30.6.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/22

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 967/2006

(2006. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz cukura produkciju, kura pārsniedz kvotu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu, 15. panta 2. punktu, kā arī 40. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 2. punkta d) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 12. pantā paredzēts, ka produkciju, kas pārsniedz kvotu, var izlietot konkrētu produktu pārstrādei, pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu vai izmantot īpašam piegādes režīmam attālākajiem reģioniem saskaņā ar Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (2), vai eksportēt atbilstīgi noteiktam daudzumam.

(2)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 15. pantā paredzēts, ka pārpalikuma maksājumu piemēro konkrētā tirdzniecības gadā saražotam pārpalikuma cukuram, pārpalikuma izoglikozei un pārpalikuma inulīna sīrupam, kas nav ne pārnesti uz nākamo tirdzniecības gadu, ne arī eksportēti vai izmantoti saskaņā ar iepriekšminēto īpašo piegādes režīmu, kā arī rūpnieciskajam cukuram, rūpnieciskajai izoglikozei un rūpnieciskajam inulīna sīrupam, attiecībā uz kuriem līdz datumam, kas vēl jānosaka, nav iesniegti pierādījumi par pārstrādi minētās regulas 13. panta 2. punktā minētā veida produkcijā, un daudzumiem, kuri izņemti no tirgus saskaņā ar minētās regulas 19. pantu un attiecībā uz kuriem nav izpildīti minētā panta 3. punktā paredzētie pienākumi.

(3)	Minētā pārpalikuma maksājuma summa jānosaka pietiekami augsta, lai novērstu ārpuskvotas daudzumu uzkrāšanos, kas var radīt traucējumus tirgū. Lai to panāktu, ir lietderīgi noteikt nemainīgu summu baltā cukura pilna ievedmuitas nodokļa apmērā.

(4)	Attiecībā uz ārpuskvotas cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu jāparedz zināmi noteikumi gadījumos, ja produkts tiktu iznīcināts un/vai kļuvis neizmantojams, kā arī ja nepārvaramas varas dēļ šo produktu izmantošana, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 12. pantā, kļūtu neiespējama.

(5)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 17. pantā paredzēts oficiāli atzīt cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumus, kas šos produktus pārstrādā kādā no minētās regulas 13. panta 2. punktā uzskaitītajiem rūpnieciskajiem produktiem. Jāprecizē tā apstiprinājuma pieteikuma saturs, kas pārstrādātājiem jāiesniedz dalībvalstu kompetentajās iestādēs. Jānosaka saistības, kas uzņēmumiem jāuzņemas apmaiņai pret apstiprinājumu, un it īpaši pienākums ierakstīt reģistrā ievesto un pārstrādāto izejvielu daudzumus, kā arī pārstrādāto produktu izvestos daudzumus. Lai nodrošinātu rūpnieciskā cukura, rūpnieciskās izoglikozes un rūpnieciskā inulīna sīrupa režīma pareizu darbību, jāparedz sankcijas pret tiem pārstrādātājiem, kas nepilda savus pienākumus vai savas saistības.

(6)

Jānosaka Regulas (EK) Nr. 318/2006 12. panta a) apakšpunktā minētā rūpnieciskā cukura, rūpnieciskās izoglikozes vai rūpnieciskā inulīna sīrupa izlietošanas noteikumi it īpaši attiecībā uz izejvielu piegādes līgumiem starp ražotājiem un pārstrādātājiem un jāizveido minētajā apakšpunktā norādīto produktu saraksts saskaņā ar minētās regulas 13. panta 2. punktu, ņemot vērā uzkrāto pieredzi ķīmisko un farmaceitisko ražotņu apgādē ar cukuru.

(7)	Lai kontroles sistēmu padarītu efektīvāku, cukura izlietošanā jānosaka ierobežojumi tā, ka produkciju drīkst tieši pārdot tikai viens apstiprināts ražotājs vienam apstiprinātam pārstrādātājam.

