Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019AP0109

    P8_TA(2019)0109 Pasākumu racionalizēšana ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu ***I Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu (COM(2018)0277 – C8-0192/2018 – 2018/0138(COD)) P8_TC1-COD(2018)0138 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/… par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu

    OV C 449, 23.12.2020, p. 576–585 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    23.12.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 449/576


    P8_TA(2019)0109

    Pasākumu racionalizēšana ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu ***I

    Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu (COM(2018)0277 – C8-0192/2018 – 2018/0138(COD))

    (Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

    (2020/C 449/62)

    Eiropas Parlaments,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0277),

    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 172. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0192/2018),

    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

    ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Čehijas Senāts, Vācijas Bundestāgs, Īrijas Parlaments un Zviedrijas Parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

    ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

    ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A8-0015/2019),

    1.

    pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

    2.

    prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

    3.

    uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

    P8_TC1-COD(2018)0138

    Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/… par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

    tā kā:

    (1)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (4) ir noteikts vienots satvars mūsdienīgu, savstarpēji izmantojamu tīklu Savienības līmeņa divslāņu struktūras izveidei, lai attīstītu iekšējo tirgu. iedzīvotājiem , iekšējā tirgus attīstībai un Savienības sociālajai, ekonomiskajai un teritoriālajai kohēzijai. Eiropas transporta tīkliem (TEN-T) ir divslāņu struktūra: pamattīkls sastāv no tiem tīkla elementiem, kas Savienībai ir stratēģiski visnozīmīgākie, savukārt visaptverošais tīkls nodrošina savienojumus starp savienojamību ar visiem Savienības reģioniem, savukārt Savienībā. Pamattīkls sastāv no tiem tīkla elementiem, kas Savienībai ir stratēģiski visnozīmīgākie. būtu jāizmanto kā pārrobežu un multimodāli paātrinātājs vienotai Eiropas transporta un mobilitātes telpai . Regulā (ES) Nr. 1315/2013 ir noteikti saistoši īstenošanas pabeigšanas mērķi, proti, noteikts, ka pamattīkls jāpabeidz līdz 2030. gadam, bet visaptverošais tīkls līdz 2050. gadam. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1315/2013 galvenā uzmanība ir pievērsta pārrobežu savienojumiem, kas uzlabos dažādu transporta veidu sadarbspēju un veicinās Savienības transporta multimodālo integrāciju, kā arī būtu jāņem vērā transporta nozares attīstības dinamika un jaunās tehnoloģijas nākotnē. [Gr. 1]

    (2)

    Neraugoties uz vajadzību un saistošiem termiņiem, pieredze liecina, ka daudzos gadījumos ieguldījumus TEN-T pabeigšanā kavē vairākkārtējas, lēnas, neskaidras un sarežģītas atļauju piešķiršanas procedūras, pārrobežu iepirkuma procedūras un citas procedūras. Šāda situācija apdraud projektu savlaicīgu īstenošanu un daudzos gadījumos izraisa būtisku kavēšanos un izmaksu palielināšanos , kā arī rada nenoteiktību projektu virzītājiem Lai atrisinātu šīs problēmas un lai būtu iespējama sinhrona TEN-T pabeigšana, iespējamiem privātiem ieguldītājiem un var pat novest pie projektu pārtraukšanas procesa vidū. Ņemot vērā šos apstākļus , Regulā (ES) Nr. 1315/2013 paredzētajā laikposmā ir vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī , lai koordinētu TEN-T pabeigšanu. Turklāt dalībvalstīm būtu jālemj par saviem valsts infrastruktūras plāniem saskaņā ar TEN-T mērķiem. [Gr. 2]

    (2a)

    Šo regulu piemēro tikai tiem Savienības projektiem, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 ir atzīti kā kopīgu interešu projekti, kas attiecas uz Eiropas transporta tīkla pamattīklu. Dalībvalsts var arī nolemt paplašināt darbības jomu, piemērojot to visaptverošajam tīklam. [Gr. 3]

    (3)

