4.11.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, EURATOM) Nr. 1141/2014

(2014. gada 22. oktobris)

par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 224. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (4),

tā kā:

(1)	Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. panta 4. punktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk “harta”) 12. panta 2. punktā teikts, ka politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu politiskās gribas izpausmi.

(2)

Hartas 11. un 12. pantā teikts, ka tiesības uz biedrošanās brīvību visos līmeņos, piemēram, politiskajā un pilsoniskajā jomā, un tiesības uz vārda brīvību, kas ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām, ir ikviena Savienības pilsoņa pamattiesības.

(3)	Eiropas pilsoņiem būtu jādod iespēja izmantot šīs tiesības, lai pilnībā piedalītos Savienības demokrātiskajā dzīvē.

(4)	Patiesi transnacionālas Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi ir ļoti būtiski, lai pilsoņu balsis būtu dzirdamas Eiropas līmenī un lai pārvarētu plaisu starp politiku valstu un Savienības līmenī.

(5)	Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi būtu jāmudina veidoties, un tiem būtu jāpalīdz to centienos nodrošināt stabilu saikni starp Eiropas pilsonisko sabiedrību un Savienības iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu.

(6)

Pieredze, ko Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi guvuši, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2004/2003 (5) kopā ar Eiropas Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2004/2003 (6), liecina par nepieciešamību uzlabot juridisko un finanšu regulējumu, lai Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi varētu kļūt atpazīstamāki un efektīvāki Savienības vairāklīmeņu politiskās sistēmas dalībnieki.

(7)	Atzīstot misiju, kas Eiropas politiskajām partijām uzticēta LES, un lai atvieglotu to darbu, Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem būtu jāparedz īpašs Eiropas tiesiskais statuss.

(8)

Lai reģistrētu un kontrolētu Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus un piemērotu tiem sankcijas, būtu jāizveido Eiropas Politisko partiju un fondu iestāde (“Iestāde”). Eiropas tiesiskā statusa iegūšanai, kas paredz virkni tiesību un pienākumu, būtu nepieciešama reģistrēšanās. Lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem, Iestādei vajadzētu būt neatkarīgai.

(9)

Būtu jānosaka procedūras, kas jāievēro Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, lai iegūtu Eiropas tiesisko statusu saskaņā ar šo regulu, turklāt būtu jānosaka arī procedūras un kritēriji, kas jāievēro, pieņemot lēmumu par šāda Eiropas tiesiskā statusa piešķiršanu. Ir jānosaka arī procedūras gadījumiem, kad Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds zaudē vai atsakās no Eiropas tiesiskā statusa.

(10)

Lai veicinātu tādu tiesību subjektu uzraudzību, kuriem piemēro gan Savienības, gan valsts tiesību aktus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz Iestādes pārvaldībā esošā Eiropas politisko partiju un fondu reģistra (“reģistrs”) darbību, jo īpaši attiecībā uz reģistrā iekļauto informāciju un apliecinošiem dokumentiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(11)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz noteikumiem par reģistrācijas numuru sistēmu un Iestādes veikto standarta izrakstu no reģistra darīšanu pieejamu trešām personām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(12)

Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, kas vēlas, lai tos par tādiem atzīst Savienības līmenī, iegūstot Eiropas tiesisko statusu, un kas vēlas saņemt finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, būtu jāatbilst noteiktiem principiem un jāizpilda noteikti nosacījumi. Jo īpaši ir nepieciešams, lai Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi ievērotu vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, kā izklāstīts LES 2. pantā.

(13)

Lēmumi par Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrācijas anulēšanu saistībā ar neatbilstību LES 2. pantā minētajām vērtībām, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, būtu jāpieņem tikai nepārprotamos un nopietnos minēto vērtību pārkāpumu gadījumos. Pieņemot lēmumu par reģistrācijas anulēšanu, Iestādei būtu pilnībā jāievēro harta.

(14)

Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda statūtos būtu jāiekļauj virkne pamatnoteikumu. Būtu jāļauj dalībvalstīm noteikt papildprasības attiecībā uz to Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statūtiem, kas ir reģistrējuši mītni to attiecīgajās teritorijās, ar noteikumu, ka minētās papildprasības nav pretrunā šai regulai.

(15)

Iestādei būtu regulāri jāpārbauda, vai joprojām tiek pildīti Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu reģistrācijas nosacījumi un prasības. Lēmumi par LES 2. pantā minēto Eiropas Savienības dibināšanas pamatā esošo vērtību ievērošanu būtu jāpieņem tikai saskaņā ar procedūru, kas īpaši izstrādāta šādu lēmumu pieņemšanai, pēc apspriešanās ar neatkarīgu ievērojamu personu komiteju.

(16)	Iestāde ir Savienības struktūra LESD 263. panta nozīmē.

(17)	Būtu jāgarantē neatkarīgu ievērojamu personu komitejas darbības neatkarība un pārredzamība.

(18)

Ar Eiropas tiesisko statusu, kas piešķirts Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem fondiem, būtu jānodrošina šo partiju un fondu rīcībspēja un atzīšana visās dalībvalstīs. Šāda rīcībspēja un atzīšana nedod partijām un fondiem tiesības izvirzīt kandidātus valsts vēlēšanās vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai piedalīties tautas nobalsošanas kampaņās. Šādu vai līdzīgu tiesību piešķiršana paliek dalībvalstu kompetencē.

(19)

Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu darbības būtu jāreglamentē šai regulai, un jautājumi, kurus šī regula nereglamentē, būtu jāreglamentē attiecīgiem dalībvalstu tiesību aktu noteikumiem. Šai regulai un attiecīgiem tās dalībvalsts tiesību aktu noteikumiem, kurā atrodas partijas vai fonda mītne (“mītnes dalībvalsts”), būtu jāreglamentē Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu tiesiskais statuss. Mītnes dalībvalstij būtu jāvar iepriekš noteikt piemērojamo tiesību aktu vai atstāt Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem izvēles iespēju šajā jautājumā. Mītnes dalībvalstij paralēli šajā regulā noteiktajām prasībām būtu jāvar paredzēt vēl citas vai papildu prasības, tostarp noteikumus par Eiropas politisko partiju un fondu reģistrāciju un iekļaušanu valsts administratīvajās un kontroles sistēmās un noteikumus par minēto partiju un fondu organizāciju un statūtiem, tostarp par atbildību, ar noteikumu, ka šādi noteikumi nav pretrunā šai regulai.

(20)

Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem vajadzētu būt Eiropas līmeņa tiesībspējai kā Eiropas tiesiskā statusa pamatelementam. Lai iegūtu Eiropas līmeņa tiesībspēju, būtu jāizpilda prasības un procedūras, kas aizsargā mītnes dalībvalsts, Eiropas tiesiskā statusa pieteikuma iesniedzēja (“pieteikuma iesniedzējs”) un attiecīgo trešo personu intereses. Jo īpaši jebkāda iepriekš pastāvējusi valsts līmeņa tiesībspēja būtu jāpārveido par Eiropas līmeņa tiesībspēju un jebkādas atsevišķas bijušā valsts tiesību subjekta tiesības un pienākumi būtu jānodod jaunajam Eiropas tiesību subjektam. Turklāt, lai sekmētu darbības nepārtrauktību, būtu jāveic drošības pasākumi, kas palīdzētu izvairīties no tā, ka attiecīgā dalībvalsts piemēro šādu pārveidi aizliedzošus nosacījumus. Mītnes dalībvalstij būtu jāvar norādīt to valsts juridisko personu veidus, kuras drīkst pārveidot par Eiropas juridiskām personām, un tā var nepiekrist Eiropas līmeņa tiesībspējas iegūšanai saskaņā ar šo regulu, kamēr nav sniegtas pienācīgas garantijas, jo īpaši attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja statūtu likumību saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem vai uz kreditoru vai citu tiesību turētāju aizsardzību saistībā ar iepriekš pastāvējušo valsts līmeņa tiesībspēju.

(21)

Lai izbeigtu Eiropas līmeņa tiesībspēju, būtu jāizpilda prasības un procedūras, kas aizsargā Savienības, mītnes dalībvalsts, Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda un jebkādu iesaistīto trešo personu intereses. Jo īpaši, ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds iegūst tiesībspēju saskaņā ar savas mītnes dalībvalsts tiesību aktiem, būtu jāuzskata, ka Eiropas līmeņa tiesībspēja ir pārveidota, un jebkādas atsevišķas bijušās Eiropas tiesību subjekta attiecīgi iegūtās tiesības un pienākumi būtu jānodod minētajam valsts tiesību subjektam. Turklāt, lai sekmētu darbības nepārtrauktību, būtu jāveic drošības pasākumi, kas palīdzētu izvairīties no tā, ka attiecīgā dalībvalsts piemēro šādu pārveidi aizliedzošus nosacījumus. Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds neiegūst tiesībspēju savā mītnes dalībvalstī, minētā partija vai fonds tiek likvidēts saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, ievērojot noteikumu, kas paredz peļņas gūšanas aizliegumu. Iestādei un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājam būtu jāspēj vienoties ar attiecīgo dalībvalsti par Eiropas tiesībspējas izbeigšanas kārtību, jo īpaši, lai nodrošinātu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saņemto līdzekļu atgūšanu un jebkādu finansiālo sankciju samaksu.

(22)

Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir nopietni pārkāpuši attiecīgos valsts tiesību aktus un ja šis pārkāpums skar to LES 2. pantā minēto vērtību ievērošanu, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, Iestādei pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma būtu jāpiemēro šajā regulā norādītās procedūras. Turklāt Iestādei pēc mītnes dalībvalsts pieprasījuma būtu jāpieņem lēmums svītrot no reģistra Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu, kas ir nopietni pārkāpis valsts tiesību aktus jebkādā citā jautājumā.

(23)

Tiesības pretendēt uz finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta būtu jāattiecina tikai uz tām Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, kas ir atzīti par tādiem un ieguvuši Eiropas tiesisko statusu. Kaut arī ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka nosacījumi kļūšanai par Eiropas politisko partiju nav pārmērīgi un tos bez piepūles var izpildīt organizētas un nopietnas politisko partiju vai fizisku personu vai partiju un fizisku personu starptautiskas apvienības, tikpat svarīgi ir izveidot samērīgus kritērijus ierobežotu līdzekļu piešķiršanai no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, kuri objektīvi parāda Eiropas politiskās partijas Eiropas mēroga mērķus un reālu elektorāta atbalstu. Šādus kritērijus vislabāk ir pamatot ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, kurās Eiropas politiskajām partijām vai to biedriem tiek prasīts piedalīties saskaņā ar šo regulu, jo tie sniedz precīzus rādītājus par elektorāta atbalstu Eiropas politiskajai partijai. Tiem būtu jāatspoguļo Eiropas Parlamenta loma, kas tam LES 10. panta 2. punktā piešķirta, lai tieši pārstāvētu Savienības pilsoņus, kā arī Eiropas politiskās partijas uzdevums pilnībā piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un kļūt par aktīvu dalībnieku Eiropas pārstāvības demokrātijā, lai efektīvi paustu Savienības pilsoņu domas, uzskatus un politisko gribu. Tiesības saņemt finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta tāpēc būtu jāattiecina tikai uz tām Eiropas politiskajām partijām, ko Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens partijas biedrs, un uz tiem Eiropas politiskajiem fondiem, kas piesakās caur tādu Eiropas politisko partiju, ko Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens partijas biedrs.

(24)

Lai palielinātu Eiropas politisko partiju finansēšanas pārredzamību un lai novērstu finansēšanas noteikumu iespējami ļaunprātīgu izmantošanu, Eiropas Parlamenta deputāts finansējuma saņemšanas nolūkos būtu jāuzskata tikai par vienas Eiropas politiskās partijas biedru, turklāt tai attiecīgā gadījumā jābūt tai partijai, ar kuru viņa valsts vai reģiona politiskā partija ir saistīta finansējuma pieteikumu iesniegšanas pēdējā dienā.

