17.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 98/3

(1)

Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (2) 37. pielikumā ir paredzēts, ka konkrētos gadījumos muitas deklarācijā jānorāda attiecīgās personas identifikācijas numurs. Tomēr izmantojamā identifikācijas numura veidu nosaka dalībvalstis, un dalībvalstis pieprasa, lai attiecīgā persona būtu reģistrēta attiecīgās valsts sistēmā. Tādējādi komersantiem un citām personām, kas vēlas importēt preces, pārvietot preces atbilstīgi tranzīta procedūrai, eksportēt preces vai pieprasīt atļauju izmantot muitas vienkāršojumus vai muitas procedūras dažādās dalībvalstīs, ir jāreģistrējas un jāiegūst atšķirīgs identifikācijas numurs katrā no attiecīgajām dalībvalstīm.

(2)

Pasākumi drošības uzlabošanai, kas ieviesti ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92, kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 648/2005 (3), paredz riska informācijas analīzi un tās elektronisku apmaiņu starp muitas dienestiem, kā arī starp muitas dienestiem un Komisiju kopējas riska pārvaldības sistēmas ietvaros, lai muitas dienestiem pirms preču ievešanas un izvešanas būtu iespējams saņemt informāciju par visām precēm, ko ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, un lai piešķirtu atzītā komersanta statusu uzticamiem komersantiem, kuri atbilst noteiktām prasībām. Lai veicinātu šo pasākumu efektivitāti, ir jāspēj identificēt attiecīgās personas, atsaucoties uz vienotu numuru, kas katrai no minētajām personām būtu unikāls.

(3)

Tādēļ ir svarīgi ir nodrošināt, ka katram komersantam un, ja nepieciešams, citām personām tiek piešķirts komersanta reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs), ko izmantotu kā vienotu atsauces numuru attiecībās ar muitas dienestiem visā Kopienā, kā arī informācijas apmaiņai starp muitas dienestiem un starp muitas dienestiem un citām iestādēm. Lai nodrošinātu numura unikalitāti, attiecībā uz konkrētu personu būtu jāizmanto tikai viens numurs.

(4)

Dažos Regulas (EEK) Nr. 2454/93 noteikumos var būt prasīts, lai personas, kas nav komersanti, sniedz EORI numuru, ja tām ir attiecības ar muitas dienestiem. Līdz ar to dalībvalstīm jāļauj reģistrēt šādas personas.

(5)

Lai ierobežotu vajadzību veikt būtiskas izmaiņas esošajās valstu reģistrācijas sistēmās un spēkā esošajos tiesību aktu noteikumos un lai atvieglotu centrālās sistēmas integrāciju ar citām valstu sistēmām, ir lietderīgi noteikt, ka komersanti un attiecīgā gadījumā citas personas EORI numuru pieprasa dalībvalstīm, kas tiem šo numuru piešķir.

(6)

Ņemot vērā to iestāžu daudzveidību, kuras dalībvalstīs iesaistītas komersantu un citu personu reģistrācijā, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās iestāde vai iestādes, kas piešķirs EORI numurus un reģistrēs komersantus un citas attiecīgās personas.

(7)

Lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem un citām personām, ir lietderīgi noteikt, ka, reģistrējoties vienā dalībvalstī, tie var saņemt EORI numuru, kas ir derīgs arī citās dalībvalstīs. Lai vienkāršotu informācijas apstrādi un atvieglotu saziņu ar muitas dienestiem, kad minētais numurs ir piešķirts, komersantiem vai attiecīgā gadījumā citām personām tāds unikālais numurs būtu obligāti jāizmanto visu veidu saziņā ar muitas dienestiem, kur pieprasa identifikatoru.

(8)

Lai vienkāršotu administratīvo procedūru un sniegtu muitas dienestiem vieglu un uzticamu pieeju datiem, būtu jāizstrādā centrāla elektroniska sistēma, kurā uzglabā datus par komersantu un citu personu reģistrāciju un EORI numuriem un apmainās ar tādiem datiem.

(9)

Lai izstrādātu centrālu elektronisko sistēmu un nodrošinātu, ka tā darbojas vienmērīgi un droši, dalībvalstīm un Komisijai būtu cieši jāsadarbojas.

