32010L0019

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Direktīva - 2010/19 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32010L0019

Help

Komisijas Direktīva 2010/19/ES ( 2010. gada 9. marts ), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/226/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, lai dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pretšļakatu ierīces pielāgotu tehnikas attīstībai (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 72, 20.3.2010, pp. 17–37 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

(HR)
⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 13 Sējums 035 Lpp. 263 - 283

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/08/2020; Iesaist. atcelta ar 32018R0858

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2010/19/oj

HTML

PDF

Official Journal

20.3.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/17

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/19/ES

(2010. gada 9. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/226/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, lai dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pretšļakatu ierīces pielāgotu tehnikas attīstībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (1), un jo īpaši tās 39. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 1991. gada 27. marta Direktīva 91/226/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pretšļakatu ierīcēm (2) ir viena no atsevišķajām direktīvām EK tipa apstiprinājuma procedūras ietvaros, kas izveidota ar Direktīvu 2007/46/EK. Tāpēc Direktīvas 2007/46/EK noteikumus attiecībā uz transportlīdzekļu sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām piemēro Direktīvai 91/226/EEK.

(2)

Lai EK tipa apstiprināšanas procedūru obligātā kārtā piemērotu visām transportlīdzekļu kategorijām, uz kurām attiecas Direktīva 2007/46/EK, ir jāparedz saskaņotas prasības attiecībā uz pretšļakatu ierīcēm visās iekārtu kategorijās, uz kurām attiecas Direktīva 91/226/EEK. Turklāt nepieciešams precizēt to, ka apvidus transportlīdzekļiem šīs prasības nav obligātas. Visbeidzot, ievērojot gūto pieredzi, ir nepieciešams pielāgot tehnikas attīstībai Direktīvu 91/226/EEK, un attiecīgi arī – Direktīvas 2007/46/EK IV pielikumu.

(3)	Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Direktīva 91/226/EEK un Direktīva 2007/46/EK.

(4)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 91/226/EEK groza šādi.

1.	Direktīvas pielikumu sarakstu un I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

2.	Direktīvas nenumurēto pielikumu “Attēli” aizstāj ar šīs direktīvas II pielikuma tekstu.

2. pants

Direktīvas 2007/46/EK IV pielikumā un XI pielikuma 2. un 4. papildinājumā 43. ierakstu aizstāj ar šādu ierakstu:

“43

Pretšļakatu ierīces

Direktīva 91/226/EEK

L 103, 23.4.1991., 5. lpp.

X”

3. pants

1. No 2011. gada 9. aprīļa dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar pretšļakatu ierīcēm, nedrīkst atteikt EK vai valsts tipa apstiprinājuma piešķiršanu transportlīdzeklim un detaļai, kas atbilst prasībām Direktīvā 91/226/EEK, kas grozīta ar šo direktīvu.

2. No 2011. gada 9. aprīļa dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar pretšļakatu ierīcēm, atsaka EK vai valsts tipa apstiprinājuma piešķiršanu transportlīdzeklim un detaļai, kas neatbilst prasībām Direktīvā 91/226/EEK, kas grozīta ar šo direktīvu.

3. Pieprasot gatavu transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvu 2007/46/EK, transportlīdzekļa tipiem, kam ir piešķirts valsts EK tipa apstiprinājums, kas attiecas uz pretšļakatu aizsardzību, nav jāatbilst Direktīvā 91/226/EEK noteiktajām pretšļakatu aizsardzības prasībām.

4. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 8. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2011. gada 9. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 9. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

(2) OV L 103, 23.4.1991., 5. lpp.

I PIELIKUMS

Sarakstu Direktīvas 91/226/EEK pielikumā groza šādi:

a)	virsrakstu, kas attiecas uz II pielikuma 3. papildinājumu, aizstāj ar šādu virsrakstu: “Informācijas dokuments EK detaļas tipa apstiprinājumam”;

virsrakstu, kas attiecas uz III pielikumu, aizstāj ar šādu virsrakstu:

“III pielikums

Prasības attiecībā uz transportlīdzekļa EK tipa apstiprināšanu saistībā ar pretšļakatu ierīču uzstādīšanu

1. papildinājums	.	Informācijas dokuments transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam
2. papildinājums	.	Transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs”;

c)	vārdus “ATTĒLI: (1.–9.)” aizstāj ar vārdiem “V pielikums. Attēli (1.–9.)”.

