31988L0407

Padomes direktīva

(1988. gada 14. jūnijs)

par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem

(88/407/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā noteikumi attiecībā uz dzīvnieku veselības problēmām Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar liellopiem un cūkām norādīti Direktīvā 64/432/EEK [4], kas pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 3768/85 [5]; tā kā Direktīva 72/462/EEK [6], kas pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 3768/85, turklāt satur noteikumus, kas attiecas uz veterinārās ekspertīzes problēmām, ievedot liellopus un cūkas no trešām valstīm;

tā kā iepriekš minētie noteikumi attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību un importu no trešām valstīm Kopienā ir nodrošinājuši, ka izcelsmes valsts garantē, ka dzīvnieku veselības kritēriji ir izpildīti tā, ka dzīvnieku slimību izplatīšanās risks faktiski ir novērsts, un tā kā spermas tirdzniecības gadījumā tomēr pastāv noteikts risks šādu slimību izplatīšanai;

tā kā atbilstīgi Kopienas politikai valsts noteikumu saskaņošanā attiecībā uz dzīvnieku veselību, kas reglamentē iekšējo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem Kopienā, pašlaik ir jāizveido saskaņota sistēma liellopu spermas tirdzniecībai Kopienas iekšienē un ievedumiem Kopienā;

tā kā Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar spermu dalībvalstīm, kurās sperma tiek savākta, obligāti jānodrošina, ka sperma tiek savākta un apstrādāta apstiprinātos un uzraudzītos spermas savākšanas centros, ka tā tiek iegūta no dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis ir tāds, ka ir novērsts dzīvnieku slimību izplatīšanās risks, ka tā tiek savākta, apstrādāta, uzglabāta un transportēta saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj nodrošināt labu spermas stāvokli atbilstoši prasībām, un ka laikā, kad to transportē uz galamērķa valsti, tai līdzi būtu veterinārais sertifikāts, lai apliecinātu šo saistību izpildi;

tā kā atšķirības Kopienā īstenotajās politikās attiecībā uz vakcināciju pret noteiktām slimībām attaisno pagaidu atkāpes no noteikumiem, ļaujot dalībvalstīm attiecībā pret dažām slimībām izvirzīt prasības papildu aizsardzībai pret šīm slimībām;

tā kā, lai Kopienā importētu spermu no trešām valstīm, būtu jāsastāda trešo valstu saraksts, ņemot vērā dzīvnieku veselības kritērijus; tā kā, ievērojot šādu sarakstu, dalībvalstīm būtu jāgādā, lai ievesta tiktu tikai tāda sperma, kas nāk no spermas savākšanas centriem, kur ievēro attiecīgus standartus un veic oficiālu uzraudzību; tā kā cita starpā attiecībā uz šā saraksta valstīm atkarībā no apstākļiem būtu jāparedz īpaši dzīvnieku veselības nosacījumi; tā kā cita starpā, lai pārbaudītu saskaņu ar šiem standartiem, var tikt veiktas pārbaudes uz vietas;

tā kā būtu jāparedz procedūra, pēc kuras risināmi kādi strīdi, kas var izcelties dalībvalstu starpā par kāda savākšanas centra apstiprinājuma pamatotību;

tā kā dalībvalstis drīkst noraidīt spermas sūtījumu, ja ir konstatēts, ka tas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem; tā kā jābūt iespējai pārsūtīt šādu spermu, ja tas nav pretrunā ar veterinārās pārbaudes apsvērumiem un ja nosūtītājs vai tā pārstāvis to prasa; tā kā cita starpā nosūtītājam vai tā pārstāvim būtu jābūt iespējai uzzināt aizlieguma vai ierobežojuma cēloņus un iegūt eksperta atzinumu;

tā kā, lai novērstu dažu lipīgo slimību pārnēsāšanu, būtu jāizdara importa kontrole, kad spermas sūtījums nonāk Kopienas teritorijā, izņemot ārēja tranzīta gadījumus;

tā kā iekšēja tranzīta gadījumā jādefinē noteikti pasākumiem, ko pēc šādas kontroles veic dalībvalstis;

tā kā būtu jāatļauj dalībvalstīm veikt ārkārtējus pasākumus lipīgu slimību uzliesmojuma gadījumā citā dalībvalstī vai trešā valstī; tā kā ar šādām slimībām saistītās briesmas un aizsardzības pasākumi, kas kļuvuši nepieciešami dalībvalstīs, būtu jānovērtē visā Kopienā vienādi; tā kā Pastāvīgajai veterinārijas komitejai šajā nolūkā būtu jānosaka kārtība ārkārtas gadījumiem Kopienā, saskaņā ar kuru jāveic nepieciešamie pasākumi;

tā kā Komisijai būtu jāuztic noteiktu pasākumu veikšana, lai ieviestu direktīvu; tā kā šādam nolūkam būtu jāizstrādā kārtība ciešai un efektīvai sadarbībai starp Komisiju un dalībvalstīm Pastāvīgajā veterinārijas komitejā;

tā kā šī direktīva neattiecas uz tādas spermas tirdzniecību, kas sagatavota pirms noteiktā datuma, kad dalībvalstīm jāsāk tā ievērot,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Šajā direktīvā paredzēti dzīvnieku veselības nosacījumi, kas piemērojami sasaldētas mājas liellopu spermas iekšējai tirdzniecībai un ievedumiem Kopienā.

2. pants

Šajā direktīvā pēc vajadzības piemēro definīcijas Direktīvas 64/432/EEK 2. pantā un Direktīvas 72/462/EEK 2. pantā.

Turklāt:

a) "sperma" ir apstrādāts vai atšķaidīts mājas liellopa ejakulāts;

b) "spermas savākšanas centrs" ir oficiāli apstiprināta un uzraudzīta iestāde, kas izveidota dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā, kurā sperma tiek sagatavota izmantošanai mākslīgajai apsēk lošanai;

c) "veterinārārsts" ir dalībvalsts vai trešās valsts centrālās kompetentās iestādes nozīmēts veterinārārsts;

d) "centra veterinārs" ir veterinārārsts, kas atbild par to, lai centrā ikdienas darbs atbilstu šīs direktīvas noteiktajām prasībām;

e) "partija" ir spermas daudzums, ko ietver viens sertifikāts;

f) "savākšanas valsts" ir dalībvalsts vai trešā valsts, kurā sperma savākta un no kuras tā tiek nosūtīta uz kādu dalībvalsti;

g) "sertificēta laboratorija" ir laboratorija, kas izvietota dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā un ko kompetentā veterinārā iestāde ir pilnvarojusi izdarīt šajā direktīvā noteiktās pārbaudes;

h) "savāktais daudzums" ir no donora paņemtais spermas daudzums vienā reizē.