(10)

Centrālajā sistēmā pieejamie dati informācijas apmaiņai starp muitas dienestiem un citām valsts iestādēm būtu jāizmanto tikai tiktāl, ciktāl minētajām iestādēm nepieciešams piekļūt tādiem datiem, lai pildītu juridiskās saistības attiecībā uz preču kustību, uz ko attiecas muitas procedūra.

(11)

Komersantu un citu personu EORI numuru un ierobežoto reģistrācijas datu daļas publiskošana ir instruments, kas ļauj citām personām pārbaudīt minētos datus. Tāpēc būtu jāpublisko EORI numuri un daži no ierobežotajiem reģistrācijas datiem. Tomēr, ņemot vērā publiskošanas iespējamās sekas, tai būtu jānotiek vienīgi ar komersanta vai citas personas brīvprātīgi dotu īpašu rakstisku piekrišanu, kas balstīta uz informētību.

(12)

Privātpersonu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) un, ja personas datu apstrādi veic Komisija, tad – Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5).

(13)

Atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK 28. pantam valstu uzraudzības iestādēm būtu jāpārrauga personas datu apstrādes likumība dalībvalstīs, bet atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. pantam Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāpārrauga Kopienas iestāžu un struktūru darbība saistībā ar personas datu apstrādi, ņemot vērā Kopienas iestāžu un struktūru ierobežotos uzdevumus attiecībā uz datiem, un minētajām iestādēm, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, būtu aktīvi jāsadarbojas un jānodrošina, lai, šo regulu piemērojot, veiktā datu apstrāde tiktu pārraudzīta saskaņoti.

(14)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta kopš Komisijas Regulas (EK) Nr. 1875/2006 (6), ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, pieņemšanas, ir jāpielāgo un jāprecizē konkrēti noteikumi, kas attiecas uz pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarācijām, kas ir jāuzrāda muitas dienestiem par precēm, kas tiek ievestas un izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

(15)

Sīkāk izstrādāti noteikumi ir jo īpaši vajadzīgi attiecībā uz informācijas apmaiņu starp transportlīdzekļa vadītāju un ievešanas muitas iestādi gadījumos, kad transportlīdzeklis ierodas ostā vai lidostā, kas nav deklarēta ievešanas kopsavilkuma deklarācijā.

(16)

Turklāt būtu jāprecizē, kādos gadījumos un kādā veidā transportlīdzekļa vadītājam ir jāinformē ievešanas muitas iestāde par transportlīdzekļa ierašanos.

(17)

Ir vajadzīgi sīkāk izstrādāti noteikumi, nosakot personu, kas atbild par informācijas sniegšanu par ārpuskopienas precēm, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā pēc tam, kad ir ievestas Kopienas muitas teritorijā. Tāda informācija pēc iespējas būtu jāgūst no datiem, kas jau ir pieejami muitas dienestiem.

(18)

Ir identificēti papildu gadījumi, kuros nav prasīta pirmsievešanas vai pirmsizvešanas deklarācija, jo īpaši attiecībā uz precēm, kas paredzētas urbumu vai ieguves platformām vai ko ved no šādām platformām, kā arī attiecībā uz ieročiem un militārajām iekārtām, ko pārvadā dalībvalsts militārās iestādes vai to vārdā. Turklāt, lai mazinātu slogu komersantiem, preču sūtījumi, kuru patiesā vērtība nepārsniedz EUR 22, ar zināmiem nosacījumiem būtu jāatbrīvo no pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarāciju noformēšanas. Ja piemēro šādus atbrīvojumus, tad pēc preču ievešanas vai izvešanas būtu jāveic riska analīze, balstoties uz kopsavilkuma deklarāciju par pagaidu uzglabāšanu vai muitas deklarāciju par attiecīgajām precēm.

(19)

Ir arī jāprecizē to pirmsizvešanas deklarāciju apstrāde, par kurām izvešanas muitas iestāde nav nosūtījusi eksporta muitas iestādei izvešanas apstiprinājumu, un jānodrošina informācijas pieprasīšanas un informēšanas procedūra starp eksporta un izvešanas muitas iestādēm. Turklāt eksporta muitas iestādei – vai nu uz eksportētāja vai deklarētāja iesniegtu pierādījumu pamata, vai pēc konkrēta termiņa beigām – būtu jābūt iespējai noslēgt eksporta operācijas, par kurām no izvešanas muitas iestādes nav saņemts izvešanas apstiprinājums.

