31990R1210

Padomes Regula (EEK) Nr. 1210/90

(1990. gada 7. maijs),

ar ko izveido Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 130.s pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Līgumā paredzēts izstrādāt un īstenot Kopienas vides politiku un tajā noteikti šīs politikas galvenie mērķi un principi;

tā kā vides aizsardzības prasības ir citu Kopienas politiku sastāvdaļa;

tā kā saskaņā ar Līguma 130.r pantu Kopienai, gatavojoties darbam ar vidi saistītajos jautājumos, inter alia, jāņem vērā arī pieejamā zinātniskā un tehniskā informācija;

tā kā saskaņā ar Lēmumu 85/338/EEK [4] Komisija pieņēmusi darba programmu attiecībā uz informācijas par vides stāvokli Kopienā un dabas resursiem vākšanas, koordinācijas un ticamības nodrošināšanas eksperimentālu projektu; tā kā tagad ir lietderīgi pieņemt vajadzīgos lēmumus attiecībā uz pastāvīgu vides informācijas un novērojumu sistēmu;

tā kā vides datu vākšana, apstrāde un analīze jāveic Eiropas līmenī, lai nodrošinātu objektīvu, drošu un salīdzināmu informāciju, kas rosinātu Kopienā un dalībvalstīs veikt vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu vidi, lai novērtētu šādu pasākumu rezultātus un lai nodrošinātu to, ka sabiedrība ir pienācīgi informēta par vides stāvokli;

tā kā Kopienā un dalībvalstīs jau pastāv un darbojas iestādes, kas sniedz šādu informāciju un pakalpojumus;

tā kā tām būtu jāveido pamats, lai izveidotu Eiropas vides informācijas un novērojumu tīklu, kura darbība Kopienas līmenī būtu jākoordinē Eiropas Vides aģentūrai;

tā kā aģentūrai būtu jāsadarbojas ar jau pastāvošajām struktūrām Kopienas līmenī, lai rosinātu Komisiju nodrošināt Kopienas tiesību aktu par vidi pilnīgu piemērošanu;

tā kā šīs aģentūras statusam un struktūrai būtu jāatbilst tās darbības paredzēto rezultātu objektīvajam raksturam un jāpaver iespējas veikt tai uzticētos pienākumus, cieši sadarbojoties ar pastāvošajām valstu un starptautiskajām iestādēm;

tā kā būtu jāpiešķir aģentūrai juridiska autonomija, vienlaikus saglabājot ciešu saikni ar Kopienas iestādēm un dalībvalstīm;

tā kā ir vēlams, lai saskaņā ar nolīgumiem, kas citām valstīm, kurām ar Kopienu un dalībvalstīm ir kopīgas, aģentūras darbības mērķiem atbilstīgas intereses, jānoslēdz ar Kopienu, šīs valstis iesaistītos aģentūras darbā;

tā kā šī regula pēc diviem gadiem būtu jāpārskata, lai lemtu par aģentūras turpmākajiem uzdevumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo regulu nodibina Eiropas Vides aģentūru un paredz izveidot Eiropas vides informācijas un novērojumu tīklu.

2. Lai sasniegtu Līgumā un vēlāk izstrādātajās Kopienas vides programmās izvirzītos vides aizsardzības un uzlabošanas mērķus, Kopienai un dalībvalstīm ir jāsniedz:

- objektīva, droša un Eiropas līmenī salīdzināma informācija, kas rosinātu tās veikt vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu vidi, lai novērtētu šo pasākumu rezultātus un lai pienācīgi informētu sabiedrību par vides stāvokli,

- šim nolūkam vajadzīgā tehniskā un zinātniskā palīdzība.

2. pants

Nolūkā sasniegt 1. pantā uzskaitītos mērķus aģentūrai ir šādi uzdevumi:

i) sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot un koordinēt 4. pantā minētā tīkla darbību. Šajā sakarā aģentūra ir atbildīga par datu vākšanu, apstrādi un analīzi, jo īpaši 3. pantā minētajās jomās. Tā arī atbild par to, lai turpinātu darbu, kas sākts saskaņā ar Lēmumu 85/338/EEK;

ii) nodrošināt Kopienu un dalībvalstis ar objektīvu informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu un īstenotu pamatotu un efektīvu vides politiku; šajā nolūkā jo īpaši sniegt Komisijai sīku informāciju, kas vajadzīga, lai tā varētu sekmīgi veikt tās uzdevumus identificēt, sagatavot un izvērtēt pasākumus un tiesību aktus vides jomā;

