21994A1223(01)

Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas izveidošanu

— ŠĪ LĪGUMA PUSES,

ATZĪSTOT, ka to attiecības tirdzniecības un ekonomiskās attīstības jomā ir nepieciešams veidot ar nolūku celt dzīves standartu, nodrošināt pilnīgu nodarbinātību, kā arī lielu un pastāvīgi pieaugošu ienākumu apjomu un efektīvu pieprasījumu, un izvēršot preču un pakalpojumu ražošanu un tirdzniecību, tai pat laikā optimāli izmantojot pasaules dabas resursus saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, vienlaikus cenšoties gan aizsargāt un saglabāt apkārtējo vidi, gan pilnveidot veidus, kā to panākt tādā veidā, lai tas atbilstu to vajadzībām un interesēm ekonomiskās attīstības dažādos līmeņos,

ATZĪSTOT tālāk, ka pastāv nepieciešamība pēc pozitīviem centieniem, kuru mērķis ir veicināt jaunattīstības valstu un sevišķi vismazāk attīstīto valstu nodrošinātu līdzdalību starptautiskajā tirdzniecības attīstībā atbilstoši to ekonomiskās attīstības vajadzībām,

VĒLOTIES dot savu ieguldījumu šo mērķu īstenošanā, veidojot savstarpēji un abpusēji izdevīgas saistības ar nolūku būtiski pazemināt tarifus un citas tirdzniecības barjeras, kā arī likvidēt diskriminējošu attieksmi starptautiskajās tirdzniecības attiecībās,

NOLEMJOT šajā sakarā izveidot integrētu, dzīvotspējīgāku un ilgstošāku daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kas ietvertu Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, agrāko tirdzniecības liberalizācijas mēģinājumu rezultātus, kā arī visus Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus,

APŅEMOTIES saglabāt pamatprincipus un veicināt to mērķu sasniegšanu, kas ir šīs daudzpusējās tirdzniecības sistēmas pamatā,

VIENOJAS PAR TURPMĀKO.

I pants

Organizācijas izveidošana

Ar šo tiek izveidota Pasaules tirdzniecības organizācija (turpmāk tekstā – "PTO").

II pants

PTO darbības sfēra

1. PTO nodrošina vispārēju institucionālu struktūru tirdzniecības attiecību īstenošanai to Dalībvalstu starpā jautājumos par līgumiem un ar tiem saistītiem juridiskiem aktiem, kas ietverti šī Līguma pielikumos.

2. Līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti 1., 2. un 3. pielikumos (turpmāk tekstā – "Daudzpusējie tirdzniecības līgumi") ir šī Līguma neatņemamas sastāvdaļas, kas ir saistošas visām tā Dalībvalstīm.

3. Līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti 4. pielikumā (turpmāk tekstā – "Plurilaterālie tirdzniecības līgumi") arī ir šī Līguma sastāvdaļa tām Dalībvalstīm, kuras tos atzinušas, un šīm Dalībvalstīm ir saistoši. Plurilaterālie tirdzniecības līgumi neuzliek nekādas saistības vai tiesības tām Dalībvalstīm, kuras tos nav atzinušas.

4. 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kā precizēts 1A pielikumā (turpmāk tekstā – "GATT 1994") ir juridiski atšķirīga no 1947. gada 30. oktobra Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas pievienota Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un nodarbinātības konferences Sagatavošanas komitejas Otrajā sesijā pieņemtajam Noslēguma dokumentam, kas tika sekojoši labots, papildināts vai izmainīts (tālāk tekstā saukts "GATT 1947").

III pants

PTO funkcijas

1. PTO nodrošina šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu īstenošanu, administrēšanu un darbību, veicina to mērķu īstenošanu, kā arī rada Plurilaterālo tirdzniecības līgumu īstenošanas, administrēšanas un darbības struktūru.