(8)

Lai atvieglotu rūpnieciskā cukura izmantošanu un tā pieejamību potenciālajiem izmantotājiem, jāatļauj ražotājam noteiktu saražotā rūpnieciskā cukura daudzumu aizstāt ar cukuru, ko saražojis cits ražotājs, arī tad, ja tas reģistrēts citā dalībvalstī. Tomēr šo iespēju drīkst piešķirt tikai ar noteikumu, ka tiek pietiekami labi nodrošināta piegādātā un rūpniecībā faktiski izlietotā cukura daudzuma papildu kontrole. Lēmums par šīs iespējas piešķiršanu jāatstāj attiecīgo dalībvalstu ziņā.

(9)	Lai nodrošinātu cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa atbilstīgu izlietošanu, ir jāparedz, ka pārstrādātājam jāmaksā pietiekami liela soda nauda gadījumā, ja izejvielas nonāk ne tur, kur tās paredzētas.

(10)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 14. panta 1. punktā paredzēts, ka ikviens uzņēmums var nolemt pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu visu produkciju vai daļu no produkcijas, kas saražota, pārsniedzot šim uzņēmumam piešķirto cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa kvotu, un uzskatīt to par daļu no nākamajā tirdzniecības gadā saražotās produkcijas. Lai cukura ražotājs uzņēmums vajadzības gadījumā varētu pārnest visu savu produkciju, kas pārsniedz kvotu, tam jāievēro prasība šāda lēmuma pieņemšanā obligāti iesaistīt attiecīgos cukurbiešu audzētājus, noslēdzot ar tiem starpnozaru nolīgumu minētās regulas 6. panta nozīmē.

(11)	Izoglikozes ražošana notiek nepārtraukti visu gadu, un šis produkts ir maz piemērots krājumu veidošanai. Šo īpašību dēļ jāparedz iespēja, ka lēmumu par produkcijas pārnešanu uz nākamo tirdzniecības gadu izoglikozes ražošanas uzņēmumi var pieņemt vēlāk.

(12)

Lai varētu kontrolēt daudzumus un galamērķus, jāparedz, ka cukurs, ko izlieto saskaņā ar attālāko reģionu īpašo piegādes režīmu, ražotājam jāpārdod attālāko reģionu uzņēmumam tieši un saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Komisijas 2006. gada 12. aprīļa Regulā (EK) Nr. 793/2006, ar kuru paredz atsevišķus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (3). Abu režīmu pareizai īstenošanai nepieciešama cieša sadarbība starp cukura ražotājas dalībvalsts iestādēm, kas ir atbildīgas par cukura pārpalikuma pārvaldību, un attālāko reģionu iestādēm, kuru kompetencē savukārt ir īpašā piegādes režīma pārvaldība.

(13)

Produkcijas eksports jāveic saskaņā ar atļauju bez eksporta kompensācijas, kas izsniegta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 23. pantam, un – attiecībā uz cukuru – saskaņā ar kvotām, kuras Komisijai jāatver, ņemot vērā saistības, ko Kopiena uzņēmusies Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Administratīvu iemeslu dēļ eksporta apliecinājumam jāizmanto dokumenti, kas produkcijas eksporta nolūkiem paredzēti Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (4). Dalībvalstīm jāveic fiziskas pārbaudes saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Komisijas 2002. gada 26. novembra Regulā (EK) Nr. 2090/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 386/90 piemērošanai attiecībā uz fiziskām pārbaudēm, kuras veic, eksportējot tos lauksaimniecības produktus, par kuriem pretendē uz kompensācijām (5).

(14)

Pārskatāmības un juridiskas skaidrības labad no 2006. gada 1. jūlija jāatceļ Komisijas 1981. gada 14. septembra Regula (EEK) Nr. 2670/81, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus attiecībā uz cukura produkciju, kas pārsniedz kvotu (6), Komisijas 1982. gada 13. janvāra Regula (EEK) Nr. 65/82, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus cukura pārnešanai uz nākamo tirdzniecības gadu (7), un Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1265/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 piemērošanai attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu par dažiem cukura produktiem, kurus izmanto ķīmiskajā rūpniecībā (8).