iii) reģistrēt, salīdzināt un izvērtēt datus, kas raksturo vides stāvokli, sagatavot īpašus pārskatus par vides kvalitāti, jutību un noslodzi Kopienas teritorijā, noteikt vienotus vides datu novērtējuma kritērijus, kas jāpiemēro visās dalībvalstīs. Komisija šo informāciju izmanto, lai izpildītu uzdevumu nodrošināt Kopienas tiesību aktu attiecībā uz vidi īstenošanu;

iv) palīdzēt nodrošināt, lai Eiropas līmenī vides dati būtu salīdzināmi un vajadzības gadījumā ar piemērotiem līdzekļiem veicināt vides mērmetožu saskaņošanas uzlabošanu;

v) sekmēt Eiropas vides informācijas iekļaušanu tādās starptautiskās vides pārraudzības programmās kā programmas, ko izveidojusi Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās iestādes;

vi) nodrošināt drošas vides informācijas plašu izplatību. Turklāt aģentūra reizi trīs gados publicē pārskatu par vides stāvokli;

vii) veicināt tādu vides stāvokļa prognozēšanas paņēmienu izstrādi un izmantošanu, kuri vajadzīgi, lai savlaicīgi varētu veikt atbilstīgus aizsargpasākumus;

viii) veicināt metožu izstrādi videi nodarīto zaudējumu, kā arī vides saglabāšanas, aizsardzības un atjaunošanas politikas izmaksu novērtēšanai;

ix) veicināt informācijas apmaiņu par labākajām tehnoloģijām, ar ko novērš vai samazina videi nodarītos zaudējumus;

x) sadarboties ar 15. pantā minētajām organizācijām un programmām.

3. pants

1. Aģentūras galvenās darbības jomas cik iespējams pilnīgi aptver visus faktorus, kas sekmē tādas informācijas vākšanu, kura paver iespējas raksturot pašreizējo un paredzamo vides stāvokli šādos aspektos:

i) vides kvalitāte;

ii) vides noslodze;

iii) vides jutība.

2. Aģentūra sniedz informāciju, ko var tieši izmantot, īstenojot Kopienas vides politiku.

Prioritāti piešķir šādām darbības jomām:

- gaisa kvalitāte un atmosfēras piesārņojums,

- ūdens kvalitāte, piesārņotājvielas un ūdens resursi,

- augsnes, faunas un floras, kā arī biotopu stāvoklis,

- zemes izmantošana un dabas resursi,

- atkritumu apsaimniekošana,

- trokšņu emisija,

- videi bīstamas ķīmiskas vielas,

- piekrastes aizsardzība.

Īpašu uzmanību pievērš pārrobežu, daudzvalstu un globālajām parādībām.

Ņem vērā arī sociāli ekonomisko dimensiju.

Savā darbībā aģentūra vairās no tādu darbību, kuras jau veic citas iestādes un organizācijas, atkārtošanas.

4. pants

1. Tīklu veido:

- valsts informācijas tīklu komponentu galvenie elementi,

- valstu centri,

- tematiskie centri.

2. Lai tīklu izveidotu cik iespējams ātri un efektīvi, dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās informē aģentūru par savu valstu vides informācijas tīklu komponentu galvenajiem elementiem, jo īpaši 3. panta 2. punktā minētajās prioritārajās jomās, ietverot visas iestādes, kas, pēc to ieskata, varētu sadarboties ar aģentūru, ievērojot vajadzību nodrošināt, lai ģeogrāfiski cik iespējams pilnīgi aptvertu to teritorijas.

3. Tādas informācijas koordinēšanai un/vai nosūtīšanai, kura valsts līmenī jāsniedz aģentūrai un iestādēm vai organizācijām, kas veido tīklu, ietverot 4. punktā minētos tematiskos centrus, dalībvalstis par valsts centru var izraudzīties kādu no 2. punktā minētajām iestādēm vai citām organizācijām, kas reģistrētas to teritorijā.

4. Dalībvalstis 2. punktā noteiktajā termiņā var noteikt arī iestādes vai citas to teritorijā reģistrētas organizācijas, kurām īpaši uztic uzdevumu sadarboties ar aģentūru noteiktos jautājumos. Iestādei, kas šādi noteikta, būtu jānoslēdz līgums ar aģentūru, lai darbotos kā tīkla tematiskais centrs īpašiem uzdevumiem precīzi noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā. Šie centri sadarbojas ar citām iestādēm, kas veido tīklu.

