32001R1453

Padomes Regula (EK) Nr. 1453/2001

(2001. gada 28. jūnijs),

ar ko ievieš īpašus pasākumus Azoru salām un Madeirai attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem un atceļ Regulu (EEK) Nr. 1600/92 (Poseima)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36., 37. pantu un 299. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

tā kā:

(1) Ar Lēmumu 91/315/EEK [2] Padome ir pieņēmusi speciālu izvēles programmu atbilstīgi Madeiras un Azoru salu (Poseima) nošķirtībai un novietojumam uz salām saskaņā ar Kopienas palīdzības politiku visattālākajiem reģioniem. Programmas mērķis ir veicināt minēto reģionu ekonomisko un sociālo attīstību un dot tiem iespēju gūt labumu no kopējā tirgus priekšrocībām, kura daļa tās ir, neraugoties uz objektīviem faktoriem, kuru dēļ tās ir ģeogrāfiski un ekonomiski izolētas. Šī programma prasa šajos reģionos piemērot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un paredz paredzēt īpašus pasākumus jo īpaši, lai uzlabotu lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības nosacījumus un mazinātu šo reģionu ārkārtējā ģeogrāfiskā stāvokļa ietekmi un šķēršļus, kā atzīts Līguma 299. panta 2. punktā.

(2) Madeiras un Azoru salu īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis rada papildu transporta izdevumus, piegādājot svarīgākos produktus lietošanai uzturā, pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursus. Turklāt objektīvi faktori, ko izraisa novietojums uz salām, rada uzņēmējiem un ražotājiem turpmākas grūtības, kas būtiski traucē to darbību. Šos traucējumus var mazināt, pazeminot minēto nepieciešamo produktu cenu. Tādēļ ir lietderīgi ieviest īpašu piegādes kārtību, lai garantētu piegādi šīm salām un kompensētu papildu izmaksas, ko rada to nomaļais un attālais novietojumus uz salām.

(3) Tālab neatkarīgi no Līguma 23. panta attiecīgo produktu imports no trešām valstīm būtu jāatbrīvo no piemērojamā ievedmuitas nodokļa. Lai ņemtu vērā produktu izcelsmi un uz tiem saskaņā ar Kopienas noteikumiem attiecināmo muitas režīmu, produkti, kas ievesti Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar ievedumpārstrādes vai muitas noliktavas režīmu, lai tiem varētu piešķirt īpašās piegādes kārtības priekšrocības, būtu jāuzskata par tieši importētiem.

(4) Lai sasniegtu mērķi pazemināt cenas šajos reģionos un mazināt papildu izmaksas, ko rada salu nomaļais un attālais ģeogrāfiskais novietojums, tajā pašā laikā saglabājot Kopienas produktu konkurētspēju, būtu jāpiešķir atbalsts par Kopienas izcelsmes produktu piegādi šīm salām. Piešķirot šādu atbalstu, būtu jāņem vērā transporta papildu izmaksas uz Madeiru un Azoru salām, kā arī cenas, ko piemēro eksportam uz trešām valstīm, un attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem - papildu izmaksas, ko rada attālais novietojums uz salām.

(5) Tā kā daudzumi, uz ko attiecas īpašā piegādes kārtība, ir ierobežoti atbilstīgi šo reģionu apgādes prasībām, minētā kārtība netraucē iekšējā tirgus normālu darbību. Turklāt īpašās piegādes kārtības ekonomiskajām priekšrocībām nebūtu jārada novirzes attiecīgo produktu tirdzniecībā. Tādēļ minēto produktu pārsūtīšana vai reeksports no Azoru salām un Madeiras būtu jāaizliedz. Tomēr šis aizliegums neattiecas uz tirdzniecības plūsmām starp Madeiras un Azoru salu reģioniem. Attiecībā uz pārstrādi, ievērojot dažus tas nosacījumus, tas neattiecas arī uz eksportu uz trešām valstīm, lai veicinātu reģionālo tirdzniecību, vai uz tradicionālajiem sūtījumiem uz pārējo Kopienu.

(6) Īpašās piegādes kārtības ekonomiskās priekšrocības būtu jānodod tālāk, lai samazinātu ražošanas izmaksas un cenas visā ražošanas un izplatīšanas ķēdē līdz gala patērētājam, rezultātā nodrošinot zemākas patēriņa cenas. Tādēļ minētās priekšrocības būtu jāpiešķir vienīgi ar nosacījumu, ka tās faktiski nodod tālāk, un tālab jāveic kontroles pasākumi.

(7) Platībatkarīgā atbalsta shēma attiecībā uz augļiem un ēdamiem dārzeņiem, saknēm un bumbuļiem, ziediem un dzīviem augiem ir izrādījusies nepiemērota, jo īpaši tās procedūru ilguma un sarežģītības un ierosinātā atbalsta struktūras dēļ. Būtu jāmācās no Poseidom reformas veiksmīgajiem rezultātiem šajā nozarē un jāparedz tirdzniecības un pārstrādes atbalsts, lai apgādātu Madeiras un Azoru salu tirgu. Šādam atbalstam būtu jādod iespēja vietējai produkcijai konkurēt ar citviet ražotiem produktiem ātri augošos tirgos, labāk apmierināt patērētāju un jaunu izplatīšanas kanālu prasības, uzlabot lauku saimniecību produktivitāti un produktu kvalitāti. Šo produktu laišana tirgū gan svaigā, gan pārstrādātā veidā būtu jāturpina un būtu jāveicina to virzīšana Kopienas tirgū. Katra reģiona ekonomikas pētījums palīdzēs pilnveidot minētās nozares struktūru šajos divos reģionos.

(8) Gan ekonomisku, gan vides iemeslu dēļ ir būtiski saglabāt vīnogulājus - Madeiras visizplatītāko lauksaimniecības kultūru. Lai palīdzētu atbalstīt vietējo ražošanu, piešķir vienotas likmes platībatkarīgo atbalstu par vīnogulāju kultivēšanu, lai ražotu noteiktos apvidos ražotus kvalitatīvos vīnus. Šo atbalstu piemēro arī Azoru salās.

(9) Tāpat arī tirgus regulēšanas mehānismus un atsacīšanās piemaksas šajos divos reģionos nepiemēro.

(10) Būtu jāveicina Azoru salu un Madeiras lauksaimniecības produktu ražotāju kvalitatīvu produktu piegādes un jāpalīdz tos realizēt. Kopienas grafiskā simbola izmantošana varētu palīdzēt to sasniegt.

(11) Madeirā būtu jāatbalsta tradicionālā lopkopība, lai palīdzētu apmierināt vietējo patērētāju vajadzības. Tālab ir vajadzīgas atkāpes no dažiem tirgus kopējās organizācijas noteikumiem, kas ierobežo ražošanu, lai ņemtu vērā vietējās ražošanas attīstību un īpašos apstākļus, kuri būtiski atšķiras no apstākļiem pārējā Kopienā. Šo mērķi var censties sasniegt arī netieši, finansējot ģenētisko uzlabojumu programmas, kas ietver tīršķirnes vaislas dzīvnieku pirkšanu, pērkot komerciālas šķirnes, kas ir vairāk piemērotas vietējiem apstākļiem, un palielinot zīdītājgovju piemaksu un nokaušanas piemaksu, un kamēr attīstās vietējā lopkopība, uz laiku paredz nobarošanai paredzētu vīriešu dzimuma dzīvnieku piegādi, nosakot ierobežojumu šādu gadā piegādājamu dzīvnieku skaitam, lai neatkāptos no iepriekšminētā mērķa. Vietējā patēriņa vajadzību novērtējums ir sniegts periodiskā bilancē. Lai nodrošinātu efektīvu Kopienas atbalsta piesaistīšanu, būtu jāparedz vispusīga programma vietējo darbību atbalstam lopkopības un piena produktu nozarē, kas ļautu attiecīgajās nozarēs noteikt un īstenot stratēģijas, kuras pielāgotas vietējai ekonomiskajai attīstībai, ražošanas organizācijai telpā un ražotāju profesionalitātes palielināšanai.

(12) Madeirā atbalstu par svaiga govs piena produktu patēriņu izmaksā piena pārstrādes uzņēmumiem. Šis atbalsts nav bijis veiksmīgs līdzsvara uzturēšanai starp iekšējām un ārējām piegādēm galvenokārt nozarē pastāvošo nopietno strukturālo grūtību un tās slikto pielāgošanās spēju jaunai ekonomiskai videi dēļ. Tādēļ saistībā ar piegāžu bilanci ir plānots šo atbalstu virzīt, lai savāktu vietējo produkciju, kas saistīta ar atļauju ražot atjaunotu ultrasterilizētu pienu no Kopienas izcelsmes piena pulvera ar nolūku pilnīgāk apmierināt vietējo patēriņu.