    Daudzu dalībvalstu tiesiskajā regulējumā tiesību sistēmās ir piešķirts prioritārs režīms konkrētām projektu kategorijām, pamatojoties uz to stratēģisko nozīmīgumu ekonomikā. Savienībai . Prioritārais režīms paredz īsākus termiņus, vienlaicīgas un/vai vienkāršotas procedūras vai ierobežotus termiņus atļauju piešķiršanas procedūras pabeigšanai vai pārsūdzību iesniegšanai, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti arī citu horizontālās politikas virzienu mērķi. Ja valsts tiesiskajā regulējumā ir šāds satvars, tas šādi noteikumi par prioritāru režīmu , tie būtu automātiski jāpiemēro Savienības projektiem, kas atzīti par kopīgu interešu projektiem atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1315/2013. Dalībvalstīm, kurām nav šādu noteikumu par prioritāru režīmu, tādi būtu jāpieņem. [Gr. 4]

    (4)

    Lai uzlabotu ietekmes uz vidi novērtējumu efektivitāti un racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu, ja pienākums veikt novērtējumus saistībā ar vides jautājumiem pamattīkla projektos izriet vienlaicīgi no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (5), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES (6), un no citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Padomes Direktīvas 92/43/EEK (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2009/147/EK (8), 2000/60/EK (9), 2008/98/EK (10), 2010/75/ES (11), 2012/18/ES (12) un Komisijas Īstenošanas direktīvas 2011/42/ES (13), dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir paredzēta apvienota procedūra, kas atbilst minēto direktīvu prasībām. Turklāt ietekmes uz vidi agrīna novērtēšana un agrīna diskusija ar kompetento iestādi par vides novērtējumu saturu var samazināt kavēšanos atļauju izsniegšanas posmā un kopumā uzlabot novērtējumu kvalitāti. [Gr. 1]

    (4a)

    Ņemot vērā lielo vides novērtējumu skaitu, kuri izriet no daudzajām Eiropas savienības direktīvām vai valstu noteikumiem un kuri ir nepieciešami, lai piešķirtu atļaujas kopēju interešu projektiem TEN-T pamattīklā, būtu vēlams, lai Savienība izveidotu vienotu, vienkāršotu un centralizētu procedūru, kas atbilst šo direktīvu prasībām nolūkā palīdzēt īstenot šajā regulā izvirzītos mērķus attiecībā uz pasākumu lielāku racionalizāciju. [Gr. 6]

    (5)

    Pamattīkla projekti Dalībvalstīm būtu jāatbalsta ar integrētām atļauju piešķiršanas procedūrām, lai būtu iespējama skaidra vispārējās procedūras pārvaldība un lai nodrošinātu vienotu kontaktpunktu ieguldītājiem. Dalībvalstīm būtu jāieceļ kompetenta iestāde saskaņā ar savu tiesisko regulējumu un administratīvo kārtību. jāieceļ vienota kompetenta iestāde saskaņā ar savu tiesisko regulējumu un administratīvo kārtību , lai nodrošinātu, ka projekti pamattīklā var gūt labumu no atļauju piešķiršanas procedūru integrēšanas un vienota kontaktpunkta ieguldītājiem, tādējādi nodrošinot efektīvu un skaidru vispārējās procedūras pārvaldību . Ja nepieciešams, vienotā kompetentā iestāde var deleģēt savas pilnvaras, pienākumus un uzdevumus citai iestādei attiecīgajā reģionālajā, vietējā vai citā administratīvā līmenī. [Gr. 7]

    (6)

    Tādas vienotas kompetentas iestādes izveidei valsts līmenī, kuras pārziņā ir visas atļauju piešķiršanas procedūras (vienas pieturas aģentūra), būtu jāsamazina procedūru sarežģītība, jāuzlabo to efektivitāte un koordinācija un jāpalielina to procedūru un lēmumu pieņemšanas pārredzamība un ātrums . Tai attiecīgā gadījumā arī būtu jāuzlabo dalībvalstu savstarpējā sadarbība. Procedūrām būtu jāsekmē reāla sadarbība starp ieguldītājiem un vienoto kompetento iestādi, un tāpēc vajadzētu būt iespējai noteikt piemērošanas jomu atļauju piešķiršanas procedūras pirmspieteikuma posmā. Šāda piemērošanas jomas noteikšana būtu jāiekļauj sīki izstrādātajā pieteikumu iesniegšanas kārtības aprakstā un jāveic atbilstoši procedūrai, kas noteikta ar Direktīvu 2014/52/ES grozītās Direktīvas 2011/92/ES 5. panta 2. punktā. [Gr. 8]

    (6a)

    Ja kopīgu interešu projektus uzskata par Savienības prioritāriem projektiem, var izveidot kopēju kompetento iestādi, par kuru vienojušās vienotās kompetentās iestādes no divām vai vairākām dalībvalstīm vai dalībvalstīm un trešām valstīm, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus. [Gr. 9]

    (7)

    Šajā regulā izklāstītā procedūra nedrīkstētu ietekmēt to prasību izpildi, kuras noteiktas starptautiskajās un Savienības tiesībās, tostarp vides un cilvēka veselības aizsardzības noteikumu izpildi.