2. PTO nodrošina sarunu vidi tās Dalībvalstīm attiecībā uz to daudzpusējām tirdzniecības attiecībām par jautājumiem, kas apskatīti šī Līguma pielikumos esošajos līgumos. PTO var arī nodrošināt sarunu vidi turpmākām tās Dalībvalstu sarunām par to daudzpusējās tirdzniecības attiecībām un par šādu sarunu rezultātu īstenošanas struktūru, ja Ministru Konference attiecīgi nolemj.

3. PTO administrē "Vienošanos par likumiem un procedūrām, kas nosaka strīdu noregulēšanu" (turpmāk tekstā – "Vienošanās par strīdu noregulēšanu" vai "DSU") šī Līguma 2. pielikumā.

4. PTO administrē "Tirdzniecības politikas pārskata mehānismu" (turpmāk tekstā – "TPRM"), kas atspoguļots šī Līguma 3. pielikumā.

5. Lai panāktu lielāku saskaņotību pasaules ekonomikas politikas veidošanā, PTO sadarbojas attiecīgi ar Starptautisko Valūtas fondu un Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku un ar to izveidotajām institūcijām.

IV pants

PTO struktūra

1. Jāizveido Ministru Konference, kuras sastāvā ir visu Dalībvalstu pārstāvji un kura tiek sasaukta vismaz reizi divos gados. Ministru Konference pilda PTO funkcijas un veic šajā sakarā nepieciešamo darbību. Ministru Konference ir pilnvarota pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz jebkuriem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem pēc Dalībvalsts lūguma atbilstoši specifiskajām prasībām par lēmuma pieņemšanu šajā Līgumā un attiecīgajā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā.

2. Darbojas Vispārējā padome, ko veido visu Dalībvalstu pārstāvji, un kura sapulcējas pēc nepieciešamības. Ministru Konferences sanāksmju starplaikā tās funkcijas pilda Vispārējā padome. Vispārējā padome veic arī funkcijas, ko tai paredz šis Līgums. Vispārējā padome izstrādā savus procedūras noteikumus un apstiprina procedūras noteikumus Komitejām, kā to paredz 7. paragrāfs.

3. Vispārējā padome sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu Strīdu noregulēšanas institūcijas pienākumus, ko paredz Vienošanās par strīdu noregulēšanu. Strīdu noregulēšanas institūcijai var būt savs priekšsēdētājs un tā izveido procedūras noteikumus, ko uzskata par nepieciešamiem šo pienākumu izpildei.

4. Vispārējā padome sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu Tirdzniecības politikas pārraudzības institūcijas pienākumus, kā to paredz Tirdzniecības politikas pārraudzības mehānisms (TPRM). Tirdzniecības politikas pārraudzības institūcijai var būt savs priekšsēdētājs un tā izveido procedūras noteikumus, ko uzskata par nepieciešamiem šo pienākumu izpildei.

5. Darbojas Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un Ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padome (turpmāk tekstā – "TRIPS Padome"), kas darbojas saskaņā ar Vispārējās padomes noteiktajiem pamatprincipiem. Preču tirdzniecības padome administrē 1. pielikumā minēto Daudzpusējo tirdzniecības līgumu darbību. Pakalpojumu tirdzniecības padome administrē Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (tālāk tekstā saukta "GATS"). TRIPS Padome pārrauga Līguma par ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesībām (turpmāk tekstā – "TRIPS Līgums") darbību. Šīs Padomes veic funkcijas, ko tām paredz attiecīgie līgumi un Vispārējā padome. Tās izstrādā savus procedūras noteikumus, kurus apstiprina Vispārējā padome. Šajās Padomēs var piedalīties visu Dalībvalstu pārstāvji. Šīs Padomes sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu savas funkcijas.

6. Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un TRIPS Padome nepieciešamības gadījumā izveido palīginstitūcijas. Šīs palīginstitūcijas izstrādā savus attiecīgos procedūras noteikumus, kurus apstiprina attiecīgās Padomes.