(25)	Būtu jāparedz procedūras, kas jāievēro Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, ja tie piesakās finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, kā arī procedūras, kritēriji un noteikumi, kas jāievēro, pieņemot lēmumu par šādu finansējumu.

(26)

Būtu jāaizliedz vai jāierobežo dažu veidu ziedojumi un iemaksas Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem, kuru avots nav Eiropas Savienības vispārējais budžets, lai stiprinātu to neatkarību, pārskatatbildību un pienākuma apziņu. Jebkādi iespējami šādu ierobežojumu radīti kapitāla brīvas aprites apgrūtinājumi ir attaisnojami sabiedriskās kārtības nolūkos un ir stingri nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai.

(27)	Eiropas politiskajām partijām vajadzētu spēt finansēt kampaņas, ko rīko saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, taču partiju un kandidātu finansēšanas nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz vēlēšanu izdevumiem šādās vēlēšanās būtu jāregulē noteikumiem, kādus piemēro katrā dalībvalstī.

(28)

Eiropas politiskajām partijām nebūtu tieši vai netieši jāfinansē citas politiskās partijas, un jo īpaši valstu partijas vai kandidāti. Eiropas politiskajiem fondiem nebūtu tieši vai netieši jāfinansē Eiropas vai valsts līmeņa politiskās partijas vai kandidāti. Turklāt Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem nebūtu jāfinansē tautas nobalsošanas kampaņas. Šie principi atspoguļo Deklarāciju Nr. 11 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 191. pantu, kas pievienota Nicas līguma nobeiguma aktam.

(29)

Būtu jāparedz īpaši noteikumi un procedūras to apropriāciju sadalei, kas katru gadu ir pieejamas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, ņemot vērā, no vienas puses, saņēmēju skaitu un, no otras puses, Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu skaitu no katra saņēmēja – Eiropas politiskās partijas un, paplašināti interpretējot, attiecīgā ar to saistītā Eiropas politiskā fonda. Minētajiem noteikumiem būtu jāparedz stingras pārskatāmības, grāmatvedības, revīzijas un finanšu kontroles prasības attiecībā uz Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, kā arī samērīgu sankciju piemērošana, tostarp arī gadījumā, ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds pārkāpj LES 2. pantā minētās vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība.

(30)

Lai nodrošinātu to, ka tiek pildīti šajā regulā minētie pienākumi attiecībā uz Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanu un izdevumiem un attiecībā uz citiem jautājumiem, ir nepieciešams ieviest efektīvus kontroles mehānismus. Šajā nolūkā Iestādei, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājam un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas un jāapmainās ar visu nepieciešamo informāciju. Lai nodrošinātu piemērojamos valsts tiesību aktos paredzēto pienākumu izpildes efektīvu un lietderīgu kontroli, ir jāveicina arī dalībvalstu savstarpēja sadarbība.

(31)

Ir nepieciešams paredzēt skaidru, stingru un preventīvu sankciju sistēmu, lai nodrošinātu ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu darbību saistītu pienākumu efektīvu, samērīgu un vienādu izpildi. Šādā sistēmā būtu jāievēro arī ne bis in idem princips, saskaņā ar kuru par vienu pārkāpumu nevar sodīt divreiz. Turklāt ir nepieciešams noteikt Iestādes un Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja attiecīgās funkcijas, kontrolējot un pārbaudot atbilstību šai regulai, kā arī Iestādes, Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja un dalībvalstu iestāžu sadarbības mehānismus.

(32)	Lai palīdzētu vairot Savienības pilsoņu Eiropas politisko apziņu un veicinātu Eiropas vēlēšanu procesa pārredzamību, Eiropas politiskās partijas var informēt pilsoņus Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā par savu saikni ar saistītajām valstu politiskajām partijām un kandidātiem.

(33)

Pārredzamības labad un lai stiprinātu kontroli un Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu demokrātisko pārskatatbildību, informācija, kuru uzskata par būtisku sabiedrības interesēm, jo īpaši informācija par statūtiem, biedriem, finanšu pārskatiem, ziedotājiem un ziedojumiem, iemaksām un dotācijām, kas saņemtas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, kā arī informācija attiecībā uz Iestādes un Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja pieņemtajiem lēmumiem par reģistrāciju, finansēšanu un sankcijām, būtu jāpublicē. Tāda tiesiskā regulējuma izveide, kas nodrošina, ka šī informācija ir publiski pieejama, ir visefektīvākais veids, kā veicināt vienādus spēles noteikumus un godīgu konkurenci starp politiskajiem spēkiem un uzturēt atklātu, pārredzamu un demokrātisku likumdošanu un vēlēšanu procesu, tādējādi stiprinot pilsoņu un vēlētāju ticību Eiropas pārstāvības demokrātijai un novēršot korupciju un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu plašākā nozīmē.

(34)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu pienākums publiskot ziedotāju fizisku personu identitāti nebūtu jāpiemēro ziedojumiem, kas nepārsniedz EUR 1 500 gadā no viena ziedotāja. Turklāt šāds pienākums nebūtu jāattiecina uz ziedojumiem, kuru apmērs gadā pārsniedz EUR 1 500, bet ir mazāks par vai vienāds ar EUR 3 000, ja vien ziedotājs nav iepriekš devis rakstisku piekrišanu informācijas publiskošanai. Šīs robežvērtības rada atbilstīgu līdzsvaru starp pamattiesībām uz personas datu aizsardzību, no vienas puses, un leģitīmām sabiedrības interesēm attiecībā uz Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanas pārredzamību, no otras puses, kā norādīts starptautiskos ieteikumos par korupcijas novēršanu saistībā ar politisko partiju un fondu finansēšanu. Atklājot informāciju par ziedojumiem, kas pārsniedz EUR 3 000 gadā no viena ziedotāja, tiktu nodrošināta efektīva publiska uzraudzība attiecībām starp ziedotājiem un Eiropas politiskajām partijām un to kontrole. Turklāt saskaņā ar proporcionalitātes principu informācija par ziedojumiem būtu jāpublicē reizi gadā, izņemot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu norises laiku un ziedojumus, kas pārsniedz EUR 12 000, jo šādos gadījumos publicēšanai būtu jānotiek nekavējoties.

(35)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ietverti hartā, jo īpaši tās 7. un 8. pantā, kur noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, un tā ir jāpiemēro, pilnībā ievērojot minētās tiesības un principus.

(36)	Uz personas datu apstrādi, ko, piemērojot šo regulu, veic Iestāde, Eiropas Parlaments un neatkarīgu ievērojamu personu komiteja, attiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (8).

(37)	Uz personas datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo regulu, attiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (9).

(38)

Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi precizēt, ka Iestāde, Eiropas Parlaments, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, valsts iestādes, kas ir kompetentas īstenot kontroli saistībā ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanas jautājumiem, un citas attiecīgās trešās personas, kas minētas vai paredzētas šajā regulā, ir datu pārziņi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 45/2001 vai Direktīvai 95/46/EK. Ir arī nepieciešams noteikt maksimālo laikposmu, cik ilgi var glabāt savāktos personas datus, lai nodrošinātu, ka Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšana un dalība Eiropas politiskajās partijās ir likumīga, pareiza un pārredzama. Ciktāl tie darbojas kā datu pārziņi, Iestādei, Eiropas Parlamentam, Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem, valstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajām trešām personām jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai izpildītu pienākumus, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvu 95/46/EK, jo īpaši attiecībā uz apstrādes likumību, apstrādes darbību drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām piekļūt saviem personas datiem un panākt savu personas datu labošanu un dzēšanu.

(39)

Direktīvas 95/46/EK III nodaļa par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sankcijām ir piemērojama attiecībā uz datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo regulu. Kompetentajām valsts iestādēm vai trešām personām vajadzētu būt atbildīgām saskaņā ar piemērojamiem valstu tiesību aktiem par to radīto kaitējumu. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentajām valsts iestādēm vai trešām personām piemēro atbilstīgas sankcijas par šīs regulas pārkāpumiem.

(40)	Sniedzot tehnisko palīdzību, ko Eiropas Parlaments piešķir Eiropas politiskajām partijām, būtu jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips, un tā jāsniedz pret faktūrrēķinu un samaksu, un par to sniedz regulāru publisku ziņojumu.

(41)	Svarīgākā informācija par šīs regulas piemērošanu būtu jādara pieejama sabiedrībai īpašā tīmekļa vietnē.

(42)

Eiropas Savienības Tiesas īstenotā tiesas kontrole palīdzēs nodrošināt šīs regulas pareizu piemērošanu. Būtu jāparedz arī noteikumi, kas nodrošinātu Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem iespēju tikt uzklausītiem un veikt koriģējošus pasākumus, pirms tiek piemērotas sankcijas.

(43)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina valsts noteikumi, kas veicinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

(44)	Dalībvalstīm būtu jāatvēl pietiekams laiks tādu noteikumu pieņemšanai, ar kuriem tiek nodrošināta šīs regulas netraucēta un efektīva piemērošana. Tādēļ būtu jāparedz pārejas laiks no šīs regulas stāšanās spēkā līdz tās piemērošanai.

(45)	Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas ir sniedzis atzinumu (10).

(46)	Ņemot vērā nepieciešamību veikt ievērojamas izmaiņas un papildinājumus noteikumos un procedūrās, ko patlaban Eiropas līmenī piemēro politiskajām partijām un politiskajiem fondiem, Regula (EK) Nr. 2004/2003 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz nosacījumus, kas reglamentē Eiropas līmeņa politisko partiju (“Eiropas politiskās partijas”) un Eiropas līmeņa politisko fondu (“Eiropas politiskie fondi”) statusu un finansēšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

1)	“politiskā partija” ir pilsoņu apvienība, kas: — tiecas īstenot politiskus mērķus un — ir vai nu atzīta, vai izveidota saskaņā ar vismaz vienas dalībvalsts tiesību sistēmu;

2)	“politiskā apvienība” ir strukturēta sadarbība starp politiskajām partijām un/vai pilsoņiem;

3)	“Eiropas politiskā partija” ir politiskā apvienība, kas tiecas īstenot politiskus mērķus un ko ir reģistrējusi ar 6. pantu izveidotā Eiropas Politisko partiju un fondu iestāde saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kuras noteiktas šajā regulā;

4)

“Eiropas politiskais fonds” ir organizācija, kas ir oficiāli saistīta ar kādu Eiropas politisko partiju un kas ir reģistrēta Iestādē saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kuras noteiktas šajā regulā, un kas ar savām darbībām, īstenojot Savienības mērķus un pamatvērtības, stiprina un papildina Eiropas politiskās partijas mērķus, veicot vienu vai vairākus šādus uzdevumus: a) vērojot, analizējot un veicinot diskusijas par Eiropas politikas jautājumiem un par Eiropas integrācijas procesu; b) attīstot darbības saistībā ar Eiropas politikas jautājumiem, piemēram, organizējot un atbalstot seminārus, mācības, konferences un pētījumus par šiem jautājumiem attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp jaunatnes organizāciju un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, vidū; c) attīstot sadarbību, lai veicinātu demokrātiju, tostarp trešās valstīs; d) kalpojot par satvaru valstu politisko fondu, akadēmisko aprindu un citu attiecīgu procesa dalībnieku sadarbībai Eiropas līmenī;

5)	“reģionālais parlaments” jeb “reģionālā asambleja” ir struktūra, kuras locekļiem ir reģionālas vēlētas varas pilnvaras vai kuri ir politiski atbildīgi kādas vēlētas asamblejas priekšā;

6)	“finansējums no Eiropas Savienības vispārējā budžeta” ir dotācija, ko piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (11) (“Finanšu regula”) Pirmās daļas VI sadaļu, vai iemaksa, ko piešķir saskaņā ar minētās regulas Otrās daļas VIII sadaļu;

7)

