsaistes pakalpojumu. Šim tiešsaistes pakalpojumam būtu jāvada lietotājs, izmantojot sarakstu ar visām izpildāmajām prasībām un visiem iesniedzamajiem pamatojošiem apliecinājumiem, būtu jānodrošina, ka lietotājs var sniegt informāciju un pierādījumus par atbilstību visām šādām prasībām, un būtu jāsniedz lietotājam automātisks paziņojums par saņemšanu, ja vien procedūras izvaddati netiek sniegti uzreiz. Tam nevajadzētu liegt kompetentajām iestādēm tieši sazināties ar lietotājiem, ja saistībā ar procedūru nepieciešami sīkāki paskaidrojumi. Procedūras izvaddati, kā izklāstīts šajā regulā, kompetentajām iestādēm elektroniskā veidā būtu jāsniedz arī lietotājam, ja tas ir iespējams saskaņā ar piemērojamiem Savienības un dalībvalsts tiesību aktiem.

(25)

Šai regulai nebūtu jāskar to procedūru būtība, kas uzskaitītas II pielikumā, izveidotas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī un neparedz materiālas vai procesuālas normas jomās, uz kurām attiecas II pielikums, tostarp nodokļu jomā. Šīs regulas mērķis ir noteikt tehniskās prasības, lai nodrošinātu, ka šādas procedūras, ja tās attiecīgajā dalībvalstī ir noteiktas, ir pilnībā pieejamas tiešsaistē.

(26)

Ar šo regulu nebūtu jāierobežo valsts iestāžu kompetence nevienā procedūrā, tostarp iesniegtās informācijas vai apliecinājumu pareizības un derīguma pārbaudē, kā arī autentiskuma pārbaudē gadījumos, kad apliecinājumi tiek iesniegti, izmantojot citus līdzekļus, nevis tehnisko sistēmu, kuras pamatā ir vienreizējas iesniegšanas princips. Ar šo regulu nebūtu arī jāierobežo procedūru digitalizētās un nedigitalizētās darbplūsmas kompetentajās iestādēs (“neredzamajās” struktūrvienībās) vai starp tām. Ja tas nepieciešams atsevišķās procedūrās, kas paredzētas uzņēmējdarbības izmaiņu reģistrācijai, dalībvalstīm būtu jāturpina pieprasīt notāru vai juristu līdzdalība, kas varētu vēlēties izmantot pārbaudes līdzekļus, tostarp videokonferences vai citus tiešsaistes līdzekļus, kuri nodrošina audiovizuālu savienojumu reālajā laikā. Tomēr šādai līdzdalībai nevajadzētu liegt izmaiņu reģistrācijas procedūras pilnībā izpildīt tiešsaistē.

(27)

Dažos gadījumos lietotājam var prasīt iesniegt apliecinājumus, lai pierādītu faktus, kurus nevar konstatēt, izmantojot tiešsaistes līdzekļus. Šādi apliecinājumi varētu ietvert medicīnisko izziņu, apliecinājumu, ka persona ir dzīva, apliecinājumu par mehānisko transportlīdzekļu tehnisko apskati vai to šasijas numura apstiprinājumu. Ja šādus apliecinājumus var iesniegt elektroniski, tas nebūtu jāuzskata par izņēmumu no principa, ka būtu jāpiedāvā pilnībā tiešsaistē izpildāma procedūra. Citos gadījumos joprojām varētu būt nepieciešama procedūras lietotāja personiska ierašanās kompetentajā iestādē saistībā ar tiešsaistes procedūru. Tādi izņēmumi, izņemot tos, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, būtu pieļaujami tikai tad, ja tos pamato sevišķi svarīgi iemesli, kuri saistīti ar sabiedrības interesēm sabiedriskās drošības, sabiedrības veselības vai krāpšanas apkarošanas jomā. Pārredzamības nodrošināšanas nolūkā dalībvalstīm būtu jādalās ar Komisiju un citām dalībvalstīm ar informāciju par šādiem izņēmumiem, kā arī par pamatojumu un apstākļiem, kurus ņemot vērā, tos var piemērot. Nevajadzētu prasīt, lai dalībvalstis ziņo par katru atsevišķo gadījumu, kad izņēmuma kārtā ir tikusi prasīta fiziska klātbūtne, tām drīzāk būtu jāziņo par valsts noteikumiem, kuros paredzēti šādi gadījumi. Šajā sakarā vārtejas koordinācijas grupā būtu regulāri jāapspriež valsts līmeņa labākā prakse un tehnikas attīstība, kas ļauj veikt turpmāku digitalizāciju.

(28)

Pārrobežu situācijās procedūra adreses maiņas reģistrēšanai varētu sastāvēt no divām atsevišķām procedūrām: viena – izcelsmes dalībvalstī ar mērķi lūgt anulēt reģistrāciju vecajā adresē un otra – galamērķa dalībvalstī ar mērķi lūgt reģistrāciju jaunajā adresē. Šai regulai būtu jāattiecas uz abām procedūrām.

