31980L0181

Padomes Direktīva

(1979. gada 20. decembris)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu

(80/181/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Padomes 1971. gada 18. oktobra Direktīvu 71/354/EEK [1] par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Padomes Direktīvu 76/770/EEK [2],

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [4],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [5],

tā kā mērvienības ir svarīgas visu mērinstrumentu izmantošanā, lai izteiktu mērījumus vai lieluma rādītājus; tā kā mērvienības izmanto gandrīz visās cilvēku darbības jomās; tā kā ir jānodrošina cik iespējams lielāka skaidrība to izmantošanā; tā kā tāpēc ir jāizstrādā noteikumi to izmantošanai Kopienā saimnieciskiem, sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai administratīviem mērķiem;

tā kā tomēr starptautisko pārvadājumu nozarē ir noslēgtas starptautiskas konvencijas vai nolīgumi, kas ir saistoši Kopienai vai dalībvalstīm; tā kā šīs konvencijas vai nolīgumi ir jāievēro;

tā kā tiesību akti, kas reglamentē mērvienību izmantošanu, dažādās dalībvalstīs atšķiras un tā kavē tirdzniecību; tā kā šādos apstākļos ir jāsaskaņo normatīvie un administratīvie akti, lai novērstu šādus šķēršļus;

tā kā uz mērvienībām attiecas starptautiskas rezolūcijas, kas ir pieņemtas Ģenerālajā svaru un mēru konferencē (CGPM), kas izveidota ar Metra konvenciju, kas parakstīta Parīzē 1875. gada 20. maijā, kuras dalībnieces ir visas dalībvalstis; tā kā šo rezolūciju rezultātā tika izveidota starptautiskā mērvienību sistēma (SI);

tā kā Padome 1971. gada 18. oktobrī ir pieņēmusi Direktīvu 71/354/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai mazinātu šķēršļus tirdzniecībai, pieņemot starptautisko mērvienību sistēmu Kopienas līmenī; tā kā Direktīva 71/354/EEK ir grozīta ar Pievienošanās aktu un Direktīvu 76/770/EEK;

tā kā šie Kopienas noteikumi nav novērsuši visus šķēršļus šajā jomā; tā kā Direktīva 76/770/EEK paredz līdz 1979. gada 31. decembrim pārbaudīt stāvokli attiecībā uz tās pielikuma D nodaļā uzskaitītajām mērvienībām, nosaukumiem un simboliem; tā kā arī ir pierādījusies vajadzība pārbaudīt stāvokli attiecībā uz dažām citām mērvienībām;

tā kā tādēļ, lai izvairītos no nopietnām grūtībām, ir jāparedz pārejas laiks, kad var pakāpeniski atteikties no mērvienībām, kas neatbilst starptautiskajai sistēmai; tā kā tomēr ir svarīgi ļaut dalībvalstīm, kas to vēlas, savas valsts teritorijā cik iespējams ātri īstenot pielikuma I nodaļas noteikumus; tā kā tāpēc ir jāierobežo šā pārejas laika ilgums Kopienā, reizē ļaujot dalībvalstīm brīvi saīsināt šo laiku;

tā kā pārejas laikā ir būtiski, īpaši, lai aizsargātu patērētājus, saglabāt skaidrību attiecībā uz mērvienību izmantošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm; tā kā dalībvalstu pienākums ļaut izmantot papildu norādes uz produktiem un iekārtām, ko ieved no citām dalībvalstīm, šajā pārejas laikā varētu būt piemērots šim mērķim;

tā kā sistemātiska šādu risinājumu piemērošana visiem mērinstrumentiem, tostarp medicīnas instrumentiem, tomēr ne vienmēr ir vēlama; tā kā dalībvalstīm tāpēc ir jāvar pieprasīt, lai to teritorijā uz mērinstrumentiem lielumu rādījumiem būtu izmantota viena likumīga mērvienība;

