23.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 160/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2022/95 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam. Pēc turpmākas izpētes, kurā noskaidroja, ka maksājums tiek iekļauts cenā, pasākumus grozīja ar Regulu (EK) Nr. 663/98 (3). Ņemot vērā pieprasījumu veikt pārbaudi saistībā ar pasākumu termiņa izbeigšanos un atkārtotu starpposma pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un 11. panta 3. punktu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 658/2002 (4) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu EUR 47,07 apjomā par vienu tonnu tāda Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importa, kas atbilst KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 132/2001 (5) Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu EUR 33,25 apjomā par vienu tonnu tāda amonija nitrāta importa, kurš atbilst KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90 un kura izcelsme ir, inter alia, Ukrainā.

(3)

Regulu (EK) 658/2002 un Regulu (EK) 132/2001 turpmāk tekstā sauc “sākotnējās regulas”, bet ar šīm regulām noteiktos antidempinga maksājumus – “pašreizējie pasākumi”.

(4)

2004. gada 15. martā Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu saņēma pieprasījumu pārbaudīt pašreizējo pasākumu piemērošanas jomu, lai iekļautu jaunus ražojumu veidus.

(5)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Mēslošanas līdzekļu ražotāju asociācija (“EFMA”) to ražotāju vārdā, kas saražo Kopienas amonija nitrāta lielāko daļu produkcijas.

(6)

Pieprasījums attiecās uz jauniem ražojumu veidiem, kas definēti kā amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi, kuru slāpekļa (“N”) saturs pārsniedz 28 % līdz 33 % no svara, kuriem pievienoti, sajaukti, piemaisīti vai pārstrādes laikā iekļauti līdz 5 % (ieskaitot) P2O5 ekvivalenta (fosfora mēslojums, “P”) un/vai līdz 5 % (ieskaitot) K2O ekvivalenta (kālija mēslojums, “K”). Šos ražojumus turpmāk apzīmē kā “pieprasījumā minētos jaunos ražojumu veidus”.

(7)

Tika izteikts apgalvojums, ka pieprasījumā minētajiem jaunajiem ražojumu veidiem būtībā ir tādi paši fizikālie un ķīmiskie pamata raksturlielumi kā attiecīgajam ražojumam un ka tos pārdod, izmantojot tos pašus pārdošanas kanālus, tiem pašiem gala patērētājiem, tādiem pašiem izmantošanas mērķiem. Turklāt pieprasījumā bija minēts, ka jaunie ražojumu veidi pēc importēšanas Kopienā tiek klasificēti ar šādiem KN kodiem: 3105 10 00, 3105 20 10, 3105 20 90, 3105 51 00, 3105 59 00 un 3105 90 91.

(8)

Ar 2004. gada 2. jūlija paziņojumu (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”), kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu sāka daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, ko piemēro Krievijas un Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importam. Starpposma pārskatīšanas mērķis bija tikai attiecīgā ražojuma definīcija.

(9)

Ar 2004. gada 20. septembra iesniegumu EFMA informēja Komisiju, ka attiecīgā ražojuma ražotājs Krievijā nesen uzsācis tāda jauna ražojuma veida ražošanu, kas nav minēts pieprasījumā un kurā N saturs pārsniedz 28 %, un kuram pievienoti 6 % P. Tādēļ EFMA lūdza Komisiju apsvērt iespējamos risinājumus, lai varētu atbilstoši reaģēt uz visiem jaunajiem amonija nitrāta ražojumu veidiem ar N saturu, kas pārsniedz 28 % no svara. Tā kā paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu bija atsauce uz “jauniem ražojumu veidiem” bez jebkādas plašākas informācijas attiecībā uz to sastāvu, uzskatīja, ka pēdējais pieprasījums jau ir ietverts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu.