(20)

Ar Regulu (EK) Nr. 1875/2006 Regulā (EEK) Nr. 2454/93 ieviesa vairākus pasākumus attiecībā uz datiem, kas jāapkopo ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām. Konkrēta tehniskā attīstība informācijas tehnoloģiju jomā, kas vajadzīga šo pasākumu īstenošanai, ir pierādījusi, ka Regulas (EEK) Nr. 2454/93 30.A pielikumā minētajos datos ir vajadzīgas dažas korekcijas.

(21)

Lai labāk identificētu gadījumus, kad vienkāršotas datu kopas var tikt izmantotas konkrētām deklarāciju kategorijām, “pārvadājuma veidam” jābūt obligātam datu elementam.

(22)

Labākā metode nepārprotamai transportlīdzekļa identifikācijai ir izmantot IMO kuģa identifikācijas numuru (unikālu Eiropas kuģa identifikācijas numuru) un unikālo Eiropas kuģa identifikācijas numuru (ENI). Līdz ar to kuģa nosaukuma vietā būtu jānorāda minētie dati.

(23)

Tā kā pārvadātājs jāinformē ikreiz, kad cita persona iesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, ir jāsaglabā atsauce uz pārvadātāja transporta dokumenta numuru.

(24)

Iespējamās svārstības starptautisko pārvadājumu darbībās liek paredzēt iespēju iesniegt pieprasījumus par maršruta maiņu. Tādā nolūkā būtu jāiekļauj jauna tabula ar datu prasībām par maršruta maiņas pieprasījumiem.

(25)

Ņemot vērā prasību uzrādīt EORI numuru, vairs nebūs nepieciešamības izmantot kodu numurus personu identifikācijai, un attiecībā uz pasta sūtījumiem atsauces uz pasta deklarācijām būtu jāaizstāj ar atsaucēm uz pasta iestāžu sniegtiem datiem.

(26)

Datu prasībās veikto korekciju rezultātā attiecīgi būtu jākoriģē konkrētie datu elementu paskaidrojumi.

(27)

Tādējādi attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2454/93.

(28)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

1)

Regulas 1. pantam pievieno šādu 16. un 17. punktu:

“16.   “EORI numurs (komersanta reģistrācijas un identifikācijas numurs)” ir: Eiropas Kopienā unikāls numurs, ko dalībvalsts muitas dienests vai atbildīgā iestāde vai iestādes piešķir komersantiem un citām personām saskaņā ar 6. nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

17.   “Ievešanas kopsavilkuma deklarācija” ir: kopsavilkuma deklarācija, kas minēta Kodeksa 36.a pantā un kas jāiesniedz par precēm, kuras ieved Kopienas muitas teritorijā, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.”

2)

Regulas I daļas I sadaļai pievieno šādu 6. nodaļu:

“6.   NODAĻA

Reģistrācijas un identifikācijas sistēma

4.k pants

1.   EORI numuru izmanto, lai identificētu komersantus un citas personas to attiecībās ar muitas dienestiem.

EORI numura struktūra atbilst kritērijiem, kas izklāstīti 38. pielikumā.

2.   Ja iestāde, kas atbild par EORI numura piešķiršanu, nav muitas dienests, tad katra dalībvalsts izraugās iestādi vai iestādes, kas atbild par komersantu un citu personu reģistrēšanu un EORI numuru piešķiršanu tiem.

Dalībvalsts muitas dienesti paziņo Komisijai tās iestādes vai iestāžu nosaukumu un adreses datus, kas atbild par EORI numura piešķiršanu. Komisija publicē minēto informāciju tīmekļa vietnē.

3.   Ievērojot 1. punktu, dalībvalstis kā EORI numuru var izmantot tādu numuru, kuru komersantam vai citai personai jau ir piešķīrušas kompetentās iestādes nodokļu, statistikas vai citos nolūkos.

4.l pants

1.   Kopienas muitas teritorijā nodibinātu komersantu reģistrē tās dalībvalsts muitas dienests vai atbildīgā iestāde, kurā komersants ir nodibināts. Komersanti piesakās reģistrācijai pirms 1. panta 12. punktā minēto darbību sākšanas. Tomēr komersanti, kuri nav pieteikušies reģistrācijai, var to izdarīt, veicot savu pirmo darbību.

2.   Regulas 4.k panta 3. punktā minētajos gadījumos dalībvalstis var atbrīvot komersantu vai citu personu no pienākuma pieteikties uz EORI numuru.