7. Ministru Konference izveido Tirdzniecības un attīstības komiteju, Maksājumu bilances ierobežojumu komiteju un Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu komiteju, kuras veic šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos paredzētās funkcijas, kā arī jebkuras papildus funkcijas, ko tām uzliek Vispārējā padome, un izveido pēc to ieskatiem papildus Komitejas ar funkcijām, kādas tās uzskata par nepieciešamām. Savu funkciju ietvaros, Tirdzniecības un attīstības komiteja periodiski izskata īpašos nosacījumus Daudzpusējos tirdzniecības līgumos par labu vismazāk attīstīto valstu Dalībvalstīm un ziņo par to Vispārējai padomei attiecīgai rīcībai. Šajās Komitejās piedalās visu Dalībvalstu pārstāvji.

8. Plurilaterālajos tirdzniecības līgumos paredzētās institūcijas pilda funkcijas, kas tām deleģētas šo Līgumu ietvaros un darbojas PTO institūciju ietvaros. Šīs institūcijas regulāri informē Vispārējo padomi par savu darbību.

V pants

Attiecības ar citām organizācijām

1. Vispārējā padome veic attiecīgus pasākumus, lai efektīvi sadarbotos ar citām starpvaldību organizācijām, kuras pilda PTO funkcijām līdzīgas funkcijas.

2. Vispārējā padome var veikt attiecīgus pasākumus, lai konsultētos un sadarbotos ar nevalstiskām organizācijām, kuras nodarbojas ar jautājumiem, kuri ir arī PTO kompetencē.

VI pants

Sekretariāts

1. Jāizveido PTO sekretariāts (turpāk tekstā – "Sekretariāts"), kuru vada Ģenerāldirektors.

2. Ministru Konference nozīmē ģenerāldirektoru un pieņem nolikumus, kas nosaka Ģenerāldirektora pilnvaras, pienākumus, dienesta nosacījumus un termiņu.

3. Ģenerāldirektors nozīmē Sekretariāta personālu un nosaka viņu pienākumus un dienesta nosacījumus atbilstoši Ministru Konferences pieņemtajiem nolikumiem.

4. Ģenerāldirektora un Sekretariāta personāla pienākumiem ir izteikti starptautisks raksturs. Savu pienākumu izpildē Ģenerāldirektors un Sekretariāta personāls neprasa vai nepieņem jebkuras valdības, vai arī kādas citas varas iestādes ārpus PTO, norādījumus. Tie atturas no jebkādas darbības, kas varētu nelabvēlīgi atsaukties uz to starptautisko ierēdņu amatiem. PTO Dalībvalstis ciena Ģenerāldirektora un Sekretariāta personāla pienākumu starptautisko raksturu un necenšas tos ietekmēt viņu pienākumu veikšanas gaitā.

VII pants

Budžets un dalības maksas

1. Ģenerāldirektors iesniedz Budžeta, finansu un administrācijas lietu lietu komitejai PTO gada budžeta tāmi un finansu ziņojumu. Budžeta, finansu un administrācijas lietu komiteja izskata ģenerāldirektora iesniegto gada budžeta tāmi un finansu ziņojumu un sniedz rekomendācijas par to Vispārējai padomei. Gada budžeta tāmi apstiprina Vispārējā padome.

2. Budžeta, finansu un administrācijas lietu komiteja sagatavo un ierosina Vispārējai padomei finansu nolikumus, kuri ietver nosacījumus, kas regulē:

a) dalības maksu apjomu, sadalot PTO izdevumus to Dalībvalstu starpā;

b) veicamos pasākumus attiecībā uz parādniecēm Dalībvalstīm.

Finansu nolikumi balstās, cik tas ir praktiski iespējams, uz GATT1947 nosacījumiem un praksi.

3. Vispārējā padome pieņem finansu noteikumus un gada budžeta tāmi ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kas sastāda vairāk nekā pusi PTO Dalībvalstu.

4. Katra Dalībvalsts nekavējoties iemaksā PTO savu daļu no PTO izdevumu apjoma atbilstoši finansu nolikumiem, kurus pieņēmusi Vispārējā padome.

VIII pants

PTO statuss

1. PTO ir juridiska persona un katra tās Dalībvalsts piešķir tai tādas juridiskas tiesības, kas nepieciešamas tās funkciju veikšanai.

2. Katra PTO Dalībvalsts piešķir PTO tādas privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešamas tās funkciju veikšanai.