II NODAĻA

Kopienas iekšējā tirdzniecība

3. pants

Katra dalībvalsts nodrošina, ka no tās teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju tiek nosūtīta tikai tāda sperma, kas apmierina šādus vispārīgos nosacījumus:

a) spermai, kas paredzēta mākslīgajai apsēklošanai, jābūt savāktai un apstrādātai spermas savākšanas centros, kas apstiprināti atbilstoši dzīvnieku veselības nosacījumiem Kopienas iekšējās tirdzniecības nolūkos saskaņā ar 5. panta 1. punktu;

b) tā var tikt savākta no mājas liellopiem, kuru veselības stāvoklis atbilst B pielikumā noteiktajam;

c) tā ir savākta, apstrādāta, uzglabāta un transportēta saskaņā ar A un C pielikumiem;

d) transportēšanas laikā uz nozīmēto valsti, ievērojot 6. panta 1. punktu, tai līdzi ir veterinārais sertifikāts.

4. pants

1. Neskarot 2. punktu, līdz 1992. gada 31. decembrim dalībvalstis atļauj ievest spermu, kas iegūta no buļļiem ar negatīvu reakciju uz seruma neitralizācijas testu vai Elisa testu, kas nosaka liellopu infekciju rhino-tracheitis/infectious pustular vulvo-vaginitis, vai no tādiem, kas uzrādījuši pozitīvu rezultātu pēc vakcinēšanas saskaņā ar šo direktīvu.

Līdz 1992. gada 31. decembrim dalībvalstis atļauj ievest spermu, kas iegūta no buļļiem ar pozitīvu reakciju uz seruma neitralizācijas testu vai Elisa testu, kas nosaka liellopu infekciju rhino-tracheitis/infectious pustular vulvo-vaginitis, un no tādiem, kas nav bijuši vakcinēti saskaņā ar šo direktīvu.

Šajā gadījumā katrs sūtījums jāpakļauj pārbaudei, inokulējot dzīvu organismu un/vai veicot vīrusu izolēšanas testu.

Šīs prasības neattiecas uz to dzīvnieku spermu, kuriem pirms to pirmās vakcinēšanas apsēklošanas centrā ir bijusi negatīva reakcija uz testiem, kas norādīti pirmajā daļā.

Balstoties uz divpusēju vienošanos, šīs pārbaudes var izdarīt kā savākšanas valstī, tā arī saņēmējā valstī.

Līdz 1992. gada 1. janvārim Padome šo punktu izskata no jauna, balstoties uz Komisijas ziņojumu, kam var būt pievienoti atbilstoši priekšlikumi.

2. Dalībvalstis, kurās visos centros visi dzīvnieki ir tikai ar negatīvu reakciju uz seruma neitralizācijas testu vai Elisa testu, drīkst atteikties ievest savā teritorijā spermu no centriem, kuros šāda statusa nav.

Saskaņā ar kārtību, kas norādīta 19. pantā, iepriekšminētos noteikumus drīkst attiecināt tikai uz dalībvalsts teritorijas daļu, kurā visos centros visi dzīvnieki ir tikai ar negatīvu reakciju uz seruma neitralizācijas testu vai Elisa testu.

3. Neskarot citus Kopienas noteikumus, dalībvalstis, kurās neveic vakcinēšanu pret mutes un nagu sērgu, nedrīkst iebilst pret tādu dzīvnieku spermas ievešanu, kas vakcinēti saskaņā ar šo direktīvu.

Šajā gadījumā līdz 10 % no katra savāktā spermas daudzuma, kas paredzēts pārdošanai (vismaz piecus pilienus), drīkst izmantot mutes un nagu sērgas vīrusu izolācijas testam saņēmējas dalībvalsts laboratorijā vai laboratorijā, ko norādījusi šī dalībvalsts. Ja rezultāts ir pozitīvs, spermas pieņemšanu drīkst noraidīt.

5. pants

1. Dalībvalsts, kuras teritorijā ir izvietots spermas savākšanas centrs, nodrošina, ka 3. panta a) punktā paredzētais apstiprinājums tiek piešķirts tikai tad, ja ir ievēroti A pielikuma noteikumi un ja spermas savākšanas centrs spēj izpildīt šīs direktīvas noteikumus.

Dalībvalsts arī nodrošina, ka veterinārārsts uzrauga šo noteikumu ievērošanu un anulē apstiprinājumu, ja viens vai vairāki noteikumi nav ilgāku laiku ievēroti.

2. Visus apstiprinātos spermas savākšanas centrus reģistrē, katram centram piešķirot veterināro reģistrācijas numuru. Katra dalībvalsts nosūta spermas savākšanas centru sarakstu un centru veterināros reģistrācijas numurus pārējām dalībvalstīm un Komisijai un paziņo par katru apstiprinājuma anulēšanu.

Kad dalībvalsts uzskata, ka spermas savākšanas centrs citā dalībvalstī nav ievērojis vai ilgāk vairs nevar ievērot apstiprinājuma pamatnoteikumus, tā informē kompetento valsts iestādi. Pēdējā minētā iestāde veic visus nepieciešamos pasākumus un informē citas dalībvalsts kompetento iestādi par pieņemtajiem lēmumiem un to iemesliem.

Ja šai citai dalībvalstij ir aizdomas, ka nepieciešamie pasākumi nav veikti vai ir neatbilstīgi, tā par to informē Komisiju, kura pieprasa viena vai vairāku veterināro ekspertu atzinumus. Ievērojot šo atzinumu, dalībvalstīm ir tiesības saskaņā ar kārtību, ko nosaka 19. pants, īslaicīgi aizliegt ievest spermu no konkrētā centra.

Šādu sankciju drīkst anulēt saskaņā ar kārtību, ko nosaka 19. pants, ievērojot viena vai vairāku veterināro ekspertu jaunākos atzinumus.

Veterinārajiem ekspertiem jābūt no citām dalībvalstīm, kas nav valstis, kas iesaistītas konfliktā.