(29)

Tā kā uz to prasību, procedūru un formalitāšu digitalizāciju, kas saistītas ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, jau attiecas Direktīva 2005/36/EK, tad šai regulai būtu jāattiecas tikai uz tās procedūras digitalizāciju, ar kuru lūdz diplomu, sertifikātu vai citu pabeigtu mācību kursu akadēmisku atzīšanu personai, kas vēlas sākt vai turpināt studijas vai izmantot akadēmisko titulu ārpus tām, neietverot formalitātes, kuras saistītas ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

(30)

Šai regulai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 883/2004 (14) un (EK) Nr. 987/2009 (15) iekļautie sociālās nodrošināšanas koordinācijas noteikumi, kuros definētas apdrošināto personu un sociālās nodrošināšanas iestāžu tiesības un pienākumi, un sociālās nodrošināšanas koordinācijas jomā piemērojamās procedūras.

(31)

Savienības un dalībvalstu līmenī ir izveidoti vairāki tīkli un dienesti, kas palīdz pilsoņiem un uzņēmumiem to pārrobežu darbībā. Ir svarīgi, lai šie dienesti, tostarp esošie palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumi, kuri izveidoti Savienības līmenī, piemēram, Eiropas Patērētāju centru tīkls, “Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT, Intelektuālā īpašuma tiesību palīdzības dienests, Europe Direct un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, ietilptu vārtejā, lai nodrošinātu to, ka visi potenciālie lietotāji var tos atrast. III pielikumā uzskaitītie pakalpojumi ir izveidoti ar saistošiem Savienības tiesību aktiem, bet citi pakalpojumi tiek sniegti brīvprātīgā kārtā. Šajā regulā noteiktajām kvalitātes prasībām vajadzētu būt saistošām pakalpojumiem, kas izveidoti ar saistošiem Savienības tiesību aktiem. Pakalpojumiem, kurus sniedz brīvprātīgā kārtā, būtu jāatbilst minētajām kvalitātes prasībām, ja ir nodoms tos padarīt pieejamus, izmantojot vārteju. Ar šo regulu nevajadzētu mainīt minēto pakalpojumu darbības jomu un raksturu, to pārvaldības kārtību, esošos termiņus un brīvprātības, līgumisko vai citu pamatu, uz kā tie darbojas. Piemēram, ja to sniegtajai palīdzībai ir neformāls raksturs, šīs regulas rezultātam nevajadzētu būt tādam, ka šāda palīdzība tiktu padarīta par saistošu juridisku konsultāciju.

(32)

Turklāt dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējamam šajā regulā paredzētajā kārtībā pievienot vārtejai citus valsts palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumus, ko sniedz kompetentās iestādes vai privāti vai daļēji privāti subjekti, vai publiskas struktūras, piemēram, tirdzniecības palātas vai nevalstiski palīdzības dienesti pilsoņiem. Par palīdzību pilsoņiem un uzņēmumiem ar piemērojamajām normām un procedūrām saistītos jautājumos, kurus nespēj pilnībā atrisināt tiešsaistes dienesti, principā būtu jāatbild kompetentajām iestādēm. Tomēr šauri specializētās jomās un tad, kad privāta vai daļēji privāta subjekta sniegtais pakalpojums apmierina lietotāja vajadzības, dalībvalstis var ierosināt Komisijai šādus pakalpojumus iekļaut vārtejā ar noteikumu, ka minētie pakalpojumi atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un nedublē jau iekļautos palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumus.

(33)

Lai palīdzētu lietotājiem noteikt vajadzīgo pakalpojumu, šai regulai būtu jānodrošina palīdzības pakalpojumu meklētājs, kas lietotājus automātiski aizvestu līdz īstajam pakalpojumam.

(34)

Kvalitātes prasību minimuma izpilde ir būtiska vārtejas sekmīgai izveidei, lai nodrošinātu, ka uz informācijas un pakalpojumu sniegšanu var paļauties, jo citādi tiktu nopietni apdraudēta visas vārtejas uzticamība. Galvenais atbilstības nodrošināšanas mērķis ir panākt, ka informācija vai pakalpojums tiek sniegts skaidrā un lietotājdraudzīgā veidā. Šī mērķa sasniegšanai noteikt, kādā veidā informācija tiek sniegta lietotāju maršruta laikā, ir dalībvalstu pienākums. Piemēram, lai arī ir lietderīgi pirms procedūras uzsākšanas informēt lietotājus par vispārpieejamiem pārsūdzēšanas līdzekļiem gadījumā, ja procedūras iznākums ir negatīvs, daudz lietotājdraudzīgāk ir konkrētu informāciju par iespējamām šādā gadījumā veicamām darbībām sniegt procedūras beigās.

