1.

Iestādes garo (īso) pozīciju pārsvars pār īsajām (garajām) pozīcijām tajā pašā kapitālā, parādos un konvertējamu vērtspapīru emisijās un vienādos termiņa līgumos, iespēju līgumos, galvojumos un nosegtos galvojumos ir šīs iestādes tīrā pozīcija visos šajos atšķirīgajos instrumentos. Aprēķinot tīro pozīciju, kompetentās valsts iestādes atļauj pozīcijas atvasinātajos instrumentos uzskatīt, kā noteikts 4. līdz 7. punktā, par pozīcijām segtajā (vai iedomātajā) vērtspapīrā vai vērtspapīros. Pašas iestādes parāda dokumentus neņem vērā, aprēķinot konkrēto risku saskaņā ar 14. punktu.

2.

Nedrīkst atļaut saldo aprēķinu starp konvertējošo un kompensējošo pozīciju dokumentā, kas to sedz, ja vien kompetentās iestādes nepieņem pieeju, saskaņā ar kuru tiek ņemta vērā iespēja, ka dažus konvertējamus vērtspapīrus konvertē ar aprēķinu vai arī nosaka kapitāla pietiekamības normas, lai segtu visus zaudējumus, ko varētu izraisīt konvertēšana.

3.

Visas tīrās pozīcijas, neatkarīgi no to pazīmēm, katru dienu pirms summēšanas jākonvertē iestādes pārskata valūtā pēc dominējošā dienas valūtas maiņas kursa.

4.

Procentu termiņa darījumus, iepriekšējas (termiņa) likmes darījumus (FRA) un termiņa saistības par parāda dokumentu pirkšanu vai pārdošanu uzskata par garo un īso pozīciju apvienojumu. Tādējādi garās procentu termiņa darījumu pozīcijas uzskata par apvienotu aizņēmumu, kura termiņš sākas termiņa līguma piegādes dienā, un par aktīvu turēšanu, kuras termiņš līdzinās instrumenta vai iedomātās pozīcijas termiņam, kas pamato attiecīgo termiņa līgumu. Līdzīgi pārdotu FRA līgumu uzskata par garo pozīciju, kuras termiņš atbilst norēķinu dienai, kurai pieskaitīts līguma termiņš, un īso pozīciju, kuras termiņš atbilst norēķinu dienai. Gan aizņēmumu, gan aktīvu turēšana iekļauj 1. tabulas pirmajā kategorijā, kas minēta 14. punktā, lai aprēķinātu kapitālu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātos pret procentu termiņa darījumu un FRA risku. Termiņa saistības pirkt parāda dokumentus uzskata par aizņēmuma, kura termiņš sākas piegādes dienā, un garo (tūlītēju) pozīciju apvienojumu pašā parāda dokumentā. Aizņēmumu iekļauj 1. tabulas pirmajā kategorijā 14. punktā, konkrētā riska dēļ, parāda dokumentu iekļauj tās pašas tabulas tajā ailē, kas tam ir piemērota.

Kompetentās iestādes var atļaut biržā tirgojamiem termiņa līgumiem kapitāla prasības, kas ir vienādas ar normatīvu, ko prasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas ir saistīts ar termiņa līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar standartizēta nākotnes darījuma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Kompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības šajā punktā minētā tipa ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar atvasinājuma līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā līguma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā.

Šīs direktīvas I pielikuma 4. punktā “garā pozīcija” ir pozīcija, kurā kāda iestāde ir noteikusi procentu likmi, kuru tā saņems kādreiz nākotnē, un “īsā pozīcija” ir pozīcija, kurā tā noteikusi procentu likmi, ko tā izmaksās kādreiz nākotnē;

5.

Procentu likmju izvēles, parāda dokumentus, pašu kapitālu, pašu kapitāla rādītājus, finanšu termiņa līgumus, apmaiņu un ārvalstu valūtas uzskata par pozīcijām, ja to vērtība atbilst seguma dokumenta summai, uz kuru iespēju līgums attiecas, kuru šā pielikuma nolūkos reizina ar tā delta koeficientu. Pēdējās var tikt aprēķinātas pret visām kompensējošām pozīcijām, kas attiecas uz identiskiem seguma vērtspapīriem vai atvasinājumiem. Izmanto attiecīgās biržas delta koeficientu, ko aprēķina kompetentas iestādes vai, ja tas nav pieejams, kā arī ārpusbiržas iespēju līgumos, delta koeficientu, ko aprēķina pati iestāde, ja kompetentā iestāde atzīst, ka iestādes izmantotais modelis ir pamatots.

Tomēr kompetentās iestādes var noteikt, ka iestādes pašas aprēķina to delta koeficientus, izmantojot metodoloģiju, ko nosaka kompetentās iestādes.

Pārējais risks, izņemot delta koeficientu, kas ir saistīts ar izvēli līgumiem, ir nodrošināts. Kompetentās iestādes var atļaut, ka kapitāla pietiekamības prasības biržās termiņa darījumiem atbilst normatīvam, kuru pieprasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tiek sniegts ar termiņu saistīts riska precīzs aprēķins, un tas ir vismaz vienāds ar iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Kompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības ārpusbiržas iespēju līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar attiecīgu iespēju līgumu un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta turpmāk šajā pielikumā vai, piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Bez tam tās var atļaut iegādāta biržā tirgojama vai ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības, kas ir vienādas ar tā pamatojuma instrumenta kapitāla prasībām, ar nosacījumu, ka tie nepārsniedz iespēju līguma tirgus vērtību. Rakstīta ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla normatīvus nosaka atbilstīgi instrumentam, kas to pamato (sedz).

6.

Ar parāda instrumentu un akciju garantijām rīkojas tāpat kā ar iespēju līgumiem saskaņā ar 5. punktu.

7.

Apmaiņu procentu likmju riska nolūkiem novērtē tāpat kā bilances instrumentus. Tādējādi uzskata, ka procentu likmes apmaiņā, kurā iestāde saņem mainīgas procentu likmes un maksā noteiktas procentu likmes, līdzinās garajai pozīcijai mainīgas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst laikam līdz nākošajai procentu likmes noteikšanai, kā arī īsajai pozīcijai noteiktas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst paša apmaiņas darījuma termiņam.

8.

Aprēķinot tirgus riska kapitāla prasību pusei, kura uzņemas kredītrisku (“nodrošinājuma devējs”), ja nav norādīts citādi, izmanto atvasinātā kredīta līguma nosacīto summu. Aprēķinot specifiskā riska nodrošinājumu, izņemot kopējās peļņas mijmaiņas darījumiem, finansiālo saistību termiņa vietā ir piemērojams kredītu atvasinātā instrumenta līguma termiņš. Pozīcijas nosaka šādi:

9.

Pusei, kas pārņem kredītrisku, (“aizsardzības pret kredītrisku pircējs”) pozīcijas ir noteiktas kā aizsardzības pret kredītrisku pārdevēja spoguļattēls, izņemot kredītriskam piesaistīto parādzīmi (kas attiecībā uz emitentu nerada īso pozīciju). Ja kādā noteiktā laika posmā rodas pirkšanas iespējas līgums apvienojumā ar uzkrāšanu, tad šis laika posms tiek uzskatīts par aizsardzības termiņu. N-to saistību nepildīšanas gadījumā attiecībā uz kredītu atvasināto instrumentu, aizsardzības pret kredītrisku pircējiem ir atļauts pārrēķināt specifiskā riska n-1 bāzes aktīvus (t.i., n-1 ar viszemāko specifiskā riska apgrūtinājumu).

Iestādes, kas tirgū nosaka un uztur atvasināto instrumentu procentu likmes risku saskaņā ar 4. līdz 7. punktu, pamatojoties uz diskontētu naudas plūsmu, tomēr var izmantot jutīguma modeļus, lai aprēķinātu iepriekš minētās pozīcijas, un var tos izmantot visām obligācijām, kas dzēstas to termiņa laikā, nevis veicot vienu galīgo pamatsummas atmaksu. Gan modeli, gan tā izmantošanu iestādei jāapstiprina kompetentā iestādē. Šiem modeļiem jārada pozīcijas, kuras ir tikpat jutīgas pret izmaiņām procentu likmēs kā naudas plūsma, kas tās pamato. Šo jutīgumu jānovērtē ar atsauci uz parauga likmju neatkarīgām kustībām ienākumu līknē, lai katrā termiņa intervālā, kas noteikts 20 punktā minētajā 2. tabulā, būtu vismaz viens jutīguma punkts. Pozīcijas iekļauj kapitāla pietiekamības prasību aprēķinos saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 17.līdz 32. punktā.