Vispārīgās normas šā panta piemērošanai jāpieņem saskaņā ar kārtību, ko nosaka 18. pants.

6. pants

1. Dalībvalstis pieņem spermu pēc tam, kad uzrādīts veterinārais sertifikāts, ko saskaņā ar D pielikumu izdevis savācējas dalībvalsts veterinārārsts.

Šim sertifikātam:

a) jābūt vismaz vienā no oficiālajām valodām savākšanas dalībvalstī un vienā no oficiālajām valodām saņēmējā dalībvalstī;

b) oriģinālā jābūt līdzi sūtījumam līdz tā galamērķim;

c) jābūt sastādītam uz vienas papīra lapas;

d) jābūt sastādītam priekš viena vienīga saņēmēja.

2. a) Saņēmēja dalībvalsts drīkst aizliegt pieņemt nosūtīto preci, ja dokumentu pārbaudē atklāj, ka nav ievērots 3. pants;

b) saņēmēja dalībvalsts drīkst veikt nepieciešamos pasākumus, ieskaitot uzglabāšanu karantīnā, lai iegūtu skaidrus pierādījumus tajos gadījumos, kad ir aizdomas, ka sperma ir inficēta vai piesārņota ar patogēniem organismiem;

c) lēmumos atbilstoši a) un b) apakšpunktiem ir jābūt paredzētai iespējai pēc nosūtītāja vai tā pārstāvja pieprasījuma atļaut spermas nosūtīšanu atpakaļ ar noteikumu, ka tas nav pretrunā ar dzīvnieku veselības apsvērumiem.

3. Ja spermas pieņemšana aizliegta, balstoties uz kādu no 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem iemesliem, un savācēja dalībvalsts 30 dienu laikā nav atļāvusi nosūtīt spermu atpakaļ, saņēmējas dalībvalsts kompetentā veterinārā iestāde var likt to iznīcināt.

4. Kompetentās veterinārās iestādes lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 2. un 3. punktu kopā ar pamatojumu jāpaziņo nosūtītājam vai tā pārstāvim.

7. pants

1. Šī direktīva neietekmē apelācijas iespējas, ko dalībvalstu pašreizējā likumdošana paredz attiecībā uz lēmumiem, kurus kompetentās iestādes pieņēmušas saskaņā ar šo direktīvu.

Pēc pieprasījuma šie pieņemtie lēmumis nekavējoties rakstiski jāpaziņo nosūtītājam vai tā pārstāvim ar norādi uz pašreizējā likumdošanā paredzētajām apelācijas iespējām, kā arī to formām un termiņiem, kas ir jāievēro. Lēmumi arī jāpaziņo savākšanas vai izcelsmes dalībvalsts kompetentajai veterinārajai iestādei.

2. Katra dalībvalsts pieļauj, ka pirms citu kompetentās iestādes pasākumu veikšanas nosūtītājiem, kuru spermas sūtījumi pakļauti šādiem 6. panta 2. punktā paredzētiem pasākumiem, ir tiesības iegūt veterinārā eksperta atzinumu, lai noteiktu, vai 6. panta 2. punkts ir ievērots.

Veterinārajam ekspertam jābūt no citas dalībvalsts, kas nav ne savākšanas dalībvalsts, ne saņēmēja dalībvalsts.

Pēc dalībvalstu priekšlikuma Komisija sastāda to veterināro ekspertu sarakstu, kuriem var uzdot izstrādāt šādus atzinumus. Vispārīgas normas šā panta piemērošanai un jo īpaši kārtību, kurai jāseko, formulējot šos atzinumus, jāpieņem saskaņā ar kārtību, kas noteikta 18. pantā.

III NODAĻA

Imports no trešām valstīm

8. pants

1. Dalībvalsts drīkst atļaut importēt spermu no tām trešām valstīm, kuras ir sarakstā, kas sastādīts saskaņā ar 19. pantā noteikto kārtību. Šo sarakstu drīkst papildināt vai grozīt saskaņā ar kārtību, kas noteikta 18. pantā.

2. Izlemjot, vai trešo valsti drīkst ietvert atbilstošajā sarakstā, kas minēts 1. punktā, īpaši ņem vērā:

a) veselības stāvokli visiem liellopiem, citiem mājlopiem un savvaļas dzīvniekiem trešā valstī, jo īpaši attiecībā uz eksotiskajām dzīvnieku slimībām, kā arī vides veselības stāvokli šajā valstī, kas var apdraudēt dzīvnieku veselību dalībvalstīs;

b) to, cik ātri un regulāri trešā valsts sniedz informāciju par tās teritorijā pastāvošajām dzīvnieku infekcijas slimībām, sevišķi par tām slimībām, kas minētas Starptautiskās Epizootisko slimību pārvaldes A un B sarakstos;

c) šo valstu noteikumus par dzīvnieku slimību profilaksi un apkarošanu;

d) šīs valsts veterināro dienestu struktūru un pilnvaras;

e) dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumu organizēšanu un ieviešanu;

f) garantijas, ko trešā valsts spēj dot attiecībā uz šīs direktīvas ievērošanu.

3. Sarakstu, kas minēts 1. punktā, un visus grozījumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

1. Saskaņā ar kārtību, ko nosaka 19. pants, sastāda tādu trešo valstu spermas savākšanas centru sarakstu, no kuriem dalībvalstis drīkst atļaut importēt spermu. Sarakstu drīkst papildināt un grozīt saskaņā ar to pašu kārtību.

2. Izlemjot, vai trešās valsts spermas savākšanas centru drīkst iekļaut 1. punktā minētajā sarakstā, īpaši ņem vērā spermas sagatavošanas sistēmas uzraudzību trešā valstī, veterinārā dienesta pilnvaras un uzraudzību, kurai pakļauti spermas savākšanas centri.

3. Spermas savākšanas centru drīkst iekļaut 1. punktā minētajā sarakstā tikai tad, ja:

a) tas atrodas vienā no valstīm, kas iekļautas sarakstā, kurš minēts 8. panta 1. punktā;

b) tas izpilda A pielikuma I un II daļas prasības;

c) attiecīgās trešās valsts veterinārie dienesti to ir oficiāli apstiprinājuši kā eksportētāju uz Kopienu;

d) tas atrodas attiecīgās trešās valsts centra veterinārārsta uzraudzībā;

e) tas tiek pakļauts attiecīgās trešās valsts veterinārārsta regulārai inspekcijai vismaz divas reizes gadā.

