19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/83

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2317/2003/EK (3) izveidoja programmu, kas vajadzīga, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (Erasmus Mundus) (2004.–2008. gads).

(2)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (4) izveidoja Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA), ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006 (5) izveidoja Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (6) izveidoja finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006 (7) izveidoja finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni, un Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (ĀKK un EK partnerattiecību nolīgums), un Iekšējais nolīgums par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa (8) (ĀKK un EK iekšējais nolīgums), pārvalda Eiropas attīstības fondu.

(3)

Jaunā programma Erasmus Mundus iekļaujas izcilības mērķos atbilstīgi 2004.–2008. gada programmai. Tā, pateicoties piedāvāto studiju kvalitātei, uzņemšanas pasākumu kvalitātei un pasaules līmenī konkurējošu stipendiju sistēmai, ļauj piesaistīt vislabākos trešo valstu studentus.

(4)

Apspriedēs par ārējās palīdzības instrumentiem un Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (9) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās par demokrātisku kontroli un ārējās rīcības saskaņotību, pieņemot Iestāžu nolīgumam pievienoto 4. deklarāciju.

(5)

Ar Boloņas deklarāciju, kuru 1999. gada 19. jūnijā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri, ir sākts starpvaldību process ar mērķi līdz 2010. gadam izstrādāt “Eiropas augstākās izglītības telpu”, kam nepieciešams atbalsts Kopienas līmenī. 2007. gada 17. un 18. maija sanāksmē Londonā 45 par augstāko izglītību atbildīgie ministri no valstīm, kas piedalās Boloņas procesā, pieņēma stratēģiju “Eiropas augstākās izglītības telpa pasaules kontekstā” un saskaņā ar to par 2009. gada prioritātēm noteica labākas informācijas nodrošināšanu par Eiropas augstākās izglītības telpu un veicinātu citās pasaules valstīs iegūtas augstākās izglītības kvalifikācijas atzīšanu.

(6)

Eiropadomes ārkārtas sanāksmē Lisabonā 2000. gada 23. un 24. martā tika izvirzīts mērķis: Eiropas Savienībai pasaulē jākļūst ekonomiski iespējami konkurētspējīgākai un dinamiskākai, pamatojoties uz zināšanām. Izglītības, jaunatnes un kultūras Padome tika aicināta pārdomāt konkrētus nākotnes izglītības sistēmas mērķus, liekot uzsvaru uz kopīgajām problēmām un prioritātēm, vienlaikus ņemot vērā nacionālo dažādību. 2001. gada 12. februārī Padome pieņēma ziņojumu par konkrētiem nākotnes mērķiem izglītības un mācību sistēmā. Pēc tam, 2002. gada 14. jūnijā, tā pieņēma sīki izstrādātu darba plānu kā papildinājumu šiem mērķiem, kuru izpildei ir nepieciešams Kopienas līmeņa atbalsts. Eiropadomes sanāksmē Barselonā 2002. gada 15. un 16. martā tika izvirzīts mērķis līdz 2010. gadam padarīt Eiropas Savienības izglītības un mācību sistēmas par vispasaules kvalitātes standartu.

(7)

Komisijas 2005. gada 20. aprīļa un 2006. gada 10 maija Paziņojumos “Mobilizēt Eiropas intelektuālo potenciālu: nodrošināt universitātēm iespēju pilnā mērā sekmēt Lisabonas stratēģijas īstenojumu” un “Īstenojot universitāšu modernizācijas programmu: izglītība, pētniecība un inovācija”, Padomes 2007. gada 23. novembra Rezolūcijā par universitāšu modernizāciju, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju pasaules zināšanu ekonomikā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 294/2008 (2008. gada 11. marts) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (10) ir uzsvērts, ka Eiropas augstākajām mācību iestādēm ir jāpārvar sadrumstalotība un jāapvieno spēki, tiecoties pēc augstākas kvalitātes mācīšanā un pētniecībā, kā arī pēc lielākas atbilstības mainīgajām darba tirgus vajadzībām. 2006. gada 15. un 16. jūnijā Briseles Eiropadome apstiprināja nepieciešamību modernizēt Eiropas augstāko izglītību.