10.

Iestādes, kuras neizmanto 9. punktā minētos modeļus, ar kompetento iestāžu atļauju var uzskatīt par pilnīgi kompensējošām visas atvasināto instrumentu pozīcijas, kas minētas 4. līdz 7. punktā un atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

11.

Vērtspapīru vai garantētu tiesību atdevējs attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem atpirkuma līgumā un vērtspapīru aizdevējs vērtspapīru aizdevumā šos vērtspapīrus iekļauj kapitāla prasību aprēķinā saskaņā ar šo pielikumu, ar nosacījumu, ka šādi vērtspapīri atbilst kritērijiem, kas noteikti 11. pantā.

12.

Tirgojama parāda dokumenta vai pašu kapitāla (vai parāda vai pašu kapitāla atvasinājuma) pozīcijas risku sadala divās daļās, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmā ir pozīcijas konkrētā riska daļa – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasinājuma gadījumā, to pamatseguma instrumenta emitenta dēļ. Otrā daļa ir pozīcijas vispārējais risks – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa maiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinājums), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla atvasinājums), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm.

13.

Neto pozīcijas klasificē pēc valūtas, kādā tās izteiktas, un katrā valūtā atsevišķi aprēķina vispārējā un konkrētā riska kapitāla pietiekamības prasības normu.

14.

1. tabula

Iestādēm, kas piemēro noteikumus par riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 84. līdz 89. pantu, lai kvalificētos kredīta kvalitātes pakāpei, riska darījuma debitoram piemēro iekšzemes nodokļus ar PD, kas ir vienādi ar vai zemāki par tiem, kas saistīti ar atbilstošo kredīta kvalitātes pakāpi atbilstīgi noteikumiem par riska darījuma riska svērumu attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem saskaņā ar minētās direktīvas 78. līdz 83. pantu.

Instrumenti, ko emitējuši nekvalificēti emitenti, saņem īpašu riska kapitāla samazinājumu 8 % vai 12 % saskaņā ar 1. tabulu. Kompetentās iestādes var iestādēm pieprasīt šādiem instrumentiem piemērot augstāku īpaša riska maksājumu un/vai nepieļaut to ieskaitīšanu tādu iemeslu dēļ kā vispārējā tirgus riska pakāpes definēšanas starp šādiem instrumentiem un jebkuriem citiem parāda instrumentiem.

Pārvēršanas vērtspapīros riska darījumi, uz ko attiektos uz atskaitījumu piemērošana, kā izklāstīts Direktīvas 2006/48/EK 66. panta 2. punktā, vai kam būtu 1 250 % riska svērums, kā izklāstīts minētās direktīvas IX pielikuma 4. daļā, piemēro kapitāla samazinājumu, kas nav mazāks par to, kas noteikts saskaņā ar minētajiem noteikumiem. Nenorādītās likvidācijas iespējas ir saskaņotas ar kapitāla samazinājumu, kas ir ne mazāks par Direktīvas 2006/48/EK IX pielikuma 4. daļā norādīto.

15.

Šā pielikuma 14. punkta vajadzībām kvalificētajos posteņos ietilpst:

Parāda dokumentu vērtēšanas metodes jāpārbauda kompetentām iestādēm, kas atceļ iestādes doto vērtējumu, ja uzskata, ka attiecīgie dokumenti pakļauti pārāk augstam specifiskam riskam un tādēļ nevar būt kvalificējami posteņi;

16.

Kompetentajām iestādēm jāprasa, lai iestādes piemērotu maksimālu svērumu, kas parādīts 1. tabulā 14. punktā, attiecībā uz instrumentiem, kuriem ir paaugstināta riska pakāpe emitenta nepietiekamas maksātspējas dēļ.

17.

Procedūrai, ar kuru aprēķina kapitāla pietiekamības normas pret vispārēju risku, ir divas pamatfāzes. Pirmkārt, visas pozīcijas sver saskaņā ar to termiņu (kā paskaidrots 18. punktā), lai aprēķinātu kapitāla summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātos pret to. Otrkārt, jāņem vērā, ka šīs prasības var samazināt, ja vienā termiņa intervālā atrodas svērta pozīcija kopā ar pretēju svērtu pozīciju. Prasību samazināšana pieļaujama arī tad, ja pretēji svērtas pozīcijas atrodas dažādos termiņa intervālos, šīs samazināšanas apjoms ir atkarīgs gan no tā, vai divas pozīcijas iekļaujas vienā zonā, gan arī no tā, kādās zonās tās iekļaujas. Pavisam ir trīs zonas (termiņa intervālu grupas).

18.

Iestāde savas neto pozīcijas ievieto 2. tabulas attiecīgajos termiņa intervālos 2. vai 3. slejā, 20. punktā. Tas jādara, pamatojoties uz atlikušo termiņu gadījumā, ja tie ir noteiktas procentu likmes dokumenti, un pamatojoties uz laiku, kamēr nosaka nākamo procentu likmi, ja tie ir dokumenti, kuru procentu likme pirms beigu termiņa mainās. Iestāde šķiro parāda dokumentus, kuru kupons ir 3 % vai vairāk, un dokumentus, kuru kupons ir mazāk par 3 %, un tādējādi ievieto tos 2. tabulas 2. vai 3. slejā. Pēc tam tā katru no tiem reizina ar attiecīgā termiņa intervāla svērumu, kas atrodas 2. tabulas 4. slejā.

19.

Pēc tam iestādes summē svērtās garās pozīcijas un svērtās īsās pozīcijas katrā termiņa intervālā. Garo pozīciju summa, kas ir saskaņota ar īso pozīciju summu konkrētā termiņa intervālā, ir saskaņotas svērtās pozīcijas šajā intervālā, kamēr pārējās garās vai īsās pozīcijas ir tā paša intervāla nesaskaņotās svērtās pozīcijas. Tad aprēķina visu intervālu saskaņoto svērto pozīciju kopsummu.

20.

2. tabula

21.

Nesaskaņotas svērtās garās (īsās) pozīcijas apjoms pirmajā zonā, kas saskaņota ar nesaskaņotu svērto īso (garo) pozīciju otrajā zonā pēc tam tiek aprēķināts. To 25. punktā dēvē par saskaņotu svērtu pozīciju starp pirmo un otro zonu. To pašu aprēķinu veic attiecībā uz nesaskaņotas svērtās pozīcijas atlikušo daļu otrajā zonā un nesaskaņotu svērtu pozīciju trešajā zonā, lai aprēķinātu saskaņotu svērto pozīciju starp otro un trešo zonu.

22.

Iestāde pēc savas vēlēšanās var pretēji mainīt 21. punkta noteikto kārtību, lai aprēķinātu saskaņoto svērto pozīciju starp otro un trešo zonu, pirms šo pozīciju aprēķina starp pirmo un otro zonu.

23.

Atlikušo nesaskaņotas svērtās pozīcijas daļu pirmajā zonā saskaņo ar trešajā zonā atlikušo pēc pēdējās saskaņošanas ar otro zonu, lai iegūtu saskaņotu svērto pozīciju starp pirmo un trešo zonu.

24.

Pozīcijas, kas paliek pāri pēc trim atsevišķiem saskaņošanas aprēķiniem 21., 22. un 23. punktā, summē.

25.

Iestādes kapitāla pietiekamības normas aprēķina, summējot:

26.

Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm vispārēji vai individuāli izmantot tirgojamu parāda dokumentu vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina sistēmu, kas atspoguļo ilgumu, tās sistēmas vietā, kas noteikta 17. līdz 25. punktā, ar nosacījumu, ka šī iestāde to dara konsekventi.

27.

Lietojot šādu sistēmu, kas minēta 26. punktā, iestādei jāizmanto katra noteiktas likmes parāda dokumenta tirgus vērtība un tad jāaprēķina ienākums, ko var gūt līdz termiņa beigām, kas šim dokumentam ir piemērotā diskonta likme. Mainīgas likmes dokumentiem iestāde ņem katra dokumenta tirgus vērtību un tad aprēķina tā ienākumu, pieņemot, ka pamatsumma ir pietiekama tad, kad nākamo reizi var mainīt procentu likmi.

28.

Iestāde pēc tam aprēķina katra parāda dokumenta mainīto termiņu, pamatojoties uz šādu formulu: mainītais termiņš = ((ilgums(D))/(1 + r)), kur:

kur

R = ienākumi, ko var gūt līdz termiņa beigām (sk. 25. punktu),

Ct = naudas maksājums laikā t,

M = kopējais termiņš (sk. 25. punktu).