10. pants

1. Spermai jābūt savāktai no dzīvniekiem, kuri pirms spermas savākšanas vismaz sešus mēnešus atradušies trešā valstī, kas iekļauta sarakstā saskaņā ar 8. panta 1. punktu.

2. Neskarot 8. panta 1. punktu un šā panta 1. punktu, dalībvalstis neatļauj spermas importēšanu no trešās valsts, kas atrodas sarakstā, ja sperma neatbilst dzīvnieku veselības prasībām, lai no šīs valsts importētu spermu saskaņā ar kārtību, ko nosaka 18. pants.

Pieņemot prasības, kas minētas šā punkta iepriekšējā daļā, apsver:

a) veselības stāvokli apgabalā ap spermas savākšanas centru, īpaši atsaucoties uz slimībām, kas norādītas Starptautiskās Epizootisko slimību pārvaldes A sarakstā;

b) veselības stāvokli spermas savākšanas centra ganāmpulkam, ieskaitot testēšanas prasības;

c) donoru dzīvnieku veselības stāvokli un testēšanas prasības;

d) testēšanas prasības attiecībā uz spermu.

3. Pieņemot saskaņā ar 2. punktu dzīvnieku veselības nosacījumus attiecībā uz liellopu tuberkulozi un brucelozi, pamatojas uz standartiem, kas noteikti Direktīvas 64/432/EEK A pielikumā. Saskaņā ar kārtību, ko nosaka 18. pants, atkarībā no konkrētā gadījuma drīkst nolemt atkāpties no šiem nosacījumiem, ja attiecīgā trešā valsts nodrošina līdzīgas dzīvnieku veselības garantijas; šajā gadījumā dzīvnieku veselības nosacījumi, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kas minēti šīs direktīvas A pielikumā, nosaka saskaņā ar šo pašu kārtību, lai atļautu ievest attiecīgos dzīvniekus spermas savākšanas centros.

4. Analoģiski piemēro 4. pantu.

11. pants

1. Dalībvalstīm atļauj spermas ievešanu tikai pēc tam, kad uzrādīts veterinārais sertifikāts, ko sastādījis un parakstījis tās trešās valsts veterinārārsts, kurā sperma savākta.

Šis sertifikāts:

a) jāsastāda vismaz vienā no oficiālajām valodām saņēmējā dalībvalstī un vienā no oficiālajām valodām tajā dalībvalstī, kur tiek izdarīta importa kontrole, kas paredzēta 12. pantā;

b) oriģinālā jāpievieno, nosūtot spermu;

c) jāsastāda uz vienas papīra lapas;

d) jāsastāda priekš viena vienīga saņēmēja.

2. Sertifikāts jāsastāda atbilstoši paraugam, kas izveidots saskaņā ar kārtību, kas noteikta 19. pantā.

12. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka katru spermas sūtījumu, kas nonāk Kopienas muitas teritorijā, pakļauj kontrolei, pirms tas tiek izlaists brīvā apritē vai nodots muitas rīcībā, un aizliedz šīs spermas ievešanu Kopienā, ja importa kontrole, kas izdarīta ievedot, atklāj, ka:

- sperma nav no tādas trešās valsts teritorijas, kas iekļauta sarakstā saskaņā ar 8. panta 1. punktu,

- sperma nav no savākšanas centra, kas iekļauts sarakstā, kā paredzēts 9. panta 1. punktā,

- sperma ir no tādas trešās valsts teritorijas, no kuras imports ir aizliegts saskaņā ar 15. panta 2. punktu,

- spermas sūtījumam pievienotais veterinārais sertifikāts neatbilst nosacījumiem, kas noteikti 11. pantā, un nav apstiprināts, ievērojot tos.

Šo punktu nepiemēro spermas sūtījumiem, kas nonāk Kopienas muitas teritorijā un tiek pakļauti muitas tranzīta režīmam nosūtīšanai saņēmējam ārpus iepriekšminētās teritorijas.

Tomēr to piemēro, ja, transportējot spermas sūtījumus caur Kopienas teritoriju, atsakās no muitas tranzīta.

2. Saņēmēja dalībvalsts var veikt nepieciešamos pasākumus, ieskaitot uzglabāšanu karantīnā, lai iegūtu skaidrus pierādījumus gadījumos, ja ir aizdomas, ka iespējams piesārņojums ar patogēniem organismiem.

3. Ja spermas pieņemšana ir aizliegta, balstoties uz 1. vai 2. punktu, un ja trešā valsts, kas spermu eksportējusi, 30 dienu laikā nav atļāvusi spermas nosūtīšanu atpakaļ, saņēmējas dalībvalsts kompetentā veterinārā iestāde var uzdot tā iznīcināšanu.

13. pants

Sūtot uz citas dalībvalsts teritoriju, katram spermas sūtījumam, ko dalībvalsts atļauj ievest Kopienas teritorijā, pamatojoties uz kontroli, kas noteikta 12. panta 1. punktā, ir jāpievieno sertifikāta oriģināls vai autentificēta kopija, ko abos gadījumos apstiprinājusi kompetentā iestāde, kas bijusi atbildīga par pārbaudi, kas izdarīta saskaņā ar 12. pantu.

14. pants

Ja nolemts veikt iznīcināšanas pasākumus saskaņā ar 12. panta 3. punktu, visas izmaksas sedz nosūtītājs, saņēmējs vai to pārstāvis, nesaņemot valsts kompensāciju.

IV NODAĻA

Drošības un kontroles pasākumi

15. pants

1. Ja spermas ievešana no citas dalībvalsts rada dzīvnieku slimību izplatīšanās draudus dalībvalsts teritorijā, tā drīkst veikt šādus pasākumus:

a) epizootisko slimību uzliesmojuma gadījumā citā dalībvalstī dalībvalsts drīkst uz laiku ierobežot vai aizliegt ievest spermu no tās dalībvalsts apgabaliem, kuros slimība ir izplatījusies;

b) ja epizootiskā slimība kļūst plaši izplatīta vai notiek tālāka smagas dzīvnieku infekcijas slimības izplatīšanās, dalībvalsts drīkst uz laiku ierobežot vai aizliegt ievest spermu no visas šīs citas dalībvalsts teritorijas.

