(1)

Savienības mērķi – nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu – būtu jāsasniedz, inter alia veicot kopīgus pasākumus attiecībā uz personām, kuras šķērso iekšējās robežas, un īstenojot robežkontroli pie ārējām robežām un kopēju vīzu politiku kā daļu no tādas konverģentas daudzpakāpju sistēmas, kas ļautu apmainīties ar datiem un pilnībā izprast situāciju un kuras mērķis ir atvieglot likumīgu ceļošanu un risināt nelikumīgas imigrācijas jautājumus.

(2)

Savienībai nepieciešama saskaņotāka pieeja migrācijas pārvaldības un iekšējās drošības iekšējiem un ārējiem aspektiem, un būtu jāpanāk atbilstība starp cīņu pret nelikumīgu imigrāciju un drošības stāvokļa uzlabošanos pie Savienības ārējām robežām, kā arī labāka sadarbība un dialogs ar trešām valstīm, lai vērstos pret nelikumīgu imigrāciju un veicinātu likumīgu migrāciju.

(3)

Ir jāizstrādā integrēta pieeja, ar kuru risināt jautājumus, kas saistīti ar migrācijas un patvēruma pieteikumu izraisīto spiedienu, kā arī Savienības ārējo robežu pārvaldībai un jānodrošina līdzekļi un atbilstīgi resursi ārkārtas situāciju pārvaldībai, ievērojot cilvēktiesības un saglabājot visu dalībvalstu solidaritāti, vienlaikus apzinoties valstu pienākumus un nodrošinot skaidru uzdevumu sadali.

(4)

Eiropas Savienības Iekšējās drošības stratēģija (“iekšējās drošības stratēģija”), ko Padome pieņēma 2010. gada februārī, ir kopīga darba kārtība šo kopīgo drošības problēmu risināšanai. Komisijas 2010. gada novembra paziņojums “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā” izsaka stratēģijas principus un pamatnostādnes konkrētās darbībās, izvirzot piecus stratēģiskus mērķus – sagraut starptautisko noziedznieku tīklus; novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu; uzlabot pilsoņu un uzņēmumu drošību kibertelpā; stiprināt drošību, izmantojot robežu pārvaldību; un uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos.

(5)

Saskaņā ar iekšējās drošības stratēģiju brīvība, drošība un tiesiskums ir paralēli īstenojami mērķi un, lai sasniegtu brīvību un tiesiskumu, drošība vienmēr būtu jānodrošina saskaņā ar Līgumu principiem, tiesiskumu un Savienības saistībām pamattiesību jomā.

(6)

Dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskumam, stingrai virzībai uz globālo perspektīvu un saiknei ar ārējo drošību, kā arī konsekvencei un saskaņotībai ar Savienības ārpolitikas mērķiem, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā, vajadzētu būt galvenajiem principiem, kas dod ievirzi Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanā.

(7)

Lai veicinātu Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu un nodrošinātu, ka tā kļūst par ikdienas darba realitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstīgs Savienības finansiālais atbalsts, izveidojot Iekšējās drošības fondu (“Fonds”).

(8)

LESD V sadaļas juridisko īpatnību dēļ juridiski nav iespējams Fondu izveidot kā vienotu finanšu instrumentu. Tādēļ Fonds būtu jāveido kā visaptveroša Savienības finansiālā atbalsta sistēma iekšējās drošības jomā, ietverot finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām (“Instruments”), kas izveidots ar šo regulu, kā arī finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014 (4). Šī vispārējā sistēma būtu jāpapildina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (5), uz ko šajā regulā būtu jāatsaucas attiecībā uz plānošanas, finanšu pārvaldības, vadības un kontroles, grāmatojumu noskaidrošanas, programmu slēgšanas, kā arī ziņošanas un vērtēšanas noteikumiem.

(9)

Finansējuma iekšlietu jomā jaunajai divu pīlāru struktūrai būtu jāveicina minētās jomas finansējuma vienkāršošana, racionalizācija, konsolidācija un pārredzamība. Būtu jātiecas panākt sinerģiju, konsekvenci un papildināmību ar citiem fondiem un programmām, tostarp, lai piešķirtu finansējumu kopējiem mērķiem. Tomēr būtu jānovērš dažādu finansēšanas instrumentu dublēšanās.