Direktīvas 91/226/EEK I pielikumu groza šādi:

9., 10. un 11. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“9. Paceļamā ass

“Paceļamā ass” nozīmē asi, kas atbilst definīcijai Direktīvas 97/27/EK I pielikuma 2.15. punktā.

10. Transportlīdzeklis bez kravas

“Transportlīdzeklis bez kravas” nozīmē transportlīdzekli, kas ir darba kārtībā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (*1).

11. Protektors

“Protektors” nozīmē riepas daļu, kas atbilst definīcijai Direktīvas 92/23/EEK II pielikuma 2.8. punktā.

(*1) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.”;"

pievieno šādu 13., 14. un 15. punktu:

“13. Puspiekabi velkošs transportlīdzeklis

“Puspiekabi velkošs transportlīdzeklis” nozīmē transportlīdzekli, kas atbilst definīcijai Direktīvas 97/27/EK 2.1.1.2.2. punktā.

14. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa

“Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa” nozīmē transportlīdzekļa maksimālo masu, kas atbilst definīcijai Direktīvas 97/27/EK I pielikuma 2.6. punktā.

15. Transportlīdzekļa tips

“Transportlīdzekļa tips” nozīmē transportlīdzekļus, kas attiecībā uz pretšļakatu aizsardzību pabeigti, vairākos posmos pabeigti vai nepabeigti un kas savstarpēji neatšķiras attiecībā uz šādām īpašībām:

—	pretšļakatu ierīces tips (uzstādīta uz transportlīdzekļa),

—	ražotāja noteiktais pretšļakatu iekārtas tips.”

Direktīvas 91/226/EEK II pielikumu groza šādi:

pielikuma 2. līdz 3.4.3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2. Pieteikums EK detaļas tipa apstiprināšanai

2.1. Pieteikumu EK detaļas tipa apstiprināšanai attiecībā uz pretšļakatu ierīces tipu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 7. pantu iesniedz ražotājs.

2.2. Informācijas dokumenta paraugs ir sniegts 3. papildinājumā.

2.3. Par tipa apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam jāiesniedz:

četri paraugi – no tiem trīs domāti testiem, bet ceturtais paliek laboratorijai turpmāko testu veikšanai. Testēšanas laboratorija var pieprasīt arī papildu paraugus.

2.4. Marķējums

Katram paraugam jābūt skaidri un nenomazgājami marķētam ar tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi, kā arī ar tipa apzīmējumu, turklāt uz parauga jāpaliek pietiekami lielai brīvai vietai EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmes uzlikšanai.

3. EK detaļas tipa apstiprinājuma piešķiršana

3.1. Ja atbilstīgās prasības ir izpildītas, EK tipa apstiprinājumu piešķir saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EEK 10. pantu.

3.2. EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs ir norādīts 4. papildinājumā.

3.3. Apstiprinājuma numuru saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumu piešķir katram apstiprinātajam pretšļakatu ierīces tipam. Tā pati dalībvalsts nepiešķir tādu pašu numuru cita tipa pretšļakatu ierīcei.

3.4. Uz visām pretšļakatu ierīcēm, kas atbilst saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātam tipam, jābūt EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmei, kas uzlikta tādā veidā, lai to nevarētu izdzēst un tā būtu viegli salasāma pat tādā gadījumā, ja ierīce uzstādīta uz transportlīdzekļa.

3.5. Saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikuma papildinājuma 1.3. punktu enerģijas absorbēšanas tipa ierīcēm apstiprinājuma marķējumam pievieno simbolu “A” un gaisa un ūdens nošķiršanas tipa ierīcēm – simbolu “S”.”;

pielikuma 1. līdz 4. papildinājumu aizstāj ar šādiem papildinājumiem.