tā kā šī direktīva neietekmē jau tirgū esošu ražojumu turpmāku ražošanu; tā kā tā tomēr ietekmē tādu ražojumu un iekārtu laišanu tirgū un lietošanu, uz kuriem lielumu rādītājiem izmantotas mērvienības, kas vairs nav likumīgas mērvienības, ja šādi ražojumi un iekārtas ir vajadzīgas, lai papildinātu vai aizstātu šādu jau tirgū esošu ražojumu, iekārtu vai instrumentu detaļas vai daļas; tā kā tāpēc dalībvalstīm ir jāļauj laist tirgū un lietot šādus ražojumus un iekārtas, lai papildinātu un aizstātu detaļas, pat tad, ja lielumu rādītājiem izmantotas mērvienības, kas vairs nav likumīgas mērvienības, lai varētu turpināt izmantot tirgū jau esošos ražojumus, iekārtas vai instrumentus;

tā kā Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) 1974. gada 1. martā ir apstiprinājusi starptautisku standartu, kā attēlot SI un citas vienības, ko izmanto sistēmās ar ierobežotām rakstzīmju kopām; tā kā Kopienai būtu ieteicams pieņemt risinājumus, kas ar 1974. gada 1. marta ISO 2955 standartu jau ir apstiprināti plašākā starptautiskā mērogā;

tā kā Kopienas noteikumi par mērvienībām ir atrodami vairākos Kopienas tiesību aktos; tā kā mērvienību joma ir tik svarīga, ka ir būtiski, lai tās regulējums būtu atrodams vienā Kopienas tiesību aktā; tā kā šī direktīva tāpēc apvieno visus Kopienas noteikumus šajā sakarā un atceļ Direktīvu 71/354/EEK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šīs direktīvas nozīmē likumīgas mērvienības, kas jāizmanto lielumu izteikšanai, ir:

a) pielikuma I nodaļā uzskaitītās mērvienības;

b) pielikuma II nodaļā uzskaitītās mērvienības līdz dienai, kas jānosaka dalībvalstīm; šī diena nedrīkst būt vēlāk par 1985. gada 31. decembri;

c) pielikuma III nodaļā uzskaitītās mērvienības tikai tajās dalībvalstīs, kur tās ir atļautas 1973. gada 21. aprīlī, un līdz dienai, kas jānosaka šīm dalībvalstīm; šī diena nedrīkst būt vēlāk par dienu, kas jānosaka Padomei līdz 1989. gada 31. decembrim, pamatojoties uz Līguma 100. pantu.

2. pants

a) Saistības, kas izriet no 1. panta, attiecas uz izmantotajiem mērinstrumentiem, mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem ekonomikas, sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai administratīvās pārvaldes jomā.

b) Šī direktīva neietekmē tādu mērvienību izmantošanu gaisa, jūras un dzelzceļu satiksmē, kas nav kā obligātas noteiktas šajā direktīvā, bet kas ir noteiktas starptautiskās konvencijās vai nolīgumos, kas ir saistoši Kopienai vai dalībvalstīm.

3. pants

1. Šajā direktīvā "papildu rādītājs" ir viens vai vairāki lieluma rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas pielikuma I nodaļā, un ko pievieno lieluma rādītājam, kas ir izteikts ar šajā nodaļā ietvertu mērvienību.

2. Papildu rādītāju izmantošana ir atļauta līdz 1989. gada 31. decembrim.

3. Dalībvalstis tomēr var pieprasīt, lai uz mērinstrumentiem lielumu rādījumiem būtu izmantota tikai viena likumīgā mērvienība.

4. Rādītājs, kas izteikts kādā no I nodaļā uzskaitītajām mērvienībām, ir noteicošais. Cita starpā rādītājus, kas ir izteikti mērvienībās, kuras nav uzskaitītas I nodaļā, izsaka rakstzīmēs, kuras nav lielākas par rakstzīmēm, ar kādām izteikti rādītāji I nodaļā uzskaitītajās vienībās.

5. Papildu rādītāju izmantošanu var pagarināt pēc 1989. gada 31. decembra.

4. pants

Mērvienības, kas nav likumīgas vai vairs nav likumīgas, atļauj izmantot:

- ražojumiem un iekārtām, kas jau laistas tirgū un/vai lietošanā šīs direktīvas pieņemšanas dienā,

- ražojumu un iekārtu detaļām un daļām, kas vajadzīgas, lai papildinātu vai aizstātu iepriekšminēto ražojumu un iekārtu detaļas vai daļas.

Mērinstrumentu rādītāju ierīcēm tomēr var prasīt likumīgu mērvienību izmantošanu.