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

Ar šo regulu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 II sadaļas 3. nodaļu nosaka nosacījumus ārpuskvotas saražotā cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa daudzuma izlietošanai vai pārnešanai uz nākamo tirdzniecības gadu, kā arī noteikumus attiecībā uz pārpalikuma maksājumu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)	“izejviela” – cukurs, izoglikoze vai inulīna sīrups;

b)	“rūpnieciskā izejviela” – rūpnieciskais cukurs, rūpnieciskā izoglikoze vai rūpnieciskais inulīna sīrups Regulas (EK) Nr. 318/2006 2. panta 6. un 7. punkta nozīmē;

c)	“ražotājs” – izejvielas ražotājs uzņēmums, kas atzīts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 17. panta noteikumiem;

d)	“pārstrādātājs” – pārstrādes uzņēmums, kas pārstrādā izejvielas vienā vai vairākos pielikumā minētajos produktos un kas apstiprināts saskaņā ar šīs regulas 5. panta noteikumiem.

Izejvielu un rūpniecisko izejvielu daudzumi izteikti tonnās baltā cukura ekvivalenta vai tonnās sausnas, ja tā ir izoglikoze.

II   NODAĻA

MAKSĀJUMS

3. pants

Apjoms

1.   Regulas (EK) Nr. 318/2006 15. pantā minētais pārpalikuma maksājums ir noteikts EUR 500 par tonnu.

2.   Līdz tā tirdzniecības gada 1. maijam, kas seko tirdzniecības gadam, kurā pārpalikums saražots, dalībvalsts paziņo ražotājiem maksājuma kopsummu, kas tiem jāmaksā. Šo kopsummu attiecīgie ražotāji samaksā līdz tā paša gada 1. jūnijam.

3.   Daudzums, par kuru kopsumma samaksāta, tiek uzskatīts par realizētu Kopienas tirgū.

4. pants

Pārpalikums, par kuru jāmaksā

1.   Maksājumu iekasē no ražotāja par produkciju, ko tas saražojis, pārsniedzot savu ražošanas kvotu par attiecīgu tirdzniecības gadu.

Tomēr maksājumu neiekasē par šā panta 1. punktā minētajiem daudzumiem, kas ir:

a)	piegādāti pārstrādātājam pirms nākamā tirdzniecības gada 30. novembra izlietošanai pielikumā minēto produktu ražošanā;

b)	pārnesti uz nākamo tirdzniecības gadu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 14. pantu un – cukura gadījumā – ražotāja uzglabāti līdz attiecīgā tirdzniecības gada pēdējai dienai;

c)	līdz nākamā tirdzniecības gada 31. decembrim piegādāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 II sadaļā paredzēto īpašo piegādes režīmu attālākajiem reģioniem;

d)	eksportēti pirms nākamā tirdzniecības gada 31. decembra saskaņā ar izvešanas atļauju;

e)	iznīcināti vai, pirms vēl bija iespējams tos izmantot, bojāti apstākļos, kurus atzīst attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.

2.   Ikviens cukura ražotājs pirms attiecīgā tirdzniecības gada 1. februāra paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas viņu apstiprinājusi, cukura daudzumu, ko tas saražojis, pārsniedzot savu ražošanas kvotu.

Līdzīgā kārtā ikviens cukura ražotājs pirms katra nākamā mēneša beigām vajadzības gadījumā paziņo arī šīs produkcijas korekcijas, kas izdarāmas minētā tirdzniecības gada iepriekšējā mēnesī.

3.   Dalībvalstis vēlākais 30. jūnijā nosaka un paziņo Komisijai, kādi ir 1. punkta otrajā daļā minētie daudzumi, kāds ir pārpalikuma daudzumu kopapjoms un kādi ir maksājumi, kas iekasēti par iepriekšējo tirdzniecības gadu.

4.   Ja nepārvaramas varas gadījumā 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētās darbības nevar paveikt noteiktajos termiņos, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā saražots cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa pārpalikums, nosaka pasākumus atbilstīgi attiecīgās ieinteresētās personas norādītajiem apstākļiem.