“1. papildinājums

Enerģiju absorbējoša tipa pretšļakatu ierīču testi

1. Princips

Šā testa mērķis ir kvantitatīvi novērtēt ierīces spēju aizturēt pret to raidītu ūdens strūklu. Testu stends domāts to apstākļu atveidošanai, kādos uz transportlīdzekļa uzstādītā ierīce darbojas riepas protektora no zemes uz augšu nestā ūdens apjoma un ātruma iespaidā.

2. Iekārta

Testu stenda uzbūve parādīta V pielikuma 8. attēlā.

3. Testu apstākļi

3.1.

Testi jāveic slēgtā telpā bezvēja vidē.

3.2.

Telpas un testu iekārtas temperatūrai jābūt 21 (± 3) °C.

3.3.

Jāizmanto dejonizēts ūdens.

3.4.

Testu iekārta pirms katra testa jāmitrina.

4. Procedūra

4.1.

Piestiprināt 500 (+ 0/– 5) mm platu un 750 mm augstu testa ierīces paraugu pie testu stenda vertikālā rāmja un pārliecināties par to, ka šis paraugs pilnīgi ietilpst kolektora robežās un nav nekādu šķēršļu, kas varētu ūdeni atvirzīt vai nu pirms trieciena pret paraugu, vai pēc tā.

4.2.

Noregulēt ūdens patēriņa lielumu 0,675 (± 0,01) l/s apmērā un raidīt vismaz 90 litru, bet ne vairāk kā 120 litru pret paraugu no 500 (± 2) mm attāluma pa horizontāli (skat. V pielikuma 8. att.).

4.3.

Ļaut ūdenim no parauga notecēt kolektorā. Aprēķiniet procentuālo starpību starp kolektorā sakrātā un pret paraugu raidītā ūdens daudzumu.

4.4.

Atkārtot testu piecas reizes saskaņā ar 4.2. un 4.3. punktu. Aprēķināt piecu testu sērijas vidējo sakrātā ūdens procentuālo daudzumu.

5. Rezultāti

5.1.

Vidējais 4.4. punktā aprēķinātais procentuālais daudzums nedrīkst būt mazāks par 70 %.

5.2.

Ja piecu testu sērijā lielākais un mazākais sakrātā ūdens procentuālais daudzums atšķiras no vidējā par vairāk nekā 5 %, piecu tekstu sērija ir jāatkārto.

Ja nākamo piecu testu sērijā lielākais un mazākais sakrātā ūdens procentuālais daudzums joprojām atšķiras no vidējā par vairāk nekā 5 % un ja mazākā vērtība neatbilst 5.1. punkta prasībām, tipa apstiprinājumu atsaka.

5.3.

Ja ierīces vertikālais stāvoklis ietekmē gūtos rezultātus, 4.1. līdz 4.4. punktā aprakstītā procedūra jāatkārto tādos ierīces stāvokļos, kas dod lielāko un mazāko sakrātā ūdens procentuālo daudzumu; turklāt 5.2. punkta prasības paliek spēkā.

Vidējā procentuālā daudzuma aprēķināšanā izmanto atsevišķos rezultātus. Vidējais procentuālais daudzums nedrīkst būt mazāks par 70 %.

“2. papildinājums

Gaisa un ūdens nošķiršanas tipa pretšļakatu ierīču testi

1. Princips

Šā testa mērķis ir noteikt porainā materiāla, kura mērķis ir aizturēt ūdeni, kas pret to zem spiediena raidīts ar gaisa un ūdens pulverizatoru, efektivitāti.

Testu iekārtai jāatveido apstākļi, kādos pārbaudāmais materiāls varētu atrasties riepu radīto ūdens strūklu apjoma un ātruma iespaidā, ja būtu uzstādīts uz transportlīdzekļa.

2. Iekārta

Testu stenda uzbūve parādīta V pielikuma 9. attēlā.

3. Testa apstākļi

3.1.

Testi jāveic slēgtā telpā bezvēja vidē.

3.2.

Telpas un testu iekārtas temperatūrai jābūt 21 (± 3) °C.