    (8)

    Ņemot vērā TEN-T pamattīkla pabeigšanas līdz 2030. gadam steidzamību, papildus atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanai būtu jānosaka termiņš, kurā atbildīgajām kompetentajām iestādēm jāpieņem visaptverošs lēmums par projekta būvniecību. Šādam termiņam būtu jāveicina jānodrošina efektīvāka procedūru īstenošana, un tas nekādā ziņā nedrīkstētu apdraudēt Savienības augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus. Projekti būtu jāizvērtē, ņemot vērā projektu atlases termiņa kritērijus, kas noteikti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā. Veicot šādus novērtējumus, būtu jāņem vērā šajā regulā noteikto termiņu ievērošana. [Gr. 10]

    (9)

    Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka pārsūdzības, ar ko apstrīd visaptverošā lēmuma likumību pēc būtības vai procesuālo likumību, tiek izskatītas pēc iespējas efektīvāk.

    (10)

    Pārrobežu TEN-T infrastruktūras projektos ir īpašas problēmas saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūru koordināciju. Būtu jāpiešķir Regulas (ES) Nr. 1315/2013 45. pantā minētajiem Eiropas koordinatoriem pilnvaras uzraudzīt šīs procedūras un veicināt to sinhronizāciju un pabeigšanu , lai ievērotu šajā regulā noteiktos termiņus . [Gr. 11]

    (11)

    Publiskais iepirkums kopīgu interešu pārrobežu projektos būtu jāveic saskaņā ar Līgumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/25/ES (14) un/vai 2014/24/ES (15). Lai nodrošinātu pamattīkla kopīgu interešu pārrobežu projektu efektīvu pabeigšanu, publiskajam iepirkumam, ko rīko kopējs subjekts, būtu jāpiemēro vienas valsts tiesību akti. Atkāpjoties no Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā, principā būtu jāpiemēro tās dalībvalsts noteikumi, kurā atrodas kopējā subjekta juridiskā adrese. Joprojām vajadzētu būt iespējai noteikt piemērojamos tiesību aktus starpvaldību nolīgumā.

    (12)

    Komisija netiek sistemātiski iesaistīta individuālu projektu apstiprināšanā. Tomēr dažos gadījumos daži projekta sagatavošanas aspekti ir jāapstiprina Savienības līmenī. Ja procedūrās iesaistās Komisija, tā piešķir prioritāru režīmu Savienības kopīgu interešu projektiem un nodrošina noteiktību projektu virzītājiem. Dažos gadījumos var būt vajadzīga valsts atbalsta apstiprināšana. Neskarot šajā regulā noteiktos termiņus un atbilstoši Paraugprakses kodeksam par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi dalībvalstis var vajadzētu būt iespējai lūgt, lai Komisija TEN-T pamattīkla kopīgu interešu projektiem, ko tās uzskata par prioritāriem, nosaka paredzamākus termiņus atbilstoši “lietu portfeļa” pieejai vai savstarpēji saskaņotam plānam. [Gr. 1]

    (13)

    TEN-T pamattīkla infrastruktūras projektu īstenošana būtu arī jāatbalsta ar Komisijas pamatnostādnēm, kas vieš lielāku skaidrību par konkrētu projektu veidu īstenošanu, vienlaikus ievērojot Savienības acquis. Piemēram, Rīcības plānā dabai, cilvēkam un ekonomikai (16) ir paredzēti šādi norādījumi, lai viestu lielāku skaidrību saistībā ar Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas ievērošanu. Kopīgu interešu projektos būtu jādara pieejams tiešs atbalsts saistībā ar publisko iepirkumu, lai pēc iespējas samazinātu ārējās izmaksas un gūtu maksimālu vērtību no publiskā finansējuma (17). Turklāt, lai finansiāli atbalstītu kopīgu interešu TEN-T projektus, būtu jādara pieejama atbilstoša tehniskā palīdzība saskaņā ar mehānismiem, kas izstrādāti daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam. [Gr. 13]