29.

3. tabula

30.

Iestāde pēc tam katram dokumentam aprēķina pozīciju, kas svērta, pamatojoties uz tās ilgumu, reizinot tā tirgus cenu ar tā mainīto termiņu un ar pieņemtās procentu likmes izmaiņām instrumentam ar šādi mainītu termiņu (sk. 3. tabulas 3. sleju).

31.

Iestāde katrai zonai aprēķina garās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu, un īsās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu. Pirmo apjoms, kas katrā zonā saskaņotas ar pēdējo, ir attiecīgās zonas pozīcija, kas svērta, pamatojoties uz tās ilgumu.

Iestāde pēc tam katrai zonai aprēķina nesaskaņotās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu. Tā ievēro procedūru, kas noteikta nesaskaņotām svērtām pozīcijām 21. līdz 24. punktā.

32.

Iestādes kapitāla pietiekamības normas aprēķina, summējot:

33.

Iestādes summē tās neto garās pozīcijas un visas neto īsās pozīcijas saskaņā ar 1. punktu. Divu skaitļu summa veido tās kopējo bruto pozīciju. To starpība veido tās kopējo neto pozīciju.

34.

Iestāde skaita kopā visas garās neto pozīcijas un visas īsās neto pozīcijas saskaņa ar 1. punktu. Tā reizina kopējo bruto pozīciju ar 4 %, lai sarēķinātu tās kapitāla prasību attiecībā pret konkrētu risku.

35.

Atkāpjoties no 34. punkta, kompetentās iestādes 4 % vietā var atļaut 2 % kapitāla pietiekamības normu pret konkrēto risku tiem iestādes pašu kapitāla portfeļiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

Apakšpunkta c) nozīmē, kompetentās iestādes var atļaut atsevišķas pozīcijas, kuru vērtība ir līdz 10 %, ar nosacījumu, ka šādu pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 50 % portfeļa vērtības.

36.

Iestādes kapitāla pietiekamības prasības pret vispārēju risku ir tās kopējā neto pozīcija, kas reizināta ar 8 %.

37.

Akciju indeksa termiņa darījumus ar delta koeficentu svērtās izvēles ekvivalentus, akciju indeksa termiņa darījumus un akciju indeksus, turpmāk kopā sauktus par “akciju indeksa termiņa darījumiem”, var sadalīt pozīcijās visā tajos ietilpstošajā pašu kapitālā. Šīs pozīcijas var uzskatīt par seguma pozīcijām minētajā pašu kapitālā un var kompensēt pret pretējām pozīcijām pašu kapitālā, ko tās sedz, ja to apstiprina kompetentās iestādes.

38.

Kompetentās iestādes nodrošina, ka visām iestādēm, kas kompensējušas savas pozīcijas vienā vai vairākos pašu kapitālos, ko veido akciju indeksa termiņa darījumi pret vienu vai vairākām pozīcijām pašā akciju indeksa termiņa darījumā, ir pietiekams kapitāla daudzums, lai segtu zaudējumu risku, kas rodas, ja termiņa darījumu vērtība pilnībā neveidojas vienādi ar to veidojošā pašu kapitāla vērtību; tām tāpat jānodrošina pietiekams kapitāla daudzums, ja kāda iestāde uztur pretējās pozīcijas akciju indeksa termiņa darījumos, kuriem atšķiras termiņi, sastāvs vai abi šie faktori kopā.

39.

Atkāpjoties no 37. un 38. punkta, akciju indeksa termiņa darījumiem, kurus tirgo biržā un kuri pēc kompetento iestāžu atzinuma pārstāv stipri atšķirīgus indeksus, jāpiesaista kapitāla pietiekamības prasības 8 % apjomā pret vispārēju risku, taču kapitāla pietiekamības prasības nav jāpiesaista pret konkrētu risku. Šādus akciju indeksa termiņa darījumus iekļauj, aprēķinot kopējo neto pozīciju, kas minēta 33. punktā, bet neņem vērā, aprēķinot kopējo bruto pozīciju, kas minēta tajā pašā punktā.

40.

Ja akciju indeksa termiņa darījumus nesadala seguma pozīcijās, tos uzskata par atsevišķu pašu kapitālu. Konkrēto risku šim atsevišķajam pašu kapitālam var neņemt vērā, ja minēto akciju indeksa termiņa darījumu tirgo biržā un pēc kompetento iestāžu atzinuma tas pārstāv ļoti daudzveidīgu indeksu.

41.

4. tabula

Nulles darba diena ir tā darba diena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu.

Treškārt, jāaprēķina kapitāla pietiekamības prasības, izmantojot samazinātas parakstīšanas pozīcijas.

Kompetentās iestādes nodrošina to, ka iestādei ir pietiekams kapitāla daudzums pret zaudējuma risku, kas pastāv starp laiku, kad sākas saistības, un pirmo darba dienu.

42.

Saskaņā ar principiem, kas noteikti 43. līdz 46. punktā, aizsardzība, ko sniedz kredītu atvasinātie instrumenti, ir atzīta.

43.

Pilnīgu atļauju dod tādos gadījumos, ja abu pozīcijas pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā un visumā vienmērīgi. Tas notiek šādos gadījumos:

Šādos gadījumos specifiskā riska kapitāla prasību nedrīkst izmantot nevienā no pozīcijām.

44.

Ja abu pozīciju pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā un pastāv precīza atbilsme starp noteikto saistību, noteiktās saistības termiņu un kredītu atvasinātā instrumenta termiņu un pamata risku valūtas termiņu, piemēro 80 % mijieskaitu. Bez tam, kredīta atvasinātā instrumenta līguma pamatprincipi nedrīkst izraisīt kredīta atvasinātā instrumenta cenu svārstību būtisku atšķiršanos no naudas pozīcijas cenu svārstībām. Tādā pat mērā kā šis darījums pārnes risku, piemēro 80 % specifiskā riska savstarpējo ieskaiti, tai darījuma pusei, kurai ir lielākas kapitāla prasības, savukārt specifiskā riska prasības otrajā pusē ir nulle.

45.

Daļēju atbrīvojumu dod tādos gadījumos, ja abu pozīciju pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā: Tas notiek šādos gadījumos:

Katrā no šiem gadījumiem, tā vietā lai summētu ar specifisko risku kapitāla prasībām saistītās pašu kapitāla prasības katrā darījumu pusē, piemēro tikai augstāko no abām kapitāla prasībām.

46.

Visos pārējos gadījumos, uz ko neattiecas 43. līdz 45. punkts, abām pozīciju pusēm pārbauda specifiskā riska kapitāla prasības.

47.

Kapitāla prasības CIU pozīcijām, kas atbilst 11. pantā norādītajiem nosacījumiem par tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības noteikšanu, aprēķina saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas no 48. līdz 56. punktam.

48.

Neierobežojot citus šīs nodaļas noteikumus, CIU pozīcijām piemēro pozīcijas riska (konkrētā un vispārīgā) paša kapitāla prasību 32 %. Neierobežojot noteikumus, kas izklāstīti III pielikuma 2.1. punkta ceturtajā daļā vai V pielikuma 12. punkta sestajā daļā (preču risks) kopā ar III pielikuma 2.1. punkta ceturto daļu, kuros izmantota šajos punktos paredzētā modificētā zelta apstrāde, CIU pozīcijas ir atkarīgas no pozīcijas riska kapitāla prasības (konkrētās un vispārīgās) un valūtas maiņas likmes riska, kas ir ne lielāks kā 40 %.

49.

Iestādes var noteikt pašu kapitāla prasību CIU pozīcijām, kas atbilst 51. punktā noteiktajiem kritērijiem, izmantojot no 53. līdz 56. punktam izklāstītās metodes.

50.

Ja vien nav norādīts citādi, nav atļauts ieskaits starp CIU bāzes ieguldījumiem un citām institūcijām piederošām pozīcijām.

51.

Vispārīgie atbilstības kritēriji 53. līdz 56. punktos paredzēto metožu izmantošanai attiecībā uz CIU, ko izdevušas iestādes, kas atrodas Kopienas pārraudzībā vai ir reģistrētas Kopienā, ir šādi:

52.

Trešo valstu CIU ir atļauti, ja izpildīti 51. punkta a) līdz e) apakšpunkta noteikumi un, ja par iestādi atbildīgā kompetentā iestāde ir devusi atļauju.

53.