3.3.

Jāizmanto dejonizēts ūdens.

3.4.

Testu iekārta pirms katra testa jāmitrina.

4. Procedūra

4.1.

Piestiprināt 305 × 100 mm lielu paraugu vertikālā stāvoklī pie testu stenda, un pārliecināties par to, ka starp paraugu un augšējo stiprinājuma plāksni nav atstarpes un ka kolektors atrodas attiecīgā pozīcijā. Ieliet pulverizatora tvertnē 1 ± 0,005 litrus ūdens un nolikt to, kā parādīts attēlā.

4.2.

Pulverizatoram jābūt noregulētam šādi:

spiediens (pulverizatorā): 5 bar + 10 %/– 0 %

patēriņš: 1 litrs/minūte ± 5 sekundes

smidzināšana: cirkulārā, apmēram 50 ± 5 mm diametrā 200 ± 5 mm attālumā no parauga, sprauslas diametrs 5 ± 0,1 mm.

4.3.

Smidzināt tikmēr, kamēr ūdens migla vairs nerodas, un atzīmēt tam patērēto laiku. Ļaut ūdenim no parauga 60 sekundes tecēt kolektorā un izmērīt sakrātā ūdens apjomu. Izmērīt arī to ūdens daudzumu, kas palicis pulverizatora tvertnē. Aprēķināt sakrātā ūdens procentuālo daudzumu salīdzinājumā ar izsmidzinātā ūdens apjomu.

4.4.

Atkārtot testu piecas reizes un aprēķināt vidējo sakrātā ūdens procentuālo daudzumu. Pirms sākt kārtējo testu, pārliecināties par to, ka pulverizatora tvertne un mērtrauks ir sauss.

5. Rezultāti

5.1.

Vidējais 4.4. punktā aprēķinātais procentuālais daudzums nedrīkst būt mazāks par 85 %.

5.2.

Ja piecu testu sērijā lielākais un mazākais sakrātā ūdens procentuālais daudzums atšķiras no vidējā par vairāk nekā 5 %, piecu testu sērija ir jāatkārto. Ja arī otrajā piecu testu sērijā sakrātā ūdens lielākais un mazākais procentuālais daudzums atšķiras no vidējā par vairāk nekā 5 % un/vai ja mazākā vērtība neatbilst 5.1. punkta prasībām, apstiprinājumu atsaka.

5.3.

Prasības, kas minētas 5.1. punktā, paliek spēkā, jo nosaka katra testa rezultātus.

“3. papildinājums

Informācijas dokuments Nr. (. .) saistībā ar pretšļakatu ierīču EK detaļas tipa apstiprinājumu (Direktīva 91/226/EEK)

Turpmāk norādītā informācijā attiecīgā gadījumā jāiesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visi rasējumi jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti A4 formātā vai šā formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektroniska vadība, tad jāiesniedz informācija par to darbību.

0. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

0.1.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2.

Tips:

0.5.

Ražotāja nosaukums un adrese:

0.7.

Detaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām – EK apstiprinājuma zīmes stiprinājuma vieta un paņēmiens:

0.8.

Montāžas uzņēmuma(-u) adrese(-es):

1. IERĪCES APRAKSTS

1.1.

Pretšļakatu ierīces tehniskais apraksts, norādot tās fizisko darbības principu un attiecīgo testu, kas tai piemērojams:

1.2.

Izmantotie materiāli:

1.3.

Pietiekamas detalizācijas un lieluma rasējums(-i), kas ļauj to(-ās) identificēt. Rasējumā jānorāda EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmes uzlikšanai paredzētā vieta:

Datums

Paraksts

“4. papildinājums

Teksts attēlu

“Papildpielikums

EK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. (. .) par pretšļakatu ierīču detaļas tipa apstiprinājumu attiecībā uz Direktīvu 91/226/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/19/ES

1. Papildu informācija

1.1.

Ierīces darbības princips: enerģijas absorbēšana/ūdens un gaisa nošķiršana (1):

1.2.