5. Sešu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētās informācijas saņemšanas aģentūra, pamatojoties uz valdes lēmumu un pasākumiem, kas minēti 5. pantā, apstiprina tīkla galvenos elementus.

Tematiskos centrus norīko ar valdes locekļu vienbalsīgu lēmumu, kā noteikts 8. panta 1. punktā, uz laiku, kas nepārsniedz katras daudzgadu darba programmas izpildes laiku, kā noteikts 8. panta 4. punktā. Tomēr katru norīkojumu var atjaunot.

6. Tematiskajiem centriem uzticētos uzdevumus norāda 8. panta 4. punktā minētajā aģentūras daudzgadu darba programmā.

7. Ņemot vērā jo īpaši daudzgadu programmu, aģentūra periodiski pārskata tīkla komponentu elementus, kā minēts 2. punktā, un veic tādas izmaiņas, par kādām var izlemt valde, ņemot vērā visus turpmākos dalībvalstu norīkojumus.

5. pants

Aģentūra var vienoties ar iestādēm vai organizācijām, kas, kā minēts 4. pantā, veido tīkla daļu, par vajadzīgajiem pasākumiem, jo īpaši līgumiem, par sekmīgu uzdevumu veikšanu, ko aģentūra var tām uzticēt. Dalībvalsts var noteikt, ka valsts iestādes vai organizācijas, kas atrodas to teritorijā, šādus pasākumus ar aģentūru var veikt tikai ar sava valsts centra piekrišanu.

6. pants

Vides datus, ko sniedz aģentūrai vai ko sniedz tā, var publicēt un tos dara pieejamus sabiedrībai, ievērojot Komisijas un dalībvalstu noteikumus par informācijas izplatīšanu, jo īpaši attiecībā uz konfidencialitāti.

7. pants

Aģentūrai ir juridiskas personas statuss. Visās dalībvalstīs uz to attiecas visplašākais juridiskais statuss un rīcībspēja, ko saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām.

8. pants

1. Aģentūrai ir valde, kurā no katras dalībvalsts ir viens pārstāvis un divi pārstāvji no Komisijas.

Turklāt Eiropas Parlaments var norīkot par valdes locekļiem divus ievērojamus zinātniekus, kas jo īpaši specializējušies vides aizsardzības jomā un ko izraugās, pamatojoties uz iespējamo ieguldījumu, ko viņi varētu dot aģentūras darbā.

Visus valdes locekļus var pārstāvēt vietnieki.

2. Valde no valdes locekļu vidus uz trim gadiem ievēl priekšsēdētāju un pieņem valdes reglamentu. Katram valdes loceklim ir viena balss.

3. Izņemot gadījumu, kas minēts 4. panta 5. punkta otrajā daļā, valde pieņem lēmumus ar divu trešdaļu valdes locekļu balsu vairākumu.

4. Atbilstīgi 3. panta 2. punktā minētajām prioritārajām jomām, valde pieņem daudzgadu darba programmu, par tās pamatu izmantojot projektu, ko iesniedzis(-gusi) 9. pantā minētais izpilddirektors(-e), apspriedies(-usies) ar 10. pantā minēto zinātnisko komiteju un saņēmis(-usi) Komisijas atzinumu. Pirmo daudzgadu darba programmu pieņem deviņu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās.

5. Saskaņā ar daudzgadu programmu valde katru gadu pieņem aģentūras darba programmu, pamatojoties uz projektu, ko, apspriedies ar zinātnisko komiteju un saņēmis Komisijas atzinumu, iesniedz izpilddirektors(-e). Gada laikā programmu var pielāgot šādā pašā kārtībā.

6. Vēlākais līdz katra gada 31. janvārim valde pieņem aģentūras darbības gada pārskata ziņojumu. Izpilddirektors(-e) to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

9. pants

1. Aģentūru vada izpilddirektors(-e), kuru pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ valde uz piecu gadu termiņu, ko var atjaunot. Izpilddirektors(-e) ir aģentūras likumīgais(-ā) pārstāvis(-e). Viņš(-a) atbild par:

- valdes pieņemto lēmumu un programmu pareizu sagatavošanu un izpildi,

- aģentūras ikdienas vadību,

- 12. un 13. pantā noteikto uzdevumu izpildi,

- 2. panta vi) apakšpunktā minēto pārskatu sagatavošanu un publicēšanu,

- visiem ar personālu saistītajiem jautājumiem,

- 8. panta 4. un 5. punktā minēto uzdevumu izpildi.