III   NODAĻA

RŪPNIECISKĀ IZMANTOŠANA

5. pants

Apstiprinājums

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes piešķir atļaujas tiem uzņēmumiem pēc to pieprasījuma, kuru rīcībā ir pietiekama jauda, lai izlietotu rūpniecisko izejvielu, ražojot kādu no pielikumā uzskaitītajiem produktiem, un kuri apņemas:

a)	izdarīt ierakstus reģistros saskaņā ar 11. pantu;

b)	pēc šo iestāžu pieprasījuma sniegt visu informāciju vai attaisnojošus dokumentus, kas vajadzīgi attiecīgo izejvielu izcelsmes un izmantošanas pārbaudei un pārvaldībai;

c)	ļaut šīm iestādēm veikt attiecīgas administratīvās un fiziskās pārbaudes.

2.   Apstiprinājuma pieteikumā norāda ražošanas jaudu un izejvielas pārstrādes tehniskos koeficientus un precīzi apraksta izgatavojamo produktu. Datus iedala pēc ražošanas vietas.

Dalībvalstu kompetentās iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu, vai deklarētie izejvielu pārstrādes tehniskie koeficienti ir ticami.

Šos koeficientus nosaka, pamatojoties uz pārstrādes uzņēmumā veiktajiem testiem. Ja uzņēmumam nav pašam savu koeficientu salīdzināšanai, pārbaudē par pamatu ņem Kopienas tiesību aktos noteiktos koeficientus vai, ja tādu nav, attiecīgajā pārstrādes rūpniecībā vispārpieņemtos koeficientus.

3.   Apstiprinājumu piešķir viena vai vairāku īpašu produktu ražošanai. Apstiprinājumu atsauc, ja konstatē, ka kāds no 1. punktā uzskaitītajiem noteikumiem vairs netiek pildīts. Apstiprinājumu var atsaukt tirdzniecības gada laikā. Atsaukumam nav atpakaļejoša spēka.

6. pants

Piegādes līgums

1.   Attiecībā uz rūpnieciskajām izejvielām ražotājs un pārstrādātājs noslēdz Regulas (EK) Nr. 318/2006 13. panta 1. punktā minēto piegādes līgumu, kas garantē šo izejvielu izlietošanu Kopienā šīs regulas pielikumā uzskaitīto produktu ražošanai.

2.   Rūpniecisko izejvielu piegādes līgumā jāieraksta vismaz šādi dati:

a)	līgumslēdzēju pušu nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs;

b)	līguma darbības termiņš un katras piegādājamās izejvielas daudzumi piegādes periodā;

c)	izejvielu piegādei piemērojamās cenas, īpašības un nosacījumi;

d)	ražotāja apņemšanās piegādāt izejvielu no sava ārpuskvotas saražotā daudzuma un pārstrādātāja apņemšanās izlietot tikai tos daudzumus, kas piegādāti tā produkta vai to produktu ražošanai, par kuru ražotājam piešķirts apstiprinājums.

3.   Ja ražotājs un pārstrādātājs pieder pie viena un tā paša uzņēmuma, uzņēmums sagatavo formālu piegādes līgumu, kurā ieraksta visus 2. punktā uzskaitītos datus, izņemot cenu.

4.   Ražotājs nosūta tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas to apstiprinājusi, un tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas apstiprinājusi attiecīgo pārstrādātāju, katra līguma kopiju pirms pirmās piegādes saskaņā ar minēto līgumu. Kopijā var nenorādīt 2. punkta c) apakšpunktā minētās cenas.

7. pants

Līdzvērtība

1.   No katra tirdzniecības gada sākuma līdz produkcijas kvotas sasniegšanai ražotājs saskaņā ar 6. pantā minētajiem piegādes līgumiem rūpniecisko izejvielu var aizstāt ar kādu citu izejvielu, ko viņš saražojis saskaņā ar kvotu.

2.   Pēc attiecīgā ražotāja lūguma izejvielu, kas saražota, nepārsniedzot kvotu, un piegādāta saskaņā ar 1. punkta noteikumiem, iegrāmato kā rūpniecisko izejvielu, kura par to pašu tirdzniecības gadu piegādāta pārstrādātājam, kā paredzēts 4. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā.