Pretšļakatu ierīču raksturojums (īss apraksts, tirdzniecības zīme vai nosaukums, numurs(-i)):

Piezīmes (ja ir):

Direktīvas 91/226/EEK III pielikumu groza šādi:

pielikuma 0.1. un 0.2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“DARBĪBAS JOMA

0.1.

Visiem N un O kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot apvidus transportlīdzekļus, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā, jābūt tādā veidā uzbūvētiem un/vai aprīkotiem ar pretšļakatu ierīcēm, lai ievērotu šajā pielikumā izklāstītās prasības. Transportlīdzekļiem ar šasiju un kabīni šīs prasības var piemērot vienīgi attiecībā uz riteņiem zem kabīnes.

N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, pēc ražotāja pieprasījuma Direktīvas 78/549/EEK (*2) prasības var piemērot kā alternatīvu šīs direktīvas prasībām.

0.2.

Šā pielikuma prasības attiecībā uz pretšļakatu ierīcēm, kā definēts I pielikuma 4. punktā, nav obligātas attiecībā uz N, O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļiem ar šasiju un kabīni, transportlīdzekļiem bez virsbūves vai transportlīdzekļiem, kam pretšļakatu ierīču pastāvēšana nav saderīga ar to lietošanu. Tomēr, ja minētie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar šādām ierīcēm, tām jāatbilst šīs direktīvas prasībām.

(*2) OV L 168, 26.6.1978., 45. lpp.”;"

pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Ārējās gareniskās nosegplātnes novietojums

Attālums “c” starp garenisko plakni, kas ir tangenciāla attiecībā pret ārējo riepas virsmu, neskaitot iespējamo riepas deformāciju saskarē ar zemi, un gareniskās nosegplātnes iekšējo malu, nedrīkst pārsniegt 100 mm (skat. 1.a un 1.b attēlu V pielikumā).”;

c)	pielikuma 4.1. un 4.2. punktu svītro;

pielikuma 7.1.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.1.1.

Dubļu aizsargspārniem jāaizsedz zona tieši virs riepas (vai riepām), tās priekšā un aiz tās, turklāt šādā veidā:

vienas vai vairāku asu gadījumā priekšējam stūrim (C) jābūt izvirzītam uz priekšu, sniedzoties līdz līnijai O-Z, kur θ (tēta) nav lielāks par 45° virs horizontāles.

Dubļu aizsargspārna pakaļējai malai (skat. V piel. 2. att.) jābūt izvirzītai uz leju tādā veidā, lai atrastos ne augstāk par 100 mm virs horizontālās līnijas, kas šķērso riteņa centru;

b)	vairāku asu gadījumā leņķis θ attiecas vienīgi uz priekšējo asi un prasību saistībā ar pakaļējās malas augstumu piemēro vienīgi aizmugurējai asij;

dubļu aizsargspārnam jābūt ar kopējo platumu “q” (skat. V pielikuma 1. att.), kas ir vismaz pietiekams, lai pārsegtu riepas platumu “b” vai divu riepu kopējo platumu “t” dubultriteņu gadījumā, ņemot vērā izgatavotāja noteiktus riepas/riteņa mezgla maksimālos izmērus. Izmērus “b” un “t” mērī riteņa rumbas augstumā, atskaitot visas marķēšanas zīmes, ribas, aizsarglentes utt. uz riepas sāniem.”;

pielikuma 7.1.3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.1.3.

Ja dubļu aizsargspārnus uzstādot samontē no vairākām daļām, starp tām nedrīkst palikt atstarpes, kas transportlīdzekļa kustības laikā varētu neaizturēt strūklas. Šī prasība ir izpildīta transportlīdzeklim ar kravu vai bez kravas, ja ikviena radiāla strūkla, kas nāk no riteņa centra pāri visam riepas virsmas, kas ir saskarē ar zemi, platumam un ir dubļu aizsargspārna robežās, vienmēr atduras pret pretšļakatu iekārtas daļu.”;

pielikuma 7.2.1., 7.2.2. un 7.2.3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“7.2.1.