Nolūkā komplektēt aģentūras zinātnisko personālu viņš(-a) saņem 10. pantā minētās zinātniskās komitejas atzinumu.

2. Izpilddirektors(-e) par savu darbību atskaitās valdei.

10. pants

1. Valdei un izpilddirektoram(-ei) palīdz zinātniskā komiteja, kas sniedz atzinumu, ja tas paredzēts šajā regulā, un atzinumu par visiem citiem ar aģentūras darbību saistītiem zinātniskiem jautājumiem, kuru tai var iesniegt valde vai izpilddirektors(-e).

Zinātniskās komitejas sagatavotos atzinumus publicē.

2. Zinātniskajā komitejā ir deviņi locekļi, kas jo īpaši kvalificēti vides jautājumos un ko ieceļ valde uz četru gadu termiņu, kuru var vienreiz atjaunot. Tā darbojas, kā noteikts 8. panta 2. punktā paredzētajā reglamentā.

11. pants

1. Par katru finanšu gadu, kas atbilst kalendārajam gadam, sastāda ieņēmumu un izdevumu tāmes, ko iekļauj aģentūras budžetā.

2. Budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3. Aģentūras ieņēmumus, neskarot citus līdzekļus, veido Kopienas subsīdijas, ko iekļauj Eiropas Kopienu kopējā budžetā, un maksājumi par tās sniegtajiem pakalpojumiem.

4. Aģentūras izdevumos, inter alia, ietilpst personāla atalgojums, administratīvie un infrastruktūras izdevumi, darbības izdevumi, kā arī izdevumi, kas saistīti ar līgumiem, ko slēdz ar iestādēm un organizācijām, kas veido tīklu, un trešajām personām.

12. pants

1. Katru gadu līdz 31. martam izpilddirektors(-e) sastāda aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu par nākamo finanšu gadu un kopā ar štata plānu iesniedz valdei.

2. Valde sastāda tāmi, kurai pievieno štata plānu, un tūlīt nosūta to Komisijai, kura uz šā pamata izstrādā atbilstīgu tāmi budžeta plāna projektā, ko saskaņā ar Līguma 203. pantu izskata Padome.

3. Līdz finanšu gada sākumam valde pieņem aģentūras budžetu, ko vajadzības gadījumā pielāgo Kopienas subsīdijām un citiem aģentūras līdzekļiem.

13. pants

1. Aģentūras budžetu izpilda izpilddirektors(-e).

2. Aģentūras saistību un visu izdevumu izmaksu, kā arī aģentūras ieņēmumu noteikšanas un iekasēšanas pārraudzību veic valdes iecelts finanšu kontrolieris.

3. Katru gadu līdz 31. martam izpilddirektors(-e) Komisijai, valdei un Revīzijas palātai nosūta atskaites attiecībā uz visiem aģentūras ieņēmumiem un izdevumiem par iepriekšējo finanšu gadu. Revīzijas palāta tos pārbauda saskaņā ar Līguma 206.a pantu.

4. Valde apliecina, vai izpilddirektors(-e) izpildījis(-usi) budžetu.

14. pants

Pēc tam, kad Revīzijas palāta sniegusi atzinumu, valde pieņem iekšējos finanšu noteikumus, kuros jo īpaši noteikta aģentūras budžeta veidošanas un izpildes kārtība.

15. pants

1. Aģentūra aktīvi sadarbojas ar citām Kopienas organizācijām un programmām, jo īpaši ar Apvienoto pētījumu centru, Statistikas biroju, kā arī Kopienas vides pētniecības un attīstības programmām. Jo īpaši:

- sadarbībā ar Apvienoto pētījumu centru ietilpst pielikuma A daļā noteiktie uzdevumi,

- sadarbībā ar Eiropas Savienības Statistikas dienestu (Eurostat) un Eiropas Kopienu statistikas programmu ievēro pielikuma B daļā noteiktos vadošos norādījumus.

2. Aģentūra aktīvi sadarbojas arī ar tādām citām organizācijām kā Eiropas Kosmosa aģentūra, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Eiropas Padome un Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācija un tās īpašās iestādes, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP), Pasaules Meteoroloģijas organizācija un Starptautiskā Atomenerģijas pārvalde.

3. Sadarbībā, kas minēta 1. un 2. punktā, jo īpaši jāņem vērā vajadzība novērst darbības atkārtošanos.

16. pants

Uz aģentūru attiecas Eiropas Kopienu Protokols par privilēģijām un neaizskaramību.