3.   Ja komersantam, kas nodibināts ārpus Kopienas muitas teritorijas, nav EORI numura, tad to reģistrē tās dalībvalsts muitas dienests vai atbildīgā iestāde, kurā tas pirmo reizi veic vienu no sekojošām darbībām:

4.   Personas, kas nav komersanti, netiek reģistrēti, ja nav izpildīti visi sekojošie nosacījumi:

5.   4. punktā minētajos gadījumos:

6.   Komersantiem un citām personām ir tikai viens EORI numurs.

7.   Lai noteiktu, vai persona ir reģistrēta dalībvalstī, šīs nodaļas nolūkos mutatis mutandis piemēro Kodeksa 4. panta 2. punktu.

4.m pants

1.   Komersantu un attiecīgā gadījumā citu personu reģistrācijas un identifikācijas dati, ko apstrādā 4.o pantā minētajā sistēmā, ietver 38.d pielikumā norādītos datus, ievērojot 4.o panta 4. un 5. punktā izklāstītos īpašos nosacījumus.

2.   Reģistrējot komersantus un citas personas EORI numuram, dalībvalstis var pieprasīt tiem iesniegt arī citus datus, kas nav norādīti 38.d pielikumā, ja tas vajadzīgs attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem nolūkiem.

3.   Dalībvalstis var pieprasīt komersantiem un attiecīgā gadījumā citām personām 1. un 2. punktā minētos datus iesniegt elektroniski.

4.n pants

Vajadzības gadījumā EORI numuru izmanto komersantu un citu personu jebkāda veida saziņai ar muitas dienestiem. To izmanto arī informācijas apmaiņai starp muitas dienestiem, kā arī starp muitas dienestiem un citām iestādēm saskaņā ar 4.p un 4.q pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

4.o pants

1.   Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai izstrādātu centrālu elektronisku informācijas un sakaru sistēmu, kurā ietverti 38.d pielikumā norādītie dati, ko iesniegušas visas dalībvalstis.

2.   Muitas dienesti sadarbojas ar Komisiju, lai ar 1. punktā minētās sistēmas palīdzību apstrādātu 38.d pielikumā norādītos komersantu un citu personu reģistrācijas un identifikācijas datus un lai nodrošinātu minēto datu apmaiņu starp muitas dienestiem, kā arī starp Komisiju un muitas dienestiem.

Datus, kas nav norādīti 38.d pielikumā, centrālajā sistēmā neapstrādā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts sistēmas tiek regulāri atjauninātas, ir pilnīgas un precīzas.

4.   Dalībvalstis regulāri augšupielādē centrālajā sistēmā 38.d pielikuma 1. līdz 4. punktā norādītos datus par komersantiem un citām personām ik reizi, kad tiek piešķirti jauni EORI numuri vai mainās minētie dati.

5.   Dalībvalstis arī regulāri augšupielādē centrālajā sistēmā – ja tie ir pieejami valsts sistēmās – 38.d pielikuma 5. līdz 12. punktā norādītos datus par komersantiem un citām personām ik reizi, kad tiek piešķirti jauni EORI numuri vai mainās minētie dati.

6.   Centrālajā sistēmā augšupielādē vienīgi tos EORI numurus, kas piešķirti saskaņā ar 4.l panta 1. līdz 5. punktu, kopā ar citiem 38.d pielikumā norādītajiem datiem.

7.   Ja tiek konstatēts, ka komersants vai cita persona, kas nav komersants, pārtrauc 1. panta 12. punktā minētās darbības, tad dalībvalstis to atspoguļo 38.d pielikuma 11. punktā norādītajos datos.

4.p pants

Katrā dalībvalstī iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 4.k panta 2. punktu, sniedz attiecīgās dalībvalsts muitas dienestiem tiešu piekļuvi 38.d pielikumā norādītajiem datiem.

4.q pants

1.   Katrā dalībvalstī sekojošās iestādes katrā atsevišķā gadījumā viena otrai var nodrošināt tiešu piekļuvi 38.d pielikuma 1. līdz 4. punktā norādītajiem datiem, kas ir to rīcībā:

2.   Panta 1. punktā minētās iestādes var uzglabāt minētajā punktā norādītos datus vai savstarpēji apmainīties ar datiem vienīgi tad, ja tāda datu apstrāde ir vajadzīga, lai pildītu to juridiskās saistības attiecībā uz preču apriti, uz ko attiecas muitas procedūra.