Vienas ass gadījumā ārējās gareniskās nosegplātnes apakšējā mala nedrīkst atrasties ārpus šādiem attālumiem un rādiusiem, mērot no riteņa centra, izņemot to, ka zemākās vērtības var noapaļot (skat. V pielikuma 2. att.).

Pneimatiskā balstiekārta

Asis ar stūrējamiem vai pašpagriežamiem riteņiem:

no priekšējās malas (virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi) (C punkts)

uz pakaļējo malu (virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri) (A punkts)

Rv ≤ 1,5 R

Asis ar nestūrējamiem riteņiem:

no priekšējās malas (C punkts)

uz pakaļējo malu (A punkts).

Rv ≤ 1,25 R

Mehāniskā balstiekārta

a)	Vispārīgs gadījums } Rv ≤ 1,8 R

b)	Nestūrējami riteņi transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 7,5 t } Rv ≤ 1,5 R, kur R ir transportlīdzeklim uzstādītās riepas rādiuss un Rv ir attālums līdz ārējās gareniskās nosegplātnes apakšējai malai (izteikts kā rādiuss).

7.2.2.

Vairāku asu gadījumā 7.2.1. punktā noteiktās prasības nepiemēro starp vertikālajām transversālajām plaknēm, kas šķērso pirmās un pēdējās ass centru, jo tur ārējā gareniskā nosegplātne var būt taisna, lai nodrošinātu pretšļakatu iekārtas darbības nepārtrauktību (V pielikuma 4. att.).

7.2.3.

Attālums starp pretšļakatu iekārtas visaugstāko un viszemāko punktu (dubļu aizsargspārnu un ārējo garenisko nosegplātni), ko mēra jebkurā šķērsgriezumā, kas ir perpendikulārs dubļu aizsargspārnam (skatīt V pielikuma 1.b un 2. attēlu), nevienā punktā aiz vertikālās līnijas, kas šķērso riteņa centru vai vairāku asu gadījumā – pirmā riteņa centru, nedrīkst būt mazāks par 45 mm. Pirms minētās līnijas šo attālumu var pakāpeniski samazināt.”;

pievieno šādu 7.2.5. un 7.2.6. punktu:

“7.2.5.

Pielikuma 7.2.3. un 7.2.4. punktu prasības vietēji nav iespējams ievērot, ja garenisko nosegplātni veido dažādi elementi, kuru savstarpējā kustība ir relatīva.

7.2.6.

Puspiekabes traktori ar zemu šasiju (definēti ISO 1978. gada standarta Nr. 612 6.20. punktā), proti, tādi traktori, kuru sakabes tapas pieļaujamais attālums līdz zemei ir 1 100 mm vai mazāks, var būt konstruēti tā, ka tie jāatbrīvo no 7.1.1.a, 7.1.3. un 7.2.4. punkta prasībām. Tādēļ, ja šādi traktori ir sakabē ar puspiekabi, dubļu aizsargspārni un ārējās gareniskās nosegplātnes nedrīkst pārsegt virsmu, kas atrodas tieši virs aizmugurējās ass riepām, lai novērstu pretšļakatu iekārtas iznīcināšanu. Tomēr sektoros, kas atrodas virs 60° no vertikālās līnijas, kas šķērso riteņa centru, riepu priekšpusē un aizmugurē, šo transportlīdzekļu dubļu aizsargspārniem un ārējām gareniskajām nosegplātnēm jāatbilst iepriekšminēto punktu prasībām.

Tādēļ minētajiem transportlīdzekļiem jābūt konstruētiem tā, lai gadījumā, kad tos darbina bez puspiekabes, tie atbilstu 1. punkta prasībām.

Lai izpildītu minētās prasības, dubļu aizsargspārni un ārējās gareniskās nosegplātnes, piemēram, var būt noņemami.”;

pielikuma 7.3.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.3.1.

Dubļusargu platumam jāatbilst “q” izmēram noteiktajām prasībām 7.1.1. punkta c) apakšpunktā, izņemot gadījumu, kad šis dubļusargs uzstādīts dubļu aizsargspārna iekšpusē; tad tā platumam jābūt vismaz riepas protektora platumā.