5. pants

1974. gada 1. marta starptautisko standartu ISO 2955 "Informācijas apstrāde — SI un citu vienību attēlošana izmantošanai sistēmās ar ierobežotām rakstzīmju kopām" piemēro jomā, uz kuru attiecas minētā dokumenta 1. punkts.

6. pants

No 1981. gada 1. oktobra ir atcelta Direktīva 71/354/EEK.

Atkāpjoties no Direktīvas 71/354/EEK, dalībvalstis saskaņā ar 1. pantā norādītajiem nosacījumiem tomēr var atļaut vai turpināt ļaut izmantot šādas mērvienības pēc 1979. gada 31. decembra:

dzīvsudraba staba milimetrs | (II nodaļa) |

puāzs | (II nodaļa) |

stokss | (II nodaļa) |

jards | (III nodaļa) |

kvadrātjards | (III nodaļa) |

terma | (III nodaļa) |

7. pants

a) Līdz 1981. gada 1. jūlijam dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu, un par to tās tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro šos tiesību aktus no 1981. gada 1. oktobra.

b) Līdzko šī direktīva ir paziņota, dalībvalstis arī nodrošina to, ka pietiekami drīz, lai Komisija varētu iesniegt savas piebildes, to informē par visiem normatīvo un administratīvo aktu projektiem, ko tās gatavojas pieņemt jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

8. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1979. gada 20. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Tunney

[1] OV L 243, 29.10.1971., 29. lpp.

[2] OV L 262, 27.9.1976., 204. lpp.

[3] OV C 81, 28.3.1979., 6. lpp.

[4] OV C 127, 21.5.1979., 80. lpp.

[5] Atzinums sniegts 1979. gada 24./25. oktobrī (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

I NODAĻA

1. PANTA a) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀS LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS

1. SI MĒRVIENĪBAS UN TO DAUDZKĀRTŅI UN DAĻAS

1.1. SI pamatvienības

|

Lielums | Mērvienība |

Nosaukums | Simbols |

Garums | metrs | m |

Masa | kilograms | kg |

Laiks | sekunde | s |

Elektriskās strāvas stiprums | ampērs | A |

Termodinamiskā temperatūra | kelvins | K |

Vielas daudzums | mols | mol |

Gaismas stiprums | kandela | cd |

SI pamatvienību definīcijas:

Garuma mērvienība

Metrs ir garums, kas ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem vakuumā starojumam, kurš atbilst kriptona-86 atoma pārejai starp līmeņiem 2p10 un 5d5.

(Vienpadsmitā CGPM (1960. gads), 6. rezolūcija).

Masas mērvienība

Kilograms ir masas mērvienība; tas ir vienāds ar starptautiskā kilograma prototipa masu.

(Trešā CGPM (1901. gads), konferences ziņojuma 70. lpp.).

Laika mērvienība

Sekunde ir laiks, kas vienāds ar 9192631770 periodiem starojumam, kurš atbilst cēzija-133 atoma pārejai starp pamatstāvokļa diviem hipersīkstruktūras līmeņiem.

(Trīspadsmitā CGPM (1967. gads), 1. rezolūcija).

Elektriskās strāvas stipruma mērvienība

Ampērs ir tāda pastāvīga strāva, kas, plūstot divos taisnos paralēlos vadītājos ar bezgalīgu garumu un bezgalīgi mazu apaļu šķēlumu, kuri ir novietoti 1 metra attāluma vakuumā, rada starp šiem vadītājiem mijiedarbības spēku, kas ir vienāds ar 2 x 10-7 ņūtoniem uz garuma metru.

(CIPM (1946. gads), 2. rezolūcija, kas apstiprināta devītajā CGPM (1948. gads)).

Termodinamiskās temperatūras mērvienība

Kelvins, termodinamiskās temperatūras mērvienība, ir ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras 1/273,16 daļa.

(Trīspadsmitā CGPM (1967. gads), 4. rezolūcija).

Vielas daudzuma mērvienība

Mols ir vielas daudzums sistēmā, kurā ir tik daudz mikrodaļiņu, cik atomu ir 0,012 kilogramos oglekļa-12.

Lietojot molu, ir jākonkretizē mikrodaļiņas — atomi, molekulas, joni, elektroni, citas daļiņas vai šādu daļiņu noteiktas grupas.

(Četrpadsmitā CGPM (1971. gads), 3. rezolūcija).