(35)

Informācijas piekļūstamību pārrobežu lietotājiem var būtiski uzlabot, ja informācija ir pieejama Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits. Šai valodai lielākajā daļā gadījumu vajadzētu būt svešvalodai, ko visbiežāk apgūst lietotāji visā Savienībā, bet dažos atsevišķos gadījumos, jo īpaši tad, kad mazām pašvaldībām, kuras atrodas netālu no dalībvalsts robežas, ir jāsniedz informācija vietējā līmenī, vispiemērotākā valoda varētu būt tā, kas ir pirmā valoda pārrobežu lietotājiem no kaimiņu dalībvalsts. Tulkojumam no attiecīgo dalībvalstu valsts valodas vai valodām minētajā citā Savienības oficiālajā valodā būtu precīzi jāatspoguļo oriģinālvalodā vai oriģinālvalodās sniegtās informācijas saturs. Var nodrošināt tulkojumu tikai tai informācijai, kura lietotājiem vajadzīga, lai saprastu pamatnoteikumus un prasības, kas attiecas uz to situāciju. Lai gan dalībvalstis būtu jāmudina tulkot pēc iespējas vairāk informācijas Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits, saskaņā ar šo regulu tulkojamās informācijas apmērs būs atkarīgs no šim mērķim pieejamā finansējuma, īpaši no Savienības budžeta. Komisijai būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu tulkojumu efektīvu sniegšanu dalībvalstīm pēc to pieprasījuma. Vārtejas koordinācijas grupai būtu jāapspriežas un jāsniedz norādījumi par Savienības oficiālo valodu vai valodām, kurās šāda informācija būtu jātulko.

(36)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2102 (16) dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai to publisko struktūru tīmekļa vietnes būtu piekļūstamas atbilstīgi tādiem principiem kā uztveramība, funkcionalitāte, saprotamība un robustums un lai tās atbilstu minētajā direktīvā paredzētajām prasībām. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstība Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši tās 9. un 21. pantam, un, lai veicinātu cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem piekļuvi informācijai, pēc iespējas lielākā apmērā saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jānodrošina alternatīvas viegli lasāmā valodā. Kad dalībvalstis ratificēja un Savienība noslēdza (17) minēto konvenciju, tās apņēmās veikt atbilstošus pasākumus, lai cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem līdzvērtīgi citiem nodrošinātu piekļuvi jaunām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un sistēmām, tostarp internetam, veicinot cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem piekļuvi informācijai, pēc iespējas lielākā apmērā un proporcionāli nodrošinot alternatīvas viegli lasāmā valodā.

(37)

Direktīva (ES) 2016/2102 neattiecas uz Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru tīmekļa vietnēm un mobilajām lietotnēm, taču Komisijai būtu jānodrošina, ka kopīgajai lietotājsaskarnei un tīmekļa lapām, par kurām tā ir atbildīga un kuras paredzēts iekļaut vārtejā, var piekļūt personas ar invaliditāti, t. i., tās ir uztveramas, funkcionālas, saprotamas un robustas. Uztveramība nozīmē, ka informācijai un kopīgās lietotājsaskarnes sastāvdaļām jābūt pasniegtām lietotājiem tiem uztveramā veidā; funkcionalitāte nozīmē, ka kopīgās lietotājsaskarnes sastāvdaļām un navigācijai jābūt funkcionālai; saprotamība nozīmē, ka informācijai un kopīgās lietotājsaskarnes izmantošanai jābūt saprotamai, un robustums nozīmē, ka saturam jābūt pietiekami robustam, lai dažādi lietotāju aģenti, tostarp atbalsta tehnoloģijas, varētu to uzticami interpretēt. Attiecībā uz jēdzieniem uztveramība, funkcionalitāte, saprotamība un robustumus Komisija tiek mudināta ievērot attiecīgos saskaņotos standartus.

(38)

Lai atvieglotu tādu maksājumu veikšanu, kas prasīti kā daļa no tiešsaistes procedūrām vai par palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanu, pārrobežu lietotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot kredīta pārvedumus vai tiešā debeta maksājumus, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 260/2012 (18), vai citus parasti izmantotus pārrobežu maksāšanas līdzekļus, tostarp debetkartes vai kredītkartes.

(39)

Ir lietderīgi, lai lietotāji būtu informēti par procedūras paredzamo ilgumu. Tādēļ lietotājiem vajadzētu būt informētiem par piemērojamiem termiņiem vai klusējot izteiktu apstiprinājumu, vai par administratīvas klusēšanas mehānismiem, vai, ja tie nav piemērojami, vismaz vidējo, paredzamo vai indikatīvo laiku, kas attiecīgajai procedūrai parasti vajadzīgs. Šādām aplēsēm vai norādēm būtu tikai jāpalīdz lietotājiem plānot savas darbības vai turpmākos administratīvos soļus, un tām nevajadzētu būt juridiskam spēkam.