Ja iestādei ir zināms par CIU ikdienas bāzes ieguldījumiem, iestāde var izskatīt šos bāzes ieguldījumus, lai aprēķinātu pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) kapitāla prasību šīm pozīcijām, atbilstīgi metodēm, kas izklāstītas šajā pielikumā vai, ja ir dota atļauja, atbilstīgi metodēm, kas izklāstītas V pielikumā. Saskaņā ar šo pieeju CIU pozīcijas uzskata par pozīcijām CIU bāzes ieguldījumos. Ieskaits starp CIU bāzes ieguldījumiem un citām iestādei piederošām pozīcijām ir atļauts, ja vien iestādei ir pietiekams daudzums vienību, lai atļautu izpirkšanu/radīšanu apmaiņā pret bāzes ieguldījumiem.

54.

Iestāde var aprēķināt CIU pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) kapitāla prasību, atbilstīgi šajā pielikumā izklāstītajām metodēm, vai, ja ir dota atļauja, atbilstīgi metodēm, kas izklāstītas V pielikumā, pieņemtajām pozīcijām, kas pārstāv tās, kas ir nepieciešamas, lai reproducētu ārēji radīta indeksa vai fiksētā akciju groza vai parāda vērtspapīru, kas minēti a) punktā, sastāvu un darbību, ja ievēroti šādi nosacījumi:

55.

Ja iestādei nav zināms par CIU ikdienas bāzes ieguldījumiem, iestāde var aprēķināt pozīcijas riska kapitāla prasību (vispārējo un konkrēto) atbilstīgi šajā pielikumā izklāstītajām metodēm, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

56.

Iestādes var paļauties uz trešo personu attiecībā uz aprēķinu un ziņojumu sniegšanu par pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) kapitāla prasībām, CIU pozīcijām, uz kurām attiecas šā pielikuma 53. un 55. punktā minētās metodes, ar nosacījumu, ka aprēķinu un ziņojuma pareizība ir atbilstoši nodrošināta.

1.

1. TABULA

2.

Iestādei jātur pašu kapitāls, kā tas noteikts 2. tabulā, ja:

3.

Piemērojot riska svērumu brīvās piegādes darījumiem, kas veikti saskaņā ar 2. tabulas 3. sleju, iestādes, izmantojot pieeju, kas noteikta Direktīvas 2006/48/EK 84. līdz 89. pantā, var piešķirt PD darījumu partneriem, kuriem viņiem nav citu tirdzniecības portfeļa darījumu, pamatojoties uz darījumu partneru ārējām likmēm. Iestādes, kas izmanto pašu LGD kalkulācijas, var piemērot LGD, kas noteikts Direktīvas 2006/48/EK VII pielikuma 2. daļas 8. punktā, brīvajiem piegādes darījumiem, ko veic saskaņā ar 2. tabulas 3. sleju, nodrošinot, ka to piemēro visiem šāda veida darījumiem. Iestādes, kas izmanto pieeju, kas noteikta Direktīvas 2006/48/EK 84. līdz 89. pantā, kā alternatīvu var piemērot riska svērumus, kā tas noteikts minētās direktīvas 78. līdz 83. pantā, nodrošinot, ka tos piemēro visiem šāda veida darījumiem vai var piešķirt 100 % riska svērumu visiem šāda veida darījumiem.

Ja pozitīva darījuma apjoms, veicot piegādi, nav materiāls, iestādes šiem darījumiem var piešķirt 100 % riska svērumu.

4.

Plašu bojājumu gadījumā norēķinu vai muitas sistēmā, kompetentās iestādes var atteikties no kapitāla prasībām, ko aprēķina, kā tas noteikts 1. un 2. punktā līdz brīdim, kad situācija tiek nostabilizēta. Šajā gadījumā darījumu partneru nespēju veikt tirdzniecības darījumu neuzskata par kredītriska saistību nepildīšanu.

5.

Iestādes prasa turēt kapitālu pret OPKR, ja tas rodas no riskiem, kuriem ir šāds iemesls:

6.

Ievērojot 7. līdz 10. punktu, šādu risku riska vērtību un riska svērto vērtību, aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas noteikumiem, pie kam atsauces uz “kredītiestādēm” šajā iedaļā, interpretē kā atsauces uz “iestādēm”, atsauces uz “mātes kredītiestādēm” interpretē kā atsauces uz “mātes iestādēm” atbilstoši interpretējot saistīto terminoloģiju.

7.

Šā pielikuma 6. punkta vajadzībām:

Uzskata, ka Direktīvas 2006/48/EK IV pielikums ir grozīts, ietverot Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C daļas 8. punktu;

Uzskata, ka Direktīvas 2006/48/EK III pielikums ir grozīts, pēc 1. tabulas zemsvītras piezīmēm iekļaujot šādu tekstu:

Tomēr, gadījumā ar kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu, iestādei, kuras riski rodas no mijmaiņas un atspoguļo garo pozīciju attiecībā uz posteni, kas ir tā pamatā, ir atļauts varbūtējam nākotnes kredītriskam izmantot 0 %, ja kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums ir atkarīgs no iestādes slēgšanas maksātnespējas dēļ, risks, kas rodas no mijmaiņas atbilst pamatpozīcijas īsajai pozīcijai, pat ja pamatpozīcija nav atkritusi.”.

Ja kredīta atvasinātais instruments sniedz aizsardzību saistībā ar “n-to saistību nepildīšanas gadījumu” bāzes saistību virknē, augstāk norādītos procentu skaitļus nosaka saistībā ar n-to zemāko, noteikto kredīta kvalitāti, ko savukārt nosaka, nosakot vai tā, ja tai ir pakļauta iestāde, ir kvalificēts postenis I pielikuma nozīmē.

8.

Šā pielikuma 6. punkta vajadzībām, aprēķinot riska svērto vērtību, iestādēm nav atļauts izmantot finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, kas izklāstīta Direktīvas 2006/48/EK VIII pielikuma 3. sadaļas 24. līdz 29. punktā, lai atzītu finanšu nodrošinājuma ietekmi.

9.

Šā pielikuma 6. punkta vajadzībām pārdošanas ar atpirkšanu darījumus un vērtspapīrus vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumus, kas iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, visus finanšu instrumentus un preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu. Riskiem, kas radušies ārpusbiržas atvasināto instrumentu dēļ un ir iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, tās preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu. Lai aprēķinātu no svārstīguma izrietošas korekcijas, ja finanšu instrumenti vai preces, kas saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK VIII pielikumu nav uzskatāmas par piemērotām, ir aizdotas, pārdotas vai nodrošinātas, vai aizņemtas, pirktas vai saņemtas ar nodrošinājumu vai citādi ar šāda darījuma starpniecību, pie tam iestāde piemēro uzraudzības svārstību korekciju pieeju, kas paredzēta minētās direktīvas VIII pielikuma 3. daļā, ar šādiem instrumentiem un precēm rīkojas tāpat kā ar blakusindeksa akcijām no atzītas biržas saraksta.

Ja iestādes izmanto uz pašu aplēsēm balstītu no svārstīguma izrietošo korekciju metodi saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK VIII pielikuma 3. daļu attiecībā uz finanšu instrumentiem vai precēm, kas saskaņā ar minētās direktīvas VIII pielikumu nav uzskatāmas par piemērotām, tad no svārstīguma izrietošās korekcijas aprēķina atsevišķi. Ja iestādes izmanto ar iekšējiem modeļiem pamatotu pieeju, kas definēta Direktīvas 2006/48/EK VIII pielikuma 3. daļā, tad tās var piemērot šo pieeju arī tirdzniecības portfelī.

10.

Šā pielikuma 6. punkta vajadzībām saistībā ar vispārējo nolīgumu par savstarpējo prasījumu dzēšanas atzīšanu, attiecībā uz pārdošanu ar atpirkšanu un/vai vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem un/vai citiem tirgus nosacītiem darījumiem ar kapitālu, ieskaits starp tirdzniecības portfeļa pozīcijām un pozīcijām ārpus tirdzniecības portfeļa, tiks atzīts vienīgi tad, ja ieskaitītie darījumi atbilst turpmāk norādītiem nosacījumiem:

11.

Ja kredītu atvasinātais instruments, kas iekļauts tirdzniecības portfelī, veido daļu no iekšējā riska ierobežošana darījuma un kredīta aizsardzība saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK ir atzīta, uzskata, ka nepastāv darījuma partnera risks, kura iemesls ir kredītu atvasinātais instruments.

12.

Kapitāla prasība ir 8 % no kopējās riska svērtās vērtības.

1.