(10)

Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos vispārīgos un konkrētos mērķus.

(11)

Fonda īstenošanas pamatprincipi ir pasākumu efektivitāte un līdzekļu izlietošanas kvalitāte. Turklāt Fonda īstenošanai būtu jānotiek arī iespējami efektīvākā un lietotājiem draudzīgākā veidā.

(12)

Fondam būtu īpaši jāņem vērā tās dalībvalstis, kurām to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir nesamērīgs migrācijas plūsmu slogs.

(13)

Dalībvalstu un Savienības solidaritāte un dalītā atbildība ir viens no galvenajiem kopīgās ārējo robežu pārvaldības politikas elementiem.

(14)

Fondam būtu jāapliecina solidaritāte, sniedzot finansiālu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas noteikumus par ārējām robežām, kā arī tām, kuras gatavojas pilnvērtīgai dalībai Šengenas zonā, un dalībvalstīm tas būtu jāizmanto Savienības kopīgās ārējo robežu pārvaldības politikas interesēs.

(15)

Lai veicinātu Fonda vispārējā mērķa īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valsts programmas paredz Instrumenta konkrēto mērķu īstenošanu un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir samērīgs ar uzdevumiem un vajadzībām un nodrošina, ka mērķus ir iespējams sasniegt. Ja ar valsts programmu netiek strādāts pie kāda no konkrēto mērķu īstenošanas vai piešķīrums kādiem valsts programmu mērķiem ir zemāks par minimālo procentuālo daļu, kas noteikta šajā regulā, attiecīgajai dalībvalstij būtu jānodrošina pamatojums programmā.

(16)

Lai novērtētu Fonda sasniegumus, būtu jāizveido kopēji rādītāji saistībā ar katru šā Instrumenta konkrēto mērķi. Tas, ka tiek novērtēti konkrēto mērķu sasniegumi, izmantojot kopējos rādītājus, nenozīmē, ka ir obligāta ar minētajiem rādītājiem saistīto darbību īstenošana.

(17)

Dalībvalsts dalība nedrīkstētu sakrist laikā ar tās piedalīšanos Savienības pagaidu finanšu instrumentā, kas paredz atbalstu saņēmējām dalībvalstīm, lai tās varētu inter alia finansēt pasākumus pie jaunām ārējām Savienības robežām, īstenojot Šengenas acquis par robežām un vīzām, kā arī ārējo robežu kontroli.

(18)

Instruments būtu jābalsta uz spēju attīstīšanas procesu, kurš izstrādāts ar Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (6), un būtu tas jāpaplašina, ņemot vērā jaunākās norises.

(19)

Pildot uzdevumus pie ārējām robežām un konsulātos saskaņā ar Šengenas acquis par robežām un vīzām, dalībvalstis veic pasākumus Šengenas zonā visu pārējo dalībvalstu interesēs un to vārdā, tādējādi sniedzot Savienībai sabiedriskos pakalpojumus. Instrumentam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar robežkontroli un vīzu politiku, un jānodrošina dalībvalstīm iespēja uzturēt spējas, kas šim vispārējam pakalpojumam ir visbūtiskākās. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga izvēlēto konkrēto izmaksu atlīdzināšana saistībā ar Instrumenta mērķiem, un tam vajadzētu būt neatņemamai valstu programmu sastāvdaļai.

(20)

Instrumentam būtu jāpapildina un jāpastiprina pasākumi, kas veikti, lai izveidotu operatīvo sadarbību, ko pārrauga Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (“Frontex aģentūra”), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (7), tostarp jaunie pasākumi, kuri izriet no grozījumiem, kas ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1168/2011 (8), un tādējādi papildus jānostiprina solidaritāte starp tām dalībvalstīm, kas kontrolē ārējās robežas visas Šengenas zonas interesēs un vārdā. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm, sastādot savas valsts programmas, inter alia būtu jāņem vērā Frontex aģentūras izstrādātie analītiskie instrumenti un darbības un tehniskās pamatnostādnes, kā arī izveidotās mācību programmas, proti, kopējā mācību pamatprogramma robežsargu apmācībai, tostarp tās daļas par pamattiesībām un starptautiskās aizsardzības pieejamību. Lai pilnveidotu Frontex aģentūras pamatuzdevuma papildināmību ar dalībvalstu ārējo robežu kontroles un uzraudzības pienākumiem, kā arī nodrošinātu konsekvenci un novērstu izmaksu neefektivitāti, Komisijai būtu jāapspriežas ar aģentūru par dalībvalstu iesniegtajiem valsts programmu projektiem un jo īpaši par pasākumiem, kurus finansē no līdzekļiem, kas paredzēti darbības atbalstam.

(21)

Instruments būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Savienības starptautiskajās saistībās, kā arī neskarot īpašu noteikumu piemērošanu par patvēruma un starptautiskās aizsardzības tiesību ievērošanu.

(22)

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanai ir nepieciešama vienota un kvalitatīva ārējo robežu kontrole. Saskaņā ar kopējiem Savienības standartiem ar Instrumentu būtu jāatbalsta pasākumi saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, kuri jāīsteno atbilstīgi četru pakāpju piekļuves kontroles modelim, kurā ietverti pasākumi trešās valstīs, sadarbība ar kaimiņvalstīm, robežkontroles pasākumi un kontroles pasākumi brīvās pārvietošanās telpā, lai novērstu nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību Šengenas zonā.

(23)

Saskaņā ar LES 3. pantu ar Instrumentu būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošina aizsardzību bērniem, kurus apdraud kaitējums pie ārējām robežām. Jo īpaši, īstenojot pasākumus saistībā ar identificēšanu, tūlītēju palīdzību un novirzīšanu aizsardzības dienestiem, dalībvalstīm iespēju robežās būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība mazāk aizsargātām personām, sevišķi bērniem un nepavadītiem nepilngadīgajiem.

(24)

Lai nodrošinātu vienotu un kvalitatīvu ārējo robežu kontroli un atvieglotu likumīgu ceļošanu pār ārējām robežām Iekšējās drošības stratēģijas satvarā, Instrumentam būtu jāsekmē Eiropas kopīgās integrētās robežu pārvaldības sistēmas izveide. Minētā sistēma ietver visus pasākumus saistībā ar politiku, tiesību aktiem, sistemātisku sadarbību, sloga dalīšanu, situācijas un mainīgo apstākļu izvērtējumu saistībā ar nelegālo migrantu robežšķērsošanas punktiem, personālu, aprīkojumu un tehnoloģijām, ko dažādos līmeņos veic dalībvalstu kompetentās iestādes, sadarbojoties ar Frontex aģentūru, trešām valstīm un vajadzības gadījumā – citiem dalībniekiem, jo īpaši ar Eiropolu un Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, izmantojot inter alia četru pakāpju robežas drošības modeli un veicot integrētu Savienības risku analīzi.

(25)

Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta Protokolu Nr. 5 par personu sauszemes tranzītu starp Kaļiņingradas apgabalu un citām Krievijas Federācijas daļām ar Instrumentu būtu jāsedz visas papildu izmaksas, ko rada Savienības acquis īpašo noteikumu, t. i., Padomes Regulas (EK) Nr. 693/2003 (9) un Padomes Regulas (EK) Nr. 694/2003 (10), īstenošana attiecībā uz šādu tranzītu. Tomēr vajadzībai pēc pastāvīga finansiāla atbalsta attiecībā uz neiekasētajām nodevām vajadzētu būt atkarīgai no spēkā esošā vīzu režīma starp Savienību un Krievijas Federāciju.

(26)

Instrumentā būtu jāparedz atbalsts valstu pasākumiem un dalībvalstu sadarbībai vīzu politikas jomā un citām pirms robežas veicamiem pasākumiem, kas notiek pirms ārējo robežu kontroles, un būtu pilnībā jāizmanto vīzu informācijas sistēma (VIS). Dalībvalstu dienestu trešās valstīs organizēto pasākumu efektīva pārvaldība atbilst kopējās vīzu politikas interesēm, jo tā ir daļa no daudzpakāpju sistēmas ar mērķi atvieglot likumīgu ceļošanu un risināt nelikumīgas imigrācijas jautājumus Savienībā, un tā ir arī kopīgās integrētās robežu pārvaldības sistēmas neatņemama sastāvdaļa.

(27)

Turklāt ar Instrumentu būtu jāatbalsta Šengenas valstu teritorijā veiktie pasākumi, lai palīdzētu izstrādāt kopīgu integrētās robežu pārvaldības sistēmu, kas stiprina Šengenas zonas vispārējo darbību.

(28)

Instrumentam būtu arī jāatbalsta Savienības veidotās IT sistēmas, pamatojoties uz pašreizējām un/vai jaunām IT sistēmām, lai sniegtu dalībvalstīm rīkus, ar ko efektīvāk pārvaldīt trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos pāri robežām un nodrošināt ceļotāju labāku identifikāciju un pārbaudīšanu, tādējādi atvieglojot ceļošanu un uzlabojot robežu drošību. Tādēļ, ievērojot ES iekšējās drošības informācijas pārvaldības stratēģiju būtu jāizstrādā programma, kuras mērķis ir segt izmaksas, ko rada minēto sistēmu centrālo un valstu elementu izveide, nodrošinot tehnisko savietojamību, sadarbspēju ar citām Savienības IT sistēmām, izmaksu ietaupījumus un netraucētu īstenošanu dalībvalstīs. Minētajās IT sistēmās būtu jānodrošina pamattiesību ievērošana, tostarp personas datu aizsardzība.

(29)

Dalībvalstīm būtu jāpiešķir nepieciešamais finansējums Eiropas Robežu uzraudzības sistēmai (EUROSUR), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 (11), lai nodrošinātu labu minētās sistēmas darbību.

(30)

Lai nekavējoties novērstu neparedzētu migrācijas spiedienu un risku robežu drošībai, būtu jārada iespēja sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 514/2014.

(31)

Turklāt, lai veicinātu plašāku solidaritāti Šengenas zonā kopumā, ja kādā jomā ir atklāti trūkumi vai iespējams risks, jo īpaši pēc Šengenas novērtējuma, attiecīgai dalībvalstij uz to būtu atbilstoši jāreaģē, prioritārā secībā izmantojot tās valsts programmā paredzētos resursus, vajadzības gadījumā papildinot ar ārkārtas palīdzības pasākumiem.

(32)

Lai veicinātu solidaritāti un dalītu atbildību, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu to valstu programmās pieejamo resursu konkrētām Savienības noteiktām prioritātēm, piemēram, lai iegādātos tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams Frontex aģentūrai, un attīstītu konsulāro sadarbību visas Savienības labā. Izmantojot, apvienojot un piesaistot publiskos un privātos finanšu resursus, ir maksimāli jāpalielina Savienības finansējuma ietekme. Būtu jānodrošina maksimāla pārredzamība, atbildība un demokrātiska kontrole attiecībā uz novatoriskiem finanšu instrumentiem un mehānismiem, kuru darbībā tiek izmantoti Savienības budžeta līdzekļi.

(33)

Lai nodrošinātu Šengenas acquis piemērošanu visā Šengenas zonā, kā būtisks rīks, ar kuru veicināt Savienības politikas īstenošanu brīvības, tiesiskuma un drošības jomā, nodrošinot augstu ārējo robežu aizsardzības līmeni un to, ka Šengenas zonā neveic robežkontroli, saskaņā ar Instrumentu būtu jāatbalsta arī Padomes Regulas (ES) Nr. 1053/2013 (12), īstenošana.

(34)

Ņemot vērā pieredzi, ko devis Ārējo robežu fonds un SIS II un VIS izveide, par piemērotu ir uzskatāms noteikts elastības līmenis attiecībā uz resursu iespējamo pārdalīšanu starp dažādiem Instrumenta mērķu īstenošanas līdzekļiem, neskarot principu, ka jau no paša sākuma jānodrošina kritiskā masa un finanšu stabilitāte programmām un darbības atbalsts dalībvalstīm, kā arī neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes veiktu kontroli.

(35)

Gluži tāpat būtu jāpalielina darbību apjoms un jāpaaugstina to resursu maksimālā robeža, kas paliek Savienības rīcībā (“Savienības darbības”), lai veicinātu Savienības spēju attiecīgajā budžeta gadā veikt dažādus pasākumus ārējo robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas jomā Savienības kopējās interesēs, ja un ciktāl rodas tāda vajadzība. Šādas Savienības darbības ietver pētījumus un izmēģinājuma projektus, kas veicina ārējo robežu pārvaldību un kopējās vīzu politikas izstrādi un to piemērošanu, robežsardzes darbinieku mācības cilvēktiesību aizsardzībā, pasākumus vai mehānismus trešās valstīs, lai novērstu migrācijas spiedienu no šīm valstīm un varētu efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas virzienā uz Savienību un efektīvi organizēt saistītos uzdevumus pie ārējām robežām un konsulātos.

(36)

Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no Instrumenta, būtu jāveic sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem ārējās palīdzības instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Tiem nevajadzētu būt paredzētiem, lai atbalstītu darbības, kuras orientētas tieši uz attīstību, un vajadzības gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, kas sniegta no ārējās palīdzības instrumentiem. Tiks mēģināts rast saskanīgumu arī ar Savienības humānās palīdzības politiku, jo īpaši saistībā ar ārkārtas pasākumu īstenošanu.

(37)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības iejaukšanās var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt sistēmu, kas izsaka Savienības solidaritāti robežkontroles, vīzu politikas un migrācijas plūsmu pārvaldības jomās, un platformu, lai izstrādātu kopīgas IT sistēmas minēto politiku atbalstam, finansiālais atbalsts, kas paredzēts šajā regulā, jo īpaši stiprinās valstu un Savienības spējas minētajās jomās.

(38)

Šajā regulā būtu jānosaka pamatsummu piešķiršana dalībvalstīm. Pamatsumma katrai dalībvalstij būtu jāaprēķina, pamatojoties uz 2010.–2012. gada piešķīrumiem katrai dalībvalstij no Ārējo robežu fonda un iegūto skaitli dalot ar dalītajai pārvaldībai pieejamo piešķīrumu kopsummu minētajiem trijiem gadiem. Aprēķini tika veikti saskaņā ar Lēmumā Nr. 574/2007/EK izklāstītajiem sadales kritērijiem.

(39)

Komisijai būtu jāuzrauga Instrumenta īstenošana saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumiem, izmantojot pamatrādītājus rezultātu un ietekmes vērtēšanai. Rādītājiem, tostarp attiecīgajai bāzes situācijai, vajadzētu būt minimālam pamatam, pēc kura vērtē, cik lielā mērā ir sasniegti Instrumenta mērķi.

(40)

Lai papildinātu vai grozītu šīs regulas noteikumus par konkrētu pasākumu noteikšanu valstu programmās, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(41)

Piemērojot šo regulu, tostarp sagatavojot deleģētos aktus, Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertiem no visām dalībvalstīm.

(42)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto darbības atbalsta sniegšanas noteikumu vienādu, efektīvu un savlaicīgu piemērošanu, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(43)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt solidaritāti un dalītu atbildību starp dalībvalstīm un Savienību ārējo robežu pārvaldībā un vīzu politikā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(44)

Lēmums Nr. 574/2007/EK būtu jāatceļ saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem pārejas noteikumiem.

(45)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (14), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (15) 1. panta A un B punktā.

(46)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (16), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (17) 3. pantu.

(47)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis (18) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (19) 3. pantu.

(48)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula papildina Šengenas acquis, Dānija, saskaņā ar 4. pantu minētajā protokolā, sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(49)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (20). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(50)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (21). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(51)

Ir lietderīgi saskaņot šīs regulas piemērošanas laikposmu ar Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (22) paredzēto. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,