(13) Vajadzība saglabāt vietējo ražošanu ar veicināšanas pasākumiem attaisno Regulas (EEK) Nr. 3950/92 [3] nepiemērošanu. Šis atbrīvojums būtu jānosaka līdz 4000 tonnu atbilstīgi pašreizējai ražošanai 2000 tonnu apmērā un patreiz novērtētai pamatotai iespējai palielināt ražošanu maksimums par 2000 tonnu.

(14) Kartupeļu ražošana Madeirā ir būtiska gan ekonomisko un sociālo, gan vides apsvērumu dēļ. Mazais saimniecību lielums un ražošanas resursu cenas ir ļoti augstu ražošanas izmaksu cēlonis. Īpašu atbalstu piešķir par pārtikas kartupeļu audzēšanu, lai atbalstītu vietējo ražošanu salu patēriņa vajadzību apmierināšanai.

(15) Atbalstu cukurniedru cukura ruma nozarei Madeirā piešķir, lai atbalstītu vietējo cukurniedru ražošanu, kas vajadzīgas to pārstrādes produktu ražošanai atbilstīgi tradicionāli reģionā izmantoto metožu vajadzībām.

(16) Deserta vīni būtu jāturpina gatavot, izmantojot salās tradicionālās metodes, atvieglojot pārējā Kopienā ražotas koncentrētas misas un vīna spirta iegādi un piešķirot atbalstu par šādu vīnu nogatavināšanu. Lai atbalstītu centienus saglabāt šo produktu kvalitāti un autentiskumu, atbalsts būtu jāpiešķir par minēto vīnu laišanu tirgū.

(17) Atbalsts Madeirā būtu jāpiešķir par klūdziņu ražošanu, kas ir svarīgs papildinājums lauksaimniecībai un palīdz izdzīvot ģimeņu amatniecībai visnelabvēlīgākajos salu apgabalos.

(18) Tehniskās un sociālekonomiskās grūtības ir kavējušas laikā pilnīgi pārveidot apgabalus, kas apstādīti ar vīna tirgus kopējās organizācijas aizliegtajiem vīnogulāju šķirņu hibrīdiem. No šādiem vīna dārziem iegūtais vīns ir paredzēts vienīgi tradicionālajam vietējam patēriņam; papildu laiks dos iespēju šādus vīna dārzus pārveidot, saglabājot reģionālo ekonomikas struktūru, kas ir ļoti lielā mērā atkarīga no vīnogu audzēšanas. Portugālei katru gadu būtu jāziņo Komisijai par progresu attiecīgo apgabalu pārveidošanā.

(19) Piena ražošana un govkopība ir Azoru salu lauksaimniecības ekonomikas galvenais balsts, un, atbalstot nozari, būtu jāņem vērā šo aktivitāšu izšķirošā sociālā un ekonomiskā nozīme, jo īpaši sīkzemniekiem. Lai nodrošinātu tradicionālās darbības izdzīvošanu šajā nozarē, atbilstīgi pieejamajām vietējām kvotām būtu jāturpina papildināt piemaksa par zīdītājgovīm un atbalsts par piena govīm. Būtu jāievieš papildinājums nokaušanas piemaksai un jāpiešķir atbalsts par noieta atrašanu vīriešu dzimuma liellopu pārpalikumam, kam salās noietu nevar atrast un kas reģiona īpašā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir jāved uz pārējo Kopienu par ievērojamu papildu maksu. Lai nodrošinātu efektīvu Kopienas atbalsta piesaistīšanu, būtu jāparedz vispusīga programma vietējo darbību atbalstam lopkopības un piena produktu nozarē, kas ļautu attiecīgajās nozarēs paredzēt un īstenot stratēģijas, kuras pielāgotas vietējai ekonomiskajai attīstībai, ražošanas organizācijai telpā un ražotāju profesionalitātes palielināšanai.

(20) Lauksaimniecības darbība Azoru salās lielā mērā ir atkarīga no piena ražošanas. Šī atkarība apvienojumā ar citiem trūkumiem, kas saistīti ar salu ļoti attālo atrašanās vietu un to, ka nepastāv dzīvotspējīga alternatīva ražošana, kaitē to ekonomiskai attīstībai. Būtu jāņem vērā vietējā patēriņa vajadzības minētajās salās, ko apmierina vietējā ražošana, kā arī uz četriem tirdzniecības gadiem, sākot ar 1999./2000. gadu, būtu jāatkāpjas no dažiem piena produktu tirgus kopējās organizācijas noteikumiem par izlaides ierobežošanu, lai ņemtu vērā vietējās ražošanas attīstības līmeni un apstākļus. Kaut arī šis pasākums ir pretrunā ar Līguma 34. panta 2. punktu, to attiecina tikai uz Azoru salu piena ražotājiem, un tam ir maznozīmīga ekonomiskā ietekme, salīdzinot ar kopējo kvotu Portugālei. Tam būtu jādod iespēja šā pasākuma piemērošanas laikā Azoru salās turpināt restrukturēt nozari, neiejaucoties piena tirgū un ievērojami neietekmējot nodokļu sistēmas stabilu darbību Portugāles vai Kopienas līmenī.

(21) Attiecībā uz kultūru audzēšanu Azoru salās mazā apstrādājamā platība, saimniecību mazais lielums un sadrumstalotība, kā arī ekstensīvais ražošanas veids veicina augstas ražošanas izmaksas. Ir būtiski, lai šīs augu kultūras (bietes, cigoriņus, kartupeļus, tabaku, ananasus, vīnogulājus, tēju utt.) turpinātu audzēt kā alternatīvu, lai līdzsvarotu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un lai nodrošinātu, ka vietējai pārstrādes rūpniecībai piešķirto atbalstu varētu sniegt arī turpmāk.

(22) Turklāt būtu jāturpina deserta vīnu gatavošana Azoru salās ar tradicionālām metodēm, piešķirot atbalstu par verdelho vīna nogatavināšanu.

(23) Lauksaimniecības kultūru augu veselība Madeirā jo īpaši ir pakļauta sevišķām problēmām, kas saistītas ar klimatu un līdz šim piemēroto kontroles pasākumu neatbilstību. Būtu jāīsteno programmas kaitīgu organismu apkarošanai, tai skaitā ar bioloģiskām metodēm. Būtu jāprecizē Kopienas finanšu ieguldījums šādās programmās.

(24) Regulā (EK) Nr. 1257/1999 [4] noteikti lauku attīstības pasākumi, kam var piešķirt Kopienas atbalstu, un izklāstīti šāda atbalsta saņemšanas nosacījumi.

(25) Šīs regulas mērķis ir labot ar šo reģionu nošķirtību un atrašanos uz salām saistītos trūkumus.

(26) Dažu šajos reģionos esošu lauku saimniecību vai pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu struktūrās ir nopietni trūkumi un tās ir īpašu grūtību apņemtas. Attiecībā uz dažiem ieguldījumu veidiem būtu jāparedz atkāpes no noteikumiem, kas ierobežo vai neļauj piešķirt Regulā (EK) Nr. 1257/1999 paredzēto struktūratbalstu.

(27) Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punkts ierobežo mežsaimniecības atbalsta piešķiršanu attiecībā uz mežiem un mežu zemēm, kas pieder privātpersonām un pašvaldībām vai to apvienībām. Daļa no šajos reģionos esošiem mežiem un mežu zemēm pieder valsts iestādēm, kas nav pašvaldības. Šādos apstākļos minētajā pantā izklāstītie noteikumi būtu jāpadara elastīgāki.

(28) Kopienas finanšu ieguldījums trijos no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 35. panta 1. punktā minētajiem papildu pasākumiem visattālākajos reģionos var sasniegt apjomu līdz 85 % no visām kompensējamām izmaksām. No otras puses, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 47. panta 2. punkta otro daļu Kopienas finanšu ieguldījums lauksaimniecības un vides pasākumos, kas veido ceturto papildu pasākumu, būtu jāierobežo līdz 75 % visos apgabalos, uz ko attiecas 1. mērķis. Ievērojot lauksaimniecībai un videi piešķirto svarīgumu saistībā ar lauku attīstību, Kopienas finanšu ieguldījums būtu jāsaskaņo attiecībā uz visiem papildu pasākumiem attālākajos reģionos.