3. Katra no Dalībvalstīm līdzīgi piešķir PTO amatpersonām un Dalībvalstu pārstāvjiem privilēģijas un imunitāti, kas ir nepieciešamas neatkarīgai funkciju veikšanai saistībā ar PTO.

4. Privilēģijas un imunitāte, ko PTO, tās amatpersonām un Dalībvalstu pārstāvjiem piešķir Dalībvalstis, ir vienādas ar tām privilēģijām un imunitāti, kas nostiprinātas Konvencijā par Speciālo institūciju privilēģijām un imunitāti, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja 1947. gada 21. novembrī.

5. PTO var noslēgt līgumu par mītnes vietu.

IX pants

Lēmumu pieņemšana

1. PTO turpina lēmumu pieņemšanas praksi pēc konsensusa principa atbilstoši GATT1947 [1]. Izņemot gadījumus, ja pare dzēts citādi, tad, ja lēmumu nav iespējams pieņemt pēc konsensusa principa, par izskatāmo jautājumu lemj balsojot. Ministru Konferences un Vispārējās padomes sanāksmēs katrai PTO Dalībvalstij ir viena balss. Ja Eiropas Kopienas izmanto savas balsošanas tiesības, tām ir vienāds balsu skaits ar viņu dalībvalstu [2] – PTO Dalībvalstu skaitu. Lēmumus Ministru Konferencē un Vispārējā padomē pieņem ar balsu vairākumu, ja vien šis Līgums vai attiecīgs Daudzpusējās tirdzniecības līgums [3] neparedz citu kārtību.

2. Ministru Konferencei un Vispārējai padomei ir ekskluzīvas tiesības pieņemt šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu skaidrojumus. 1. pielikumā esošā Daudzpusējā tirdzniecības līguma skaidrojuma gadījumā, tās izmanto savas tiesības balstoties uz Padomes rekomendāciju, kas pārrauga šī Līguma darbību. Lēmumu par skaidrojuma pieņemšanu pieņem ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu. Šo paragrāfu neizmanto veidā, kas varētu kaitēt labojumu nosacījumiem X pantā.

3. Izņēmuma gadījumos Ministru Konference var lemt par īpaša izņēmuma piemērošanu attiecībā uz pienākumu, kas uzlikts Dalībvalstij saskaņā ar šo Līgumu vai jebkuriem citiem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem, ar nosacījumu, ka jebkurš šāds lēmums tiek pieņemts ar trīs ceturtdaļām [4] no Dalībvalstu balsīm, ja vien to neparedz citādi šis paragrāfs.

a) Lūgums par īpašo izņēmumu attiecībā uz šo Līgumu tiek iesniegts Ministru Konferencei izskatīšanai saskaņā ar lēmuma pieņemšanas praksi pēc konsensusa principa. Ministru Konference nosaka termiņu, kas nepārsniedz 90 dienas šī lūguma izskatīšanai. Ja konsensuss nav panākts šajā laikā, jebkurš lēmums par speciālā izņēmuma lūguma apmierināšanu tiek pieņemts ar trīs ceturtdaļām no Dalībvalstu balsīm.

b) Lūgums par īpašo izņēmumu attiecībā uz Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem 1A vai 1B vai 1C pielikumos tiek sākotnēji iesniegts attiecīgi Preču tirdzniecības Padomei, Pakalpojumu tirdzniecības Padomei vai arī TRIPS Padomei, lai par to lemtu termiņā, kas nepārsniedz 90 dienas. Termiņa beigās attiecīgā Padome iesniedz ziņojumu Ministru Konferencei.