Ja iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīciju un neto zelta pozīciju summa, ko aprēķina saskaņā ar 2. punktā izklāstīto procedūru, pārsniedz 2 % no tās kopējā pašu kapitāla, tad, lai aprēķinātu tās pašu kapitāla normatīvus attiecībā uz ārvalstu valūtas risku, to reizina ar 8 % tās neto ārvalstu valūtas pozīcijas un tās neto zelta pozīcijas summu.

2.

Izmanto divu pakāpju aprēķinu ārvalstu valūtas riska kapitāla prasībai.

2.1.

Pirmkārt, aprēķina iestādes neto atklāto pozīciju visās valūtās (ieskaitot pārskata valūtu) un zeltā.

Visas pozīcijas, ko iestāde ir apzināti pieņēmusi, lai nodrošinātos pret negatīvām sekām, ko rada maiņas kurss tās kapitāla proporcijai, var izslēgt no neto valūtas risku aprēķina. Šādām pozīcijām jābūt netirgojamām vai strukturālām, un, lai tās izslēgtu, visām izmaiņām to izslēguma noteikumos vajag kompetento iestāžu piekrišanu. To pašu režīmu, ievērojot tos pašus nosacījumus kā iepriekš, var piemērot iestādes pozīcijām, kas attiecas uz posteņiem, kas ir jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu.

Lai veiktu pirmajā daļā minētos aprēķinus attiecībā uz CIU, ņem vērā CIU aktuālās ārvalstu valūtas pozīcijas. Ziņojumu sniegšanā par CIU ārvalstu valūtas pozīcijām, iestādes var paļauties uz trešo personu, ja ir atbilstoši nodrošināta šā ziņojuma pareizība. Ja iestādei nav zināmas CIU ārvalstu valūtas pozīcijas, pieņem, ka CIU līdz CIU pilnvarā atļautai maksimālajai robežai ārvalstu valūtā, un iestādes, aprēķinot savu kapitāla prasību ārvalstu valūtas riskam, tirdzniecības portfeļa pozīcijām, ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko tās var uzņemties, izmantojot sviras efektu ar CIU pozīciju starpniecību. To panāk proporcionāli palielinot CIU pozīciju līdz maksimālajam riskam bāzes ieguldījumu posteņos, kas izriet no šīs ieguldījumu pilnvaras. CIU pieņemto pozīciju ārvalstu valūtā uzskata par atsevišķu valūtu, tāpat kā ieguldījumus zeltā, ievērojot pārveidojumu, ka, ja iespējams virzīt CIU ieguldījumu, kopējo garo pozīciju var pieskaitīt kopējai garajai atvērtai ārvalstu valūtas pozīcijai un kopējo īso pozīciju var pieskaitīt kopējai īsajai atvērtajai ārzemju valūtas pozīcijai. Šādu pozīciju starpā ieskaits netiks atļauts pirms aprēķinu veikšanas.

Kompetentās iestādes pēc saviem ieskatiem var ļaut iestādēm izmantot neto pašreizējo vērtību, aprēķinot neto atklāto pozīciju visās valūtās un zeltā.

2.2.

Otrkārt, visu valūtu neto īsās un garās pozīcijas, izņemot pārskata valūtu un neto garās vai īsās pozīcijas zeltā, konvertē pārskata valūtā atbilstoši dienas kursam. Lielākā no kopsummām ir iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīcija.

3.

Šā pielikuma nolūkiem, atkāpjoties no 1. punkta, un līdz turpmākai koordinācijai kompetentās iestādes var noteikt vai ļaut iestādēm izmantot šādas procedūras.

3.1.

Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm paredzēt zemākas kapitāla prasības pret pozīcijām cieši savstarpēji saistītās valūtās, kas ir zemākas par tām, kas izriet no 1. un 2. punkta piemērošanas. Kompetentas iestādes var uzskatīt valūtu pāri par cieši saistītu tikai tad, ja zaudējuma iespējai, kas aprēķināta uz pēdējo trīs vai piecu gadu dienas kursu datu pamata, attiecībā uz vienādām vai pretējām pozīcijām šajās valūtās turpmākās 10 darba dienās, kas ir 4 % no konkrētās saskaņotās pozīcijas vērtības vai mazāk (vērtība noteikta pārskata valūtā), ir vismaz 99 %, ja izmanto trīs gadu pārskata periodu, vai 95 %, ja izmanto piecu gadu pārskata periodu. Pašu kapitāla prasības saskaņotām pozīcijām divās cieši saistītās valūtās ir 4 %, ko reizina ar saskaņotās pozīcijas vērtību. Kapitāla prasības nesaskaņotām pozīcijām cieši saistītās valūtās un visām pozīcijām citās valūtās ir 8 %, kas reizināti ar lielāko no neto īso vai neto garo pozīciju summas šajās valūtās, pirms tam atskaitot saskaņotās pozīcijas cieši saistītas valūtās.

3.2.

Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm no jebkuras no 1., 2., un 3. punkta 1. apakšpunkta aprakstītajām metodēm, ko tās piemēro, izslēgt pozīcijas jebkurā valūtā, kura pakļauta juridiski saistošam starpvaldību nolīgumam ierobežot to atšķirības, attiecībā uz citām valūtām, ko aptver tas pats nolīgums. Iestādes aprēķina to saskaņotās pozīcijas šajās valūtās un attiecina uz tām kapitāla pietiekamības prasības tā, lai maksimāli pieļaujamā atšķirība, kas noteikta konkrētā starpvaldību nolīgumā attiecībā uz aplūkojamo valūtu, nebūtu zemāka par pusi. Ar nesaskaņotām pozīcijām šajās valūtas rīkojas tāpat kā ar citām valūtām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var ļaut kapitāla pietiekamības prasības saskaņotām pozīcijām to dalībvalstu valūtās, kas piedalās ekonomikas un monetārās savienības otrajā posmā, aprēķināt, reizinot šādu saskaņotu pozīciju vērtību ar 1,6 %.

4.

Neto pozīcijas saliktās valūtās var sadalīt sastāva valūtās saskaņā ar spēkā esošajām kvotām.

1.

Visas preču vai preču atvasinājumu pozīcijas jāizsaka mērījumu standartvienībās. Katrai precei tūlītējo cenu izsaka pārskata valūtā.

2.

Zelta vai zelta atvasinājumu pozīcijas uzskata par tādām, kas pakļautas ārvalstu valūtas riskam, un, lai aprēķinātu tirgus risku, ar tām rīkojas attiecīgi saskaņā ar III vai V pielikumu.

3.

Šā pielikuma vajadzībām pozīcijas, kas ir tikai krājumu finansējums, var izslēgt tikai no preču riska aprēķina.

4.

Procentu likmes un ārvalstu valūtas risku, uz ko neattiecas šā pielikuma pārējie noteikumi, iekļauj tirgojamu parāda instrumentu vispārējā riska aprēķinā un ārvalstu valūtas riska aprēķinā.

5.

Ja īsā pozīcija pazeminās pret garo pozīciju, iestādes aizsargājas arī pret likviditātes deficīta risku, kas var būt dažos tirgos.

6.

Saskaņā ar 19. punktu lielums, par kuru iestādes garās (īsās) pozīcijas pārsniedz tās īsās (garās) pozīcijas attiecībā uz to pašu preci un tās pašas preces standartizētiem līgumiem, iespēju līgumiem un garantijām, ir tās neto pozīcija katrai precei.

Kompetentās iestādes ļauj ar atvasinātu instrumentu pozīcijām rīkoties kā ar preces pamatpozīcijām, kā noteikts 8., 9. un 10. punktā.

7.

Kompetentās iestādes šādas pozīcijas var uzskatīt par tās pašas preces pozīcijām:

8.

Preču standartizētu nākotnes līgumu un termiņa saistības pirkt vai pārdot atsevišķas preces iekļauj mērījumu sistēmā kā nosacītus lielumus standarta mērvienībās un nosaka termiņu ar atsauci uz beigu datumu.

Kompetentās iestādes var atļaut biržā tirgojamiem termiņa līgumiem kapitāla prasības, kas ir vienādas ar normatīvu, ko prasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas ir saistīts ar termiņa līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar standartizēta nākotnes darījuma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā.

Kompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības šajā punktā minētā tipa ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar atvasinājuma līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā līguma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā.

9.

Preču apmaiņas, kur darījumam no vienas puses ir fiksēta cena un no otras puses – pašreizējā tirgus cena, ievieto termiņa sadalījumā, kā tas paredzēts no 13. līdz 18. punktam, kā pozīciju virkni, kas ir vienādas ar līguma domāto apmēru, kur viena pozīcija atbilst katram maksājumam apmaiņā un ir ievietota termiņa sadalījumā, ko nosaka 1. tabula pie 13. punkta. Pozīcijas ir garās pozīcijas, ja iestāde maksā fiksētu cenu un saņem mainīgu cenu, un īsās pozīcijas, ja iestāde saņem fiksētu cenu un maksā mainīgu cenu.

Par preču apmaiņām, kur darījuma objekti ir dažādas preces, jāziņo attiecīgā pārskata sadaļā par termiņu sadalījumu.

10.

Ar preču vai preču atvasinājumu iespēju līgumiem rīkojas tā, it kā tie būtu pozīcijas, kuru vērtība ir vienāda ar tā pamatdokumenta vērtību, uz ko iespēju līgums attiecas, kas šā pielikuma mērķiem ir reizināta ar tā delta koeficientu. Pēdējās pozīcijas var tikt kompensētas pret visām kompensējošām pozīcijām, kas ir identiskas pamata precēm vai preces atvasinājumiem. Izmanto attiecīgās biržas delta koeficientu, ko aprēķina kompetentās iestādes vai, ja neviena no minētajām nav pieejama vai ārpusbiržas iespēju līgumiem, delta koeficientu, ko aprēķina pati iestāde, ja kompetentā iestāde atzīst, ka modelis, ko izmanto iestāde, ir pamatots.

Tomēr kompetentās iestādes var noteikt, ka iestādes pašas aprēķina to delta koeficientus, izmantojot metodoloģiju, ko nosaka kompetentās iestādes.

Pārējais risks, izņemot delta koeficientu, kas ir saistīts ar izvēli līgumiem, ir nodrošināts.

Kompetentās iestādes var atļaut rakstītiem biržā tirgojamiem iespēju līgumiem kapitāla prasības, kas ir vienādas ar normatīviem, ko prasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas ir saistīts ar iespēju līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta turpmāk šajā pielikumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā.

Kompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības ārpusbiržas iespēju līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar attiecīgu iespēju līgumu un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta turpmāk šajā pielikumā vai, piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā.

Bez tam tās var atļaut iegādāta biržā tirgojama ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības, kas ir vienādas ar tā pamatdokumenta kapitāla prasībām, ar nosacījumu, ka tie nepārsniedz iespēju līguma tirgus vērtību. Rakstīta ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības nosaka attiecībā uz preci, kas ir tā pamatā.

11.

Ar garantijām attiecībā uz precēm rīkojas tāpat, kā ar preču iespēju līgumiem kas minēti 10. punktā.

12.

Persona, kas nodod preces vai garantētas tiesības, kas attiecas uz preču īpašumtiesībām atpirkuma līgumā, un persona, kas aizdod preces preču aizdevuma līgumā, iekļauj šādas preces tā kapitāla normatīvu aprēķinā saskaņā ar šo pielikumu.

13.

Katrai precei attiecīgās iestādes izmanto atsevišķu termiņa sadalījuma izkārtojumu saskaņā ar 1. tabulu. Visas šīs preces pozīcijas un visas pozīcijas, ko uzskata par tās pašas preces pozīcijām saskaņā ar 7. punktu, ievieto attiecīgos termiņa intervālos. Fiziskus krājumus ievieto pirmajā termiņu intervālā.

1. tabula

14.

Kompetentās iestādes var ļaut kompensēt pozīcijas, kas ir tās pašas preces pozīcijas, vai ko tās saskaņā ar 7. punktu uzskata par tādām, un ievietot tās attiecīgā termiņa intervālā, pamatojoties uz neto pamata vērtību, ja:

15.

Iestāde pēc tam summē garās pozīcijas un īsās pozīcijas katrā termiņa intervālā. Garās (īsās) pozīcijas, kas ir saskaņotas ar īsām (garām) pozīcijām konkrētā termiņa intervālā, ir šā intervāla saskaņotās pozīcijas, bet pārējās garās vai īsās pozīcijas ir tā paša intervāla nesaskaņotās pozīcijas.

16.

Konkrētā termiņa intervāla nesaskaņotās garās (īsās) pozīcijas daļa, kas ir saskaņota ar nākamā termiņa intervāla nesaskaņoto īso (garo) pozīciju ir starp diviem termiņa intervāliem saskaņota pozīcija. Nesaskaņotās garās vai nesaskaņotās īsās pozīcijas daļa, ko nevar šādi saskaņot, ir nesaskaņotā pozīcija.

17.

Iestādes kapitāla normatīvus katrai precei aprēķina, pamatojoties uz attiecīgu termiņa sadalījumu summējot:

18.

Iestādes kopējos preču riska kapitāla normatīvus aprēķina, summējot kapitāla normatīvus, ko aprēķina katrai precei saskaņā ar 17. punktu.

19.

Iestādes kapitāla normatīvus katrai precei aprēķina, summējot:

20.

Iestādes kopējos preču riska kapitāla normatīvus aprēķina, summējot kapitāla normatīvus, ko aprēķina katrai precei saskaņā ar 19. punktu.

21.

Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm ievērot minimālās izplatīšanas, piedāvājuma un atklātās (tiešās) likmes, kas ir norādītas tabulā turpmāk (2. tabula), nevis tās, kas norādītas 13., 14., 17. un 18. punktā, ar nosacījumu, ka iestādes pēc to kompetento iestāžu atzinuma:

2. tabula

1.

Kompetentās iestādes iestādēm var, ievērojot šajā pielikumā noteiktos nosacījumus, ļaut aprēķināt kapitāla prasības pozīciju riskam, ārvalstu valūtas riskam un/vai preču riskam, izmantojot iekšējos riska vadības modeļus, kas aizstāj I, III un IV pielikumā aprakstītās metodes vai kopā ar tām. Katrā atsevišķā gadījumā vajag, lai kompetentās iestādes noteikti atzītu modeļu izmantojumu uzraudzīta kapitāla nolūkiem.

2.

Kompetentās iestādes piešķir atzīšanu tikai tad, ja iestādes riska pārvaldības sistēma ir konceptuāli nevainojama un to īsteno godprātīgi, un, jo īpaši, ja izpildīti šādi kvalitātes standarti:

Pārskats, kas minēts šā punkta pirmās daļas h) apakšpunktā, aptvers gan darījumu tirdzniecības struktūrvienību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbības. Vismaz reizi gadā iestādei jāveic tās kopējā riska vadības procesa pārskats.

Pārskatā tiks izvērtēta:

3.

Iestādēm ir procesi, lai nodrošinātu, ka to iekšējos modeļus atbilstoši apstiprina kvalificētas puses, kas ir neatkarīgas no izstrādes procesa, lai nodrošinātu, kas tās ir konceptuāli atbilstošas un adekvāti risina visus materiālas dabas riskus. Šo apstiprināšanu veic pēc tam, kad iekšējais modelis ir sākotnēji izstrādāts un kad iekšējam modelim ir veiktas jebkāda veida ievērojamas izmaiņas. Apstiprināšanu veic arī periodiski, bet īpaši gadījumos, ja ir bijušas jebkādas ievērojamas strukturālas izmaiņas tirgū vai izmaiņas portfeļa sastāvā, kas iekšējo modeli var padarīt neatbilstošu. Tā kā tehnika un pieredze attīstās, iestādēm šie uzlabojumi ir noderīgi. Iekšējā modeļa apstiprināšanu neierobežo attiecībā uz pretpārbaudēm, bet to skaitā, kā minimums, ir šādas darbības:

4.

Veicot pretpārbaudes programmu, iestāde uzrauga tās modeļa precizitāti un darbību. Pretpārbaudei jānodrošina katrai darba dienai vienas dienas riska vērtības aprēķina salīdzinājums, ko nosaka iestādes vērtība, ko nosaka ar modeli portfeļa darba dienas beigu attiecībai pret vienas dienas izmaiņām portfeļa vērtībā, nākamās darbadienas beigās.

Kompetentās iestādes pārbauda iestādes spēju veikt pretpārbaudi gan faktiskām, gan iespējamām izmaiņām portfeļa vērtībā. Portfeļa vērtības iespējamo izmaiņu pretpārbaudē salīdzina portfeļa vērtību dienas beigās un nākamās dienas beigās, pieņemot nemainīgas pozīcijas. Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes veiktu attiecīgus pasākumus, lai uzlabotu to pretpārbaudes programmu, ja uzskata to par nepilnīgu. Kompetentās iestādes var pieprasīt iestādēm veikt pretpārbaudes vai nu uz iespējamu (izmantojot portfeļa vērtības iespējamo izmaiņu, kas būtu iespējama dienas beigās un nākamās dienas beigās, pieņemot nemainīgas pozīcijas), vai faktisku apgrozību (izslēdzot maksu, komisijas un tīro procentu ienākumus) iznākumu, vai abas minētās darbības.