(29) Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 2. punktā un pielikumā paredzēti maksimālie daudzumi, par ko vienā gadā var saņemt Kopienas lauksaimniecības un vides atbalstu. Lai ņemtu vērā īpašo vides stāvokli dažos ļoti jutīgos ganību apgabalos Azoru salās un lai aizsargātu ainavu un lauksaimniecības zemes tradicionālās iezīmes, jo īpaši terašu lauksamniecības apgabalus Madeirā, būtu jāparedz iespēja dažu īpašu pasākumu gadījumā palielināt šīs summas līdz divkāršām.

(30) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 [5]14. pantu katram plānam, Kopienas atbalsta shēmai, darbības programmai un vienotajam programmdokumentam būtu jāattiecas uz septiņu gadu laika posmu, un programmas laikposmam būtu jāsākas 2000.gada 1. janvārī. Vienotības dēļ un lai izvairītos no diskriminācijas vienas programmas labuma guvēju starpā, šajā regulā paredzētās atkāpes izņēmuma kārtā būtu jāpiemēro visā programmā ietvertajā laika posmā.

(31) No Komisijas konsekventās politikas aizliegt valsts darbības atbalstu Līguma I pielikumā ietverto lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei un realizācijai var atkāpties, lai mazinātu lauksaimniecības šķēršļus Madeirā un Azoru salās, ko rada to nošķirtība, attālā atrašanās uz salām, mazā platība, kalnainā teritorija, klimats un to ekonomiskā atkarība no maza skaita produktu.

(32) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko paredz Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru realizēšanas kārtību [6],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo regulu paredz īpašus pasākumus, lai attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem mazinātu grūtības, ko rada apstāklis, ka Madeira un Azoru salas ir nomaļas, attālas un atrodas uz salām.

I SADAĻA

ĪPAŠĀ PIEGĀDES KĀRTĪBA

2. pants

Ar šo ievieš īpašu piegādes kārtību lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti šīs regulas I un II pielikumā un kam Azoru salās un Madeirā ir būtiska nozīme attiecībā uz lietošanu uzturā, pārstrādi un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursiem.

Sastāda prognozēto piegādes bilanci, norādot I un II pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu daudzumu, kas vajadzīgs, lai katru gadu nodrošinātu atbilstību apgādes prasībām. Atsevišķu prognozēto piegādes bilanci var sastādīt attiecībā uz to produktu pārstrādes un iepakojuma nozares prasībām, kas paredzēti vietējam tirgum un tradicionālajam eksportam vai sūtījumiem uz pārējo Kopienu.

3. pants

1. To produktu tiešam importam Azoru salās un Madeirā, uz ko attiecas īpašā piegādes kārtība, nepiemēro nodokļus, ja minēto produktu izcelsme ir trešās valstīs, ievērojot piegādes bilancē noteikto daudzumu ierobežojumu.

Šajā sadaļā produktus, kas ievesti Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar ievedumpārstrādes vai muitas noliktavas režīmu, uzskata par tiešu importu.

2. Lai nodrošinātu atbilstību 2. pantā noteiktajām prasībām attiecībā uz daudzumu, cenu un kvalitāti, saglabājot Kopienas piegādes daļu, piešķir atbalstu par Azoru salu un Madeiras apgādi ar Kopienas produktiem, kas ir sabiedriskā intervences glabājumā vai ir pieejami Kopienas tirgū.

Nosakot šādu atbalstu, ņem vērā papildu transporta izmaksas uz Madeiru un Azoru salām un cenas, ko piemēro eksportam uz trešām valstīm, attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem - papildu izmaksas, ko rada attālais novietojums uz salām.

3. Īstenojot īpašo piegādes kārtību, jo īpaši ņem vērā:

- Azoru salu un Madeiras īpašās prasības un attiecībā uz pārstrādei paredzētiem produktiem un lauksaimnieciskās ražošanas resursiem – īpašās kvalitātes prasības,

- tirdzniecības plūsmas ar pārējo Kopienu,

- paredzētā atbalsta ekonomisko aspektu.

4. Tiesības uz atbalstu saskaņā ar īpašo piegādes kārtību pakļauj nosacījumam, ka ekonomisko izdevīgumu, ko rada atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa vai atbalsts, piegādājot no pārējās Kopienas, faktiski gūst gala patērētājs.

5. Produktus, uz ko attiecas īpašā piegādes kārtība, nevar reeksportēt uz trešām valstīm vai pārsūtīt uz pārējo Kopienu. Šis aizliegums neattiecas uz tirdzniecības plūsmām starp Azoru salām un Madeiru.

Ja attiecīgos produktus pārstrādā Azoru salās vai Madeirā, iepriekšminēto aizliegumu nepiemēro pārstrādāto produktu eksportam no Azoru salām vai Madeiras uz trešajām valstīm, ievērojot nosacījumus, ko Komisija paredzējusi saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

Ja attiecīgos produktus pārstrādā Azoru salās vai Madeirā, iepriekš minēto aizliegumu nepiemēro pārstrādāto produktu sūtījumiem uz pārējo Kopienu.

Eksporta kompensāciju nepiešķir.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šīs sadaļas piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību. Tie iekļauj:

- atbalsta noteikšanu piegādēm no pārējās Kopienas,

- noteikumus, lai nodrošinātu, ka piešķirtās priekšrocības faktiski pāriet pie gala patērētāja,

- vajadzības gadījumā, importa vai piegādes licenču sistēmas ieviešanu.

Komisija saskaņā ar kārtību, kas noteikta 35. panta 2. punktā, sagatavo piegādes bilances. Tā var pārskatīt minētās bilances un I un II pielikuma produktu sarakstus saskaņā ar to pašu kārtību, ņemot vērā izmaiņas Azoru salu un Madeiras vajadzībās.

Nosakot Azoru salu prasības attiecībā uz jēlcukuru, ņem vērā cukurbiešu vietējās ražošanas attīstību. Daudzumus, uz ko attiecas piegādes kārtība, nosaka tā, lai nodrošinātu, ka kopējais Azoru salās rafinētā cukura daudzums katru gadu nepārsniegtu 10000 tonnu.

Regulas (EEK) Nr. 2038/1999 [7] 9. pantu Azoru salām nepiemēro.

II SADAĻA

PASĀKUMI VIETĒJO PRODUKTU ATBALSTAM

I NODAĻA

ABIEM REĢIONIEM KOPĒJI PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Lauksaimniecības dzīvnieki

4. pants

1. Lopkopības nozarē atbalstu piešķir par Kopienas izcelsmes tīršķirnes dzīvnieku, komerciālo šķirņu dzīvnieku un lopkopības produktu piegādi Azoru salām un Madeirai, izņemot tīršķirnes liellopu piegādi Azoru salām.

2. Noteikumus atbalsta piešķiršanai paredz, ņemot vērā jo īpaši Azoru salu un Madeiras piegādes prasības attiecībā uz ražošanas uzsākšanu un lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko pilnveidošanu, kā arī vajadzību pēc šķirnēm, kas ir vispiemērotākās vietējiem apstākļiem. Atbalstu maksā par tādu produktu piegādi, kas atbilst Kopienas noteikumu prasībām.

3. Nosakot atbalstu, ņem vērā:

- nosacījumus piegādēm Azoru salām un Madeirai un jo īpaši piegāžu izmaksas, ko rada salu ģeogrāfiskais novietojums,

- produktu cenas Kopienas tirgū un pasaules tirgū,

- to, vai importu no trešām valstīm apliek ar nodokli, vai nē,

- paredzētā atbalsta ekonomisko aspektu.

4. Precēm, par ko ir tiesības saņemt atbalstusaskaņā ar šā panta 1. punktu, piemēro 3. panta 4. un 5. punktu.

5. Iekļauto produktu sarakstu, šā panta 1. punktā minētā atbalsta līmeni un sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

2. IEDAĻA

Augļi, dārzeņi, augi un ziedi

5. pants

1. Piešķir atbalstu par Kombinētās nomenklatūras 6., 7. un 8. nodaļā uzskaitītajiem augļiem, dārzeņiem, ziediem un dzīviem augiem, tēju, uz ko attiecas KN kods 0902, medu, uz ko attiecas KN kods 040900, un Capsicum un Pimenta ģints augļiem, uz ko attiecas KN kods 0904, ko novāc vai ražo uz vietas un kas paredzēti piegādēm attiecīgo ražošanas reģionu tirgos. Šo atbalstu nepiešķir par Madeirā audzētiem banāniem.

Atbalstu piešķir par produktiem, kas atbilst Kopienas tiesību aktos noteiktiem vienotiem standartiem vai, ja tādi standarti nepastāv,- piegādes līgumos dotajiem produktu aprakstiem.