4. Ministru Konferences lēmumā par īpašā izņēmuma lūguma apmierināšanu jāuzsver īpašie apstākļi, kas pamato lēmumu, nosacījumus un apstākļus, kas ir iesnieguma par izņēmumu pamatā, un datumu, kad īpašais izņēmums izbeidzas. Jebkurš īpašais izņēmums, kas piešķirts uz vairāk kā vienu gadu, tiek pārskatīts Ministru Konferencē ne vēlāk kā gadu pēc tā piešķiršanas un turpmāk ik gadu, līdz īpašā izņēmuma beigām. Katrā pārskatīšanas gadījumā Ministru Konference noskaidro, vai īpašie apstākļi, kas pamato izņēmumu, vēl joprojām pastāv un vai īpašā izņēmuma nosacījumi ir ievēroti. Ministru Konference, pamatojoties uz gada pārskatu, var pagarināt, izmainīt vai izbeigt izņēmumus.

5. Lēmumu, saskaņā ar Plurilaterālo tirdzniecības līgumu, ieskaitot jebkurus lēmumus par skaidrojumiem, un izņēmumu pamatā ir šī Līguma nosacījumi.

X pants

Labojumi

1. Jebkura PTO Dalībvalsts var ierosināt labojumus šī Līguma vai 1. pielikuma Daudzpusējo tirdzniecības līgumu pantos, iesniedzot šādu priekšlikumu Ministru Konferencei. Padomes, kuras uzskaitītas IV panta 5. paragrāfā, arī var iesniegt Ministru Konferencei labojumu priekšlikumus attiecīgajam 1. pielikumā minētajam Daudzpusējam tirdzniecības līgumam, kura darbību tās pārrauga. Ja vien Ministru Konference nenolemj par garāku termiņu, 90 dienas pēc priekšlikuma formālās apspriešanas Ministru Konferencē, jebkurš Ministru Konferences lēmums iesniegt ierosināto labojumu Dalībvalstīm apstiprināšanai tiek pieņemts pēc konsensus principa. Ja vien nav piemērojami 2., 5. vai 6. paragrāfi, šis lēmums precizē vai nu 3. vai 4. paragrāfu piemērošanu. Ja panākts konsensuss, Ministru Konference nekavējoties iesniedz ierosināto labojumu Dalībvalstīm apstiprināšanai. Ja konsensuss nav panākts Ministru Konferences sanāksmē noteiktajā termiņā, Ministru Konference ar divu trešdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu lemj par ierosinātā labojuma iesniegšanu Dalībvalstīm apstiprināšanai. Izņemot 2., 5. un 6. paragrāfos paredzēto, 3. paragrāfa nosacījumi ir piemērojami ierosinātajam labojumam, ja vien Ministru Konference ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu nepieņem lēmumu, ka jāpiemēro 4. paragrāfa nosacījumi.

2. Šī panta un sekojošo pantu nosacījumu labojumi ir spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājušas visas Dalībvalstis:

šī Līguma IX pants;

GATT 1994 I un II pants;

GATS II:1. pants;

TRIPS Līguma 4 pants.

3. Dalībvalstu tiesības un saistības ietekmējoši labojumi šī Līguma vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumu nosacījumos 1A un 1C pielikumos, izņemot tos, kas uzskaitīti 2. un 6. paragrāfos, ir spēkā tām Dalībvalstīm, kas tos akceptējušas, apstiprinot to ar divu trešdaļu Dalībvalstu balsīm un turpmāk ikvienai citai Dalībvalstij, kad tā tos akceptējusi. Ministru Konference var lemt ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu attiecībā uz labojumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši šim paragrāfam, par to, ka jebkura Dalībvalsts, kura nav šādu labojumu akceptējusi Ministru Konferences noteiktajā termiņā, katrā gadījumā var brīvi izstāties no PTO vai arī palikt tās Dalībvalsts ar Ministru Konferences piekrišanu.

4. Dalībvalstu tiesības un saistības neskaroši labojumi šī Līguma vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumu nosacījumos 1A un 1C pielikumā, izņemot tos, kas uzskaitīti 2. un 6. paragrāfā, stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos akceptējušas divas trešdaļas Dalībvalstu.