“ziedojums” ir jebkādi skaidras naudas veltījumi, jebkādi veltījumi natūrā, jebkāda preču, pakalpojumu (tostarp aizdevumu) vai darba un/vai jebkādu citu darījumu nodrošināšana par vērtību, kas ir mazāka par tirgus vērtību, tādējādi radot ekonomisku labumu attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam, izņemot biedru iemaksas un atsevišķu personu parastas bez atlīdzības veiktas politiskas darbības;

8)

“biedru iemaksa” ir skaidras naudas maksājums, tostarp biedru maksas, vai iemaksa natūrā, vai jebkāda preču, pakalpojumu (tostarp aizdevumu) vai darba un/vai jebkādu citu darījumu nodrošināšana par vērtību, kas ir mazāka par tirgus vērtību, tādējādi radot ekonomisku labumu attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam, gadījumos, kad jebko no iepriekš minētā Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam nodrošina minētās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda biedrs, izņemot atsevišķu biedru parastas bez atlīdzības veiktas politiskas darbības;

9)	“gada budžets” 20. un 27. panta nolūkiem ir attiecīgā gada izdevumu kopsumma, kas norādīta attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda gada finanšu pārskatos;

10)

“valsts kontaktpunkts” ir viens no sadarbības punktiem, kas izveidots, lai risinātu jautājumus, kuri ir saistīti ar Finanšu regulas 108. pantā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (12) 144. pantā minēto centrālo izslēgšanas datubāzi, vai jebkura cita persona vai personas, ko dalībvalstu attiecīgās iestādes ir īpaši norīkojušas informācijas apmaiņai šīs regulas piemērošanas laikā;

11)	“mītne” ir vieta, kur atrodas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda centrālā administrācija;

12)	“vienlaicīgi pārkāpumi” ir divi vai vairāki pārkāpumi, kas izdarīti, veicot vienu nelikumīgu darbību;

13)	“atkārtots pārkāpums” ir pārkāpums, kas izdarīts piecu gadu laikā, kopš pārkāpējam par tāda paša veida pārkāpumu ir piemērotas sankcijas.

II   NODAĻA

EIROPAS POLITISKO PARTIJU UN EIROPAS POLITISKO FONDU STATUSS

3. pants

Reģistrācijas nosacījumi

1.   Politiskā apvienība ir tiesīga iesniegt pieteikumu, lai reģistrētos kā Eiropas politiskā partija, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	tās mītne atrodas kādā dalībvalstī, kā norādīts tās statūtos;

b)

tā vai tās locekļi ir vai tos pārstāv Eiropas Parlamenta deputāti vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu, deputāti valstu parlamentos, reģionālajos parlamentos vai reģionālajās asamblejās, vai tā vai tajā ietilpstošās partijas vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir saņēmušas vismaz trīs procentus vēlētāju balsu katrā no šīm dalībvalstīm;

c)	tā, jo īpaši savā programmā un darbībās, ievēro LES 2. pantā minētās vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, proti, respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības;

d)	tā vai tās locekļi ir piedalījušies Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai ir publiski pauduši nolūku piedalīties nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās; un

e)	tās mērķis nav gūt peļņu.

2.   Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, lai reģistrētos kā Eiropas politiskais fonds, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	tas ir saistīts ar kādu no Eiropas politiskajām partijām, kas reģistrēta saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kuras noteiktas šajā regulā;

b)	tā mītne atrodas kādā dalībvalstī, kā norādīts tā statūtos;

c)	tas, jo īpaši savā programmā un darbībās, ievēro LES 2. pantā minētās vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, proti, respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības;

d)	tā mērķi papildina tās Eiropas politiskās partijas mērķus, ar kuru tas ir oficiāli saistīts;

e)	tā pārvaldes struktūra sastāv no locekļiem, kas pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu no dalībvalstīm;

f)	tā mērķis nav gūt peļņu.

3.   Eiropas politiskajai partijai var būt tikai viens ar to oficiāli saistīts Eiropas politiskais fonds. Katra Eiropas politiskā partija un saistītais Eiropas politiskais fonds nodrošina, ka to attiecīgā ikdienas pārvaldība, pārvaldības struktūras un finanšu konti ir nodalīti.

4. pants

Eiropas politisko partiju pārvaldība

1.   Eiropas politiskās partijas statūti atbilst tās dalībvalsts piemērojamiem tiesību aktiem, kurā atrodas partijas mītne, un tajos paredz vismaz šādus aspektus:

a)	tās nosaukumu un logo, kuriem skaidri jāatšķiras no jebkuras pastāvošas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda nosaukuma un logo;

b)	tās mītnes adresi;

c)	politisko programmu, kurā izklāstīti tās nolūki un mērķi;

d)	paziņojumu par to, ka atbilstīgi 3. panta 1. punkta e) apakšpunktam tās mērķis nav gūt peļņu;

e)	attiecīgā gadījumā – ar to saistītā politiskā fonda nosaukumu un savstarpējo oficiālo attiecību aprakstu;

f)	tās administratīvo un finansiālo organizāciju un procedūras, jo īpaši norādot struktūras un amatpersonas, kurām ir piešķirtas administratīvas, finansiālas un tiesiskās pārstāvības pilnvaras, un noteikumus par gada pārskatu sagatavošanu, apstiprināšanu un pārbaudīšanu; un

g)	iekšējo procedūru, ko piemērotu Eiropas politiskās partijas labprātīgas likvidēšanas gadījumā.

2.   Eiropas politiskās partijas statūtos ietver noteikumus par partijas iekšējo organizāciju, kuri aptver vismaz šādus aspektus:

a)	locekļu uzņemšanas, izstāšanās un izslēgšanas kārtību, pievienojot statūtiem pielikumā tajā ietilpstošo partiju sarakstu;

b)	tiesības un pienākumus saistībā ar visu veidu dalību partijā un attiecīgās balsstiesības;

c)	tās pārvaldes struktūru pilnvaras, atbildību un sastāvu, par katru struktūru norādot kandidātu atlases kritērijus un viņu iecelšanas amatā un atbrīvošanas no amata kārtību;

d)	tās iekšējo lēmumu pieņemšanas procesus, jo īpaši balsošanas kārtību un kvoruma prasības;

e)	tās pieeju pārredzamībai, jo īpaši attiecībā uz grāmatvedību, pārskatiem un ziedojumiem, privātumu un personas datu aizsardzību; un

f)	iekšējo procedūru grozījumu izdarīšanai tās statūtos.

3.   Mītnes dalībvalsts statūtiem var noteikt papildu prasības ar noteikumu, ka minētās papildu prasības nav pretrunā šai regulai.

5. pants

Eiropas politisko fondu pārvaldība

1.   Eiropas politiskā fonda statūti atbilst tās dalībvalsts piemērojamiem tiesību aktiem, kurā atrodas fonda mītne, un tajos paredz vismaz šādus aspektus:

a)	tā nosaukumu un logo, kuriem skaidri jāatšķiras no jebkuras pastāvošas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda nosaukuma un logo;

b)	tā mītnes adresi;

c)	tā nolūku un mērķu aprakstu, kuriem jābūt saderīgiem ar 2. panta 4. punktā uzskaitītajiem uzdevumiem;

d)	paziņojumu par to, ka atbilstīgi 3. panta 2. punkta f) apakšpunktam tā mērķis nav gūt peļņu;

e)	Eiropas politiskās partijas nosaukumu, ar kuru tas ir tieši saistīts, un savstarpējo oficiālo attiecību aprakstu;

f)	tā struktūru sarakstu, norādot katras struktūras pilnvaras, pienākumus un sastāvu, kā arī šādu struktūru locekļu un vadītāju amatā iecelšanas un atbrīvošanas no amata kārtību;

g)	tā administratīvo un finansiālo organizāciju un procedūras, jo īpaši norādot struktūru un amatpersonas, kurām ir piešķirtas administratīvas, finansiālas un tiesiskās pārstāvības pilnvaras, un noteikumus par gada pārskatu sagatavošanu, apstiprināšanu un pārbaudīšanu;

h)	iekšējo procedūru grozījumu izdarīšanai tā statūtos;

i)	iekšējo procedūru, ko piemēro Eiropas politiskā fonda labprātīgas likvidēšanas gadījumā.

2.   Mītnes dalībvalsts attiecībā uz statūtiem var noteikt papildu prasības ar noteikumu, ka minētās papildu prasības nav pretrunā šai regulai.

6. pants

Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde

1.   Tiek izveidota Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde (turpmāk “Iestāde”), kas saskaņā ar šo regulu reģistrē, kontrolē un piemēro sankcijas Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem.

2.   Iestādei ir tiesībspēja. Tā ir neatkarīga un pilda savas funkcijas pilnīgā saskaņā ar šo regulu.

Iestāde lemj par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu reģistrēšanu un reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar šajā regulā paredzētajām procedūrām un nosacījumiem. Turklāt Iestāde regulāri pārbauda to, vai reģistrētās Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi joprojām ievēro 3. pantā norādītos reģistrācijas nosacījumus un saskaņā ar 4. panta 1. punkta a), b) un d) līdz f) apakšpunktu un 5. panta 1. punkta a) līdz e) un g) apakšpunktu paredzētos pārvaldības noteikumus.

Pieņemot lēmumus, Iestāde pilnībā ņem vērā pamattiesības uz biedrošanās brīvību un nepieciešamību nodrošināt Eiropā politisko partiju plurālismu.

Iestādi pārstāv direktors, kas Iestādes vārdā pieņem visus tās lēmumus.

3.   Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (turpmāk kopā “iecēlējinstitūcija”), savstarpēji vienojoties, ieceļ Iestādes direktoru uz piecu gadu neatjaunojamu termiņu, pamatojoties uz priekšlikumiem, ko iesniegusi atlases komiteja, kuru veido minēto iestāžu ģenerālsekretāri, pēc atklāta kandidātu konkursa.

Iestādes direktoru izraugās, pamatojoties uz kandidāta personīgajām un profesionālajām īpašībām. Šī persona nav Eiropas Parlamenta deputāts, tai nav ievēlēta mandāta, un tā netiek nodarbināta un nav bijusi nodarbināta nevienā Eiropas politiskajā partijā vai Eiropas politiskajā fondā. Izraudzītajam Iestādes direktoram nav interešu konflikta starp viņa kā direktora pienākumiem un citiem oficiālajiem pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz šīs regulas noteikumu piemērošanu.

Vakance, kas radusies atkāpšanās no amata, pensionēšanās, atbrīvošanas no amata vai nāves dēļ, tiek aizpildīta, ievērojot tādu pašu procedūru.

Parastas nomaiņas vai brīvprātīgas atkāpšanās no amata gadījumā direktors turpina pildīt savas funkcijas līdz brīdim, kad tiek iecelts jauns direktors.

Ja Iestādes direktors vairs neatbilst amata pienākumu pildīšanas nosacījumiem, viņš var tikt atbrīvots no amata, savstarpēji vienojoties vismaz divām no trijām šā punkta pirmajā daļā minētajām iestādēm un pamatojoties uz ziņojumu, ko pēc pašas iniciatīvas vai pieprasījuma, ko iesniegusi kāda no trim iestādēm, ir izstrādājusi šā punkta pirmajā daļā minētā atlases komiteja.

Iestādes direktors savu pienākumu pildīšanā ir neatkarīgs. Rīkojoties Iestādes vārdā, direktors nelūdz un nepieņem iestāžu vai valdību, vai kādu citu struktūru, amatpersonu vai aģentūru norādījumus. Iestādes direktors atturas veikt darbības, kas nav savienojamas ar viņa pienākumiem.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija attiecībā uz direktoru kopīgi īsteno (Savienības) Civildienesta noteikumos (un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā), kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (13), paredzētās iecēlējinstitūcijas pilnvaras. Neskarot lēmumus par iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, šīs trīs iestādes var vienoties par to, ka dažas vai visas atlikušās iecēlējinstitūcijas pilnvaras tiek uzticētas jebkurai no tām.