(40)

Ar šo regulu būtu arī jādod iespēja pārbaudīt lietotāju elektroniskā formā iesniegtos apliecinājumus, ja šādi apliecinājumi ir iesniegti bez elektroniskā zīmoga vai kompetentās izdevējiestādes apliecinājuma vai ja nav pieejams tehniskais rīks, kas izveidots ar šo regulu, vai jebkāda cita sistēma, kura dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ļauj tieši apmainīties ar apliecinājumiem vai tos pārbaudīt. Šādiem gadījumiem regulai būtu jāparedz efektīvs dalībvalstu kompetento iestāžu administratīvās sadarbības mehānisms, kas balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2012 (19) izveidoto Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”). Šādos gadījumos kompetentās iestādes lēmumam par IMI izmantošanu vajadzētu būt brīvprātīgam, bet tiklīdz minētā iestāde ir iesniegusi sadarbības vai informācijas pieprasījumu, izmantojot IMI, pieprasījuma saņēmējai kompetentajai iestādei vajadzētu būt pienākumam sadarboties un sniegt atbildi. Pieprasījumu, izmantojot IMI, var nosūtīt vai nu kompetentajai iestādei, kas izdevusi apliecinājumu, vai centrālajai iestādei, kura jāizraugās dalībvalstīm saskaņā ar to administratīvajiem noteikumiem. Lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās un tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1191 (20) reglamentē daļu no apliecinājumiem, kas attiecas uz procedūrām, kuras reglamentē šī regula, sadarbības kārtību, kas attiecībā uz IMI noteikta Regulā (ES) 2016/1191, var izmantot arī saistībā ar citiem apliecinājumiem, kas vajadzīgi procedūrās, kuras reglamentē šī regula. Regula (ES) Nr. 1024/2012 būtu jāgroza, lai par IMI dalībniekiem varētu kļūt Savienības struktūras, biroji vai aģentūras.

(41)

Kompetento iestāžu sniegtajiem tiešsaistes pakalpojumiem ir izšķirīga nozīme pilsoņiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu kvalitātes un drošības uzlabošanā. Valsts pārvalde dalībvalstīs arvien biežāk cenšas panākt datu atkalizmantošanu, lai pilsoņiem un uzņēmumiem viena un tā pati informācija nebūtu jāsniedz vairākkārt. Būtu jāsekmē datu atkalizmantošana pārrobežu lietotājiem, lai mazinātu papildu slogu.

(42)

Lai nodrošinātu apliecinājumu un informācijas likumīgu pārrobežu apmaiņu, Savienības mērogā piemērojot vienreizējas iesniegšanas principu, šo regulu piemēro un vienreizējas iesniegšanas principu īsteno atbilstīgi visiem attiecīgajiem datu aizsardzības noteikumiem, tostarp datu apjoma samazināšanas, precizitātes, glabāšanas ierobežošanas, integritātes un konfidencialitātes, nepieciešamības, samērīguma un datu izmantošanas mērķa ierobežojuma principiem. Tās īstenošanā būtu pilnībā jāievēro arī integrētās drošības un integrētas privātuma aizsardzības princips, kā arī personu pamattiesības, tostarp tās, kas attiecas uz taisnīgumu un pārredzamību.

(43)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka procedūru lietotājiem tiek sniegta skaidra informācija par to, kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (21) 13. un 14. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 (22) 15. un 16. pantu tiks apstrādāti ar viņiem saistītie personas dati.

(44)

Lai vēl vairāk atvieglotu tiešsaistes procedūru izmantošanu, šai regulai saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu būtu jārada pamats pilnībā darbotiesspējīgas, drošas un aizsargātas tehniskas sistēmas izveidei un izmantošanai nolūkā veikt apliecinājumu automatizētu pārrobežu apmaiņu starp procedūrā iesaistītajiem dalībniekiem, ja to nepārprotami pieprasījuši pilsoņi un uzņēmumi. Ja apliecinājumu apmaiņa ietver personas datus, pieprasījums būtu jāuzskata par nepārprotamu, ja tas ietver labprātīgi sniegtu, konkrētu, apzinātu un skaidru norādi, ar kuru persona vai nu paziņojuma, vai apstiprinošas darbības veidā izsaka savu vēlmi veikt attiecīgo personas datu apmaiņu. Ja lietotājs nav tā persona, uz kuru attiecas dati, tiešsaistes procedūrai nevajadzētu ietekmēt tā tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Vienreizējas iesniegšanas principa pārrobežu piemērošanas rezultātā pilsoņiem un uzņēmumiem vieni un tie paši dati nebūtu jāsniedz publiskās pārvaldes iestādēm vairāk kā vienu reizi un minētos datus pēc lietotāja pieprasījuma vajadzētu būt iespējamam izmantot arī nolūkā izpildīt pārrobežu tiešsaistes procedūras, kurās iesaistīti pārrobežu lietotāji. Attiecībā uz kompetento izdevējiestādi pienākumam izmantot tehnisko sistēmu apliecinājumu automatizētai apmaiņai starp dažādām dalībvalstīm vajadzētu būt spēkā tikai tad, ja iestādes savā dalībvalstī likumīgi izdod apliecinājumus elektroniskā formātā, kas ļauj īstenot šādu automatizētu apmaiņu.