Attiecībā uz tās dubļusargu daļas, kura atrodas zem dubļu aizsargspārna, platumu jāievēro šajā punktā noteiktais nosacījums, ar 10 mm pielaidi katrā pusē.”;

pielikuma 7.3.3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.3.3.

Dubļusarga apakšējas malas maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 200 mm (skat. V pielikuma 3. att.).

Šo attālumu palielina līdz 300 mm pēdējai asij, ja ārējās gareniskās nosegplātnes apakšējas malas radiālais attālums Rv nepārsniedz uz šīs ass uzstādīto riteņu riepu rādiusu.

Dubļusarga apakšējās malas maksimālo augstumu no zemes var palielināt līdz 300 mm, ja ražotājs uzskata, ka tas tehniski pieļaujams, vadoties pēc balstiekārtas parametriem.”;

j)	pielikuma 7.3.5. punktā atsauci “4.b zīm.” aizstāj ar atsauci “V pielikuma 4. att.”;

pielikuma 9.3.2.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“9.3.2.1.

Pretšļakatu ierīces apakšējā mala nedrīkst atrasties augstāk par 200 mm no zemes.

Dubļusarga apakšējās malas maksimālo augstumu no zemes var palielināt līdz 300 mm, ja ražotājs uzskata, ka tas tehniski pieļaujams, vadoties pēc balstiekārtas parametriem.”;

pievieno šādu 10. punktu:

“10.	Vairāku asu gadījumā vienas ass pretšļakatu iekārta, kas nav vistālāk aizmugurē, drīkst nenosegt visu riepas protektora platumu, ja vietēji pastāv pretšļakatu iekārtas un asu, balstiekārtas vai šasijas struktūras sadures iespēja.”;

m)	pielikuma papildinājumu svītro;

pievieno šādu 1. un 2. papildinājumu:

“1. papildinājums

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS Nr. (. .) ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻA EK TIPA APSTIPRINĀJUMU SAISTĪBĀ AR PRETŠĻAKATU IERĪČU UZSTĀDĪŠANU (DIREKTĪVA 91/226/EEK, KURĀ JAUNĀKIE GROZĪJUMI IZDARĪTI AR DIREKTĪVU 2010/19/ES (*3)

(Paskaidrojumus skatīt Direktīvas 2007/46/EK I pielikumā)

Ja sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektroniska vadība, tad jāiesniedz informācija par to darbību.

0. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2. Tips:

0.2.1.

Komercnosaukums(-i) (ja ir):

0.3. Tipa identifikācija, kas marķēta uz transportlīdzekļa (b):

0.3.1.

Minētā marķējuma atrašanās vieta:

0.4. Transportlīdzekļa kategorija (c):

0.5. Ražotāja nosaukums un adrese:

0.8. Montāžas uzņēmuma(-u) adrese(-es):

1. TRANSPORTLĪDZEKĻA UZBŪVES VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

1.1. Tipveida transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi:

1.3. Asu un riteņu skaits:

1.3.1.

Asu ar dubultiem riteņiem skaits un novietojums:

1.3.2.

Vadāmo asu skaits un novietojums:

2. MASAS UN IZMĒRI (f) (g)

(kg un mm) (vajadzības gadījumā skatīt rasējumu)

2.1. Garenbāze(-es) (pie pilnas slodzes) (g) (l):

2.6. Masa darba kārtībā (maksimālā un minimālā masa katram variantam)

Transportlīdzekļa pašmasa ar virsbūvi un velkošam transportlīdzeklim, kas nav M1 kategorijas transportlīdzeklis, – ar sakabes ierīci, ja to piegādā ražotājs, transportlīdzeklim esot darba kārtībā, vai šasijas masa, vai šasijas masa ar kabīni un bez virsbūves un/vai sakabes ierīces, ja ražotājs nepiegādā virsbūvi un/vai sakabes ierīci (ieskaitot šķidrumus, instrumentus, rezerves riteni, ja tos piegādā, un vadītāju, un attiecībā uz autobusiem – apkalpes locekli, ja transportlīdzeklī ir apkalpes locekļa sēdvieta) (h) (maksimālā un minimālā masa katram variantam):

2.6.1.