(8)

Starpposma novērtējuma ziņojumā par pašreizējo Erasmus Mundus programmu un programmas nākotnes perspektīvu atklātajā publiskajā apspriešanā tika uzsvērts pašreizējās programmas mērķu un pasākumu nozīmīgums un izteikta vēlme nodrošināt nepārtrauktību, veicot noteiktus pielāgojumus, tādus kā programmas paplašināšana, ietverot doktorantūras līmenī, augstāko mācību iestāžu, kas atrodas trešās valstīs, un šo valstu vajadzību dziļāka integrācija programmā un lielāka finansējuma nodrošināšana programmas dalībniekiem no Eiropas valstīm.

(9)

Augstākās izglītības sadarbības programmas, kas vērsta uz trešām valstīm, mērķi ir paaugstināt Eiropas augstākās izglītības kvalitāti, veicināt sapratni starp cilvēkiem un sniegt ieguldījumu trešo valstu ilgtspējīgā attīstībā augstākās izglītības jomā, vienlaikus novēršot intelektuālā darba spēka aizplūšanu, un sniegt lielākas iespējas neaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Efektīvākais veids, kā sasniegt šos mērķus izcilības programmā, ir veidot padziļināti integrētas studiju programmas pēcdiploma studiju līmenī, kā arī attiecībā uz Erasmus Mundus (2. pasākums) partnerību ar trešām valstīm visos izglītības posmos, piešķirt stipendijas talantīgākajiem studentiem un īstenot projektus, kas veicinātu Eiropas augstākās izglītības pievilcību pasaulē. Precīzāk formulējot, izcilības mērķi būtu jācenšas sasniegt ar kopējo programmu Erasmus Mundus (1. pasākums) un ar 2. pasākumu, turpretī uz attīstības mērķi būtu jāattiecas tikai 2. pasākumam. Savā programmas izvērtējumā Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš programmas iespējamai ietekmei uz smadzeņu aizplūdi.

(10)

Lai programmas izmantotājiem nodrošinātu augstas kvalitātes uzņemšanu un uzturēšanos, dalībvalstīm būtu jācenšas iespējami vienkāršot procedūras saistībā ar vīzām. Komisijai būtu jāraugās, lai Erasmus Mundus tīmekļa vietnē tiktu norādītas visas attiecīgās dalībvalstu tīmekļa vietnes un kontaktinformācija.

(11)

Jācīnās pret visa veida atstumtību, ieskaitot rasismu un ksenofobiju, kā arī visa veida diskrimināciju, un Kopienai jāpieliek lielākas pūles, lai sekmētu dialogu un izpratni starp kultūrām visā pasaulē. Ņemot vērā to, ka augstākās izglītības sociālā dimensija un demokrātijas ideāli un cilvēktiesību, tostarp vīriešu un sieviešu līdztiesības ievērošana, ko tā veicina, mobilitāte šajā jomā ļauj cilvēkiem iepazīt jaunu kultūru un sociālo vidi un labāk izprast citas kultūras. Šo mērķu sasniegšanā tiek ievērotas tiesības un principi, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (11) un jo īpaši tās 21. panta 1. punktā.

(12)

Augstākās izglītības jomā Kopienas rīcības prioritātei ir jābūt svešvalodu mācīšanas un apguves un valodu daudzveidības veicināšanai. Valodu mācīšana un apguve ir īpaši būtiska trešām valstīm, kā arī tiem studentiem no Eiropas valstīm, kuri dodas uz šīm valstīm.

(13)

Lai Eiropā varētu studēt vairāk studentu, kas saņem atbalstu, no konkrētām trešām valstīm, piemēram, Ķīnas, Indijas, Rietumbalkānu valstīm un ĀKK valstīm, 2004.–2008. gadā Erasmus Mundus stipendijas papildināja ar no Komisijas ārējiem sadarbības instrumentiem finansētām stipendijām, kas atkarīgas no valsts. Laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam varētu sniegt līdzīgas iespējas saskaņā ar attiecīgo ārējās sadarbības instrumentu politiskajām prioritātēm, noteikumiem un procedūrām, ievērojot ar šo lēmumu izveidotās programmas akadēmiskās izcilības mērķus, kā arī šīs programmas izmantotāju iespējami līdzsvarotu ģeogrāfisko pārstāvību.

(14)

Visās savās darbībās Kopienai jātiecas novērst nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm un veicināt vienlīdzību, kā noteikts Līguma 3. panta 2. punktā.