5. Izņemot iepriekš 2. paragrāfā paredzēto, labojumi GATS I, II un III daļā un attiecīgie pielikumi stājas spēkā Dalībvalstīm, kuras tos ir akceptējušas, apstiprinot to ar divām trešdaļām Dalībvalstu balsu un turpmāk katrai Dalībvalstij, pēc tam, kad tā tos akceptējusi. Ministru Konference var lemt ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu par labojumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši iepriekšējam nosacījumam, par to, ka jebkura Dalībvalsts, kura nav šādu labojumu akceptējusi Ministru Konferences noteiktajā termiņā, katrā gadījumā var brīvi izstāties no PTO vai arī palikt tā sastāvā ar Ministru Konferences piekrišanu. Labojumi GATS IV, V un VI daļās stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos akceptējušas divas trešdaļas Dalībvalstu.

6. Neskatoties uz citiem šī panta nosacījumiem, labojumus TRIPS Līgumā, līdz ar to apmierinot 71. panta 2. paragrāfa prasības, var pieņemt arī Ministru Konference bez turpmākā formālā akceptēšanas procesa.

7. Jebkura Dalībvalsts, kura atzinusi labojumu šajā Līgumā vai Daudzpusējā tirdzniecības līgumā 1. pielikumā, iesniedz akceptēšanas aktu PTO Ģenerāldirektoram akceptēšanas termiņā, ko nosaka Ministru Konference.

8. Jebkura PTO Dalībvalsts var ierosināt veikt labojumus 2. un 3. pielikumos Daudzpusējo tirdzniecības līgumu pantos, iesniedzot šādu priekšlikumu Ministru Konferencei. Lēmums par labojumu atzīšanu 2. pielikumā minētā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā jāpieņem pēc konsensusa principa un šie labojumi stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ministru Konference. Lēmumi par 3. pielikumā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā izdarīto labojumu atzīšanu stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ministru Konference.

9. Ministru Konference pēc Dalībvalstu – tirdzniecības līguma pušu lūguma, tikai un vienīgi ar konsensusa balsojumu var lemt par šāda līguma pievienošanu 4. pielikumam. Ministru Konference pēc Dalībvalstu –Plurilaterālā tirdzniecības līguma pušu lūguma, var lemt par šāda Līguma izslēgšanu no 4. pielikuma.

10. Labojumus Plurilaterālajā tirdzniecības līgumā nosaka šī Līguma nosacījumi.

XI pants

PTO Dibinātājvalsts statuss

1. GATT1947 līgumslēdzējas puses šī Līguma spēkā stāšanās brīdī un Eiropas Kopienas, kuras atzīst šo Līgumu un Daudzpusējos tirdzniecības līgumus un kuru koncesiju un saistību Grafiki ir iekļauti GATT1994 un kuru Īpašo saistību Grafiki ir iekļauti GATS, kļūst par PTO Dibinātājvalstīm.

2. Vismazāk attīstītajām valstīm, kuras par tādām atzinušas Apvienotās Nācijas, tiks izvirzīta vienīgi prasība uzņemties saistības un koncesijas tik lielā mērā, cik to atļauj šādu valstu individuālā attīstība, finansu un tirdzniecības vajadzības vai arī to administratīvās un institucionālās iespējas.

XII pants

Pievienošanās

1. Jebkura valsts vai atsevišķa muitas teritorija, kas ir pilnīgi autonoma savu ārējo tirdzniecības attiecību un citu jautājumu, kurus paredz šis Līgums un Daudzpusējie tirdzniecības līgumi, pārvaldē, var pievienoties šim Līgumam ar noteikumiem, par ko tā vienojas ar PTO. Šāda pievienošanās attiecas tikai uz šo Līgumu un Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem, kas tajā iekļauti.

2. Lēmumus par pievienošanos pieņem Ministru Konference. Ministru Konference apstiprina līgumu par pievienošanās noteikumiem ar PTO Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu.

3. Pievienošanos Plurilaterālajam tirdzniecības līgumam nosaka šī Plirilaterālā Līguma nosacījumi.

XIII pants

Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nepiemērošana atsevišķu Dalībvalstu starpā

1. Šis Līgums un 1. un 2. pielikumu Daudzpusējie tirdzniecības līgumi netiek piemēroti kādas Dalībvalsts un citu Dalībvalstu starpā, ja viena vai otra Dalībvalsts, laikā, kad kāda no tām kļūst Dalībvalsts, nepiekrīt šādai piemērošanai.