Iecēlējinstitūcija var noteikt direktoram vēl citus pienākumus ar nosacījumu, ka šādi pienākumi ir savienojami ar darba slodzi, ko rada Iestādes direktora amata pienākumu pildīšana, un ka tie nerada interešu konflikta iespējamību un neapdraud direktora pilnīgu neatkarību.

4.   Iestāde fiziski atrodas Eiropas Parlamentā, kas nodrošina Iestādei nepieciešamās biroja telpas un administratīvā atbalsta iekārtas.

5.   Iestādes direktoram palīdz vienas vai vairāku Savienības iestāžu personāls. Veicot pienākumus Iestādes vajadzībām, šāds personāls darbojas vienīgi Iestādes direktora pakļautībā.

Personāla atlase nedrīkst radīt interešu konfliktu rašanās iespējamību attiecībā uz Iestādē veicamajiem pienākumiem un jebkādiem citiem oficiāliem pienākumiem, un personāls atturas veikt darbības, kas nav savienojamas ar tā pienākumiem.

6.   Iestāde slēdz līgumus ar Eiropas Parlamentu un attiecīgā gadījumā ar citām iestādēm par administratīviem pasākumiem, kas nepieciešami tās pienākumu izpildei, jo īpaši līgumus par personālu, pakalpojumiem un atbalstu, kas tiek sniegts saskaņā ar 4., 5. un 8. punktu.

7.   Apropriācijas Iestādes izdevumiem tiek nodrošinātas no atsevišķas sadaļas, kas iekļauta Eiropas Parlamentam paredzētā Eiropas Savienības vispārējā budžeta iedaļā. Apropriāciju apmērs ir pietiekams, lai nodrošinātu Iestādes pilnīgu un neatkarīgu darbību. Direktors iesniedz Eiropas Parlamentam Iestādes budžeta plāna projektu, un tas tiek publiskots. Eiropas Parlaments pilnvaro Iestādes direktoru pildīt kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz šīm apropriācijām.

8.   Iestādei piemēro Padomes Regulu Nr. 1 (14).

Iestādes un reģistra darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

9.   Iestāde un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs apmainās ar informāciju, kas nepieciešama to šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei.

10.   Direktors katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai pārskatu par Iestādes darbību.

11.   Eiropas Savienības Tiesa pārskata Iestādes lēmumu likumību saskaņā ar LESD 263. pantu, un tās jurisdikcijā ir strīdi, kas attiecas uz Iestādes radītu zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar LESD 268. un 340. pantu. Ja Iestāde nepieņem lēmumu, kad tā pieņemšana ir paredzēta šajā regulā, Eiropas Savienības Tiesā var ierosināt tiesvedību par bezdarbību saskaņā ar LESD 265. pantu.

7. pants

Eiropas politisko partiju un fondu reģistrs

1.   Iestāde izveido un pārvalda Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu reģistru. Saskaņā ar 32. pantu reģistrā iekļautā informācija ir pieejama tiešsaistē.

2.   Lai nodrošinātu reģistra pienācīgu darbību, Komisija, saskaņā ar 36. pantu un ievērojot attiecīgos šīs regulas noteikumus, tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par:

a)

Iestādes rīcībā esošo informāciju un apliecinošajiem dokumentiem, par kuru glabāšanu atbildība tiek uzticēta reģistram un kuri ietver Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda statūtus, jebkādus citus dokumentus, kas tiek iesniegti reģistrācijas procesā saskaņā ar 8. panta 2. punktu, jebkādus 15. panta 2. punktā minētus dokumentus no mītnes dalībvalsts un informāciju par to personu identitāti, kuri ir struktūru locekļi vai ieņem amatus, kas paredz šīm personām administratīvas, finansiālas un juridiskas pārstāvības pilnvaras, kā minēts 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

b)

materiāliem no reģistra, kā minēts šā punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz kuriem reģistrs būs kompetents apliecināt likumību, ko konstatējusi Iestāde atbilstīgi saviem šajā regulā paredzētajiem pienākumiem. Iestādes kompetencē nav pārbaudīt to, vai Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds pilda pienākumus un prasības, ko saskaņā ar 4. un 5. pantu un 14. panta 2. punktu attiecīgajai partijai vai fondam ir noteikusi mītnes dalībvalsts papildus šajā regulā noteiktajiem pienākumiem un prasībām.

3.   Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, detalizēti nosaka reģistram piemērojamo reģistrācijas numuru sistēmu un standarta izrakstus no reģistra, tostarp vēstuļu un dokumentu saturu, ko pēc pieprasījuma dara pieejamus trešām personām. Šādos izrakstos neietver nekādus citus personas datus kā vien to personu identitāti, kuri ir struktūru locekļi vai amatpersonas, kurām ir piešķirtas administratīvas, finansiālas un tiesiskās pārstāvības pilnvaras, kā minēts 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. pantā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Reģistrācijas pieteikumu iesniegšana

1.   Iestādei iesniedz reģistrācijas pieteikumu. Pieteikumu par Eiropas politiskā fonda reģistrāciju iesniedz vienīgi ar tās Eiropas politiskās partijas starpniecību, ar kuru pieteikuma iesniedzējs ir oficiāli saistīts.

2.   Kopā ar pieteikumu iesniedz:

a)	dokumentus, kas pierāda, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, tostarp aizpildītu oficiālu deklarācijas standarta veidlapu, kas pievienota pielikumā;

b)	partijas vai fonda statūtus, kuros ietverti 4. un 5. pantā paredzētie noteikumi un kuriem ir pievienoti atbilstīgie pielikumi un attiecīgā gadījumā – 15. panta 2. punktā minētais mītnes dalībvalsts paziņojums.

3.   Komisija, saskaņā ar 36. pantu un ievērojot attiecīgos šīs regulas noteikumus, tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai:

a)	saistībā ar šā panta 2. punktā minēto noteiktu jebkādu papildu informāciju vai apliecinošu dokumentu, kas Iestādei nepieciešams, lai tā varētu pilnībā veikt šajā regulā minētos pienākumus attiecībā uz reģistra darbību;

b)

grozītu pielikumā pievienoto oficiālās deklarācijas standarta veidlapu attiecībā uz informāciju, kas pieteikuma iesniedzējam vajadzības gadījumā jānorāda, lai nodrošinātu, ka par veidlapas parakstītāju, tā pilnvarām un Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu, ko šī persona ir pilnvarota pārstāvēt saistībā ar šo deklarāciju, ir iegūta pietiekama informācija.

4.   Dokumenti, kas Iestādei tiek iesniegti kopā ar pieteikumu, tiek nekavējoties publiskoti 32. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

9. pants

Iestādes īstenota pieteikuma izskatīšana un lēmuma pieņemšana

1.   Iestāde izskata pieteikumu, lai pārliecinātos, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst 3. pantā izklāstītajiem reģistrācijas nosacījumiem un vai statūti atbilst 4. un 5. pantā minētajiem noteikumiem.

2.   Iestāde pieņem lēmumu reģistrēt pieteikuma iesniedzēju, ja vien netiek konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs neatbilst 3. pantā izklāstītajiem reģistrācijas nosacījumiem vai ka statūti neatbilst 4. un 5. pantā minētajiem noteikumiem.

Iestāde publisko savu lēmumu par pieteikuma iesniedzēja reģistrāciju viena mēneša laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas vai, ja ir piemērojamas 15. panta 4. punktā minētās procedūras, četru mēnešu laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas.

Ja pieteikums ir nepilnīgs, Iestāde nekavējoties prasa pieteikuma iesniedzējam sniegt nepieciešamo papildinformāciju. Otrajā daļā minēto termiņu nosaka, tikai sākot no datuma, kad Iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu.

3.   Tiek uzskatīts, ka Iestādei, lai tā pārliecinātos par to, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā vai 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atkarībā no tā, kuri no šiem nosacījumiem ir piemērojami attiecīgā gadījumā, pietiek ar aizpildītu 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto oficiālās deklarācijas standarta veidlapu.

4.   Iestādes lēmumu par pieteikuma iesniedzēja reģistrēšanu kopā ar attiecīgās partijas vai fonda statūtiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lēmumu nereģistrēt pieteikuma iesniedzēju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sīki izklāstot atteikuma iemeslus.

5.   Par visiem grozījumiem dokumentos vai statūtos, kas iesniegti kopā ar reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar 8. panta 2. punktu, informē Iestādi, kas atjaunina reģistru, ieviešot attiecīgās izmaiņas, atbilstīgi 15. panta 2. un 4. punktā izklāstītajām procedūrām.

6.   Eiropas politiskajā partijā ietilpstošu partiju atjauninātu sarakstu, kas pievienots partijas statūtiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu, nosūta Iestādei reizi gadā. Par izmaiņām, kuru dēļ Eiropas politiskā partija varētu vairs neatbilst 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajām prasībām, Iestādei paziņo četru nedēļu laikā no šādu izmaiņu rašanās dienas.

10. pants

Atbilstības reģistrācijas nosacījumiem un prasībām pārbaude

1.   Neskarot 3. punktā izklāstīto procedūru, Iestāde regulāri pārbauda to, vai reģistrētās Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi joprojām ievēro 3. pantā norādītos reģistrācijas nosacījumus un 4. panta 1. punkta a), b) un d) līdz f) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta a) līdz e) un g) apakšpunktā norādītos pārvaldības noteikumus.

2.   Ja Iestāde konstatē, ka vairs netiek ievērots kāds no šā panta 1. punktā minētajiem reģistrācijas nosacījumiem vai pārvaldības noteikumiem, izņemot 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos nosacījumus, tā par to informē attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu.

3.   Eiropas Parlaments, Padome un Komisija var iesniegt Iestādei pieprasījumu pārbaudīt to, vai konkrēta Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ievēro 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos nosacījumus. Šādos un 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētos gadījumos Iestāde prasa ar 11. pantu izveidotajai neatkarīgu ievērojamu personu komitejai sniegt atzinumu par šo jautājumu. Komiteja sniedz savu atzinumu divu mēnešu laikā.

Ja Iestādes rīcībā nonāk informācija, kas var radīt šaubas par to, vai konkrēta Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ievēro 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos nosacījumus, Iestāde par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai radītu tiem iespēju iesniegt šā punkta pirmajā daļā minēto pieprasījumu par pārbaudes veikšanu. Neskarot šā punkta pirmo daļu, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija savu nodomu dara zināmu divu mēnešu laikā no minētās informācijas saņemšanas.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētās procedūras nesāk, ja līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir palikuši ne vairāk kā divi mēneši.

Iestāde, ņemot vērā Komitejas atzinumu, lemj par to, vai anulēt attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrāciju. Iestādes lēmums tiek pienācīgi pamatots.

Lēmumu par Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrācijas anulēšanu saistībā ar 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā vai 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto nosacījumu neievērošanu Iestāde var pieņemt tikai šo noteikumu nepārprotama un smaga pārkāpuma gadījumā. Tas tiek darīts, ievērojot 4. punktā norādīto procedūru.

4.   Eiropas Parlaments un Padome tiek informēti par Iestādes lēmumu anulēt Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrāciju saistībā ar 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā vai 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto nosacījumu nepārprotamu un smagu pārkāpumu. Lēmums stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā no dienas, kurā Eiropas Parlaments un Padome tika informēti par lēmumu, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav pauduši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Iestādi par to, ka neizvirzīs iebildumus. Ja Eiropas Parlaments un Padome pauž iebildumus, Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra nesvītro.

Eiropas Parlaments un Padome var paust iebildumus pret šo lēmumu tikai tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā reģistrācijas nosacījuma novērtēšanu.

Attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu informē par to, ka ir saņemti iebildumi par Iestādes lēmumu anulēt to reģistrāciju.

Eiropas Parlaments un Padome pieņem nostāju saskaņā ar saviem lēmumu pieņemšanas noteikumiem, kas noteikti atbilstīgi Līgumiem. Visi iebildumi tiek attiecīgi pamatoti un publiskoti.