(15)

Jāpaplašina neaizsargāto sabiedrības grupu piekļuve un jāapmierina invalīdu īpašās izglītošanās vajadzības visu programmas daļu īstenošanā, ieskaitot lielākas dotācijas, lai ietvertu personu ar invaliditāti papildu izmaksas.

(16)

Atbilstīgi Līguma 149. pantam šis lēmums neskar valstu tiesisko regulējumu un procedūras, kas attiecas jo īpaši uz augstāko mācību iestāžu dibināšanu un atzīšanu.

(17)

Lai programmai būtu plašāka publicitāte Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām, lai veiksmīgāk sasniegtu tās mērķus un izplatītu rezultātus, ir nepieciešama saskaņota sabiedrības informēšanas politika nolūkā sniegt iedzīvotājiem savlaicīgu un pilnīgu informāciju par katru no programmas piedāvātajām darbībām un iespējām, kā arī skaidrojumu par nepieciešamajām procedūrām. Informēšanas politikai, ko galvenokārt īsteno augstskolas, kuras piedalās programmā, ir īpaša nozīme vispirms tajās valstīs, kurās līdzdalība programmā ir zema.

(18)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12), un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (13), ar ko tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, būtu jāpiemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, programmas akadēmiskās izcilības mērķus un vajadzīgo samērīgumu starp resursu apjomu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(19)

Šis Lēmums visam programmas laikam nosaka finanšu aploksni, kas ir galvenā atsauce budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā, Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maijā noslēgtā iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (14) 37. punkta nozīmē.

(20)

Ievērojot programmas akadēmiskās izcilības mērķus, pasākumi, kas vajadzīgi 1. pasākuma un Eiropas augstākās izglītības veicināšanas pasākuma (3. pasākums) īstenošanai, būtu jāpieņem atbilstīgi Padomes Lēmumam 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (15). Pasākumi, kas vajadzīgi 2. pasākuma īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, (EK) Nr. 1638/2006, (EK) Nr. 1905/2006, (EK) Nr. 1934/2006 un ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu un ĀKK un EK iekšējo nolīgumu.

(21)

Ņemot vērā to, ka piedāvātā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir neieciešami daudzpusīgi sakari, daudzpusēja mobilitāte un informācijas apmaiņa starp Kopienu un trešām valstīm, un to, ka minētās rīcības un pasākumu mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopienai var pieņemt pasākumus, saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

1)

“augstākā izglītība” ir visu veidu studiju programmas vai studiju programmu cikli, mācības vai mācības pētniecības nolūkos pēc vidusskolas, ko attiecīga valsts kompetenta iestāde atzīst par valsts augstākās izglītības sistēmas sastāvdaļu;

2)

“augstākā mācību iestāde” ir jebkura mācību iestāde, kas nodrošina augstāko izglītību un ko attiecīga valsts iestāde atzīst par augstākās izglītības sistēmas sastāvdaļu;

3)

“pirmā akadēmiskā cikla students” ir jebkura persona, kas studē pirmā akadēmiskā cikla augstākās izglītības studiju programmā, un kura šīs programmas noslēgumā iegūs pirmo augstākās izglītības grādu;

4)

“maģistra programmas students” (otrā akadēmiskā cikla students) ir persona, kas studē otrā akadēmiskā cikla augstākās izglītības studiju programmā un jau ir ieguvusi pirmo augstākās izglītības grādu vai kurai ir līdzvērtīga izglītība, kas atzīta atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei;

5)

“doktora grāda kandidāts” (trešā akadēmiskā cikla kandidāts) ir pētnieks, kas uzsācis karjeru, kuras sākums ir diena, kad ir iegūts grāds, kas ļauj oficiāli sākt studijas doktorantūrā;

6)

“doktora grādu ieguvušais pētnieks” ir ikviens pieredzējis pētnieks, kuram ir piešķirts doktora grāds un kuram ir vismaz trīs gadu ilga pētnieciskā darba pieredze (pilna laika ekvivalents), ieskaitot izglītību pētniecībā kādā no pētniecības centriem, kas izveidoti atbilstīgi valstu tiesību aktiem un praksei, un šī izglītība ir iegūta pēc tam, kad viņam tika piešķirts grāds, kas oficiāli dod tiesības sākt studijas doktorantūrā, ko piedāvā augstākās izglītības iestāde;