17. pants

Aģentūras personāls ievēro regulas un noteikumus, ko piemēro Eiropas Kopienu amatpersonām un citiem darbiniekiem.

Aģentūra attiecībā uz savu personālu izmanto pilnvaras, kas nodotas kompetentajai iestādei, kura pieņem darbā un ieceļ amatā.

Valde pēc vienošanās ar Komisiju pieņem atbilstīgus izpildes noteikumus.

18. pants

1. Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgajam līgumam. Sniegt nolēmumu par aģentūras noslēgto līgumu šķīrējtiesas klauzulu ir Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā.

2. Attiecībā uz ārpuslīguma saistībām, saskaņā ar vispārīgiem principiem, kuri ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, aģentūra atlīdzina visus zaudējumus, ko radījusi aģentūra vai tās darbinieki, veicot savus pienākumus.

Strīdi attiecībā par jebkuru šādu zaudējumu kompensāciju ir Tiesas jurisdikcijā.

3. Darbinieku personisko atbildību pret aģentūru reglamentē noteikumi, ko piemēro aģentūras personālam.

19. pants

Saskaņā ar līgumiem, ko valstis, kas nav Eiropas Kopienu dalībvalstis, bet kam ar Kopienām un dalībvalstīm ir kopīgas, aģentūras darbības mērķiem atbilstīgas intereses, noslēgušas ar Kopienu, ievērojot Līguma 228. pantā noteikto kārtību, šīs valstis var iesaistīties aģentūras darbā.

20. pants

Ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu Padome uz tā paša pamata, uz ko balstās šī regula, un pamatojoties uz Komisijas ziņojumu ar atbilstīgiem priekšlikumiem, pieņem lēmumu par aģentūras turpmākajiem uzdevumiem, jo īpaši šādās jomās:

- līdzdalība Kopienas tiesību aktu attiecībā uz vidi ieviešanas pārraudzībā, sadarbojoties ar Komisiju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm,

- ekoloģiskā marķējuma sagatavošana un kritēriju noteikšana šā marķējuma piešķiršanai videi nekaitīgiem izstrādājumiem, tehnoloģijām, precēm, pakalpojumiem un dabas resursu racionālas izmantošanas programmām,

- videi nekaitīgu tehnoloģiju un procesu ieviešanas un izmantošanas, to izplatīšanas Kopienā un trešajās valstīs veicināšana,

- kritēriju noteikšana ietekmes uz vidi novērtēšanai nolūkā ieviest un, iespējams, pārskatīt Direktīvu 85/337/EEK [5], kā paredzēts tās 11. pantā.

21. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad kompetentas iestādes pieņēmušas lēmumu par aģentūras mītnesvietu [6].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1990. gada 7. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Collins

[1] OV C 217, 23.8.1989., 7. lpp.

[2] OV C 96, 17.4.1990.

[3] OV C 56, 7.3.1990., 20. lpp.

[4] OV L 176, 6.7.1985., 14. lpp.

[5] OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

[6] Regulas spēkā stāšanās datums tiks publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

A. Sadarbība ar Apvienoto pētījumu centru

- Vides mērmetožu saskaņošana [1].

- Savstarpēji saskaņota mērinstrumentu kalibrēšana [2].

- Datu formas standartizācija.

- Jaunu vides novērojumu metožu un mērinstrumentu izstrāde.

- Citi uzdevumi pēc aģentūras izpilddirektora(-es) un Apvienotā pētījumu centra ģenerāldirektora(-es) vienošanās.

B. Sadarbība ar Eurostat

1. Sistēma tiktāl, cik iespējams, izmantos statistiskās informācijas sistēmu, ko izveidojis Eurostat un statistikas dienesti dalībvalstīs.

2. Par statistikas programmu vides jomā vienosies aģentūras izpilddirektors(-e) un Eurostat ģenerāldirektors(-e), to iesniegs apstiprināšanai aģentūras valdē un Statistikas programmas komitejā.

3. Statistikas programmu izstrādā un ievieš atbilstīgi sistēmai, ko noteikušas tādas statistikas starptautiskās iestādes kā ANO Statistikas komisija, Eiropas Statistiķu konference un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

[1] Sadarbībā šajās jomās ņem vērā arī Kopienas References biroja veikto darbu.

[2] Sadarbībā šajās jomās ņem vērā arī Kopienas References biroja veikto darbu.

--------------------------------------------------