Gaismas stipruma mērvienība

Kandela ir gaismas stiprums noteiktā virzienā no avota, kas emitē monohromatiskus starus ar 540 × 1012 hercu frekvenci un kura jauda attiecīgajā virzienā ir 1/683 vata steradiānā.

(Sešpadsmitā CGPM (1979. gads), 3. rezolūcija).

1.1.1. SI temperatūras vienības īpašais nosaukums un simbols, lai izteiktu temperatūru pēc Celsija

|

Lielums | Mērvienība |

Nosaukums | Simbols |

Temperatūra pēc Celsija | Celsija grāds | °C |

Temperatūru pēc Celsija t° nosaka kā starpību t° = T – T0 starp divām termodinamiskām temperatūrām T un T0, ja T0 = 273,15 kelvini. Temperatūras intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība "Celsija grāds" ir vienāda ar mērvienību "kelvins".

1.2. Pārējās SI mērvienības

1.2.1. SI papildvienības

|

Lielums | Mērvienība |

Nosaukums | Simbols |

Plaknes leņķis | radiāns | rad |

Telpas leņķis | steradiāns | sr |

(Vienpadsmitā CGPM (1960. gads), 12. rezolūcija).

SI papildvienību definīcijas:

Plaknes leņķa mērvienība

Radiāns ir plaknes leņķis starp diviem rādiusiem, kas uz riņķa līnijas nošķeļ loku, kura garums ir vienāds ar rādiusu.

(Starptautiskais standarts ISO 31 — I, 1965. gada decembris).

Telpas leņķa mērvienība

Steradiāns ir tāds telpas leņķis, kura virsotne atrodas sfēras centrā un kas uz sfēras virsmas nošķeļ laukumu, kas ir vienāds ar tāda kvadrāta laukumu, kura malas garums ir vienāds ar sfēras rādiusu.

(Starptautiskais standarts ISO 31 - I, 1965. gada decembris).

1.2.2. Atvasinātās SI mērvienības

Mērvienības, kas ir loģiski atvasinātas no SI pamatvienībām un SI papildvienībām, izsaka ar algebrisku izteiksmi kā SI pamatvienību un/vai SI papildvienību pakāpes reizinājumu ar skaitlisku reizinātāju, kas ir vienāds ar 1.

1.2.3. Atvasinātās SI mērvienības, kam ir nosaukumi un simboli

Lielums | Mērvienība | Izteiksme |

Nosaukums | Simbols | Citās SI mērvienībās | SI pamatvienībās vai SI papildvienībās |

Frekvence | hercs | Hz | | s–1 |

Spēks | ņūtons | N | | m · kg · s–2 |

Spiediens, mehāniskais spriegums | paskāls | Pa | N · m–2 | m–1 · kg · s–2 |

Enerģija, darbs; siltuma daudzums | džouls | J | N · m | m2 · kg · s–2 |

Jauda, enerģijas plūsma | vats | W | J · s–1 | m2 · kg · s–3 |

Elektrības daudzums, elektriskais lādiņš | kulons | C | | s · A |

Elektriskais potenciāls, potenciālu starpība (spriegums), elektrodzinējspēks | volts | V | W· A–1 | m2 · kg · s –3 · A–1 |

Elektriskā pretestība | oms | Ω | V · A–1 | m2 · kg · s –3 · A–2 |

Elektrovadītspēja | sīmenss | S | A · V–1 | m–2 · kg–1 · s3 · A2 |

Elektriskā kapacitāte | farads | F | C · V–1 | m–2 · kg–1 · s4 · A2 |

Magnētiskā plūsma | vēbers | Wb | V · s | m2 · kg · s–2 · A–1 |

Magnētiskā indukcija | tesla | T | Wb · m–2 | kg · s–2 · A–1 |

Induktivitāte | henrijs | H | Wb · A–1 | m2 · kg · s –2 ·A–2 |

Gaismas plūsma | lūmens | lm | | cd · sr |

Apgaismojums | lukss | lx | lm · m–2 | m–2 · cd · sr |

Radioaktivitāte (jonizējošais starojums) | bekerels | Bq | | s–1 |

Absorbētā doza, vielā atbrīvotā kinētiskā enerģija, absorbētās dozas rādītājs | grejs | Gy | J · kg–1 | m2 · s–2 |

Ekvivalentā doza | zīverts | Sv | J · kg–1 | m2 · s–2 |

Mērvienības, kas ir atvasinātas no SI pamatvienībām vai papildvienībām, var izteikt ar I nodaļā uzskaitītajām mērvienībām.