(10)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai ex-officio daļējā pārskatīšana jāpārveido par pilnu pārskatīšanu, ņemot vērā vairākus apstākļus, kas radušies, kopš noteikti pašreizējie pasākumi, ieskaitot tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu Krievijai un ES paplašināšanos par desmit jaunām valstīm. Tomēr netika sniegti pietiekamas pareizības un atbilstības pierādījumi, kas norādītu, ka nepieciešams mainīt pasākumu līmeni. Tāpēc tika nolemts, ka nav pamatojuma ex-officio pilnai starpposma pārskatīšanai. Pirmkārt, tirgus ekonomikas statusa piešķiršana Krievijai pati par sevi nenozīmēja, ka automātiski mainījušies apstākļi attiecībā uz dempingu un kaitējumu atsevišķiem ražotājiem. Netika iesniegts neviens pierādījums, kas apliecinātu, ka dempinga starpība, kas aprēķināta, pamatojoties uz Krievijas izmaksām un cenām salīdzinājumā ar analogas valsts izmaksām un cenām, ievērojami atšķirtos no iepriekšējo izmeklēšanu rezultātiem. Otrkārt, paplašināšanās automātiski nedažādoja dempinga un kaitējuma parametrus, kas bija pamatā pašreizējiem pasākumiem, un netika iesniegti nekādi pamatoti pierādījumi, lai attaisnotu pārmaiņas šajā saistībā.

(11)

Turklāt dažas ieinteresētās personas pieprasīja precizējumus, kāpēc izmeklēšana sākta arī attiecībā uz Ukrainu, jo pieprasījumā nebija nevienas atsauces uz jaunu šīs valsts izcelsmes ražojumu veidu importu. Tā kā starpposma pārskatīšana aprobežojās ar attiecīgā ražojuma definīcijas precizējumu, tika uzskatīts, ka jebkādas atziņas šajā sakarā nebija saistītas ar atsevišķo valstu konkrētajiem apstākļiem, bet drīzāk skar visu amonija nitrāta importu, uz ko attiecas pasākumi, neatkarīgi no izcelsmes.

(12)

Visbeidzot attiecīgā ražojuma Kopienas ražotājs izmeklēšanas laikā apgalvoja, ka viens no jaunā ražojuma veidiem tika klasificēts ar KN kodu 3105 90 99. Attiecībā uz KN kodu 3105 20 90 (minēts pieprasījumā) un 3105 90 99 izmeklēšanā noskaidroja, ka šie kodi aptver vienīgi mēslošanas līdzekļus ar tādu slāpekļa saturu, kas nepārsniedz 10 % no sausa bezūdens ražojuma svara. Tāpēc tika secināts, ka šos kodus nevar ņemt vērā, jo tie “a fortiori” neietver mēslošanas līdzekļus, kas normālos apstākļos satur vairāk nekā 28 % slāpekļa no svara.

(13)

Komisija oficiāli ieteica eksportējošo valstu iestādēm un visām zināmajām ieinteresētajām personām iesaistīties šajā pārskatīšanā. Aptaujas anketas nosūtīja sešpadsmit Krievijas un vienam Ukrainas ražotājam/eksportētājam, kā arī Kopienas importētājiem, lietotājiem, ražotājiem un attiecīgajām asociācijām, kas minētas pieprasījumā vai kā citādi zināmas Komisijai. Ieinteresētajām personām laikposmā, kāds noteikts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu, tika dota iespēja rakstiski darīt zināmus savus apsvērumus un pieprasīt noklausīšanos.

(14)

Atbildes uz aptaujas jautājumiem tika saņemtas no diviem Krievijas ražotājiem eksportētājiem un no viena Ukrainas ražotāja eksportētāja, kā arī no 11 Kopienas ražotājiem. Vairāki ražotāji eksportētāji, ražotāji Kopienā, importētāji un attiecīgās asociācijas pieteicās kā ieinteresētās personas un atsūtīja savas piezīmes. Ņemot vērā, ka visa vajadzīgā informācija un dati ir brīvi pieejami, tika nolemts, ka nav nepieciešams veikt pārbaudes vizītes tajos uzņēmumos, kas iesniedza atbildes.

(15)

Izmeklēšanas laikposms (“IL”) ilga no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam. Lai izpētītu izmaiņas attiecīgā ražojuma un jauno ražojuma veidu pārdošanā, importēšanā un pirkšanā Kopienas tirgū, savāca datus par laikposmu no 2000. gada līdz IL beigām.

(16)

Attiecīgais ražojums ir Krievijas un Ukrainas izcelsmes amonija nitrāts, kas klasificēts ar KN kodiem 3102 30 90 (amonija nitrāts, izņemot ūdens šķīdumos) un 3102 40 90 (amonija nitrāta maisījumi ar kalcija karbonātu vai citām neorganiskām vielām, kas nav mēslošanas līdzekļi, kuru N saturs pārsniedz 28 % no svara). Amonija nitrāts ir ciets slāpekļa mēslošanas līdzeklis, ko parasti lieto lauksaimniecībā. To ražo no amonjaka un slāpekļskābes mikrogranulu vai granulu veidā, un tā N saturs pārsniedz 28 % no svara.