Katra dalībvalsts nekavējoties informē citas dalībvalstis un Komisiju par jebkuras pirmajā daļā minētās slimības uzliesmojumu un pasākumiem, kas veikti, lai apturētu šīs slimības izplatīšanos. Tā arī nekavējoties informē citas dalībvalstis par slimības izbeigšanos.

2. Neskarot 8., 9. un 10. pantu, ja kādā trešā valstī uzliesmo vai izplatās dzīvnieku infekcijas slimība, ko var izraisīt sperma un kas spēj apdraudēt mājlopu veselību kādā dalībvalstī, vai gadījumā, kad to attaisno kāds ar dzīvnieku veselību saistīts apsvērums, saņēmēja dalībvalsts aizliedz šādas spermas importēšanu neatkarīgi no tā, vai to veic tieši vai netieši caur citu dalībvalsti, un no tā, vai sperma nāk no trešās valsts kopumā vai vienīgi no kādas tās teritorijas daļas.

3. Par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, pamatojoties uz 1. un 2. punktu, un šādu pasākumu atcelšanu kopā ar apsvērumiem, kas pamato šādus pasākumus, nekavējoties ziņo citām dalībvalstīm un Komisijai.

Saskaņā ar kārtību, kas noteikta 18. pantā, var nolemt, ka šie pasākumi jāgroza, īpaši, lai saskaņotu tos ar citu dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem, vai ka tie jāatceļ.

4. Ja rodas 1. un 2. punktā paredzētā situācija un ja ir nepieciešams, ka citas dalībvalstis arī piemēro šos pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šiem punktiem un vajadzības gadījumā grozīti saskaņā ar 3. punktu, tiek paredzēti atbilstoši pasākumi saskaņā ar 18. pantā noteikto kārtību.

5. Kādas trešās valsts ievedumu pārsūtīšanu atļauj saskaņā ar 18. pantā noteikto kārtību.

16. pants

1. Komisijas veterinārais eksperts sadarbībā ar dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm drīkst izdarīt kontroli uz vietas, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienotu piemērošanu.

Savākšanas valsts, kuras teritorijā izdara kontroli, sniedz visu nepieciešamo palīdzību ekspertiem, kas veic savus pienākumus. Komisija informē savākšanas valsti par pētījumu rezultātiem.

Savākšanas valsts veic jebkurus pasākumus, kas var izrādīties nepieciešami, apsverot pētījumu rezultātus. Ja savākšanas valsts neveic šos pasākumus, Komisija pēc situācijas izpētes Pastāvīgajā veterinārijas komitejā var piemērot 5. panta 2. punkta ceturtās daļas un 9. panta 1. punkta noteikumus.

2. Šā panta ieviešanas vispārīgie noteikumi, īpaši tie, kas attiecas uz 1. punkta pirmajā daļā minēto kontroļu veikšanas biežumu un metodi, jāpieņem saskaņā ar 19. pantā izklāstīto kārtību.

V NODAĻA

Noslēguma noteikumi

17. pants

Lēmumus par grozījumiem šīs direktīvas pielikumos, īpaši, lai pielāgotu tos sasniegumiem tehnoloģijā, pēc Komisijas ierosinājuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem Padome.

18. pants

1. Ja jāievēro šajā pantā noteiktā kārtība, priekšsēdētājs pēc paša iniciatīvas vai dalībvalsts pārstāvja lūguma nosūta izskatāmo jautājumu uz Pastāvīgo veterinārijas komiteju (turpmāk saukta "Komiteja"), kas izveidota ar Padomes 1968. gada 15. oktobra lēmumu.

2. Dalībvalstu pārstāvju balsis šajā Komitejā vērtē saskaņā ar Līguma 148. panta 2. punktu. Priekšsēdētājs balsošanā nepiedalās.

3. Komisijas pārstāvis ziņo Komitejai par veicamo pasākumu projektiem. Komiteja sniedz savu atzinumu par šiem pasākumiem divu dienu laikā. Atzinumu pieņem ar 54 balsu vairākumu.

4. Komisija nekavējoties apstiprina un veic pasākumus, ja tie saskan ar Komitejas atzinumu. Ja tie nesaskan ar komitejas atzinumu vai arī ja tas nav saņemts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem. Padome apstiprina pasākumus ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trīs mēnešu laikā pēc priekšlikumu iesniegšanas Padome nav apstiprinājusi nekādus pasākumus, tad Komisija nekavējoties apstiprina un veic paredzētos pasākumus, izņemot gadījumu, kad Padome ir pieņēmusi noraidošu lēmumu par iepriekšminētajiem pasākumiem ar vienkāršu balsu vairākumu.

19. pants

1. Ja jāievēro šajā pantā noteiktā kārtība, priekšsēdētājs pēc paša iniciatīvas vai dalībvalsts pārstāvja lūguma nekavējoties nosūta izskatāmo jautājumu Komitejai.

2. Dalībvalstu pārstāvju balsis šajā Komitejā vērtē saskaņā ar Līguma 148. panta 2. punktu. Priekšsēdētājs balsošanā nepiedalās.

3. Komisijas pārstāvis ziņo Komitejai par veicamo pasākumu projektiem. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu laikā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no problēmas steidzamības. Atzinumu pieņem ar 54 balsu vairākumu.

4. Komisija nekavējoties apstiprina un veic paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar Komitejas atzinumu. Ja tie nesaskan ar Komitejas atzinumu vai arī ja tas nav saņemts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem. Padome apstiprina pasākumus ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja pēc 15 dienām, kopš iesniegti priekšlikumi, Padome nav apstiprinājusi nekādus pasākumus, tad Komisija apstiprina paredzētos pasākumus un nekavējoties tos veic, izņemot gadījumu, kad Padome ir noraidījusi iepriekšminētos pasākumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

20. pants

1. Šī direktīva neattiecas uz spermu, kas savākta un sagatavota dalībvalstīs pirms 1990. gada 1. janvāra.

2. Līdz to lēmumu spēkā stāšanās datumam, kas pieņemti atbilstoši 8., 9. un 10. pantam, dalībvalstis spermas importam no trešām valstīm nepiemēro labvēlīgākus nosacījumus par tiem, kas izriet no II nodaļas piemērošanas.

21. pants

Normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā vēlākais līdz 1990. gada 1. janvārim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

22. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1988. gada 14. jūnijā

Padomes vārdā —

prezidents

I. Kiechle

[1] OV C 267, 6.10.1983., 5. lpp.