    (14)

    Tā kā dalībvalstis nevar sasniegt šīs regulas mērķus pietiekami labi un tāpēc, ņemot vērā vajadzību šos mērķus koordinēt, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir noteikti tikai tādi pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

    (15)

    Juridiskās noteiktības apsvērumu dēļ šīs regulas noteikumus nevajadzētu piemērot administratīvajām procedūrām, kas sāktas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, ja vien iesaistītās puses nav vienojušās citādi, [Gr. 14]

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    I NODAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    Šajā regulā ir noteiktas prasības, kas piemērojamas administratīvajām procedūrām, kuras ievēro dalībvalstu kompetentās iestādes attiecībā uz Eiropas transporta tīkla pamattīkla visu kopīgu interešu projektu apstiprināšanu un īstenošanu , kuri attiecas uz Regulu (ES) Nr. 1315/2013, tostarp projektiem, kas iepriekš izvēlēti III daļā pielikumā regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2021.–2027. gadam . [Gr. 15]

    Dalībvalstis var nolemt paplašināt visu šīs regulas noteikumu kā kopuma piemērošanu kopīgu interešu projektiem, kas attiecas uz Eiropas transporta tīkla visaptverošo tīklu. [Gr. 16]

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā ir piemērojamas Regulā (ES) Nr. 1315/2013 ietvertās definīcijas. Ir piemērojamas arī šādas definīcijas:

    a)

    “visaptverošs lēmums” ir lēmums vai lēmumu kopums, kuru pieņem dalībvalsts vienotā kompetentā iestāde, vai iestādes, un attiecīgā gadījumā kopējā kompetentā iestāde , kas nav tiesu iestādes, iestāde , un kurā, neskarot lēmumus, kas pieņemti administratīvās pārsūdzības procedūrā, ir noteikts, vai projekta virzītājam piešķirt vai atteikt atļauju būvēt transporta infrastruktūru, kas vajadzīga, lai pabeigtu projektu; [Gr. 17]

    b)

    “atļauju piešķiršanas procedūra” ir ikviena procedūra, kas jāievēro, un ikviens pasākums, kas jāveic dalībvalsts kompetentajās iestādēs atbilstoši Savienības vai valsts tiesību aktiem, pirms projekta virzītājs var īstenot projektu , un kas sākas no dienas, kad dalībvalsts vienotā kompetentā iestāde ir parakstījusi paziņojuma apstiprinājumu ; [Gr. 18]

    c)

    “projekta virzītājs” ir privāta projekta atļaujas pieprasītājs jebkura fiziska persona vai publiska vai publiska iestāde, privāta juridiska persona , kas ierosina iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai, lai uzsāktu projektu; [Gr. 19]

    d)

    “vienota kompetenta iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem ieceļ par iestādi, kura atbild par šīs regulas uzlikto pienākumu izpildi; [Gr. 20]

    e)

    “kopīgu interešu pārrobežu projekts” ir kopīgu interešu projekts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 7. panta nozīmē, kurš aptver pārrobežu posmu, kas definēts minētās regulas 3. panta m) punktā, un kuru īsteno kopējs subjekts;

    ea)

    “Kopējā kompetentā iestāde” ir iestāde, kas izveidota ar divu vai vairāku dalībvalstu vai vienas vai vairāku dalībvalstu un vienas vai vairāku trešo valstu, kuras atbild par atļauju piešķiršanas procedūru atvieglošanu saistībā ar kopīgu interešu pārrobežu projektiem, vienoto kompetento iestāžu savstarpēju vienošanos. [Gr. 21]

    II NODAĻA

    ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANA

    3. pants

    Kopīgu interešu projektu “prioritārais statuss”

    1.   Katram kopīgu interešu projektam TEN-T pamattīkla kopīgu interešu projektam pamattīklā, tostarp iepriekš izvēlētās iedaļās Regulas [XXX], ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, pielikuma III daļā, piemēro integrētu atļauju piešķiršanas procedūru, ko pārvalda vienota kompetenta iestāde, kuru ieceļ katra dalībvalsts saskaņā ar 5. un 6. pantu. [Gr. 22]

    2.   Ja valsts tiesību aktos ir paredzēts prioritārs statuss, kopīgu interešu projektiem piešķir augstāko iespējamo valsts nozīmes statusu un pret tiem attiecas kā tādiem atļauju piešķiršanas procedūrās tā, kā attiecīgajiem transporta infrastruktūras veidiem piemērojamajos valsts tiesību aktos ir paredzēts attiekties pret šādiem projektiem, ja šāda attieksme minētajos aktos ir paredzēta.

