21996A0312(01)

Konvencija

par Alpu aizsardzību (Alpu konvencija)

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

un

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENA,

APZINOTIES, ka Alpi ir viena no lielākajām vienlaidu neskartajām dabas teritorijām Eiropā, kas, pateicoties tās unikālajiem un daudzveidīgajiem dabiskajiem biotopiem, kultūrai un vēsturei, veido ekonomisku, kultūras un rekreatīvu dzīves vidi pašā Eiropas sirdī, kurā ir daudzas tautas un valstis,

ATZĪSTOT, ka Alpi veido dzīves un ekonomisko vidi pamatiedzīvotājiem un ir arī īpaši svarīgi reģioniem ārpus Alpiem, piemēram, kā svarīgu transporta ceļu vieta,

ATZĪSTOT, ka Alpi veido svarīgu biotopu un ir pēdējais patvērums daudzām apdraudētām augu un dzīvnieku sugām,

APZINOTIES, ka pastāv būtiskas atšķirības starp valstu tiesību sistēmām, dabas apstākļiem, iedzīvotāju skaita izplatību, lauksaimniecību un mežsaimniecību, ekonomikas stāvokli un attīstību, satiksmes intensitāti un tūrisma veidu un intensitāti,

APZINOTIES, ka pieaugošā cilvēka radītā ietekme aizvien vairāk apdraud Alpu reģionu un tā ekoloģiskās funkcijas un ka šis kaitējums ir vai nu nelabojams, vai izlabojams tikai ar lielām pūlēm, ar ievērojamiem izdevumiem un, kā parasti, ilgākā laika posmā,

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka pastāv nepieciešamība ekonomiskās intereses saskaņot ar ekoloģiskām prasībām,

IEVĒROJOT 1989. gada 9. līdz 11. oktobrī Berhtesgādenē notikušās pirmās vides ministru Alpu konferences rezultātus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma

1. Konvencija attiecas uz Alpu reģionu, kā aprakstīts un attēlots pielikumā.

2. Katra Līgumslēdzēja puse, deponējot tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu vai jebkurā citā laikā iesniedzot deklarāciju depozitārijam – Austrijas Republikai, var paplašināt šīs konvencijas darbības jomu, piemērojot to valsts teritorijas papildu daļām, ar nosacījumu, ka tas ir vajadzīgs, lai īstenotu konvencijas noteikumus.

3. Deklarācijas, kas sastādītas saskaņā ar 2. punktu, attiecībā uz tajās norādītām valsts teritorijām var atsaukt, par to paziņojot depozitārijam. Atsaukums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko sešu mēnešu laika posma beigām pēc dienas, kurā depozitārijs saņēmis šādu paziņojumu.

2. pants

Vispārīgi pienākumi

1. Līgumslēdzējas puses īsteno vispārēju politiku, lai saglabātu un aizsargātu Alpus, piemērojot profilakses principus, liekot maksāt piesārņotājam (princips "piesārņotājs maksā") un īstenojot sadarbību pēc rūpīgas visu Alpu valstu, to Alpu reģionu un Eiropas Ekonomikas kopienas interešu apsvēršanas, kā arī apdomīgi un ilgtspējīgi izmantojot resursus. Pārrobežu sadarbība Alpu reģionā jāpastiprina un jāpaplašina gan teritorijas, gan attiecīgo jautājumu skaita ziņā.

2. Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, Līgumslēdzējas puses veic attiecīgus pasākumus, jo īpaši šādās jomās:

a) iedzīvotāji un kultūra – mērķis ir respektēt, saglabāt un veicināt pamatiedzīvotāju kultūras un sociālo neatkarību un nodrošināt tiem dzīves līmeņa pamatu – jo īpaši videi draudzīgu dzīves vidi un ekonomisko attīstību, kā arī sekmēt Alpu un ārpus Alpu iedzīvotāju savstarpēju sapratni un sadarbību;

b) teritoriālplānojums – mērķis ir nodrošināt ekonomisku un racionālu zemes izmantošanu un stabilu, harmonisku visa reģiona attīstību, īpašu uzmanību pievēršot dabas katastrofām, izvairoties no dabisko biotopu nepietiekamas un pārmērīgas izmantošanas, saglabājot vai atjaunojot tos, pamatīgi precizējot un novērtējot zemes izmantošanas prasības, apdomātu integrālplānojumu un veikto pasākumu saskaņošanu;

c) gaisa piesārņojuma novēršana – mērķis ir Alpu reģionā krasi samazināt piesārņotāju emisijas un piesārņojuma problēmas, tai skaitā samazināt kaitīgo vielu ieplūdi no vietām, kas ir ārpus reģiona, līdz līmenim, kas nav kaitīgs cilvēkam, dzīvniekiem un augiem;

d) augsnes aizsardzība – mērķis ir kvantitatīvi un kvalitatīvi samazināt augsnes postījumu, jo īpaši pielietojot lauksaimniecības un mežsaimniecības metodes, kas nekaitē augsnei, minimāli ietekmējot augsni un zemi, kontrolēt eroziju un augsnes blīvējuma ierobežošanu;

e) ūdens resursu apsaimniekošana – mērķis ir saglabāt vai atjaunot veselīgas ūdenssistēmas, jo īpaši saglabājot ezerus un upes nepiesārņotas, pielietojot dabisku hidrotehniku un izmantojot ūdens spēku, kas vienādā mērā kalpo gan pamatiedzīvotāju, gan vides interesēm;