[2] OV C 342, 19.12.1983., 11. lpp.

[3] OV C 140, 28.5.1984., 6. lpp.

[4] OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.

[5] OV L 362, 31.12.1985., 8. lpp.

[6] OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

I NODAĻA

SPERMAS SAVĀKŠANAS CENTRU APSTIPRINĀŠANAS NOSACĪJUMI

Spermas savākšanas centriem:

a) jābūt pastāvīgā centra veterinārārsta uzraudzībā;

b) obligāti ir pieejamas vismaz:

i) dzīvnieku novietnes ar izolēšanas iespējām;

ii) spermas savākšanas iekārtas, to skaitā atsevišķa telpa iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai vai sterilizēšanai;

iii) spermas apstrādes telpa, kam nav nepieciešams atrasties tajā pašā vietā;

iv) spermas uzglabāšanas telpa, kam nav nepieciešams atrasties tajā pašā vietā;

c) jābūt būvētiem vai izolētiem tā, ka tiek novērsta saskare ar mājlopiem ārpusē;

d) jābūt būvētiem tā, ka dzīvnieku novietni un spermas savākšanas, apstrādes un uzglabāšanas iekārtas var viegli tīrīt un dezinficēt;

e) jābūt pieejamām dzīvnieku izolēšanas novietnēm, kurām nav tiešas saskares ar normālo dzīvnieku novietnēm;

f) jābūt tā plānotiem, ka dzīvnieku novietnes ir fiziski atdalītas no spermas apstrādes telpas un abas šīs telpas ir atdalītas no spermas uzglabāšanas telpas.

II NODAĻA

SPERMAS SAVĀKŠANAS CENTRU UZRAUDZĪBAS NOSACĪJUMI

Savākšanas centri:

a) jāuzrauga tā, lai tajos turētu tikai tās sugas dzīvniekus, kuru sperma tiek savākta. Var pieļaut, ka centrā ir arī citi mājdzīvnieki, kas obligāti nepieciešami normālai savākšanas centra darbībai, ar noteikumu, ka tie nesagādā inficēšanās draudus tām sugām, kuru sperma tiek savākta, un tie atbilst centra veterinārārsta izvirzītajām prasībām;

b) jāuzrauga tā, lai visi liellopi centrā tiktu iekļauti reģistrā, norādot ziņas par šķirni, dzimšanas datumu un katra dzīvnieka identificējumu, kā arī tiktu reģistrētas visas slimību pārbaudes un izdarītās vakcinācijas, sniedzot arī ziņas no katra dzīvnieka slimības/veselības lietas;

c) tiek regulāri vismaz divreiz gadā pakļauti inspekcijai, ko veic apstiprināts veterinārārsts, kas šīs inspekcijas laikā pārbauda, kā tiek ievēroti apstiprinājuma un uzraudzības nosacījumi;

d) jāuzrauga tā, ka tur neiekļūst nepiederošas personas. Turklāt atļautajiem apmeklētājiem jāpakļaujas centra veterinārārsta izdotajiem noteikumiem;

e) nodarbina tehniski kompetentus darbiniekus, kas atbilstoši apmācīti dezinficēšanas procedūru veikšanā un to higiēnas prasību ievērošanā, kas ļauj novērst slimību izplatīšanos;

f) jāuzrauga tā, lai:

i) apstiprinātajos centros apstrādātu un uzglabātu tikai apstiprinātajos centros savākto spermu, tai nenonākot saskarē ar jebkādu citu spermas sūtījumu. Tomēr spermu, kas nav savākta apstiprinātajā centrā, drīkst apstrādāt apstiprinātos savākšanas centros ar noteikumu, ka:

- šī sperma iegūta no liellopiem, kuri atbilst B pielikuma I nodaļas 1. punkta d) apakšpunkta i), ii), iii) un v) punkta nosacījumiem,

- apstrādāšana tiek izdarīta ar atsevišķu iekārtu vai citā laikā nekā tās spermas apstrāde, kas paredzēta Kopienas iekšējai tirdzniecībai, iekārtu vēlāk pēc izmantošanas tīrot un sterilizējot,

- šo spermu nedrīkst izmantot Kopienas iekšējā tirdzniecībā, un tā ne uz brīdi nedrīkst saskarties vai tikt uzglabāta kopā ar spermu, kas paredzēta Kopienas iekšējai tirdzniecībai,

- šo spermu identificē, marķējot atšķirīgi no tās, kuras marķēšanas noteikumi paredzēti vii) punktā;

ii) spermas savākšana, apstrādāšana un uzglabāšana var notikt tikai šim nolūkam paredzētās vietās un saskaņā ar visstingrākajiem higiēnas nosacījumiem;

iii) visi aparāti, kas savākšanas un apstrādāšanas laikā nokļūst saskarē ar spermu vai donora dzīvnieku, pirms izmantošanas ir pareizi jādezinficē vai jāsterilizē;

iv) dzīvnieku izcelsmes produktu, ko izmanto spermas apstrādāšanā, ieskaitot piedevas vai šķīdinātājus, iegūšanas avoti nedrīkst saturēt apdraudējumu dzīvnieku veselībai vai pirms izmantošanas tie jāapstrādā tā, lai šādu apdraudējumu novērstu;

v) uzglabāšanas trauki un transportēšanas trauki ir pareizi jādezinficē vai jāsterilizē pirms katras uzpildīšanas sākšanas;

vi) izmantotais kriogēnais aģents nedrīkst būt iepriekš izmantots attiecībā uz citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem;

vii) katra atsevišķa spermas deva ir skaidri jāmarķē tādā veidā, lai spermas savākšanas datumu un šķirni un donora dzīvnieka identificējumu, kā arī centra nosaukumu vajadzības gadījumā koda veidā varētu viegli konstatēt; šīs marķēšanas raksturojumu un veidu nosaka saskaņā ar kārtību, kas noteikta 19. pantā.

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

I NODAĻA

NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI DZĪVNIEKU PĀRVIETOŠANAI APSTIPRINĀTĀ SPERMAS SAVĀKŠANAS CENTRĀ

1. Visi liellopi, kas uzņemti spermas savākšanas centrā:

a) obligāti tiek pakļauti vismaz 30 dienu izolācijas periodam īpašā šim nolūkam paredzētā dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātā novietnē, kur var atrasties vienīgi pārnadžu dzīvnieki ar vismaz tādu pašu veselības stāvokli;

b) pirms ievietošanas a) apakšpunktā aprakstītajā izolācijas novietnē obligāti ir izvēlēti tādā ganāmpulkā:

i) kas oficiāli atzīts par brīvu no tuberkulozes;

ii) kas oficiāli atzīts par brīvu no brucelozes vai kas ir brīvs no brucelozes.