(45)

Jebkurai apliecinājumu pārrobežu apmaiņai vajadzētu būt atbilstošam juridiskajam pamatam, tādam, kā norādīts Direktīvās 2005/36/EK, 2006/123/EK, 2014/24/ES vai 2014/25/ES, vai – attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām procedūrām – saskaņā ar citiem piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

(46)

Ir lietderīgi šajā regulā noteikt, ka parasti automatizēta pārrobežu apliecinājumu apmaiņa notiek pēc lietotāja nepārprotama pieprasījuma. Tomēr šī prasība nebūtu jāpiemēro, ja attiecīgie Savienības vai valstu tiesību akti atļauj veikt automatizētu pārrobežu datu apmaiņu bez lietotāja nepārprotama pieprasījuma.

(47)

Ar šo regulu izveidotās tehniskās sistēmas izmantošanai joprojām vajadzētu būt brīvprātīgai, un lietotājam vajadzētu būt iespējai iesniegt apliecinājumus arī citā veidā, neizmantojot šo tehnisko sistēmu. Lietotājam vajadzētu būt iespējai priekšskatīt apliecinājumus un tiesībām neveikt apliecinājumu apmaiņu gadījumos, kad lietotājs pēc apmaiņai paredzēto apliecinājumu priekšskatījuma konstatē, ka informācija ir nepareiza, novecojusi vai plašāka, nekā vajadzīgs attiecīgajai procedūrai. Priekšskatījumā ietvertos datus vajadzētu uzglabāt tikai tik ilgi, cik tas ir tehniski nepieciešams.

(48)

Drošajai tehniskajai sistēmai, kas būtu jāizveido, lai būtu iespējams apmainīties ar apliecinājumiem saskaņā ar šo regulu, būtu jādod kompetentajām pieprasītājiestādēm pārliecība, ka apliecinājumus ir izdevusi pareizā izdevējiestāde. Pirms pieņemt lietotāja sniegto informāciju saistībā ar procedūru, kompetentajai iestādei šaubu gadījumā vajadzētu spēt pārbaudīt informāciju un konstatēt, ka tā ir precīza.

(49)

Vairāki esošie pamatelementi sniedz pamata spējas, kas var tikt izmantotas tehniskās sistēmas izveidei, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (23), un e-piegādes un e-identifikācijas pamatelementi, kas ir daļa no minētā instrumenta. Minētajos pamatelementos ir ietvertas tehniskās specifikācijas, parauga programmatūras un atbalsta pakalpojumi, un to mērķis ir nodrošināt sadarbspēju starp esošajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) sistēmām dažādās dalībvalstīs, lai pilsoņi, uzņēmumi un pārvaldes iestādes, lai kur arī Savienībā tie atrastos, var gūt labumu no integrētiem digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem.

(50)

Ar šo regulu izveidotajai sistēmai vajadzētu būt pieejamai papildus citām sistēmām, kas nodrošina iestāžu sadarbības mehānismus, tādus kā IMI, un tām nebūtu jāskar citas sistēmas, tostarp Regulā (EK) Nr. 987/2009 paredzētā sistēma, Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskā apmaiņa saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 987/2009, Eiropas profesionālā karte saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK, valstu reģistru savstarpējie savienojumi un centrālo, komerciālo un uzņēmumu reģistru savienojumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 (24) un maksātnespējas reģistru savstarpēja savienojamība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/848 (25).

(51)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus tādas tehniskās sistēmas īstenošanai, kas ļauj automātiski apmainīties ar apliecinājumiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai jo īpaši paredzēt tehniskās un darbības specifikācijas sistēmai, kas apstrādās lietotāja pieprasījumu apmainīties ar apliecinājumiem, un šādu apliecinājumu pārsūtīšanai, kā arī paredzēt noteikumus, kas vajadzīgi pārsūtīšanas integritātes un konfidencialitātes nodrošināšanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (26).

(52)

Lai panāktu, ka tehniskā sistēma nodrošina augsta līmeņa drošību vienreizējas iesniegšanas principa pārrobežu piemērošanas vajadzībām, Komisijai, pieņemot īstenošanas aktus, kuros ir izklāstītas šādas tehniskās sistēmas specifikācijas, būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas un starptautisko standartizācijas organizāciju un struktūru, jo īpaši Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN), Eiropas telesakaru standartu institūta (ETSI), Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU), izstrādātie standarti, kā arī drošības standarti, kas minēti Regulas (ES) 2016/679 32. pantā un Regulas (ES) 2018/1725 22. pantā.

(53)

Kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu to tehniskās sistēmas elementu, par kuriem ir atbildīga Komisija, izstrādi, pieejamību, uzturēšanu, uzraudzību, kontroli un drošības pārvaldību, Komisijai būtu jākonsultējas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(54)

Kompetentajām iestādēm un Komisijai būtu jānodrošina, lai informācija, procedūras un pakalpojumi, par kuriem tās ir atbildīgas, atbilst kvalitātes kritērijiem. Saskaņā ar šo regulu ieceltajiem valstu koordinatoriem un Komisijai būtu regulāri jāpārrauga atbilstība kvalitātes un drošības kritērijiem attiecīgi dalībvalstu un Savienības līmenī un jārisina radušās problēmas. Turklāt valstu koordinatoriem būtu jāpalīdz Komisijai uzraudzīt to, kā darbojas tehniskā sistēma, kas nodrošina pārrobežu apmaiņu ar apliecinājumiem. Ar šo regulu būtu jāpiešķir Komisijai dažādi līdzekļi, lai novērstu vārtejā piedāvājamo pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos, atkarībā no tā, cik nopietni un noturīgi kvalitāte ir pasliktinājusies, vajadzības gadījumā iesaistot vārtejas koordinācijas grupu. Tam nebūtu jāmazina Komisijas vispārējā atbildība par šīs regulas ievērošanas uzraudzību.