2. PTO Dibinātājvalstu, kas bijušas GATT 1947 līgumslēdzējas puses, starpā 1. paragrāfs var tikt piesaistīts tikai tad, ja šīs Vienošanās XXXV pants jau ir ticis iesaistīts agrāk un atzīts par efektīvu šo līgumslēdzēju pušu starpā brīdī, kad šī Vienošanās tām stājusies spēkā.

3. 1. paragrāfs jāpiemēro attiecībās starp vienu Dalībvalsti un citu Dalībvalsti, kura ir pievienojusies saskaņā ar XII pantu, ja Dalībvalsts, kura nepiekrīt piemērošanai, par to ir paziņojusi Ministru Konferencei pirms Ministru Konference apstiprinājusi vienošanos par pievienošanās noteikumiem.

4. Ministru Konference var pārskatīt šī panta darbību atsevišķos gadījumos pēc kādas no Dalībvalstu pieprasījuma un sniegt attiecīgas rekomendācijas.

5. Plurilaterāla tirdzniecības līguma nepiemērošanu šī Līguma pušu starpā nosaka šī Līguma nosacījumi.

XIV pants

Pievienošanās, stāšanās spēkā un depozīts

1. Šim Līgumam var pievienoties to parakstot vai citādi, GATT1947 līgumslēdzējas puses un Eiropas Kopienas, kurām ir tiesības kļūt par PTO Dibinātājvalstīm saskaņā ar šī Līguma XI pantu. Šāda pievienošanās attiecas uz šo Līgumu un tajā iekļautajiem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem. Šis Līgums un tajā iekļautie Daudzpusējie tirdzniecības līgumi stājas spēkā Ministru noteiktajā datumā atbilstoši Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošā Noslēguma dokumenta 3. paragrāfam un pievienošanās paliek atklāta divu gadu laikā pēc šī datuma, ja vien Ministri nenolemj citādi. Pievienošanās, kas seko pēc Līguma spēkā stāšanās, stājas spēkā 30. dienā pēc šādas pievienošanās datuma.

2. Dalībvalsts, kura pievienojas šim Līgumam pēc tā stāšanās spēkā, īsteno tādas koncesijas un saistības Daudzpusējos tirdzniecības līgumos, kas īstenojamas termiņā, kas sākas līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā, tā, it kā tā būtu pievienojusies šim Līgumam tā spēkā stāšanās brīdī.

3. Līdz šī Līguma spēkā stāšanās laikam, šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu tekstam jāglabājas pie GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektora. Ģenerāldirektors nekavējoties izsniedz apstiprinātu patiesu šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu kopiju, un paziņo par katru pievienošanos ikvienai valstij un Eiropas Kopienām, kuras pievienojušās šim Līgumam. Šis Līgums un Daudzpusējie tirdzniecības līgumi, kā arī jebkuri labojumi tajos pēc šī Līguma spēkā stāšanās ir deponēti pie PTO Ģenerāldirektora.

4. Plurilaterālā tirdzniecības līguma atzīšanu un spēkā stāšanos nosaka šī Līguma nosacījumi. Šādus līgumus deponē pie GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektora. Pēc šī Līguma stāšanās spēkā, šādi Līgumi tiek deponēti pie PTO Ģenerāldirektora.

XV pants

Izstāšanās

1. Jebkura Dalībvalsts var izstāties no šī Līguma. Šāda izstāšanās attiecas gan uz šo Līgumu, gan uz Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem skaitot no brīža, kad PTO Ģenerāldirektors ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāšanos.

2. Izstāšanos no Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosaka šī Līguma nosacījumi.

XVI pants

Citi nosacījumi

1. Izņemot, ja citādi paredzēts šajā Līgumā vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumos, PTO darbība balstās uz GATT 1947 Līgumslēdzēju pušu un GATT 1947 ietvaros izveidoto institūciju lēmumiem, procedūrām un parasto tiesību praksi.