    3.   Lai nodrošinātu efektīvas un lietderīgas ar kopīgu interešu projektiem saistītās administratīvās procedūras, projektu virzītāji un visas attiecīgās iestādes nodrošina, ka šādiem projektiem tiek piemērots visātrākais juridiski iespējamais režīms, tostarp projektu atlases kritēriju novērtēšanas un resursu piešķiršanas ziņā. [Gr. 23]

    4. pants

    Atļauju piešķiršanas procedūru integrācija

    1.   Lai ievērotu 6. pantā noteiktos termiņus un mazinātu ar kopīgu interešu projektu pabeigšanu saistīto administratīvo slogu, visas administratīvās atļauju piešķiršanas procedūras, kas izriet no piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp attiecīgajiem vides novērtējumiem, gan valsts, un gan Savienības tiesību aktiem, līmenī , integrē un par tām pieņem tikai vienu visaptverošu lēmumu , neskarot pārredzamību, sabiedrības līdzdalību un prasības vides un drošības jomā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem . [Gr. 24]

    2.    Neskarot šīs regulas 6. pantā noteiktos termiņus, tādu kopīgu interešu projektu gadījumā, kuros pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumus izriet gan no Direktīvas 2011/92/ES, gan no citiem Savienības tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina, ka ir paredzētas apvienotas procedūras Direktīvas 2011/92/ES 2. panta 3. punkta nozīmē. [Gr. 25]

    5. pants

    Vienota kompetenta atļauju piešķiršanas iestāde

    1.   Līdz [..] (OP, lūdzu ierakstīt datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā) … [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī katra dalībvalsts ieceļ vienu vienotu kompetentu iestādi, kura atbild par vajadzīgo atļauju piešķiršanas procesa procedūru veicināšanu, tostarp par visaptverošā lēmuma pieņemšanu. visaptverošā lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šā panta 3. punktu . [Gr. 26]

    2.   Katrā kopīgu interešu projektā vai konkrētā kopīgu interešu projektu kategorijā šā panta 1. punktā minētās pēc vienotās kompetentās iestādes iniciatīvas savu atbildību , pienākumus un/vai ar šādu atbildību tiem saistītos uzdevumus , kā minēts 1. punktā, ar dalībvalsts piekrišanu var deleģēt citai iestādei vai tos var veikt cita iestāde attiecīgajā administratīvajā attiecīgajā reģionālajā, vietējā vai citā administratīvā līmenī , izņemot šā panta 3. punktā minētā visaptverošā lēmuma pieņemšanu, ar šādiem nosacījumiem: [Gr. 27]

    a)

    par katru kopīgu interešu projektu ir atbildīga tikai viena kompetentā iestāde; [Gr. 28]

    b)

    kompetentā iestāde ir vienīgais kontaktpunkts projekta virzītājam procedūrā, kas noslēdzas ar visaptverošā lēmuma pieņemšanu par attiecīgo kopīgu interešu projektu; un [Gr. 29]

    c)

    kompetentā iestāde koordinē visu attiecīgo dokumentu un informācijas iesniegšanu. [Gr. 30]

    Vienotā kompetentā iestāde var saglabāt pienākumu noteikt termiņus, neskarot termiņus, kas noteikti saskaņā ar 6. pantu.

    3.   Vienotā kompetentā iestāde izdod visaptverošo lēmumu 6. pantā noteiktajos termiņos. To darot, tā ievēro apvienotas procedūras.