(55)

Šajā regulā būtu jānosaka vārtejas funkciju nodrošināšanas tehnisko rīku galvenās funkcijas, īpaši kopīgā lietotājsaskarne, saišu repozitorijs un kopīgais palīdzības pakalpojumu meklētājs. Kopīgajai lietotājsaskarnei būtu jānodrošina, ka lietotāji valstu un Savienības līmeņa tīmekļa vietnēs var viegli atrast informāciju, procedūras un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumus. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jātiecas nodrošināt saites uz vienotu informācijas avotu, kas ir nepieciešams vārtejai, lai izvairītos no neskaidrību radīšanas lietotājiem, ko izraisa viena un tā pati informācija no dažādiem vai pilnībā vai daļēji dublējošiem avotiem. Ar to nevajadzētu liegt norādīt saites uz to pašu informāciju, ko piedāvā vietējās vai reģionālās kompetentās iestādes attiecībā uz dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Ar to nevajadzētu arī liegt zināmu informācijas dublēšanos, ja tas ir nenovēršami vai vēlami, piemēram, ja kādas Savienības tiesības, pienākumi un normas ir atkārtotas vai aprakstītas valstu tīmekļa lapās, lai uzlabotu lietotājdraudzīgumu. Lai pēc iespējas samazinātu cilvēku iejaukšanos kopīgās lietotājsaskarnes izmantojamo saišu atjaunināšanā, būtu jāizveido, ja tas ir tehniski iespējams, tiešs savienojums starp dalībvalstu attiecīgajām tehniskajām sistēmām un saišu repozitoriju. Kopīgajos IKT atbalsta rīkos varētu izmantot galveno publisko pakalpojumu vārdnīcu (Core Public Services Vocabulary (CPSV)), lai veicinātu sadarbspēju ar valstu pakalpojumu katalogiem un semantiku. Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot CPSV, taču tās var nolemt izmantot valsts risinājumus. Repozitorijā iekļautā informācija attiecībā uz saitēm būtu jādara publiski pieejama atvērtā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā, piemēram, ar lietojumprogrammas saskarnēm (API), lai to varētu izmantot atkārtoti.

(56)

Kopīgās lietotājsaskarnes meklētājprogrammai būtu jāaizved lietotāji pie tiem nepieciešamās informācijas gan Savienības, gan dalībvalsts līmeņa tīmekļa vietnēs. Turklāt arī turpmāk, nodrošinot alternatīvu veidu lietotāju novešanai pie noderīgas informācijas, būs lietderīgi veidot saites starp esošām un papildinošām tīmekļa vietnēm vai tīmekļa lapām, tās pēc iespējas pilnveidojot un grupējot, un veidot saites starp Savienības un dalībvalsts līmeņa tīmekļa lapām un tīmekļa vietnēm, nodrošinot piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem un informācijai.

(57)

Šajā regulā būtu arī konkrēti jānorāda kopīgajai lietotājsaskarnei izvirzāmās kvalitātes prasības. Komisijai būtu jānodrošina kopīgās lietotājsaskarnes atbilstība minētajām prasībām, un šai saskarnei jo īpaši vajadzētu būt pieejamai un piekļūstamai tiešsaistē, izmantojot dažādus kanālus, kā arī būt viegli lietojamai.

(58)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus vārtejas atbalsta tehnisko risinājumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, kas vajadzības gadījumā noteiktu piemērojamos standartus un sadarbspējas prasības, lai varētu vieglāk atrast informāciju par noteikumiem un pienākumiem, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, par ko atbildīgas ir dalībvalstis un Komisija. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(59)

Ar šo regulu būtu arī skaidri jānodala Komisijas un dalībvalstu atbildība par vārtejas atbalsta IKT lietojumprogrammu izstrādi, pieejamību, uzturēšanu un drošību. Pildot uzturēšanas uzdevumus, Komisijai un dalībvalstīm būtu regulāri jāuzrauga minēto IKT lietojumprogrammu pienācīga darbība.