5.   Iestādes lēmumu anulēt Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrāciju, par kuru saskaņā ar šā panta 4. punktā norādītajām procedūrām nav saņemti iebildumi, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pievienojot tam sīku reģistrācijas anulēšanas iemeslu izklāstu, un tas stājas spēkā trīs mēnešus pēc publicēšanas dienas.

6.   Eiropas politiskais fonds automātiski zaudē savu Eiropas politiskā fonda statusu, ja Eiropas politiskā partija, ar kuru tas ir saistīts, tiek svītrota no reģistra.

11. pants

Neatkarīgu ievērojamu personu komiteja

1.   Ar šo tiek izveidota neatkarīgu ievērojamu personu komiteja (“komiteja”). Tajā ir seši locekļi, no kuriem Eiropas Parlaments, Padome un Komisija katrs ieceļ divus locekļus. Komitejas locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu personīgajām un profesionālajām īpašībām. Locekļi nav Eiropas Parlamenta deputāti, Padomes vai Komisijas locekļi, viņiem nav vēlēta mandāta, viņi nav Eiropas Savienības iestāžu ierēdņi vai citi darbinieki, un viņi netiek nodarbināti un nav bijuši nodarbināti nevienā Eiropas politiskajā partijā vai Eiropas politiskajā fondā.

Komitejas locekļi, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi. Viņi nelūdz un nepieņem iestāžu vai valdību, vai kādu citu struktūru, amatpersonu vai aģentūru norādījumus un atturas no jebkādas rīcības, kas nav savienojama ar viņu pienākumiem.

Komitejas locekļus ikreiz ieceļ sešu mēnešu laikā no brīža, kad beigusies pirmā pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām rīkotā Eiropas Parlamenta sesija. Locekļu pilnvaras nav atjaunojamas.

2.   Komiteja pieņem savu reglamentu. Komitejas priekšsēdētāju saskaņā ar minēto reglamentu ievēlē tās locekļi no sava vidus. Komitejas sekretariātu un finansējumu nosaka Eiropas Parlaments. Komitejas sekretariāts savā darbībā ir pakļauts vienīgi komitejai.

3.   Ja Iestāde pieprasa, komiteja sniedz atzinumu par jebkādiem iespējamiem Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda nepārprotamiem un nopietniem to vērtību pārkāpumiem, kuras ir Eiropas Savienības pamatā, kā tas noteikts 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Šajā nolūkā komiteja var pieprasīt Iestādei, Eiropas Parlamenta dienestiem, attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam, citām politiskajām partijām, politiskajiem fondiem vai citām ieinteresētajām personām jebkādus attiecīgos dokumentus un pierādījumus, kā arī uzklausīt to pārstāvjus.

Sagatavojot atzinumus, komiteja pilnībā ņem vērā pamattiesības uz biedrošanās brīvību un nepieciešamību nodrošināt Eiropā politisko partiju plurālismu.

Komitejas atzinums nekavējoties tiek publiskots.

III   NODAĻA

EIROPAS POLITISKO PARTIJU UN EIROPAS POLITISKO FONDU TIESISKAIS STATUSS

12. pants

Tiesībspēja

Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem ir Eiropas līmeņa tiesībspēja.

13. pants

Juridiskā atzīšana un rīcībspēja

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus juridiski atzīst un tiem piemīt rīcībspēja visās dalībvalstīs.

14. pants

Piemērojamās tiesības

1.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus reglamentē šī regula.

2.   Jautājumos, kurus šī regula nereglamentē, vai – ja jautājumi ir reglamentēti tikai daļēji – attiecībā uz aspektiem, kas nav ietverti regulā, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus reglamentē piemērojamie valsts tiesību aktu noteikumi dalībvalstī, kurā atrodas to attiecīgās mītnes.

Darbību, ko Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi veic citās dalībvalstīs, reglamentē attiecīgie šo dalībvalstu tiesību akti.

3.   Jautājumos, kurus nereglamentē šī regula vai saskaņā ar 2. punktu piemērojamie noteikumi, vai – ja tie attiecīgos jautājumus reglamentē tikai daļēji – attiecībā uz aspektiem, kas neietilpst regulējamā jomā, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus reglamentē to attiecīgo statūtu noteikumi.

15. pants

Eiropas līmeņa tiesībspējas iegūšana

1.   Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds iegūst Eiropas līmeņa tiesībspēju dienā, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts saskaņā ar 9. pantu pieņemtais Iestādes lēmums to reģistrēt.

2.   Ja dalībvalsts, kurā atrodas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja mītne, pieprasa, saskaņā ar 8. pantu iesniegtajam pieteikumam pievieno šīs dalībvalsts izdoto paziņojumu, kurā apliecināts, ka pieteikuma iesniedzējs nodrošinājis atbilstību visām attiecīgajām valsts prasībām pieteikuma iesniegšanai un ka tā statūti atbilst 14. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem.

3.   Gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējam ir tiesībspēja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, Eiropas līmeņa tiesībspējas iegūšanu minētā dalībvalsts uzskata par pāreju no valsts līmeņa tiesībspējas uz turpmāko Eiropas līmeņa tiesībspēju. Šī pēdējā pilnībā saglabā bijušā valsts tiesību subjekta, kurš beidz pastāvēt, jau pastāvošās tiesības un pienākumus. Attiecīgā dalībvalsts nepiemēro pārmērīgus nosacījumus saistībā ar šādu pāreju. Pieteikuma iesniedzējs saglabā savu mītni attiecīgajā dalībvalstī, kamēr netiek publicēts lēmums saskaņā ar 9. pantu.

4.   Ja dalībvalsts, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja mītne, to pieprasa, Iestāde nosaka 1. punktā minēto publikācijas datumu tikai pēc apspriešanās ar šo dalībvalsti.

16. pants

Eiropas līmeņa tiesībspējas izbeigšanās

1.   Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds zaudē savu Eiropas līmeņa tiesībspēju pēc tam, kad stājies spēkā Iestādes lēmums svītrot to no reģistra, kā tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lēmums stājas spēkā trīs mēnešus pēc šādas publikācijas, ja vien attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nepieprasa noteikt īsāku laikposmu.

2.   Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu svītro no reģistra ar iestādes lēmumu:

a)	saskaņā ar 10. panta 2. līdz 5. punktu pieņemtā lēmuma rezultātā;

b)	10. panta 6. punktā paredzētajos apstākļos;

c)	pēc attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai attiecīgā Eiropas politiskā fonda pieprasījuma; vai

d)	šā panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajos gadījumos.

3.   Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nopietni nav pildījis attiecīgās saistības saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, kā to paredz 14. panta 2. punkta pirmā daļa, mītnes dalībvalsts var adresēt Iestādei pienācīgi motivētu reģistrācijas anulēšanas pieprasījumu, kurā precīzi un izsmeļoši jānorāda nelikumīgās darbības un konkrētās valsts līmeņa prasības, kuras nav izpildītas. Šādos gadījumos Iestāde:

a)	jautājumos, kuri ekskluzīvi vai pārsvarā saistīti ar elementiem, kas skar LES 2. pantā minēto vērtību ievērošanu, uz kuru pamata ir dibināta Eiropas Savienība, ierosina pārbaudes procedūru saskaņā ar 10. panta 3. punktu. Piemēro arī 10. panta 4., 5. un 6. punktu;

b)	pārējos jautājumos un ja ar attiecīgās dalībvalsts pamatoto pieprasījumu tiek apstiprināts, ka visi valsts līmenī pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir jau izmantoti, nolemj svītrot attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra.

Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nav pildījis attiecīgās saistības saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, kā to paredz 14. panta 2. punkta otrā daļa, un ja jautājums ekskluzīvi vai pārsvarā saistīts ar elementiem, kas skar LES 2. pantā minēto vērtību ievērošanu, uz kuru pamata ir dibināta Eiropas Savienība, attiecīgā dalībvalsts var adresēt Iestādei pieprasījumu saskaņā ar šā punkta pirmās daļas noteikumiem. Iestāde rīkojas saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

Visos gadījumos Iestāde rīkojas bez liekas kavēšanās. Iestāde informē attiecīgo dalībvalsti un attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu par turpmāko rīcību, ņemot vērā pamatoto reģistrācijas anulēšanas pieprasījumu.

4.   Iestāde nosaka 1. punktā minēto publikācijas datumu pēc apspriešanās ar dalībvalsti, kurā atrodas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda mītne.

5.   Ja attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds iegūst tiesībspēju saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tās/tā mītne, šī dalībvalsts uzskata, ka Eiropas līmeņa tiesībspēja ir pārveidota par valsts līmeņa tiesībspēju, kas pilnībā saglabā pirms tam pastāvējušās bijušā Eiropas tiesību subjekta tiesības un pienākumus. Attiecīgā dalībvalsts nepiemēro aizliedzošus nosacījumus saistībā ar šādu pāreju.

6.   Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds neiegūst tiesībspēju saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tās/tā mītne, to likvidē saskaņā ar šajā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem. Attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt, ka pirms likvidācijas attiecīgā partija vai fonds iegūst valsts līmeņa tiesībspēju saskaņā ar 5. punkta noteikumiem.

7.   Visās 5. un 6. punktā minētajās situācijās attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka ir pilnībā ievērots 3. panta bezpeļņas nosacījums. Iestāde un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs var vienoties ar attiecīgo dalībvalsti par Eiropas līmeņa tiesībspējas izbeigšanas kārtību, jo īpaši, lai nodrošinātu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saņemto līdzekļu atgūšanu un atbilstoši 27. pantam uzlikto jebkādu finansiālo sankciju samaksu.

IV   NODAĻA

FINANSĒŠANAS NOTEIKUMI

17. pants

Finansēšanas nosacījumi

1.   Eiropas politiskā partija, kura reģistrēta saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām, kuru Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens loceklis un attiecībā uz kuru neizpildās neviens no izslēgšanas kritērijiem, kas minēti Finanšu regulas 106. panta 1. punktā, var pieteikties finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar noteikumiem, ko publicējis Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs uzaicinājumā izdarīt iemaksas.

2.   Eiropas politiskais fonds, kurš saistīts ar Eiropas politisko partiju, kas ir tiesīga pieteikties finansējumam saskaņā ar 1. punktu, kurš reģistrēts saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām un attiecībā uz kuru neizpildās neviens no izslēgšanas kritērijiem, kas minēti Finanšu regulas 106. panta 1. punktā, var pieteikties finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar noteikumiem, ko publicējis Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

3.   Lai noteiktu tiesības saņemt finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar šā panta 1. punktu un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu un lai piemērotu 19. panta 1. punkta noteikumus, Eiropas Parlamenta deputātu uzskata tikai par vienas Eiropas politiskās partijas biedru, kas attiecīgā gadījumā ir tā partija, ar kuru finansējuma pieteikuma iesniegšanas pēdējā dienā ir saistīta viņa valsts vai reģiona politiskā partija.

4.   Finanšu iemaksas vai dotācijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta nepārsniedz 85 % no gada atmaksājamiem izdevumiem, kas norādīti Eiropas politiskās partijas budžetā, un 85 % no attaisnotajām izmaksām, kas radušās Eiropas politiskajam fondam. Eiropas politiskās partijas var izmantot visas vēl neizmantotās Savienības iemaksas, kas piešķirtas atmaksājamo izdevumu segšanai, nākamā finanšu gada laikā pēc to piešķiršanas. Summas, kas nav izmantotas pēc minētā finanšu gada, atgūst saskaņā ar Finanšu regulu.

5.   Ievērojot 21. un 22. pantā noteiktos ierobežojumus, ar finanšu iemaksām atmaksājamie izdevumi ietver administratīvos izdevumus un ar tehnisko palīdzību, sanāksmēm, pētījumiem, pārrobežu pasākumiem, pētniecību, informatīvo darbību un publikācijām saistītos izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar kampaņām.