    Vienotās kompetentās iestādes izdotais visaptverošais lēmums ir vienīgais juridiski saistošais lēmums, kas izriet no tiesību aktos noteiktās atļauju piešķiršanas procedūras. Neskarot šīs regulas 6. pantā paredzētos termiņus, ja projekts skar citas iestādes, tās var kā ieguldījumu procedūrā sniegt savu atzinumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Vienotā kompetentā iestāde ņem Vienotajai kompetentajai iestādei ir pienākums ņemt vērā minēto atzinumu. šādus atzinumus, jo īpaši tad, ja tie attiecas uz Direktīvās 2014/52/ES un 92/43/EEK noteiktajām prasībām . [Gr. 31]

    4.   Pieņemot visaptverošo lēmumu, vienotā kompetentā iestāde nodrošina starptautiskajās un Savienības tiesībās noteikto attiecīgo prasību ievērošanu un pienācīgi pamato savu lēmumu , pamatojoties uz piemērojamām tiesību normām . [Gr. 32]

    5.   Ja kopīgu interešu projektā lēmumi jāpieņem divās vai vairākās dalībvalstīs vai vienā vai vairākās dalībvalstīs un vienā vai vairākās trešās valstīs , attiecīgās kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu savstarpējo sadarbību un koordināciju vai, neskarot 6. pantā noteiktos termiņus, var izveidot kopēju kompetento iestādi, kas ir atbildīga par atļauju piešķiršanas procedūras atvieglošanu . Neskarot pienākumus, kas izriet no piemērojamajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, dalībvalstis cenšas paredzēt apvienotas procedūras, jo īpaši attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu. [Gr. 33]

    5.a     Lai nodrošinātu šīs regulas un jo īpaši tās 6.a panta efektīvu īstenošanu, vienotā kompetentā iestāde Komisijai paziņo datumu, kurā sākas atļauju piešķiršanas process un tiek pieņemts visaptverošais lēmums, kā noteikts 6. pantā. [Gr. 34]

    6. pants

    Atļauju piešķiršanas procedūras ilgums un īstenošana

    1.   Atļauju piešķiršanas procedūra sastāv no pirmspieteikuma posma un posma, kurā vienotā kompetentā iestāde novērtē pieteikumu un pieņem lēmumu.

    2.   Pirmspieteikuma posms, kas aptver laikposmu no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma līdz visas pieteikuma dokumentācijas iesniegšanai vienotajai kompetentajai iestādei, principā nepārsniedz divus gadus. 18 mēnešus . [Gr. 35]

    3.   Lai sāktu atļauju piešķiršanas procedūru, projekta virzītājs rakstiski paziņo attiecīgo dalībvalstu vienotajai kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā kopējai kompetentajai iestādei par projektu un paziņojumā ietver sīku projekta aprakstu. Ne vēlāk kā divu mēnešu viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas vienotā kompetentā iestāde rakstiski apstiprina paziņojumu vai noraida to, ja tā uzskata, ka projekts vēl nav pietiekami sagatavots atļauju piešķiršanas procedūras sākšanai. Ja vienotā kompetentā iestāde izlemj noraidīt paziņojumu, tā pamato savu lēmumu. Par atļauju piešķiršanas procedūras sākumu uzskata dienu, kad kompetentā iestāde paraksta paziņojuma apstiprinājumu. Ja iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, par atļauju piešķiršanas procedūras sākuma dienu uzskata dienu, kad attiecīgā kompetentā iestāde apstiprinājusi pēdējo paziņojumu. [Gr. 36]

    4.   Trīs Divu mēnešu laikā no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma vienotā kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā kopējā kompetentā iestāde, cieši sadarbojoties ar projekta virzītāju un citām attiecīgām iestādēm un ņemot vērā informāciju, ko sniedzis projekta virzītājs 3. punktā minētajā paziņojumā, sagatavo un nodod projekta virzītājam sīki izstrādātu pieteikuma iesniegšanas kārtības aprakstu, kurā norāda: [Gr. 37]

    -a)

    kompetentā iestāde, kas ir atbildīga attiecīgajā administratīvajā līmenī, ja to deleģē vienotā kompetentā iestāde saskaņā ar 5. panta 2. punktu; [Gr. 38]

    a)

    tās informācijas materiālo piemērošanas jomu un detalizācijas pakāpi, kas projekta virzītājam jāsniedz kā daļa no pieteikuma dokumentācijas visaptverošā lēmuma pieņemšanai;

    b)

    atļauju piešķiršanas procesa laika grafiku, norādot vismaz šādu informāciju:

    i)

    saņemamie lēmumi, un atļaujas, atzinumi un novērtējumi ; [Gr. 39]

    ii)

    potenciāli skartās iestādes, ieinteresētās personas un sabiedrība un novērtējumi ; [Gr. 40]

    iii)

    procedūras atsevišķie posmi un to ilgums;

    iv)

    būtiskākie sasniedzamie starprezultāti un to termiņi ceļā uz pieņemamo visaptverošo lēmumu , kā arī paredzētais kopējais laikposms ; [Gr. 41]

    v)

    iestāžu plānotie resursi un iespējamās vajadzības pēc papildu resursiem.