Atbalstu piešķir, ja ir noslēgts piegādes līgums uz vienu vai vairākiem gadiem starp individuāliem ražotājiem, ražotāju grupām vai ražotāju organizācijām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 2200/96 [8] 11., 13. un 14. pantā, un pārtikas ražošanas vai izplatīšanas uzņēmumiem, restorāniem un līdzīgiem uzņēmumiem vai vietējām iestādēm.

Atbalstu izmaksā iepriekš minētajiem ražotājiem, ražotāju grupām vai ražotāju organizācijām, ievērojot katrai produktu kategorijai noteiktos ikgadējos daudzumus.

Atbalsta apjomu paredz, pamatojoties uz vienotu likmi katrai produktu kategorijai, kas jānosaka atbilstīgi attiecīgo produktu vidējai vērtībai. Atbalsta summu diferencē atbilstīgi tam, vai saņēmēja ir vai nav viena no ražotāju organizācijām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 2200/96 11., 13. un 14. pantā.

2. Šo pantu nepiemēro attiecībā uz ananasiem, ko ražo Azoru salās.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību. Produktu kategorijas un atbalsta summas, kas minētas 1. punktā, nosaka saskaņā ar to pašu kārtību.

6. pants

1. Atbalstu piešķir par uz gadu noslēgtiem līgumiem, kas attiecas uz 5. panta 1. punktā iekļautu svaigu un pārstrādātu produktu tirdzniecību. Attiecībā uz augiem un ziediem, lai saņemtu atbalstu, nav jāslēdz ikgadēji līgumi.

Atbalstu maksā par daudzumu līdz 3000 tonnu viena produkta gadā katrā no abiem reģioniem.

Līgumus slēdz starp individuāliem ražotājiem vai ražotāju grupām, vai ražotāju organizācijām, kas ir minētas Regulas (EK) Nr. 2200/96 11., 13. un 14. pantā un ir reģistrētas salās, un fiziskām vai juridiskām personām, kas ir reģistrētas pārējā Kopienā.

2. Atbalsta apmērs ir 10 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, franko galapunktā.

3. Atbalstu piešķir pārdevējiem, kas ir noslēguši 1. punktā minēto līgumu ar pārējā Kopienā reģistrētiem uzņēmējiem.

4. Ja šā panta 1. punktā minētās produkcijas laišanu tirgū veic kopuzņēmumi, ko ar mērķi pārdot attiecīgo reģionu produkciju izveidojuši minēto salu ražotāji, ražotāju organizācijas vai apvienības un fiziskas vai juridiskas personas, kas reģistrētas pārējā Kopienā, un ja partneri apņemas vismaz uz trim gadiem apvienot zināšanas un zinātību (know-how), kas vajadzīga, lai sasniegtu kopuzņēmuma mērķi, tad 2. punktā norādīto atbalsta apjomu palielina līdz 13 % no gadā kopīgi tirgū laistās produkcijas vērtības.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

7. pants

1. Kopiena sniedz līdz EUR 100000 lielu ieguldījumu, lai finansētu svaigu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozares divas ekonomiskas analīzes un izpēti katrā no abiem reģioniem, īpašu uzmanību veltot tropiskiem produktiem.

Izpēte sniedz nozares ekonomisku un tehnisku novērtējumu katrā reģionā. Pētot īpašu uzmanību pievērš piegādes datiem un pārstrādes izmaksām, kā arī pārbauda attīstības un pārdošanas nosacījumus un iespējas reģionālā un starptautiskā līmenī, ņemot vērā konkurenci pasaules tirgū.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

3. IEDAĻA

Vīns

8. pants

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 [9] II sadaļas II nodaļu un III sadaļas I un II nodaļu un Regulas (EK) Nr. 1227/2000 [10] III nodaļu Azoru salām un Madeirai nepiemēro.

9. pants

1. Vienotas likmes atbalstu par hektāru piešķir par nepārtrauktu vīnogulāju audzēšanu tradicionālajās vīnogu audzēšanas zonās NRR kvalitatīvu vīnu ražošanai.

Tiesības saņemt atbalstu ir par šādām platībām:

a) kurās audzē vīnogulāju šķirnes, kas iekļautas to šķirņu skaitā, kuras dalībvalstis ir klasificējušas kā piemērotas visu to teritorijā ražoto kvalitatīvo NRR vīnu ražošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 19. pantā, un

b) platībām, kur raža no hektāra, kas izteikts kā vīnogu, vīnogu misas vai vīna daudzums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma I daļas noteikumiem, ir zemāka par dalībvalsts noteikto maksimālo līmeni.

2. Atbalsta apmērs ir EUR 650 par hektāru gadā. Atbalstu maksā ražotāju grupām vai to apvienībām. Tomēr pārejas posmā atbalstu piešķir arī individuāliem ražotājiem. Minētajā laika posmā visu atbalstu maksā caur Madeiras Vīna institūtu un Azoru salu Vīnogu audzēšanas komisiju saskaņā ar noteikumiem, kas jāparedz saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai vajadzības gadījumā pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

10. pants

1. Neskatoties uz Regulas (EK) Nr. 1493/1999 19. panta 1. punktu, vīnogas no aizliegtām tiešo ražotāju hibrīdu vīnogulāju šķirnēm (Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton un Herbemont), kas novāktas Azoru salās un Madeirā, var izmantot, lai ražotu vīnu, kas nedrīkst atstāt minētos reģionus.

2. Līdz 2006. gada 31. decembrim Portugāle būs pakāpeniski likvidējusi vīna dārzus, kas apstādīti ar aizliegtām tiešo ražotāju hibrīdu vīnogulāju šķirnēm, vajadzības gadījumā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas III nodaļā paredzēto atbalstu.

3. Portugāle katru gadu ziņo Komisijai par sasniegto progresu ar aizliegtajām tiešo ražotāju hibrīdu vīnogulāju šķirnēm apstādīto platību pārveidošanā un restrukturēšanā.

4. IEDAĻA

Grafiskais simbols

11. pants

1. Priekšlikumus par nosacījumiem grafiskā simbola lietošanai, kas ieviests, lai nodrošinātu Azoru salām un Madeirai kā visattālākajiem reģioniem raksturīgu dabisku vai pārstrādātu kvalitatīvu lauksaimniecības produktu lielāku atpazīstamību un patēriņu, izsaka profesionālās organizācijas. Portugāles iestādes nodod šos ierosinājumus kopā ar savu atzinumu Komisijai apstiprināšanai.

Simbola izmantošanu uzrauga Portugāles kompetento iestāžu apstiprināta oficiāla iestāde vai organizācija.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem pēc vajadzības saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

II NODAĻA

PASĀKUMI VIETĒJO PRODUKTU ATBALSTAM MADEIRĀ

1. IEDAĻA

Lauksaimniecības dzīvnieki un piena produkti

12. pants

1. Līdz jaunu vīriešu dzimuma liellopu skaits sasniegs pietiekamu līmeni, lai saglabātu tradicionālo liellopu gaļas ražošanu, ievērojot 12. pantā paredzētajā bilancē noteikto ierobežojumu:

a) Regulas (EK) Nr. 1254/1999 [11] 30. pantā minētos muitas nodokļus nepiemēro liellopu importam no trešām valstīm nobarošanai uz vietas un patēriņam salās;

b) atbalstu piešķir par a) apakšpunktā minēto Kopienas izcelsmes dzīvnieku piegādēm ar ierobežojumu līdz 1000 dzīvnieku. Prioritāte ir ražotājiem, kas nobarošanai tur dzīvniekus, no kuriem vismaz 50 % ir vietējas izcelsmes.

Precēm, uz ko attiecas šā panta pirmajā daļā minētie pasākumi, piemēro 3. panta 4. un 5. punktu.

2. Dzīvnieku skaitu, uz ko attiecas šā panta 1. punktā minētie pasākumi, nosaka periodiskā prognozētā piegādes bilancē, ņemot vērā vietējās ražošanas attīstību. Šo skaitu, šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atbalsta summu un sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, jo īpaši paredzot nobarošanas laika minimālo ilgumu, paredz saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

13. pants

1. Šā panta 2. un 3. punktā paredzēto atbalstu piešķir, lai atbalstītu tradicionālo darbību saistībā ar liellopu un teļa gaļas ražošanu un produktu kvalitātes uzlabošanas pasākumiem atbilstīgi Madeiras patēriņa vajadzībām, ko novērtē atbilstīgi periodiskajai piegāžu bilancei. Bilancē ņem vērā arī vaislas dzīvniekus, kas piegādāti saskaņā ar 4. pantu, un dzīvniekus, uz kuriem attiecas 12. pantā paredzētā īpašā piegādes kārtība.