18. pants

Pieteikums finansējuma saņemšanai

1.   Lai saņemtu finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds, kas atbilst 17. panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem, iesniedz pieteikumu Eiropas Parlamentam pēc uzaicinājuma veikt iemaksas vai iesniegt priekšlikumus.

2.   Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds pieteikuma iesniegšanas laikā ievēro 23. pantā minētos pienākumus un no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz finanšu gada vai darbības beigām, uz ko attiecas iemaksa vai dotācija, ir reģistrēti reģistrā un nav pakļauti nekādām sankcijām, kas paredzētas 27. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunkta v) un vi) punktā.

3.   Eiropas politiskais fonds pieteikumā iekļauj savu ikgadējo darba programmu vai rīcības plānu.

4.   Eiropas Parlamenta atbildīgais kredītrīkotājs pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc uzaicinājuma veikt iemaksas vai iesniegt priekšlikumus termiņa beigām un apstiprina un pārvalda attiecīgās apropriācijas saskaņā ar Finanšu regulu.

5.   Eiropas politiskais fonds var pieteikties finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vienīgi ar tās Eiropas politiskās partijas starpniecību, ar kuru tas ir saistīts.

19. pants

Piešķiršanas kritēriji un līdzekļu sadale

1.   Attiecīgās apropriācijas, kas ir pieejamas Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem, kuriem ir piešķirtas iemaksas vai dotācijas saskaņā ar 18. pantu, ik gadus sadala, balstoties uz šādu sadales shēmu:

—	15 % sadala vienādās daļās starp saņēmējām Eiropas politiskajām partijām,

—	85% sadala starp saņēmējām Eiropas politiskajām partijām proporcionāli to Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu skaitam.

Tādu pašu sadales shēmu izmanto, lai piešķirtu finansējumu Eiropas politiskajiem fondiem, pamatojoties uz to saistību ar kādu no Eiropas politiskajām partijām.

2.   Sadale, kas minēta 1. punktā, pamatojas uz Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu skaitu, kuri ir pieteikuma iesniedzējas Eiropas politiskās partijas biedri finansējuma pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, ņemot vērā 17. panta 3. punktu.

Pēc minētās dienas jebkuras minētā skaita izmaiņas neietekmē attiecīgo finansējuma daļu starp Eiropas politiskajām partijām vai Eiropas politiskajiem fondiem. Tas neskar 17. panta 1. punkta prasību, ka Eiropas politisko partiju Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens tās biedrs.

20. pants

Ziedojumi un iemaksas

1.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi var pieņemt ziedojumus no fiziskām vai juridiskām personām, un tie nepārsniedz EUR 18 000 gadā no viena ziedotāja.

2.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, iesniedzot gada finanšu pārskatus saskaņā ar 23. pantu, nosūta arī sarakstu ar visiem ziedotājiem, kā arī to atbilstošajiem ziedojumiem, norādot katra ziedojuma veidu un vērtību. Šo punktu piemēro arī biedru iemaksām, ko veic Eiropas politiskajās partijās ietilpstošās partijas un Eiropas politiskajos fondos ietilpstošās organizācijas.

Attiecībā uz fizisku personu ziedojumiem, kas pārsniedz EUR 1 500, bet nepārsniedz vai ir vienādi ar EUR 3 000, attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds norāda, vai atbilstošie ziedotāji ir snieguši iepriekšēju piekrišanu publiskošanai saskaņā ar 32. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

3.   Par ziedojumiem, ko Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds saņēmuši sešu mēnešu laikā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, reizi nedēļā rakstiski paziņo Iestādei saskaņā ar 2. punktu.

4.   Par katru atsevišķu ziedojumu, kas pārsniedz EUR 12 000 un ko ir pieņēmusi Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds, nekavējoties rakstiski paziņo Iestādei saskaņā ar 2. punktu.

5.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi nepieņem:

a)	anonīmus ziedojumus vai iemaksas;

b)	ziedojumus no Eiropas Parlamenta politisko grupu budžeta;

c)

ziedojumus no jebkuras publiskas iestādes (dalībvalsts vai trešās valsts) vai no jebkura uzņēmuma, attiecībā uz kuru šāda publiska iestāde var tieši vai netieši īstenot dominējošu ietekmi atbilstīgi savām īpašumtiesībām uz to, savai finansiālajai līdzdalībai tajā vai noteikumiem, kuri attiecas uz šo uzņēmumu; vai

d)	ziedojumus no jebkādām privātām vienībām, kas atrodas kādā trešā valstī, vai no kādas trešās valsts indivīdiem, kuri nav tiesīgi balsot Eiropas vēlēšanās.

6.   Ziedojumu, kas nav atļauts saskaņā ar šo regulu, 30 dienu laikā pēc dienas, kad Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds to saņēmis:

a)	atmaksā ziedotājam vai personai, kas rīkojas ziedotāja vārdā; vai

b)

ja ziedojumu atmaksāt nav iespējams, par to paziņo Iestādei un Eiropas Parlamentam. Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu un pilnvaro atgūšanu saskaņā ar Finanšu regulas 78. un 79. panta noteikumiem. Līdzekļus ieraksta kā vispārējos ieņēmumus Eiropas Savienības vispārējā budžeta Eiropas Parlamenta iedaļā.

7.   Eiropas politiskās partijas biedru iemaksas ir pieļaujamas. Šādu iemaksu apjoms nepārsniedz 40 % no attiecīgās Eiropas politiskās partijas gada budžeta.

8.   Iemaksas Eiropas politiskajā fondā, ko veic tā biedri un Eiropas politiskā partija, ar kuru tas ir saistīts, ir pieļaujamas. Šādu iemaksu apjoms nepārsniedz 40 % no minētā Eiropas politiskā fonda gada budžeta, un tās nevar būt iegūtas no līdzekļiem, ko no Eiropas Savienības vispārēja budžeta saņēmusi Eiropas politiskā partija saskaņā ar šo regulu.

Pierādīšanas pienākums ir attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai, kas savos pārskatos skaidri norāda to līdzekļu izcelsmi, kas izmantoti, lai finansētu ar to saistīto Eiropas politisko fondu.

9.   Neskarot 7. un 8. punktu, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi var akceptēt pilsoņu, kas ir to biedri, iemaksas apmērā līdz EUR 18 000 gadā no viena biedra, ja šādas iemaksas attiecīgais biedrs veicis savā vārdā.

Pirmajā daļā norādītā robežvērtība netiek piemērota, ja attiecīgais biedrs ir arī ievēlēts par Eiropas Parlamenta, valsts parlamenta, reģionālā parlamenta vai reģionālās asamblejas deputātu.

10.   Iemaksas, kuras šajā regulā nav atļautas, tiek atmaksātas saskaņā ar 6. punktu.

21. pants

Kampaņu finansēšana saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

1.   Ievērojot šā punkta otro daļu, Eiropas politisko partiju finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota drīkst izmantot, lai finansētu kampaņas, ko Eiropas politiskās partijas rīko saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās tās vai to biedri piedalās, kā noteikts 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Saskaņā ar 8. pantu Aktā par Eiropas Parlamenta locekļu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās (15) Eiropas Parlamenta vēlēšanu izdevumu finansēšanu un iespējamos ierobežojumus politiskajām partijām, kandidātiem un trešām personām papildus dalībai tajās katrā dalībvalstī reglamentē valsts tiesību akti.

2.   Izdevumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām kampaņām, Eiropas politiskā partija skaidri norāda gada finanšu pārskatā.

22. pants

Finansēšanas aizliegums

1.   Neatkarīgi no 21. panta 1. punkta Eiropas politisko partiju finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota nedrīkst izmantot, lai tieši vai netieši finansētu citas politiskās partijas, un jo īpaši valstu partijas vai kandidātus. Uz šīm valstu politiskajām partijām un kandidātiem arī turpmāk attiecas valsts noteikumi.

2.   Eiropas politisko fondu finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota neizmanto citam nolūkam, izņemot, lai finansētu to uzdevumus, kā uzskaitīts 2. panta 4. punktā, un lai segtu izdevumus, kas tieši saistīti ar mērķiem, kuri izklāstīti to statūtos saskaņā ar 5. pantu. Jo īpaši to neizmanto, lai tieši vai netieši finansētu vēlēšanas, politiskās partijas vai kandidātus, vai citus fondus.

3.   Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota neizmanto, lai finansētu tautas nobalsošanas kampaņas.

V   NODAĻA

KONTROLE UN SANKCIJAS

23. pants

Pārskati, paziņošanas un revīzijas pienākums

1.   Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi iesniedz Iestādei, nosūtot kopiju Eiropas Parlamenta kredītrīkotājam un kompetentajam valsts kontaktpunktam to mītnes dalībvalstī:

a)

gada finanšu pārskatus un pievienotās piezīmes par ieņēmumiem un izdevumiem, aktīviem un saistībām finanšu gada sākumā un beigās saskaņā ar savas mītnes dalībvalsts tiesību aktiem un gada finanšu pārskatus, kuru pamatā ir starptautiskie grāmatvedības standarti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 (16) 2. pantā;

b)	neatkarīgas organizācijas vai eksperta sagatavotu ārējās revīzijas ziņojumu par gada finanšu pārskatiem, kas aptver gan šo gada finanšu pārskatu ticamību, gan tajā norādīto ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību;

c)	sarakstu ar ziedotājiem un iemaksu izdarītājiem un atbilstošajiem ziedojumiem un iemaksām, kas paziņoti saskaņā ar 20. panta 2., 3. un 4. punktu.

2.   Ja izdevumi Eiropas politiskajai partijai radušies kopīgi ar valstu politiskajām partijām vai Eiropas politiskajam fondam – kopīgi ar valstu politiskajiem fondiem vai ar citām organizācijām, pierādījumus par izdevumiem, kas radušies Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam tieši vai caur šīm trešām personām, iekļauj gada finanšu pārskatā, kas minēts 1. punktā.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās neatkarīgās ārējās organizācijas vai ekspertus izvēlas, pilnvaro un apmaksā Eiropas Parlaments. Tie tiek pienācīgi pilnvaroti revidēt pārskatus saskaņā ar to mītnes vai uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem.

4.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi sniedz neatkarīgo organizāciju vai ekspertu pieprasīto informāciju, kas tiem nepieciešama revīzijas veikšanai.

5.   Neatkarīgās organizācijas vai eksperti informē Iestādi un Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju par jebkādām aizdomām par nelikumīgām darbībām, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības finansiālajām interesēm. Iestāde un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs informē par to attiecīgos valsts kontaktpunktus.

24. pants

Vispārējie kontroles noteikumi

1.   Šajā regulā paredzēto Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu pienākumu īstenošanas kontroli veic Iestāde, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs un kompetentās dalībvalstis, savstarpēji sadarbojoties.

2.   Iestāde kontrolē, vai Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi pilda pienākumus, kas izriet no šīs regulas, jo īpaši saistībā ar 3. pantu, 4. panta 1. punkta a), b) un d) līdz f) apakšpunktu, 5. panta 1. punkta a) līdz e) un g) apakšpunktu, 9. panta 5. un 6. punktu, 20., 21. un 22. pantu.

Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs saskaņā ar Finanšu regulu kontrolē, vai Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi īsteno pienākumus saistībā ar Savienības finansējumu, kuri izriet no šīs regulas. Veicot šādu kontroli, Eiropas Parlaments īsteno nepieciešamos pasākumus tādas krāpšanas novēršanas un apkarošanas jomā, kura ietekmē Savienības finansiālās intereses.

3.   Iestādes un Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja veikto kontroli, kas minēta 2. punktā, neattiecina uz to, vai Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi pilda pienākumus, kas izriet no 14. pantā minētajiem piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

4.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi sniedz Iestādes, Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja, Revīzijas palātas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai dalībvalstu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu kontroles, par kurām tie ir atbildīgi saskaņā ar šo regulu.