    5.   Lai nodrošinātu to, ka pieteikuma dokumentācija ir pilnīga un pietiekami kvalitatīva, projekta virzītājs prasa vienotās kompetentās iestādes atzinumu par savu pieteikumu, cik drīz vien iespējams pirmspieteikuma procedūrā. Projekta virzītājs pilnībā sadarbojas ar vienoto kompetento iestādi, lai ievērotu termiņus un sīki izstrādāto pieteikuma iesniegšanas kārtības aprakstu, kas noteikts 4. punktā.

    6.   Projekta virzītājs iesniedz pieteikuma dokumentāciju, pamatojoties uz sīki izstrādāto pieteikuma iesniegšanas kārtības aprakstu, 21 mēneša 15 mēnešu laikā no minētā sīki izstrādātā pieteikuma iesniegšanas kārtības apraksta saņemšanas. Uzskata, ka pēc minētā termiņa beigām sīki izstrādātais pieteikuma iesniegšanas kārtības apraksts vairs nav piemērojams, ja vien vienotā kompetentā iestāde nenolemj pagarināt minēto termiņu, par ne vairāk kā sešiem mēnešiem pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz pamatotu projekta virzītāja pieprasījumu. [Gr. 42]

    7.   Vēlākais divu mēnešu laikā no pilnīgas pieteikuma dokumentācijas iesniegšanas dienas kompetentā iestāde rakstiski apliecina pieteikuma dokumentācijas pilnīgumu un to paziņo projekta virzītājam. Projekta virzītāja iesniegto pieteikuma dokumentāciju uzskata par pilnīgu, ja vien divu mēnešu laikā no iesniegšanas dienas kompetentā iestāde nepieprasa, lai projekta virzītājs iesniedz trūkstošu informāciju. Šāds pieprasījums materiālās piemērošanas jomas un detalizācijas pakāpes ziņā attiecas tikai uz elementiem, kas norādīti sīki izstrādātajā pieteikuma iesniegšanas kārtības aprakstā. Ikviens papildu informācijas pieprasījums izriet tikai no izņēmuma un neparedzētiem jauniem apstākļiem, un vienotā kompetentā iestāde to pienācīgi pamato.

    8.   Vienotā kompetentā iestāde novērtē pieteikumu un pieņem visaptverošu saistošu lēmumu viena gada laikā no dienas, kad saskaņā ar 7. punktu ir iesniegta pilnīga pieteikuma dokumentācija , ja vien vienotā kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas nenolemj pagarināt šo termiņu ne vairāk kā par 3 mēnešiem, pamatojot savu lēmumu . Dalībvalstis attiecīgā gadījumā var noteikt īsāku termiņu. [Gr. 43]

    9.   Iepriekšējos noteikumos minētie termiņi neskar pienākumus, kas izriet no Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, kā arī administratīvās pārsūdzības procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļus tiesā.

    6.a pants

    Atļauju piešķiršanas procedūra un Savienības finansiālā palīdzība

    1.     Atbilstīgi šīs regulas 6. pantā minētajai procedūrai gūto progresu projekta īstenošanā ņem vērā, novērtējot projektus saskaņā ar projektu atlases kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES)…/… [ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu] 13. pantā.

    2.     Kavēšanās, kura rodas saistībā ar 6. pantā noteiktajiem posmiem un termiņiem, ir pamats, lai izmeklētu projekta gaitu un pārskatītu finansiālo palīdzību, ko Savienība saņēmusi no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kā noteikts Regulas (ES)…/… [EISI] 17. panta 1. punktā, un kuras rezultātā var tikt samazināts vai atcelts atbalsts. [Gr. 44]

    7. pants

    Pārrobežu atļauju piešķiršanas procedūras koordinēšana

    1.   Attiecībā uz projektiem, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis vai viena vai vairākas dalībvalstis un viena vai vairākas trešās valstis , attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņo savus grafikus un vienojas par kopīgu grafiku. [Gr. 45]