(17)

Jāatzīmē, ka attiecīgais ražojums vienmēr ietver neorganiskas vielas, kas nav mēslošanas līdzekļi, bet kuru klātbūtne ir nepieciešama, jo tās darbojas kā stabilizatori. Atsevišķos gadījumos tas var saturēt sekundāras barības vielas un/vai mikroelementus (6) ļoti nelielos daudzumos. Neorganisku vielu, kas nav mēslošanas līdzeklis, sekundāru barības vielu un/vai mikroelementu klātbūtni var uzskatīt par nenozīmīgu, un tā neietekmē attiecīgā ražojuma muitas klasifikāciju. Amonija nitrātu kopā ar šīm vielām un/vai barības vielām (turpmāk tekstā “papildvielas un/vai barības vielas”) šajā regulā apzīmē “attiecīgais ražojums”.

(18)

Lai noteiktu, vai pašreizējie pasākumi vairs nav pietiekami, lai neitralizētu dempingu, kas rada zaudējumus, pētīja: 1) vai jaunajiem ražojuma veidiem, kas minēti pieprasījumā, un attiecīgajam ražojumam ir vienādas ķīmiskās un fizikālās īpašības un galapatēriņa veidi; 2) vai eksistē jauni ražojuma veidi, kas atšķiras no pieprasījumā minētajiem, bet kam ir vai var būt attiecīgajam ražojumam analoģiskas ķīmiskās un fizikālās īpašības un galapatēriņa veidi; 3) vai, pamatojoties uz iepriekšējos punktos minētajiem faktiem, attiecīgā ražojuma definīcija un apraksts jāprecizē, ņemot vērā jaunos apstākļus.

(19)

Lai definētu šajā regulā lietotos ķīmiskos un agronomiskos jēdzienus, izmantoja Regulā (EK) Nr. 2003/2003 (7) (“mēslošanas līdzekļu regula”) ietvertās primāro barības vielu (N, P, K), sekundāro barības vielu (kalcijs, magnijs, nātrijs un sērs), mikroelementu (bors, kobalts, varš, dzelzs, mangāns, molibdēns un cinks), amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu ar augstu slāpekļa saturu (N pārsniedz 28 %), vienkāršu mēslošanas līdzekļu (tikai viena primārā barības viela) un kombinēto minerālmēslu (vairāk par vienu primāro barības vielu) definīcijas.

(20)

Attiecīgo ražojumu ražo no amonjaka (NH3) un slāpekļskābes (HNO3), kuru savienojums rada amonija nitrātu (NH4NO3, turpmāk “AN”). N saturs attiecīgajā ražojumā pārsniedz 28 % no svara (parasti tas ir starp 33 % un 34 %). Attiecība starp AN un N saturu, kas ir atkarīga no elementu atomsvara, ir 2,86. Tāpēc, tā kā attiecīgā ražojuma N saturs pārsniedz 28 % no svara, tā AN saturs automātiski pārsniedz 80 % no svara (parasti tas ir starp 94 % un 97 %) (8). Kā minēts 17. apsvērumā, attiecīgais ražojums satur arī papildvielas un/vai barības vielas, kuru kopējais saturs nekad nevar pārsniegt 20 % no svara, ņemot vērā to, ka vismaz 80 % no attiecīgā ražojuma sastāva ir AN.

(21)

Divi galvenie parametri, kas raksturo attiecīgā ražojuma ķīmisko sastāvu, ir tas, kā izteikts N saturs, un kopējais N un AN satura līmenis. N ir izteikts kā nitrātu slāpeklis (nitrāta jons NO3-) un amonija slāpeklis (amonjaka jons NH4+), un attiecība starp tiem ir 1:1. N saturs vienmēr pārsniedz 28 % no svara, un tāpēc, kā minēts iepriekš, AN līmenis vienmēr pārsniedz 80 % no svara.

(22)

Attiecībā uz jaunajiem ražojumu veidiem, kas minēti pieprasījumā, konstatēja, ka tie arī ir ražoti no amonjaka un slāpekļskābes, to N saturs pārsniedz 28 % no svara, un tādējādi AN saturs pārsniedz 80 % no svara. Bez AN šie jaunie ražojumu veidi var saturēt arī papildvielas un/vai barības vielas. Šajos ražojumos N bija izteikts kā nitrātu slāpeklis un amonija slāpeklis, un attiecība starp tiem bija aptuveni 1:1.