(60)

Lai attīstītu visu vārtejā iekļaujamo dažādo informācijas jomu, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu potenciālu, ir ievērojami jāuzlabo mērķauditorijas informētība par to pastāvēšanu un darbību. To iekļaušanai vārtejā būtu ievērojami jāatvieglo lietotājiem tiem nepieciešamās informācijas, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu atrašana, pat ja šie lietotāji nav informēti ne par vienu no tiem. Turklāt būs vajadzīgi koordinēti popularizēšanas pasākumi, lai panāktu, ka pilsoņi un uzņēmumi visā Savienībā uzzina par vārtejas pastāvēšanu un tās sniegtajām priekšrocībām. Šādiem popularizēšanas pasākumiem būtu jāietver meklētājprogrammas optimizācija un citas tiešsaistes informētības palielināšanas darbības, jo tās ir izmaksu ziņā visizdevīgākās un tām ir potenciāls sasniegt visplašāko iespējamo mērķauditoriju. Lai minētajiem popularizēšanas pasākumiem būtu maksimāla iedarbība, tie būtu jākoordinē vārtejas koordinācijas grupā un dalībvalstīm popularizēšanas darbības būtu jāpielāgo tā, lai visos attiecīgos kontekstos būtu atsauce uz kopīgo zīmolu un arī iespēja vārtejas zīmolu koplietot ar dalībvalstu iniciatīvām.

(61)

Visas Savienības iestādes, struktūras un aģentūras būtu jāmudina popularizēt vārteju, iekļaujot tās logotipu un saites uz to visās attiecīgajās tīmekļa lapās, par kurām tās ir atbildīgas.

(62)

Vārtejas nosaukumam, ar kādu tā būtu jāatpazīst un jāpopularizē plašākai sabiedrībai, vajadzētu būt “Your Europe”. Kopīgajai lietotājsaskarnei vajadzētu būt labi pamanāmai un viegli atrodamai, jo īpaši attiecīgajās Savienības un dalībvalstu tīmekļa lapās. Vārtejas logotipam vajadzētu būt redzamam attiecīgās Savienības un dalībvalstu tīmekļa vietnēs.

(63)

Lai varētu iegūt atbilstīgu informāciju vārtejas snieguma mērīšanai un uzlabošanai, šai regulai kompetentajām iestādēm un Komisijai būtu jāuzliek par pienākumu vākt un analizēt datus, kas ir saistīti ar dažādu vārtejā piedāvāto informācijas jomu, procedūru un pakalpojumu izmantošanu. Lietotāju statistikas datu vākšanai, piemēram, datu attiecībā uz konkrētu tīmekļa lapu apmeklējumu skaitu, lietotāju skaitu dalībvalstī salīdzinājumā ar lietotāju skaitu no citām dalībvalstīm, lietotajiem meklētājvārdiem, visbiežāk apmeklētajām tīmekļa lapām, atsauces tīmekļa lapām vai palīdzības pieprasījumu skaitu, izcelsmi un tematu, būtu jāuzlabo vārtejas darbība, palīdzot noteikt mērķauditoriju, izstrādāt popularizēšanas pasākumus un uzlabot piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Lai novērstu dublēšanos, šādu datu vākšanā būtu jāņem vērā Komisijas veiktais ikgadējais e-pārvaldības kritēriju novērtējums.

(64)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt vienotus noteikumus par lietotāju statistikas datu vākšanas un apmaiņas metodi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(65)

Vārtejas kvalitāte ir atkarīga no tā, cik kvalitatīvi ir Savienības un dalībvalstu pakalpojumi, kurus sniedz, izmantojot vārteju. Tādēļ vārtejā pieejamās informācijas, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu kvalitāte arī būtu regulāri jāuzrauga ar lietotāju atsauksmju rīku, kas lietotājiem lūdz novērtēt informācijas, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu aptvērumu un kvalitāti un sniegt atsauksmes par to. Šīs atsauksmes būtu jāvāc ar kopīgu rīku, kuram vajadzētu būt pieejamam Komisijai, kompetentajām iestādēm un valstu koordinatoriem. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai saistībā ar lietotāju atsauksmju rīku kopīgajām funkcijām un detalizētu kārtību, kādā notiek lietotāju atsauksmju vākšana un kopīga izmantošana, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Komisijai būtu jāpublicē tiešsaistē anonimizēti kopsavilkuma pārskati par problēmām, ko atklāj informācija, galvenie lietotāju statistikas dati un galvenās lietotāju atsauksmes, kas savākti saskaņā ar šo regulu.

(66)

Turklāt vārtejā būtu jāiekļauj atsauksmju rīks, kas dod iespēju lietotājiem brīvprātīgi un anonīmi signalizēt par problēmām un grūtībām, ar ko tie saskārušies, izmantojot savas tiesības iekšējā tirgū. Šis rīks būtu jāuzskata tikai par papildinājumu sūdzību izskatīšanas mehānismiem, jo tas nespēj lietotājiem dot personalizētu atbildi. Saņemtās atbildes būtu jāapvieno ar apkopotu informāciju no palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem par to izskatītajām lietām, lai sagatavotu pārskatu par to, kā lietotāji uztver iekšējo tirgu, un apzinātu problēmjomas, kurās iespējama tālāka rīcība iekšējā tirgus darbības uzlabošanai. Minētais pārskats būtu jāpiesaista esošajiem ziņošanas rīkiem, piemēram, vienotā tirgus rezultātu apkopojumam.