7)

“augstskolas mācību spēks” ir persona ar ievērojamu akadēmiskā un/vai profesionālā darba pieredzi, kas lasa lekcijas vai veic pētījumus augstākās izglītības iestādē vai pētniecības centrā, kas izveidots atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei;

8)

“augstākās izglītības darbinieki” ir personas, kas saskaņā ar saviem pienākumiem ir tieši iesaistītas ar augstākās izglītības ieguvi saistītajā izglītības procesā;

9)

“Eiropas valsts” ir dalībvalsts vai valsts, kura piedalās programmā saskaņā ar 9. pantu. “Eiropas” attiecībā uz personu nozīmē jebkuras Eiropas valsts valstspiederīgo vai iedzīvotāju. “Eiropas” attiecībā uz iestādi nozīmē iestādi, kas atrodas kādā Eiropas valstī;

10)

“trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas valsts. “Trešās valsts” attiecībā uz personu nozīmē personu, kas nav nevienas Eiropas valsts valstspiederīgais vai iedzīvotājs. “Trešās valsts” attiecībā uz iestādi nozīmē iestādi, kas neatrodas nevienā no Eiropas valstīm. Valstis, kas piedalās rīcības programmā mūžizglītības jomā, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1720/2006/EK (16), saistībā ar 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās rīcības programmas īstenošanu neuzskata par trešām valstīm;

11)

“maģistra studijas” (otrais akadēmiskais cikls) ir augstākās izglītības studiju otrā akadēmiskā cikla programma, kas seko pirmā grāda vai līdzvērtīga līmeņa izglītības iegūšanai un kuras noslēgumā tiek piešķirt maģistra grāds, ko piedāvā augstākās izglītības iestāde;

12)

“doktora studijas” (trešais akadēmiskais cikls) ir augstākās izglītības studiju programma, kas saistīta ar pētniecības darbu un kas seko augstākās izglītības grāda iegūšanai, un kuras noslēgumā tiek piešķirts doktora grāds, ko piedāvā augstākās izglītības iestāde vai pētniecības centrs, ja tas atbilst attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un praksei;

13)

“mobilitāte” ir fiziska pārvietošanās uz citu valsti, lai studētu, gūtu darba pieredzi, veiktu pētniecības darbu, vai citu studiju vai docēšanas darbību, pētniecības darbu vai attiecīgu administratīvo darbību, kas katru reizi, kad tas ir iespējams, paredz sagatavošanas apmācību uzņēmējas valsts valodas apguvei;

14)

“divkāršs vai daudzkārtējs grāds” ir divi vai vairāki nacionālie diplomi, ko piešķīrušas divas vai vairākas augstākās mācību iestādes un kas tiek oficiāli atzīti valstīs, kurās atrodas mācību iestādes, kas grādus ir piešķīrušas;

15)

“kopīgs grāds” ir viens diploms, ko piešķīrušas vismaz divas augstākās mācību iestādes, kurās tiek piedāvāta integrēta programma, un kas tiek oficiāli atzīts valstīs, kurās atrodas mācību iestādes, kas grādus ir piešķīrušas;

16)

“uzņēmums” ir publiskajā un privātajā sektorā ekonomiski aktīvs uzņēmums, neatkarīgi no tā lieluma, juridiskā statusa vai ekonomikas nozares, kurā tas darbojas, tostarp sociālās ekonomikas nozarē.

a)

sekmēt augstākās izglītības iestāžu strukturētu sadarbību un veicināt augstas kvalitātes piedāvājumu augstākās izglītības jomā, radot noteiktu Eiropas pievienoto vērtību, kas pievilcīga Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām, ar mērķi veidot izcilības centrus;

b)

veicināt sabiedrību savstarpējo bagātināšanos, paaugstinot vīriešu un sieviešu kvalifikāciju, lai viņiem būtu piemērotas prasmes jo īpaši attiecībā uz darba tirgu, lai viņi būtu progresīvi domājoši cilvēki ar starptautisku pieredzi, veicinot trešo valstu talantīgāko studentu un augstskolu mācību spēku mobilitāti kvalifikācijas un/vai pieredzes gūšanai Eiropas Savienībā un Eiropas valstu talantīgāko studentu un augstskolu mācību spēku virzību uz trešām valstīm;

c)

sekmēt cilvēkresursu un augstāko mācību iestāžu starptautiskās sadarbības spēju attīstību trešās valstīs, palielinot mobilitāti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm;

d)

uzlabot Eiropas augstākās izglītības pieejamību un uzlabot tās atpazīstamību un ietekmi pasaulē, kā arī tās pievilcību trešo valstu pilsoņiem, kā arī Eiropas valstu valstspiederīgajiem.