Dzīvniekus iepriekš nedrīkst turēt zemāka statusa ganāmpulkā;

c) nāk no ganāmpulka, kurā nav liellopu leikozes, vai ir dzimuši no govīm, kas bijušas pakļautas seroloģiskajam liellopu leikozes testam un uzrādījušas negatīvu rezultātu ne vairāk kā 30 dienas pirms dzīvnieka uzņemšanas centrā.

Ja šī prasība nav izpildīta, sperma nedrīkst būt tirdzniecības objekts, kamēr donors nav sasniedzis divu gadu vecumu un nav testēts saskaņā ar II nodaļas 1. punkta iii) apakšpunktu un nav iegūts negatīvs testa rezultāts;

d) pirms izolācijas perioda, kas aprakstīts a) apakšpunktā, un iepriekšējo 30 dienu laikā, tikuši pakļauti turpmāk minētajiem testiem un ir iegūti negatīvi rezultāti:

i) intradermāls tuberkulīna tests, kas izdarīts saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK B pielikumā noteikto kārtību;

ii) seruma aglutinācijas tests, kas izdarīts saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK C pielikumā noteikto kārtību, uzrādot brucellu skaitu mazāku par 30 IU aglutinācijas mililitrā, un gadījumā, kad ganāmpulkā nav sastopama bruceloze, komplementu fiksācijas tests, uzrādot brucellu skaitu mazāku par 20 EEK vienībām mililitrā (20 ICFT vienības);

iii) seroloģiskais liellopu leikozes tests, kas izdarīts saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK G pielikumā noteikto kārtību;

iv) seruma neitralizācijas tests vai Elisa tests attiecībā uz liellopu rinotraheītu/infekciozo vulvo vaginītu (rhino-tracheitis/infectious pustular vulvo-vaginitis);

v) vīrusu izdalīšanas tests (antivielu tests, izmantojot fluorescence vai imunoperoksidāzes tests) attiecībā uz liellopu vīrusu diareju. Gadījumā, ja dzīvnieks ir jaunāks par sešiem mēnešiem, tests jāatliek, kamēr šis vecums ir sasniegts.

Kompetentā iestāde drīkst atļaut izdarīt testus, kas minēti d) apakšpunktā, izolācijas novietnē ar noteikumu, ka rezultāts ir zināms, pirms sākas 30 dienu izolēšanas periods, kas noteikts e) apakšpunktā;

e) izolācijas periodā, kas aprakstīts a) apakšpunktā, vismaz 30 dienu laikā, tikuši pakļauti turpmāk minētajiem testiem un ir iegūti negatīvi rezultāti:

i) seruma aglutinācijas tests, kas izdarīts saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK C pielikumā noteikto kārtību, uzrādot brucellu skaitu, kas nesasniedz 30 IU aglutinācijas mililitrā, un gadījumā, kad ganāmpulkā nav sastopama bruceloze, komplementa fiksācijas tests, uzrādot brucellu skaitu mazāku par 20 EEK vienībām mililitrā (20 ICFT vienības);

ii) imunofluorescējošs antivielu tests vai Campylobacter foetus infekcijas kultūras tests, izmantojot preputiālu vai mākslīgas dzemdes skalošanas paraugu; sievišķā dzimuma dzīvnieku gadījumā jābūt izdarītam vaginālo gļotu aglutinācijas testam;

iii) Trichomonas foetus mikroskopiska izpēte un kultūras tests, izmantojot preputiālu vai dzemdes skalošanas paraugu; sievišķā dzimuma dzīvnieku gadījumā jābūt izdarītam vaginālo gļotu aglutinācijas testam;

iv) seruma neitralizācijas tests vai Elisa tests attiecībā uz liellopu rinotraheītu/infekciozo vulvo vaginītu (rhino-tracheitis/infectious pustular vulvo-vaginitis);

un tikuši apstrādāti pret leptospirozi ar divām streptomicīna injekcijām ar 14 dienu intervālu (25 mg uz kilogramu dzīvsvara).

Ja kaut viens iepriekšminētais tests izrādās pozitīvs, dzīvnieks tūlīt jāpārvieto no izolācijas novietnes. Grupas izolēšanas gadījumā kompetentajai iestādei jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atlikušos dzīvniekus varētu pieņemt savākšanas centrā saskaņā ar šo pielikumu.

2. Visus testus izdara dalībvalsts sertificētā laboratorijā.

3. Dzīvniekus drīkst uzņemt spermas savākšanas centrā tikai ar centra veterinārārsta speciālu atļauju. Visas pārvietošanas darbības — uzņemšana, izvešana — jāprotokolē.

4. Neviens no spermas savākšanas centrā uzņemtajiem dzīvniekiem uzņemšanas dienā nedrīkst uzrādīt nekādas slimības klīniskās pazīmes. Neskarot 5. punktu, visiem dzīvniekiem jānāk no izolācijas novietnes, kā norādīts 1. punkta a) apakšpunktā, kurai nosūtīšanas dienā jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) tā atrodas kāda apgabala centrā, kur 10 kilometru rādiusā vismaz pēdējo 30 dienu laikā nav bijis mutes un nagu sērgas gadījumu;

b) vismaz pēdējo trīs mēnešu laikā tā bijusi brīva no no mutes un nagu sērgas un brucelozes;

c) vismaz pēdējo 30 dienu laikā tā bijusi brīva no liellopu slimībām, par kurām obligāti jāpaziņo saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK E pielikumā noteikto kārtību.

5. Ja 4. punkta nosacījumi ir izpildīti un parastie II nodaļā minētie testi iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir izdarīti, dzīvniekus drīkst pārvest no viena apstiprinātā spermas savākšanas centra uz otru centru ar līdzvērtīgu statusu bez izolēšanas vai testēšanas, ja pārvešana ir tieša. Šie dzīvnieki nedrīkst nonākt tiešā vai netiešā saskarē ar pārnadžu dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis ir sliktāks, un izmantojamie transporta līdzekļi pirms lietošanas jādezinficē. Ja pārvietošana no viena spermas savākšanas centra uz otru notiek starp dalībvalstīm, tas jāizdara saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK.