(23)

Tomēr jaunie ražojuma veidi, kas minēti pieprasījumā, tika pakļauti papildu apstrādei, kuras mērķis bija pievienot primārās barības vielas (9), izņemot N, proti, P un/vai K, kuru klātbūtne pārveidoja ražojumu par kombinēto mēslošanas līdzekli (10). Šos kombinētos mēslošanas līdzekļus varēja iegūt ķīmiski vai sajaucot. Neskatoties uz šo primāro barības vielu pievienošanu un izmantoto pārveidošanas veidu (ķīmisko vai sajaukšanu), konstatēja, ka šis process neietekmē nevienu no galvenajām sastāvā esošā AN ķīmiskajām īpašībām, tas ir, N saturu un kopējo N un AN līmeni, kas pārsniedza attiecīgi 28 % un 80 % no svara.

(24)

Jo īpaši attiecībā uz kopējo N un AN līmeni bija jānošķir kombinētie mēslošanas līdzekļi, kas iegūti ķīmiski un kas iegūti sajaucot. Pirmajā gadījumā konstatēja, ka maksimālais P un/vai K saturs 5 %, kā norādīts pieprasījumā, ir ķīmiski aizvietojams ar AN saturu, kas pārsniedz 80 % (mēslošanas līdzekļos, kuros AN pārsniedz 80 %, P un/vai K satura lielākais intervāls mainās starp 7,4 % un 12 % no svara atkarībā no izmantotā komponenta – ja izmanto amonija polifosfātu – 7,4 %, diamonija fosfātu – 9,2 %, monoamonija fosfātu – 10,4 % un kālija hlorīdu – 12 %). Mehānisko maisījumu gadījumā konstatēja, ka gala ražojums sastāv no attiecīgā ražojuma granulām vai mikrogranulām, kas samaisītas ar P un/vai K barības vielas saturošām granulām vai mikrogranulām, nodrošinot to, ka vismaz 80 % no mēslošanas līdzekļa kopējā svara ir AN.

(25)

Attiecībā uz fizikālajām īpašībām konstatēja, ka tās ir cieši saistītas ar agronomiskajiem parametriem, un tādēļ tās var pētīt saistībā ar tiem. Vispār mēslošanas līdzekļa agronomiskās īpašības galvenokārt ir atkarīgas no primāro barības vielu (11) satura, to ķīmiskās formulas un to daudzuma no svara. Balstoties uz šiem trim kritērijiem, konstatēja, ka gan attiecīgajam ražojumam, gan pieprasījumā minētajiem jaunajiem ražojuma veidiem ir vienādas agronomiskās īpašības attiecībā uz to N un AN saturu. N saturs, kas bija vienāds abām ražojumu kategorijām, bija atbilstošs kultūraugu vajadzībai pēc N gan īstermiņā, gan vidējā vai ilgtermiņā. Tiešām, daļu no N, kas bija izteikts kā nitrātu slāpeklis, augi varēja ātri absorbēt, taču daļai, kas izteikta kā amonija slāpeklis, pirms uzsūkšanās bija jāveic papildu apstrāde (fermentācija, izmantojot augsnes baktērijas). Turklāt 28 % robežlielums izrādījās nozīmīgs, lai apmierinātu augu specifiskās vajadzības pēc N, kā tas Kopienas līmenī atzīts ar mēslošanas līdzekļu regulu, kuras 25. pantā noteikts, ka amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus ar augstu slāpekļa saturu par tādiem var definēt tikai tad, ja to N saturs pārsniedz 28 % no svara. Tāpēc augu specifisko vajadzību pēc N tikpat labi var nodrošināt gan attiecīgais ražojums, gan pieprasījumā minētie jaunie ražojumu veidi, neskatoties uz to, ka pēdējie minētie papildus N satur arī citas primārās barības vielas, proti, P un/vai K, kas nevājina N agronomiskās īpašības.