a)

Pasākums Nr. 1: Erasmus Mundus (maģistra un doktora grāda studijas) kopīgās programmas, kas piedāvā izcilas akadēmiskās kvalitātes izglītību, tostarp studiju stipendiju sistēmu;

b)

Pasākums Nr. 2: Erasmus Mundus partnerības starp Eiropas un trešo valstu augstākajām mācību iestādēm, kas būtu pamats strukturētai sadarbībai, apmaiņai un mobilitātei visos augstākās izglītības līmeņos, tostarp stipendiju sistēmā;

c)

Pasākums Nr. 3: Eiropas augstākās izglītības popularizēšana, izmantojot pasākumus, kas veicinātu Eiropas valstu kā izglītības ieguves vietas un pasaules līmeņa izcilības centra pievilcību.

a)

atbalsts tādu kopīgu augstas kvalitātes izglītības programmu un sadarbības tīklu attīstīšanai, kas veicina pieredzes un paraugprakses apmaiņu;

b)

pastiprināts atbalsts to personu mobilitātei augstākās izglītības jomā, kuras izraudzītas, ievērojot akadēmiskās izcilības kritēriju, jo īpaši no trešām valstīm uz Eiropas valstīm, ievērojot līdztiesības principu starp vīriešiem un sievietēm un vēlmi panākt pēc iespējas līdzsvarotāku ģeogrāfisko pārstāvību, vienlaikus atvieglojot piekļuvi programmai saskaņā ar vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principiem;

c)

valodu prasmju iespējami plašāka veicināšana, piedāvājot studentiem iespēju apgūt vismaz divas no valodām, ko izmanto valstīs, kurās atrodas augstākās mācību iestādes, un izpratnes veicināšana par dažādām kultūrām;

d)

atbalsts izmēģinājuma projektiem, kuru pamatā ir partnerības ar ārēju dimensiju un kuri paredzēti, lai ieviestu jauninājumus augstākajā izglītībā un uzlabotu tās kvalitāti, jo īpaši atbalsts iespējai veicināt augstākās izglītības iestāžu un uzņēmēju partnerību;

e)

atbalsts augstākās izglītības virzienu un attīstības analizēšanai un paveiktā darba pārraudzīšanai starptautiskā mērogā.

a)

augstākajām mācību iestādēm;

b)

visu līmeņu augstākās izglītības studentiem, tostarp doktora grāda kandidātiem;

c)

doktora grādu ieguvušiem pētniekiem;

d)

augstskolu mācību spēkiem;

e)

augstākas izglītības darbiniekiem;

f)

citām publiskajām vai privātajām struktūrām, kas darbojas augstākās izglītības jomā atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei;

g)

uzņēmumiem;

h)

pētniecības centriem.

a)

nodrošina programmā ietverto Kopienas pasākumu efektīvu un pārredzamu īstenošanu atbilstīgi pielikumam, un attiecībā uz 2. pasākumu, atbilstīgi juridiskajiem instrumentiem, kas minēti 7. panta 1. punktā, kā arī saskaņā ar programmas mērķiem akadēmiskās izcilības jomā, izvēloties programmas dalībniekus;

b)

ņem vērā dalībvalstu divpusējo sadarbību ar trešām valstīm;

c)

izmanto saskaņotību un vajadzības gadījumā izstrādā kopīgu rīcību ar citām Kopienas programmām un pasākumiem augstākās izglītības un pētniecības jomā;

d)

nosakot individuālas stipendiju bāzes likmes, nodrošina, ka tiek ņemta vērā iemaksas par mācību uzsākšanu līmenis un aplēstie mācību izdevumi;

e)

apspriežas ar attiecīgām Eiropas asociācijām un organizācijām augstākās izglītības jomā par jautājumiem, kas rodas programmas īstenošanas gaitā, un par tādu apspriežu rezultātiem informē 8. panta 1. punktā minēto komiteju;

f)