3.   Dalībvalstu kompetentās iestādes pēc ieinteresēto personu lūguma var atļaut, ka cukura daudzumu, kuru Kopienā ražojis kāds cits ražotājs, piegādā rūpnieciskā cukura aizstāšanai. Šādā gadījumā piegādāto cukuru iegrāmato kā rūpniecisko izejvielu, kas par to pašu tirdzniecības gadu piegādāta pārstrādātājam, kā paredzēts 4. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā.

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina šo darbību kontroles un uzraudzības pasākumu koordināciju.

8. pants

Izejvielu piegāde

Pamatojoties uz 9. panta 1. punktā minēto piegādes paziņojumu, ražotājs ik mēnesi paziņo tai dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas to apstiprinājusi, rūpniecisko izejvielu daudzumus, kuri piegādāti iepriekšējos mēnešos saskaņā ar katru piegādes līgumu, ja vajadzīgs, norādot daudzumus, kuri piegādāti saskaņā ar 7. panta 1. punkta vai 3. punkta noteikumiem.

Šā punkta pirmajā daļā minētos daudzumus uzskata par piegādātiem saskaņā ar 4. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta noteikumiem.

9. pants

Pārstrādātāja pienākumi

1.   Katras piegādes laikā pārstrādātājs saskaņā ar 6. pantā minēto piegādes līgumu iesniedz attiecīgajam ražotājam paziņojumu par rūpniecisko izejvielu piegādi, ar kuru apliecina piegādātos daudzumus.

2.   Pirms piektā mēneša beigām pēc katras piegādes pārstrādātājs dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz apliecinājumu par to, ka rūpnieciskās izejvielas izlietotas produktu ražošanai saskaņā ar 5. pantā minēto apstiprinājumu un 6. pantā minēto piegādes līgumu. Apliecinājumam konkrēti jāizmanto reģistros iekļauto attiecīgo produktu daudzumu ieraksts, ko izdara automātiski ražošanas procesa laikā vai pēc tā beigām.

3.   Ja piegādātājs nav iesniedzis apliecinājumu saskaņā ar 2. punktu, tam jāmaksā EUR 5 par attiecīgās piegādes tonnu par katru kavējuma dienu, sākot no piektā mēneša beigām pēc piegādes.

4.   Ja piegādātājs nav iesniedzis apliecinājumu saskaņā ar 2. punktu pirms septītā mēneša beigām pēc katras piegādes, attiecīgo daudzumu uzskata par tādu, kas pārsniedz faktisko daudzumu 13. panta piemērošanas nolūkos. Pārstrādātāja apstiprinājumu atsauc uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem atkarībā no pārkāpuma smaguma.

10. pants

Dalībvalstu paziņojumi

Dalībvalstis paziņo Komisijai

a)	vēlākais otrā mēneša beigās pēc attiecīgā mēneša – piegādātās rūpnieciskās izejvielas daudzumu;

b)

par iepriekšējo tirdzniecības gadu vēlākais novembra beigās: — rūpnieciskās izejvielas daudzumu, norādot atsevišķi, cik daudz ir piegādāts baltā cukura, cik glikozes un cik izoglikozes, — izlietotās rūpnieciskās izejvielas daudzumu, norādot atsevišķi, no vienas puses, cik daudz ir izlietots baltā cukura, cik jēlcukura, cik cukura sīrupa un cik izoglikozes, un, no otras puses, cik daudz izlietots to produktu, kas minēti pielikumā, — daudzumus, kas piegādāti, piemērojot 7. panta 3. punkta noteikumus.

11. pants

Pārstrādātāja uzskaites dati

Vismaz reizi mēnesī dalībvalsts kompetentā iestāde precizē, kāda uzskaite un cik bieži jāveic pārstrādātājiem.

Šajos reģistros, kurus pārstrādātājs saglabā vismaz trīs gadus pēc kārtējā tirdzniecības gada, jāiekļauj vismaz šādi dati:

a)	pārstrādei nopirkto dažādo izejvielu daudzumi;

b)	pārstrādāto izejvielu daudzumi un no tām iegūto gala produktu, līdzproduktu un blakusproduktu daudzumi un veidi;

c)	zudumi pārstrādes gaitā;

d)	iznīcinātie daudzumi un šādas iznīcināšanas iemesli;

e)	to produktu daudzumi un veidi, ko pārstrādātājs pārdevis vai nodevis tālāk.