3.   Dalībvalstu muitas dienesti Komisijai dara zināmas iestāžu, kas minētas 1. punktā, adreses. Komisija publicē minēto informāciju internetā.

4.r pants

EORI numuru un 38.d pielikumā norādītos datus centrālajā sistēmā apstrādā laika posmā, kas noteikts to dalībvalstu tiesību aktos, kuras augšupielādējušas 4.o panta 4. un 5. punktā minētos datus.

4.s pants

1.   Šī regula neskar un nekādā veidā neietekmē apmēru, kādā notiek fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi atbilstīgi Kopienas un valstu tiesību aktu noteikumiem, un jo īpaši tā nemaina ne dalībvalstu saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, ne Kopienas iestāžu un struktūru saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, pildot to pienākumus.

2.   Komersantu un citu personu identifikācijas un reģistrācijas datus, kas norādīti 38.d pielikuma 1., 2. un 3. punktā, Komisija drīkst publicēt internetā vienīgi tad, ja persona brīvprātīgi ir devusi īpašu rakstisku piekrišanu, kas balstīta uz informētību. Ja tāda piekrišana ir dota, tad par to atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktiem paziņo iestādei vai iestādēm, ko dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 4.k panta 2. punktu, vai muitas dienestiem.

3.   Personu tiesības attiecībā uz to reģistrācijas datiem, kas norādīti 38.d pielikumā un ko apstrādā valstu sistēmās, izmanto saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura uzglabā attiecīgos personas datus, un jo īpaši attiecīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK īstenošanas noteikumiem.

4.t pants

Valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, aktīvi sadarbojas un nodrošina 4.o panta 1. punktā minētās sistēmas saskaņotu uzraudzību.”

3)

Regulas 181.b pantu aizstāj ar šādu:

“181.b pants

Šīs nodaļas un 30.A pielikuma nolūkā:

“pārvadātājs”ir persona, kas ieved preces vai uzņemas atbildību par preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā, kā minēts Kodeksa 36.b panta 3. punktā. Tomēr:

4)

Regulas 181.c panta pirmo daļu groza šādi:

5)

Regulas 183. pantu groza šādi:

6)

Regulas 183.b pantu aizstāj ar šādu:

“183.b pants

Kombinētā pārvadājuma gadījumā, ja aktīvais transportlīdzeklis, kas iebrauc Kopienas muitas teritorijā, tikai pārvadā citu transportlīdzekli, kurš pēc ievešanas Kopienas muitas teritorijā pārvietosies pats kā aktīvais transportlīdzeklis, pienākums iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ir jāuzņemas komersantam, kurš ir atbildīgs par šo otro transporta līdzekli.

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņš atbilst termiņam, ko piemēro aktīvajam transportlīdzeklim, kurš iebrauc Kopienas muitas teritorijā, kā noteikts 184.a pantā.”

7)

Regulas 183.d pantu aizstāj ar šādu:

“183.d pants

1.   Gadījumos, kad aktīvais transportlīdzeklis, kas iebrauc Kopienas muitas teritorijā, vispirms ierodas muitas iestādē dalībvalstī, kas nebija deklarēta ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, šā transportlīdzekļa vadītājs vai viņa pārstāvis informē deklarēto ievešanas muitas iestādi, izmantojot “maršruta maiņas pieprasījuma” ziņojumu. Šis ziņojums ietver 30.A pielikumā izklāstītos datus, un to aizpilda saskaņā ar šā pielikuma paskaidrojumiem. Šo punktu nepiemēro 183.a pantā minētajos gadījumos.

2.   Deklarētā ievešanas muitas iestāde nekavējoties informē faktisko ievešanas muitas iestādi par maršruta maiņu un par drošības un drošuma riska analīzes rezultātiem.”

8)

Regulas 184.a panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

9)

Regulas 184.d pantu groza šādi:

10)

Regulas 184.e panta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“Ja tiek identificēts risks, tad pirmās ievešanas ostas vai lidostas muitas iestāde veic aizliedzošu darbību kravu gadījumā, kuras identificētas kā kravas, kas rada tik nopietnu apdraudējumu, ka vajadzīga tūlītēja iejaukšanās, un jebkurā gadījumā nodod riska analīzes rezultātus maršrutā nākamajām ostām vai lidostām.

