18.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 339/45

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK Komisijai jānosaka ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, kuriem ir ievērojams pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi un ievērojams uzlabošanas potenciāls attiecībā uz ietekmi uz vidi bez pārmērīgām izmaksām.

(2)

Direktīvas 2005/32/EK 16. panta 2. punkta otrajā ievilkumā noteikts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru un 15. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un pēc apspriešanas ar Apspriežu forumu Komisija vajadzības gadījumā ievieš atsevišķu īstenošanas pasākumu, ar ko samazina ražojumu grupas gatavības režīma zudumus.

(3)

Komisija ir veikusi priekšizpēti, kurā analizēti gatavības režīma un izslēgta režīma zaudējumu tehniskie, vides un ekonomiskie aspekti. Izpēte tika veikta kopā ar ieinteresētajām personām no ES un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti.

(4)

Priekšizpētē ir apgalvots, ka gatavības funkcionalitāšu un izslēgta režīma zudumi vērojami vairumā Kopienā pārdoto elektrisko un elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu ražojumu; savukārt aplēstais ar gatavības un izslēgta režīma zudumiem saistītais ikgadējais elektroenerģijas patēriņš Kopienā ir 47 TWh 2005. gadā, kas atbilst 19 miljoniem tonnu CO2 emisiju. Tiek prognozēts, ka 2020. gadā patēriņš pieaugs līdz 49 TWh, ja netiks veikti īpaši pasākumi. Ir secināts, ka gatavības režīma un izslēgta režīma elektroenerģijas patēriņa zaudējumus var ievērojami samazināt.

(5)

To ierīču elektroenerģijas patēriņa rādītāji, kam raksturīgi energozudumi gatavības un izslēgtā režīmā, jāuzlabo, izmantojot jau pastāvošas nepatentētas, rentablas tehnoloģijas, kā rezultātā samazinātos iekārtu iegādes un ekspluatācijas kombinētās izmaksas.

(6)

Ir jānosaka ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko un elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā, lai tādējādi visā Kopienā saskaņotu šīm iekārtām izvirzāmās ekodizaina prasības un veicinātu iekšējā tirgus darbību un šo ierīču ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanos.

(7)

Ekodizaina prasības nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt ražojuma funkcionalitāti, tāpat tās nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt veselību, drošību un vidi. Jo īpaši guvumiem, ko gūs, samazinot elektroenerģijas patēriņu izmantošanas posmā, ar uzviju jākompensē iespējamā papildu ietekme uz vidi, kas rodas to iekārtu ražošanas posmā, kam raksturīgi energozudumi gatavības un/vai izslēgtā režīmā.

(8)

Šī regula jāpiemēro tikai ražojumiem, kas atbilst mājsaimniecības un biroja iekārtām, kuras paredzēts izmantot mājas apstākļos, kas attiecībā uz informācijas tehnoloģijas iekārtām atbilst B klases ierīcēm, kā noteikts ar standartu NE 55022:2006. Darbības joma jādefinē tā, lai iekārtas, kas vēl nav pieejamas tirgū, bet kuru funkcijas ir līdzīgas šajā regulā minēto ražojumu funkcijām, tiktu projektētas, izpildot prasības. Vajadzības gadījumā ražojumu sarakstu var papildināt, grozot šo regulu.

(9)

Ekspluatācijas režīmi, uz ko neattiecas šī regula, piemēram datora ekspluatācijas režīmu ACPI S3, jāizskata konkrētajam ražojumam piemērojamos īstenošanas pasākumos, ņemot vērā Direktīvu 2005/32/EK.

(10)

Parasti prasībām par gatavības un izslēgtu režīmu, kas izklāstītas konkrētajam ražojumam piemērojamos īstenošanas pasākumos, saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK jābūt ne mazāk stingrām par šajā regulā izklāstītajām.

(11)

Lai novērstu nevajadzīgus energozudumus, ražojumiem, kad tie nedarbojas, ideālā variantā jāatrodas “0 vatu” patēriņa režīmā. Tehniskās iespējas un lietderīgums jāizskata saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK par katru atsevišķu ražojumu attiecīgajā izpildes pasākumā.