Cita starpā atvasinātās SI mērvienības var izteikt ar īpašiem nosaukumiem un simboliem, kas minēti iepriekš tabulā; piemēram, dinamiskās viskozitātes SI mērvienību var izteikt kā m–1 · kg · s–1 vai N · s · m–2 vai Pa · s.

1.3. Priedēkļi un to simboli dažu daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai

Reizinātājs | Priedēklis | Simbols | Reizinātājs | Priedēklis | Simbols |

1018 | eksa | E | 10–1 | deci | d |

1015 | peta | P | 10–2 | centi | c |

1012 | tera | T | 10–3 | mili | m |

109 | giga | G | 10–6 | mikro | μ |

106 | mega | M | 10–9 | nano | n |

103 | kilo | k | 10–12 | piko | p |

102 | hekto | h | 10–15 | femto | f |

101 | deka | da | 10–18 | ato | a |

Masas mērvienības decimāldaudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumus un simbolus veido, pievienojot priedēkli vārdam "grams" un tā simbolu simbolam "g".

Ja atvasinātu mērvienību izsaka kā daļskaitli, tās daudzkārtņus un daļas var apzīmēt, pievienojot priedēkli vienībām skaitītājā vai saucējā, vai šajās abās daļās.

Nedrīkst izmantot saliktus priedēkļus, tas ir, priedēkļus, ko veido, saliekot kopā vairākus iepriekšminētos priedēkļus.

1.4. SI mērvienību decimāldaudzkārtņu un decimāldaļu atļautie īpašie nosaukumi un simboli

Lielums | Mērvienība |

Nosaukums | Simbols | Vērtība |

Tilpums | litrs | l vai L | 1 l = 1 dm3 = 10–3 m3 |

Masa | tonna | t | 1 t = 1 Mg = 103 kg |

Spiediens, mehāniskais spriegums | bārs | bar | 1 bar = 105 Pa |

Piezīme:

1.3. punktā uzskaitītos priedēkļus un to simbolus var izmantot saistībā ar 1.4. tabulā esošajām vienībām un simboliem.

2. VIENĪBAS, KAS IR DEFINĒTAS, PAMATOJOTIES UZ SI MĒRVIENĪBĀM, TAČU NAV TO DECIMĀLDAUDZKĀRTŅI VAI DECIMĀLDAĻAS

Lielums | Mērvienība |

Nosaukums | Simbols | Vērtība |

Plaknes leņķis | apgrieziens*, | | 1 apgrieziens = 2 π rad |

metriskais grāds* vai gons* | gon* | 1 gon = π200 rad |

grāds | ° | 1° = π180 rad |

leņķa minūte | ' | 1' = π10800rad |

leņķa sekunde | " | 1'' = π648000rad |

Laiks | minūte | min | 1 min = 60 s |

stunda | h | 1 h = 3600 s |

diennakts | d | 1 d = 86400 s |

Piezīme:

1.3. punktā minētos priedēkļus var izmantot saistībā ar nosaukumiem "(metriskais) grāds" vai "gons" un simbolu "gon".

3. VIENĪBAS, KAS IR DEFINĒTAS NEATKARĪGI NO SEPTIŅĀM SI PAMATVIENĪBĀM

Atommasas mērvienība ir 12C nuklīda atoma masas viena divpadsmitā daļa.

Elektronvolts ir kinētiskā enerģija, ko elektrons iegūst, pārvietojoties vakuumā no viena punkta uz citu, kura potenciāls ir par vienu voltu lielāks.

Lielums | Mērvienība |

Nosaukums | Simbols | Vērtība |

Masa | atommasas mērvienība | u | 1 u ≈ 1,660565 5 · 10–27 kg |

Enerģija | elektronvolts | eV | 1 eV ≈ 1,602189 2 · 10–19 J |

Šo mērvienību vērtība SI mērvienībās nav precīzi zināma.

Iepriekšminētās vērtības ir ņemtas no Starptautiskās zinātnieku savienību padomes CODATABulletin 1973. gada decembra 11. numura.

Piezīme:

1.3. punktā uzskaitītos priedēkļus un to simbolus var izmantot saistībā ar šīm divām vienībām un to simboliem.