5.

Lai aprēķinātu kapitāla normatīvus konkrētam riskam, kas saistīts ar tirgojamām parāda un pašu kapitāla pozīcijām, kompetentās iestādes var atzīt iekšējo modeļu izmantošanu, ja papildus atbilstībai nosacījumiem šā pielikuma turpinājumā iekšējais modelis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

Iestādei jāatbilst arī šādiem nosacījumiem:

Turklāt tehnikai un paraugpraksēm attīstoties, iestādes pašas gūs labumu no šīs attīstības.

Turklāt iestādei jābūt metodei, kā tās kapitāla prasību aprēķinā ietvert tās tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību nepildīšanas risku, kam ir pieaugums salīdzinājumā ar saistību nepildīšanas risku, kas ir ietverts VaR mērījumā, kā norādīts šī punkta iepriekšējās prasībās. Lai izvairītos no dubultas skaitīšanas, iestāde, aprēķinot papildus saistību nepildīšanas risku, var ņemt vērā to, cik lielā mērā saistību nepildīšanas risks jau ietverts VaR mērījumā, it īpaši riska pozīcijām, ko varētu aizvērt un aizvērtu 10 dienās pēc nelabvēlīgu tirgus nosacījumu iestāšanās vai citām norādēm par pasliktināšanos kredītu vidē. Ja iestāde savu papildu saistību nepildīšanas risku aprēķina, izmantojot papildus risku, tās rīcībā jābūt metodikai mērīšanas pamatošanai.

Iestādei jāparāda, ka tās pieeja atbilst drošības standartiem, kas salīdzināmi ar pieeju, kura izklāstīta Direktīvas 2006/48/EK  84. līdz 89. pantā, pieļaujot nemainīgu riska līmeni, un pielāgota, ja tas ir piemēroti, lai atspoguļotu likviditāti, koncentrācijas, cenu fiksēšanu un neobligātumu.

Iestādei, kas neietver papildu saistību nepildīšanas risku, izmantojot iekšēji izstrādātu pieeju, jāaprēķina papildu izdevumi, izmantojot pieeju, kura ir konsekventa vai nu ar Direktīvas 2006/48/EK  78. līdz 83. pantā izklāstīto pieeju, vai ar minētās direktīvas 84. līdz 89. pantā izklāstīto pieeju.

Attiecībā uz riska darījumiem ar skaidru naudu vai sintētisko pārvēršanu vērtspapīros, kas būtu pakļauti Direktīvas 2006/48/EK  66. panta 2. punktā izklāstītajai atskaitīšanai vai kam būtu piešķirams 1250 % riska svērums, kā izklāstīts minētās direktīvas IX pielikuma 4. daļā, šīs pozīcijas pakļauj kapitāla maksājumam, kurš nav mazāks par šajā kārtībā norādīto. Iestādes, kuras piedalās šajos riska darījumos, var rīkoties citādi, ja tās kompetentajām iestādēm papildus tirdzniecības nodomam var parādīt, ka pastāv likvīds divvirzienu tirgus riska darījumiem saistība ar pārvēršanu vērtspapīros, vai, sintētisko pārvēršanu vērtspapīros gadījumā, pamatojas tikai uz kredīta atvasinātajiem instrumentiem, riska darījumiem saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros pašiem vai visiem riska komponentiem, no kuriem tie sastāv. Šīs iedaļas nolūkiem divvirzienu tirgus pastāv tur, kur ir neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cena ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu vai pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas kotācijas var noteikt vienas dienas laikā un nokārtot par šādu cenu salīdzinoši īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības tradīcijām. Lai iestāde varētu piemērot atšķirīgu pieeju, tai jābūt pietiekamiem tirgus datiem, lai nodrošinātu, ka tā pilnībā novērtē šo riska darījumu koncentrēto saistību nepildīšanas risku savā iekšējā pieejā papildu saistību nepildīšanas riska mērīšanai saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem standartiem.

6.

Iestādes, kas izmanto iekšējos modeļus, kas nav atzīti saskaņā ar 4. punktu, ir pakļautas atsevišķiem konkrēta riska kapitāla maksājumiem, ko aprēķina tā, kā paredz I pielikums.

7.

Saskaņā ar 9. punkta b) apakšpunktu pašas iestādes aprēķinus palielina ar reizinājuma koeficientu vismaz 3.

8.

1. tabula

Kompetentās iestādes drīkst atsevišķos gadījumos sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem neievērot prasību palielināt reizinājuma koeficientu ar plusa koeficientu saskaņā ar 1. tabulu, ja iestāde kompetentām iestādēm ir pārliecinoši pierādījusi, ka šāds palielinājums nav vajadzīgs un ka modelis pamatā ir pareizs.

Ja daudzās novirzes norāda uz to, ka modelis nav pietiekami precīzs, kompetentās iestādes atsauc modeļa atzīšanu vai uzliek izpildīt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu modeļa attiecīgu uzlabošanu.

Lai ļautu kompetentajām iestādēm uzraudzīt plusa koeficienta atbilstību tā pieaugumā, iestādes tūlīt un nekādā gadījumā vēlāk kā piecās darbadienās dara kompetentām iestādēm zināmas novirzes, kas izriet no to pretpārbaudes programmām un kas saskaņā ar iepriekš doto tabulu paredz plusa koeficienta palielinājumu.

9.

Visām iestādēm jāizpilda kapitāla normatīvi, kas pārrēķināti kā augstākais no:

10.

Aprēķinot riska vērtības mērījumu, ievēro šādu standartu minimumu:

11.

Kompetentās iestādes prasa, lai modelis precīzi aptvertu visu reālās cenas risku attiecībā uz iespēju darījumiem vai līdzīgām pozīcijām un to, lai jebkurš risks, uz ko modelis neattiecas, tiktu attiecīgi nodrošināts ar pašu kapitālu.

12.

Riska mērīšanas modelis aptver pietiekamu skaitu riska faktoru atkarībā no iestādes darbības līmeņa attiecīgos tirgos un jo īpaši.

13.

Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm riska kategorijās un starp tām izmantot empīriskas korelācijas, ja tās atzīst, ka iestādes korelāciju aprēķina sistēma ir nevainojama un to īsteno godprātīgi.

1.

Pārsniegumu, kas minēts 31. panta b) punktā, aprēķina, izvēloties tos komponentus klienta vai attiecīgās klientu grupas kopējos tirdzniecības riska darījumos, kas piesaista augstākās konkrētā riska prasības pielikumā un/vai prasības II pielikumā, kuru summa vienāda ar pārsnieguma summu, kas minēta 31. panta a) punktā;

2.

Ja pārsniegums nepastāv ilgāk par 10 dienām, papildu kapitāla prasības šiem komponentiem ir 200 % no normatīva, kas minēts iepriekšējā teikumā.

3.

Desmit dienas pēc tam, kad pārsniegums parādījies, tā komponentus, ko izvēlas saskaņā ar iepriekšminētajiem kritērijiem, ieraksta tabulā attiecīgajā 1. slejas rindā konkrētā riska prasību augošā secībā, kas minēti I pielikumā un/vai II pielikumā. Kapitāla pietiekamības prasības, kas vienādas ar I pielikumā minētā īpašā riska normatīvu un/vai II pielikumā minēto prasību summu šiem komponentiem, kas reizināta ar attiecīgo faktoru 1. tabulas.

1. tabula

Pozīcijas/portfeļi, kuras uzglabā, lai tirgotos, atbilst šādām prasībām:

1.

Lai nodrošinātu piesardzīgas un ticamas vērtību aplēses, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.

2.

Sistēmās un kontrolēs ietilpst vismaz šādi elementi:

Ziņojumu sniegšanas kārtībai jāsniedzas līdz pat atbildīgajam padomes izpilddirektoram.

3.

Novērtēšana pēc tirgus cenas ir vismaz viens no pozīciju ikdienas novērtējumiem, kas balstās uz brīvi pieejamu, no neitrāliem avotiem iegūtu, noslēguma cenu. Piemēram, apmaiņas cenas, datorā atrodamās vērtspapīru cenas vai vairāku neatkarīgu, cienījamu mākleru noteiktās cenas.

4.