(67)

Šai regulai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības lemt par to, kam būtu jāpilda valsts koordinatora loma. Dalībvalstīm būtu jāspēj ar vārteju saistītās valsts koordinatora funkcijas un pienākumus pielāgot savas valsts iekšējām administratīvajām struktūrām. Dalībvalstīm būtu jāspēj izraudzīties papildu valsts koordinatorus, kas veiktu šajā regulā paredzētos uzdevumus, darbojoties vienatnē vai kopā ar citiem, un kuru atbildībā būtu pārvaldes iestāžu struktūrvienības vai ģeogrāfiskais reģions, vai saskaņā ar citiem kritērijiem. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par vienīgo valsts koordinatoru, ko tās ir iecēlušas saziņai ar Komisiju.

(68)

Būtu jāizveido vārtejas koordinācijas grupa, kuru veidotu valstu koordinatori un vadītu Komisija, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu, jo īpaši daloties ar labāko praksi un sadarbojoties informācijas izklāsta konsekvences uzlabošanas nolūkā, kā to prasa šī regula. Vārtejas koordinācijas grupas darbā būtu jāņem vērā mērķi, kas izvirzīti gada darba programmā, kura Komisijai būtu tai jāiesniedz izskatīšanai. Gada darba programma būtu jāsagatavo dalībvalstīm nesaistošu pamatnostādņu vai ieteikumu veidā. Komisija pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma var pieņemt lēmumu aicināt Parlamentu nosūtīt ekspertus dalībai vārtejas koordinācijas grupas sanāksmēs.

(69)

Ar šo regulu būtu jāprecizē, kuras vārtejas daļas ir jāfinansē no Savienības budžeta un par kurām daļām ir atbildīgas dalībvalstis. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm noteikt atkārtoti izmantojamus IKT pamatelementus un finansējumu, kurš pieejams no dažādiem Savienības līmeņa fondiem un programmām un var palīdzēt segt izmaksas par IKT pielāgojumiem un attīstīšanu, kas dalībvalstīm jāveic, lai izpildītu šīs regulas prasības. Budžetam, kas nepieciešams šīs regulas īstenošanai, vajadzētu būt saderīgam ar piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu.

(70)

Dalībvalstis tiek mudinātas pastiprināt savstarpēju koordināciju, apmaiņu un sadarbību, lai palielinātu savas stratēģiskās, operatīvās, pētniecības un izstrādes spējas kiberdrošības jomā, jo īpaši īstenojot tīklu un informācijas sistēmu drošību, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/1148 (27), lai stiprinātu savas valsts pārvaldes un pakalpojumu drošību un noturību. Dalībvalstis tiek mudinātas palielināt darījumu drošību un nodrošināt pietiekamu uzticēšanās līmeni elektroniskajiem līdzekļiem, izmantojot Regulā (ES) Nr. 910/2014 paredzēto eIDAS sistēmu un jo īpaši pienācīga līmeņa garantijas. Dalībvalstis var veikt pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai garantētu kiberdrošību un novērstu identitātes viltošanu vai cita veida krāpšanu.

(71)

Ja šīs regulas piemērošana ietver personas datu apstrādi, tā būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725. Saistībā ar šo regulu būtu jāpiemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (28). Kā paredzēts Regulā (ES) 2016/679, dalībvalstis var saglabāt vai ieviest papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz veselības datu apstrādi, un tās var arī paredzēt konkrētākus noteikumus attiecībā uz darbinieku personas datu apstrādi nodarbinātības jomā.

(72)

Ar šo regulu būtu jāveicina un jāatvieglo pārvaldības kārtības racionalizēšana vārtejā ietvertajiem pakalpojumiem. Šajā nolūkā Komisijai, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jāpārskata esošā pārvaldības kārtība un vajadzības gadījumā tā jāpielāgo, lai novērstu dublēšanos un neefektivitāti.

(73)

Šīs regulas mērķis ir lietotājiem, kuri darbojas citās dalībvalstīs, nodrošināt tiešsaistes piekļuvi visaptverošai, uzticamai, piekļūstamai un saprotamai Savienības un dalībvalstu informācijai par tiesībām, normām un pienākumiem, piekļuvi tiešsaistes procedūrām, kuras ir pilnībā izpildāmas pāri robežām, un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem. Tā kā minēto mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(74)

Lai dalībvalstis un Komisija varētu izstrādāt un ieviest šīs regulas īstenošanai nepieciešamos rīkus, atsevišķām tās normām vajadzētu kļūt piemērojamām divus gadus pēc tās spēkā stāšanās dienas. Pašvaldību rīcībā vajadzētu būt līdz pat četriem gadiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās, lai ieviestu prasību sniegt informāciju par noteikumiem, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, par kuriem tās ir atbildīgas. Šīs regulas noteikumi attiecībā uz procedūrām, kurām jābūt pilnībā izpildāmām tiešsaistē, pārrobežu piekļuvi tiešsaistes procedūrām un tehnisko sistēmu apliecinājumu automatizētai pārrobežu apmaiņai saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu būtu jāīsteno ne vēlāk kā piecos gados pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(75)

Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un tā būtu jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(76)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Regulas (EK) Nr. 45/2001 (29) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2017. gada 1. augustā (30) sniedza atzinumu.