(26)

Visbeidzot, attiecībā uz galapatēriņu neviena persona neapstrīdēja – ja tika sasniegts nepieciešamais AN līmenis, gan attiecīgo ražojumu, gan pieprasījumā minētos jaunos ražojumu veidus lauksaimnieki IL lietoja vienām un tām pašām vajadzībām. Šo secinājumu apstiprināja tirgus pētījums, kurā noskaidroja, ka gandrīz visi lauksaimnieki, kas piedalījās pētījumā, attiecīgā ražojuma vieta ir izvēlējušies jaunos ražojuma veidus, jo tie ir lētāki. Šo faktu apstiprināja arī importētājs.

(27)

Turklāt informācijas avoti atsaucās uz šiem jaunajiem ražojuma veidiem kā AN vai NP/NK/NPK. Šie pierādījumi apstiprināja secinājumu, ka piegādātāja tirgus stratēģija (eksportējošā ražotāja un importētāja) un patērētāja uztvere koncentrējās uz kopēju priekšstatu – ka attiecīgais ražojums un jaunie ražojuma veidi apmierina vienas un tās pašas vajadzības.

(28)

Tāpēc secināja, ka no ķīmiskā un fizikālā/agronomiskā viedokļa pieprasījumā minētos jaunos ražojuma veidus nevar uzskatīt par attiecīgo ražojumu, ņemot vērā citu primāro barības vielu, izņemot N, klātbūtni – proti, P un/vai K klātbūtni. Tomēr attiecīgais ražojums un pieprasījumā minētie jaunie ražojuma veidi ir identiski attiecībā uz to AN saturu, ja vien tas pārsniedz 80 % no svara, papildvielām un barības vielām, ko tie var saturēt, kā arī attiecībā uz galvenajiem galapatēriņa veidiem. Tāpēc pieprasījumā minēto jauno ražojuma veidu AN sastāvs, papildvielas un barības vielas arī ir jāuzskata par attiecīgo ražojumu.

(29)

Pārbaudīja arī to, vai ir jauni ražojuma veidi, izņemot pieprasījumā minētos, kuriem ir vai varētu būt tādas pašas būtiskākās ķīmiskās un fizikālās īpašības un galapatēriņa veidi kā attiecīgajam ražojumam un kuriem tāpēc jāpiemēro tādi paši noteikumi kā attiecīgajam ražojumam.

(30)

Kā minēts iepriekš, tās attiecīgajam ražojumam raksturīgās galvenās ķīmiskās īpašības, kas nosaka agronomiskos parametrus, ir N saturs un kopējais N un AN līmenis. Tādejādi izpētīja, vai citi mēslošanas līdzekļi satur vai var saturēt N, kas izteikts kā nitrātu slāpeklis un amonija slāpeklis, tādā daudzumā, kas pārsniedz 28 % no svara (un līdz ar to AN tādā daudzumā, kas pārsniedz 80 % no svara).

(31)

Identificēja šādus jaunus ražojuma veidus: 1) amonija sulfāta un amonija nitrāta dubultsāļi un maisījumi (pašreiz klasificēti ar KN kodu 3102 29 00), 2) kalcija nitrāta un amonija nitrāta dubultsāļi un maisījumi (pašreiz klasificēti ar KN kodu 3102 60 00), 3) magnija jauktie sāļi un amonija nitrāta dubultsāļi un maisījumi (pašreiz klasificēti ar KN kodu 3102 90 00) un 4) NPK, NP un NK mēslošanas līdzekļi, kuru P, K vai PK saturs pārsniedz pieprasījumā noteikto (5 %), bet ne robežvērtību, kas ķīmiski ir iespējama, N saturam pārsniedzot 28 % (skatīt 24. apsvērumu). Šis saraksts nav pilnīgs.

(32)

Attiecībā uz galapatēriņa veidiem konstatēja, ka ķīmiskā struktūra un agronomiskās īpašības ir tādas, lai jaunos ražojuma veidus padarītu piemērotus lietošanai tādā pašā nolūkā kā attiecīgo ražojumu, ja vien to N saturs bija pietiekams, proti, pārsniedza 28 % no svara (un tādējādi AN pārsniedza 80 % no svara).

(33)

Tāpēc secināja, ka attiecīgais ražojums un jaunie ražojuma veidi, kas nav minēti pieprasījumā, ir identiski attiecībā uz to AN saturu, ja vien tas pārsniedz 80 % no svara, papildvielām un barības vielām, ko tie var saturēt, kā arī attiecībā uz galvenajiem galapatēriņa veidiem. Tāpēc pieprasījumā neminēto jauno ražojumu AN saturs un papildvielas un barības vielas arī ir jāuzskata par attiecīgo ražojumu.