2. Ražotājiem par katru nokauto dzīvnieku maksā Regulas (EK) Nr. 1254/1999 11. pantā paredzētās nokaušanas piemaksas papildu piemaksu. Papildinājuma apmērs ir EUR 25 par dzīvnieku. Piemaksas papildinājumu piešķir katru gadu, piemērojot ierobežojumu 2500 nokautu dzīvnieku.

3. Regulas (EK) Nr. 1254/1999 6. pantā paredzēto piemaksas papildinājumu par zīdītājgovju turēšanu izmaksā liellopu un teļa gaļas ražotājiem. Papildu piemaksas apmērs par zīdītājgovi, kuru ražotājs tur pieteikuma iesniegšanas dienā, ir EUR 50.

4. Noteikumus attiecībā uz:

a) reģiona maksimālo apjomu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. pantā attiecībā uz īpašo piemaksu;

b) saimniecībā turamo dzīvnieku individuālo maksimālo apjomu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1254/1999 6. pantā attiecībā uz pamatpiemaksu par zīdītājgovīm;

c) valsts maksimālo apjomu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1254/1999 11. pantā attiecībā uz nokaušanas pamatpiemaksu,

Madeirā nepiemēro attiecībā uz īpašo piemaksu, zīdītājgovju piemaksu, nokaušanas piemaksu vai papildu piemaksām, kas minētas šā panta 2. un 3. punktā.

5. Pamatpiemaksas un papildu piemaksas, kas minētas 3. punktā, piešķir katru gadu, maksimums, par 2000 vīriešu dzimuma liellopu, 1000 zīdītājgovju un 6000 nokautu dzīvnieku.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību. Tie attiecas uz šā panta 1. punktā minēto bilanču sagatavošanu un pārskatīšanu, lai ņemtu vērā mainīgās vajadzības, un:

a) attiecībā uz īpašām piemaksām par vīriešu dzimuma liellopiem, tie paredz:

- ievērojot Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. pantā paredzēto reģionālo maksimālo apjomu, tāda dzīvnieku skaita iesaldēšanu, par ko Madeirā attiecībā uz 2000. gadu piešķirta īpašā piemaksa,

- piemaksu piešķiršanu vienai saimniecībai par ne vairāk kā 90 dzīvniekiem vienā vecuma grupā vienā kalendārajā gadā;

b) attiecībā uz piemaksu par zīdītājgovīm, šie sīki izstrādātie noteikumi:

- ietver normas, lai vajadzīgajā apjomā garantētu to ražotāju tiesības, kuriem piešķirta piemaksa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 6. pantu,

- var paredzēt īpašas Madeirai paredzētas rezerves izveidošanu un īpašus nosacījumus tiesību piešķiršanai vai pārdalīšanai, ņemot vērā lopkopības nozarē izvirzītos mērķus; minētās rezerves apjomu nosaka, pamatojoties uz 5. punktā noteikto maksimālo apjomu un attiecībā uz 2000. gadā piešķirto piemaksu skaitu.

c) attiecībā uz nokaušanas piemaksu tie paredz:

- ievērojot Regulas (EK) Nr. 2342/1999 [12] 38. panta 1. punktā noteikto maksimālo apjomu, tāda dzīvnieku skaita iesaldēšanu, par ko attiecībā uz 2000. gadu piešķirta nokaušanas piemaksa.

Sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi var iekļaut papildu nosacījumus papildu piemaksu piešķiršanai.

Komisija var pārskatīt 5. punktā noteiktos maksimālos apjomus saskaņā ar to pašu kārtību.

14. pants

1. Laika posmā no 2002. līdz 2006. gadam atbalstu piešķir, lai īstenotu pilnīgu programmu vietējās ražošanas un tirdzniecības atbalstam Madeiras lauksaimniecības dzīvnieku un piena produktu nozarē.

Šī programma var ietvert veicināšanas pasākumus, lai uzlabotu kvalitāti un higiēnas apstākļus, kvalitatīvu produktu tirdzniecību, nozares strukturēšanu, ražošanas un tirdzniecības struktūru racionalizāciju, vietējo saziņu attiecībā uz kvalitatīviem produktiem un tehniskas palīdzības nodrošināšanu Programmā nevar paredzēt atbalsta piešķiršanu papildus piemaksām, ko maksā saskaņā ar 13. un 15. pantu.

Programmu sagatavo un īsteno dalībvalsts ieceltas kompetentās iestādes, strādājot ciešā sadarbībā ar attiecīgo nozaru visreprezentatīvākajām ražotāju organizācijām vai to apvienībām.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību. Pagaidu programmas, kas darbojas ne vairāk kā piecus gadus, kompetentās iestādes iesniedz Komisijai; Komisija tās apstiprina saskaņā ar kārtību, kas noteikta 35. panta 2. punktā.

3. Portugāles iestādes katru gadu iesniedz ziņojumu par programmas īstenošanu. Līdz 2005. gada beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējuma ziņojumu par šajā pantā minētā pasākuma piemērošanu, ja vajadzīgs, kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem.

15. pants

1. Šā panta 2. punktā paredzēto atbalstu piešķir, lai atbalstītu tradicionālo darbību, kas saistīta ar govs piena produktu ražošanu un produktu kvalitātes uzlabošanas pasākumiem atbilstīgi Madeiras patēriņa vajadzībām, ko novērtē saistībā ar periodisko piegāžu bilanci. Bilancē ņem vērā piena produktus, uz kuriem attiecas 2. pantā minētā piegādes kārtība.

2. Atbalstu piešķir par vietējiem no svaiga govs piena ražotiem pārtikas produktiem saskaņā ar periodiski novērtētām Madeiras patēriņa vajadzībām.

Atbalsta apjoms ir EUR 12 par piena pārstrādes uzņēmumam piegādātiem 100 kg pilnpiena, lai nodrošinātu iepriekšminēto produktu regulāru realizāciju vietējā tirgū. Atbalstu izmaksā piena pārstrādes uzņēmumiem.

3. Govs piena ražotājiem piemērojamo Regulā (EEK) Nr. 3950/92 [13] paredzēto papildu nodevas režīmu Madeirā nepiemēro vietējās produkcijas apjomam līdz 4000 tonnu piena.

4. Neskatoties uz Regulas (EK) Nr. 2597/97 [14] 2. un 3. pantu, ultrasterilizēta piena, kas atjaunots no Kopienas izcelsmes piena pulvera, ražošanu Madeirā atļauj atbilstīgi vietējā patēriņa vajadzībām, ciktāl šis pasākums nodrošina, ka uz vietas ražoto pienu savāc un tam ir noiets. Produkts domāts tikai vietējam patēriņam.

5. Komisija pārskata šā panta 2. punktā minēto atbalstu un paredz sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību. Sīki izstrādātos noteikumos jo īpaši paredz uz vietas ražotā svaigā piena daudzumu, kas jāiekļauj šā panta 4. punktā minētajā atjaunotajā ultrasterilizētajā pienā.

2. IEDAĻA

Kartupeļi

16. pants

1. Atbalstu par hektāru piešķir par pārtikas kartupeļu, uz kuriem attiecas KN kodi 07019050 un 07019090, audzēšanu.

Atbalsta gada apjoms ir EUR 596,9 par hektāru gadā.

Atbalstu maksā par līdz 2000 apstrādātu un novāktu hektāru gadā.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

3. IEDAĻA

Cukurniedru cukura rums

17. pants

1. Cukurniedru audzētājiem katru gadu piešķir vienotas likmes platībatkarīgo atbalstu.

2. Atbalsta apmērs ir EUR 500 gadā par apstrādātu un novāktu hektāru. Atbalstu maksā par līdz 100 hektāriem.

18. pants

1. Atbalstu piešķir par Madeirā ražotu cukurniedru tiešu pārstrādi cukura sīrupā (mel de cana) vai lauksaimniecības rumā, kas definēts Regulas (EEK) Nr. 1576/89 [15] 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

Atbalstu izmaksā cukura sīrupa ražotājam vai destilētājam ar nosacījumu, ka viņš ir samaksājis cukurniedru audzētājam minimālo cenu, kas jānosaka.

2. Katru gadu atbalstu piešķir par 250 tonnām cukura sīrupa un par 2500 hektolitriem lauksaimniecības ruma ar spirta saturu 71,8°.

19. pants

Atbalsta apjomu, kas paredzēts 17. un 18. pantā, ražotājiem maksājamo minimālo cenu un iepriekš minēto pantu sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

4. IEDAĻA

Vīns

20. pants

1. Šajā pantā paredzēto atbalstu piešķir, lai atbalstītu Madeiras deserta vīnu gatavošanu atbilstīgi reģionā tradicionālo metožu izmantošanas radītajām vajadzībām.