Pēc pieprasījuma un kontroles par atbilstību 20. pantam nolūkos Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi sniedz Iestādei informāciju par iemaksām, kuras veikuši individuāli biedri, un par šādu biedru identitāti. Turklāt attiecīgos gadījumos Iestāde var pieprasīt Eiropas politiskajām partijām sniegt to biedru parakstītus atbilstības paziņojumus, kuriem ir vēlēts mandāts, kontroles veikšanai par atbilstību 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmajā daļā minētajam nosacījumam.

25. pants

Īstenošana un kontrole attiecībā uz Savienības finansējumu

1.   Apropriācijas Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanai nosaka saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru un īsteno saskaņā ar šo regulu un Finanšu regulu.

Noteikumus attiecībā uz iemaksām un dotācijām nosaka Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs uzaicinājumā veikt iemaksas un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2.   Finansējuma, kas saņemts no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, un tā izmantošanas kontroli īsteno saskaņā ar Finanšu regulu.

Kontroli veic arī, pamatojoties uz ikgadēju revīziju, ko veic neatkarīgs ārējais revidents, kā paredzēts 23. panta 1. punktā.

3.   Revīzijas palāta īsteno savas revīzijas pilnvaras saskaņā ar LESD 287. pantu.

4.   Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds, kas ir saņēmuši finansējumu saskaņā ar šo regulu, pēc Revīzijas palātas pieprasījuma iesniedz tai dokumentus vai informāciju, kas Revīzijas palātai vajadzīga, lai tā varētu veikt savus pienākumus.

5.   Iemaksu un dotāciju lēmumā vai nolīgumā skaidri paredz, ka Eiropas Parlaments un Revīzijas palāta revidē Eiropas politisko partiju, kas saņēmusi iemaksas, vai Eiropas politisko fondu, kas ir saņēmis dotāciju no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, pamatojoties uz grāmatvedības dokumentiem un uz vietas.

6.   Revīzijas palāta un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs vai jebkura cita ārēja struktūra, ko pilnvarojis Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs, var veikt vajadzīgās pārbaudes uz vietas, lai pārbaudītu izdevumu likumību un iemaksu un dotāciju lēmuma vai nolīguma noteikumu pienācīgu īstenošanu, un Eiropas politisko fondu gadījumā – darba programmas vai darbības pienācīgu īstenošanu. Konkrētā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds sniedz dokumentus vai informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu šo uzdevumu.

7.   OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp klātienes pārbaudes un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (17) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (18), lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar iemaksām vai dotācijām saskaņā ar šo regulu. Attiecīgā gadījumā rezultāti var būt par pamatu atgūšanas lēmumiem, ko pieņem Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs.

26. pants

Tehniskā palīdzība

Visu veidu tehniskā palīdzība, ko Eiropas Parlaments sniedz Eiropas politiskajām partijām, pamatojas uz vienlīdzīgas attieksmes principu. To piešķir saskaņā ar nosacījumiem, kas nav nelabvēlīgāki par nosacījumiem, kuri noteikti citām ārējām organizācijām un apvienībām, kam var piešķirt līdzīgus atvieglojumus, un to sniedz pret faktūrrēķinu un samaksu.

27. pants

Sankcijas

1.   Saskaņā ar 16. pantu Iestāde izlemj sankcijas veidā svītrot Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra šādās situācijās:

a)	ja attiecībā uz attiecīgo partiju vai fondu ir pieņemts tiesas spriedums, kuram ir res judicata spēks, par nelikumīgām darbībām, kas kaitē Savienības finanšu interesēm, kā tas noteikts Finanšu regulas 106. panta 1. punktā;

b)	ja saskaņā ar 10. panta 2. līdz 5. punktā paredzētajām procedūrām ir noteikts, ka tā/tas vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 3. panta 1. punkta a), c) un e) apakšpunktā vai 3. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem; vai

c)	ja dalībvalsts iesniegtais reģistrācijas anulēšanas pieprasījums, kura pamatā ir nopietna valsts tiesību aktos paredzēto pienākumu neizpilde, atbilst 16. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajām prasībām.

2.   Iestāde uzliek finansiālas sankcijas šādās situācijās:

a)

izdarīti nekvantificējami pārkāpumi: i) neatbilstības gadījumā 9. panta 5. vai 6. punkta prasībām; ii) ja netiek pildītas saistības un ja Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda saskaņā ar 4. panta 1. punkta a), b) un d) līdz f) apakšpunktu un 5. panta 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktu sniegtā informācija nav atbilstoša; iii) ja nav iesniegts saraksts ar ziedotājiem un to atbilstošajiem ziedojumiem saskaņā ar 20. panta 2. punktu vai nav iesniegts paziņojums par ziedojumiem saskaņā ar 20. panta 3. un 4. punktu; iv) gadījumos, kad Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nav ievērojis 23. panta 1. punktā vai 24. panta 4. punktā noteiktos pienākumus; v) ja attiecībā uz Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu ir pieņemts tiesas spriedums, kuram ir res judicata spēks, par nelikumīgām darbībām, kas kaitē Savienības finanšu interesēm, kā tas noteikts Finanšu regulas 106. panta 1. punktā; vi) ja attiecīgā Eiropas politiskā partija vai attiecīgais Eiropas politiskais fonds kādā brīdī tīši nav sniedzis informāciju vai tīši sniedzis nepareizu vai maldinošu informāciju vai kad organizācijas, kuras ar šo regulu ir pilnvarotas veikt revīzijas vai pārbaudes par finansējuma saņēmējiem no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, atklāj neprecizitātes gada finanšu pārskatos, kuras saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā, uzskatāmas par posteņu neuzrādīšanu vai nepareizu uzrādīšanu;

b)	izdarīti kvantificējami pārkāpumi: i) Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir pieņēmis ziedojumus un iemaksas, kas nav atļautas saskaņā ar 20. panta 1. vai 5. punktu, ja vien nav izpildīti 20. panta 6. punkta nosacījumi; ii) neatbilstības gadījumā 21. un 22. panta prasībām.

3.   Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs var uz laikposmu līdz pieciem gadiem izslēgt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no turpmāka Savienības finansējuma vai līdz 10 gadiem gadījumos, kad tā/tas izdarījis atkārtotu pārkāpumu piecu gadu laikā, ja tā/tas atzīts par vainīgu jebkādos 2. punkta a) apakšpunkta v) un vi) punktā uzskaitītajos pārkāpumos. Šis noteikums neskar Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja pilnvaras, kas paredzētas Finanšu regulas 204.n pantā.

4.   Šā panta 2. un 3. punkta piemērošanas nolūkos Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam piemēro šādas finansiālas sankcijas:

a)

nekvantificējamu pārkāpumu gadījumos – fiksētu procentuālo apmēru no attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda gada budžeta: — 5 % vai — 7,5 %, ja izdarīti vienlaicīgi pārkāpumi, vai — 20 %, ja izdarīts atkārtots pārkāpums, vai — vienu trešdaļu no iepriekš norādītā procentuālā apmēra, ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds brīvprātīgi deklarējis pārkāpumu, pirms Iestāde uzsākusi oficiālu izmeklēšanu, pat vienlaicīgu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā, un attiecīgā partija vai fonds īstenojis attiecīgus koriģējošus pasākumus, — 50 % apmērā no attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda gada budžeta par iepriekšējo gadu, ja attiecībā uz to ir pieņemts tiesas spriedums, kuram ir res judicata spēks, par nelikumīgām darbībām, kas kaitē Savienības finanšu interesēm, kā tas noteikts Finanšu regulas 106. panta 1. punktā;

b)

kvantificējamu pārkāpumu gadījumā – fiksētu procentuālo apmēru no nepamatoti saņemtajām vai nepaziņotajām summām atbilstoši turpmāk norādītajai skalai, nepārsniedzot 10 % no attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda gada budžeta: — 100 % no nepamatoti saņemtajām vai nepaziņotajām summām, ja tās nepārsniedz EUR 50 000, vai — 150 % no nepamatoti saņemtajām vai nepaziņotajām summām, ja tās pārsniedz EUR 50 000, bet nepārsniedz EUR 100 000, vai — 200 % no nepamatoti saņemtajām vai nepaziņotajām summām, ja tās pārsniedz EUR 100 000, bet nepārsniedz EUR 150 000, vai — 250 % no nepamatoti saņemtajām vai nepaziņotajām summām, ja tās pārsniedz EUR 150 000, bet nepārsniedz EUR 200 000, vai — 300 % no nepamatoti saņemtajām vai nepaziņotajām summām, ja tās pārsniedz EUR 200 000, vai — vienu trešdaļu no iepriekš norādītā procentuālā apmēra, ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds labprātīgi deklarējis pārkāpumu, pirms Iestāde un/vai Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs oficiāli uzsākuši izmeklēšanu, un attiecīgā partija vai fonds veicis attiecīgus koriģējošus pasākumus.

Lai piemērotu iepriekš norādītās procentu likmes, ikviens ziedojums vai maksājums jāapskata atsevišķi.

5.   Ikreiz, kad Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir izdarījis vienlaicīgus šīs regulas pārkāpumus, tai/tam tiek noteikta tikai par smagāko pārkāpumu paredzētā sankcija, ja vien 4. punkta a) apakšpunkts neparedz citādi.

6.   Uz šajā regulā paredzētajām sankcijām attiecina piecu gadu noilguma termiņu, skaitot no dienas, kad attiecīgais pārkāpums izdarīts, bet turpināta vai atkārtota pārkāpuma gadījumā – skaitot no dienas, kurā pārkāpumi izbeigti.

28. pants

Sadarbība starp Iestādi, Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju un dalībvalstīm

1.   Iestāde, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs un dalībvalstis, izmantojot valsts kontaktpunktus, apmainās ar informāciju un regulāri informē cits citu par jautājumiem, kas saistīti ar finansēšanas noteikumiem, kontrolēm un sankcijām.

2.   Turklāt tie vienojas par to, kā šī informācijas apmaiņa notiek praktiski, tostarp par noteikumiem konfidenciālas informācijas vai pierādījumu atklāšanai un par sadarbību dalībvalstu starpā.

3.   Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs informē Iestādi par jebkādiem iegūtiem datiem, kuri var būt par iemeslu sankciju piemērošanai saskaņā ar 27. panta 2. līdz 4. punktu, lai Iestāde varētu veikt atbilstošus pasākumus.

4.   Iestāde informē Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju par ikvienu lēmumu, kas pieņemts par sankcijām, lai ļautu tam izdarīt attiecīgus secinājumus saskaņā ar Finanšu regulu.

29. pants

Koriģējoši pasākumi un labas pārvaldības principi

1.   Pirms pieņemt galīgo lēmumu saistībā ar jebkuru no 27. pantā minētajām sankcijām, Iestāde vai Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs dod attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam iespēju ieviest pasākumus, kas vajadzīgi, lai labotu situāciju pieņemamā laikposmā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Jo īpaši Iestāde vai Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs dod iespēju labot pārrakstīšanās un aritmētiskas kļūdas, vajadzības gadījumā iesniegt papildu dokumentus vai informāciju vai labot nenozīmīgas kļūdas.

2.   Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nav veicis koriģējošos pasākumus 1. punktā noteiktajā termiņā, tiek lemts par atbilstošām sankcijām, kas minētas 27. pantā.

3.   Panta 1. un 2. punktu nepiemēro apstākļos, kas noteikti 3. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

30. pants

Atgūšana

1.   Pamatojoties uz Iestādes lēmumu no reģistra svītrot Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs atceļ vai izbeidz spēkā esošu lēmumu vai nolīgumu par Savienības finansējumu, izņemot 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 3. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā paredzēto gadījumu. Turklāt tas atgūst jebkuru Savienības finansējumu, tostarp neiztērētos Savienības līdzekļus no iepriekšējiem gadiem.