12. pants

Pārstrādātāju pārbaudes

1.   Katru tirdzniecības gadu dalībvalstu kompetentās iestādes pārbauda vismaz 50 % apstiprināto pārstrādātāju, kas atlasīti uz riska analīzes rezultātu pamata.

2.   Veicot pārbaudes, analizē pārstrādes procesu, izskata tirdzniecības darījumu dokumentus un fiziski pārbauda krājumus, lai noskaidrotu, vai sakrīt piegādāto izejvielu daudzums, no vienas puses, un iegūto gala produktu, līdzproduktu un blakusproduktu daudzums, no otras puses.

Pārbaudēs nosaka, cik precīzi ir tie mērinstrumenti un laboratorijas analīžu veikšanas instrumenti, ko izmanto, lai noteiktu izejvielu piegādes un to izlietošanu ražošanā, iegūtos produktus un krājumu pārvietošanu.

Ja dalībvalstu kompetentās iestādes paredz, ka atsevišķus elementus var pārbaudīt, par pamatu ņemot paraugu, tad šim paraugam jānodrošina ticams un reprezentatīvs kontroles līmenis.

3.   Par katru pārbaudi sagatavo pārbaudes ziņojumu, kurā sīki izklāstītas veiktās pārbaudes un kuru paraksta kontrolieris. Ziņojumos konkrēti norāda:

a)	pārbaudes datumu, klātesošās personas;

b)	pārbaudīto laikposmu un attiecīgos daudzumus;

c)	izmantotās pārbaudes metodes, ieskaitot, ja vajadzīgs, atsauci uz paraugu ņemšanas metodēm;

d)	pārbaudes rezultātus un sniegtos ieteikumus;

e)	to, cik smagi, cik lieli, cik pastāvīgi un cik ilgstoši ir iespējamie konstatētie pārkāpumi, kā arī visi pārējie elementi, kas jāņem vērā, piemērojot sodu.

Visus pārbaudes ziņojumus iereģistrē un saglabā vismaz trīs gadus pēc pārbaudes veikšanas tā, lai Komisijas dienesti viegli varētu tos izmantot.

13. pants

Sankcijas

1.   Ja konstatē, ka fiziskie krājumi nesakrīt ar reģistros ierakstītajiem un piegādātajiem izejvielu daudzumiem, vai ja trūkst attaisnojošu dokumentu, kas nepieciešami, lai pārbaudītu šo elementu savstarpējo atbilstību, pārvadātāja apstiprinājumu atsauc uz zināmu laiku, kas jānosaka dalībvalstīm un kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem, skaitot no trūkuma konstatēšanas dienas. Kamēr apstiprinājums ir atsaukts, pārstrādātājs nedrīkst pieņemt rūpniecisko izejvielu piegādi, bet drīkst izlietot iepriekš piegādātās rūpnieciskās izejvielas.

Ja deklarēts lielāks izlietoto izejvielu daudzums, pārstrādātājam jāmaksā soda nauda EUR 500 apmērā par katru deklarēto tonnu, kas pārsniedz faktisko daudzumu.

2.   Apstiprinājumu neatsauc saskaņā ar 1. punktu, ja neatbilstība starp fiziskajiem un uzskaitē reģistrētajiem krājumiem ir notikusi vai nu nepārvaramas varas dēļ, vai ja tā ir mazāka par 5 % no pārbaudīto izejvielu daudzuma, vai arī notikusi nolaidības vai vienkāršas administratīvas kļūdas dēļ, ar nosacījumu, ka veikti vajadzīgie pasākumi šā stāvokļa labošanai, lai šādu trūkumu atkārtošanos turpmāk vairs nepieļautu.

IV   NODAĻA

PĀRNEŠANA UZ NĀKAMO TIRDZNIECĪBAS GADU

14. pants

Pārnestie daudzumi

Ražotājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 14. pantu var pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu tādu izejvielas daudzumu, kas ir mazāks vai vienāds ar daudzumu, par kādu tas salīdzinājumā ar piešķirto kvotu pārsniedz kārtējā tirdzniecības gada kopēju produkciju, ieskaitot daudzumus, kas iepriekš pārnesti uz šo kārtējo tirdzniecības gadu saskaņā ar minēto pantu vai izņemti no tirdzniecības saskaņā ar minētās regulas 19. pantu.