Šīs pašmasas sadalījums pa asīm un, attiecībā uz puspiekabēm vai piekabēm ar centrāli novietotu asi, slodze sakabes punktā (maksimālā un minimālā vērtība katram variantam):

2.8. Ražotāja noteiktā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (i) (3):

9. VIRSBŪVE

9.20. Pretšļakatu iekārta

9.20.0.

Uzstādīta: jā/nē/nepilnīgi (1)

9.20.1.

Īss transportlīdzekļa apraksts attiecībā uz pretšļakatu iekārtu un tās sastāvdaļām:

9.20.2.

Detalizēti rasējumi par pretšļakatu iekārtu un tās novietojumu uz transportlīdzekļa, norādot izmērus, kas minēti Direktīvas 91/226/EEK V pielikuma attēlos, ņemot vērā visvairāk uz āru izvirzītās riepas/riteņa kombinācijas:

9.20.3.

Pretšļakatu ierīces(ierīču) apstiprinājuma numurs(-i), ja zināms(-i):

Datums, mape

“2. papildinājums

Teksts attēlu

“Papildpielikums

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS Nr. (. .) ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMU SAISTĪBĀ AR DIREKTĪVU 91/226/EEK, KURĀ JAUNĀKIE GROZĪJUMI IZDARĪTI AR DIREKTĪVU 2010/19/ES

1. Papildu informācija

1.1.

Pretšļakatu ierīču raksturojums (tips, īss apraksts, preču zīme vai nosaukums, detaļas tipa apstiprinājuma numurs(-i)):

5. Piezīmes (ja ir):

(*1) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.”;

(*2) OV L 168, 26.6.1978., 45. lpp.”;”

(1) Svītrot, ja neattiecas.

(*3) Attiecībā uz N 1 kategorijas transportlīdzekļiem un tiem N 2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, saskaņā ar šīs direktīvas III pielikuma 0.1. punktā paredzēto atkāpi var izmantot informācijas dokumentu Direktīvas 78/549/EEK II pielikumā.

II PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

ATTĒLI

1.a attēls

Dubļu aizsargspārna (a) platums (q) un ārējās gareniskās nosegplātnes (j) novietojums

1.b attēls

Ārējās gareniskās nosegplātnes mērījuma paraugs

2. attēls

Dubļu aizsargspārna un ārējās gareniskās nosegplātnes izmēri

Piezīme

3. attēls

Dubļu aizsargspārna un dubļusarga novietojums

4. attēls

Uzbūves rasējums par pretšļakatu sistēmu (dubļu aizsargspārnus, dubļusargs un ārējā gareniskā nosegplātne) ar pretšļakatu ierīcēm (enerģijas absorbēšanas tipa) vairākām asīm

5. attēls

Uzbūves rasējums par pretšļakatu sistēmu ar pretšļakatu ierīcēm (enerģijas absorbēšanas tipa) asīm, kas aprīkotas ar nestūrējamiem vai pašpagriežamiem riteņiem

(III pielikums – 6.2. un 8. punkts)

6. attēls

Uzbūves rasējums par pretšļakatu sistēmu ar pretšļakatu ierīcēm (gaisa un ūdens nošķiršanas tipa) asīm, kas aprīkotas ar stūrējamiem, nestūrējamiem vai pašpagriežamiem riteņiem

Piezīme

7. attēls

Uzbūves rasējums par pretšļakatu sistēmu ar pretšļakatu ierīcēm (dubļu aizsargspārns, dubļusargs un ārējā gareniskā nosegplātne) vairākām asīm, ja attālums starp riepām nepārsniedz 300 mm

Piezīme

8. attēls

Testu stends enerģijas absorbēšanas tipa pretšļakatu ierīcēm

(II pielikuma 1. papildinājums)

Piezīme

9. attēls

Testu stends gaisa un ūdens nošķiršanas tipa pretšļakatu ierīcēm

(II pielikuma 2. papildinājums)

”

Top

Choose the experimental features you want to try