2. Atbalstu piešķir, lai pārējā Kopienā iepirktu rektificētu misu attiecīgo deserta vīnu saldināšanai vīndarībā.

3. Piešķir atbalstu par vīna spirta iegādi.

Lai nodrošinātu, ka spirta un stipro alkoholisko dzērienu tirgus Kopienā netiek traucēts, paredz noteikumus šim konkrētajam noieta tirgum.

4. Nosakot atbalsta apjomu, ņem vērā:

a) nosacījumus un jo īpaši izmaksas piegādēm uz Madeiru, kas izriet no tās ģeogrāfiskā novietojuma;

b) produktu cenas Kopienas un pasaules tirgū;

c) paredzētā atbalsta ekonomisko aspektu.

Par misas un vīna spirta eksportu no Madeiras kompensāciju nepiešķir.

5. Atbalstu katru gadu piešķir par līdz 20000 hektolitru Madeiras deserta vīnu nogatavināšanu. Atbalstu maksā par deserta vīniem, kas jānogatavina piecus gadus vai ilgāk. To maksā par katru partiju trīs tirdzniecības gadu laikā.

Atbalsta apjoms ir EUR 0,040 par hektolitru dienā.

6. Pagaidu atbalstu katru gadu piešķir par Madeiras vīna transportēšanu un laišanu apgrozībā Kopienas tirgos.

Atbalsta apjoms ir EUR 0,2 par pudeli ar ierobežojumu līdz 2,5 miljoniem litru gadā.

7. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

5. IEDAĻA

Klūgas

21. pants

1. Klūgu audzētājiem katru gadu piešķir vienotas likmes platībatkarīgo atbalstu.

2. Atbalsta apjoms ir EUR 575 par hektāru apstādītas un novāktas platības ar ierobežojumu līdz 200 hektāriem.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

III NODAĻA

PASĀKUMI VIETĒJO PRODUKTU ATBALSTAM AZORU SALĀS

1. IEDAĻA

Lauksaimniecības dzīvnieki un piena produkti Azoru salās

22. pants

1. Šajā pantā paredzēto atbalstu piešķir, lai atbalstītu būtisku tradicionālo ekonomisko darbību liellopu un teļa gaļas un piena nozarēs Azoru salās.

2. Papildinājumu nokaušanas piemaksai, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1254/1999 11. pantā, maksā ražotājiem par katru nokautu dzīvnieku. Papildpiemaksas apjoms ir EUR 25 par dzīvnieku.

3. Regulas (EK) Nr. 1254/1999 6. pantā paredzēto papildpiemaksu par zīdītājgovju turēšanu izmaksā liellopu un teļa gaļas ražotājiem. Papildpiemaksas apjoms par zīdītājgovi, ko ražotājs tur pieteikuma iesniegšanas dienā, ir EUR 50.

4. Noteikumus attiecībā uz:

a) reģionālo maksimālo apjomu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. pantā attiecībā uz īpašo piemaksu;

b) valsts maksimālo apjomu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1254/1989 11. pantā attiecībā uz kaušanas pamatpiemaksu;

nepiemēro Azoru salās attiecībā uz īpašajām, kaušanas vai šā panta 2. punktā minētajām papildpiemaksām.

5. Pamatpiemaksas un papildpiemaksas, kas minētas 2. punktā, attiecīgi piešķir katru gadu, lielākais, par 40000 vīriešu dzimuma liellopu un 33000 nokautu dzīvnieku.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību. Tie attiecas uz jebkuru pārskatīšanu, ņemot vērā mainīgās vajadzības, un paredz:

a) attiecībā uz īpašu piemaksu par vīriešu dzimuma liellopiem paredz:

- ievērojot Regulas (EK) Nr. 1254/2000 4. pantā paredzēto reģionālo maksimālo apjomu, tāda dzīvnieku skaita iesaldēšanu, par ko Azoru salās attiecībā uz 2000. gadu piešķirta īpašā piemaksa,

b) attiecībā uz nokaušanas piemaksu paredz:

- ievērojot Regulas (EK) Nr. 2342/2000 38. panta 5. punktā noteikto maksimālo apjomu, tāda dzīvnieku skaita iesaldēšanu, par ko attiecībā uz 2000. gadu piešķirta nokaušanas piemaksa.

Sīki izstrādātos īstenošanas noteikumos var iekļaut papildu nosacījumus papildpiemaksu piešķiršanai.

Komisija var pārskatīt 5. punktā noteiktos maksimālos apjomus saskaņā ar to pašu kārtību.

7. Īpašu piemaksu piešķir par piena govju ganāmpulku saglabāšanu, lielākais, par 78000 dzīvnieku.

Piemaksu izmaksā ražotājiem. Piemaksas apjoms par govi, kuru ražotājs tur pieteikuma iesniegšanas dienā, ir EUR 96,6.

8. Atbalstu piešķir par šādu tradicionāli ražotu sieru privātu uzglabāšanu:

- vismaz trīs mēnešus vecs S. Jorge siers,

- vismaz 45 dienas vecs Ilha siers.

Atbalsta apjomu nosaka saskaņā ar 10. punktā minēto kārtību.

9. Atbalstu ievieš, lai Azoru salās dzimušus jaunus vīriešu dzimuma liellopus laistu apgrozībā citos Kopienas reģionos.

Atbalsta apjoms ir EUR 40 par nosūtītu dzīvnieku un to ne vairāk kā par 20000 dzīvnieku piešķir ražotājiem, kas šos dzīvniekus turējuši vismaz trīs mēnešus pirms nosūtīšanas.

10. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību paredz sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.

23. pants

1. Pārejas posmā 1999./2000., 2000./01., 2001./02. un 2002./03. tirdzniecības gadā, lai papildu nodevu sadalītu starp Regulas (EEK) Nr. 3950/92 2. panta 1. punkta otrajā teikumā minētajiem ražotājiem, tikai ražotājus, kā noteikts minētās regulas 9. panta c) punktā, kas ir reģistrēti un ražo Azoru salās, kā arī laiž tirgū daudzumus, kuri pārsniedz to atskaites daudzumus par šā punkta trešajā daļā minēto procentuālo daudzumu, uzskata par veicinājušiem pārsniegumu.

Pirmajā daļā minētie ražotāji proporcionāli katram ražotājam pieejamam atskaites daudzumam maksā papildu nodevu par daudzumiem, kas pārsniedz pēc neizmantoto daudzumu piešķiršanas palielināto atskaites daudzumu, saskaņā ar starpību, kas izriet no šā palielinājuma.

Pirmajā daļā minētie procenti ir vienādi ar attiecību starp 73000 tonnu un katrai saimniecībai pieejamo atsauces daudzumu kopsummu 2000. gada 31. martā. Katram ražotājam tos piemēro tikai atsauces daudzumiem, kas attiecīgajam ražotājam pieejami 2000. gada 31. martā.

2. Tirgū laistā piena vai piena ekvivalenta daudzumus, kas pārsniedz atsauces daudzumus, bet kas atbilst šā panta 1. punktā minētajiem procentiem pēc tajā pašā punktā minētās pārdales, neņem vērā, nosakot pārsniegumu Portugālē, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3950/92 2. panta 1. punkta pirmo teikumu.

24. pants

1. Pirms to stāšanās spēkā Portugāles Republika Komisijai dara zināmus pasākumus, ko tā paredz saskaņā ar 23. pantu.

25. pants

1. Saskaņā ar 35. panta 2. punktā paredzēto kārtību Komisija vajadzības gadījumā pieņem 23. panta ieviešanai vajadzīgos pasākumus.

26. pants

1. Laika posmā no 2002. līdz 2006. gadam atbalstu piešķir, lai īstenotu pilnīgu programmu vietējās ražošanas un realizācijas atbalstam lauksaimniecības dzīvnieku un piena produktu nozarē Azoru salās.

Programmā var ietvert pasākumus, lai veicinātu kvalitātes un higiēnas uzlabošanu, tirdzniecību, vietējo saziņu attiecībā uz kvalitatīviem produktiem un tehniskās palīdzības sniegšanu. Programmā nevar iekļaut atbalsta piešķiršanu papildus piemaksām, ko maksā saskaņā ar 22. pantu.

Programmu sagatavo un īsteno dalībvalsts nozīmētas kompetentās iestādes, strādājot ciešā sadarbībā ar attiecīgo nozaru visreprezentatīvākajām ražotāju organizācijām vai to apvienībām.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību. Pagaidu programmas, kas nedrīkst turpināties ilgāk kā piecus gadus, kompetentās iestādes iesniedz Komisijai; Komisija tās apstiprina saskaņā ar kārtību, kas paredzēta 35. panta 2. punktā.