Komisija regulāri sniedz delegācijām attiecīgajās trešās valstīs noderīgu informāciju sabiedrībai par programmu.

a)

veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu programmas efektīvu darbību dalībvalsts līmenī, iesaistot visas personas, kuras darbojas augstākās izglītības jomā atbilstīgi valsts praksei, un cenšas pieņemt atbilstošus pasākumus, ko varētu uzskatīt par vajadzīgiem, lai likvidētu ikvienu juridisku un administratīvu šķērsli, kas īpaši saistīti ar Eiropas valstu un trešo valstu apmaiņas programmām. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās sniedz precīzu un skaidru informāciju studentiem un iestādēm, lai atvieglotu to līdzdalību programmā;

b)

izraugās atbilstīgas struktūras ciešai sadarbībai ar Komisiju;

c)

veicina iespējamo saskaņotību ar citām Kopienas programmām un iespējamām līdzīgām valsts iniciatīvām, ko veic dalībvalsts līmenī.

a)

atbilstīgu informāciju programmas atbalstīto pasākumu popularizēšanu un to īstenošanu;

b)

saskaņā ar programmu veikto pasākumu rezultātu izplatīšanu;

c)

saziņas stratēģijas ar iespējamiem interesentiem Eiropas valstīs pilnveidošanu un partnerību starp universitātēm, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām sekmēšanu programmas attīstības nolūkā.

a)

gada darba plānu, kurā norādītas prioritātes;

b)

gada budžetu, līdzekļu sadalījumu pa dažādiem programmas pasākumiem un indikatīvas dotāciju summas;

c)

vispārējo programmas īstenošanas vadlīniju, tostarp atlases kritēriju, kas aprakstīti pielikumā, piemērošanas kārtību;

d)

atlases procedūras, tostarp atlases komisijas sastāvu un reglamentu;

e)

programmas uzraudzības un novērtēšanas, kā arī rezultātu izplatīšanas un nodošanas pasākumus.

a)

EBTA valstis, kas ir EEZ locekles, saskaņā ar EEZ līgumā noteiktajiem nosacījumiem;

b)

kandidātvalstis, kuras īsteno pirmsiestāšanās stratēģiju, saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kuri paredzēti pamatnolīgumos, kas noslēgti ar šīm valstīm par viņu līdzdalību Kopienas programmās;

c)

Rietumbalkānu valstis saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kuri paredzēti pamatnolīgumos, kas noslēgti ar šīm valstīm par viņu līdzdalību Kopienas programmās;

d)

Šveices Konfederācija ar nosacījumu, ka ar šo valsti ir noslēgts divpusējs nolīgums, kas paredz tās līdzdalību.

a)

stiprinot Eiropas uz zināšanām balstītu ekonomiku un sabiedrību un sniedzot ieguldījumu jaunu darba vietu izveidē atbilstīgi Lisabonas stratēģijas mērķiem, kā arī veicinot Eiropas Savienības konkurētspēju pasaulē, tās ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un lielāku sociālo kohēziju;

b)

veicinot kultūru, zināšanas un zinātību, lai daudzveidīgā Eiropa attīstītos mierīgi un ilgtspējīgi;

c)

veicinot apziņu par kultūru un valodu dažādības nozīmīgumu Eiropā un nepieciešamību cīnīties pret rasismu un ksenofobiju, kā arī sekmējot starpkultūru izglītību;

d)

veidojot priekšnosacījumus studentiem ar īpašām vajadzībām, īpaši atbalstot viņu integrāciju vispārējā augstākajā izglītībā un veicinot vienādas iespējas visiem;

e)

veicinot vīriešu un sieviešu vienlīdzību un sniedzot ieguldījumu cīņā ar visa veida diskrimināciju dēļ dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas;

f)

veicinot trešo valstu attīstību.

a)

līdz otrā gada 31. martam, kas seko programmā izveidoto jauno kursu faktiskajai uzsākšanai - starpposma izvērtējuma ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem un par programmas īstenošanas kvalitātes aspektiem;

b)

līdz 2012. gada 30. janvārim – paziņojumu par šīs programmas turpināšanu;

c)

līdz 2015. gada 31. decembrim – izvērtējuma ziņojumu par paveikto.