2. Ciktāl iespējams, GATT 1947 Sekretariāts kļūst par PTO Sekretariātu, un GATT 1947 Līgumslēdzēju pušu ģenerāldirektors, līdz laikam, kamēr Ministru Konference ir nozīmējusi ģenerāldirektoru atbilstoši šī Līguma VI panta 2. paragrāfam, darbojas kā PTO Ģenerāldirektors.

3. Konflikta gadījumā starp šī Līguma nosacījumu un jebkuru Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumu, konflikta robežās noteicošais ir šī Līguma nosacījums.

4. Katra Dalībvalsts nodrošina savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību savām saistībām, kā to paredz klāt pievienotie Līgumi.

5. Nekādi iebildumi netiek celti attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu. Iebildumi attiecībā uz jebkuru Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumu var tikt celti tikai tajās robežās, ko paredz šie Līgumi. Iebildumus attiecībā uz Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosacījumiem nosaka šī Līguma nosacījumi.

6. Šis Līgums tiek reģistrēts atbilstoši Apvienoto Nāciju Hartas 102. panta nosacījumiem.

Marakešā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada aprīļa mēneša piecpadsmitajā dienā, vienā eksemplārā, angļu, franču un spāņu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.

Paskaidrojumi:

Termini "valsts" vai "valstis", šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos jāsaprot kā jebkuru PTO atsevišķas muitas teritorijas Dalībvalsti ietveroši.

Ja PTO Dalībvalsts ir atsevišķa muitas teritorija, kad izteiciens šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos tiek kvalificēts ar terminu "nacionāls", šāds izteiciens attiecas uz minēto muitas teritoriju, ja vien netiek citādi precizēts.

[1] Uzskata, ka attiecīgā institūcija ir lēmusi pēc konsensusa principa par izskatīšanai iesniegto jautājumu, ja neviena Dalībvalsts, kas piedalās sanāksmē lēmuma pieņemšanas laikā, formāli neiebilst pret ierosināto lēmumu.

[2] Jebkurā gadījumā Eiropas Kopienu un to dalībvalstu balsu skaits nedrīkst pārsniegt dalībvalstu skaitu Eiropas Kopienās.

[3] Vispārējās padomes lēmumi, ko tā pieņem darbojoties kā Strīdu noregulēšanas institūcija, var tikt izdarīti tikai pamatojoties uz Vienošanās par strīdu noregulēšanu 2. panta 4. paragrāfu.

[4] Lēmumus par īpaša izņēmuma statusa piešķiršanu jebkurām saistībām pārejas periodā vai pakāpeniskās īstenošanas periodā, ko pieprasītāja Dalībvalsts nav pabeigusi līdz attiecīgā perioda beigām pieņem tikai pēc konsensusa principa.

--------------------------------------------------

PIELIKUMU SARAKSTS

| | LPP. |

1. PIELIKUMS | | |

1.A PIELIKUMS | Daudzpusējie nolīgumi par preču tirdzniecību | 11 |

Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 | 11 |

Nolīgums par lauksaimniecību | 22 |

Nolīgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu | 40 |

Nolīgums par tekstilizstrādājumiem un apģērbu | 50 |

Nolīgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā | 86 |

Nolīgums par investīciju pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecību | 100 |

Nolīgums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta piemērošanu 1994 | 103 |

Nolīgums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu 1994 | 119 |

Nolīgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju | 138 |

Nolīgums par izcelsmes noteikumiem | 144 |

Nolīgums par importa licencēšanas procedūrām | 151 |

Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem | 156 |

Nolīgums par aizsardzības pasākumiem | 184 |

1.B PIELIKUMS | Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību un pielikumi | 190 |

1.C PIELIKUMS | Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību | 213 |

2. PIELIKUMS | Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu | 234 |

3. PIELIKUMS | Tirdzniecības politikas pārskatīšanas mehānisms | 351 |

4. PIELIKUMS | Nolīgums par valsts pasūtījumu | 273 |

Starptautiskā vienošanās par piena produktiem | 290 |

Vienošanās attiecībā uz liellopu gaļu | 305 |

--------------------------------------------------