Novērtējot pēc tirgus cenas, jāizmanto piesardzīgākā pieprasījuma/piedāvājuma daļa, izņemot gadījumus, kad iestāde ir nozīmīgs tirgus līderis kādā noteiktā finanšu instrumenta vai preču jomā un noslēgšana ir iespējama ar vidējo tirgus cenu.

5.

Ja novērtēšana pēc tirgus cenas nav iespējama, iestādei jāveic savu pozīciju/portfeļu pārvērtēšana, izmantojot modeli, pirms tā uzsāk tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības noteikšanu. Pārvērtēšanu, izmantojot modeli, definē kā jebkuru pārvērtēšanu, ko veido tirgus vērtība, kas kalpo par kritēriju, ir ekstrapolēta vai citādi aprēķināta pēc tirgus sākotnējām izmaksām.

6.

Veicot pārvērtēšanu, izmantojot modeli ir jāievēro šādas prasības:

d) apakšpunkta nolūkā, modeli izveido vai apstiprina neatkarīgi no darījumu biroja. To izmēģina neatkarīgi. Tajā ietilpst matemātisko aprēķinu novērtējums, pieņēmumi un programmatūras izmantošana.

7.

Neatkarīgai cenu pārbaudei ir jānotiek papildus ikdienas novērtēšanai pēc tirgus cenas vai izmantojot modeli. Tas ir process kurā regulāri pārbauda tirgus cenu vai modeļa parametru precizitāti un neatkarību. Ja ikdienas novērtēšanu pēc tirgus cenas var veikt komercaģents, tirgus cenu un modeļa parametru pārbaude jāveic no tirdzniecības neatkarīgai vienībai vismaz reizi mēnesī (vai arī biežāk, atkarībā no tirdzniecības/realizācijas rakstura). Ja nav pieejami neatkarīgi cenu noteikšanas avoti, vai arī ja tie ir subjektīvāki, atbilstoši ir tādi piesardzīgi pasākumi, kā vērtības korekcijas.

8.

Lai ņemtu vērā vērtības korekcijas/rezerves, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.

9.

Kompetentās iestādes pieprasa formāli ņemt vērā šādas vērtību korekcijas/rezerves: nesaņemto kredītu ienākumu/izdevumu starpību, pozīcijas aizvēršanas vai likvidācijas izdevumus, operacionālo risku, pirmstermiņa izbeigšanu, ieguldījumu un finansējumu izmaksas, paredzamos administratīvos izdevumus un, vajadzības gadījumā, modeļa riskus.

10.

Mazāk likvīdas pozīcijas var rasties gan tirgus notikumu, gan ar iestādi saistītu situāciju dēļ, piem., koncentrētu pozīciju un/vai likumā noteiktu prasību zaudējušu pozīciju dēļ.

11.

Nosakot vai mazāk likvīdu pozīciju rezerves korekcijas ir nepieciešamas, iestādēm jāapsver vairāki faktori. Šajos faktoros ietilpst laika daudzums, kas būtu nepieciešams, lai nosegtu pozīcijā pozīcijas/riskus, pieprasījuma/piedāvājuma spektra nestabilitāte un vidējais lielums, tirgus kotāciju pieejamība (tirgus līderu skaits un identitāte) un tirdzniecības apjomu nestabilitāte un vidējais lielums, tirgus koncentrācijas, pozīciju novecošana, cik lielā mērā vērtēšana pamatojas uz modeļa izmantošanu, un citu modeļa risku ietekme.

12.

Izmantojot trešo personu pārvērtēšanu, izmantojot modeli, iestādēm jāapsver vai izmantot vērtības korekciju. Papildus, iestādēm jāapsver vajadzība veidot rezerves mazāk likvīdām pozīcijām un regulāri jāpārbauda to nepārtrauktā lietderība.

13.

Ja vērtību korekcijas/rezerves izraisa kārtējā finanšu gada faktiskos zaudējumus, tie ir jāatskaita no iestādes sākotnējā pašu kapitāla, atbilstoši Direktīvas 2006/48/EK 57. panta k) punktam.

14.

Cita pelņa/zaudējumi, kas radušies vērtības korekcijas/rezerves rezultātā, jāiekļauj “neto tirdzniecības portfeļa ienākumos”, kas minēta 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un ir jāpieskaita/jāatņem pašu rezerves kapitālam, kas saskaņā ar šādiem noteikumiem paredzēts, lai segtu tirgus risku.

15.

Vērtības korekcijas/rezerves, kas pārsniedz tās, kas veiktas saskaņā ar grāmatvedības pamatnoteikumiem, kuriem iestāde ir pakļauta, jāizskata saskaņā ar 13. punktu, ja tās ir iemesls būtiskiem zaudējumiem, vai saskaņā ar 14. punktu citos gadījumos.

1.

Iekšējā riska ierobežošana, ir pozīcija, kas būtiski vai pilnībā kompensē tirdzniecības portfelī neietvertu pozīciju vai pozīciju grupu riska elementu. Pozīcijas, kas radušās iekšējā riska ierobežošanas rezultātā, ir piemērotas tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības noteikšanai, ar nosacījumu, ka tās tiek uzglabātas tirgošanās nolūkos un ir ievēroti A un B daļā noteiktie vispārīgie kritēriji attiecībā uz piesardzīgu novērtēšanu un nolūku tirgoties. Īpaši:

Uzraudzība ir jānodrošina ar attiecīgu metožu palīdzību.

2.

1. punktā minētā apstrāde neskar kapitāla prasību, kas piemērojama iekšējā riska ierobežošanas ārpus tirdzniecības portfeļa pozīciju pusei.

3.

Neskarot 1. un 2. punktu, ja iestāde nodrošina ārpus tirdzniecības portfeļa esošu kredīta riska darījumu, izmantojot kredīta atvasināto instrumentu, kas reģistrēts tās tirdzniecības portfelī (izmantojot iekšējo nodrošinājumu), ārpus tirdzniecības portfeļa esošais riska darījums netiek uzskatīts par nodrošinātu kapitāla pietiekamības vajadzībām, ja vien iestāde no piemērota trešās puses aizsardzības piegādātāja nepērk kredīta atvasināto instrumentu, kas atbilst Direktīvas 2006/48/EK VIII pielikuma 2. daļas 19. punktā izklāstītajām prasībām attiecībā uz ārpus tirdzniecības portfeļa esošiem riska darījumiem. Tur, kur ir pirkta šāda trešās puses aizsardzība un ir atzīts, ka tā ir ārpus tirdzniecības grāmatas esoša riska darījuma nodrošinājums kapitāla prasību aprēķina vajadzībām, ne iekšējā, ne ārējā kredīta atvasinātā instrumenta nodrošinājums netiek iekļauts tirdzniecības grāmatā kapitāla prasību aprēķina vajadzībām.

1.

Iestādēm jābūt skaidri noteiktai politikai un procedūrām, lai noteiktu, kuras pozīcijas iekļaut tirdzniecības portfelī kapitāla prasību aprēķina vajadzībām, kas atbilst 11. pantā izklāstītajiem kritērijiem un ņem vērā iestādes risku pārvaldības iespējas un praksi. Atbilstība šai politikai un procedūrām pilnībā jādokumentē un jāpakļauj periodiskai iekšējai revīzijai.

2.

jābūt skaidri noteiktai politikai un procedūrām vispārējai tirdzniecības portfeļa pārvaldībai. Kā minimums šai politikai un procedūrām jāapskata:

3.

Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm apstrādāt pozīcijas, kas ir turējumi tirdzniecības portfelī, kā izklāstīts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta l), m) un n) punktā, kā pašu kapitāla vai parāda instrumentus, kā tas ir piemēroti, ja iestāde parāda, ka tā ir aktīvs tirgus veidotājs šajās pozīcijās. Šajā gadījumā iestādei jābūt pienācīgām sistēmām un kontrolēm pār prasībām atbilstošu pašu fondu instrumentu tirdzniecību.

4.

Ar tirdzniecību saistītos repo darījumus, ko iestāde ieskaita ārpustirdzniecības portfelī, var iekļaut tirdzniecības portfelī kapitāla prasību vajadzībām, ja vien tiek iekļauti visi šādi repo darījumi. Šim nolūkam kā repo darījumus, kas saistīti ar tirdzniecību, definē tos, kas atbilst 11. panta 2. daļas un VII pielikuma A daļas prasībām, un abas to puses ir vai nu skaidra nauda, vai tirdzniecības portfelī iekļaujami vērtspapīri. Neatkarīgi no tā, kur tie ir reģistrēti, visi repo darījumi pakļauti ārpustirdzniecības portfeļa pretējās puses novērtējumam.