(34)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nebija attaisnojama to mēslošanas līdzekļu iekļaušana, kas pieprasījumā netika atzīmēti kā problemātiski. Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka izmeklēšanas mērķis bija iekļaut jaunus ražojumu veidus, kurus varētu uzskatīt par attiecīgo ražojumu, jo tiem būtībā ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pazīmes un pamatpielietojums. Tāpēc paziņojumā par sākšanu atsaucās uz “jauniem ražojumu veidiem” bez papildu detaļām attiecībā uz to ķīmisko sastāvu, lai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, pārbaudītu, vai un kādi jaunu ražojumu veidi jāiekļauj. Tāpēc tika nolemts, ka visu veidu mēslošanas līdzekļi, kuros ir iekļauts attiecīgais ražojums, un to tarifikācija varētu tikt izmeklēta un iekļauta šajā regulā. Šā iemesla dēļ pieprasījums bija jānoraida.

(35)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos konstatējumus, secina, ka visi jaunie ražojuma veidi jāuzskata par attiecīgo ražojumu tikai attiecībā uz to AN saturu – ja vien tas pārsniedz 80 % no svara – kopā ar papildvielām un barības vielām, bet ne attiecībā uz primāro barības vielu P un K saturu. Tāpēc, lai piemērotu pašreizējos pasākumus tikai attiecībā uz attiecīgo ražojumu, kas iekļauts visos jaunajos ražojuma veidos, attaisnota šķiet proporcionāla pašreizējo pasākumu piemērošana.

(36)

Saistībā ar šo uzskata, ka, importējot amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus (12), kuru slāpekļa saturs pārsniedz 28 % no svara, pašreizējie pasākumi ir jāpiemēro proporcionāli to AN un citu papildvielu un barības vielu saturam. Lai vienkāršotu muitas procedūras un piemērotu atbilstošas maksājumu likmes, kas atbilstu attiecīgā ražojuma daudzumam, kas iekļauts mēslošanas līdzekļos, noteica četras nodokļu likmes – katru atbilstošu savai mēslošanas līdzekļu grupai: pirmā – P un/vai K saturs nepārsniedz 3 % no svara, otrā – P un/vai K saturs ir 3 % no svara vai lielāks, bet nepārsniedz 6 % no svara, trešā – P un/vai K ir 6 % no svara vai lielāks, bet nepārsniedz 9 % no svara, un ceturtā – P un/vai K saturs ir 9 % no svara vai vairāk, bet nepārsniedz 12 % no svara.

(37)

Nobeigumā secināja, ka attiecīgā ražojuma apraksts, kas izklāstīts sākotnējo regulu rezolutīvajā daļā, ir jāprecizē: vārdu savienojums “amonija nitrāts” ir jāaizstāj ar tekstu “cieti mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no svara”, tā apliecinot, ka dažiem mēslošanas līdzekļiem AN saturs pārsniedz 80 % no svara un N saturs, izteikts kā nitrātu slāpeklis un amonija slāpeklis pārsniedz 28 % no svara, lai izvairītos no attiecīgā ražojuma un tā galvenās sastāvdaļas (AN) jaukšanas.

(38)

Vairākas ieinteresētās personas iebilda pret pašreizējo pasākumu paplašināšanu attiecībā uz citiem ražojumiem, kas nav attiecīgie ražojumi. Jāatgādina, ka iepriekš minētie secinājumi neparedz pašreizējo pasākumu paplašināšanu kā tādu attiecībā uz jauniem ražojumu veidiem, bet gan tikai to proporcionālu piemērošanu attiecīgajam ražojumam, kas iekļauts jaunajos ražojumu veidos,

1)

Regulas (EK) Nr. 658/2002 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu cietiem mēslošanas līdzekļiem, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no svara un kuru izcelsme ir Krievijā, ja tie klasificēti ar KN kodiem 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 91.”.

2)

Regulas (EK) Nr. 132/2001 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu cietiem mēslošanas līdzekļiem, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no svara un kuru izcelsme ir Ukrainā, ja tie klasificēti ar KN kodiem 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 91.”.

3)

Regulas (EK) Nr. 658/2002 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmi nosaka kā euro izteiktu summu par vienu tonnu, kā norādīts turpmāk:

4)

Regulas (EK) Nr. 132/2001 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmi nosaka kā euro izteiktu summu par vienu tonnu, kā norādīts turpmāk: