30.6.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/12

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1129

(2017. gada 14. jūnijs)

par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Šī regula ir būtisks solis ceļā uz kapitāla tirgu savienības izveidi, kā izklāstīts Komisijas 2015. gada 30. septembra paziņojumā “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”. Kapitāla tirgu savienības mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem izmantot daudzveidīgākus kapitāla avotus no jebkuras vietas Eiropas Savienībā (“Savienība”), palielināt tirgu darbības efektivitāti un piedāvāt ieguldītājiem un noguldītājiem papildu iespējas ieguldīt savu naudu, lai sekmētu izaugsmi un radītu darbvietas.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK (4) ir izklāstīti saskaņoti principi un noteikumi par prospektu, kas jāsastāda, jāapstiprina un jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot tos tirgot regulētā tirgū. Ņemot vērā izmaiņas likumdošanā un tirgū kopš minētās direktīvas stāšanās spēkā, tā būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(3)

Informācijas atklāšana gadījumos, kad vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai kad tos atļauj tirgot regulētā tirgū, ir būtiski svarīga, lai aizsargātu ieguldītājus, likvidējot informācijas asimetriju starp tiem un emitentiem. Šādas atklāšanas saskaņošana ļauj izveidot pārrobežu pases mehānismu, kas veicina iekšējā tirgus efektīvu darbību attiecībā uz plašu vērtspapīru klāstu.

(4)

Atšķirīgas pieejas sadrumstalotu iekšējo tirgu, jo emitentiem, piedāvātājiem un personām, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, dažādās dalībvalstīs būtu jāievēro dažādi noteikumi un vienā dalībvalstī apstiprinātus prospektus nebūtu iespējams izmantot citās dalībvalstīs. Tāpēc bez saskaņota regulējuma, kas Savienībā nodrošinātu vienveidīgu informācijas atklāšanu un pases darbību, pastāv iespēja, ka atšķirības dalībvalstu tiesībās radīs šķēršļus iekšējā vērtspapīru tirgus raitai darbībai. Tādēļ, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un uzlabotu tā darbības apstākļus, jo īpaši attiecībā uz kapitāla tirgiem, un garantētu patērētājiem un ieguldītājiem augstu aizsardzības līmeni, ir lietderīgi prospektiem izveidot tiesisko regulējumu Savienības līmenī.

(5)

Attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem gadījumiem, kad vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai tos tiek atļauts tirgot regulētā tirgū, ir lietderīgi un nepieciešams izmantot tiesību aktu regulas veidā, lai nodrošinātu, ka tādi noteikumi, kuri tiešā veidā uzliek pienākumus personām, kas iesaistītas vērtspapīru publiskajā piedāvājumā un vērtspapīru atļaujās tirdzniecībai regulētā tirgū, tiek piemēroti vienādi visā Savienībā. Tā kā prospektu noteikumu tiesiskais regulējums neizbēgami ietver pasākumus, kuri precizē konkrētas prasības visiem dažādajiem prospektu aspektiem, pat nelielas atšķirības izmantotajā pieejā attiecībā uz vienu no minētajiem aspektiem varētu radīt nozīmīgus šķēršļus vērtspapīru pārrobežu piedāvājumiem, iekļaušanai vairākos sarakstos regulētos tirgos un Savienības patērētāju aizsardzības noteikumiem. Tādēļ tam, ka tiek izmantota regula, kas ir tieši piemērojama bez nepieciešamības pēc valsts tiesībām, būtu jāsamazina iespēja, ka valstu līmenī tiek veikti atšķirīgi pasākumi, un būtu jānodrošina konsekventa pieeja, lielāka juridiskā noteiktība un jānovērš minētie nozīmīgie šķēršļi. Regulas izmantošana arī vairos uzticēšanos tirgu pārredzamībai visā Savienībā un mazinās gan regulējuma sarežģītību, gan arī meklēšanas un atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/73/ES (5) novērtējumā tika atklāts, ka dažas ar minēto direktīvu ieviestās izmaiņas nav sasniegušas to sākotnējos mērķus un ka prospekta režīmam Savienībā ir nepieciešami turpmāki grozījumi, lai vienkāršotu un uzlabotu tā piemērošanu, palielinātu tā efektivitāti un pastiprinātu Savienības starptautisko konkurētspēju, tādējādi palīdzot samazināt administratīvos slogus.

(7)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt ieguldītāju aizsardzību un tirgus efektivitāti, vienlaikus stiprinot iekšējo kapitāla tirgu. Tādas informācijas sniegšana, kura atbilstīgi emitenta un vērtspapīru būtībai ir nepieciešama, lai ieguldītāji varētu pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumu, kopā ar noteikumiem par darījumdarbības veikšanu nodrošina ieguldītāju aizsardzību. Turklāt tāda informācija ir efektīvs līdzeklis, lai vairotu vērtspapīru uzticamību un tādējādi sekmētu pienācīgu vērtspapīru tirgu darbību un attīstību. Pienācīgs veids minētās informācijas publiskošanai ir prospekta publicēšana.

(8)

Šajā regulā norādītās informācijas atklāšanas prasības neliedz dalībvalstij vai kompetentai iestādei, vai biržai ar tās noteikumu kopumu noteikt citas konkrētas prasības saistībā ar atļauju vērtspapīru tirdzniecībai regulētā tirgū, jo īpaši attiecībā uz korporatīvo pārvaldību. Tādām prasībām nebūtu tieši vai netieši jāierobežo kompetentās iestādes apstiprināta prospekta sastādīšana, tā saturs un izplatīšana.

(9)

Šī regula nebūtu jāattiecina uz tādiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un ko emitējusi dalībvalsts vai kāda no dalībvalsts reģionālajām iestādēm vai vietējām pašpārvaldēm, starptautiska sabiedriska struktūra, kurā piedalās viena vai vairākas dalībvalstis, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas, un tādējādi šai regulai tie nebūtu jāietekmē.

(10)

Lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, pienākumam publicēt prospektu būtu jāattiecas gan uz pašu kapitāla vērtspapīriem, gan tādiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, kuri tiek publiski piedāvāti vai kurus atļauts tirgot regulētos tirgos. Daži no vērtspapīriem, uz kuriem attiecas šī regula, dod tiesības to turētājam iegādāties pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt naudas summu, norēķinoties naudā, ko nosaka, atsaucoties uz citiem instrumentiem, proti, pārvedamiem vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīguma likmēm, precēm vai citiem indeksiem vai rādītājiem. Šī regula jo īpaši attiecas uz garantijām, segtām garantijām, sertifikātiem, depozitāriem sertifikātiem un konvertējamām obligācijām, piemēram, vērtspapīriem, kas konvertējami pēc ieguldītāja izvēles.

(11)	Lai nodrošinātu prospektu apstiprināšanu un pases piešķiršanu tiem, kā arī uzraudzītu atbilstību šai regulai, katram prospektam jānosaka konkrēta kompetentā iestāde. Tādējādi šajā regulā būtu skaidri jānosaka, kura izcelsmes dalībvalsts ir visatbilstošākā, lai apstiprinātu prospektu.

(12)

Attiecībā uz vērtspapīru publiskiem piedāvājumiem, kuru kopējā samaksa Savienībā ir zemāka par EUR 1 000 000, prospekta izstrādes izmaksas saskaņā ar šo regulu, visticamāk, nebūs samērīgas ar paredzēto piedāvājuma peļņu. Tādēļ attiecībā uz tik neliela apjoma piedāvājumiem ir lietderīgi nepiemērot pienākumu sastādīt prospektu saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstīm nebūtu jāpaplašina pienākums sastādīt prospektu saskaņā ar šo regulu, attiecinot to arī uz tiem vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, kuru kopējā samaksa ir zemāka nekā minētā robežvērtība. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai prasīt citas informācijas atklāšanas prasības valsts līmenī tiktāl, ciktāl šādas prasības nerada nesamērīgu vai nevajadzīgu slogu attiecībā uz šādiem vērtspapīru piedāvājumiem.

(13)

Turklāt, ņemot vērā finanšu tirgu atšķirīgos apjomus Savienībā, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm izlemt par tādu vērtspapīru publisko piedāvājumu atbrīvošanu no šajā regulā paredzētā pienākuma publicēt prospektu, kuri nepārsniedz EUR 8 000 000. Konkrētāk, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai valsts tiesībās noteikt robežvērtību no EUR 1 000 000 līdz EUR 8 000 000, kas norādīta kā piedāvājuma kopējā samaksa Savienībā 12 mēnešu laikposmā, zem kuras būtu jāpiemēro minētais atbrīvojums, ņemot vērā ieguldītāju vietējās aizsardzības līmeni, ko tās uzskata par pienācīgu. Tomēr šādiem vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, kam ir piemērots atbrīvojums, nebūtu jāgūst labums no šajā regulā paredzētā pases piešķiršanas režīma. Zem šīs robežvērtības dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai prasīt citas informācijas atklāšanas prasības valsts līmenī tiktāl, ciktāl šādas prasības nerada nesamērīgu vai nevajadzīgu slogu attiecībā uz šādiem vērtspapīru piedāvājumiem, kuriem ir piemērots atbrīvojums. Nekam šajā regulā nebūtu jāliedz minētajām dalībvalstīm ieviest valsts līmeņa noteikumus, kas ļauj daudzpusēju tirdzniecības sistēmu (DTS) operatoriem noteikt saturu atļaujas dokumentam, kurš emitentam ir jāsagatavo pēc tam, kad tas ir saņēmis sākotnējo atļauju tirgot savus vērtspapīrus, vai tā pārskatīšanas kārtību.

(14)

Vienkārša atļauja veikt vērtspapīru tirdzniecību daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenu publicēšana pati par sevi nav uzskatāma par vērtspapīru publisko piedāvājumu, un tādēļ uz to neattiecina pienākumu sastādīt prospektu saskaņā ar šo regulu. Prospekts būtu jāpieprasa tikai tad, ja minētajās situācijās ir pievienots paziņojums, kas ir “vērtspapīru publiskais piedāvājums”, kā tas definēts šajā regulā.

(15)

Ja vērtspapīru piedāvājums ir adresēts vienīgi ierobežotam ieguldītāju lokam, kuri nav kvalificēti ieguldītāji, prospekta sastādīšana rada nesamērīgu slogu, ņemot vērā nelielo skaitu personu, kurām tiek izteikts piedāvājums, un līdz ar to prospekts nebūtu jāpieprasa. Minēto piemērotu, piemēram, gadījumā, kad piedāvājums tiek adresēts ierobežotam skaitam uzņēmuma vadītāju radinieku vai paziņu.

(16)	Šī regula būtu jāinterpretē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/25/EK (6) – attiecīgā gadījumā saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem, apvienošanas darījumiem un citiem darījumiem, kuri skar uzņēmumu īpašumtiesības vai uzņēmumu kontroli.

(17)

Direktoru un darbinieku mudināšana turēt sava uzņēmuma vērtspapīrus var pozitīvi ietekmēt uzņēmumu pārvaldību un palīdzēt radīt ilgtermiņa vērtību, vairojot darbinieku atdevi un nostiprinot viņu piederības sajūtu, saskaņojot attiecīgās akcionāru un darbinieku intereses un sniedzot darbiniekiem iespējas veikt ieguldījumus. Darbinieku iesaistīšanās savā uzņēmumā kā līdzīpašniekiem ir īpaši svarīga mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU), kuros katram darbiniekam var būt svarīga loma uzņēmuma panākumu nodrošināšanā. Tādēļ pienākumu publicēt prospektu nebūtu jānosaka tiem piedāvājumiem, kas sniegti saistībā ar darbinieku kapitāldaļu shēmu Savienībā, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kurā ietverta informācija par vērtspapīru skaitu un veidu un norādīti piedāvājuma vai piešķīruma iemesli un sīka informācija par to, tādējādi nodrošinot ieguldītāju aizsardzību. Lai visiem direktoriem un darbiniekiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi darbinieku kapitāldaļu shēmām neatkarīgi no tā, vai viņu darba devējs veic uzņēmējdarbību Savienībā vai ārpus tās, turpmāk nebūtu jāpastāv prasībai pieņemt līdzvērtības lēmumu par trešo valstu tirgiem, ja vien ir pieejams šāds informatīvs dokuments. Tādējādi visi darbinieku kapitāldaļu shēmu dalībnieki gūs labumu no vienlīdzīgas attieksmes un informācijas.

(18)

Vērtību samazinošas akciju vai vērtspapīru emisijas, kas sniedz piekļuvi akcijām, bieži vien norāda uz darījumiem, kuriem ir svarīga ietekme uz emitenta kapitāla struktūru, perspektīvām un finansiālo stāvokli, kādēļ ir vajadzīga prospektā iekļautā informācija. Turpretim, ja emitenta akcijas jau ir atļauts tirgot regulētā tirgū, prospekts nebūtu jāpieprasa nevienai turpmākai tādas pašas klases akciju atļaujai tajā pašā regulētajā tirgū, tostarp gadījumos, kad tādas akcijas iegūtas citu vērtspapīru konvertēšanas vai apmaiņas vai citu vērtspapīru piešķirto tiesību izpildes rezultātā, ar noteikumu, ka akcijas, ko nesen atļauts tirgot, veido ierobežotu daļu attiecībā uz tās pašas kategorijas akcijām, kuras jau ir atļautas tajā pašā regulētajā tirgū, ja vien tāda atļauja nav apvienota ar vērtspapīru publisku piedāvājumu, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Tas pats princips būtu vispārīgāk jāpiemēro vērtspapīriem, kurus var aizvietot ar tādiem vērtspapīriem, ko jau ir atļauts tirgot regulētā tirgū.

(19)

Šī regula neskar normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (7) saistībā ar kredītiestāžu noregulējumu, jo īpaši tās 53. panta 2. punktu, 59. panta 2. punktu un 63. panta 1. un 2. punktu, gadījumos, kad nav pienākuma publicēt prospektu.

(20)

Atbrīvojumus no pienākuma publicēt prospektu saskaņā ar šo regulu vērtspapīru publiskā piedāvājuma vai atļaujas veikt tirdzniecību regulētā tirgū būtu jāvar savienot gadījumā, ja minēto atbrīvojumu nosacījumi ir izpildīti vienlaikus. Piemēram, ja piedāvājums vienlaicīgi tiek adresēts kvalificētiem ieguldītājiem, nekvalificētiem ieguldītājiem, no kuriem katrs apņemas ieguldīt vismaz EUR 100 000, emitenta darbiniekiem un turklāt ierobežotam skaitam nekvalificētu ieguldītāju, kuru skaits nepārsniedz šajā regulā noteikto, minētajam piedāvājumam būtu jāpiemēro atbrīvojums no pienākuma publicēt prospektu.

(21)

Lai nodrošinātu pienācīgu tādu vērtspapīru vairumtirgu darbību, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, un palielinātu tirgu likviditāti, ir svarīgi noteikt atsevišķu atvieglotu režīmu vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, ko atļauts tirgot regulētā tirgū un kas paredzēti kvalificētiem ieguldītājiem. Šādam atvieglotam režīmam būtu jāietver minimālās informācijas prasības, kas ir mazāk apgrūtinošas nekā tās, ko piemēro vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un ko piedāvā privātajiem ieguldītājiem, bez prasībām prospektā iekļaut kopsavilkumu un elastīgākas valodas prasības. Šāds atvieglots režīms, pirmkārt, būtu jāpiemēro vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri – neatkarīgi no to nominālvērtības –, ko tirgo tikai regulētā tirgū vai tā īpašā segmentā, kuram šādu vērtspapīru tirdzniecības nolūkā var piekļūt vienīgi kvalificēti ieguldītāji, un, otrkārt, vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000, kas atspoguļo to ieguldītāju lielākas ieguldīšanas spējas, uz kuriem attiecas prospekts. Nebūtu jāatļauj tālākpārdot nekvalificētiem ieguldītājiem vērtspapīrus, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un ko tirgo tikai regulētā tirgū vai tā īpašā segmentā, un kuriem piekļuve šādu vērtspapīru tirdzniecībai var būt tikai kvalificētiem ieguldītājiem, ja vien saskaņā ar šo regulu nav sastādīts prospekts, kas ir piemērots nekvalificētiem ieguldītājiem. Šajā nolūkā ir būtiski, ka tirgus operatori, izveidojot šādus regulētus tirgus vai to īpašu segmentu, neļauj nekvalificētiem ieguldītājiem tieši vai netieši piekļūt minētajam regulētajam tirgum vai īpašajam segmentam.

(22)

Ja vērtspapīri tiek piešķirti bez individuālas izvēles elementa no saņēmēja puses, tostarp vērtspapīru piešķīrumu gadījumos, kad nav tiesību piešķīrumu noraidīt, vai gadījumos, kad piešķīrums ir automātisks pēc tiesas lēmuma, piemēram, vērtspapīru piešķīrums esošiem kreditoriem ar maksātnespējas procedūru tiesas ceļā, tādu piešķīrumu nebūtu jāuzskata par vērtspapīru publisko piedāvājumu.

(23)	Emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību tādu vērtspapīru regulētā tirgū, kuriem nepiemēro pienākumu publicēt prospektu, būtu jāgūst labums no vienotās pases, ja tie brīvprātīgi izvēlas ievērot šo regulu.

(24)

Ņemot vērā vērtspapīru, emitentu, piedāvājumu un atļauju dažādo veidu specifiku, ar šo regulu paredz noteikumus dažādiem prospekta veidiem – standarta prospektam, vairumtirgus prospektam vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, pamatprospektam, vienkāršotam prospektam sekundārajām emisijām un ES izaugsmes prospektam. Tādēļ visas atsauces uz “prospektu” saskaņā ar šo regulu jāsaprot kā atsauces uz visiem minētajiem prospektu veidiem, ja vien nav skaidri noteikts citādi.

(25)

Informācijas atklāšana, publicējot prospektu, nebūtu jāpieprasa vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, kuri paredzēti tikai kvalificētiem ieguldītājiem. Turpretim par jebkuru publisku tālākpārdošanu vai publisku tirgošanu, izmantojot atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, būtu jāpublicē prospekts.

(26)

Derīgs prospekts, ko sastādījis emitents vai par prospekta sastādīšanu atbildīgā persona un kas ir publiski pieejams brīdī, kad ar finanšu starpnieku palīdzību notiek vērtspapīru galīgā izvietošana, vai jebkurā vērtspapīru turpmākā tālākpārdošanā, sniedz pietiekamu informāciju ieguldītājiem, lai tie varētu pieņemt pamatotus lēmumus par ieguldījumu. Tādēļ finanšu starpniekiem, kuri izvieto vai pēc tam tālākpārdod vērtspapīrus, vajadzētu būt tiesīgiem balstīties uz emitenta vai par prospekta sastādīšanu atbildīgās personas publicēto sākotnējo prospektu tiktāl, ciktāl tas ir derīgs un pienācīgi papildināts un emitents vai par prospekta sastādīšanu atbildīgā persona piekrīt tā izmantošanai. Emitentam vai par prospekta sastādīšanu atbildīgajai personai būtu jāļauj šādu piekrišanu balstīt uz nosacījumiem. Piekrišana izmantot prospektu, tostarp jebkādi nosacījumi, uz ko šāda piekrišana balstīta, būtu jānorāda rakstiskā nolīgumā, kas attiecīgajām pusēm ļauj novērtēt to, vai vērtspapīru tālākpārdošana vai galīgā izvietošana atbilst nolīgumam. Gadījumā, ja ir sniegta piekrišana prospekta izmantošanai, emitentam vai par sākotnējā prospekta sastādīšanu atbildīgajai personai vajadzētu būt atbildīgai par tajā norādīto informāciju un – pamatprospekta gadījumā – par galīgo noteikumu nodrošināšanu un iesniegšanu, un nebūtu jāpieprasa sagatavot vēl vienu prospektu. Tomēr gadījumā, kad emitents vai par šāda sākotnējā prospekta sastādīšanu atbildīgā persona nepiekrīt tā izmantošanai, no finanšu starpnieka būtu jāpieprasa publicēt jaunu prospektu. Tādā gadījumā finanšu starpniekam vajadzētu būt atbildīgam par prospektā norādīto informāciju, tostarp par visu informāciju, kas iekļauta ar norādi, un pamatprospekta gadījumā – galīgajos noteikumos.

(27)

Ar prospektā ietvertās informācijas saskaņošanu būtu jānodrošina vienlīdzīga ieguldītāju aizsardzība Savienības līmenī. Lai ieguldītajiem ļautu pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumu, minētajai informācijai vajadzētu būt pietiekamai un objektīvai, un tā būtu jāsagatavo un jāsniedz viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā. Prospektā iekļautā informācija būtu jāpielāgo prospekta veidam, emitenta būtībai un apstākļiem, vērtspapīru veidam un tam, vai ieguldītāji, kuriem tiek izteikts piedāvājums, ir tikai kvalificēti ieguldītāji. Prospektā nebūtu jāietver informācija, kas nav būtiska vai raksturīga attiecīgajam emitentam un vērtspapīriem, jo tas varētu padarīt neskaidru to informāciju, kas ir svarīga, lai pieņemtu ieguldījumu lēmumu, un līdz ar to tiktu mazināta ieguldītāja aizsardzība.

(28)

Prospekta kopsavilkumam vajadzētu būt noderīgam informācijas avotam ieguldītājiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem. Tam vajadzētu būt prospekta pastāvīgai daļai, un tajā būtu jākoncentrējas uz pamatinformāciju, kas ieguldītājiem nepieciešama, lai tie varētu izlemt par to, kurus vērtspapīru piedāvājumus un atļaujas veikt tirdzniecību tie vēlas padziļināti izpētīt, pārbaudot prospektu kopumā, lai pieņemtu lēmumu. Tādai pamatinformācijai būtu jāparāda būtiskās īpašības un saistītie riski, kas piemīt emitentam, jebkuram garantijas devējam un vērtspapīriem, kuri ir piedāvāti vai ko atļauts tirgot regulētā tirgū. Tajā būtu jāietver arī piedāvājuma vispārīgie noteikumi.

(29)

Riska faktoru izklāstam kopsavilkumā būtu jāsastāv no ierobežotā skaitā atlasītiem konkrētiem riskiem, kurus emitents uzskata par visbūtiskākajiem ieguldītājam, kad tas pieņem ieguldījuma lēmumu. Riska faktoru aprakstam kopsavilkumā būtu jāattiecas uz konkrēto piedāvājumu, un tas būtu jāsagatavo vienīgi ieguldītāju labā, nevis lai sniegtu vispārīgas ziņas par ieguldījuma risku vai lai ierobežotu emitenta, piedāvātāja vai jebkādu personu, kas darbojas to vārdā, atbildību. Minētajos riska faktoros attiecīgajā gadījumā būtu jānorāda riski, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem, tādu vērtspapīru gadījumā, kurus emitējušas kredītiestādes, kurām piemēro iekšējo rekapitalizāciju saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES.

(30)

Prospekta kopsavilkumam vajadzētu būt īsam, vienkāršam un ieguldītājiem viegli saprotamam. Tas būtu jāsagatavo skaidrā, vienkāršā valodā, sniedzot informāciju viegli pieejamā veidā. Tam nebūtu jāsastāv tikai no prospekta izvilkumiem vien. Ir lietderīgi noteikt kopsavilkuma maksimālo garumu, lai nodrošinātu, ka ieguldītāji netiek atturēti no tā lasīšanas, un mudinātu emitentus atlasīt informāciju, kas ir svarīga ieguldītājiem. Konkrētos šajā regulā noteiktos gadījumos maksimālais kopsavilkuma garums būtu jāpagarina.

(31)

Lai prospekta kopsavilkumam nodrošinātu vienotu struktūru, būtu jāizveido vispārīgas iedaļas un apakšsadaļas ar indikatīvu saturu, ko emitents aizpildītu ar īsiem, aprakstošiem skaidrojumiem un attiecīgā gadījumā arī ar skaitļiem. Ciktāl emitenti informāciju sniedz godīgi un līdzsvaroti, tiem būtu jāļauj pašiem atlasīt to informāciju, kuru tie uzskata par būtisku un nozīmīgu.

(32)

Prospekta kopsavilkums, cik vien iespējams, būtu jāveido pēc tā pamatinformācijas dokumenta parauga, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1286/2014 (8). Ja vērtspapīri ietilpst gan šīs regulas, gan Regulas (ES) Nr. 1286/2014 darbības jomā, pamatinformācijas dokumentā iekļautās informācijas pilnīga izmantošana atkārtoti kopsavilkumā līdz minimumam samazinātu emitentu atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu, un tāpēc šī regula veicina šādu atkārtotu izmantošanu. Tomēr prasība izstrādāt kopsavilkumu nebūtu jāatceļ gadījumā, kad tiek prasīts pamatinformācijas dokuments, jo tajā nav iekļauta pamatinformācija par emitentu un attiecīgo vērtspapīru publisko piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū.

(33)

Nevienu nebūtu jāsauc pie civiltiesiskas atbildības, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vien, tostarp tā tulkojumu, ja vien kopsavilkums nav maldinošs, neprecīzs vai pretrunā attiecīgajām prospekta daļām vai ja tas, lasīts kopā ar pārējām prospekta daļām, nesniedz pamatinformāciju, lai palīdzētu ieguldītājiem apsvērt to, vai ieguldīt šādos vērtspapīros. Kopsavilkumā par to būtu jāietver skaidrs brīdinājums.

(34)

Emitentiem, kuri atkārtoti piesaista finansējumu kapitāla tirgos, būtu jāpiedāvā konkrēti reģistrācijas dokumentu un prospektu formāti, kā arī konkrētas procedūras to iesniegšanai un apstiprināšanai, lai tiem nodrošinātu lielāku elastīgumu un ļautu izmantot tirgus sniegtās iespējas. Katrā ziņā minētajiem formātiem un procedūrām vajadzētu būt fakultatīviem un pēc emitentu izvēles.

(35)	Attiecībā uz visiem tiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, tostarp tiem, kas tiek emitēti pastāvīgi vai atkārtoti vai kā daļa no piedāvājuma programmas, emitentiem būtu jāļauj sastādīt prospektu pamatprospekta veidā.

(36)

Ir lietderīgi precizēt, ka pamatprospekta galīgajos noteikumos būtu jāiekļauj tikai konkrētajai emisijai raksturīgo vērtspapīru apraksta informācija, ko iespējams noteikt tikai konkrētās emisijas brīdī. Šādu informāciju var veidot, piemēram, starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN kods), emisijas cena, dzēšanas termiņš, jebkāds kupons, izmantošanas datums, izmantošanas cena, izpirkšanas cena un citi noteikumi, kas nav bijuši zināmi pamatprospekta sastādīšanas brīdī. Ja pamatprospektā nav iekļauti galīgie noteikumi, kompetentajai iestādei tie nebūtu jāapstiprina, bet tie būtu tikai tai jāiesniedz. Pārējā jaunā informācija, kas varētu ietekmēt emitenta un vērtspapīru novērtējumu, būtu jāiekļauj pamatprospekta papildinājumā. Nedz galīgie noteikumi, nedz arī papildinājums nebūtu jāizmanto, lai iekļautu tādu vērtspapīru veidu, kas jau nav aprakstīts pamatprospektā.

(37)

Saskaņā ar pamatprospektu emitentam kopsavilkums būtu jāsastāda tikai par katru emisiju atsevišķi, lai samazinātu administratīvos slogus un uzlabotu saprotamību ieguldītājiem. Minētais emisijai specifiskais kopsavilkums būtu jāpievieno galīgajiem noteikumiem, un kompetentajai iestādei tie būtu jāapstiprina tikai tad, ja galīgie noteikumi ir iekļauti pamatprospektā vai tā papildinājumā.

(38)	Lai palielinātu pamatprospekta elastīgumu un rentabilitāti, emitentam būtu jāļauj sastādīt pamatprospektu kā atsevišķus dokumentus.

(39)

Biežie emitenti būtu jāstimulē sastādīt savus prospektus kā atsevišķus dokumentus, jo tādējādi ir iespējams samazināt to izmaksas attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu šai regulai un ļaut tiem ātri reaģēt uz tirgus sniegtajām iespējām. Tādējādi emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētos tirgos vai DTS, vajadzētu būt iespējai, bet ne pienākumam, katrā finanšu gadā sastādīt un publicēt vispārēju reģistrācijas dokumentu, kurā iekļauta juridiskā, darījumdarbības, finanšu, grāmatvedības un akcionāru informācija un sniegts apraksts par emitentu attiecīgajā finanšu gadā. Ar nosacījumu, ka emitents izpilda šajā regulā noteiktos kritērijus, emitentu būtu jāuzskata par biežo emitentu kopš brīža, kad emitents vispārējo reģistrācijas dokumentu iesniedz apstiprināšanai kompetentajā iestādē. Sastādot vispārējo reģistrācijas dokumentu, emitentam būtu iespējams nodrošināt informācijas aktualitāti un sastādīt prospektu, kad tirgus apstākļi kļūst labvēlīgi vērtspapīru publiska piedāvājuma sniegšanai vai atļaujas tirdzniecības veikšanai regulētā tirgū gūšanai, pievienojot vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu. Vispārējam reģistrācijas dokumentam vajadzētu būt daudzfunkcionālam ciktāl tajā vajadzētu iekļaut tādu pašu informāciju neatkarīgi no tā, vai emitents to pēcāk izmanto attiecībā uz vērtspapīru publisku piedāvājumu vai pašu kapitāla vērtspapīru vai vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū. Tādējādi informācijas atklāšanas standartiem attiecībā uz vispārējo reģistrācijas dokumentu būtu jābalstās uz tiem, kas attiecas uz pašu kapitāla vērtspapīriem. Vispārējam reģistrācijas dokumentam būtu jākalpo par avotu atsaucei uz emitentu, sniedzot ieguldītājiem un analītiķiem nepieciešamo minimālo informāciju, lai tie varētu pamatoti spriest par uzņēmuma darījumdarbību, finansiālo stāvokli, peļņu un perspektīvām, pārvaldību un akcionāriem.

(40)

Emitentu, kurš ir iesniedzis vispārējo reģistrācijas dokumentu un saņēmis tā apstiprinājumu divus gadus pēc kārtas, var uzskatīt par kompetentajai iestādei labi zināmu. Tādēļ visus turpmākos vispārējos reģistrācijas dokumentus un jebkādus to grozījumus būtu jāļauj iesniegt bez iepriekšēja apstiprinājuma un, ja minētā kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu, tai tie ex post būtu jāpārskata. Katrai kompetentajai iestādei būtu jālemj par tādas pārskatīšanas biežumu, ņemot vērā, piemēram, tās novērtējumu par emitenta riskiem, iepriekš atspoguļotās informācijas kvalitāti vai laiku, kas pagājis kopš pēdējās iesniegtā vispārējā reģistrācijas dokumenta pārskatīšanas.

(41)

Kamēr vispārējais reģistrācijas dokuments nav kļuvis par apstiprinātā prospekta sastāvdaļu, vajadzētu būt iespējai to grozīt – vai nu brīvprātīgi emitentam, piemēram, ja emitenta organizācijā vai finanšu situācijā notikušas būtiskas izmaiņas, vai pēc kompetentās iestāde pieprasījuma, ja ex post pārskatīšanas rezultātā tiek konstatēts, ka nav tikuši ievēroti pilnīguma, saprotamības un konsekvences standarti. Tādi grozījumi būtu jāpublicē saskaņā ar tādiem pašiem režīmiem, kuri attiecas uz vispārējo reģistrācijas dokumentu. Konkrēti – ja kompetentā iestāde konstatē būtisku izlaidumu, būtisku kļūdu vai būtisku neatbilstību, emitentam būtu jāgroza vispārējais reģistrācijas dokuments un bez liekas kavēšanās minētais grozījums jāpublisko. Tā kā netiek sniegts ne publisks piedāvājums, ne atļauja veikt vērtspapīru tirdzniecību, vispārējā reģistrācijas dokumenta grozīšanas procedūrai vajadzētu būt atšķirīgai no prospekta papildināšanas procedūras, kas būtu jāpiemēro tikai pēc prospekta apstiprināšanas.

(42)

Ja emitents sastāda prospektu, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, apstiprināšana būtu jāattiecina uz visām prospekta sastāvdaļām, tostarp attiecīgā gadījumā uz vispārējo reģistrācijas dokumentu un jebkādiem tā grozījumiem, ja tie pirms tam bija iesniegti kompetentajā iestādē, bet nebija apstiprināti. Uz vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumiem nebūtu jāattiecas kompetentās iestādes apstiprinājumam iesniegšanas brīdī, bet tie būtu jāapstiprina tikai tad, kad apstiprināšanai ir iesniegtas visas prospekta sastāvdaļas.

(43)

Lai paātrinātu prospekta sagatavošanas procesu un sekmētu piekļuvi kapitāla tirgiem rentablā veidā, biežiem emitentiem, kuri izstrādā vispārējo reģistrācijas dokumentu, būtu jāpiešķir priekšrocība izmantot paātrinātu apstiprināšanas procesu, jo prospekta galvenā sastāvdaļa jau vai nu ir tikusi apstiprināta, vai ir jau pieejama pārskatīšanai kompetentajā iestādē. Tādējādi prospekta apstiprināšanas saņemšanai nepieciešamajam laikam būtu jākļūst īsākam, ja reģistrācijas dokuments ir sagatavots kā vispārējs reģistrācijas dokuments.

(44)

Biežajiem emitentiem kā pamatprospekta sastāvdaļu būtu jāļauj izmantot vispārējo reģistrācijas dokumentu un jebkādus tā grozījumus. Ja biežais emitents ir tiesīgs sastādīt ES izaugsmes prospektu, vienkāršotu prospektu saskaņā ar vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu sekundārām emisijām vai vairumtirgus prospektu vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, tam kā šādu prospektu sastāvdaļu būtu jāļauj izmantot vispārējo reģistrācijas dokumentu un jebkādus tā grozījumus, nevis konkrētu reģistrācijas dokumentu, kas tiek prasīts saskaņā ar minētajiem informācijas atklāšanas režīmiem.

(45)

Pieņemot, ka emitents ievēro regulētās informācijas iesniegšanas, izplatīšanas un glabāšanas procedūras un termiņus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (9) 4. un 5. pantā, tam būtu jāļauj publicēt Direktīvā 2004/109/EK paredzētos gada un pusgada finanšu pārskatus kā daļas no vispārējā reģistrācijas dokumenta, ja vien emitenta izcelsmes dalībvalstis neatšķiras no šīs regulas un Direktīvas 2004/109/EK mērķiem un ja vien attiecībā uz valodas lietojumu vispārējā reģistrācijas dokumentā ir izpildīti Direktīvas 2004/109/EK 20. panta nosacījumi. Minētajam būtu jāsamazina administratīvais slogs, ko rada vairākkārtējas iesniegšanas, neietekmējot publiski pieejamo informāciju vai minēto pārskatu uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK.

(46)

Būtu jānosaka skaidrs prospekta derīguma termiņš, lai izvairītos no tādu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas, kas ir balstīti uz novecojušu informāciju. Lai uzlabotu juridisko noteiktību, prospekta derīguma termiņam būtu jāsākas no tā apstiprināšanas brīža, kas kompetentajai iestādei ir viegli pārbaudāms brīdis. Vērtspapīru publiskais piedāvājums saskaņā ar pamatprospektu drīkstētu pārsniegt pamatprospekta derīguma termiņu tikai tad, ja nākamais pamatprospekts tiek apstiprināts un publicēts pirms tāda derīguma termiņa beigām un aptver nākamo piedāvājumu.

(47)

Prospektā iekļautā informācija par nodokļiem attiecībā uz ienākumiem no vērtspapīriem pēc būtības var būt tikai vispārīga, kas atsevišķam ieguldītājam sniedz nelielas vērtības informāciju. Tā kā tādā informācijā jānorāda ne tikai tā valsts, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese, bet arī tās valstis, kurās tiek sniegts piedāvājums vai lūgta atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū, un kurās prospektam ir izsniegta pase, tādas informācijas sniegšana ir dārga un var kavēt pārrobežu piedāvājumus. Tādēļ prospektā būtu jāietver tikai brīdinājums par to, ka ieguldītāja dalībvalsts un emitenta inkorporācijas dalībvalsts nodokļu tiesības varētu ietekmēt no vērtspapīriem gūto ienākumu apmēru. Tomēr prospektā joprojām būtu jāiekļauj atbilstīgā informācija par nodokļu uzlikšanu, ja ierosinātais ieguldījums ietver konkrētu nodokļu režīmu, piemēram, gadījumā, kad ieguldīšana vērtspapīros ieguldītājiem piešķir labvēlīgu nodokļa režīmu.

(48)

Līdzko vērtspapīru kategoriju ir atļauts tirgot regulētā tirgū, ieguldītājiem tiek sniegta informācija, ko pastāvīgi atklāj emitents, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 (10) un Direktīvu 2004/109/EK. Tāpēc par turpmākajiem šāda emitenta publiskajiem piedāvājumiem vai atļaujām veikt tirdzniecību regulētā tirgū pilnīgs prospekts vairs nav tik steidzami jāsastāda. Tādēļ sekundāru emisiju gadījumos vajadzētu būt pieejamam atsevišķam vienkāršotam prospektam, un tā saturs būtu jāvienkāršo salīdzinājumā ar ierasto režīmu, ņemot vērā informāciju, kas jau ir atklāta. Tomēr ieguldītājiem būtu jāsaņem konsolidēta un labi strukturēta informācija, jo īpaši, ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 un Direktīvu 2004/109/EK tādas informācijas pastāvīga atklāšana netiek prasīta.

(49)

Vienkāršotajam sekundāro emisiju informācijas atklāšanas režīmam vajadzētu būt pieejamam tādu emitentu publiskajiem piedāvājumiem, kuru vērtspapīrus tirgo MVU izaugsmes tirgos, jo to operatoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (11) ir prasība izstrādāt un piemērot noteikumus, kas nodrošina pienācīgu pastāvīgu informācijas atklāšanu.

(50)

Vienkāršotajam sekundāro emisiju informācijas atklāšanas režīmam vajadzētu būt pieejamam izmantošanai tikai pēc tam, kad ir beidzies minimālais periods pēc emitenta vērtspapīru kategorijas sākotnējās atļaujas veikt tirdzniecību regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū. Astoņpadsmit mēnešu ilgam nogaidīšanas periodam vajadzētu nodrošināt, ka emitents vismaz vienreiz ir izpildījis savu pienākumu publicēt gada finanšu pārskatu saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK vai saskaņā ar MVU izaugsmes tirgus operatora noteikumiem.

(51)

Viens no kapitāla tirgu savienības galvenajiem mērķiem ir sekmēt MVU piekļuvi finansējumam Savienības kapitāla tirgos. Ir lietderīgi paplašināt MVU definīciju, lai iekļautu MVU, kā definēts Direktīvā 2014/65/ES, lai nodrošinātu konsekvenci starp šo regulu un Direktīvu 2014/65/ES. Tā kā MVU parasti jāpiesaista salīdzinoši mazāki apjomi nekā citiem emitentiem, standarta prospekta sastādīšanas izmaksas var būt nesamērīgi augstas un varētu atturēt tos no savu vērtspapīru publiskas piedāvāšanas. Tajā pašā laikā MVU – to lieluma un, iespējams, īsākas uzņēmuma vēstures dēļ – var radīt specifisku ieguldījuma risku salīdzinājumā ar lielajiem emitentiem, un tiem būtu jāatklāj pietiekami daudz informācijas ieguldītājiem, lai tie varētu pieņemt ieguldījumu lēmumu. Turklāt, lai mudinātu MVU izmantot kapitāla tirgus finansējumu, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka īpaša vērība tiek pievērsta MVU izaugsmes tirgiem, kas ir daudzsološs instruments, lai mazāki, augoši uzņēmumi varētu piesaistīt kapitālu. Tomēr šādu tirgu panākumi ir atkarīgi no to spējām rūpēties par augošu MVU finansēšanas vajadzībām. Tāpat daži uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, kas publiski piedāvā vērtspapīrus, kuru kopējā samaksa Savienībā nepārsniedz EUR 20 000 000, gūtu labumu no vieglākas piekļuves kapitāla tirgu finansējumam, lai tie varētu attīstīties, un tiem vajadzētu spēt piesaistīt līdzekļus par izmaksām, kas nav nesamērīgi augstas. Tādēļ ir lietderīgi ar šo regulu izveidot konkrētu proporcionālu ES izaugsmes prospekta režīmu, kas ir pieejams šādiem uzņēmumiem. Būtu jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp rentablu piekļuvi finanšu tirgiem un ieguldītāju aizsardzību, kalibrējot ES izaugsmes prospekta saturu. Tāpat kā citiem šajā regulā paredzētiem prospektu veidiem, arī ES izaugsmes prospektam, tiklīdz tas ir apstiprināts, būtu jāgūst labums no šajā regulā paredzētā pases piešķiršanas režīma, un tādēļ tam vajadzētu būt derīgam attiecībā uz jebkuru vērtspapīru publisku piedāvājumu visā Savienībā.

(52)

Samazinātā informācija, kas jāatklāj ES izaugsmes prospektos, būtu jākalibrē tā, lai koncentrētos uz informāciju, kas ir būtiska un atbilstīga, veicot ieguldījumu piedāvātajos vērtspapīros, un uz nepieciešamību nodrošināt samērīgumu starp uzņēmuma lielumu un tā līdzekļu piesaistes vajadzībām, no vienas puses, un prospekta izstrādes izmaksām, no otras puses.

(53)

Proporcionālajam informācijas atklāšanas režīmam attiecībā uz ES izaugsmes prospektiem nevajadzētu būt pieejamam gadījumos, kad uzņēmumam jau ir vērtspapīri, ko atļauts tirgot regulētos tirgos, lai ieguldītāji regulētos tirgos justos droši par to, ka emitentiem, kuru vērtspapīros viņi iegulda, piemēro tikai vienu informācijas atklāšanas noteikumu kopumu. Tādēļ regulētos tirgos nebūtu jāpastāv divu līmeņu informācijas atklāšanas standartam, kas būtu atkarīgs no emitenta lieluma.

(54)

Primārais mērķis riska faktoru iekļaušanai prospektā ir nodrošināt, ka ieguldītāji veic šādu risku pamatotu novērtējumu un tādējādi pieņem ieguldījumu lēmumus, pilnībā pārzinot faktus. Tādēļ riska faktoros būtu jānorāda tikai tādi riski, kas ir būtiski un attiecas uz konkrēto emitentu un tā vērtspapīriem un kas tiek apstiprināti prospekta saturā. Prospektā nebūtu jāietver riska faktori, kas ir vispārīgi un kuri kalpo tikai kā saistību atruna, jo tie var apslēpt specifiskākus riska faktorus, par kuriem ieguldītājiem būtu jāzina, tādējādi neļaujot prospektā sniegt informāciju viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā. Cita starpā, vides, sociālie un pārvaldības apstākļi arī var radīt konkrētus un būtiskus riskus emitentam un tā vērtspapīriem, un šādā gadījumā tie būtu jāatklāj. Lai palīdzētu ieguldītājiem identificēt visbūtiskākos riskus, emitentam prospektā būtu pienācīgi jāapraksta un jāuzrāda katrs riska faktors. Ierobežots skaits riska faktoru, ko izvēlējies emitents, būtu jāiekļauj kopsavilkumā.

(55)

Tādai tirgus praksei, kad apstiprinātajā prospektā nav iekļauta galīgā piedāvājuma cena un/vai galīgais publiski piedāvāto vērtspapīru daudzums, izteikts vai nu kā vērtspapīru skaits, vai arī kā kopējais nominālais daudzums, vajadzētu būt pieņemamai, ja šādu galīgo piedāvājuma cenu un/vai galīgais daudzumu prospektā nevar iekļaut – ar noteikumu, ka šādā gadījumā ir nodrošināta ieguldītāju aizsardzība. Ieguldītājiem vai nu vajadzētu būt tiesībām uz atsaukšanu, tiklīdz kļūst zināma galīgā piedāvājuma cena vai galīgais vērtspapīru daudzums, vai – alternatīvā kārtā – prospektā būtu jāatklāj maksimālā cena, ko ieguldītājiem varētu nākties maksāt par vērtspapīriem, vai maksimālais vērtspapīru daudzums, vai vērtēšanas metodes un kritēriji, un/vai nosacījumi, saskaņā ar kuriem ir nosakāma vērtspapīru cena, un paskaidrojums par jebkādām izmantotajām metodēm, piemēram, diskontētas naudas plūsmas metodi, salīdzinošu grupu analīzi vai jebkādām citām vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm. Vērtēšanas metodēm un kritērijiem vajadzētu būt pietiekami precīziem, lai cena būtu paredzama un tiktu nodrošināts tāds ieguldītāju aizsardzības līmenis, kas ir līdzīgs piedāvājuma maksimālās cenas atklāšanai. Šajā ziņā vienkārša atsauce uz pirkšanas pieprasījumu apkopošanas (bookbuilding) metodi nebūtu pieņemama kā vērtēšanas metode vai kritērijs, ja prospektā nav iekļauta maksimālā cena.

(56)	Noteiktos gadījumos būtu jāatļauj prospektā vai tā sastāvdaļās neiekļaut sensitīvu informāciju, piemērojot atbrīvojumu, ko piešķir kompetentā iestāde, lai novērstu emitentam kaitīgas situācijas.

(57)	Dalībvalstis publicē apjomīgu informāciju par savu finanšu stāvokli, un šāda informācija parasti ir pieejama publiskajā apritē. Tādējādi, ja kāda dalībvalsts garantē vērtspapīru piedāvājumu, šādu informāciju prospektā nebūtu vajadzīgs sniegt.

(58)

Atļaujot emitentiem prospektā ar norādi iekļaut tādus dokumentus, kuri satur prospektā atklājamo informāciju, – ievērojot prasību, ka šādi dokumenti ir publicēti elektroniskā veidā –, būtu jāatvieglo prospekta sastādīšanas procedūra un jāsamazina emitentu izmaksas, neapdraudot ieguldītāju aizsardzību. Tomēr prospekta vienkāršošanas un izstrādes izmaksu samazināšanas mērķi nebūtu jāīsteno, kaitējot citām interesēm, ko paredzēts aizsargāt ar prospektu, tostarp attiecībā uz informācijas pieejamību. Attiecībā uz valodu, kas izmantota ar norādi iekļautajā informācijā, būtu jāievēro uz prospektiem attiecināmā valodas režīma prasības. Ar norādi iekļautajai informācijai būtu jāvar attiekties uz vēsturiskiem datiem. Taču, ja šāda informācija būtisku izmaiņu dēļ vairs nav svarīga, tas būtu skaidri jānorāda prospektā un būtu arī jāsniedz atjauninātā informācija.

(59)

Būtu jāpastāv iespējai prospektā ar norādi iekļaut jebkuru regulēto informāciju, kā noteikts Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta k) apakšpunktā. Emitentiem, kuru vērtspapīri tiek tirgoti DTS, un emitentiem, kuri ir atbrīvoti no gada un pusgada finanšu pārskatu publicēšanas, ievērojot Direktīvas 2004/109/EK 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, būtu arī jāļauj prospektā ar norādi iekļaut visu vai daļu no to gada vai starpperioda finanšu informācijas, revīzijas ziņojumiem, finanšu pārskatiem, vadības ziņojumiem vai paziņojumiem par korporatīvo pārvaldību, ciktāl tie ir elektroniski publicēti.

(60)

Ne visiem emitentiem ir pieejama adekvāta informācija un norādes par pārbaudes un apstiprināšanas procesu un nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic, lai apstiprinātu prospektu, jo dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir dažādas pieejas. Ar šo regulu būtu jālikvidē minētās atšķirības, saskaņojot kritērijus, ko piemēro prospekta pārbaudei, un saskaņojot noteikumus, ko piemēro kompetento iestāžu apstiprināšanas procesiem, tos racionalizējot. Ir svarīgi nodrošināt to, ka visas kompetentās iestādes, pārbaudot prospektā iekļautās informācijas pilnīgumu, konsekvenci un saprotamību, izmanto konverģentu pieeju, ņemot vērā to, ka prospektu pārbaudē ir vajadzīga proporcionāla pieeja, pamatojoties uz emitenta un emisijas apstākļiem. Norādēm par to, kā lūgt prospekta apstiprināšanu, vajadzētu būt publiski pieejamiem kompetento iestāžu tīmekļa vietnēs. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), izmantojot savas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (12), uzraudzības konverģences veicināšanā minētajā jomā vajadzētu būt ievērojamai nozīmei. Jo īpaši EVTI savlaicīgi pirms šīs regulas pārskatīšanas un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 būtu jāveic salīdzinoša izvērtēšana par kompetento iestāžu darbībām saskaņā ar šo regulu.

(61)	Lai sekmētu piekļuvi dalībvalstu tirgiem, ir svarīgi, lai maksa, ko kompetentās iestādes iekasē par prospektu un ar to saistīto dokumentu apstiprināšanu un iesniegšanu, būtu pamatota un proporcionāla un tiktu publiski atklāta.

(62)

Tā kā internets nodrošina vieglu piekļuvi informācijai un lai nodrošinātu vieglāku pieejamību ieguldītājiem, apstiprinātais prospekts vienmēr būtu jāpublicē elektroniskā veidā. Prospekts būtu jāpublicē tam veltītā iedaļā emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, tīmekļa vietnē vai attiecīgā gadījumā to finanšu starpnieku tīmekļa vietnē, kuri izvieto vai pārdod vērtspapīrus, tostarp pilnvaroto maksātāju tīmekļa vietnē, vai tāda regulētā tirgus tīmekļa vietnē, kurā tiek prasīta atļauja veikt tirdzniecību, vai DTS operatora tīmekļa vietnē.

(63)

Visi apstiprinātie prospekti vai – alternatīvā kārtā – šādu prospektu saraksts ar hipersaitēm uz atbilstīgām tam veltītas tīmekļa vietnes sadaļām būtu jāpublicē emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes tīmekļa vietnē, un ikviens prospekts kopā ar attiecīgajiem datiem, kas ļauj to klasificēt, kompetentajai iestādei būtu jānosūta EVTI. EVTI būtu jānodrošina centralizēts prospektu glabāšanas mehānisms, kas sabiedrībai ļautu tam piekļūt bez maksas un izmantot attiecīgos meklēšanas rīkus. Lai nodrošinātu ieguldītājiem piekļuvi ticamiem datiem, ko var savlaicīgi un efektīvi izmantot un analizēt, zināmai prospektos iekļautajai informācijai, piemēram, vērtspapīru ISIN un emitentu, piedāvātāju un garantijas devēju juridiskās personas identifikatoriem (LEI), vajadzētu būt mašīnlasāmai, tostarp arī metadatu izmantošanas gadījumā. Prospektiem vajadzētu būt publiski pieejamiem vismaz 10 gadus pēc to publicēšanas, lai nodrošinātu, ka to publiskās pieejamības termiņš atbilst gada un pusgada finanšu pārskatu termiņam saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK. Prospektiem pēc ieguldītāju pieprasījuma vienmēr vajadzētu būt pieejamam pastāvīgā informācijas nesējā bez maksas. Ja potenciālais ieguldītājs iesniedz īpašu lūgumu saņemt kopiju drukātā formātā, šim ieguldītājam vajadzētu būt iespējai saņemt drukātu prospekta kopiju. Tomēr tas neliek emitentam, piedāvātājam, personai, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vai finanšu starpniekam turēt rezervē drukātas prospekta kopijas, lai atbildētu uz šādiem potenciāliem lūgumiem.

(64)

Ir arī jāsaskaņo reklāmas, lai izvairītos no tā, ka mazinās sabiedrības uzticēšanās un pasliktinās finanšu tirgu pienācīga darbība. Reklāmu godīgums un precizitāte, kā arī to atbilsme prospekta saturam ir ārkārtīgi svarīga, lai aizsargātu ieguldītājus, tostarp privātos ieguldītājus. Neskarot šajā regulā paredzēto pases piešķiršanas režīmu, šādu reklāmu uzraudzība ir kompetento iestāžu pienākuma sastāvdaļa. Šīs regulas prasībām par reklāmu nebūtu jāskar citi piemērojamie Savienības tiesību noteikumi, jo īpaši attiecībā uz patērētāju aizsardzību un negodīgu komercpraksi.

(65)

Ikviens svarīgs jauns faktors, būtiska kļūda vai būtiska neprecizitāte, kas varētu ietekmēt ieguldījuma novērtējumu un kas rodas pēc prospekta publicēšanas, bet pirms piedāvājuma slēgšanas vai tirdzniecības uzsākšanas regulētā tirgū, ieguldītājiem būtu pienācīgi jāizvērtē, un tādēļ bez liekas kavēšanās būtu jāapstiprina un jāizplata prospekta papildinājums.

(66)

Lai uzlabotu juridisko noteiktību, būtu skaidri jānorāda attiecīgie termiņi, kādos emitentam jāpublicē prospekta papildinājums un kādos ieguldītājiem pēc papildinājuma publicēšanas ir tiesības atsaukt savu piekrišanu piedāvājumam. No vienas puses, pienākums papildināt prospektu būtu jāpiemēro, kad rodas svarīgs jauns faktors, būtiska kļūda vai būtiska neprecizitāte, pirms piedāvājuma perioda beigām vai laika, kad sākas šādu vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk. No otras puses, tiesības atsaukt piekrišanu būtu jāpiemēro tikai tad, ja prospekts attiecas uz vērtspapīru publisku piedāvājumu un jaunais svarīgais faktors, būtiska kļūda vai būtiska neprecizitāte ir radusies vai atklāta pirms piedāvājuma perioda beigām un vērtspapīru piegādes. Tādējādi atsaukšanas tiesības būtu jāsaista ar jaunā svarīgā faktora, būtiskās kļūdas vai būtiskās neprecizitātes laiku, kas ir par iemeslu papildinājuma izveidei, un tās būtu jāpiemēro ar noteikumu, ka šāds būtisks notikums ir radies piedāvājuma darbības laikā un pirms vērtspapīru piegādes. Atsaukšanas tiesības, kas ieguldītājiem piešķirtas saistībā ar svarīgu jaunu faktoru, būtisku kļūdu vai būtisku neprecizitāti, kura radusies vai atklāta prospekta derīguma termiņa laikā, neietekmē tas, ka atbilstīgais papildinājums ir publicēts pēc minētā prospekta derīguma termiņa. Tādā īpašā gadījumā, kad piedāvājums turpinās saskaņā ar diviem secīgiem pamatprospektiem, tas, ka emitents atrodas sekmīga pamatprospekta apstiprināšanas procesā, neatceļ pienākumu papildināt iepriekšējo pamatprospektu līdz tā derīguma termiņa beigām un piešķirt saistītās atsaukšanas tiesības. Lai uzlabotu juridisko noteiktību, prospekta papildinājumā būtu jānorāda konkrēts atsaukšanas tiesību beigu termiņš. Ja ieguldītāji izmanto tiesības atsaukt savu piekrišanu, finanšu starpniekiem būtu jāinformē ieguldītāji par to tiesībām un jāsekmē procedūru norise.

(67)

Emitenta pienākums tulkot pilnu prospekta tekstu visās attiecīgajās oficiālajās valodās attur no pārrobežu piedāvājumiem vai daudzpusējas tirdzniecības. Lai veicinātu tādus pārrobežu piedāvājumus, tikai kopsavilkumam vajadzētu būt pieejamam uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai vismaz vienā no uzņēmējas dalībvalsts oficiālajām valodām, vai citā valodā, ko atzinusi par pieņemamu minētās dalībvalsts kompetentā iestāde.

(68)

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei vajadzētu būt tiesīgai no izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes saņemt sertifikātu, kurā norādīts, ka prospekts ir sastādīts saskaņā ar šo regulu. Izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu arī jāpaziņo emitentam vai par prospekta sastādīšanu atbildīgajai personai par uzņēmējas dalībvalsts iestādei adresētu prospekta apstiprinājuma sertifikātu, lai emitentam vai par prospekta sastādīšanu atbildīgajai personai sniegtu pārliecību par to, vai paziņojums patiešām ir sniegts un kad tas faktiski ir noticis. Visiem dokumentu pārsūtījumiem kompetento iestāžu starpā, ko veic paziņošanas nolūkā, būtu jānotiek, izmantojot paziņojumu portālu, ko izveidos EVTI.

(69)

Ja ar šo regulu emitentam ļauj izvēlēties savu izcelsmes dalībvalsti attiecībā uz prospekta apstiprināšanu, ir lietderīgi nodrošināt, ka šāds emitents par sava prospekta sastāvdaļu var izmantot reģistrācijas dokumentu vai vispārējo reģistrācijas dokumentu, ko jau ir apstiprinājusi citas dalībvalsts kompetentā iestāde. Tādēļ būtu jāievieš paziņošanas sistēma starp kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu to, ka uz šādu reģistrācijas dokumentu vai vispārēju reģistrācijas dokumentu neattiecas pārbaude vai apstiprinājums, ko veic kompetentā iestāde, kura apstiprina prospektu, un ka kompetentās iestādes arī turpmāk ir atbildīgas tikai par to prospekta sastāvdaļu, kuru tās ir apstiprinājušas, tostarp gadījumā, ja vēlāk tiek sastādīts papildinājums.

(70)

Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu pilnīgu sasniegšanu, tās darbības jomā ir arī jāietver vērtspapīri, ko emitē emitenti, uz kuriem attiecas trešo valstu tiesību akti. Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un sadarbību ar trešo valstu iestādēm saistībā ar šīs regulas efektīvu izpildi, kompetentajām iestādēm būtu jānoslēdz sadarbības mehānismi ar saviem trešo valstu darījuma partneriem. Jebkādai personas datu nodošanai, kuras pamatā ir minētie mehānismi, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (14) prasībām.

(71)

Dažādas dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām ir atšķirīgas atbildības jomas, varētu radīt nevajadzīgas izmaksas un atbildības pārklāšanos, nesniedzot nekādu papildu labumu. Katrā dalībvalstī būtu jāizraugās viena kompetentā iestāde, kas apstiprinātu prospektus un uzņemtos atbildību veikt uzraudzību par atbilstību šai regulai. Šāda kompetentā iestāde būtu jāizveido kā administratīva iestāde, un tai vajadzētu būt tādai, lai būtu garantēta tās neatkarība no tirgus dalībniekiem un nodrošināta izvairīšanās no interešu konfliktiem. Izraugoties kompetento iestādi prospektu apstiprināšanai, nebūtu jāizslēdz sadarbības iespēja starp šo iestādi un trešām personām, piemēram, banku un apdrošināšanas regulatoriem vai reģistrēšanas iestādēm, lai vienādā mērā garantētu prospektu efektīvu pārbaudi un apstiprināšanu emitentu, ieguldītāju, tirgus dalībnieku un tirgu interesēs. Kompetentajai iestādei ir atļauts deleģēt uzdevumus trešām personām tikai tad, ja tas ir saistīts ar apstiprināto prospektu publicēšanu.

(72)

Uzraudzības efektivitāti nodrošina iedarbīgu instrumentu, pilnvaru un resursu kopums, kas ir dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā. Tādēļ ar šo regulu jo īpaši būtu jānosaka minimālais uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru kopums, kāds būtu jāpiešķir dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja tā noteikts valsts tiesību aktos, minētās pilnvaras būtu jāīsteno, iesniedzot pieteikumu kompetentajās tiesu iestādēs. Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm un EVTI būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi un būtu jāsaglabā neatkarība lēmumu pieņemšanā.

(73)

Lai konstatētu šīs regulas pārkāpumus, kompetentajām iestādēm ir jāvar piekļūt citām vietām, kuras nav fizisko personu privātās dzīvesvietas, lai konfiscētu dokumentus. Piekļuve tādām telpām ir nepieciešama, kad ir radušās pamatotas aizdomas par to, ka pastāv dokumenti un citi dati, kas saistīti ar inspekcijas vai izmeklēšanas priekšmetu un kas varētu būt nozīmīgi, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir vajadzīga, ja persona, kurai jau ir iesniegts informācijas sniegšanas pieprasījums, to nav izpildījusi, vai ja ir pamats uzskatīt, ka, ja pieprasījums tiktu iesniegts, to neizpildītu, vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas sniegšanas pieprasījums, tiktu pārvietoti, manipulēti vai iznīcināti.

(74)

Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu “Par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē” un lai nodrošinātu šajā regulā noteikto prasību izpildi, ir svarīgi, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu noteikšanu par šīs regulas pārkāpumiem. Minētajiem sodiem un pasākumiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem un būtu jānodrošina kopīga pieeja dalībvalstīs un preventīva ietekme. Šai regulai nebūtu jāierobežo dalībvalstu iespējas paredzēt lielākus administratīvos sodus.

(75)

Lai nodrošinātu to, ka kompetento iestāžu lēmumiem par administratīvo sodu uzlikšanu vai citiem veiktajiem administratīvajiem pasākumiem ir preventīva ietekme uz plašu sabiedrību, parasti tie būtu jāpublicē, ja vien kompetentā iestāde saskaņā ar šo regulu neuzskata par nepieciešamu sankcijas publicēt anonīmi, atlikt publicēšanu vai nepublicēt vispār.

(76)

Lai gan dalībvalstīm būtu jāvar paredzēt administratīvo sodu un kriminālsodu noteikumus par vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, dalībvalstīm nebūtu jāprasa paredzēt administratīvo sodu noteikumus par tādiem šīs regulas pārkāpumiem, kuriem to valsts tiesībās piemēro kriminālsodus līdz 2018. gada 21. jūlijam. Saskaņā ar valsts tiesībām dalībvalstīm nav pienākuma par vienu un to pašu pārkāpumu uzlikt gan administratīvus sodus, gan kriminālsodus, taču tām vajadzētu būt iespējai to darīt, ja valsts tiesību akti to atļauj. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai par šīs regulas pārkāpumiem tā vietā, lai piemērotu administratīvus sodus, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja šīs regulas piemērošanas nolūkos laikus sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piekļūt informācijai un apmainīties ar to, tostarp pēc attiecīgu pārkāpumu nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanas nolūkam.

(77)

Trauksmes cēlēji kompetentajām iestādēm varētu sniegt jaunu informāciju, kas tām palīdz konstatēt un uzlikt sankcijas šīs regulas pārkāpumu gadījumos. Tādēļ ar šo regulu būtu jānodrošina, ka spēkā ir adekvāti režīmi, lai trauksmes cēlējiem dotu iespēju brīdināt kompetentās iestādes par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem un lai pasargātu tos no atriebības.

(78)

Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz minimālās informācijas apjomu zināmos dokumentos, kas ir jādara publiski pieejami saistībā ar pārņemšanu, apvienošanos vai sadalīšanu, vispārējā reģistrācijas dokumenta un jebkādu tā grozījumu, kā arī nosacījumu, saskaņā ar kuru tiek zaudēts biežā emitenta statuss, rūpīgu pārbaudi, apstiprināšanu, iesniegšanu un pārskatīšanu, prospekta formātu, pamatprospektu un galīgajiem noteikumiem, un konkrēto informāciju, kas jāiekļauj prospektā, vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļaujamo minimālo informāciju, vienkāršotajā prospektā iekļaujamo samazināto informācijas apjomu sekundāru emisiju un MVU veiktu emisiju gadījumos, ES izaugsmes prospekta un tā specifiskā kopsavilkuma konkrēto samazināto saturu un standartizēto formātu un secību, kritērijiem, pēc kuriem emitents novērtē un izklāsta riska faktorus, prospektu pārbaudes un apstiprināšanas procedūrām un vispārīgiem līdzvērtības kritērijiem trešo valstu emitentu sastādītiem prospektiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu līdzvērtīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(79)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz trešo valstu prospekta tiesību līdzvērtību, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, lai tā varētu pieņemt lēmumu par tādu līdzvērtību. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (16).

(80)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina ieguldītāju un patērētāju pienācīga aizsardzība visā Savienībā. EVTI kā struktūrai, kuras rīcībā ir ļoti specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt tādu Komisijai iesniedzamo regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādi, kuri nav saistīti ar politikas izvēli.

(81)

Būtu jāpilnvaro Komisija pieņemt EVTI izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus, attiecībā uz kopsavilkumā iekļaujamās finanšu pamatinformācijas saturu un formātu, gadījumiem, kuros ir iespējams zināmu informāciju prospektā nenorādīt, informāciju, kas iekļaujama ar norādi, un Savienības tiesību aktos paredzētajiem pārējiem dokumentu veidiem, prospekta publicēšanu, datiem, kas nepieciešami prospektu klasificēšanai EVTI pārvaldītajā glabāšanas mehānismā, noteikumiem par reklāmām, situācijām, kurās pēc svarīga jauna faktora, būtiskas kļūdas vai būtiskas neprecizitātes konstatēšanas saistībā ar prospektā iekļauto informāciju ir jāpublicē prospekta papildinājums, tehniskiem aspektiem, kas nepieciešami EVTI paziņojumu portāla funkcionēšanai, minimālo saturu attiecībā uz sadarbības mehānismiem ar trešo valstu uzraudzības iestādēm un veidnēm, ko izmanto šajā sakarā, un informāciju, ar ko apmainās starp kompetentajām iestādēm un EVTI saistībā ar pienākumu sadarboties. Komisijai būtu jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

(82)

Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta formātiem, veidnēm un procedūrām apstiprinājuma sertifikāta paziņojumam, prospektam, reģistrācijas dokumentam, vispārējam reģistrācijas dokumentam, jebkādam to papildinājumam un to tulkojumam, prospekta papildinājumam un prospekta un/vai kopsavilkuma tulkojumam, standarta formātiem, veidnēm un procedūrām sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un procedūrām un formātiem informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un EVTI. Komisijai minētie īstenošanas tehniskie standarti būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(83)

Īstenojot deleģētās un īstenošanas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jāievēro šādi principi: — jānodrošina privāto ieguldītāju un MVU uzticēšanās finanšu tirgiem, sekmējot augstus pārredzamības standartus finanšu tirgos, — jānodrošina prospekta informācijas atklāšanas prasību kalibrēšana, ņemot vērā emitenta lielumu un informāciju, kas emitentam jau ir jāatklāj saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK un Regulu (ES) Nr. 596/2014, — jānodrošina MVU vieglāka piekļuve kapitāla tirgiem, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju uzticēšanos ieguldījumiem tādos uzņēmumos, — jānodrošina ieguldītājiem plašs konkurējošu ieguldīšanas iespēju klāsts, kā arī viņu apstākļiem piemērots informācijas atklāšanas un aizsardzības līmenis, — jānodrošina, ka neatkarīgas regulatīvās iestādes noteikumus īsteno konsekventi, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret “balto apkaklīšu” noziegumiem, — jānodrošina augsta līmeņa pārredzamība un apspriešanās ar visiem tirgus dalībniekiem, kā arī ar Eiropas Parlamentu un Padomi, — jāveicina inovācija finanšu tirgos, lai nodrošinātu, ka šie tirgi ir dinamiski un efektīvi, — jānodrošina finanšu sistēmas sistēmiskā stabilitāte, cieši uzraugot finanšu inovāciju un reaģējot uz to, — ir svarīgi samazināt kapitāla izmaksas un uzlabot kapitāla pieejamību, — ilgtermiņā jāpanāk līdzsvars starp visu tirgus dalībnieku izmaksām un ieguvumiem, ko rada jebkādi īstenošanas pasākumi, — jāsekmē Savienības finanšu tirgu starptautiskā konkurētspēja, neskarot tik ļoti vajadzīgo starptautiskās sadarbības paplašināšanu, — jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem tirgus dalībniekiem – vajadzības gadījumā ar Savienības tiesībām, — jānodrošina saskaņotība ar pārējām Savienības tiesībām tajā pašā jomā, jo informācijas traucējumi un pārredzamības trūkums varētu apdraudēt tirgu darbību un jo īpaši – kaitēt patērētājiem un mazajiem ieguldītājiem.

(84)

Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta saskaņā ar šo regulu, piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic EVTI, būtu jānotiek saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

(85)

Komisijai līdz 2022. gada 21. jūlijam būtu jāpārskata šīs regulas piemērošana un jo īpaši jānovērtē, vai sekundāro emisiju un ES izaugsmes prospekta informācijas atklāšanas režīmi, vispārējais reģistrācijas dokuments un prospekta kopsavilkums joprojām ir atbilstošs, lai izpildītu šajā regulā paredzētos mērķus. Jo īpaši ziņojumā būtu jāveic analīze par attiecīgajiem skaitļiem un tendencēm saistībā ar ES izaugsmes prospektu un jānovērtē, vai ar jauno režīmu tiek panākts pienācīgs līdzsvars starp ieguldītāju aizsardzību un administratīvā sloga samazināšanu tiem uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi to izmantot. Ar šādu pārskatīšanu turklāt būtu jānovērtē, vai ieguldītāji, jo īpaši MVU, var iegūt LEI un ISIN ar saprātīgām izmaksām un saprātīgā laikposmā.

(86)	Šīs regulas prasību piemērošana būtu jāatliek, lai sniegtu iespēju pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus un kompetentajām iestādēm un tirgus dalībniekiem ļautu pielāgoties un plānot jauno pasākumu piemērošanu.

(87)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot ieguldītāju aizsardzību un tirgus efektivitāti, vienlaikus izveidojot kapitāla tirgu savienību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to radītās ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(88)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādēļ šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(89)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets, darbības joma un izņēmumi

1.   Šajā regulā ir paredzētas prasības attiecībā uz tāda prospekta sastādīšanu, apstiprināšanu un izplatīšanu, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot tos tirgot regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas dalībvalstī.

2.   Šī regula neattiecas uz šādu veidu vērtspapīriem:

a)	ieguldījumu apliecības, ko emitē kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri nav slēgta tipa uzņēmumi;

b)	vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un ko emitējusi dalībvalsts vai kāda no dalībvalsts reģionālajām iestādēm vai vietējām pašpārvaldēm, starptautiska sabiedriska struktūra, kurā piedalās viena vai vairākas dalībvalstis, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas;

c)	daļas dalībvalstu centrālo banku kapitālā;

d)	vērtspapīri, ko bez nosacījumiem un neatsaucami garantējusi dalībvalsts vai kāda no dalībvalsts reģionālajām iestādēm vai vietējām pašpārvaldēm;

e)	vērtspapīri, ko emitē dalībvalsts atzītas asociācijas ar juridisko statusu vai bezpeļņas organizācijas, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus savu bezpeļņas mērķu sasniegšanai;

f)	neatvietojamas kapitāla daļas, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt turētājam tiesības apmesties dzīvoklī vai cita veida nekustamā īpašumā vai tā daļā, ja minētās daļas nav iespējams pārdot, neatsakoties no minētajām tiesībām.

3.   Neskarot šā punkta otro daļu un 4. pantu, šo regulu nepiemēro tādam vērtspapīru publiskam piedāvājumam, kura kopējā samaksa Savienībā ir mazāka nekā EUR 1 000 000 un ko aprēķina par 12 mēnešu laikposmu.

Dalībvalstis nepaplašina pienākumu sastādīt prospektu saskaņā ar šo regulu, proti, tā neattiecas uz vērtspapīru publisku piedāvājumiem, kas minēti šā punkta pirmajā daļā. Tomēr šādos gadījumos dalībvalstīm ir iespēja prasīt citas informācijas atklāšanas prasības valsts līmenī tiktāl, ciktāl šādas prasības nerada nesamērīgu vai nevajadzīgu slogu.

4.   Regulas 3. panta 1. punktā paredzēto pienākumu publicēt prospektu nepiemēro nevienam no šiem vērtspapīru publisko piedāvājumu veidiem:

a)	vērtspapīru piedāvājums, kas attiecas tikai uz kvalificētiem ieguldītājiem;

b)	vērtspapīru piedāvājums, kas katrā dalībvalstī attiecas uz mazāk nekā 150 fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav kvalificēti ieguldītāji;

c)	vērtspapīru piedāvājums, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000;

d)	vērtspapīru piedāvājums, kas attiecas uz ieguldītājiem, kuri katrs ikvienā atsevišķā piedāvājumā iegūst vērtspapīrus par kopējo samaksu vismaz EUR 100 000 apmērā;

e)	akcijas, kas emitētas, lai aizstātu jau emitētas tādas pašas kategorijas akcijas, ja tādu jaunu akciju emisija nepalielina emitēto akciju kapitālu;

f)	vērtspapīri, kurus piedāvā saistībā ar pārņemšanu, ko īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ar noteikumu, ka dokuments ir darīts publiski pieejams saskaņā ar 21. panta 2. punktā paredzēto kārtību un satur informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu;

g)	vērtspapīri, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos vai sadalīšanu, ar noteikumu, ka dokuments ir darīts publiski pieejams saskaņā ar 21. panta 2. punktā paredzēto kārtību un satur informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu;

h)	dividendes, ko esošajiem akcionāriem izmaksā tās pašas kategorijas akcijās, par kurām šīs dividendes tiek izmaksātas, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kurā iekļauta informācija par akciju skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem, kā arī sīkas ziņas par piedāvājumu;

i)

vērtspapīri, ko darba devējs vai saistītais uzņēmums piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt pašreizējiem vai bijušajiem direktoriem vai darbiniekiem, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kurā iekļauta informācija par vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma vai piešķīruma iemesliem, kā arī sīkas ziņas par piedāvājumu vai piešķīrumu;

j)

vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kurus pastāvīgi vai atkārtoti emitē kredītiestādes, ja piedāvājuma pilna kopējā samaksa vienai kredītiestādei Savienībā, rēķinot par 12 mēnešiem, ir mazāka nekā EUR 75 000 000, ar noteikumu, ka šie vērtspapīri: i) nav subordinēti, konvertējami vai aizvietojami; un ii) nedod tiesības parakstīties uz citu veidu vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātu instrumentu.

5.   Regulas 3. panta 3. punktā paredzēto pienākumu publicēt prospektu nepiemēro atļaujai veikt tirdzniecību regulētā tirgū saistībā ar šādiem elementiem:

a)	vērtspapīri, kuri ir atvietojami ar vērtspapīriem, kuru tirdzniecība jau ir atļauta tajā pašā regulētajā tirgū, ar noteikumu, ka 12 mēnešu laikā tie veido mazāk nekā 20 procentus no tajā pašā regulētajā tirgū tirgot atļauto vērtspapīru skaita;

b)

akcijas, kas iegūtas pēc citu vērtspapīru konvertēšanas, apmaiņas vai to tiesību izmantošanas, ko piešķir citi vērtspapīri, ja iegūtās akcijas ir no tās pašas kategorijas kā akcijas, ko jau atļauts tirgot tajā pašā regulētā tirgū, ar noteikumu, ka iegūtās akcijas 12 mēnešu laikā veido mazāk nekā 20 % no tādas pašas kategorijas to akciju skaita, kuras jau atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū, ievērojot šā punkta otro daļu;

c)	vērtspapīri, kas iegūti no citu vērtspapīru, pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību konvertēšanas vai apmaiņas, kuru veic noregulējuma iestāde, īstenojot pilnvaras, kas minētas Direktīvas 2014/59/ES 53. panta 2. punktā, 59. panta 2. punktā vai 63. panta 1. vai 2. punktā;

d)	akcijas, ko emitē, lai aizstātu tādas pašas kategorijas akcijas, ko jau ir atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū, ja šādu akciju emisija nepalielina emitēto akciju kapitālu;

e)	vērtspapīri, kurus piedāvā saistībā ar pārņemšanu, ko īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ar noteikumu, ka dokuments ir darīts publiski pieejams saskaņā ar 21. panta 2. punktā paredzēto kārtību un satur informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu;

f)	vērtspapīri, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos vai sadalīšanu, ar noteikumu, ka dokuments ir darīts publiski pieejams saskaņā ar 21. panta 2. punktā paredzēto kārtību un satur informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu;

g)

akcijas, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendes, ko izmaksā tādas pašas kategorijas akcijās kā akcijas, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ar noteikumu, ka minētās akcijas ir tādas pašas kategorijas kā akcijas, ko jau ir atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū, un ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem, kā arī sīkas ziņas par piedāvājumu vai piešķīrumu;

h)

vērtspapīri, kurus pašreizējiem vai bijušajiem direktoriem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs vai saistītais uzņēmums, ar noteikumu, ka minētie vērtspapīri ir tādas pašas kategorijas kā vērtspapīri, ko jau ir atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū, un ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma vai piešķīruma iemesliem, kā arī sīkas ziņas par piedāvājumu vai piešķīrumu;

i)

vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kurus pastāvīgi vai atkārtoti emitē kredītiestādes, ja piedāvājuma pilna kopējā samaksa vienai kredītiestādei Savienībā, rēķinot par 12 mēnešiem, ir mazāka nekā EUR 75 000 000, ar noteikumu, ka šie vērtspapīri: i) nav subordinēti, konvertējami vai apmaināmi; un ii) nedod tiesības parakstīties uz citu veidu vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātu instrumentu;

j)

vērtspapīri, kurus jau ir atļauts tirgot citā regulētā tirgū, ar šādiem nosacījumiem: i) minētos vērtspapīrus vai tādas pašas kategorijas vērtspapīrus jau ilgāk nekā 18 mēnešus ir atļauts tirgot minētajā citā regulētajā tirgū; ii) attiecībā uz vērtspapīriem, kurus pirmo reizi atļauts tirgot regulētā tirgū pēc 2005. gada 1. jūlija, atļauja veikt tirdzniecību minētajā citā regulētajā tirgū tika dota saskaņā ar prospektu, kas apstiprināts un publicēts saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK; iii) izņemot gadījumus, kuriem piemēro ii) apakšpunktu, vērtspapīriem, kas pirmo reizi iekļauti biržas sarakstos pēc 1983. gada 30. jūnija, iekļaušana biržas sarakstos tika apstiprināta saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/390/EEK (17) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/34/EK (18) prasībām; iv) ir izpildītas pastāvošās saistības attiecībā uz tirdzniecību minētajā citā regulētajā tirgū; v) persona, kas lūdz atļauju veikt vērtspapīra tirdzniecību regulētā tirgū saskaņā ar j) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, publisko dokumentu tā regulētā tirgus dalībvalstī, kurā saskaņā ar 21. panta 2. punktā paredzēto kārtību ir lūgta atļauja veikt tirdzniecību, un dokumenta saturs atbilst 7. panta prasībām, izņemot to, ka 7. panta 3. punktā noteiktais maksimālais garums tiek palielināts par divām A4 formāta lappusēm, un dokuments ir sastādīts valodā, ko par pieņemamu noteikusi tā regulētā tirgus dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir lūgta atļauja; un vi) v) punktā minētajā dokumentā norāda, kur iespējams iegūt jaunāko prospektu un kur ir pieejama finanšu informācija, ko publicējis emitents, ievērojot saistošos informācijas atklāšanas pienākumus.

Prasību par to, lai iegūtās akcijas12 mēnešu laikā veidotu mazāk nekā 20 % no tādas pašas kategorijas to akciju skaita, kuras jau atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, nepiemēro nevienā no šādiem gadījumiem:

a)	ja prospekts tika sastādīts saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2003/71/EK, kad vērtspapīri tika publiski piedāvāti vai tika lūgta atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū, kas nodrošinātu piekļuvi akcijām;

b)	ja tādi vērtspapīri, kas nodrošina piekļuvi akcijām, tika emitēti pirms 2017. gada 20. jūlija;

c)

ja akcijas atzīstamas par pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (19) 26. pantā attiecībā uz iestādi, kas definēta minētās regulas 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā, un tās iegūtas, izraisītājnotikuma gadījuma dēļ konvertējot minētās iestādes emitētus pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, kā noteikts minētās regulas 54. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

d)

ja akcijas atzīstamas par izmantojamo pašu kapitālu vai izmantojamo pamata pašu kapitālu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (20) I sadaļas VI nodaļas 3. iedaļā, un tās iegūtas tādas citu vērtspapīru konvertēšanas rezultātā, kas tika izraisīta, lai izpildītu pienākumu par atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai vai minimālai kapitāla prasībai, kā paredzēts Direktīvas 2009/138/EK I sadaļas VI nodaļas 4. un 5. iedaļā, vai grupas maksātspējas prasībai, kā noteikts Direktīvas 2009/138/EK III sadaļā.

6.   Atbrīvojumus no pienākuma publicēt prospektu, kas izklāstīti 4. un 5. punktā, var apvienot. Tomēr 5. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos atbrīvojumus neapvieno, ja šāds apvienojums – bez prospekta publicēšanas – varētu radīt tūlītēju vai atliktu atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū 12 mēnešu laikā ar vairāk nekā 20 % no tādas pašas kategorijas to akciju skaita, kuras jau ir atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, ar ko papildina šo regulu, izklāstot prasības attiecībā uz minimālo informācijas apjomu šā panta 4. punkta f) un g) apakšpunktā un 5. punkta pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“vērtspapīri” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā definētie pārvedamie vērtspapīri, izņemot Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā definētos naudas tirgus instrumentus, kuru termiņš ir īsāks nekā 12 mēneši;

b)

“pašu kapitāla vērtspapīri” ir akcijas un citi pārvedami vērtspapīri, kas ir līdzvērtīgi uzņēmumu akcijām, kā arī jebkura cita veida pārvedami vērtspapīri, kas to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegādāties jebkurus iepriekšminētos vērtspapīrus ar noteikumu, ka pēdējos minētos vērtspapīrus ir emitējis pamatā esošo akciju emitents vai vienība, kas pieder minētā emitenta uzņēmumu grupai;

c)	“vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri” ir visi vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri;

d)

“vērtspapīru publiskais piedāvājums” ir jebkura veida un ar jebkuriem līdzekļiem izdarīts paziņojums personām, ar kuru sniedz pietiekamu informāciju par piedāvājuma noteikumiem un piedāvājamajiem vērtspapīriem, lai ļautu ieguldītājam lemt par minēto vērtspapīru iegādāšanos vai parakstīšanos uz tiem. Šī definīcija ir arī piemērojama vērtspapīru izvietošanai ar finanšu starpnieku palīdzību;

e)

“kvalificēti ieguldītāji” ir personas vai vienības, kuras aprakstītas Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas 1.–4. punktā, un personas vai vienības, pret kurām pēc pieprasījuma izturas kā pret profesionāliem klientiem saskaņā ar minētā pielikuma II iedaļu vai kuras saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 30. pantu atzītas par atbilstīgiem darījumu partneriem, ja vien tās nav vienojušās par to, ka pret tām izturēsies kā pret neprofesionāliem klientiem saskaņā ar minētā pielikuma I iedaļas ceturto daļu. Šā punkta pirmā teikuma piemērošanas nolūkā ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pēc emitenta pieprasījuma dara zināmu savu klientu klasifikāciju, ievērojot attiecīgās datu aizsardzības tiesības;

f)

“mazie un vidēji uzņēmumi” jeb “MVU” ir jebkurš no šiem: i) uzņēmumi, kas saskaņā ar to jaunākajiem gada vai konsolidētajiem pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem: vidējais darbinieku skaits finanšu gadā ir mazāks par 250, kopsavilkuma bilance nepārsniedz EUR 43 000 000 un gada tīrais apgrozījums nepārsniedz EUR 50 000 000; ii) Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā definētie mazie un vidējie uzņēmumi;

g)	“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

h)	“emitents” ir juridiska persona, kas emitē vērtspapīrus vai ierosina to emisiju;

i)	“piedāvātājs” ir juridiska persona vai privātpersona, kas publiski piedāvā vērtspapīrus;

j)	“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

k)	“reklāma” ir paziņojums ar abām šādām iezīmēm: i) par konkrētu vērtspapīru publisko piedāvājumu vai par atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū; ii) ar mērķi veicināt tieši parakstīšanos uz vērtspapīriem vai to iegādāšanos;

l)	“regulētā informācija” ir regulētā informācija, kā definēts Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta k) apakšpunktā;

m)

“izcelsmes dalībvalsts” ir: i) attiecībā uz visiem vērtspapīru emitentiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuri nav minēti ii) punktā, – dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese; ii) attiecībā uz visām to vērtspapīru emisijām, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 1 000, un attiecībā uz visām to vērtspapīru emisijām, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuri konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā piešķir tiesības iegūt jebkādus pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt naudas summu, ja to vērtspapīru emitents, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, nav pamatā esošo vērtspapīru emitents vai vienība, kas pieder pie pēdējā minētā emitenta uzņēmumu grupas, – dalībvalsts, kurā ir reģistrēta emitenta juridiskā adrese, vai kurā ir vai tiks atļauta vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, vai kurā vērtspapīri ir publiski piedāvāti, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai tādas personas izvēles, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū. Tas pats attiecas uz vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, valūtā, kas nav euro, ja to mazākā nominālvērtība ir līdzvērtīga apmēram EUR 1 000; iii) attiecībā uz visiem vērtspapīru emitentiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kuri nav minēti ii) punktā, – dalībvalsts, kurā vērtspapīrus ir paredzēts publiski piedāvāt pirmo reizi vai kurā tika iesniegts pirmais pieteikums atļaujai veikt tirdzniecību regulētā tirgū pēc emitenta, piedāvātāja vai tādas personas izvēles, kura lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ievērojot emitentu, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, izvēli jebkurā no šādiem gadījumiem: — ja izcelsmes dalībvalsts netika noteikta pēc minēto emitentu izvēles, — saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta i) apakšpunkta iii) punktu;

n)	“uzņēmēja dalībvalsts” ir tā dalībvalsts, kurā tiek izdarīts vērtspapīru publiskais piedāvājums vai tiek lūgta atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ja tā atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;

o)	“kompetentā iestāde” ir iestāde, ko katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 31. pantu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi;

p)

“kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas nav slēgta tipa uzņēmums” ir tādi daļu pārvaldījuma fondi un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuriem piemīt abas šādas īpašības: i) tie piesaista kapitālu no vairākiem ieguldītājiem ar mērķi to ieguldīt saskaņā ar noteikto ieguldījumu politiku par labu šiem ieguldītājiem; ii) daļas pēc turētāju lūguma tieši vai netieši pārpērk vai izpērk no šo uzņēmumu aktīviem;

q)	“kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma daļas” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma emitēti vērtspapīri, kuros nostiprinātas šāda uzņēmuma dalībnieku tiesības uz tā aktīviem;

r)	“apstiprinājums” ir pozitīvs akts pārbaudes rezultātā, ko sniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, attiecībā uz prospektā sniegtās informācijas pilnīgumu, konsekvenci un saprotamību;

s)	“pamatprospekts” ir prospekts, kas atbilst 8. panta prasībām un, ja emitents tā nolemj, piedāvājuma galīgajiem noteikumiem;

t)	“darbdienas” ir attiecīgās kompetentās iestādes darbdienas, izņemot sestdienas, svētdienas un valsts svētku dienas, kas noteiktas valsts tiesībās, kas piemērojamas minētajai kompetentajai iestādei;

u)	“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” jeb “DTS” ir daudzpusēja sistēma, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

v)	“organizēta tirdzniecības sistēma” jeb “OTS” ir organizēta tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā;

w)	“MVU izaugsmes tirgus” ir MVU izaugsmes tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 12. apakšpunktā;

x)	“trešās valsts emitents” ir emitents, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī;

y)	“piedāvājuma periods” ir laikposms, kurā potenciālie ieguldītāji var iegādāties attiecīgos vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem;

z)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas: i) klientam ļauj uzglabāt viņam personīgi adresētu informāciju tā, lai šī informācija minētajam klientam būtu pieejama turpmākai izmantošanai, un tādā laikposmā, kas ir atbilstošs šīs informācijas izmantošanas nolūkam; un ii) ļauj nemainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju.

3. pants

Pienākums publicēt prospektu un atbrīvojums no tā

1.   Neskarot 1. panta 4. punktu, vērtspapīrus Savienībā publiski piedāvā tikai pēc tam, kad ir publicēts prospekts saskaņā ar šo regulu.

2.   Neskarot 4. pantu, dalībvalsts var nolemt atbrīvot vērtspapīru publiskos piedāvājumus no 1. punktā izklāstītā pienākuma publicēt prospektu ar noteikumu, ka:

a)	uz šādiem piedāvājumiem neattiecas prasība par paziņošanu saskaņā ar 25. pantu; un

b)	katra šāda vērtspapīru piedāvājuma kopējā samaksa Savienībā ir mazāka nekā naudas summa, kas aprēķināta par 12 mēnešiem un nepārsniedz EUR 8 000 000.

Dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI par to, vai un kā tās nolemj piemērot atbrīvojumu, ievērojot šo pirmo daļu, tostarp naudas summu, līdz kurai piedāvājumiem piemēro atbrīvojumu minētajā dalībvalstī. Tās arī paziņo Komisijai un EVTI par jebkādām turpmākām izmaiņām sakarā ar minēto naudas summu.

3.   Neskarot 1. panta 5. punktu, vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas Savienībā, tikai pēc tam, kad ir publicēts prospekts saskaņā ar šo regulu.

4. pants

Brīvprātīgi sagatavots prospekts

1.   Ja vērtspapīru publisks piedāvājums vai atļauja veikt vērtspapīru tirdzniecību regulētā tirgū neietilpst šīs regulas darbības jomā saskaņā ar 1. panta 3. punktu vai ja uz tiem neattiecas pienākums publicēt prospektu saskaņā ar 1. panta 4. un 5. punktu vai 3. panta 2. punktu, emitents, piedāvātājs vai persona, kura lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ir tiesīga brīvprātīgi sastādīt prospektu saskaņā ar šo regulu.

2.   Uz šādu brīvprātīgi sastādītu prospektu, ko apstiprinājusi tās izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas noteikta saskaņā ar 2. panta m) punktu, attiecas visas tiesības un pienākumi, ko prospektam paredzēts piemērot saskaņā ar šo regulu, un tam piemēro visus šīs regulas noteikumus minētās kompetentās iestādes uzraudzībā.

5. pants

Vērtspapīru turpmāka tālākpārdošana

1.   Jebkāda vērtspapīru turpmāka tālākpārdošana, kas iepriekš bija 1. panta 4. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitīto viena vai vairāku vērtspapīru publisku piedāvājumu veidu priekšmets, tiek uzskatīta par atsevišķu piedāvājumu, kam piemēro 2. panta d) punktā sniegto definīciju, lai noteiktu, vai minētā turpmākā tālākpārdošana ir vērtspapīru publiskais piedāvājums. Uz vērtspapīru izvietošanu ar finanšu starpnieku palīdzību attiecas prospekta publicēšanas pienākums, ja vien attiecībā uz galīgo izvietošanu nav piemērojams kāds no 1. panta 4. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitītajiem atbrīvojumiem.

Papildu prospekts nav jāsagatavo tādā gadījumā, kad vērtspapīri tiek turpmāk tālākpārdoti vai ir galīgi izvietoti ar finanšu starpnieku palīdzību, ja vien saskaņā ar 12. pantu ir pieejams derīgs prospekts un emitents vai par tāda prospekta sastādīšanu atbildīgā persona ar rakstisku piekrišanu piekrīt tā izmantošanai.

2.   Ja prospekts attiecas uz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū ar vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un ko paredzēts tirgot tikai regulētā tirgū vai tā īpašā segmentā, kuram šādu vērtspapīru tirdzniecības nolūkā var piekļūt vienīgi kvalificēti ieguldītāji, minētos vērtspapīrus nevar tālākpārdot nekvalificētiem ieguldītājiem, ja vien saskaņā ar šo regulu nav sastādīts prospekts, kas ir piemērots nekvalificētiem ieguldītājiem.

II NODAĻA

PROSPEKTA SASTĀDĪŠANA

6. pants

Prospekts

1.   Neskarot 14. panta 2. punktu un 18. panta 1. punktu, prospektā ietver vajadzīgo informāciju, kas ir būtiska ieguldītājam, lai veiktu pamatotu izvērtējumu par:

a)	emitenta un katra garantijas devēja aktīviem un pasīviem, peļņu un zaudējumiem, finansiālo stāvokli un perspektīvām;

b)	no vērtspapīriem izrietošajām tiesībām; un

c)	emisijas iemesliem un ietekmi uz emitentu.

Minētā informācija var atšķirties, ņemot vērā jebkuru no šiem:

a)	emitenta būtību;

b)	vērtspapīru veidu;

c)	emitenta apstākļus;

d)	attiecīgā gadījumā, to, vai vērtspapīru, kuri nav pašu kapitāla vērtspapīri, denominācija par vienību ir vismaz EUR 100 000 vai tos ir paredzēts tirgot tikai regulētā tirgū vai tā īpašā segmentā, kuram vērtspapīru tirdzniecības nolūkā var piekļūt vienīgi kvalificēti ieguldītāji.

2.   Prospektā ietverto informāciju sagatavo rakstiski un sniedz viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā, ņemot vērā faktorus, kas izklāstīti 1. punkta otrajā daļā.

3.   Emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, var sastādīt prospektu kā vienu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus.

Neskarot 8. panta 8. punktu un 7. panta 1. punkta otro daļu, prospektā, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, vajadzīgo informāciju sadala šādi: reģistrācijas dokuments, vērtspapīru apraksts un kopsavilkums. Reģistrācijas dokumentā ietver informāciju, kas attiecas uz emitentu. Vērtspapīru aprakstā ietver informāciju par vērtspapīriem, kuri tiek publiski piedāvāti vai kurus atļauts tirgot regulētā tirgū.

7. pants

Prospekta kopsavilkums

1.   Prospektā ietver kopsavilkumu, kurā sniegta pamatinformācija, kas ieguldītājiem nepieciešama, lai izprastu emitenta, garantijas devēja un vērtspapīru, kuri tiek piedāvāti vai kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, būtību un ar tiem saistītos riskus, un kas lasāms kopā ar pārējām prospekta daļām, lai palīdzētu ieguldītājiem apsvērt, vai ieguldīt šādos vērtspapīros.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, kopsavilkums netiek prasīts, ja prospekts attiecas uz atļauju veikt tādu vērtspapīru tirdzniecību regulētā tirgū, kuri nav pašu kapitāla vērtspapīri, ar noteikumu, ka:

a)	šādus vērtspapīrus ir paredzēts tirgot tikai regulētā tirgū vai tā īpašā segmentā, kuram šādu vērtspapīru tirdzniecības nolūkā var piekļūt vienīgi kvalificēti ieguldītāji; vai

b)	šādu vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000.

2.   Kopsavilkuma saturs ir precīzs, patiess un skaidrs, un nav maldinošs. Tas lasāms kā prospekta ievads, un tas ir saskanīgs ar pārējām prospekta daļām.

3.   Kopsavilkumu sastāda kā īsu dokumentu, kas rakstīts kodolīgā veidā un kura garums nepārsniedz septiņas drukātas A4 formāta lapas. Kopsavilkums ir:

a)	noformēts un izkārtots tā, lai būtu viegli lasāms, izmantojot salasāma lieluma zīmes;

b)	rakstīts, izmantojot tādu valodu un stilu, kas palīdz izprast šo informāciju, jo īpaši valodā, kas ir ieguldītājiem skaidra, kodolīga, saprotama un nav tehniska.

4.   Kopsavilkums sastāv no šādām četrām iedaļām:

a)	ievads, kurā ietverti brīdinājumi;

b)	pamatinformācija par emitentu;

c)	pamatinformācija par vērtspapīriem;

d)	pamatinformācija par vērtspapīru publisko piedāvājumu un/vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū.

5.   Šā panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajā iedaļā ietver:

a)	vērtspapīru nosaukumu un starptautisko vērtspapīru identifikācijas numuru (ISIN);

b)	emitenta identitāti un kontaktinformāciju, tostarp tā juridiskās personas identifikatoru (LEI);

c)	attiecīgā gadījumā piedāvātāja identitāti un kontaktinformāciju, tostarp, ja piedāvātājs ir juridiska persona, tā LEI, vai personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, identitāti un kontaktinformāciju;

d)	tās kompetentās iestādes identitāti un kontaktinformāciju, kura apstiprina prospektu, un, ja tā atšķiras, tās kompetentās iestādes identitāti un kontaktinformāciju, kura apstiprināja reģistrācijas dokumentu vai vispārējo reģistrācijas dokumentu;

e)	prospekta apstiprināšanas datumu.

Tajā ietver šādus brīdinājumus:

a)	kopsavilkums būtu jālasa kā prospekta ievads;

b)	jebkurš lēmums ieguldīt vērtspapīros būtu jābalsta uz ieguldītāja vērtējumu par visu prospektu kopumā;

c)	attiecīgā gadījumā, ka ieguldītājs varētu zaudēt visu ieguldīto kapitālu vai daļu no tā, un, ja ieguldītāja atbildība nav ierobežota līdz ieguldījuma summai, brīdinājumu par to, ka ieguldītājs varētu zaudēt vairāk nekā ieguldīto kapitālu, un par šāda iespējama zaudējuma apmēru;

d)	ja tiesā ir celta prasība par prospektā ietverto informāciju, ieguldītājam prasītājam saskaņā ar valsts tiesībām var būt jāsedz prospekta tulkošanas izmaksas pirms tiesvedības sākšanas;

e)

civiltiesiska atbildība gulstas tikai uz tām personām, kas iesniegušas kopsavilkumu, tostarp veikušas jebkādu tā tulkošanu, bet tikai tādā gadījumā, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai, lasot kopā ar pārējām prospekta daļām, pretrunīgs, vai, ja, lasot kopā ar pārējām prospekta daļām, nav sniegta pamatinformācija, lai palīdzētu ieguldītājiem apsvērt, vai ieguldīt minētajos vērtspapīros;

f)	attiecīgā gadījumā izpratnes brīdinājumu, kas prasīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1286/2014 8. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

6.   Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajā iedaļā ietver šādu informāciju:

a)

apakšiedaļā “Vērtspapīru emitents” ietver īsu aprakstu par vērtspapīru emitentu, tostarp vismaz šādu informāciju: i) tā domicilu un juridisko formu, tā LEI, tiesības, saskaņā ar kurām tas darbojas, un tā inkorporācijas valsti; ii) tā galvenās darbības jomas; iii) tā lielākos akcionārus, tostarp norāda, vai emitentam ir tiešs vai netiešs īpašnieks vai kontrole, un to, kas ir šis īpašnieks vai kā kontrolē tas ir; iv) tā galveno rīkotājdirektoru identitāti; v) tā apstiprināto revidentu identitāti;

b)

apakšiedaļā “Emitenta finanšu pamatinformācija” ietver atlasītu vēsturisko finanšu pamatinformāciju, kas sniegta par katru finanšu gadu periodā, ko aptver vēsturiskā finanšu informācija, un jebkādu turpmāku finanšu starpperiodu, kam pievienoti salīdzināmie dati par to pašu periodu iepriekšējā finanšu gadā. Prasību par salīdzināmu bilances informāciju izpilda, sniedzot gada beigu bilances informāciju. Finanšu pamatinformācija attiecīgā gadījumā ietver: i) pro forma finanšu informāciju; ii) īsu aprakstu par jebkurām revīzijas ziņojumā ietvertajām iebildēm attiecībā uz vēsturisko finanšu informāciju;

c)	apakšiedaļā “Emitentam raksturīgie būtiskākie riski” ietver īsu aprakstu par būtiskākajiem riska faktoriem, kas raksturīgi prospektā norādītajam emitentam, nepārsniedzot 10. punktā norādīto riska faktoru kopskaitu.

7.   Šā panta 4. punkta c) apakšpunktā minētajā iedaļā ietver šādu informāciju:

a)

apakšiedaļā “Vērtspapīru galvenās iezīmes” ietver īsu aprakstu par vērtspapīriem, kuri tiek publiski piedāvāti un/vai kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, tostarp vismaz šādu informāciju: i) to veids, kategorija un ISIN; ii) attiecīgā gadījumā to valūta, nosaukums, paritāte, emitēto vērtspapīru skaits un vērtspapīru termiņš; iii) no vērtspapīriem izrietošās tiesības; iv) attiecīgā vērtspapīru prioritātes hierarhijas pakāpe emitenta kapitāla struktūrā maksātnespējas gadījumā, tostarp attiecīgā gadījumā informācija par vērtspapīru pakārtotības līmeni un potenciālo ietekmi uz ieguldījumu, ja tiek ieviests Direktīvā 2014/59/ES paredzētais noregulējuma režīms; v) jebkādi ierobežojumi vērtspapīru brīvai pārvedamībai; vi) attiecīgā gadījumā dividenžu jeb izmaksas politika;

b)	apakšiedaļā “Vērtspapīru tirdzniecības vieta” sniedz norādi par to, vai vērtspapīri tiek vai tiks iekļauti pieteikumā atļaujai veikt tirdzniecību regulētā tirgū vai tirdzniecībai DTS, un norāda visus tirgus, kuros vērtspapīri tiek vai tiks tirgoti;

c)

ja vērtspapīriem ir pievienota garantija, apakšiedaļā “Vērtspapīriem pievienotā garantija” ietver šādu informāciju: i) īsu aprakstu par garantijas būtību un apmēru; ii) īsu aprakstu par garantijas devēju, tostarp tā LEI; iii) attiecīgo finanšu pamatinformāciju, lai izvērtētu garantijas devēja spēju pildīt savas garantijā noteiktās saistības; un iv) īsu aprakstu par būtiskākajiem riska faktoriem attiecībā uz garantijas devēju, kas ietverti prospektā saskaņā ar 16. panta 3. punktu, nepārsniedzot 10. punktā norādīto riska faktoru kopskaitu;

d)	apakšiedaļā “Vērtspapīriem raksturīgie būtiskākie riski” sniedz īsu aprakstu par būtiskākajiem riska faktoriem, kas raksturīgi prospektā norādītajiem vērtspapīriem, nepārsniedzot 10. punktā norādīto riska faktoru kopskaitu.

Ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1286/2014 ir jāsniedz pamatinformācijas dokuments, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, var aizstāt šajā punktā paredzēto informāciju ar Regulas (ES) Nr. 1286/2014 8. panta 3. punkta c)–i) apakšpunktā izklāstīto informāciju. Ja ir piemērojama Regula (ES) Nr. 1286/2014, katra dalībvalsts, kas rīkojas kā izcelsmes dalībvalsts šīs regulas nolūkā, var prasīt no emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kuras lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, prospektos, ko apstiprinājusi tās kompetentā iestāde, šajā punktā norādīto informāciju aizstāt ar Regulas (ES) Nr. 1286/2014 8. panta 3. punkta c)–i) apakšpunktā norādīto informāciju.

Kad notiek satura aizstāšana, ievērojot otro daļu, 3. punktā norādīto maksimālo garumu palielina par trim A4 formāta lappusēm. Pamatinformācijas dokumenta saturu ietver atsevišķā kopsavilkuma iedaļā. Minētās iedaļas lappušu izvietojumā to skaidri norāda kā pamatinformācijas dokumenta saturu, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1286/2014 8. panta 3. punkta c)–i) apakšpunktā.

Ja saskaņā ar 8. panta 9. punkta trešo daļu vienā kopsavilkumā ir aptverti vairāki vērtspapīri, kuri atšķiras tikai ar ļoti nelieliem elementiem, piemēram, ar emisijas cenu vai dzēšanas termiņu, kopsavilkuma maksimālo garumu, kas norādīts šā panta 3. punktā, palielina par divām A4 formāta lappusēm. Tomēr, ja attiecībā uz minētajiem vērtspapīriem ir prasīts sagatavot pamatinformācijas dokumentu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1286/2014 un ja emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, veic satura aizstāšanu, kas minēta šā punkta otrajā daļā, maksimālo garumu palielina par trim A4 formāta lappusēm katram papildu vērtspapīram.

Ja kopsavilkumā ir iekļauta šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētā informācija, šā panta 3. punktā norādīto maksimālo garumu palielina par vienu A4 formāta lappusi.

8.   Šā panta 4. punkta d) apakšpunktā minētajā iedaļā ietver šādu informāciju:

a)

apakšiedaļā “Nosacījumi un termiņi ieguldījumiem konkrētajā vērtspapīrā” attiecīgā gadījumā norāda piedāvājuma vispārīgos noteikumus, nosacījumus un paredzēto laika grafiku, sīkāku informāciju par atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, izplatīšanas plānu, no piedāvājuma tieši izrietošās vērtības samazināšanās apjomu un procentus un aplēses par emisijas un/vai piedāvājuma kopējām izmaksām, tostarp to izmaksu aplēses, ko emitents vai piedāvātājs iekasēs no ieguldītāja;

b)

ja vērtspapīru piedāvātājs un/vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, nav tā pati persona, kas ir emitents, apakšiedaļā “Piedāvātājs un/vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību” ietver īsu aprakstu par vērtspapīru piedāvātāju un/vai personu, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību, tostarp tā domicilu un juridisko formu, tiesības, saskaņā ar kurām tas darbojas, un tā inkorporācijas valsti;

c)

apakšiedaļā “Iemesls, kādēļ šis prospekts tiek gatavots” ietver īsu aprakstu par piedāvājuma vai atļaujas veikt tirdzniecību regulētā tirgū iemesliem, kā arī attiecīgā gadījumā par: i) peļņas izlietojumu un paredzamo tīro ieņēmumu summu; ii) norādi, vai uz piedāvājumu, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām, attiecas emisijas izplatīšanas līgums, norādot visas neaptvertās daļas; iii) norādi par būtiskākajiem interešu konfliktiem, kas attiecas uz piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību.

9.   Ja nepieciešams, emitents 6., 7. un 8. punktā aprakstītajām iedaļām var pievienot apakšvirsrakstus.

10.   Kopsavilkuma iedaļās ietverto riska faktoru, kas minēti šā panta 6. punkta c) apakšpunktā un 7. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iv) punktā un d) apakšpunktā, kopskaits nepārsniedz 15.

11.   Kopsavilkumā neietver mijnorādes uz citām prospekta daļām vai neiekļauj informāciju ar norādi.

12.   Ja attiecībā uz publiski piedāvātiem vērtspapīriem ir prasīts sagatavot pamatinformācijas dokumentu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1286/2014 un ja izcelsmes dalībvalsts prasa, lai emitents, piedāvātājs vai persona, kura lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, aizstātu pamatinformācijas dokumenta saturu saskaņā ar šā panta 7. panta 7. punkta otrās daļas otro teikumu, tad uzskata, ka personas, kas sniedz konsultācijas par vērtspapīriem vai pārdod tos – emitenta, piedāvātāja vai personas, kura lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vārdā –, piedāvājuma periodā ir izpildījušas pienākumu sniegt pamatinformācijas dokumentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1286/2014 13. pantu, ar noteikumu, ka tās tā vietā sniedz attiecīgajiem ieguldītājiem prospekta kopsavilkumu saskaņā ar termiņu un nosacījumiem, kas izklāstīti minētās regulas 13. un 14. pantā.

13.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu saturu un formātu, ko izmanto, lai sniegtu finanšu pamatinformāciju, kas minēta šā panta 6. punkta b) apakšpunktā, un attiecīgo finanšu pamatinformāciju, kas minēta šā panta 7. punkta c) apakšpunkta iii) punktā, ņemot vērā vērtspapīru un emitentu dažādos veidus un nodrošinot, ka sagatavotā informācija ir īsa, kodolīga un saprotama.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai ne vēlāk kā 2018. gada 21. jūlijā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

8. pants

Pamatprospekts

1.   Attiecībā uz vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, tostarp jebkura veida garantijām, prospekts pēc emitenta, piedāvātāja vai tādas personas izvēles, kura lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, var sastāvēt no pamatprospekta, kas satur vajadzīgo informāciju par emitentu un vērtspapīriem, kuri tiek piedāvāti publiski vai kurus atļaus tirgot regulētā tirgū.

2.   Pamatprospektā ietver šādu informāciju:

a)	veidni ar nosaukumu “galīgo noteikumu veidlapa”, kas jāaizpilda par katru konkrēto emisiju un kurā norāda pieejamās iespējas attiecībā uz informāciju, ko nosaka piedāvājuma galīgajos noteikumos;

b)	tās tīmekļa vietnes adresi, kurā tiks publicēti galīgie noteikumi.

3.   Ja pamatprospektā ir ietvertas iespējas attiecībā uz informāciju, kas prasīta attiecīgajā vērtspapīru aprakstā, galīgajos noteikumos nosaka, kura no iespējām ir piemērojama konkrētajai emisijai, atsaucoties uz atbilstīgajām pamatprospekta iedaļām vai atkārtojot šādu informāciju.

4.   Galīgos noteikumus noformē kā atsevišķu dokumentu vai arī iekļauj pamatprospektā vai tā papildinājumā. Galīgos noteikumus sagatavo viegli analizējamā un saprotamā veidā.

Galīgajos noteikumos ietver tikai to informāciju, kas attiecas uz vērtspapīru aprakstu, un tos neizmanto kā pamatprospekta papildinājumu. Tādos gadījumos piemēro 17. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

5.   Ja galīgie noteikumi nav iekļauti nedz pamatprospektā, nedz arī papildinājumā, emitents tos publisko saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību un iesniedz tos izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē, tiklīdz tas ir iespējams pēc vērtspapīru publiskā piedāvājuma izteikšanas un, ja iespējams, pirms tiek sākts vērtspapīru publiskais piedāvājums vai tiek atļauta tirdzniecība regulētā tirgū.

Galīgajos noteikumos ietver skaidru un viegli pamanāmu paziņojumu, norādot:

a)	ka galīgie noteikumi ir sagatavoti šīs regulas nolūkā un jālasa kopā ar pamatprospektu un tā papildinājumiem, lai iegūtu visu attiecīgo informāciju;

b)	kur pamatprospekts un tā papildinājumi ir publicēti saskaņā ar 21. pantā paredzēto kārtību;

c)	ka galīgo noteikumu pielikumā ir pievienots konkrētās emisijas kopsavilkums.

6.   Pamatprospektu var sastādīt kā vienotu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus.

Ja emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ir iesniegusi reģistrācijas dokumentu par vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, vai vispārējo reģistrācijas dokumentu saskaņā ar 9. pantu, un vēlas sastādīt pamatprospektu, tādā pamatprospektā ietver:

a)	reģistrācijas dokumentā vai vispārējā reģistrācijas dokumentā ietverto informāciju;

b)	informāciju, kas citādi būtu ietverta attiecīgajā vērtspapīru aprakstā, izņemot galīgos noteikumus, ja galīgie noteikumi nav ietverti pamatprospektā.

7.   Konkrētā informācija par katru pamatprospektā iekļauto atšķirīgo vērtspapīru ir skaidri jānošķir.

8.   Kopsavilkumu sastāda tikai tad, kad galīgie noteikumi ir iekļauti pamatprospektā vai papildinājumā vai ir iesniegti, un minēto kopsavilkumu katrai konkrētajai emisijai sagatavo atsevišķi.

9.   Konkrētās emisijas kopsavilkumam piemēro tādas pašas prasības kā galīgajiem noteikumiem, kā izklāstīts šajā pantā, un to pievieno galīgajiem noteikumiem.

Uz konkrētās emisijas kopsavilkumu attiecas 7. panta prasības, un kopsavilkumā ietver:

a)	pamatprospektā izklāstīto pamatinformāciju, tostarp pamatinformāciju par emitentu;

b)	atbilstīgajos galīgajos noteikumos izklāstīto pamatinformāciju, tostarp pamatinformāciju, kas nebija iekļauta pamatprospektā.

Ja galīgie noteikumi attiecas uz vairākiem vērtspapīriem, kuriem ir tikai ļoti nelielas atšķirības, piemēram, emisijas cena vai dzēšanas termiņš, visiem tādiem vērtspapīriem var pievienot vienu konkrētas emisijas kopsavilkumu, ar noteikumu, ka ir skaidri nošķirta informācija, kas attiecas uz atšķirīgajiem vērtspapīriem.

10.   Pamatprospektā ietverto informāciju vajadzības gadījumā papildina saskaņā ar 23. pantu.

11.   Vērtspapīru publiskais piedāvājums var turpināties pēc tā pamatprospekta termiņa beigām, saskaņā ar kuru tas tika uzsākts, ar noteikumu, ka nākamais pamatprospekts ir apstiprināts un publicēts ne vēlāk kā iepriekšējā pamatprospekta derīguma termiņa pēdējā dienā. Tāda piedāvājuma galīgo noteikumu pirmajā lappusē izvieto viegli pamanāmu brīdinājumu, kurā norādīta iepriekšējā pamatprospekta derīguma termiņa pēdējā diena un nākamā pamatprospekta publicēšanas vieta. Nākamajā pamatprospektā ietver vai ar norādi iekļauj sākotnējā pamatprospekta galīgo noteikumu formātu un ievieto atsauci uz galīgajiem noteikumiem, kuri attiecas uz spēkā esošo piedāvājumu.

Atsaukšanas tiesības, kas piešķirtas, ievērojot 23. panta 2. punktu, attiecas arī uz ieguldītājiem, kuri ir piekrituši iegādāties vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem iepriekšējā pamatprospekta derīguma termiņa laikā, ja vien vērtspapīri viņiem jau nav piegādāti.

9. pants

Vispārējais reģistrācijas dokuments

1.   Ikviens emitents, kura vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū vai DTS, katrā finanšu gadā var sastādīt reģistrācijas dokumentu vispārēja reģistrācijas dokumenta veidā, kurā aprakstīta uzņēmuma organizācija, darījumdarbība, finansiālais stāvoklis, peļņa un perspektīvas, vadība un akcionāru struktūra.

2.   Ikviens emitents, kurš nolemj sastādīt vispārējo reģistrācijas dokumentu, katrā finanšu gadā to iesniedz apstiprināšanai savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar 20. panta 2. un 4. punktā izklāstīto procedūru.

Pēc tam, kad emitenta vispārējais reģistrācijas dokuments divus finanšu gadus pēc kārtas ticis apstiprināts kompetentajā iestādē, nākamos vispārējos reģistrācijas dokumentus var iesniegt kompetentajā iestādē bez iepriekšēja apstiprinājuma.

Ja pēc tam emitents vienā finanšu gadā neiesniedz vispārējo reģistrācijas dokumentu, šī priekšrocība iesniegt bez iepriekšēja apstiprinājuma tiek zaudēta, un visus nākamos vispārējos reģistrācijas dokumentus iesniedz apstiprināšanai kompetentajā iestādē, līdz atkal ir izpildīts otrajā daļā paredzētais nosacījums.

Emitents pieteikumā kompetentajai iestādei norāda, vai vispārējais reģistrācijas dokuments ir iesniegts apstiprināšanai vai arī tas tiek iesniegts bez iepriekšēja apstiprinājuma.

Ja šā punkta otrajā daļā minētais emitents pieprasa paziņojumu par savu vispārējo reģistrācijas dokumentu, ievērojot 26. pantu, tas iesniedz apstiprināšanai savu vispārējo reģistrācijas dokumentu, tostarp jebkurus minētā dokumenta grozījumus, kas bija iepriekš iesniegti.

3.   Emitentiem, kuri pirms 2019. gada 21. jūlija saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 809/2004 (21) I pielikumu bija sastādījuši reģistrācijas dokumentu, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi vismaz divus finanšu gadus pēc kārtas, un pēc tam saskaņā ar Direktīvas 2003/71/EK 12. panta 3. punktu ir iesnieguši tādu reģistrācijas dokumentu vai guvuši tā apstiprinājumu katru gadu, atļauj iesniegt vispārējo reģistrācijas dokumentu bez iepriekšēja apstiprinājuma saskaņā ar šā panta 2. punkta otro daļu no 2019. gada 21. jūlija.

4.   Līdzko vispārējais reģistrācijas dokuments, kā arī šā panta 7. un 9. punktā norādītie grozījumi ir apstiprināti vai iesniegti bez iepriekšēja apstiprinājuma, tos bez liekas kavēšanās publisko saskaņā ar 21. pantā paredzēto kārtību.

5.   Vispārējam reģistrācijas dokumentam piemēro 27. pantā paredzētās valodas prasības.

6.   Vispārējā reģistrācijas dokumentā var iekļaut informāciju ar norādi saskaņā ar 19. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

7.   Pēc vispārējā reģistrācijas dokumenta iesniegšanas vai apstiprināšanas emitents jebkurā laikā var atjaunināt tajā ietverto informāciju, iesniedzot kompetentajā iestādē tā grozījumu. Ievērojot 10. panta 3. punkta pirmo un otro daļu, nav vajadzīgs apstiprinājums grozījuma iesniegšanai kompetentajā iestādē.

8.   Kompetentā iestāde jebkurā laikā var pārskatīt jebkura bez iepriekšēja apstiprinājuma iesniegtā vispārējā reģistrācijas dokumenta saturu, kā arī jebkuru tā grozījumu saturu.

Kompetentās iestādes veiktā pārskatīšana ietver vispārējā reģistrācijas dokumentā un tā jebkuros grozījumos ietvertās informācijas pilnīguma, konsekvences un saprotamības rūpīgu pārbaudi.

9.   Ja kompetentā iestāde pārskatīšanas laikā konstatē, ka vispārējais reģistrācijas dokuments neizpilda pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartus vai ir nepieciešams veikt grozījumus vai sniegt papildinošu informāciju, tā attiecīgi informē emitentu.

Kompetentās iestādes lūgums veikt grozījumus vai sniegt papildinošu informāciju emitentam jāņem vērā, tikai iesniedzot nākamo vispārējo reģistrācijas dokumentu par nākamo finanšu gadu, izņemot gadījumu, kad emitents vēlas izmantot vispārējo reģistrācijas dokumentu kā sastāvdaļu no apstiprināšanai iesniegtā prospekta. Tādā gadījumā emitents iesniedz vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumu ne vēlāk kā 20. panta 6. punktā norādītajā pieteikuma iesniegšanas dienā.

Atkāpjoties no otrās daļas, ja kompetentā iestāde informē emitentu, ka tās grozījuma vai papildinošas informācijas lūgums attiecas uz būtisku izlaidumu vai būtisku kļūdu, vai būtisku neprecizitāti, kas, visticamāk, maldinās sabiedrību attiecībā uz faktiem un apstākļiem, kas ir svarīgi, lai varētu veikt pamatotu izvērtējumu par emitentu, emitents bez liekas kavēšanās iesniedz vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumu.

Kompetentā iestāde var lūgt, lai emitents iesniedz grozītā vispārējā reģistrācijas dokumenta konsolidētu redakciju, ja tāda konsolidēta redakcija ir vajadzīga, lai nodrošinātu minētajā dokumentā sniegtās informācijas saprotamību. Emitents var grozījuma pielikumā brīvprātīgi iekļaut sava grozītā vispārējā reģistrācijas dokumenta konsolidētu redakciju.

10.   Šā panta 7. un 9. punktu piemēro tikai tad, ja vispārējais reģistrācijas dokuments netiek izmantots kā prospekta sastāvdaļa. Ikreiz, kad vispārējais reģistrācijas dokuments tiek izmantots kā prospekta sastāvdaļa, laika posmā no prospekta apstiprināšanas brīža līdz publiskā piedāvājuma termiņa beigām vai attiecīgi brīdim, kad sākas tirdzniecība regulētā tirgū, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk, prospekta papildināšanai piemēro vienīgi 23. pantu.

11.   Emitentam, kurš izpilda šā panta 2. punkta pirmajā vai otrajā daļā vai šā panta 3. punktā paredzētos nosacījumus, ir bieža emitenta statuss, un tas izmanto paātrinātās apstiprināšanas procesu saskaņā ar 20. panta 6. punktu ar noteikumu, ka:

a)

iesniedzot katru vispārējo reģistrācijas dokumentu vai iesniedzot to apstiprināšanai, emitents sniedz kompetentajai iestādei rakstisku apstiprinājumu, ka, cik tam zināms, visa regulētā informācija, kas tam bija jāatklāj saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK, attiecīgā gadījumā, un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, ir iesniegta un publicēta saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem par iepriekšējiem 18 mēnešiem vai par laikposmu no brīža, kad sākās pienākums atklāt regulēto informāciju, izvēloties īsāko no abiem; un

b)	ja kompetentā iestāde ir veikusi 8. punktā norādīto pārskatīšanu, emitents ir grozījis savu vispārējo reģistrācijas dokumentu saskaņā ar 9. punktā paredzēto kārtību.

Ja emitents nav izpildījis kādu no iepriekš minētajiem nosacījumiem, bieža emitenta statuss tiek zaudēts.

12.   Ja kompetentajai iestādei iesniegts vai tās apstiprināts vispārējais reģistrācijas dokuments tiek publiskots ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc finanšu gada beigām un ietver informāciju, ko nepieciešams atklāt gada finanšu pārskatā, kā norādīts Direktīvas 2004/109/EK 4. pantā, tiek uzskatīts, ka emitents ir izpildījis savu pienākumu publicēt gada finanšu pārskatu, kā paredzēts minētajā pantā.

Ja vispārējais reģistrācijas dokuments vai tā grozījums ir iesniegts vai apstiprināts kompetentajā iestādē un tiek publiskots ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc finanšu gada pirmo sešu mēnešu beigām, un ietver informāciju, ko nepieciešams atklāt Direktīvas 2004/109/EK 5. pantā norādītajā pusgada finanšu pārskatā, tiek uzskatīts, ka emitents ir izpildījis savu pienākumu publicēt pusgada finanšu pārskatu, kā paredzēts minētajā pantā.

Pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos emitents:

a)	vispārējā reģistrācijas dokumentā ietver savstarpēju norāžu sarakstu, kurā norādīts, kur vispārējā reģistrācijas dokumentā ir atrodams katrs gada un pusgada finanšu pārskatos nepieciešamais elements;

b)	iesniedz vispārējo reģistrācijas dokumentu saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 19. panta 1. punktu un dara to pieejamu oficiāli noteiktai sistēmai, kas norādīta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā;

c)	vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļauj paziņojumu par atbildību, izmantojot Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētos noteikumus.

13.   Šā panta 12. punktu piemēro tikai tad, ja emitenta izcelsmes dalībvalsts šīs regulas nolūkā ir arī izcelsmes dalībvalsts Direktīvas 2004/109/EK nolūkā un ja vispārējā reģistrācijas dokumentā izmantotā valoda izpilda minētās direktīvas nosacījumus.

14.   Komisija līdz 2019. gada 21. janvārim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot kritērijus vispārējā reģistrācijas dokumenta un jebkādu tā grozījumu pārbaudei un pārskatīšanai un procedūras minēto dokumentu apstiprināšanai un iesniegšanai, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem bieža emitenta statuss ir zaudēts.

10. pants

Prospekti, ko veido atsevišķi dokumenti

1.   Emitentam, kura reģistrācijas dokumentu kompetentā iestāde jau ir apstiprinājusi, ir prasība sastādīt tikai vērtspapīru aprakstu un attiecīgā gadījumā kopsavilkumu, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai tos ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Tādā gadījumā vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu apstiprina atsevišķi.

Ja kopš reģistrācijas dokumenta apstiprināšanas ir radies svarīgs jauns faktors, būtiska kļūda vai būtiska neprecizitāte saistībā ar informāciju, kas iekļauta reģistrācijas dokumentā un kas var ietekmēt vērtspapīru izvērtējumu, reģistrācijas dokumenta papildinājumu iesniedz apstiprināšanai vēlākais vienlaikus ar vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu. Tiesības atsaukt piekrišanu saskaņā ar 23. panta 2. punktu tādā gadījumā nepiemēro.

Reģistrācijas dokuments un tā papildinājums, kam attiecīgā gadījumā pievieno vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, veido prospektu, līdzko to ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

2.   Tiklīdz reģistrācijas dokuments ir apstiprināts, to publisko bez liekas kavēšanās un saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta 21. pantā.

3.   Emitents, kura vispārējo reģistrācijas dokumentu kompetentā iestāde jau ir apstiprinājusi vai kurš ir iesniedzis vispārējo reģistrācijas dokumentu bez apstiprināšanas, ievērojot 9. panta 2. punkta otro daļu, sastāda tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai tos ir atļauts tirgot regulētā tirgū.

Ja vispārējais reģistrācijas dokuments jau ir apstiprināts, vērtspapīru apraksts, kopsavilkums un visi vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumi, kas iesniegti pēc vispārējā reģistrācijas dokumenta apstiprināšanas, tiek apstiprināti atsevišķi.

Ja emitents ir iesniedzis iepriekš neapstiprinātu vispārēju reģistrācijas dokumentu, veic visas dokumentācijas, tostarp vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumu, apstiprināšanu neatkarīgi no tā, ka minētie dokumenti arī turpmāk ir atsevišķi dokumenti.

Vispārējais reģistrācijas dokuments, kas grozīts saskaņā ar 9. panta 7. vai 9. punktu un kam pievienots vērtspapīru apraksts un kopsavilkums, veido prospektu, līdzko to ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

11. pants

Atbildība, ko uzliek prospekts

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbildība par informāciju, kas sniegta prospektā un jebkurā tā papildinājumā, attiecīgi gulstas vismaz uz emitentu vai tā administratīvām, vadības vai uzraudzības struktūrām, piedāvātāju, personu, kura lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vai garantijas devēju. Prospektā tiek skaidri norādītas par prospektu un jebkurā tā papildinājumu atbildīgās personas, norādot to vārdus, uzvārdus un funkcijas vai, juridisku personu gadījumā, to nosaukumus un juridiskās adreses, kā arī sniedzot šo personu deklarācijas, ka, cik tām zināms, prospektā ietvertā informācija atbilst faktiem un ka prospektā nav izlaists nekas, kas var ietekmēt tā nozīmi.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvie un administratīvie akti par civiltiesisko atbildību attiecas uz personām, kas atbildīgas par prospektā sniegto informāciju.

Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka ne uz vienu personu negulstas civiltiesiskā atbildība, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vien, ievērojot 7. pantu, vai ES izaugsmes prospekta specifisko kopsavilkumu, ievērojot 15. panta 1. punkta otro daļu, tostarp tā tulkojumus, izņemot gadījumus, kad:

a)	tas ir maldinošs, neprecīzs vai pretrunīgs, lasot to kopā ar pārējām prospekta daļām;

b)	tas, lasīts kopā ar pārējām prospekta daļām, nesniedz pamatinformāciju, kas palīdzētu ieguldītājiem izprast to, vai ieguldīt vērtspapīros.

3.   Atbildība par reģistrācijas dokumentā vai vispārējā reģistrācijas dokumentā sniegto informāciju gulstas uz šā panta 1. punktā norādītajām personām tikai gadījumos, kad reģistrācijas dokuments vai vispārējais reģistrācijas dokuments tiek izmantots kā apstiprināta prospekta sastāvdaļa.

Pirmo daļu piemēro, neskarot Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. pantu, ja informācija saskaņā ar minētajiem pantiem ir iekļauta vispārējā reģistrācijas dokumentā.

12. pants

Prospekta, reģistrācijas dokumenta un universālā reģistrācijas dokumenta derīgums

1.   Prospekts, kas sagatavots kā vienots dokuments vai sastāv no vairākiem atsevišķiem dokumentiem, ir derīgs 12 mēnešus pēc tā apstiprināšanas attiecībā uz publiskiem piedāvājumiem vai atļaujām veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ar noteikumu, ka prospektam ir pievienoti papildinājumi, kas vajadzīgi, ievērojot 23. pantu.

Ja prospekts sastāv no atsevišķiem dokumentiem, tā derīguma termiņš sākas vērtspapīru apraksta apstiprināšanas dienā.

2.   Iepriekš apstiprināts reģistrācijas dokuments ir derīgs izmantošanai kā prospekta sastāvdaļa 12 mēnešus pēc tā apstiprināšanas.

Šāda reģistrācijas dokumenta derīguma termiņa beigas neietekmē tā prospekta derīgumu, kura sastāvdaļa tas ir.

3.   Vispārējs reģistrācijas dokuments ir derīgs izmantošanai kā prospekta sastāvdaļa 12 mēnešus pēc tā apstiprināšanas, kā minēts 9. panta 2. punkta pirmajā daļā, vai tā iesniegšanas, kā minēts 9. panta 2. punkta otrajā daļā.

Šāda vispārēja reģistrācijas dokumenta derīguma termiņa beigas neietekmē tā prospekta derīgumu, kura sastāvdaļa tas ir.

III NODAĻA

PROSPEKTA SATURS UN FORMĀTS

13. pants

Minimālā informācija un formāts

1.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz prospekta, pamatprospekta un galīgo noteikumu formātu un uz plāniem, ar ko tiek noteikta prospektā iekļaujamā konkrētā informācija, tostarp LEI un ISIN, izvairoties no informācijas dublēšanās gadījumā, kad prospektu veido atsevišķi dokumenti.

Konkrētāk, izklāstot dažādus prospekta plānus, ņem vērā:

a)

tās informācijas daudzveidību, kas vajadzīga ieguldītājiem attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīriem salīdzinājumā ar vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri; ievēro konsekventu pieeju attiecībā uz informāciju, kas vajadzīga prospektā saistībā ar vērtspapīriem, kam ir līdzīgs ekonomiskais pamatojums, īpaši saistībā ar atvasinātiem vērtspapīriem;

b)	dažādos veidus un īpašības, kas piemīt tādu vērtspapīru piedāvājumiem un atļaujām veikt tirdzniecību regulētā tirgū, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri;

c)	izmantoto formātu un informāciju, kas sniedzama pamatprospektos attiecībā uz vērtspapīriem, kuri nav pašu kapitāla vērtspapīri, tostarp jebkura veida garantijas vērtspapīriem;

d)	attiecīgā gadījumā emitenta publisko statusu;

e)	attiecīgā gadījumā emitenta darbību īpašo raksturu.

Šā punkta otrās daļas b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā Komisija, izklāstot dažādos prospekta plānus, nosaka īpašas informācijas prasības prospektiem, kas attiecas uz atļauju tādu vērtspapīru tirdzniecībai regulētā tirgū, kuri nav pašu kapitāla vērtspapīri un:

a)	kurus paredzēts tirgot tikai regulētā tirgū vai tā īpašā segmentā, kuram šādu vērtspapīru tirdzniecības nolūkā var piekļūt vienīgi kvalificēti ieguldītāji; vai

b)	kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000.

Minētās informācijas prasības ir atbilstīgas, ņemot vērā attiecīgajiem ieguldītājiem nepieciešamo informāciju.

2.   Komisija līdz 2019. gada 21. janvārim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, izklāstot plānu, ar ko nosaka vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļaujamo minimālo informāciju.

Šāds plāns nodrošina, ka vispārējais reģistrācijas dokuments ietver visu nepieciešamo informāciju par emitentu, lai to pašu vispārējo reģistrācijas dokumentu būtu iespējams tāpat izmantot nākamajam pašu kapitāla vērtspapīru vai vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, publiskam piedāvājumam vai to atļaujai veikt tirdzniecību regulētā tirgū. Attiecībā uz finanšu informāciju, darbības un finanšu pārskatu un perspektīvām, un korporatīvo pārvaldību, šādu informāciju pēc iespējas saskaņo ar Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. pantā norādīto gada un pusgada finanšu pārskatos, tostarp vadības ziņojumos un korporatīvās pārvaldības paziņojumos, atklājamo informāciju.

3.   Deleģētajiem aktiem, kas minēti 1. un 2. punktā, par pamatu izmanto finanšu un nefinanšu informācijas jomas standartus, ko izklāstījušas starptautiskas vērtspapīru komisijas organizācijas, jo īpaši Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO), un šīs regulas I, II un III pielikumu.

14. pants

Vienkāršots informācijas atklāšanas režīms sekundārām emisijām

1.   Turpmāk norādītās personas var izvēlēties sastādīt vienkāršotu prospektu saskaņā ar vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu sekundārām emisijām, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai ja tos atļauts tirgot regulētā tirgū:

a)	emitenti, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū nepārtraukti vismaz pēdējos 18 mēnešus un kuri emitē vērtspapīrus, kas ir atvietojami ar pastāvošiem vērtspapīriem, kuri emitēti iepriekš;

b)	emitenti, kuru pašu kapitāla vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū nepārtraukti vismaz pēdējos 18 mēnešus un kuri emitē vērtspapīrus, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri;

c)	tādu vērtspapīru piedāvātāji, kurus ir atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū nepārtraukti vismaz pēdējos 18 mēnešus.

Vienkāršotais prospekts ietver kopsavilkumu saskaņā ar 7. pantu, konkrētu reģistrācijas dokumentu, kuru var izmantot šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā norādītās personas, un konkrētu vērtspapīru aprakstu, kuru var izmantot minētās daļas a) un c) apakšpunktā norādītās personas.

2.   Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta un neskarot 18. panta 1. punktu, vienkāršotais prospekts ietver attiecīgo samazināto informāciju, kas nepieciešama, lai ieguldītāji varētu saprast:

a)	emitenta perspektīvas un nozīmīgas izmaiņas emitenta un garantijas devēja darījumdarbībā un finansiālajā stāvoklī, kas notikušas kopš pēdējā finanšu gada beigām, ja tādas ir;

b)	no vērtspapīriem izrietošās tiesības;

c)	emisijas iemeslus un ietekmi uz emitentu, tostarp uz tā vispārējo kapitāla struktūru, un ieņēmumu izlietojumu.

Vienkāršotajā prospektā ietvertā informācija ir rakstiska un pasniegta viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā, un tā ļauj ieguldītājiem pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumu. Tajā arī ņem vērā regulēto informāciju, kas jau ir publiskota, ievērojot Direktīvu 2004/109/EK, attiecīgā gadījumā, un Regulu (ES) Nr. 596/2014.

3.   Komisija līdz 2019. gada 21. janvārim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot plānus, kuros precizē samazināto informāciju, kas iekļaujama saskaņā ar vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu, kas minēts 1. punktā.

Minētie plāni jo īpaši ietver:

a)	gada un pusgada finanšu informāciju, kas publicēta 12 mēnešos pirms prospekta apstiprināšanas;

b)	attiecīgā gadījumā peļņas prognozes un aplēses;

c)	kodolīgu kopsavilkumu par attiecīgo informāciju, kas 12 mēnešos pirms prospekta apstiprināšanas atklāta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014;

d)	riska faktorus;

e)	attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīriem – apgrozāmā kapitāla pārskatu, kapitalizācijas un parādsaistību pārskatu, informācijas atklāšanu par attiecīgiem interešu konfliktiem un saistīto pušu darījumiem, lielākajiem akcionāriem un attiecīgā gadījumā pro forma finanšu informāciju.

Kad Komisija precizē samazināto informāciju, kas jāiekļauj plānos saskaņā ar vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu, tā ņem vērā nepieciešamību veicināt līdzekļu piesaisti kapitāla tirgos un kapitāla izmaksu samazināšanas nozīmību. Lai novērstu, ka tiek radīts lieks slogs emitentiem, Komisija, precizējot samazināto informāciju, arī ņem vērā informāciju, kuru emitentam jau ir prasīts atklāt saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK, attiecīgā gadījumā, un Regulu (ES) Nr. 596/2014. Komisija arī kalibrē samazināto informāciju, lai tā koncentrētos uz informāciju, kas ir atbilstoša sekundārām emisijām un ir proporcionāla.

15. pants

ES izaugsmes prospekts

1.   Šādas personas var izvēlēties sastādīt ES izaugsmes prospektu saskaņā ar proporcionālo informācijas atklāšanas režīmu, kas noteikts šajā pantā, vērtspapīru publiska piedāvājuma gadījumā, ar noteikumu, ka tām nav vērtspapīru, ko atļauts tirgot regulētā tirgū:

a)

MVU;

b)

emitenti, kas nav MVU un kuru vērtspapīri tiek tirgoti vai tiks tirgoti MVU izaugsmes tirgū, ar noteikumu, ka minēto emitentu tirgus kapitalizācijas vidējā vērtība, kas noteikta, pamatojoties uz iepriekšējo triju kalendāro gadu laikā gada beigās veiktas kotēšanas rezultātiem, bijusi mazāka par EUR 500 000 000;

c)

emitenti, kas nav šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie emitenti, ja vērtspapīru publiskā piedāvājuma kopējā samaksa Savienībā, kas aprēķināta par 12 mēnešiem, nepārsniedz EUR 20 000 000, un ar noteikumu, ka šādiem emitentiem nav vērtspapīru, ko tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, un ka to vidējais darbinieku skaits iepriekšējā finanšu gadā ir līdz 499;

d)	tādu vērtspapīru piedāvātāji, kurus emitējuši šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie emitenti.

ES izaugsmes prospekts saskaņā ar proporcionālo informācijas atklāšanas režīmu ir standartizēta formāta dokuments, kas uzrakstīts vienkāršā valodā un ko emitentiem ir viegli aizpildīt. Tas ietver specifisku kopsavilkumu, kas pamatots uz 7. pantu, īpašu reģistrācijas dokumentu un īpašu vērtspapīru aprakstu. Informāciju par ES izaugsmes prospektu sniedz standartizētajā secībā, kas izklāstīta saskaņā ar 2. punktā minēto deleģēto aktu.

2.   Komisija līdz 2019. gada 21. janvārim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot samazināto saturu un standartizēto formātu un secību ES izaugsmes prospektam, kā arī specifiskā kopsavilkuma samazināto saturu un standartizēto formātu.

Specifiskais kopsavilkums nerada emitentiem nekādu papildu slogu vai izmaksas tiktāl, ciktāl ar to tiek prasīta tikai attiecīgā informācija, kas jau ir iekļauta ES izaugsmes prospektā. Precizējot specifiskā kopsavilkuma standartizēto formātu, Komisija kalibrē prasības tā, lai nodrošinātu, kas tas ir īsāks par 7. pantā paredzēto kopsavilkumu.

Precizējot ES izaugsmes prospekta samazināto saturu un standartizēto formātu un secību, Komisija kalibrē prasības tā, lai tās koncentrētos uz:

a)	informāciju, kas ir būtiska un relevanta ieguldītājiem, kad tie pieņem ieguldījuma lēmumu;

b)	vajadzību nodrošināt samērīgumu starp uzņēmuma lielumu un tā prospekta izstrādes izmaksām.

To darot, Komisija ņem vērā:

a)	nepieciešamību nodrošināt, ka ES izaugsmes prospekts ir emitentiem ievērojami vieglāks nekā standarta prospekts gan administratīvā sloga, gan izmaksu ziņā;

b)	nepieciešamību vienkāršot MVU piekļuvi kapitāla tirgiem un mazināt izmaksas MVU, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju uzticību ieguldījumiem šādos uzņēmumos;

c)	dažādā veida informāciju, kura vajadzīga ieguldītājiem attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīriem un vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri.

Minētos deleģētos aktus balsta uz šīs regulas IV un V pielikumu.

16. pants

Riska faktori

1.   Prospektā attiecībā uz riska faktoriem norāda tikai tādus riskus, kuri attiecas uz konkrēto emitentu un/vai vērtspapīriem un ir būtiski, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par ieguldījumu, kā apstiprināts reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta saturā.

Sastādot prospektu, emitents, piedāvātās vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, izvērtē riska faktoru būtiskumu, pamatojoties uz to rašanās iespējamību, un to negatīvās ietekmes gaidāmo apmēru.

Katrs riska faktors tiek pienācīgi aprakstīts, paskaidrojot, kā tas ietekmē emitentu vai piedāvātos vērtspapīrus vai atļaujas veikt tirdzniecību saņemšanu. Riska faktoru būtiskuma izvērtējumu, kas paredzēts otrajā daļā, var arī atklāt, izmantojot zema, vidēja vai augsta rādītāja kvalitatīvu skalu.

Riska faktorus sniedz ierobežotā skaitā kategoriju, atkarībā no to būtības. Katrā kategorijā vispirms tiek minēti būtiskākie riska faktori atbilstīgi veiktajam izvērtējumam, kas paredzēts šā punkta otrajā daļā.

2.   Riska faktoros iekļauj arī tos, ko rada vērtspapīra pakārtotības līmenis un ietekme uz maksājumu paredzamo apmēru vai izdarīšanas laiku vērtspapīru turētājiem bankrota vai citu līdzīgu procedūru gadījumā, tostarp attiecīgā gadījumā saistībā ar kredītiestādes maksātnespēju vai tās noregulējumu vai pārstrukturēšanu saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES.

3.   Ja vērtspapīriem ir pievienota garantija, prospekts satur specifiskus un būtiskus riska faktorus attiecībā uz garantijas devēju tiktāl, ciktāl tie ir relevanti garantijas devēja spējai pildīt savas garantijā noteiktās saistības.

4.   Lai veicinātu pienācīgu un mērķtiecīgu informācijas par riska faktoriem atklāšanu, EVTI izstrādā pamatnostādnes nolūkā palīdzēt kompetentajām iestādēm, kad tās veic riska faktoru specifikas un būtiskuma pārskatīšanu un sniedz riska faktoru iedalījumu pa kategorijām atkarībā no to būtības.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot kritērijus, ko izmanto, lai izvērtētu riska faktoru specifiku un būtiskumu un lai sniegtu riska faktoru iedalījumu pa kategorijām atkarībā no to būtības.

17. pants

Galīgā piedāvājuma cena un galīgais vērtspapīru daudzums

1.   Ja prospektā nav iespējams iekļaut informāciju par publiski piedāvājamo vērtspapīru galīgo piedāvājuma cenu un/vai galīgo daudzumu, vai nu vērtspapīru skaitu, vai kopējo nominālo daudzumu:

a)	vērtspapīru iegādes vai parakstīšanās piekrišanas var tikt atsauktas vismaz divas darbdienas pēc tam, kad ir iesniegta galīgā piedāvājuma cena un/vai galīgais to vērtspapīru daudzums, kas tiks publiski piedāvāti; vai

b)	prospektā atklāj šādu informāciju: i) vērtspapīru maksimālā cena un/vai maksimālais daudzums, ciktāl tie ir pieejami; vai ii) vērtēšanas metodes un kritēriji, un/vai nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiks noteikta galīgā piedāvājuma cena, un skaidrojums par jebkurām izmantotajām vērtēšanas metodēm.

2.   Galīgo piedāvājuma cenu un galīgo vērtspapīru daudzumu iesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē un dara publiski pieejamu saskaņā ar 21. panta 2. punktā norādīto kārtību.

18. pants

Informācijas nesniegšana

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut prospektā vai tā sastāvdaļās nenorādīt atsevišķu informāciju, ja tā uzskata, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	šādas informācijas atklāšana būtu pretrunā sabiedrības interesēm;

b)

šādas informācijas atklāšana radītu nopietnu kaitējumu emitentam vai garantijas devējam, ja tāds ir, ar noteikumu, ka šādas informācijas nenorādīšana nevarētu maldināt sabiedrību attiecībā uz faktiem un apstākļiem, kas ir būtiski, lai izdarītu pamatotu izvērtējumu par emitentu vai garantijas devēju, ja tāds ir, un par tiesībām, kas izriet no vērtspapīriem, uz kuriem attiecas prospekts;

c)	šāda informācija nav tik svarīga attiecībā uz konkrēto piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū un neietekmētu emitenta vai garantijas devēja finansiālā stāvokļa un perspektīvu izvērtējumu.

Kompetentā iestāde ik gadu iesniedz EVTI ziņojumu par to informāciju, kuru tā atļāvusi nenorādīt.

2.   Ar noteikumu, ka ieguldītājiem sniedz pienācīgu informāciju, ja izņēmuma kārtā konkrēta informācija, kas jāiekļauj prospektā vai tā sastāvdaļās, nav atbilstoša emitenta vai garantijas devēja, ja tāds ir, darbības jomai vai juridiskajai formai, vai vērtspapīriem, uz kuriem attiecas prospekts, prospektā vai tā sastāvdaļās ietver informāciju, kas ir līdzvērtīga vajadzīgajai informācijai, izņemot, ja šāda informācija nepastāv.

3.   Ja vērtspapīrus garantē dalībvalsts, emitents, piedāvātājs vai persona, kura lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, sastādot prospektu saskaņā ar 4. pantu, var neiekļaut informāciju par minēto dalībvalsti.

4.   EVTI var izstrādāt vai, ja Komisija to lūdz, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu gadījumus, kuros informāciju var nenorādīt saskaņā ar šā panta 1. punktu, ņemot vērā kompetento iestāžu ziņojumus EVTI, kā minēts 1. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

19. pants

Iekļaušana ar norādi

1.   Informāciju prospektā var iekļaut ar norādi, ja tā ir iepriekš vai vienlaikus publicēta elektroniskā veidā, sastādīta valodā, kas izpilda 27. panta prasības, un ir ietverta kādā no šiem dokumentiem:

a)	dokumenti, ko apstiprinājusi kompetenta iestāde vai kas tai iesniegti saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2003/71/EK;

b)	dokumenti, kas minēti 1. panta 4. punkta f) līdzi) apakšpunktā un 1. panta 5. punkta pirmās daļas e) līdz h) apakšpunktā un j) apakšpunkta v) punktā;

c)	regulētā informācija, kā definēts 2. panta 1. punktā;

d)	gada un starpperioda finanšu informācija;

e)	revīzijas ziņojumi un finanšu pārskati;

f)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (22) 5. nodaļā minētie vadības ziņojumi;

g)	Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā minētie paziņojumi par korporatīvo pārvaldību;

h)	ziņojumi par aktīva vai uzņēmuma vērtības noteikšanu;

i)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/36/EK (23) 9.b pantā definētie atalgojumu ziņojumi;

j)	gada pārskati vai cita atklājama informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (24) 22. un 23. pantu;

k)	dibināšanas līgums un statūti.

Šāda informācija ir emitenta rīcībā esošā visjaunākā informācija.

Ja ar norādi ir iekļautas tikai konkrētas dokumenta daļas, prospektā iekļauj paziņojumu par to, ka neiekļautās daļas uz ieguldītāju neattiecas, vai arī ir ietvertas citā prospekta daļā.

2.   Iekļaujot informāciju ar norādi, emitenti, piedāvātāji vai personas, kuras lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, nodrošina informācijas pieejamību. Konkrētāk, prospektā iekļauj savstarpējo norāžu sarakstu, lai ieguldītājiem ļautu viegli atrast konkrētus informācijas elementus, un prospektā ietver hipersaites uz visiem dokumentiem, kuros ietverta ar norādi iekļautā informācija.

3.   Ja ir iespējams, iesniedzot prospekta pirmo projektu kompetentajai iestādei un jebkurā gadījumā – prospekta pārskatīšanas procesā – emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, iesniedz elektroniskā formātā ar meklēšanas iespēju visu informāciju, kas ar norādi iekļauta prospektā, ja vien šāda informācija jau nav apstiprināta vai iesniegta tajā kompetentajā iestādē, kura apstiprina prospektu.

4.   EVTI var izstrādāt vai, ja Komisija to lūdz, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai atjauninātu šā panta 1. punktā norādīto dokumentu sarakstu, iekļaujot papildu dokumentu veidus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un kas jāiesniedz vai jāapstiprina valsts iestādē.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

IV NODAĻA

PROSPEKTA APSTIPRINĀŠANAS UN PUBLICĒŠANAS KĀRTĪBA

20. pants

Prospekta pārbaude un apstiprināšana

1.   Prospektu nepublicē, kamēr attiecīgā kompetentā iestāde prospektu vai visas tā sastāvdaļas nav apstiprinājusi saskaņā ar 10. pantu.

2.   Kompetentā iestāde 10 darbdienu laikā pēc prospekta projekta iesniegšanas paziņo emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, savu lēmumu par prospekta apstiprināšanu.

Ja kompetentā iestāde lēmumu par prospektu nespēj pieņemt termiņos, kas noteikti šā punkta pirmajā daļā un 3. un 6. punktā, šāda situācija nav uzskatāma par pieteikuma apstiprinājumu.

Kompetentā iestāde informē EVTI par prospekta un jebkura tā papildinājuma apstiprināšanu pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā līdz tās pirmās darbdienas beigām, kas seko dienai, kad par minēto apstiprināšanu tiek paziņots emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū.

3.   Termiņu, kas minēts 2. punkta pirmajā daļā, pagarina līdz 20 darbdienām, ja publiskais piedāvājums ir saistīts ar vērtspapīriem, ko emitē emitents, kuram nav neviena tirdzniecībai regulētā tirgū atļauta vērtspapīra un kurš iepriekš nav publiski piedāvājis vērtspapīrus.

20 darbdienu termiņu piemēro tikai sākotnēji iesniegtam prospekta projektam. Ja saskaņā ar 4. punktu ir nepieciešams iesniegt papildu informāciju, piemēro 2. punkta pirmajā daļā paredzēto termiņu.

4.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka prospekta projekts neatbilst pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartiem, kas nepieciešami, lai to apstiprinātu, un/vai ir nepieciešamas izmaiņas vai papildinoša informācija:

a)

tā par šo faktu nekavējoties un vēlākais 2. punkta pirmajā daļā vai attiecīgā gadījumā 3. punktā minētajos termiņos, ko aprēķina no prospekta projekta un/vai papildinošas informācijas iesniegšanas dienas, informē emitentu, piedāvātāju vai personu, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū; un

b)	tā skaidri precizē nepieciešamās izmaiņas vai papildinošo informāciju.

Šādos gadījumos 2. punkta pirmajā daļā norādīto termiņu piemēro tikai no tā datuma, kurā kompetentajai iestādei tiek iesniegts pārskatīts prospekta projekts vai pieprasītā papildinošā informācija.

5.   Ja emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, nespēj vai nevēlas veikt nepieciešamās izmaiņas vai sniegt papildinošo informāciju, ko pieprasa saskaņā ar 4. punktu, kompetentā iestāde ir tiesīga atteikties apstiprināt prospektu un izbeigt pārskatīšanas procesu. Šādā gadījumā kompetentā iestāde emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, paziņo savu lēmumu un norāda šāda atteikuma iemeslus.

6.   Atkāpjoties no 2. un 4. punkta, 2. punkta pirmajā daļā un 4. punktā norādītos termiņus samazina līdz piecām darbdienām prospektam, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, kuru sastāda 9. panta 11. punktā norādītie biežie emitenti, tostarp biežie emitenti, kuri izmanto 26. pantā paredzēto paziņošanas procedūru. Biežais emitents informē kompetento iestādi vismaz piecas darbdienas pirms dienas, kad pieteikumu paredzēts iesniegt apstiprināšanai.

Biežais emitents iesniedz kompetentajai iestādei pieteikumu, kurā ietverti visi grozījumi, kurus nepieciešams veikt vispārējā reģistrācijas dokumentā, attiecīgā gadījumā apstiprināšanai iesniegtajā vērtspapīru aprakstā un kopsavilkumā.

7.   Kompetentās iestādes savās tīmekļa vietnēs sniedz norādes par pārbaudes un apstiprināšanas procesu, lai sekmētu prospektu efektīvu un savlaicīgu apstiprināšanu. Šādās norādēs ietver kontaktinformāciju saistībā ar apstiprinājumiem. Emitentam, piedāvātājam, personai, kura lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vai par prospekta sastādīšanu atbildīgajai personai ir iespēja tiešā veidā sazināties un sadarboties ar kompetentās iestādes darbiniekiem visā prospekta apstiprināšanas procesa laikā.

8.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pēc emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, pieprasījuma prospekta apstiprināšanu var nodot citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja par to iepriekš paziņots EVTI un minētā kompetentā iestāde tam ir piekritusi. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iesniegto dokumentāciju kopā ar savu lēmumu atļaut nodošanu elektroniskā formātā pārsūta citas dalībvalsts kompetentajai iestādei lēmuma pieņemšanas dienā. Par tādu nodošanu paziņo emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, trīs darbdienu laikā no dienas, kad izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu. Termiņus, kas noteikti 2. punkta pirmajā daļā un 3. punktā, piemēro no dienas, kad izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu. Regulas (ES) Nr. 1095/2010 28. panta 4. punktu nepiemēro prospekta apstiprinājuma nodošanai saskaņā ar šo punktu. No brīža, kad apstiprinājuma nodošana ir pabeigta, kompetento iestādi, kurai nodota prospekta apstiprināšana, šīs regulas nolūkos uzskata par izcelsmes valsts kompetento iestādi attiecībā uz minēto prospektu.

9.   Šī regula neskar kompetentās iestādes atbildību, ko joprojām regulē vienīgi valstu tiesību akti.

Dalībvalstis nodrošina, ka to valstu noteikumi par kompetento iestāžu atbildību attiecas vienīgi uz prospektu apstiprinājumiem, kurus veic to kompetentā iestāde.

10.   Maksa, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iekasē par prospektu, to dokumentu, kam paredzēts kļūt par prospektu sastāvdaļām saskaņā ar 10. pantu, vai prospektu papildinājumu apstiprināšanu, kā arī par vispārējo reģistrācijas dokumentu, to grozījumu un galīgo noteikumu iesniegšanu, ir pamatota un proporcionāla, un to publisko vismaz kompetentās iestādes tīmekļa vietnē.

11.   Komisija līdz 2019. gada 21. janvārim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot kritērijus prospektu pārbaudei, jo īpaši attiecībā uz tajos ietvertās informācijas pilnīgumu, saprotamību un konsekvenci, un prospekta apstiprināšanas procedūras.

12.   EVTI izmanto savas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 piešķirtās pilnvaras, lai veicinātu uzraudzības konverģenci saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudes un apstiprināšanas procesiem, novērtējot prospektā ietvertās informācijas pilnīgumu, konsekvenci un saprotamību. Šajā nolūkā EVTI izstrādā kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes par prospektu uzraudzību un izpildi, aptverot arī pārbaudi par to, kā tiek nodrošināta atbilstība šai regulai un visiem saskaņā ar to pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Konkrētāk, EVTI sekmē konverģenci attiecībā uz tās pārbaudes efektivitāti, metodēm un laiku, ko kompetentās iestādes veic par prospektā sniegto informāciju, jo īpaši, izmantojot salīdzinošo izvērtēšanu, ievērojot 13. punktu.

13.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu, EVTI rīko un veic vismaz vienu salīdzinošo izvērtēšanu par kompetento iestāžu pārbaudes un apstiprināšanas procedūrām, tostarp apstiprināšanas paziņojumiem starp kompetentajām iestādēm. Salīdzinošajā izvērtēšanā novērtē arī ietekmi, ko dažādas pieejas saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudi un apstiprināšanu rada uz emitentu spēju piesaistīt kapitālu Savienībā. Ziņojumu par salīdzinošo izvērtēšanu publicē līdz 2022. gada 21. jūlijam. Saistībā ar salīdzinošo izvērtēšanu EVTI ņem vērā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantā minētās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu vai konsultāciju.

21. pants

Prospekta publicēšana

1.   Tiklīdz prospekts ir apstiprināts, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, to savlaicīgi publisko, pirms attiecīgie vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai pirms tos atļauj tirgot, vai, vēlākais, šo notikumu sākumā.

Ja sākotnēji publiski tiek piedāvātas tādas kategorijas akcijas, kuras atļauj tirgot regulētā tirgū pirmo reizi, prospektu dara publiski pieejamu vismaz sešas darbdienas pirms piedāvājuma beigām.

2.   Prospektu – vienu dokumentu vai atsevišķu dokumentu kopumu – uzskata par publiskotu, kad tas ir publicēts elektroniskā veidā jebkurā no šādām tīmekļa vietnēm:

a)	emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz atļauju tirdzniecības veikšanai regulētos tirgos, tīmekļa vietne;

b)	finanšu starpnieku, kas izvieto vai pārdod vērtspapīrus, tostarp pilnvaroto maksātāju, tīmekļa vietne;

c)	regulētā tirgus, attiecībā uz kuru tiek lūgta atļauja tirdzniecībai, tīmekļa vietne vai – ja netiek lūgta atļauja tirdzniecībai regulētā tirgū – DTS operatora tīmekļa vietne.

3.   Prospektu publicē tam veltītā tīmekļa vietnes iedaļā, kas ir viegli pieejama, apmeklējot tīmekļa vietni. To ir iespējams lejupielādēt un izdrukāt, un tas ir elektroniskā formātā ar meklēšanas iespēju un bez iespējas to pārveidot.

Dokumenti, kuri ietver prospektā ar norādi iekļautu informāciju, ar prospektu saistīti papildinājumi un/vai galīgie noteikumi un atsevišķa kopsavilkuma kopija ir pieejami tajā pašā iedaļā, kur prospekts, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot hipersaites.

Atsevišķajā kopsavilkuma kopijā skaidri norāda prospektu, uz ko tā attiecas.

4.   Uz piekļuvi prospektam neattiecina reģistrācijas procesa pabeigšanu, piekrišanu atrunai, ar kuru ierobežo juridisko atbildību, vai maksu. Brīdinājumi, kuros precizē jurisdikciju(-as), kurā(-ās) tiek sniegts piedāvājums vai atļauja veikt tirdzniecību, neuzskata par atrunām, ar ko ierobežo juridisko atbildību.

5.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē visus apstiprinātos prospektus vai vismaz apstiprināto prospektu sarakstu, tostarp hipersaiti uz attiecīgajām šā panta 3. punktā minētajām tīmekļa vietņu iedaļām, kā arī identificē to uzņēmēju dalībvalsti vai dalībvalstis, kurām prospekti ir paziņoti saskaņā ar 25. pantu. Publicēto sarakstu, tostarp hipersaites, uztur atjauninātu, un katru elementu tīmekļa vietnē saglabā vismaz šā panta 7. punktā minētajā laikposmā.

Laikā, kad kompetentā iestāde paziņo EVTI par prospekta vai jebkura tā papildinājuma apstiprināšanu, kompetentā iestāde vienlaikus iesniedz EVTI prospekta vai jebkura tā papildinājuma elektronisku kopiju, kā arī tos datus, kas EVTI nepieciešami, lai veiktu klasifikāciju 6. punktā minētajā glabāšanas mehānismā, un attiecībā uz 47. pantā minēto ziņojumu.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par visiem paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 25. pantu.

6.   EVTI savā tīmekļa vietnē bez liekas kavēšanās publicē visus no kompetentajām iestādēm saņemtos prospektus, tostarp jebkādus to papildinājumus, galīgos noteikumus un attiecīgā gadījumā to tulkojumus, kā arī informāciju par to(tām) uzņēmēju(-ām) dalībvalsti(-īm), kurai(-ām) prospekti tika paziņoti saskaņā ar 25. pantu. Publicēšanu nodrošina, izmantojot glabāšanas mehānismu, kas sabiedrībai pieejams bez maksas un ar meklēšanas funkcijām.

7.   Visi apstiprinātie prospekti ir publiski pieejami elektroniskā formātā vismaz 10 gadus pēc to publicēšanas 2. un 6. punktā minētajās tīmekļa vietnēs.

Ja prospektā ar norādi iekļautajā informācijā tiek izmantotas hipersaites un ar prospektu saistīti papildinājumi un/vai galīgie noteikumi, šādas hipersaites ir funkcionālas šā punkta pirmajā daļā norādītajā laikposmā.

8.   Apstiprinātajā prospektā ietver viegli pamanāmu brīdinājumu, norādot, kad beigsies prospekta derīguma termiņš. Brīdinājumā norāda arī, ka pienākumu papildināt prospektu ar svarīgiem jauniem faktoriem, būtiskām kļūdām vai būtiskām neprecizitātēm nepiemēro, ja prospekts vairs nav spēkā.

9.   Ja prospekts sastāv no vairākiem dokumentiem un/vai ietver informāciju ar norādi, dokumentus un informāciju, kas veido prospektu, var publicēt un izplatīt atsevišķi ar noteikumu, ka minētie dokumenti ir publiskoti saskaņā ar 2. punktu. Ja saskaņā ar 10. pantu prospekts sastāv no atsevišķiem dokumentiem, katrā no šiem atsevišķajiem dokumentiem, izņemot ar norādi iekļautus dokumentus, norāda, ka minētais dokuments ir tikai viena prospekta daļa, un to, kur var iegūt citus prospektu veidojošos dokumentus.

10.   Publiskotā prospekta teksts un formāts un/vai prospekta papildinājumi vienmēr ir identiski ar izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprināto oriģinālu.

11.   Prospekta kopiju pastāvīgā informācijas nesējā pēc jebkura potenciālā ieguldītāja pieprasījuma un bez maksas piegādā emitents, piedāvātājs, persona, kas lūdz atļauju tirdzniecības veikšanai regulētos tirgos, vai finanšu starpnieki, kas vērtspapīrus izvieto vai pārdod. Ja potenciālais ieguldītājs izsaka konkrētu lūgumu saņemt kopiju drukātā formātā, emitents, piedāvātājs, persona, kas lūdz atļauju tirdzniecības veikšanai regulētos tirgos, vai finanšu starpnieks, kas vērtspapīrus izvieto vai pārdod, izsniedz drukātu prospekta kopiju. Piegādi veic tikai tajās jurisdikcijās, kurās tiek sniegts vērtspapīru publiskais piedāvājums vai atļauja veikt tirdzniecību regulētos tirgos saskaņā ar šo regulu.

12.   EVTI var izstrādāt vai, ja to lūdz Komisija, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai konkrētāk precizētu prasības attiecībā uz prospekta publicēšanu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

13.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu 5. punktā minēto prospektu klasifikācijai nepieciešamos datus un praktiskos aspektus, lai nodrošinātu, ka šādi dati, tostarp vērtspapīru ISIN un emitentu, piedāvātāju un garantijas devēju LEI, ir mašīnlasāmi.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2018. gada 21. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

22. pants

Reklāmas

1.   Jebkurā reklāmā, kas attiecas vai nu uz vērtspapīru publisko piedāvājumu, vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ievēro principus, kas ietverti šā panta 2.–5. punktā. Šā panta 2.–4. punktu un 5. punkta b) apakšpunktu piemēro tikai gadījumos, kad uz emitentu, piedāvātāju vai personu, kas lūdz atļaujai veikt tirdzniecību regulētos tirgos, attiecas pienākums sastādīt prospektu.

2.   Reklāmās norāda to, ka prospekts ir vai tiks publicēts, un to, kur ieguldītāji var vai varēs to saņemt.

3.   Reklāma ir skaidri atpazīstama. Informācija, kas ietverta reklāmā, nav neprecīza vai maldinoša, un tā saskan ar informāciju, kas ietverta prospektā, ja tas jau publicēts, vai ar informāciju, kas jāiekļauj prospektā, ja prospekts vēl ir jāpublicē.

4.   Visa informācija, kas tiek atklāta mutiski vai rakstiski par vērtspapīru publisko piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, pat ja tā netiek sniegta reklāmas nolūkā, saskan ar informāciju, kas ietverta prospektā.

5.   Gadījumā, ja emitents vai piedāvātājs atklāj būtisku informāciju un mutiski vai rakstiski sniedz to vienam vai vairākiem izraudzītiem ieguldītājiem, šādu informāciju attiecīgā gadījumā, vai nu

a)	dara zināmu visiem pārējiem ieguldītājiem, kuriem ir adresēts šis piedāvājums, gadījuma, ja prospektu nav jāpublicē saskaņā ar 1. panta 4. vai 5. punktu; vai

b)	ietver prospektā vai prospekta papildinājumā saskaņā ar 23. panta 1. punktu, gadījumā, ja prospektu ir jāpublicē.

6.   Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā reklāmas tiek izplatītas, ir pilnvaras īstenot kontroli attiecībā uz reklāmas darbības, kas attiecas uz vērtspapīru publisko piedāvājumu vai atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū, atbilstību 2.–4. punktam.

Vajadzības gadījumā izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde palīdz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā reklāmas tiek izplatītas, novērtēt reklāmas atbilstību prospektā iekļautajai informācijai.

Neskarot 32. panta 1. punktu, pārbaude, ko kompetentā iestāde veic attiecībā uz reklāmu, nav priekšnosacījums tam, lai vērtspapīrus publiski piedāvātu vai atļautu tirgot regulētā tirgū kādā uzņēmējā dalībvalstī.

Emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei bez liekas kavēšanās dara zināmas visas 32. pantā izklāstītās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, ko uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde izmanto attiecībā uz šā panta izpildi.

7.   Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes var iekasēt maksu tikai par uzraudzības uzdevumiem, ko tās veikušas, ievērojot šo pantu. Maksas apjomu publisko kompetento iestāžu tīmekļa vietnēs. Maksa ir nediskriminējoša, pamatota un samērīga ar uzraudzības uzdevumu. Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes nenosaka nekādas prasības vai administratīvās procedūras papildus tām, kas nepieciešamas uzraudzības uzdevumu veikšanai, ievērojot šo pantu.

8.   Atkāpjoties no 6. punkta, jebkuras divas kompetentās iestādes var noslēgt vienošanos, ar ko reklāmas darbības atbilstības kontroles īstenošanas nolūkos pārrobežu gadījumos paredz, ka attiecībā uz minēto atbilstību kontrole jāpatur izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei. Par jebkādu šādu vienošanos paziņo EVTI. EVTI publicē un regulāri atjaunina sarakstu, kurā uzskaitītas šādas vienošanās.

9.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai vēl vairāk precizētu noteikumus par 2.– 4. punktā izklāstītajām reklāmām, tostarp, lai precizētu noteikumus par reklāmu izplatīšanu un noteiktu procedūras sadarbībai starp izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm un tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā šīs reklāmas tiek izplatītas.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2018. gada 21. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

10.   Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, EVTI izstrādā kompetentajām iestādēm adresētas pamatnostādnes un ieteikumus attiecībā uz kontroli, ko īsteno saskaņā ar šā panta 6. punktu. Minētajās pamatnostādnēs un ieteikumos ņem vērā vajadzību nodrošināt, lai šāda kontrole neaizkavētu 25. pantā izklāstītās paziņošanas procedūras darbību, vienlaikus līdz minimumam samazinot administratīvo slogu emitentiem, kuri veic pārrobežu piedāvājumus Savienībā.

11.   Šis pants neskar citus piemērojamus Savienības tiesību noteikumus.

23. pants

Prospekta papildinājumi

1.   Katru svarīgu jaunu faktoru, būtisku kļūdu vai būtisku neprecizitāti saistībā ar prospektā ietverto informāciju, kas var ietekmēt vērtspapīru novērtējumu un kas rodas vai pamanīti laikā no prospekta apstiprināšanas līdz piedāvājuma perioda beigām vai brīdim, kad sākas tirdzniecība regulētā tirgū, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk, bez liekas kavēšanās piemin prospekta papildinājumā.

Šādu papildinājumu apstiprina tādā pašā veidā kā prospektu ne ilgāk kā piecu darbdienu laikā un publicē saskaņā ar vismaz tādu pašu kārtību, kas tika piemērota brīdī, kad saskaņā ar 21. pantu tika publicēts sākotnējais prospekts. Kopsavilkumu un visus tā tulkojumus arī papildina, ja nepieciešams, lai ņemtu vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumā.

2.   Ja prospekts attiecas uz vērtspapīru publisku piedāvājumu, ieguldītājiem, kuri jau pirms papildinājuma publicēšanas ir piekrituši pirkt vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, ir tiesības, kas izmantojamas divu darbdienu laikā pēc papildinājuma publicēšanas, atsaukt savu piekrišanu ar noteikumu, ka 1. punktā minētais svarīgais jaunais faktors, būtiskā kļūda vai būtiskā neprecizitāte ir radušies vai tikuši atklāti pirms piedāvājuma perioda beigām vai vērtspapīru piegādes – atkarībā no tā, kas notiek vispirms. Emitents vai piedāvātājs var pagarināt minēto termiņu. Atsaukšanas tiesību izmantošanas galīgo termiņu norāda papildinājumā.

Papildinājumā iekļauj viegli pamanāmu paziņojumu par atsaukšanas tiesībām, kurā skaidri norādīts:

a)

ka atsaukšanas tiesības tiek piešķirtas tikai tiem ieguldītājiem, kas pirms papildinājuma publicēšanas jau bija piekrituši iegādāties vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, un ja vērtspapīri ieguldītājiem vēl nav tikuši piegādāti brīdī, kad svarīgais jaunais faktors, būtiskā kļūda vai būtiskā neprecizitāte bija radušies vai tika atklāti;

b)	laikposms, kādā ieguldītāji var īstenot savas atsaukšanas tiesības; un

c)	tas, ar ko ieguldītāji var sazināties, ja tie vēlas īstenot atsaukšanas tiesības.

3.   Ja vērtspapīrus pērk vai uz tiem parakstās ar finanšu starpnieku palīdzību, minētais finanšu starpnieks informē ieguldītājus par iespējamību, ka tiks publicēts papildinājums, par papildinājuma publicēšanas laiku un vietu un to, ka šādā gadījumā finanšu starpnieks palīdzēs ieguldītājiem īstenot viņu tiesības atsaukt savu piekrišanu.

Finanšu starpnieks sazinās ar ieguldītājiem dienā, kad tiek publicēts papildinājums.

Ja vērtspapīrus pērk vai uz tiem parakstās tieši pie emitenta, minētais emitents informē ieguldītājus par iespējamību, ka tiks publicēts papildinājums un par papildinājuma publicēšanas vietu un to, ka šādā gadījumā ieguldītājiem varētu būt tiesības atsaukt savu piekrišanu.

4.   Ja emitents sagatavo papildinājumu attiecībā uz informāciju pamatprospektā, kas attiecas tikai uz vienu vai vairākām atsevišķām emisijām, ieguldītāju tiesības atsaukt savu piekrišanu, ievērojot 2. punktu, attiecas tikai uz attiecīgo(-ajām) emisiju(-ām), nevis citām vērtspapīru emisijām saskaņā ar pamatprospektu.

5.   Gadījumā, ja 1. punktā minētais svarīgais jaunais faktors, būtiskā kļūda vai būtiskā neprecizitāte attiecas tikai uz to informāciju, kas ietverta reģistrācijas dokumentā vai vispārējā reģistrācijas dokumentā, un ja minētais reģistrācijas dokuments vai vispārējais reģistrācijas dokuments tiek vienlaikus izmantots kā vairāku prospektu sastāvdaļa, sastāda un apstiprina tikai vienu papildinājumu. Tādā gadījumā papildinājumā norāda visus prospektus, uz kuriem tas attiecas.

6.   Veicot papildinājuma pārbaudi pirms tā apstiprināšanas, kompetentā iestāde var pieprasīt, lai papildinājuma pielikumā tiktu ietverta papildinātā prospekta, reģistrācijas dokumenta vai vispārējā reģistrācijas dokumenta konsolidētā versija, ja šāda konsolidētā versija ir nepieciešama, lai nodrošinātu prospektā sniegtās informācijas saprotamību. Šāds pieprasījums uzskatāms par papildinošas informācijas pieprasījumu saskaņā ar 20. panta 4. punktu. Emitents katrā ziņā papildinājuma pielikumā var brīvprātīgi iekļaut papildinātā prospekta, reģistrācijas dokumenta vai vispārējā reģistrācijas dokumenta konsolidēto versiju.

7.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu situācijas, kurās svarīgs jauns faktors, būtiska kļūda vai būtiska neprecizitāte saistībā ar prospektā iekļauto informāciju rada nepieciešamību publicēt prospekta papildinājumu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2018. gada 21. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

V NODAĻA

PĀRROBEŽU PIEDĀVĀJUMI UN ATĻAUJAS VEIKT TIRDZNIECĪBU REGULĒTĀ TIRGŪ, UN VALODU LIETOJUMS

24. pants

Prospektu apstiprinājumu darbības joma Savienībā

1.   Neskarot 37. pantu, ja vērtspapīru publisks piedāvājums tiek veikts vai atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū tiek izsniegta vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, izcelsmes dalībvalsts apstiprināts prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi publiskam piedāvājumam vai atļaujai veikt tirdzniecību jebkādā skaitā uzņēmēju dalībvalstu, ar noteikumu, ka EVTI un katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir informētas saskaņā ar 25. pantu. Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes neveic nekādas apstiprināšanas vai administratīvās procedūras attiecībā uz prospektiem un papildinājumiem, ko apstiprinājušas citu dalībvalstu kompetentās iestādes, un saistībā ar galīgajiem noteikumiem.

2.   Ja 23. panta 1. punktā norādītajā laikposmā ir radies vai atklāts svarīgs jauns faktors, būtiska kļūda vai būtiska neprecizitāte, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai papildinājuma publikāciju apstiprinātu saskaņā ar 20. panta 1. punktu. EVTI un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var informēt izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi par nepieciešamību sniegt jaunu informāciju.

25. pants

Prospektu un papildinājumu paziņošana un informēšana par galīgajiem noteikumiem

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pēc emitenta, piedāvātāja, personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vai tās personas pieprasījuma, kas atbildīga par prospekta sastādīšanu, un vienas darbdienas laikā pēc minētā pieprasījuma saņemšanas vai, ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar prospekta projektu, vienas darbdienas laikā pēc prospekta apstiprināšanas iesniedz paziņojumu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ar apstiprinājuma sertifikātu, apliecinot, ka prospekts ir sastādīts saskaņā ar šo regulu, un minētā prospekta elektronisko kopiju.

Attiecīgā gadījumā pirmajā daļā minētajam paziņojumam pievieno prospekta un kopsavilkuma tulkojumu, kas sagatavots emitenta, piedāvātāja, personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vai tās personas pārziņā, kas ir atbildīga par prospekta sastādīšanu.

Tādu pašu procedūru ievēro attiecībā uz jebkuru prospekta papildinājumu.

Emitentam, piedāvātājam, personai, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vai personai, kas ir atbildīga par prospekta sastādīšanu, apstiprinājuma sertifikātu paziņo vienlaikus ar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

2.   Šīs regulas 18. panta 1. un 2. punkta noteikumu piemērošanu, kā arī pamatojumu norāda apstiprinājuma sertifikātā.

3.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde EVTI un vienlaikus uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo prospekta vai tā papildinājuma apstiprinājuma sertifikātu.

4.   Ja iepriekš paziņotie pamatprospekta galīgie noteikumi pamatprospektā vai papildinājumā nav iekļauti, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, cik vien drīz iespējams pēc to iesniegšanas, par tiem elektroniskā veidā informē uzņēmējas(-u) dalībvalsts(-u) kompetento iestādi un EVTI.

5.   Kompetentās iestādes nepiemēro maksu par paziņojuma sniegšanu, paziņojuma, prospektu un to papildinājumu saņemšanu vai jebkādām saistītām uzraudzības darbībām izcelsmes dalībvalstī vai uzņēmējā(-ās) dalībvalstī(-īs).

6.   Šā panta 1., 3. un 4. punktā un 26. pantā minēto paziņojumu un informācijas nolūkā EVTI izveido paziņojumu portālu, kurā katra kompetentā iestāde augšupielādē šā panta 1. punktā un 26. panta 2. punktā minētos apstiprinājuma sertifikātus un elektroniskās kopijas un pamatprospektu galīgos noteikumus.

Jebkāda šo dokumentu pārsūtīšana starp kompetentajām iestādēm notiek, izmantojot minēto paziņojumu portālu.

7.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu 6. punktā minētā paziņojumu portāla funkcionēšanai nepieciešamos tehniskos aspektus.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz 2018. gada 21. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. – 14. pantu.

8.   Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas piemērošanas nosacījumus un ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai izveidotu standarta formātus, veidnes un procedūras apstiprinājuma sertifikāta paziņojumam, prospektam, tā papildinājumam un prospekta un/vai kopsavilkuma tulkojumam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

26. pants

Reģistrācijas dokumentu vai vispārējo reģistrācijas dokumentu paziņošana

1.   Šis pants attiecas tikai uz 2. panta m) apakšpunkta ii) punktā minēto vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, emisijām un 2. panta m) apakšpunkta iii) punktā minētajiem emitentiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja izcelsmes dalībvalsts, kura izvēlēta prospekta apstiprināšanai, ievērojot minētos noteikumus, nav dalībvalsts, kuras kompetentā iestāde ir apstiprinājusi reģistrācijas dokumentu vai vispārējo reģistrācijas dokumentu, ko sastādījis emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū.

2.   Kompetentā iestāde, kas ir apstiprinājusi reģistrācijas dokumentu vai vispārējo reģistrācijas dokumentu un jebkādus to grozījumus, pēc emitenta, piedāvātāja, personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vai tās personas pieprasījuma saņemšanas, kas ir atbildīga par šāda dokumenta sastādīšanu, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas atbildīga par prospekta apstiprināšanu, iesniedz paziņojumu ar apstiprinājuma sertifikātu, apliecinot, ka reģistrācijas dokuments vai vispārējais reģistrācijas dokuments un jebkādi tā grozījumi ir sastādīts saskaņā ar šo regulu, un iesniedz minētā dokumenta elektronisko kopiju. Minēto paziņojumu iesniedz vienas darbdienas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas vai – ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar reģistrācijas dokumenta projektu vai vispārējā reģistrācijas dokumenta projektu, – vienas darbdienas laikā pēc minētā dokumenta apstiprināšanas.

Attiecīgā gadījumā pirmajā daļā minētajam paziņojumam pievieno reģistrācijas dokumenta vai vispārējā reģistrācijas dokumenta un jebkādu tā grozījumu tulkojumu, kas sagatavots emitenta, piedāvātāja, personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vai tās personas pārziņā, kas atbildīga par šādu dokumentu sastādīšanu.

Emitentam, piedāvātājam, personai, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vai tai personai, kas ir atbildīga par reģistrācijas dokumenta vai vispārējā reģistrācijas dokumenta un jebkādu tā grozījumu sastādīšanu, apstiprinājuma sertifikātu paziņo vienlaikus ar izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, kas atbildīga par prospekta apstiprināšanu.

Šīs regulas 18. panta 1. un 2. punkta noteikumu piemērošanu, kā arī pamatojumu norāda sertifikātā.

Kompetentā iestāde, kas apstiprinājusi reģistrācijas dokumentu vai vispārējo reģistrācijas dokumentu un jebkādu tā grozījumu, paziņo EVTI un vienlaikus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas atbildīga par prospekta apstiprināšanu, minēto dokumentu apstiprinājuma sertifikātu.

Minētās kompetentās iestādes nepiemēro maksu par paziņojuma sniegšanu, paziņojuma, reģistrācijas dokumentu vai vispārējo reģistrācijas dokumentu un jebkādu tā grozījumu saņemšanu vai jebkādām saistītām uzraudzības darbībām.

3.   Reģistrācijas dokumentu vai vispārējo reģistrācijas dokumentu, par ko ir paziņots, ievērojot 2. punktu, var izmantot kā tāda prospekta sastāvdaļu, kas iesniegts apstiprināšanai izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas atbildīga par prospekta apstiprināšanu.

Par prospekta apstiprināšanu atbildīgā izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde neveic nekādas pārbaudes un apstiprinājumus saistībā ar paziņoto reģistrācijas dokumentu vai vispārējo reģistrācijas dokumentu un jebkādiem tā grozījumiem un tikai pēc paziņojuma saņemšanas apstiprina vienīgi vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu.

4.   Reģistrācijas dokumentā vai vispārējā reģistrācijas dokumentā, par ko paziņots, ievērojot 2. punktu, ietver pielikumu, kurā izklāsta pamatinformāciju par emitentu, kā minēts 7. panta 6. punktā. Reģistrācijas dokumenta vai vispārējā reģistrācijas dokumenta apstiprināšana ietver arī pielikumu.

Attiecīgā gadījumā, ievērojot 27. panta 2. punkta otro daļu un 27. panta 3. punkta otro daļu, paziņojumam pievieno reģistrācijas dokumenta vai vispārējā reģistrācijas dokumenta pielikuma tulkojumu, kas sagatavots emitenta, piedāvātāja vai tās personas pārziņā, kas atbildīga par reģistrācijas dokumenta vai vispārējā reģistrācijas dokumenta sastādīšanu.

Sastādot kopsavilkumu, emitents, piedāvātājs vai tā persona, kas atbildīga par prospekta sastādīšanu, pielikuma saturu reproducē bez izmaiņām 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajā iedaļā. Par prospekta apstiprināšanu atbildīgā izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde šo kopsavilkuma iedaļu nepārbauda.

5.   Ja 23. panta 1. punktā norādītajā laikposmā rodas vai tiek pamanīts svarīgs jauns faktors, būtiska kļūda vai būtiska neprecizitāte, kas attiecas uz reģistrācijas dokumentā vai vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļauto informāciju, tad papildinājumu, kas vajadzīgs, ievērojot 23. pantu, iesniedz apstiprināšanai tai kompetentajai iestādei, kura apstiprinājusi reģistrācijas dokumentu vai vispārējo reģistrācijas dokumentu. Minēto papildinājumu paziņo par prospekta apstiprināšanu atbildīgajai izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei vienas darbdienas laikā pēc tā apstiprināšanas saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru.

Ja reģistrācijas dokumentu vai vispārējo reģistrācijas dokumentu vienlaikus izmanto kā vairāku prospektu sastāvdaļu, kā paredzēts 23. panta 5. punktā, par papildinājumu paziņo katrai kompetentajai iestādei, kas ir apstiprinājusi šādus prospektus.

6.   Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas piemērošanas nosacījumus un ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai izveidotu standarta veidlapas, veidnes un procedūras apstiprinājuma sertifikāta paziņošanai attiecībā uz reģistrācijas dokumentu, vispārējo reģistrācijas dokumentu, to papildinājumu un to tulkojumu.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

27. pants

Valodas lietojums

1.   Ja vērtspapīru publiskais piedāvājums izdarīts vai atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū lūgta vienīgi izcelsmes dalībvalstī, prospektu sastāda valodā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir atzinusi par pieņemamu.

2.   Ja vērtspapīru publiskais piedāvājums izdarīts vai atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot izcelsmes dalībvalsti, prospektu sastāda valodā, ko minēto dalībvalstu kompetentās iestādes atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū.

Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai 7. pantā minētais kopsavilkums būtu pieejams tās oficiālajā valodā vai vismaz vienā no tās oficiālajām valodām vai citā valodā, ko atzinusi par pieņemamu minētās dalībvalsts kompetentā iestāde, bet tā nevar pieprasīt tulkojumu nevienai citai prospekta daļai.

Lai izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde veiktu pārbaudi un apstiprināšanu, prospektu sastāda valodā, ko minētā iestāde atzinusi par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū.

3.   Ja vērtspapīru publiskais piedāvājums izdarīts vai atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū lūgta vairāk nekā vienā dalībvalstī, tostarp izcelsmes dalībvalstī, prospektu sastāda valodā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde atzinusi par pieņemamu, un to dara pieejamu arī valodā, ko katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū.

Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai 7. pantā minētais kopsavilkums būtu pieejams tās oficiālajā valodā vai vismaz vienā no tās oficiālajām valodām vai citā valodā, ko atzinusi par pieņemamu minētās dalībvalsts kompetentā iestāde, bet tā nevar pieprasīt tulkojumu nevienai citai prospekta daļai.

4.   Konkrētās emisijas galīgos noteikumus un kopsavilkumu sastāda tajā pašā valodā, kādā sastādīts apstiprinātais pamatprospekts.

Ja saskaņā ar 25. panta 4. punktu galīgie noteikumi tiek darīti zināmi uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei vai, ja ir vairāk nekā viena uzņēmēja dalībvalsts, uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm, galīgajiem noteikumiem un tiem pievienotajam kopsavilkumam piemēro šādus valodas izmantošanas noteikumus:

a)

konkrētās emisijas kopsavilkums, kas pievienots galīgajiem noteikumiem, ir pieejams uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai vismaz vienā no oficiālajām valodām, vai kādā citā valodā, ko pieļauj uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar attiecīgi 2. punkta otro daļu vai 3. punkta otro daļu;

b)	ja pamatprospekts ir jātulko, ievērojot attiecīgi 2. vai 3. punktu, tam pievienotajiem konkrētās emisijas galīgajiem noteikumiem un kopsavilkumam piemēro tādas pašas tulkošanas prasības kā pamatprospektam.

5.   Ja prospekts attiecas uz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū ar tādiem vērtspapīriem, kuri nav pašu kapitāla vērtspapīri, un atļauja tirdzniecībai regulētā tirgū tiek lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs, prospektu sastāda vai nu valodā, kas ir pieņemama izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kura lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ar noteikumu, ka:

a)	šādus vērtspapīrus tirgo tikai regulētā tirgū vai tā īpašā segmentā, kuram šādu vērtspapīru tirdzniecības nolūkā var piekļūt vienīgi kvalificēti ieguldītāji; vai

b)	šādu vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI EMITENTIEM, KAS VEIC UZŅĒMĒJDARBĪBU TREŠĀS VALSTĪS

28. pants

Vērtspapīru publiskais piedāvājums vai atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū atbilstīgi prospektam, kas sastādīts saskaņā ar šo regulu

Ja trešās valsts emitents vēlas Savienībā publiski piedāvāt vērtspapīrus vai lūgt atļauju vērtspapīru tirdzniecībai Savienībā izveidotā regulētā tirgū atbilstīgi prospektam, kas sastādīts saskaņā ar šo regulu, tas saņem sava prospekta apstiprinājumu saskaņā ar 20. pantu no savas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes.

Tiklīdz prospekts ir apstiprināts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, tas ietver visas saskaņā ar šo regulu prospektam paredzētās tiesības un pienākumus, un šim prospektam un trešās valsts emitentam piemēro visus šīs regulas noteikumus izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes uzraudzībā.

29. pants

Vērtspapīru publiskais piedāvājums vai atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū atbilstīgi prospektam, kas sastādīts saskaņā ar trešās valsts tiesībām

1.   Trešās valsts emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var apstiprināt tādu prospektu attiecībā uz vērtspapīru publisku piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, kas sastādīts saskaņā ar trešās valsts emitenta valsts tiesībām un kam šādus aktus piemēro, ar noteikumu, ka:

a)	informācijas prasības, kas noteiktas ar minētās trešās valsts tiesībās, ir tādas pašas kā šīs regulas prasības; un

b)	izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir noslēgusi sadarbības nolīgumus ar attiecīgajām trešās valsts emitenta valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar 30. pantu.

2.   Gadījumos, kad trešās valsts emitenta emitēti vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai tos ir atļauts tirgot regulētā tirgū dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro 24., 25. un 27. pantā izklāstītās prasības.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot vispārējus līdzvērtības kritērijus, pamatojoties uz 6., 7., 8. un 13. pantā izklāstītajām prasībām.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem, Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, nosakot, ka informācijas prasības, kas paredzētas kādas trešās valsts tiesībās, ir līdzvērtīgas šīs regulas prasībām. Šādu īstenošanas lēmumu pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

30. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

1.   Šīs regulas 29. panta piemērošanas nolūkos un nepieciešamības gadījumā 28. panta piemērošanas nolūkos dalībvalstu kompetentās iestādes noslēdz sadarbības mehānismus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm un par tādu pienākumu izpildi trešās valstīs, kuri izriet no šīs regulas, ja vien minētā trešā valsts saskaņā ar spēkā esošu deleģēto aktu, ko Komisija pieņēmusi, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (25) 9. pantu, nav iekļauta tādu jurisdikciju sarakstā, kuru valsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada nopietnus draudus Savienības finanšu sistēmai. Ar minētajiem sadarbības mehānismiem nodrošina vismaz efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj kompetentajām iestādēm veikt to pienākumus saskaņā ar šo regulu.

Kompetentā iestāde informē EVTI un citas kompetentās iestādes, ja tā ierosina noslēgt tādu mehānismu.

2.   Šīs regulas 29. panta piemērošanas nolūkos un nepieciešamības gadījumā 28. panta piemērošanas nolūkos EVTI veicina un koordinē sadarbības mehānismu izstrādi starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm.

EVTI vajadzības gadījumā veicina un koordinē arī tās informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas iegūta no trešo valstu uzraudzības iestādēm un kas varētu būt svarīga, veicot pasākumus saskaņā ar 38. un 39. pantu.

3.   Kompetentās iestādes noslēdz sadarbības mehānismus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm vienīgi tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 35. pantā. Šāda informācijas apmaiņa jāparedz minēto kompetento iestāžu uzdevumu izpildē.

4.   EVTI var izstrādāt vai, ja to lūdz Komisija, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu minimālo saturu attiecībā uz 1. punktā minētajiem sadarbības mehānismiem un paraugdokumentu, ko izmanto šajā sakarā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

VII NODAĻA

EVTI UN KOMPETENTĀS IESTĀDES

31. pants

Kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts izraugās vienu kompetento administratīvo iestādi, kas ir atbildīga par šīs regulā paredzēto pienākumu izpildi un par to, lai tiktu nodrošināta šīs regulas noteikumu piemērošana. Dalībvalstis attiecīgi informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes.

Kompetentā iestāde ir neatkarīga no tirgus dalībniekiem.

2.   Dalībvalstis var atļaut savai kompetentajai iestādei deleģēt trešām personām apstiprināto prospektu un saistīto dokumentu elektroniskās publicēšanas uzdevumus.

Jebkurus uzdevumus deleģē ar īpašu lēmumu, kurā norādīti:

a)	veicamie uzdevumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem tie jāveic;

b)	klauzula, ar ko attiecīgai trešai personai tiek uzlikts pienākums rīkoties un būt organizētai tā, lai novērstu interešu konfliktu un lai nodrošinātu, ka informācija, kas iegūta, pildot deleģētos uzdevumus, netiek izmantota negodīgi vai konkurences aizkavēšanai; un

c)	visi pasākumi, kas noslēgti starp kompetento iestādi un vienību, kurai uzdevumi ir deleģēti.

Galīgā atbildība par to, lai tiktu uzraudzīta atbilstība šai regulai, un par prospekta apstiprināšanu gulstas uz kompetento iestādi, kas izraudzīta saskaņā ar 1. punktu.

Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par jebkuru otrajā daļā minēto lēmumu deleģēt uzdevumus, tostarp precīziem nosacījumiem attiecībā uz šāda deleģējuma pārvaldību.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar dalībvalsts iespēju veikt atsevišķus juridiskus un administratīvus pasākumus attiecībā uz tām Eiropas aizjūras teritorijām, kuru ārlietas ir minētās dalībvalsts atbildībā.

32. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.   Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesībām ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

a)	pieprasīt emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, prospektā ietvert papildinošu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai;

b)	pieprasīt emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kuras lūdz atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū, un personām, kuras kontrolē tos vai kuras tie kontrolē, sniegt informāciju un dokumentus;

c)	pieprasīt tā emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū, revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti izdarīt vērtspapīru publisko piedāvājumu vai lūgt atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū, sniegt informāciju;

d)	apturēt vērtspapīru publisko piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ilgākais, uz 10 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja tai ir pamatotas aizdomas, ka ir pārkāpta šī regula;

e)

aizliegt vai apturēt reklāmas vai lūgt emitentus, piedāvātājus vai personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vai attiecīgos finanšu starpniekus pārtraukt vai apturēt reklāmas, ilgākais, uz 10 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja tai ir pamats uzskatīt, ka ir pārkāpta šī regula;

f)	aizliegt vērtspapīru publisko piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ja tās konstatē, ka pārkāpti šīs regulas noteikumi, vai ja tai ir pamats aizdomām, ka tie varētu tikt pārkāpti;

g)	apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus, DTS vai OTS apturēt tirdzniecību regulētā tirgū vai DTS vai OTS, ilgākais, uz 10 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tikuši pārkāpta šī regula;

h)	aizliegt tirdzniecību regulētā tirgū, DTS vai OTS, ja tās konstatē, ka pārkāpta šī regula;

i)	darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, nepilda savus pienākumus;

j)

apturēt apstiprināšanai iesniegtā prospekta pārbaudi vai apturēt vai ierobežot vērtspapīru publisko piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ja kompetentā iestāde izmanto pilnvaras piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (26) 42. pantu, līdz tāda aizlieguma vai ierobežojuma atcelšanai;

k)

atteikties apstiprināt jebkuru prospektu, ko sastādījis konkrēts emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja minētais emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību, atkārtoti un nopietni pārkāpis šīs regulas noteikumus;

l)	atklāt vai lūgt emitentu atklāt visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt novērtējumu par vērtspapīriem, kuri publiski piedāvāti vai kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību vai tirgus pienācīgu darbību;

m)	apturēt vai lūgt attiecīgo regulēto tirgu, DTS vai OTS apturēt vērtspapīru tirdzniecību, ja tā uzskata, ka emitenta situācijas rezultātā tirdzniecība negatīvi ietekmētu ieguldītāju intereses;

n)

veikt inspekcijas vai izmeklēšanas vietās, kas nav fizisko personu privātā dzīvesvieta, un minētajam nolūkam iekļūt telpās, lai piekļūtu dokumentiem un citai informācijai jebkādā formātā, ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka dokumenti un citi ar inspekcijas vai izmeklēšanas priekšmetu saistīti dati var būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas noteikumu pārkāpumu.

Vajadzības gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentā iestāde var lūgt attiecīgo tiesu iestādi lemt par pirmajā daļā minēto pilnvaru izmantošanu.

Gadījumā, ja prospekta apstiprinājums ir atteikts, ievērojot pirmās daļas k) apakšpunktu, tad kompetentā iestāde par to informē EVTI, kura pēc tam informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu EVTI ir tiesīga piedalīties pirmās daļas n) apakšpunktā minētajās pārbaudēs uz vietas, ja minētās pārbaudes tiek veiktas kopā ar divām vai vairākām kompetentajām iestādēm.

2.   Kompetentās iestādes savas 1. punktā minētās funkcijas un pilnvaras īsteno kādā no šādiem veidiem:

a)

tieši;

b)	sadarbībā ar citām iestādēm;

c)	uz savu atbildību deleģējot pilnvaras šādām iestādēm;

d)	izmantojot kompetentās tiesu iestādes.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu veikšanai.

4.   Šī regula neskar normatīvos aktus par pārņemšanas piedāvājumiem, apvienošanās darījumiem un citiem darījumiem, kas skar īpašuma tiesības vai uzņēmumu kontroli, ar ko transponē Direktīvu 2004/25/EK un ar kuru nosaka prasības papildus šīs regulas prasībām.

5.   Ja persona kompetentajai iestādei dara pieejamu informāciju saskaņā ar šo regulu, neuzskata, ka tā pārkāpusi kādu informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas paredzēts līgumā vai kādā normatīvo vai administratīvo aktu noteikumā, un attiecīgo personu saistībā ar šādu paziņošanu nesauc ne pie kāda veida atbildības.

6.   Šā panta 1.–3. punkts neskar iespēju, ko kāda dalībvalsts var izmantot, lai veiktu atsevišķus juridiskus vai administratīvus pasākumus attiecībā uz tām Eiropas aizjūras teritorijām, kuru ārlietas ir minētās dalībvalsts atbildībā.

33. pants

Kompetento iestāžu sadarbība

1.   Šīs regulas piemērošanas nolūkos kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu un ar EVTI. Tās bez liekas kavēšanās veic informācijas apmaiņu un sadarbojas izmeklēšanas, uzraudzības un izpildes darbībās.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 38. pantu ir izvēlējušās paredzēt kriminālsodus par šīs regulas pārkāpumiem, tās nodrošina, ka atbilstīgi pasākumi tiek ieviesti tā, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sadarbībai ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu specifisku informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kas sāktas attiecībā uz šīs regulas iespējamajiem pārkāpumiem, un, izpildot pienākumu šīs regulas piemērošanas nolūkos sadarboties savā starpā un ar EVTI, šo informāciju nodot citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

2.   Kompetentā iestāde var atteikties atbildēt uz informācijas pieprasījumu vai lūgumu sadarboties ar izmeklēšanu vienīgi šādos ārkārtas apstākļos, proti, ja:

a)	pieprasījuma ievērošana varētu kaitēt kompetentās iestādes pašas veiktajai izmeklēšanai, izpildes pasākumiem vai kriminālizmeklēšanai;

b)	pirms pieprasījuma saņemšanas dalībvalsts iestādes jau ir sākušas tiesvedību saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām personām;

c)	pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī jau ir pasludināts galīgais spriedums attiecībā uz šādām personām un saistībā ar tām pašām darbībām.

3.   Pēc pieprasījuma kompetentās iestādes nekavējoties sniedz jebkuru informāciju, kas vajadzīga šīs regulas nolūkos.

4.   Kompetentā iestāde var lūgt palīdzību citas dalībvalsts kompetentajai iestādei saistībā ar inspekcijām vai izmeklēšanām uz vietas.

Kompetentā iestāde, kas iesniedz pieprasījumu, informē EVTI par ikvienu pirmajā daļā minēto pieprasījumu. Ja inspekcijai vai izmeklēšanai uz vietas ir pārrobežu ietekme, EVTI pēc vienas no kompetentajām iestādēm pieprasījuma koordinē inspekciju vai izmeklēšanu.

Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas, tā var darīt vienu no šīm darbībām:

a)	pati veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

b)	atļaut kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties inspekcijā vai izmeklēšanā uz vietas;

c)	atļaut kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

d)	iecelt revidentus vai ekspertus inspekcijas vai izmeklēšanas veikšanai uz vietas; un/vai

e)	kopīgi ar citām kompetentajām iestādēm veikt konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām.

5.   Kompetentās iestādes var vērsties pie EVTI gadījumos, kad sadarbības lūgums, jo īpaši informācijas apmaiņa, ir noraidīta vai pieņemamā termiņā nav tikusi sniegta atbilde. Neskarot LESD 258. pantu, EVTI šā punkta pirmajā teikumā minētajos gadījumos var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

6.   EVTI var izstrādāt vai, ja to lūdz Komisija, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar 1. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

7.   EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai izveidotu standarta formātus, veidnes un procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

34. pants

Sadarbība ar EVTI

1.   Kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI šīs regulas piemērošanas nolūkos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.   Kompetentās iestādes bez kavēšanās sniedz EVTI visu informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu izpildei, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu.

3.   Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 2. punktā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

35. pants

Dienesta noslēpums

1.   Visu informāciju, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas attiecas uz darījumdarbību vai darbības apstākļiem un citiem ekonomiska vai personiska rakstura jautājumiem, uzskata par konfidenciālu, un uz to attiecas prasības par dienesta noslēpumu, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde šādas informācijas paziņošanas laikā dara zināmu, ka šādu informāciju var atklāt vai ka šāda atklāšana nepieciešama tiesvedībai.

2.   Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajā iestādē vai pie jebkuras trešās personas, kurai kompetentā iestāde ir deleģējusi savas pilnvaras. Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums, nevar atklāt nevienai citai personai vai iestādei citādi, nekā ir paredzēts Savienības vai valsts tiesību noteikumos.

36. pants

Datu aizsardzība

Attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu kompetentās iestādes šīs regulas piemērošanas nolūkos savus uzdevumus pilda saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno EVTI saskaņā ar šo regulu, tā ievēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

37. pants

Piesardzības pasākumi

1.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir skaidrs un uzskatāms pamats uzskatīt, ka emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību, vai finanšu starpnieki, kas ir atbildīgi par vērtspapīru publisko piedāvājumu regulētā tirgū, ir izdarījuši pārkāpumus vai nav izpildījuši pienākumus, ko uzliek šī regula, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI.

2.   Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vai finanšu starpnieki, kas ir atbildīgi par vērtspapīru publisko piedāvājumu, turpina pārkāpt šo regulu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes un EVTI informēšanas veic visus pienācīgos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, un bez liekas kavēšanās informē par šiem pasākumiem Komisiju un EVTI.

3.   Ja kompetentā iestāde nepiekrīt kādam no pasākumiem, ko veikusi cita kompetentā iestāde, ievērojot 2. punktu, tā var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu. EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantā piešķirtajām pilnvarām.

VIII NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE SODI UN CITI ADMINISTRATĪVIE PASĀKUMI

38. pants

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

1.   Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar 32. pantu un dalībvalstu tiesības paredzēt un noteikt kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesībām kompetentajām iestādēm piešķir pilnvaras piemērot administratīvus sodus un veic citus atbilstīgus administratīvus pasākumus, kas ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Minētie administratīvie sodi un administratīvie pasākumi attiecas vismaz uz šādiem pārkāpumiem:

a)

šīs regulas 3. panta, 5. panta, 6. panta, 7. panta 1.– 11. punkta, 8. panta, 9. panta, 10. panta, 11. panta 1. un 3. punkta, 14. panta 1. un 2. punkta, 15. panta 1. punkta, 16. panta 1., 2. un 3. punkta, 17. panta, 18. panta, 19. panta 1.– 3. punkta, 20. panta 1. punkta, 21. panta 1.– 4. un 7.– 11. punkta, 22. panta 2. līdz5. punkta, 23. panta 1. punkta, 2. punkta, 3. punkta un 5. punkta un 27. panta pārkāpumi;

b)	nesadarbošanās vai nepakļaušanās izmeklēšanai vai inspekcijai, vai pieprasījumam, kā norādīts 32. pantā.

Dalībvalstis līdz 2018. gada 21. jūlijam var pieņemt lēmumu neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem, kā minēts pirmajā daļā, ja par pārkāpumiem, kas minēti pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā, to valsts tiesību aktos jau ir paredzēti kriminālsodi. Ja dalībvalstis pieņem šādu lēmumu, tās detalizēti paziņo Komisijai un EVTI to krimināllikuma attiecīgās daļas.

Līdz 2018. gada 21. jūlijam dalībvalstis detalizēti paziņo Komisijai un EVTI pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Tās bez kavēšanās informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras par 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem noteikt vismaz šādus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus:

a)	publisks paziņojums, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība saskaņā ar 42. pantu;

b)	rīkojums, ar ko par pārkāpumu atbildīgajai fiziskai vai juridiskai personai liek pārtraukt šādu rīcību, kas veido pārkāpumu;

c)	ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto peļņu vai novērstos zaudējumus, – maksimālais administratīvais naudas sods vismaz divkāršā šīs peļņas vai zaudējumu apmērā;

d)

juridiskām personām maksimālie administratīvie naudas sodi vismaz EUR 5 000 000 vai – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2017. gada 20. jūlijā, vai 3 % no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētais finanšu pārskats saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā jaunāko pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto pārskatu;

e)	fiziskām personām maksimālais administratīvais naudas sods vismaz EUR 700 000 vai – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2017. gada 20. jūlijā.

3.   Dalībvalstis var noteikt papildu sankcijas vai pasākumus un augstākus administratīvo naudas sodu līmeņus, nekā paredzēti šajā regulā.

39. pants

Uzraudzības pilnvaru un sankciju piemērošanas pilnvaru īstenošana

1.   Kompetentās iestādes, nosakot administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu veidu un līmeni, ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

a)	pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)	par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

c)	par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

d)	pārkāpuma ietekmi uz privāto ieguldītāju interesēm;

e)	par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu trešām personām, ciktāl to var noteikt;

f)	par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

g)	par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus;

h)	par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

2.   Īstenojot 38. pantā izklāstītās pilnvaras noteikt administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošana un administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ko tās nosaka, ir efektīvi un atbilstīgi saskaņā ar šo regulu. Tās koordinē savas darbības, lai izvairītos no dublēšanās un pārklāšanās, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un nosakot administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus saistībā ar pārrobežu gadījumiem.

40. pants

Pārsūdzības tiesības

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi ir pienācīgi pamatoti un tos var apstrīdēt tiesā.

Šīs regulas 20. panta nolūkos piemēro arī pārsūdzības tiesības, ja kompetentā iestāde nav ne pieņēmusi lēmumu apstiprināt vai atteikties apstiprināt pieteikumu, ne arī pieprasījusi izmaiņas vai papildinošu informāciju 20. panta 2., 3. un 6. punktā noteiktajā laikposmā attiecībā uz minēto pieteikumu.

41. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.   Kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai mudinātu un sniegtu iespēju ziņot tām par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem.

2.   Pie šā panta 1. punktā minētajiem mehānismiem pieder vismaz:

a)	konkrētas procedūras ziņojumu saņemšanai par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem un turpmākai rīcībai, tostarp drošu sakaru kanālu izveidošana šādiem ziņojumiem;

b)	atbilstīga aizsardzība darbiniekiem, kuri strādā saskaņā ar darba līgumu un kuri ziņo par pārkāpumiem, vismaz pret atriebību, diskrimināciju vai citiem negodīgas attieksmes veidiem no darba devēja vai trešo personu puses;

c)

identitātes un personas datu aizsardzība gan personai, kura ziņo par pārkāpumu, gan fiziskai personai, par kuru ir aizdomas, ka tā ir izdarījusi pārkāpumu, visos procedūras posmos, ja vien šāda informācijas atklāšana nav paredzēta valstu tiesību aktos sakarā ar turpmāku izmeklēšanu vai tai sekojošu tiesvedību.

3.   Dalībvalstis var paredzēt finansiālus stimulus personām, kas sniedz būtisku informāciju par šīs regulas faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem; šos stimulus var piešķirt saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ja šādām personām nav citu iepriekšēju juridisku vai līgumisku pienākumu paziņot šādu informāciju, un ar noteikumu, ka šī informācija ir jauna un ka tās rezultātā piemēro administratīvo sodu vai kriminālsodu vai veic citu administratīvu pasākumu par šīs regulas pārkāpumu.

4.   Dalībvalstis nosaka prasību darba devējiem, kuri veic darbības, ko reglamentē finanšu pakalpojumu sniegšanas nolūkos, ieviest atbilstošas iekšējas procedūras darbiniekiem ziņošanai par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, izmantojot konkrētu, neatkarīgu un autonomu kanālu.

42. pants

Lēmumu publicēšana

1.   Jebkuru lēmumu piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvo pasākumu par šīs regulas pārkāpumiem kompetentās iestādes publicē savās oficiālajās tīmekļa vietnēs uzreiz pēc tam, kad persona, uz kuru attiecas minētais lēmums, ir tikusi informēta par minēto lēmumu. Šādā publikācijā ietver informāciju vismaz par minētā pārkāpuma veidu un būtību un atbildīgo personu identitāti. Minētais pienākums neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem piemēro izmeklēšanas rakstura pasākumus.

2.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu identitātes vai personas datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai patlaban notiekošu izmeklēšanu, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes veic vienu no šādiem pasākumiem:

a)	atliek lēmuma par sankcijas vai pasākuma noteikšanas publicēšanu līdz brīdim, kad beidz pastāvēt nepublicēšanas iemesli;

b)	publicē lēmumu par sankcijas vai pasākuma noteikšanu anonīmi veidā, kas ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

c)

nepublicē lēmumu par sankcijas vai pasākuma noteikšanu, ja uzskata, ka ar a) un b) apakšpunktā paredzētajām iespējām nepietiks, lai nodrošinātu: i) to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte; ii) šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kas uzskatāmi par vieglāka rakstura pasākumiem.

Ja tiek pieņemts lēmums sankciju vai pasākumu publicēt anonīmi, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja tiek paredzēts, ka minētajā laikposmā anonīmas publicēšanas iemesli beidz pastāvēt.

3.   Ja lēmumu par sankcijas vai pasākuma noteikšanu var pārsūdzēt attiecīgās tiesu vai citās iestādēs, kompetentās iestādes nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē arī šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu par sankcijas vai pasākuma noteikšanu.

4.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkāda saskaņā ar šo pantu veikta publikācija paliek pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Šādās publikācijās ietvertos personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

43. pants

Sankciju paziņošana EVTI

1.   Kompetentā iestāde ik gadu EVTI sniedz apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 38. pantu. EVTI šo informāciju publicē gada pārskatā.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 38. panta 1. punktu ir nolēmušas noteikt kriminālsodus par minētā punkta norādīto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes ik gadu EVTI iesniedz anonimizētus un apkopotus datus par visām veiktajām kriminālizmeklēšanām un noteiktajiem kriminālsodiem. Datus par noteiktajiem kriminālsodiem EVTI publicē gada pārskatā.

2.   Ja kompetentā iestāde ir atklājusi informāciju par administratīvajiem sodiem, citiem administratīvajiem pasākumiem vai kriminālsodiem, tā vienlaikus ziņo par tiem EVTI.

3.   Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem vai citiem administratīviem pasākumiem, kas tika noteikti, bet par kuriem informācija nav publicēta saskaņā ar 42. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, tostarp par jebkādu ar konkrētu sankciju saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu saistībā ar jebkuru noteikto kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EVTI uztur tai paziņoto sodu centrālo datubāzi vienīgi nolūkā apmainīties ar informāciju starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama vienīgi kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju.

IX NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

44. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 1. panta 7. punktā, 9. panta 14. punktā, 13. panta 1. un 2. punktā, 14. panta 3. punktā, 15. panta 2. punktā, 16. panta 5. punktā, 20. panta 11. punktā un 29. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2017. gada 20. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 7. punktā, 9. panta 14. punktā, 13. panta 1. un 2. punktā, 14. panta 3. punktā, 15. panta 2. punktā, 16. panta 5. punktā, 20. panta 11. punktā un 29. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 1. panta 7. punktu, 9. panta 14. punktu, 13. panta 1. un 2. punktu, 14. panta 3. punktu, 15. panta 2. punktu, 16. panta 5. punktu, 20. panta 11. punktu un 29. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

45. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK (27). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

46. pants

Atcelšana

1.   Direktīvu 2003/71/EK atceļ no 2019. gada 21. jūlija, izņemot:

a)	Direktīvas 2003/71/EK 4. panta 2. punkta a) un g) apakšpunktu, kurus atceļ no 2017. gada 20. jūlija; un

b)	šīs regulas 1. panta 2. punkta h) apakšpunktu un Direktīvas 2003/71/EK 3. panta 2. punkta pirmās daļas e) apakšpunktu, kurus atceļ no 2018. gada 21. jūlija.

2.   Atsauces uz Direktīvu 2003/71/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas VI pielikumā.

3.   Prospektus, kuri apstiprināti saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2003/71/EK, pirms 2019. gada 21. jūlija turpina reglamentēt ar minētajiem valstu tiesību aktiem līdz to beigu termiņam vai līdz ir pagājuši divpadsmit mēneši pēc 2019. gada 21. jūlija – atkarībā no tā, kas notiek vispirms.

47. pants

EVTI ziņojums par prospektiem

1.   Pamatojoties uz dokumentiem, kas publiskoti, izmantojot 21. panta 6. punktā norādīto mehānismu, EVTI ik gadu publicē ziņojumu, kurā ietverti statistikas dati par Savienībā apstiprinātajiem un paziņotajiem prospektiem, un analīzi par tendencēm, ņemot vērā:

a)	emitentu veidus, jo īpaši 15. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktos minētās personu kategorijas; un

b)	emisiju veidus, jo īpaši piedāvājumu pilno samaksu, pārvedamo vērtspapīru veidus, tirdzniecības vietas veidus un nominālvērtības.

2.   Ziņojumā, kas minēts 1. punktā, jo īpaši ietver:

a)	analīzi par apmēru, kādā 14. un 15. pantā norādītie informācijas atklāšanas režīmi un 9. pantā minētais vispārējais reģistrācijas dokuments tiek izmantots visā Savienībā;

b)	statistiku par pamatprospektiem un galīgajiem noteikumiem, un par prospektiem, kuri sastādīti kā atsevišķi dokumenti vai kā viens dokuments;

c)

statistiku par vidējo un kopējo samaksu par vērtspapīru publiskiem piedāvājumiem, ievērojot šo regulu, ko veic sarakstā neiekļauti uzņēmumi, uzņēmumi, kuru vērtspapīri tiek tirgoti DTS, tostarp MVU izaugsmes tirgos, un uzņēmumi, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētos tirgos. Attiecīgā gadījumā šādā statistikā sākotnējie publiskie piedāvājumi ir nošķirti no turpmākiem piedāvājumiem, kā arī pašu kapitāla vērtspapīri no tādiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri;

d)	statistiku par 25. un 26. pantā minēto paziņošanas procedūru izmantošanu, tostarp sadalījumu pa dalībvalstīm attiecībā uz to apstiprinājuma sertifikātu skaitu, kuri paziņoti saistībā ar prospektiem, reģistrācijas dokumentiem un vispārējiem reģistrācijas dokumentiem.

48. pants

Pārskatīšana

1.   Pirms 2022. gada 21. jūlija Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums.

2.   Minētajā ziņojumā cita starpā vērtē, vai prospekta kopsavilkums, 14. un 15. pantā izklāstītie informācijas atklāšanas režīmi un 9. pantā minētais vispārējais reģistrācijas dokuments joprojām atbilst to paredzētajiem mērķiem. Jo īpaši ziņojumā iekļauj:

a)

ES izaugsmes prospektu skaitu tām personām, kas uzskaitīti katrā no 15. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktos izklāstītajām četrām kategorijām, un attīstības analīzi attiecībā uz katru šādu skaitu un tendencēm tirdzniecības vietas izvēlē, ko izdara personas, kas ir tiesīgas izmantot ES izaugsmes prospektus;

b)	analīzi par to, vai ar ES izaugsmes prospektiem tiek panākts pienācīgs līdzsvars starp ieguldītāju aizsardzību un administratīvā sloga samazināšanu tām personām, kuras ir tiesīgas tos izmantot.

3.   Balstoties uz 2. punktā minēto analīzi, ziņojumā vērtē, vai ir nepieciešami jebkādi šīs regulas grozījumi, lai vēl vairāk atvieglotu mazāku uzņēmumu īstenoto kapitāla piesaisti, vienlaikus nodrošinot pietiekamu ieguldītāju aizsardzības līmeni, tostarp to, vai attiecīgās robežvērtības ir jākoriģē.

4.   Turklāt ziņojumā novērtē, vai ieguldītāji, jo īpaši MVU, var iegūt LEI un ISIN par saprātīgām izmaksām un saprātīgā laikposmā. Ziņojumā ņem vērā 20. panta 13. punktā minētās salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus.

49. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Neskarot 44. panta 2. punktu, šo regulu piemēro no 2019. gada 21. jūlija, izņemot 1. panta 3. punktu un 3. panta 2. punktu, kurus piemēro no 2018. gada 21. jūlija, un 1. panta 5. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu un 1. panta 5. punkta otro daļu, kurus piemēro no 2017. gada 20. jūlija.

3.   Dalībvalstis līdz 2019. gada 21. jūlijam veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu 11. panta, 20. panta 9. punkta, 31. panta, 32. panta un 38. līdz 39. panta, 40. panta, 41. panta, 42. panta un 43. panta prasības.

---

(1)  OV C 195, 2.6.2016., 1. lpp.

(2)  OV C 177, 18.5.2016., 9. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 16. maija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/73/ES (2010. gada 24. novembris), ar ko groza Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētajā tirgū (OV L 327, 11.12.2010., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(15)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp).

(17)  Padomes Direktīva 80/390/EEK (1980. gada 17. marts), ar ko koordinē prasības par to, kā sastāda, pārbauda un izplata datus, kas jāpublicē pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai biržas oficiālajā sarakstā (OV L 100, 17.4.1980., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(21)  Komisijas Regula (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(27)  Komisijas Lēmums 2001/528/EK (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---