4. MĒRVIENĪBAS UN MĒRVIENĪBU NOSAUKUMI, KO ATĻAUTS IZMANTOT TIKAI ĪPAŠĀS NOZARĒS

Lielums | Mērvienība |

Nosaukums | Simbols | Vērtība |

Optisko sistēmu optiskais stiprums | dioptrija* | | 1 dioptrija = 1 m–1 |

Dārgakmeņu masa | metriskais karāts | | 1 metriskais karāts = 2 · 10–4 kg |

Lauksaimniecības zemes un apbūves gabalu platība | Ārs | a | 1 a = 102 m2 |

Tekstilšķiedru un pavedienu garuma vienības masa | tekss* | tex* | 1 tex = 10–6 kg · m–1 |

Piezīme:

Salikteņos ar minēto vienību nosaukumiem var lietot 1.3. punktā minētos priedēkļus. Bet "a" daudzkārtni 102 sauc par "hektāru".

5. SALIKTAS MĒRVIENĪBAS

Kombinējot I nodaļā uzskaitītās mērvienības, veido saliktas mērvienības.

II NODAĻA

1. PANTA b) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀS LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS

LIELUMI, MĒRVIENĪBU NOSAUKUMI, SIMBOLI UN VĒRTĪBAS

Lielums | Mērvienība |

Nosaukums | Simbols | Vērtība |

Asinsspiediens | dzīvsudraba staba milimetrs* | mm Hg* | 1 mm Hg = 133,322 Pa |

Plaknes leņķis | | g* | 1g = π200rad |

Radioaktīvā starojuma avota aktivitāte | kirī | Ci | 1 Ci = 3, 7 · 1010 Bq |

Absorbētā doza | rads | rad | 1 rad = 10–2 Gy |

Ekvivalentā doza | rem* | rem* | 1 rem = 10–2 Sv |

Ekspozīcija (rentgenstari un γ stari) | rentgens | R | 1 R = 2,58 · 10–4 C · kg—1 |

Dinamiskā viskozitāte | puāzs | P | 1 P = 10–1 Pa · s |

Kinemātiskā viskozitāte | stokss | St | 1 St = 10–4 m2 · s–1 |

Piezīme:

I nodaļas 1.3. punktā uzskaitītos priedēkļus un simbolus var izmantot saistībā ar šajā iedaļā iekļautajām mērvienībām un simboliem, izņemot dzīvsudraba staba milimetru un tā simbolu, kā arī simbolu "g".

Līdz 1. panta b) apakšpunktā norādītajai dienai II nodaļā minētās mērvienības var kombinēt citu ar citu vai ar I nodaļā minētajām mērvienībām, lai veidotu saliktas mērvienības.

III NODAĻA

1. PANTA c) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀS LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS

LIELUMI, MĒRVIENĪBU NOSAUKUMI, SIMBOLI UN APTUVENĀS VĒRTĪBAS

Garums

colla | 1 in = 2,54 · 10–2 m |

pēda | 1 ft = 0,3048 m |

jūras ass | 1 fm = 1,829 m |

jūdze | 1 jūdze = 1609 m |

jards | 1 jards = 0,9144 m |

Laukums

kvadrātpēda | 1 sq ft = 0,929 · 10–1 m2 |

akrs | 1 ac = 4047 m2 |

kvadrātjards | 1 sq yd = 0,8361 m2 |

Tilpums

šķidruma unce | 1 fl oz = 28,41 · 10–6 m3 |

ceturtdaļpinte | 1 ceturtdaļpinte = 0,1421 · 10–3 m3 |

pinte | 1 pt = 0,5683 · 10–3 m3 |

kvarta | 1 qt = 1,137 · 10–3 m3 |

galons | 1 gal = 4,546 · 10–3 m3 |

Masa

unce (angļu) | 1 oz = 28,35 · 10–3 kg |

trojas unce | 1 oz tr = 31,10 · 10–3 kg |

mārciņa | 1 lb = 0,4536 kg |

Enerģija

terma | 1 terma = 105,506 · 106 J |

Līdz datumam, kas jānosaka saskaņā ar 1. panta c) apakšpunktu, III nodaļā minētās mērvienības var kombinēt citu ar citu vai ar I nodaļā minētajām mērvienībām, lai veidotu saliktas mērvienības.

--------------------------------------------------