2.   Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds, kam piemērota sankcija, pamatojoties uz jebkādu pārkāpumu, kas minēts 27. panta 1. punktā un 27. panta 2. punkta a) apakšpunkta v) un vi) punktā, vairs minētā iemesla dēļ neatbilst 18. panta 2. punkta noteikumiem. Tā rezultātā Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs atceļ iemaksu vai dotāciju nolīgumu vai lēmumu par Savienības finansējumu, kas saņemts saskaņā ar šo regulu, un atgūst nepamatoti samaksātās summas saskaņā ar iemaksu vai dotāciju nolīgumu vai lēmumu, tostarp visus neizlietotos Savienības līdzekļus no iepriekšējiem gadiem.

Šādā finansējuma izbeigšanas gadījumā Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja maksājumi tiek ierobežoti līdz atlīdzināmajiem izdevumiem, kas Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam faktiski radušies līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par finansēšanas izbeigšanu.

Šo punktu piemēro arī 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 3. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Informācijas nodrošināšana pilsoņiem

Saskaņā ar 21. un 22. pantu, kā arī Eiropas politisko partiju statūtiem un iekšējām procedūrām tās saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai informētu Savienības pilsoņus par saikni starp attiecīgajām valstu politiskajām partijām un kandidātiem un Eiropas politiskajām partijām.

32. pants

Pārredzamība

1.   Eiropas Parlaments, pilnvarojot tā kredītrīkotāju vai Iestādi, šim nolūkam izveidotā tīmekļa vietnē publicē:

a)

visu reģistrēto Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu nosaukumus un statūtus kopā ar dokumentiem, kas iesniegti kā daļa no to reģistrācijas pieteikumiem saskaņā ar 8. pantu, vēlākais četras nedēļas pēc tam, kad Iestāde ir pieņēmusi lēmumu, un pēc šā datuma visus grozījumus, ko Iestādei paziņo saskaņā ar 9. panta 5. un 6. punktu;

b)	to pieteikumu sarakstu, kas nav apstiprināti, kopā ar dokumentiem, kas iesniegti kā to daļa, kopā ar reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar 8. pantu un noraidīšanas iemeslus vēlākais četras nedēļas pēc tam, kad Iestāde pieņēmusi lēmumu;

c)	gada ziņojumu ar tabulu, kurā norādītas katrai Eiropas politiskajai partijai un Eiropas politiskajam fondam izmaksātās summas par katru finanšu gadu, kurā no Eiropas Savienības vispārējā budžeta ir veiktas iemaksas vai izmaksātas dotācijas,

d)	gada finanšu pārskatus un ārējās revīzijas ziņojumus, kas minēti 23. panta 1. punktā, un attiecībā uz Eiropas politisko fondu – noslēguma ziņojumus par darba programmu vai pasākumu īstenošanu;

e)

ziedotāju nosaukumus un to attiecīgos ziedojumus, ko Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi paziņojuši saskaņā ar 20. panta 2., 3. un 4. punktu, izņemot ziedojumus no fiziskām personām, kuru apmērs nepārsniedz EUR 1 500 gadā no viena ziedotāja, kurus paziņo kā “nelielus ziedojumus”. Fizisku personu ziedojumi, kuru apmērs gadā pārsniedz EUR 1 500, bet nepārsniedz EUR 3 000, netiek publiskots, pirms nav saņemta attiecīgā ziedotāja iepriekšēja rakstiska piekrišana publiskošanai. Ja iepriekšēja atļauja nav pausta, šādi ziedojumi tiek norādīti kā “nelieli ziedojumi”. Nelielu ziedojumu kopējā summa un ziedotāju skaits kalendārajā gadā arī tiek publiskots;

f)	iemaksas, kas minētas 20. panta 7. un 8. punktā un par ko Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi paziņojuši saskaņā ar 20. panta 2. punktu, tostarp arī ziņas par to ietilpstošo partiju un organizāciju identitāti, kas ir veikušas iemaksas;

g)	sīkāku informāciju un iemeslus attiecībā uz jebkādu galīgo lēmumu, ko Iestāde pieņēmusi atbilstīgi 27. pantam, tostarp attiecīgā gadījumā atzinumus, ko sniegusi neatkarīgu ievērojamu personu komiteja saskaņā ar 10. un 11. pantu, pienācīgi ievērojot Regulu (EK) Nr. 45/2001;

h)	sīkāku informāciju un pamatojumu Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja galīgā lēmuma pieņemšanai saskaņā ar 27. pantu;

i)	tās tehniskās palīdzības aprakstu, kas sniegta Eiropas politiskajām partijām;

j)	Eiropas Parlamenta novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un par finansētajiem pasākumiem, kā minēts 38. pantā.

2.   Eiropas Parlaments publisko Eiropas politiskās partijas biedru juridisko personu sarakstu, kas pievienots partijas statūtiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu un atjaunināts saskaņā ar 9. panta 6. punktu, kā arī kopējo individuālo biedru skaitu.

3.   Personas dati publikācijā 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē netiek iekļauti, ja vien šie personas dati netiek publicēti saskaņā ar 1. punkta a), e) vai g) apakšpunktu.

4.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi publiski pieejamā paziņojumā par personas datu aizsardzību sniedz potenciālajiem biedriem un ziedotājiem informāciju, kas noteikta Direktīvas 95/46/EK 10. pantā, un informē tos, ka viņu personas datus revīzijas un kontroles nolūkos apstrādās Eiropas Parlaments, Iestāde, OLAF, Revīzijas palāta, dalībvalstis vai to pilnvarotas ārējas organizācijas vai eksperti un ka viņu personas dati tiks publiskoti 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē saskaņā ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem. Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs, piemērojot Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. pantu, uzaicinājumos veikt iemaksas vai iesniegt priekšlikumus saskaņā ar šīs regulas 18. panta 1. punktu ietver to pašu informāciju.

33. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu, Iestāde, Eiropas Parlaments un ar 11. pantu izveidotā neatkarīgu ievērojamu personu komiteja ievēro Regulu (EK) Nr. 45/2001. Attiecībā uz personas datu apstrādi tās ir par personas datu apstrādi atbildīgās personas saskaņā ar minētās regulas 2. panta d) punktu.

2.   Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, dalībvalstis, veicot kontroli pār aspektiem, kas saistīti ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanu saskaņā ar 24. pantu, un neatkarīgās organizācijas vai eksperti, kas ir pilnvaroti revidēt pārskatus saskaņā ar 23. panta 1. punktu, ievēro Direktīvas 95/46/EK un valstu tiesību aktu noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Attiecībā uz personas datu apstrādi tie personas datu apstrādātāji saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta d) punktu.

3.   Iestāde, Eiropas Parlaments un ar 11. pantu izveidotā neatkarīgu ievērojamu personu komiteja nodrošina, ka personas datus, ko tie vāc saskaņā ar šo regulu, neizmanto citiem mērķiem, kā vien lai nodrošinātu Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanas un dalības Eiropas politiskajās partijās likumību, pareizību un pārredzamību. Tās izdzēš visus minētajā nolūkā savāktos personas datus vēlākais 24 mēnešus pēc tam, kad ir publicētas attiecīgās daļas saskaņā ar 32. pantu.

4.   Dalībvalstis un neatkarīgās organizācijas vai eksperti, kas pilnvaroti revidēt pārskatus, izmanto personas datus, kurus tie saņem, tikai Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finanšu kontrolei. Tās izdzēš minētos personas datus saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pēc nosūtīšanas saskaņā ar 28. pantu.

5.   Personas datus var glabāt ilgāk par termiņu, kas noteikts 3. punktā vai ko paredz attiecīgie 4. punktā minētie valsts tiesību akti, ja šāda glabāšana nepieciešama tiesas vai administratīvam procesam saistībā ar Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda finansējumu vai dalību Eiropas politiskā partijā. Visus tādus personas datus izdzēš vēlākais vienu nedēļu pēc tam, kad minētie procesi ir pabeigti, pieņemot galīgu lēmumu, vai pēc tam, kad ir pabeigtas visas revīzijas un izskatītas visas pārsūdzības, tiesvedības vai prasījumi.

6.   Datu pārziņi, kas minēti 1. un 2. punktā, īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu vai nesankcionētu atklāšanu vai piekļuvi, jo īpaši, ja apstrāde ietver datu pārraidi tīklā, un pret visām citām nelikumīgām apstrādes formām.

7.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga un nodrošina, ka Iestāde, Eiropas Parlaments un ar 11. pantu izveidotā neatkarīgu ievērojamu personu komiteja ievēro un aizsargā fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu. Neierobežojot jebkādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, katrs datu subjekts var iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, ja viņš uzskata, ka viņa tiesības uz personas datu aizsardzību ir pārkāptas to apstrādes rezultātā, ko veikuši Iestāde, Eiropas Parlaments vai komiteja.

8.   Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, dalībvalstis un neatkarīgās organizācijas vai eksperti, kas ir pilnvaroti revidēt pārskatus saskaņā ar šo regulu, ir atbildīgi saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem par kaitējumu, ko tie nodara, apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek piemērotas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs regulas, Direktīvas 95/46/EK un saskaņā ar to pieņemto valsts noteikumu neievērošanu un jo īpaši par personas datu krāpniecisku izmantošanu.

34. pants

Tiesības tikt uzklausītam

Pirms Iestāde vai Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs pieņem lēmumu, kurš var negatīvi ietekmēt Eiropas politiskās partijas, Eiropas politiskā fonda vai pieteikuma iesniedzēja 8. pantā minētās tiesības, Iestāde vai kredītrīkotājs uzklausa attiecīgās Eiropas politiskās partijas, Eiropas politiskā fonda vai pieteikuma iesniedzēja pārstāvjus. Iestāde vai Eiropas Parlaments pienācīgi izklāsta iemeslus to lēmuma pieņemšanai.

35. pants

Pārsūdzības tiesības

Par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, var uzsākt tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgajiem LESD noteikumiem.

36. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7. panta 2. punktā un 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 24. novembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 2. punktā un 8. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 8. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

37. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

38. pants

Novērtējums

Eiropas Parlaments pēc apspriešanās ar Iestādi līdz 2018. gada vidum publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un finansētajām darbībām. Ziņojumā attiecīgā gadījumā norāda iespējamos grozījumus, kas jāizdara statusa un finansēšanas sistēmā.

Līdz 2018. gada beigām Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, attiecīgā gadījumā pievienojot tam likumdošanas akta projektu, lai grozītu šo regulu.

39. pants

Efektīva piemērošana

Dalībvalstis paredz attiecīgus noteikumus, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

40. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2004/2003 atceļ no dienas, kad stājas spēkā šī regula. Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz saistībām un pasākumiem, kas saistīti ar politisko partiju un politisko fondu finansēšanu Eiropas līmenī attiecībā uz 2014., 2015., 2016. un 2017. budžeta gadu.

41. pants

Spēkā stāšanās un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Komisija līdz 2015. gada 1. jūlijam pieņem 7. panta 2. punktā un 8. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētos deleģētos aktus.

Šo regulu piemēro no 2017. gada 1. janvāra. Tomēr 6. pantā minēto Iestādi izveido līdz 2016. gada 1. septembrim. Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, kurus reģistrē pēc 2017. gada 1. janvāra, var pieteikties finansējumam saskaņā ar šo regulu tikai tiem pasākumiem, kas sākas 2018. budžeta gadā vai vēlāk.

---

(1)  OV C 133, 9.5.2013., 90. lpp.

(2)  OV C 62, 2.3.2013., 77. lpp.

(3)  OV C 67, 7.3.2013., 1. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 29. septembra lēmums.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2004/2003 (2003. gada 4. novembris) par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.).

(6)  OV C 296 E, 2.10.2012., 46. lpp.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(10)  OV C 253, 3.9.2013., 12. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(12)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(13)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko apstiprina Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pasākumus, kas uz laiku attiecināmi uz Komisijas amatpersonām (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(14)  Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.).

(15)  OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(18)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

---

---