15. pants

Cukura pārnešana

1.   Nosacījumi cukura pārnešanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 14. pantu noteikti minētās regulas 6. pantā norādītajā starpnozaru līgumā un jo īpaši attiecas uz cukurbiešu daudzumu, kas atbilst pārnesamajam cukura daudzumam, un uz šā daudzuma sadalījumu starp cukurbiešu audzētājiem.

2.   Par cukurbiešu daudzumu, kas atbilst pārnestā cukura daudzumam, attiecīgais uzņēmums samaksā vismaz minimālo cenu un ar tādiem nosacījumiem, kādi ir spēkā attiecībā uz cukurbietēm, ko piegādā uz tā tirdzniecības gada kvotas produkcijas rēķina, uz kuru cukuru pārnes.

16. pants

Izoglikozes pārnešana

Izoglikozes ražotājs, kas nolemj pārnest izoglikozi par kādu attiecīgu tirdzniecības gadu, paziņo par savu lēmumu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas to apstiprinājusi, pirms nākamā tirdzniecības gada 31. oktobra.

17. pants

Dalībvalstu paziņojumi

Dalībvalstis Komisijai paziņo:

a)	kārtējā tirdzniecības gada biešu cukura un inulīna sīrupa daudzumus, kas jāpārnes uz nākamo tirdzniecības gadu, – vēlākais 1. maijā;

b)	kārtējā tirdzniecības gada cukurniedru cukura daudzumus, kas jāpārnes uz nākamo tirdzniecības gadu, – vēlākais 15. jūlijā;

c)	no iepriekšējā tirdzniecības gada pārnestos izoglikozes daudzumus – vēlākais 15. novembrī.

V   NODAĻA

ĪPAŠAIS PIEGĀDES REŽĪMS UN EKSPORTS

18. pants

Attālākie reģioni

1.   Attiecībā uz pārpalikušajām izejvielām, kas izlietotas atbilstīgi īpašam attālāko reģionu piegādes režīmam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 12. panta c) apakšpunktu un kas nepārsniedz daudzumus, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 247/2006 24. panta 1. punktā minētajās programmās, jānoslēdz tiešās pārdošanas līgums starp šo izejvielu ražotāju un uzņēmēju, kas ierakstīts kādā no Regulas (EK) Nr. 793/2006 9. pantā minētajiem reģistriem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā līgumā jo īpaši paredzēts, ka līgumslēdzējas puses savstarpēji nodod:

a)	ražotāja deklarāciju, kurā apliecināts pārpalikušais izejvielu daudzums, kas piegādāts saskaņā ar šo līgumu;

b)	attiecīgā uzņēmēja deklarāciju, kurā apliecināts, ka attiecīgais daudzums piegādāts saskaņā ar īpašo piegādes režīmu.

Ja Regulas (EK) Nr. 793/2006 7. panta 4. punktā minētās atļaujas pieteikums attiecas uz pārpalikušo izejvielu daudzumu, tad tam pievieno šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto ražotāja deklarāciju. Atbalsta sertifikāta 20. ailē ieraksta Regulas (EK) Nr. 793/2006 F daļas I pielikumā minēto norādi “C cukurs: nav atbalsta”.

Kompetentās iestādes, kas izsniegušas atbalsta sertifikātu, nosūta tā kopiju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ražotājs apstiprināts.

Izejvielu daudzumi, attiecībā uz kuriem ražotājs iesniedz 2. punkta b) apakšpunktā minēto deklarāciju un kuru atbalsta sertifikāta kopijas ir dalībvalsts rīcībā, tiek uzskatīti par piegādātiem saskaņā ar īpašo piegādes režīmu, kā paredzēts 4. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktā.