(12)

Ekodizaina prasībām stājoties spēkā divos posmos, būtu jānodrošina pienācīgs grafiks, lai ražotāji varētu pārprojektēt ražojumus, ciktāl tas attiecas uz gatavības funkcijām un izslēgta režīma energozudumiem. Minēto posmu ieviešanas laiks būtu jāizraugās tā, lai novērstu nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar tirgū pieejamo iekārtu funkcionalitāti, ņemtu vērā izmaksu uz ražotāju – īpaši MVU – izmaksām un tomēr nodrošinātu politikas mērķu laicīgu sasniegšanu. Elektroenerģijas patēriņš jāmēra, ņemot vērā vispāratzītus jaunākos sasniegumus, ražotāji var izmantot saskaņotus standartus atbilstīgi Direktīvas 2005/32/EK 9. panta prasībām.

(13)

Paredzams, ka šī regula palielinās tirgus piesātinātību ar tehnoloģijām, kas uzlabo gatavības funkcionalitātšu un izslēgta režīma energoefektivitāti, tādējādi 2020. gadā nodrošinot ikgadēju elektroenerģijas ietaupījumu aptuveni 35 TWh apmērā salīdzinājumā ar neiejaukšanās scenāriju.

(14)

Atbilstīgi Direktīvas 2005/32/EK 8. panta 2. punktam šajā regulā jānosaka, ka piemērojamās atbilstības novērtējuma procedūras ir iekšējā dizaina kontrole, kas izklāstīta Direktīvas 2005/32/EK IV pielikumā, un vadības sistēma, kas izklāstīta Direktīvas 2005/32/EK V pielikumā.

(15)

Lai būtu vieglāk veikt atbilstības pārbaudes, ražotājiem jālūdz Direktīvas 2005/32/EK IV un V pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā sniegt informāciju par darbības stāvokļiem, kas atbilst gatavības/izslēgta režīma definīcijai, un par attiecīgajām elektroenerģijas patēriņa vērtībām.

(16)

Ir jāidentificē kritēriji pašlaik pieejamajām tehnoloģijām ar zemu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā. Tādējādi jo īpaši MVU un ļoti maziem uzņēmumiem tiks nodrošināta plaša informācijas pieejamība un piekļuve, kas papildus veicinās gatavības un izslēgta režīma elektroenerģijas patēriņa samazināšanai paredzēto labāko dizaina tehnoloģiju integrēšanu.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2005/32/EK 19. panta 1. punktu,

1)

“Elektriskās un elektroniskās mājsaimniecības un biroja iekārta” (turpmāk – iekārta) ir jebkurš elektroenerģiju patērējošs ražojums, kas:

pat ja tas ir tirgots izmantošanai ārpus mājsaimniecības vai biroja.

2)

“Gatavības režīms(-i)” ir stāvoklis, kad iekārta ir pieslēgta strāvas avotam, tā ir atkarīga no strāvas avota pievadītās jaudas, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas (kas var ilgt nenoteiktu laiku):

3)

“Reaktivizēšanas funkcija” ir funkcija, ar kuru, izmantojot tālvadības slēdzi, tostarp tālvadības pulti, iekšēju sensoru, taimeri vai nosacījumu, var aktivizēt citus režīmus, tostarp aktīvo režīmu, lai nodrošinātu papildu funkcijas, tostarp pamatfunkciju.

4)

“Informācijas vai statusa vizualizēšana” ir pastāvīga funkcija, ar kuru displejā sniedz informāciju vai rāda iekārtas statusu, tostarp laiku.

5)

“Aktīvais(-ie) režīms(-i)” ir stāvoklis, kad ierīce ir pieslēgta strāvas avotam un ir aktivizēta vismaz viena no pamatfunkcijām, kas nodrošina paredzētos iekārtas pakalpojumus.

6)

“Izslēgts režīms” ir stāvoklis, kad ierīce ir pieslēgta strāvas avotam un nenodrošina nekādas funkcijas; arī šādus režīmus uzskata par izslēgtu režīmu:

7)

“Informācijas tehnoloģijas iekārta” ir jebkura iekārta, kuras primārā funkcija ir vai nu datu un telesakaru ziņojumu ievade, uzglabāšana, attēlošana, iegūšana, pārraide, apstrāde, pārslēgšana vai kontrole, vai minēto funkciju kombinācija un kura var būt aprīkota ar vienu vai vairākām termināla pieslēgvietām, ko parasti darbina informācijas pārsūtīšanai.

8)

“Mājas apstākļi” ir apstākļi, kuros var sagaidīt, ka radio un televīzijas signālu uztvērēji tiks izmantoti 10 m attālumā no attiecīgā aparāta.