II NODAĻA

PARASTIE TESTI UN APSTRĀDE, KAS IR OBLIGĀTA ATTIECĪBĀ UZ VISIEM LIELLOPIEM APSTIPRINĀTAJĀ SPERMAS SAVĀKŠANAS CENTRĀ

1. Visus apstiprinātajā spermas savākšanas centrā turētos buļļus vismaz reizi gadā obligāti pakļauj turpmāk nosauktajiem testiem un apstrādei:

i) intradermāls tuberkulīna tests attiecībā uz tuberkulozi, kas izdarīts saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK B pielikumā noteikto kārtību, kura rezultātam jābūt negatīvam;

ii) seruma aglutinācijas tests attiecībā uz brucelozi, kas izdarīts saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK C pielikumā noteikto kārtību, ar iznākumu mazāk par 30 IU aglutinācijām mililitrā;

iii) seroloģiskais tests attiecībā uz liellopu leikozi, kas izdarīts saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK G pielikumā noteikto kārtību, kura rezultātam jābūt negatīvam;

iv) seruma neitralizācijas tests vai Elisa tests attiecībā uz liellopu rinotraheītu/infekciozo vulvo vaginītu (rhino-tracheitis/infectious pustular vulvo-vaginitis) ar negatīvu rezultātu. Tomēr līdz 1992. gada 31. decembrim vakcināciju pret šīm slimībām drīkst praktizēt seroloģiski negatīviem buļļiem ar vienu temperatūras jutīgu dzīvu vakcīnu, ko izdara intranazāli vai ar divām inaktivētām vakcīnas dozām mazākais triju nedēļu intervālā un lielākais četru nedēļu intervālā; pēc tam vakcinēšana jāatkārto lielākais sešu mēnešu intervālā;

v) imunofluorescējošs antivielu tests vai Campylobacter foetus infekcijas kultūras tests, izmantojot priekšādas vai mākslīgas dzemdes skalošanas paraugu; sievišķā dzimuma dzīvnieku gadījumā jābūt izdarītam vaginālo gļotu aglutinācijas testam.

2. Visus testus izdara dalībvalsts sertificētā laboratorijā.

3. Ja kaut viens iepriekšminētais tests izrādās pozitīvs, dzīvnieks jāizolē un no tā savāktā sperma kopš pēdējā negatīvā testa nedrīkst būt Kopienas iekšējās tirdzniecības objekts.

Sperma, kas savākta no citiem dzīvniekiem centrā, kopš dienas, kad tika iegūts pozitīvs testa rezultāts, jānoliek atsevišķā glabātuvē, un tā nedrīkst būt Kopienas iekšējās tirdzniecības objekts, kamēr veselības stāvoklis centrā ir atjaunots.

--------------------------------------------------

C PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAM OBLIGĀTI ATBILST SPERMA, KAS SAVĀKTA APSTIPRINĀTOS SPERMAS SAVĀKŠANAS CENTROS KOPIENAS IEKŠĒJĀS TIRDZNIECĪBAS NOLŪKOS

1. Spermu iegūst no dzīvniekiem, kas:

a) spermas savākšanas dienā neuzrāda klīniskas slimības pazīmes;

b) i) nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu vai

ii) nāk no centra, kurā visi dzīvnieki tiek pilnā mērā aizsargāti pret A, O un C tipiem;

- un tādējādi tie ir vai nu tādi dzīvnieki, kas pirms uzņemšanas centrā nav bijuši iepriekš vakcinēti pret mutes un nagu sērgu un tādēļ ir saņēmuši divas inaktivētas vīrusa vakcīnas, ko atzinušas un kontrolējušas eksportējošās dalībvalsts kompetentās iestādes, mazākais sešu nedēļu intervālā un lielākais astoņu mēnešu intervālā,

- vai dzīvnieki, kas pirms uzņemšanas centrā bija vakcinēti vismaz trīs reizes lielākais viena gada intervālā.

Izdarot vakcināciju, visiem dzīvniekiem atkārtotā vakcinācija jāsaņem lielākais par 12 mēnešu intervālā;

c) nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu 30 dienu laikā tūlīt pirms savākšanas;

d) ir turēti apstiprinātajā spermas savākšanas centrā vismaz 30 dienas tieši pirms spermas savākšanas;

e) kurus nav atļauts aplecināt dabiski;

f) ir turēti spermas savākšanas centrā, kurā nav bijis mutes un nagu sērgas ne mazāk par trim mēnešiem pirms spermas savākšanas un 30 dienas pēc savākšanas un kas ir izvietots kāda apgabala centrā ar 10 kilometru rādiusu, kurā vismaz pēdējo 30 dienu laikā nav bijis mutes un nagu sērgas gadījumu;

g) ir uzturēti spermas savākšanas centros, kuros periodā, kas sākas 30 dienas pirms spermas savākšanas un beidzas 30 dienas pēc spermas savākšanas, nav bijis liellopu slimību, par kurām obligāti jāpaziņo saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK E pielikumā noteikto kārtību.

2. Turpmāk uzskaitītās antibiotikas jāpievieno tā, lai beigās atšķaidītajā spermā būtu šādas koncentrācijas:

ne mazāk kā: | 500 IU spektinomicīna mililitrā, |

500 IU penicilīna mililitrā, |

150 μg linkomicīna mililitrā, |

300 μg spektinomicīna mililitrā. |

Drīkst pielietot alternatīvu antibiotiku kombināciju ar tādu pašu iedarbību uz campylobacters, leptospires un mycoplasmas.

Tūlīt pēc to pievienošanas atšķaidītā sperma jātur ne mazāk kā 45 minūtes temperatūrā, kas nav mazāka par 5 oC.

3. Spermai, ko paredzēts izmantot Kopienas iekšējā tirdzniecībā:

i) pirms nosūtīšanas ir jābūt uzglabātai apstiprinātos apstākļos ne mazāk kā 30 dienas;

ii) uz saņēmēju dalībvalsti tā ir jātransportē traukos, kas pirms izmantošanas ir tīrīti un dezinficēti vai sterilizēti un kas pirms nosūtīšanas no apstiprinātām uzglabāšanas vietām tiek aizzīmogoti.

--------------------------------------------------

D PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------