19. pants

Eksports

1.   Regulas 4. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunktā minētās izvešanas atļaujas izsniedz saskaņā ar ierobežotajiem eksporta daudzumiem bez kompensācijas, kurus nosaka Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Pārpalikušos daudzumus uzskata par eksportētiem šīs regulas 4. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunkta nozīmē, ja:

a)	produkts ir ticis izvests bez kompensācijas kā baltais cukurs, neapstrādāta izoglikoze vai neapstrādāts inulīna sīrups;

b)	eksportētāja dalībvalsts ir pieņēmusi attiecīgo eksporta deklarāciju līdz 1. janvārim pēc tā tirdzniecības gada beigām, kurā šī pārpalikusī izejviela saražota;

c)

līdz 1. aprīlim pēc tā tirdzniecības gada beigām, kurā šis pārpalikušais daudzums saražots, ražotājs iesniedzis dalībvalsts kompetentajai iestādei: i) izvešanas atļauju, kas tam izsniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 23. panta noteikumiem; ii) Regulas (EK) Nr. 1291/2000 32. un 33. pantā minētos attiecīgos dokumentus, kas nepieciešami drošības naudas atmaksāšanai; iii) deklarāciju, ar ko apliecina, ka eksportētie daudzumi ir iegrāmatoti saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunktā minētajiem pārpalikuma daudzumiem.

VI   NODAĻA

VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Maiņas kurss

Dalībvalstīs, kas nav pieņēmušas euro kā nacionālo valūtu, izmantojamais maiņas kurss ir tas, ko:

a)	attiecībā uz 3. pantā minēto pārpalikuma maksājumu piemēro tā tirdzniecības gada pirmajā dienā, par kuru pārpalikums saražots, un ko

b)	attiecībā uz 9. panta 3. punktā un 13. panta 1. punktā maksājamo summu piemēro tā mēneša pirmajā dienā, kad šī summa ir jāmaksā.

21. pants

Pārbaudes un dalībvalstu veiktie piemērošanas pasākumi

1.   Dalībvalsts fiziski pārbauda vismaz 5 %:

a)	pārnesto cukura krājumu, kas minēti 14. pantā;

b)	izejvielu daudzumu, kas piegādāti saskaņā ar 18. pantā minēto attālāko reģionu īpašo piegādes režīmu;

c)	regulas 19. pantā minēto eksporta deklarāciju saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2090/2002 noteikto kārtību.

2.   Dalībvalsts vēlākais 30. martā pēc attiecīgā tirdzniecības gada beigām nosūta Komisijai ikgadējo ziņojumu par veiktajām pārbaudēm, jo īpaši tām, kas veiktas saskaņā ar šā panta 1. punktu un 12. pantu, par katru pārbaudi norādot konstatētos nozīmīgākos un nenozīmīgākos trūkumus, kā arī attiecīgi veiktos pasākumus un piemērotās sankcijas.

3.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus šīs regulas pareizai piemērošanai un var piemērot attiecīgas valsts sankcijas pret uzņēmējiem, kas iesaistīti šajā procedūrā.

4.   Dalībvalstis sniedz savstarpēju palīdzību, lai nodrošinātu pārbaužu efektivitāti un ļautu pārbaudīt iesniegto dokumentu autentiskumu un savstarpēji nosūtīto datu precizitāti.

22. pants

Atcelšana

Regulu (EEK) Nr. 65/82, (EEK) Nr. 2670/81 un (EK) Nr. 1265/2001 atceļ no 2006. gada 1. jūlija.

Tomēr Regula (EEK) Nr. 2670/81 un (EK) Nr. 1265/2001 paliek spēkā attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gada produkciju.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. jūlija.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 318/2006.

(3)  OV L 145, 31.5.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 852/2006 (OV L 158, 10.6.2006., 9. lpp.).

(4)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 410/2006 (OV L 71, 10.3.2006., 7. lpp.).

(5)  OV L 322, 27.11.2002., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1454/2004 (OV L 269, 17.8.2004., 9. lpp.).

(6)  OV L 262, 16.9.1981., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 95/2002 (OV L 17, 19.1.2002., 37. lpp.).

(7)  OV L 9, 14.1.1982., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2223/2000 (OV L 253, 7.10.2000., 15. lpp.).

(8)  OV L 178, 30.6.2001., 63. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 493/2006 (OV L 89, 28.3.2006., 11. lpp.).

---

---