Nākamajās ostās vai lidostās Kopienas muitas teritorijā precēm, ko uzrāda muitā minētajā ostā vai lidostā, piemēro 186. pantu.”

11)

Regulas 184.f pantu svītro.

12)

Regulas I daļas VI sadaļas 1. nodaļā iekļauj šādu 5. iedaļu:

“5.   iedaļa

Paziņojums par ierašanos

184.g pants

Aktīvā transportlīdzekļa, kas iebrauc Kopienas muitas teritorijā, vadītājs vai tā pārstāvis informē pirmās ievešanas muitas iestādes muitas dienestus par transportlīdzekļa ierašanos. Šādā paziņojumā par ierašanos jābūt iekļautai visai vajadzīgajai informācijai, lai identificētu ievešanas kopsavilkuma deklarācijas, kuras iesniegtas par visām precēm, ko pārvadā minētajā transportlīdzeklī. Iespēju robežās izmanto tās metodes, kas pieejamas, lai paziņotu par ierašanos.”

13)

Regulas 186. pantu aizstāj ar šādu:

“186. pants

1.   Uz ārpuskopienas precēm, ko uzrāda muitai, attiecas kopsavilkuma deklarācija par pagaidu uzglabāšanu, kā noteikuši muitas dienesti.

Kopsavilkuma deklarāciju par pagaidu uzglabāšanu iesniedz tā persona vai tās personas vārdā, kura uzrāda preces, ne vēlāk kā preču uzrādīšanas brīdī. Gadījumos, kad kopsavilkuma deklarāciju par pagaidu uzglabāšanu iesniedz persona, kas nav pagaidu uzglabāšanas vietas turētājs, muitas dienesti informē minēto turētāju par deklarāciju ar nosacījumu, ka minētā persona ir norādīta kopsavilkuma deklarācijā par pagaidu uzglabāšanu un ir pieslēgusies muitas sistēmai.

2.   Kopsavilkuma deklarācija par pagaidu uzglabāšanu var būt noformēta vienā no šādiem veidiem, kā noteikuši muitas dienesti:

3.   Atsauci uz jebkuru ievešanas kopsavilkuma deklarāciju neprasa, ja preces jau ir bijušas pagaidu uzglabāšanā vai tām ir piemērots preču muitošanas vai izmantošanas režīms un tās nav izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

4.   Var izmantot komerciālas ostu vai transporta uzskaites sistēmas, ja muitas dienesti ir tās apstiprinājuši.

5.   Kopsavilkuma deklarācija par pagaidu uzglabāšanu var ietvert 184.g pantā minēto paziņojumu par ierašanos, vai to var iesniegt kopā ar tādu paziņojumu.

6.   Kodeksa 49. panta nolūkā kopsavilkuma deklarāciju par pagaidu uzglabāšanu uzskata par iesniegtu preču uzrādīšanas dienā.

7.   Kopsavilkuma deklarāciju par pagaidu uzglabāšanu muitas dienesti patur, lai pārbaudītu, vai precēm, uz ko tā attiecas, tiek piemērots preču muitošanas vai izmantošanas režīms.

8.   Kopsavilkuma deklarāciju par pagaidu uzglabāšanu neprasa, ja vēlākais preču uzrādīšanas brīdī muitā:

9.   Ja muitas deklarācija ir iesniegta ievešanas muitas iestādē kā ievešanas kopsavilkuma deklarācija saskaņā ar Kodeksa 36.c pantu, muitas dienesti muitas deklarāciju nekavējoties pieņem preču uzrādīšanas brīdī un precēm tieši piemēro deklarēto procedūru saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti minētajai procedūrai.

10.   Šā panta 1. līdz 9. punkta nolūkā, ja ārpuskopienas preces, ko pārvieto no nosūtītāja muitas iestādes, piemērojot tranzīta procedūru, uzrāda saņēmēja muitas iestādei Kopienas muitas teritorijā, tad saņēmēja iestādes muitas dienestiem paredzēto tranzīta deklarāciju uzskata par kopsavilkuma deklarāciju pagaidu uzglabāšanas vajadzībām.”

14)

Regulas 189. pantu aizstāj ar šādu:

“189. pants

Preces, kuras ieved Kopienas muitas teritorijā pa jūru vai gaisu un kas bez pārkraušanas paliek pārvadāšanai tajā pašā transportlīdzeklī, uzrāda muitai saskaņā ar Kodeksa 40. pantu tikai tajā Kopienas ostā vai lidostā, kur tās izkrauj vai pārkrauj.”