    1.a     Šādos gadījumos, lai atvieglotu atļauju piešķiršanas procedūru, vienotās kompetentās iestādes no divām vai vairākām dalībvalstīm vai vienas vai vairākām dalībvalstīm un vienas vai vairākām trešām valstīm, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopēju kompetento iestādi, kā paredzēts 5. panta 5. punktā. [Gr. 46]

    2.   Regulas (ES) Nr. 1315/2013 45. pantā minētais Eiropas koordinators ir pilnvarots cieši sekot līdzi atļauju piešķiršanas procedūrai kopīgu interešu pārrobežu projektu gadījumā un veicināt saziņu un sadarbību starp iesaistītajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar kopējo kompetento iestādi . [Gr. 47]

    3.   Neskarot pienākumu ievērot šajā regulā noteiktos termiņus, ja termiņš visaptverošā lēmuma pieņemšanai netiek ievērots, vienotā kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju un attiecīgā gadījumā attiecīgo Eiropas koordinatoru par pasākumiem, kas veikti vai jāveic, lai noslēgtu atļauju piešķiršanas procedūru ar iespējami mazāku kavēšanos. Komisija un attiecīgā gadījumā Eiropas koordinators var prasīt, lai vienotā kompetentā iestāde regulāri ziņo par panākto progresu. [Gr. 48]

    III NODAĻA

    PUBLISKAIS IEPIRKUMS

    8. pants

    Publiskais iepirkums kopīgu interešu pārrobežu projektos

    1.   Publisko iepirkumu kopīgu interešu pārrobežu projektos veic saskaņā ar Līgumu un Direktīvu 2014/25/ES un/vai 2014/24/ES.

    2.   Ja iepirkuma procedūras veic iesaistīto dalībvalstu izveidots kopējs subjekts, tas , kā arī attiecīgā gadījumā tā meitasuzņēmumi piemēro vienas šādas dalībvalsts noteikumus, un, atkāpjoties no minētajām direktīvām, šādi noteikumi ir noteikumi, kas noteikti saskaņā ar attiecīgi Direktīvas 2014/25/ES 57. panta 5. punkta a) apakšpunktu vai Direktīvas 2014/24/ES 39. panta 5. punkta a) apakšpunktu, ja vien vienošanās starp iesaistītajām dalībvalstīm nenosaka citādi. Šāda vienošanās jebkurā gadījumā paredz piemērot vienas valsts tiesību aktus, ja iepirkuma procedūras procedūrām, ko veic kopējs subjekts un attiecīgā gadījumā tā meitasuzņēmumi, visa projekta ietvaros . [Gr. 49]

    IV NODAĻA

    TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

    9. pants

    Tehniskā palīdzība

    Pēc projekta virzītāja vai dalībvalsts lūguma Savienība saskaņā ar attiecīgajām Savienības finansēšanas programmām un neskarot daudzgadu finanšu shēmu dara pieejamu tehnisko , konsultatīvo un finansiālo palīdzību šīs regulas īstenošanai un kopīgu interešu projektu īstenošanas veicināšanai katrā procesa posmā . [Gr. 50]

    V NODAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    10. pants

    Pārejas noteikumi

    Šī regula nav piemērojama administratīvajām procedūrām, kas sākušās pirms regulas spēkā stāšanās dienas.

    11. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Tomēr 4., 5., 6. un 7. pantu attiecīgajā dalībvalstī piemēro no dienas, kad šī dalībvalsts ir izraudzījusies vienoto kompetento iestādi saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

    Komisija publicēs Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu, kad šie noteikumi kļūs piemērojami dalībvalstī. [Gr. 51]

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    …,

    Eiropas Parlamenta vārdā —

    priekšsēdētājs

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs


    (1)  2018. gada 17. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

    (2)  2019. gada 7. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts)

    (3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes … lēmums.

    (4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/52/ES (2014. gada 16. aprlis), ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.).

    (7)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

    (8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

    (9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.)..

    (10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

    (11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

    (12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).”

    (13)  Komisijas Īstenošanas direktīva 2011/42/ES (2011. gada 11. aprīlis), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu flutriafolu kā darbīgo vielu, un groza Komisijas Lēmumu 2008/934/EK (OV L 97, 12.4.2011., 42. lpp.).

    (14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

    (15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

    (16)  COM(2017)0198.

    (17)  COM(2017)0573.


    Top