3. Portugāles iestādes katru gadu iesniedz ziņojumu par programmas īstenošanu. Komisija pirms 2005. gada beigām iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējumu par šajā pantā minētā pasākuma piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

2. IEDAĻA

Ananasi

27. pants

Atbalstu piešķir, lai ražotu ananasus, uz ko attiecas KN kods 08043000, ar ierobežojumu līdz 2000 tonnu gadā.

Atbalsta apjoms ir EUR 1,20 par kilogramu.

Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

3. IEDAĻA

Cukurs

28. pants

1. Vienotas likmes platībatkarīgo atbalstu piešķir, lai attīstītu cukurbiešu ražošanu, piemērojot platības ierobežojumu, kas atbilst 10000 tonnu baltā cukura gadā.

Atbalsta apmērs ir EUR 800 par apstrādātu un novāktu hektāru.

2. Īpašu atbalstu piešķir par Azoru salās novāktu cukurbiešu pārstrādi baltajā cukurā, piemērojot kopējās ražošanas ierobežojumu 10000 tonnu rafinēta cukura gadā.

Atbalsta apjoms ir EUR 27 par 100 kg rafinēta cukura. To var grozīt saskaņā ar 35. panta 2. punktā paredzēto kārtību.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

4. IEDAĻA

Tabaka

29. pants

1. Papildus piemaksai, kas ieviesta ar Regulas (EEK) Nr. 2075/92 [16] I sadaļu, piešķir papildu piemaksu par Burley P. šķirnes tabakas lapu savākšanu, piemērojot 250 tonnu ierobežojumu. Papildu piemaksas apjoms ir EUR 0,24 par kg lapu tabakas.

Papildu piemaksai piemēro Regulā (EK) Nr. 2848/98 [17] izklāstītos sīki izstrādātus noteikumus piemaksu shēmas piemērošanai, izņemot īpašas atkāpes, kas pieņemtas saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

5. IEDAĻA

Sēklas kartupeļi, cigoriņi un tēja

30. pants

1. Atbalstu piešķir par sēklas kartupeļu, uz ko attiecas KN kods ex07011000, ražošanu, piemērojot 200 hektāru ierobežojumu.

Atbalsta apjoms ir EUR 596,9 par hektāru.

2. Atbalstu piešķir par cigoriņu, uz ko attiecas KN kods 12129910, audzēšanu,lielākais, par 200 hektāru lielu platību gadā.

Atbalsta apjoms ir EUR 596,9 par hektāru.

3. Atbalstu piešķir ikgadēju līgumu noslēgšanai par šā panta 1. punktā minēto kartupeļu laišanu tirgū ar tādiem pašiem noteikumiem, kā izklāstīts 6. pantā.

4. Atbalstu par hektāru piešķir par tējas audzēšanu.

Atbalsta apmērs ir EUR 800 par hektāru novāktas platības gadā.

Atbalstu maksā, lielākais, par 100 hektāriem.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

31. pants

Atbalstu piešķir par Azoru salu verdelho vīna nogatavināšanu, lielākais, par 4000 hektolitru katru gadu. Atbalstu maksā par verdelho vīnu, kas jānogatavina trīs gadus vai ilgāk. To maksā par katru partiju trīs tirdzniecības gadu laikā.

Atbalsta apjoms ir EUR 0,08 par hektolitru dienā.

III SADAĻA

AUGU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

32. pants

1. Kompetentās iestādes iesniedz Komisijai programmas par augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu kontroli. Programmās jo īpaši norāda sasniedzamos mērķus, veicamos pasākumus, to norises ilgumu un izmaksas. Saskaņā ar šo pantu iesniegtās programmas neattiecas uz banānu aizsardzību.

2. Kopiena palīdz šādas programmas finansēt, balstoties uz reģiona stāvokļa tehnisko analīzi.

3. Par Kopienas finanšu līdzdalību un atbalsta apjomu lēmumu pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību. Pasākumus, kam ir tiesības uz Kopienas finansējumu, nosaka saskaņā ar to pašu kārtību.

4. Šāda līdzdalība var segt līdz 75 % no kompensējamiem izdevumiem. Maksājumu veic, pamatojoties uz kompetento iestāžu iesniegtiem dokumentiem. Vajadzības gadījumā Komisija var organizēt izmeklēšanu, ko tās vārdā veic eksperti, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK [18] 21. pantā.

IV SADAĻA

STRUKTURĀLAS ATKĀPES

33. pants

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 7. pantu, kopējais atbalsta lielums, izteikts kā tiesīgo ieguldījumu apjoma procenti, nepārsniedz 75 % ieguldījumiem, kas jo īpaši ir paredzēti, lai veicinātu dažādošanu, restrukturēšanu vai virzību uz ilgtspējīgu lauksaimniecību mazu ekonomikas izmēru lauku saimniecībās, kas jādefinē Regulas (EK) Nr. 1260/1999 18. panta 3. punktā minētajā programmas papildinājumā.

2. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 28. panta 2. punktu, kopējais atbalsta lielums, izteikts kā tiesīgo ieguldījumu apjoma procenti, nepārsniedz 65 % ieguldījumiem uzņēmumos, kas nodarbojas ar galvenokārt no vietējās produkcijas sastāvošu lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību nozarēs, kuras jādefinē Regulas (EK) Nr. 1260/1999 18. panta 3. punktā minētajā programmas papildinājumā. Kopējais atbalsta apjoms maziem un vidējiem uzņēmumiem ar tiem pašiem nosacījumiem nepārsniedz 75 %.

3. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punktā noteikto ierobežojumu nepiemēro subtropu mežiem vai mežu zemēm, kas atrodas Azoru salās vai Madeirā.

4. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 47. panta 2. punkta otrās daļas trešo ievilkumu, Kopienas ieguldījums minētās regulas 22., 23. un 24. pantā paredzētajos lauksaimniecības un vides pasākumos ir 85 %.

5. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 2. punktu, šīs regulas pielikumā paredzēto gada maksimālo apjomu, par ko ir tiesības saņemt Kopienas atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apmēram attiecībā uz Azoru salu ezeru aizsardzības pasākumiem, kā arī ainavas un lauksaimniecības zemju tradicionālo iezīmju aizsardzības pasākumiem, jo īpaši terases balstošo akmens sienu saglabāšanai Madeirā.

6. Saskaņā ar šo pantu plānoto pasākumu kopsavilkuma aprakstu iekļauj Regulas (EK) Nr. 1260/1999 18. pantā minētajās darbības programmās attiecībā uz šiem reģioniem.

V SADAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus paredz saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārvaldības kārtību.

35. pants

1. Komisijai palīdz ar Regulas (EEK) Nr. 1766/92 [19] 22. pantu izveidotā Labības komiteja vai pārvaldības komitejas, kas izveidotas ar citām regulām par attiecīgo produktu tirgus kopēju organizāciju.

Lauksaimniecības produktu gadījumā, uz kuriem attiecas Regula (EEK) Nr. 827/68 [20], un attiecībā uz produktiem, uz kuriem neattiecas tirgus kopējā organizācija, Komisijai palīdz Apiņu pārvaldības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 1696/71 [21] 20. pantu.

Attiecībā uz grafisko simbolu un citos šajā regulā paredzētajos gadījumos Komisijai palīdz ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 izveidotā Svaigo augļu un dārzeņu pārvaldības komiteja.

III sadaļas īstenošanā Komisijai palīdz ar Lēmumu 76/894/EEK [22] izveidotā Pastāvīgā fitosanitārā komiteja.

Īstenojot IV sadaļu, Komisijai palīdz Reģionu attīstības un pārveides komiteja un Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības pārvaldības komiteja, kas attiecīgi izveidotas ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 48. un 50. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Tomēr III sadaļas gadījumā piemēro Direktīvas 2000/29/EK 18. pantā noteikto procedūru.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.

3. Komitejas pieņem savu reglamentu.

36. pants

Lauksaimniecības produktiem, uz ko attiecas Līguma I pielikums un kam piemēro 87., 88. un 89. pantu, Komisija var atļaut darbības atbalstu šo produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības nozarēm, lai mazinātu īpašās grūtības Azoru salu un Madeiras lauksaimniecībā to nošķirtības un attālās atrašanās uz salām dēļ.

37. pants

Šajā regulā paredzētie pasākumi, izņemot 33. pantu, veido intervenci, kas paredzēta lauksaimniecības tirgu stabilizācijai Regulas (EK) Nr. 1258/1999 [23] 2. panta 2. punkta nozīmē.

38. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, jo īpaši attiecībā uz kontroli un administratīviem sodiem un par to informē Komisiju.

Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto kārtību.

39. pants

1. Portugāle Komisijai sniedz ikgadēju ziņojumu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu.

2. Līdz sistēmas piemērošanas piektā gada beigām Komisija Parlamentam un Padomei iesniedz vispārēju ziņojumu, kurā parādīta saskaņā ar šo regulu veikto darbību ietekme, ja vajadzīgs, kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

40. pants

Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 1600/92 [24]. Atsauces uz Regulu (EEK) Nr. 1600/92 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās būtu jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu III pielikumā.

41. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 33. pantu piemēro no 2000. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2001. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Rosengren

[1] Atzinums sniegts 2001. gada 14. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] OV L 171, 29.6.1991., 10. lpp.

[3] Padomes 1992. gada 28. decembra Regula (EEK) Nr. 3950/92, ar ko ievieš papildnodevas piena un piena produktu nozarē (OV L 405, 31.12.1992., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1256/1999 (OV L 160, 26.6.1999., 73. lpp.)

[4] Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai, ar ko groza un atceļ dažas regulas (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

[5] Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārējus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.).

[6] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[7] Padomes 1999. gada 13. septembra Regula (EEK) Nr. 2038/1999 par cukura tirgus kopējo organizāciju (OV L 252, 25.9.1999., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 907/2001 (OV L 127, 9.5.2001., 28. lpp.).

[8] Padomes 1996. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000 (OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.).

[9] Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopēju organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000 (OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.).

[10] Komisijas 2000. gada 31. maija Regula (EK) Nr. 1227/2000, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz ražošanas potenciālu (OV L 143, 16.6.2000., 1. lpp).

[11] Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.).

[12] Komisijas 1999. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2342/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju piemērošanai attiecībā uz piemaksu shēmām (OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 192/2001 (OV L 29, 31.1.2001., 7. lpp.)

[13] Padomes 1992. gada 28. decembra Regula (EEK) Nr. 3950/92, ar ko ievieš papildnodevas piena un piena produktu nozarē (OV L 405, 31.12.1992., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1256/1999 (OV L 160, 26.6.1999., 73. lpp.).

[14] Padomes 1997. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 2597/97, ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopējai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp.).

[15] Padomes 1989. gada 29. maija Regulā (EEK) 1576/89, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu un noformējumu (OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 3378/94 (OV L 366, 31.12.1994., 1. lpp.).

[16] Padomes 1992. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopējo organizāciju (OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1336/2000 (OV L 154, 27.6.2000., 2. lpp.).

[17] Komisijas 1998. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2848/98, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē (OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 385/2001 (OV L 57, 27.2.2001., 18. lpp.)

[18] Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsargpasākumiem pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/33/EK (OV L 127, 9.5.2001., 42. lpp.).

[19] Padomes 1992. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 1766/92 par labības tirgus kopējo organizāciju (OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1666/2000 (OV L 193, 29.7.2000., 1. lpp.).

[20] Padomes 1968. gada 28. jūnija Regula (EEK) Nr. 827/68 par tirgus kopējo organizāciju dažiem produktiem, kas uzskaitīti Līguma II pielikumā (OV L 151, 30.6.1968., 16. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 31.12.1994., 105. lpp.)

[21] Padomes 1971. gada 26. jūlija Regula (EK) Nr. 1696/71 par apiņu tirgus kopējo organizāciju (OV L 175, 4.8.1971., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 191/2000 (OV L 23, 28.1.2000., 4. lpp.).

[22] Padomes 1976. gada 23. novembra Lēmums 76/894/EEK, ar ko izveidota Pastāvīgā fitosanitārā komiteja (OV L 340, 9.12.1976., 25. lpp.).

[23] Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.).

[24] Padomes 1992. gada 15. jūnija Regula (EEK) Nr. 1600/92 par īpašiem pasākumiem Azoru salām un Madeirai attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (OV L 173, 27.6.1992., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000 (OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Produktu saraksts, uz ko attiecas īpašā piegādes kārtība, kas paredzēta 3. pantā attiecībā uz Azoru salām

Apraksts | KN kods |

Cilvēku patēriņam un lopbarībai paredzēta labība un labības produkti

Kukurūzas graudi | 100510 |

Rīsi | 1006 |

Sojas sēklas | 12010090 |

Saulgriežu sēklas | 12060099 |

Apiņi | 1210 |

Jēlcukurs | 17011210 |

Augļu sulas (izejvielas), uz ko neattiecas šīs regulas 5. pants | 2009 |

Olīveļļa | 15091090, 15099000, 15090090 |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Produktu saraksts, uz ko attiecas īpašā piegādes kārtība, kas paredzēta 3. pantā attiecībā uz Madeiru

Apraksts | KN kods |

Cilvēku patēriņam un lopbarībai paredzēta labība un labības produkti

Apiņi | 1210 |

Žāvēta lucerna | 1214 |

Sojas rauši | 2304 |

Rīsi | 1006 |

Augu eļļa | ex1507 līdz1516 |

Cukurs | 1701 un1702 (izņemot izoglikozi) |

Augļu konservi un koncentrētas augļu sulas (izejvielas), uz ko neattiecas šīs regulas 5. pants | 2007992008 un2009 |

Liellopu un teļa gaļa:

svaiga vai atdzesēta | 0201 |

saldēta | 0202 |

Cūkgaļa | 0203 |

Piens un piena produkti:

Piena pulveris | ex0402 |

Šķidrs piens | 0401 |

Sviests | 0405 |

Siers | 0406 |

Sēklas kartupeļi | 07011000 |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Regula (EEK) Nr. 1600/92 | Šī regula |

1. pants | 1. pants |

2. pants | 2. pants |

3. panta 1. punkts | 3. panta 1. punkta pirmā daļa |

3. panta 1. punkta otrā daļa |

3. panta 2. punkts | 3. panta 2. punkts |

3. panta 3. punkts | 3. panta 3. punkts |

3. panta 4. punkts | 3. panta 6. punkts |

4. pants | 4. pants |

5. pants | 12. pants |

6. pants | Svītrots |

7. pants | 3. panta 4. punkts |

8. panta 1. punkts | 3. panta 5. punkta pirmā daļa |

3. panta 5. punkta otrā daļa |

8. panta 2. punkts | 3. panta 5. punkta trešā daļa |

9. pants | 3. panta 5. punkta ceturtā daļa |

10. pants | 3. panta 6. punkts |

11. pants | Svītrots |

5. pants |

12. pants | 6. pants |

13. pants | 7. pants |

10. pants |

14. panta 1. punkts | 13. panta 1. punkts |

14. panta 2. punkts | Svītrots |

14. panta 3. punkts | 13. panta 3. punkts |

13. panta 2. punkts |

13. panta 4. punkts |

13. panta 5. punkts |

14. panta 4. punkts | 13. panta 6. punkts |

14. pants |

15. panta 1. punkta pirmā daļa | 15. panta 1. punkta pirmā daļa |

15. panta 1. punkta otrā un trešā daļa | 15. panta 2. punkts |

15. panta 3. punkts |

15. panta 4. punkts |

15. panta 2. punkts | 15. panta 5. punkts |

16. pants | 16. pants |

17. pants | 17. pants |

18. pants | 18. pants |

19. pants | 19. pants |

20. pants | 8. pants |

21. pants | 20. pants |

20. panta 6. punkts |

21. pants |

22. pants | 9. pants |

23. pants | Svītrots |

24. panta 1. punkts | 22. panta 1. punkts |

24. panta 2. punkts | Svītrots |

22. panta 2. punkts |

24. panta 3. punkts | 22. panta 3. punkts |

22. panta 4. punkts |

22. panta 5. punkts |

22. panta 6. punkts |

24. panta 4. punkts | 22. panta 7. punkts |

24. panta 5. punkts | 22. panta 8. punkts |

22. panta 9. punkts |

24. panta 6. punkts | 22. panta 10. punkts |

23. pants |

24. pants |

25. pants |

26. pants |

25. pants | 28. pants |

26. pants | 29. pants |

27. pants | 30. pants |

30. panta 4. punkts |

31. pants |

28. pants | 8. pants |

29. pants | 9. pants |

30. pants | 27. pants |

31. pants | 11. pants |

32. pants | 33. pants |

33. pants | 32. pants |

34. pants |

35. pants |

36. pants |

34. pants | 37. pants |

38. pants |

39. panta 1. punkts |

35. panta 1. punkts | Svītrots |

35. panta 2. punkts | 39. panta 2. punkts |

40. pants |

36. pants | 41. pants |

I pielikums | I pielikums |

II pielikums | II pielikums |

III pielikums |

--------------------------------------------------