15)

Regulas 251. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

16)

Regulas 592.a pantu groza šādi:

17)

Regulas 592.b panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

18)

Regulas 592.g pantu aizstāj ar šādu:

“592.g pants

Ja preces, uz ko atbilstīgi 592.a panta c) līdz m) punktam attiecas atbrīvojums no prasības iesniegt muitas deklarāciju termiņā, kas noteikts 592.b un 592.c pantā, izved no Kopienas muitas teritorijas, tad riska analīzi veic preču uzrādīšanas brīdī, ja iespējams, pamatojoties uz muitas deklarāciju par minētajām precēm.”

19)

Regulas 792.a panta 1. punkta trešo teikumu svītro.

20)

Regulas 792.b pantu aizstāj ar šādu:

“792.b pants

796.da un 796.e pantu piemēro mutatis mutandis gadījumos, kad ir iesniegta eksporta deklarācija papīra formātā.”

21)

Pēc 796.d panta iekļauj šādu 796.da pantu:

“796.da pants

1.   Ja 90 dienas pēc preču izlaišanas eksportam eksporta muitas iestāde nav saņēmusi 796.d panta 2. punktā minēto “izvešanas rezultātu” paziņojumu, tad eksporta muitas iestāde vajadzības gadījumā var pieprasīt, lai eksportētājs vai deklarētājs norādītu dienu, kad preces ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, un muitas iestādi, no kuras preces ir izvestas.

2.   Eksportētājs vai deklarētājs, pēc savas ierosmes vai ņemot vērā saskaņā ar 1. punktu izdarītu pieprasījumu, var informēt eksporta muitas iestādi, ka preces ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, norādot dienu, kad preces ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, un izvešanas muitas iestādi, no kuras preces ir izvestas, un pieprasīt eksporta muitas iestādei apliecināt izvešanu. Tādā gadījumā eksporta muitas iestāde pieprasa “izvešanas rezultātu” paziņojumu no izvešanas muitas iestādes, kura sniedz atbildi 10 dienās.

3.   Ja 2. punktā minētajos gadījumos izvešanas muitas iestāde neapstiprina preču izvešanu 2. punktā minētajā termiņā, tad eksporta muitas iestāde informē eksportētāju vai deklarētāju.

Eksportētājs vai deklarētājs var iesniegt eksporta muitas iestādei pierādījumus, ka preces ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

4.   Šā panta 3. punktā minētos pierādījumus var iesniegt, jo īpaši izmantojot vienu no šādiem dokumentiem vai to kombinācijas:

22)

Regulas 796.e pantu aizstāj ar šādu:

“796.e pants

1.   Eksporta muitas iestāde apliecina izvešanu eksportētājam vai deklarētājam šādos gadījumos:

2.   Ja eksporta muitas iestāde 150 dienas pēc preču izlaišanas eksportam nav saņēmusi ne “izvešanas rezultātu” paziņojumu no izvešanas muitas iestādes, ne pietiekamus pierādījumus saskaņā ar 796.da panta 4. punktu, tad eksporta muitas iestāde var uzskatīt to par informāciju, ka preces nav izvestas ārpus Kopienas muitas teritorijas.

3.   Eksporta muitas iestāde informē eksportētāju vai deklarētāju un deklarēto izvešanas muitas iestādi par eksporta deklarācijas atzīšanu par spēkā neesošu. Eksporta muitas iestāde informē deklarēto izvešanas muitas iestādi, ja tā ir pieņēmusi pierādījumus saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.”

23)

Regulas 842.a pantu groza šādi:

24)

Regulas 842.d panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“592.b panta 2. un 3. punktu un 592.c pantu piemēro mutatis mutandis.”

25)

Iekļauj šādu 842.f pantu:

“842.f pants

Ja preces, uz ko attiecas izvešanas kopsavilkuma deklarācija, 150 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas dienas nav izvestas ārpus Kopienas muitas teritorijas, tad uzskata, ka izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav iesniegta.”

26)

Regulas 30.A pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

27)

Regulas 37. pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

28)

Regulas 38. pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

29)

Tiek iekļauts 38.d pielikums, kā izklāstīts šīs regulas IV pielikumā.