f) dabas un lauku ainavas saglabāšana – mērķis ir aizsargāt, saglabāt un, ja nepieciešams, atjaunot dabisko vidi un lauku ainavu, lai ekosistēmas varētu funkcionēt, lai dzīvnieku un augu sugas, tai skaitā to biotopi, būtu aizsargāti, dabas reģenerācijas spējas un ilgstoša produktivitāte būtu saglabāta un dabas un lauku ainavas kopumā daudzveidība, vienreizīgums un skaistums būtu ilgstoši saglabāts;

g) lauksaimniecība kalnos – mērķis ir sabiedrības interesēs saglabāt zemes apsaimniekošanu, ko tradicionāli apstrādājis cilvēks, un saglabāt un attīstīt lauksaimniecības sistēmu, kas atbilst vietējiem apstākļiem un ir saderīga videi, ņemot vērā mazāk labvēlīgos saimnieciskos nosacījumus;

h) kalnu meži – mērķis ir saglabāt, pastiprināt un atjaunot mežu lomu – jo īpaši to aizsarglomu, uzlabojot meža ekosistēmu pretestību, galvenokārt pielietojot dabiskas mežsaimniecības metodes un nepieļaujot tādu izmantošanu, kas kaitē mežiem, ņemot vērā mazāk labvēlīgos saimnieciskos nosacījumu Alpu reģionā;

i) tūrisms un atpūta – mērķis ir, ierobežojot videi kaitīgas darbības, saskaņot tūrismu un atpūtu ar ekoloģiskām un sociālām prasībām, jo īpaši nodalot atpūtas teritorijas;

j) transports – mērķis ir samazināt satiksmes starp Alpiem un cauri Alpiem apjomu un bīstamību līdz līmenim, kas nav kaitīgs cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem un to biotopiem, pārceļot vairāk satiksmes, īpaši preču pārvadāšanu, uz dzelzceļiem, jo īpaši izveidojot atbilstošu infrastruktūru un pamudinoši atbilstot tirgus principiem, nediskriminējot pilsonības dēļ;

k) enerģētika – mērķis ir ieviest enerģijas ražošanas, sadales un izmantošanas metodes, kas saudzē lauku vidi un ir saderīgas videi, un veicināt energotaupības pasākumus;

l) atkritumu apsaimniekošana – mērķis ir izstrādāt atkritumu savākšanas, izmantošanas un apglabāšanas sistēmu, kas atbilst īpašajām Alpu reģiona topogrāfiskajām, ģeoloģiskajām un klimatiskajām prasībām, īpašu uzmanību pievēršot atkritumu samazināšanai.

3. Līgumslēdzējas puses vienojas par protokoliem, kuros ir noteiktas detaļas šīs konvencijas īstenošanai.

3. pants

Izpēte un sistemātiska uzraudzība

2. pantā noteiktajās jomās Līgumslēdzējas puses vienojas:

a) sadarboties, veicot zinātniskās izpētes pasākumus un zinātniskos novērtējumus;

b) izstrādāt kopīgas vai papildu sistemātiskas uzraudzības programmas;

c) saskaņot izpētes, uzraudzības un ar šīm jomām saistīto datu apkopošanas darbības.

4. pants

Juridiska, zinātniska, ekonomiska un tehniska sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses veicina un sekmē juridiskas, zinātniskas, ekonomiskas un tehniskas informācijas apmaiņu, kas attiecas uz šo konvenciju.

2. Līgumslēdzējas puses informē cita citu par plānotiem juridiskiem vai ekonomiskiem pasākumiem, kas varētu īpaši ietekmēt Alpu reģionu un tā daļas, lai vislielākā mērā ņemtu vērā pārrobežu un reģionālās prasības.

3. Līgumslēdzējas puses sadarbojas ar starptautiskām valsts un nevalstiskām organizācijām, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu efektīvu konvencijas un protokolu īstenošanu, kuru Līgumslēdzējas puses tās ir.

4. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka sabiedrība atbilstošā veidā tiek regulāri informēta par izpētes, uzraudzības un veiktās rīcības rezultātiem.

5. Līgumslēdzēju pušu saistībām saskaņā ar šo konvenciju attiecībā uz informācijas sniegšanu jāatbilst valsts tiesību aktiem par konfidencialitāti. Pret informāciju, kas noteikta kā konfidenciāla, jāizturas atbilstoši.

5. pants

Līgumslēdzēju pušu konference

1. Rīko regulāras Līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmes, lai apspriestu Līgumslēdzēju pušu kopīgās intereses un sadarbību.

Pirmo Alpu konferenci sasauc pēc nolīguma noteiktā Līgumslēdzēja puse vēlākais gadu pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā.

2. Pēc tam Līgumslēdzēja puse, kas vada konferenci, parasti sasauc konferences kārtējās sanāksmes reizi divos gados. Vadība un atrašanās vieta mainās pēc katras konferences kārtējās sanāksmes. Tās abas nosaka Alpu konference.

3. Līgumslēdzēja puse, kas vada konferenci, iesniedz konferences sanāksmes darba kārtību. Visām Līgumslēdzējām pusēm ir tiesības dienas kārtībā iekļaut citus punktus.

4. Līgumslēdzējas puses nodod konferencei informāciju par veiktajiem pasākumiem konvencijas un tās protokolu īstenošanai, kuru Līgumslēdzējas puses tās ir, kas atbilst valsts tiesību aktiem par konfidencialitāti.

5. Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras, Eiropas Padome un visas Eiropas valstis var piedalīties konferences sanāksmēs kā novērotāji. Tas pats attiecas uz Alpu teritoriālo iestāžu pārrobežu asociācijām. Turklāt kā novērotājiem konferencē var ļaut piedalīties attiecīgām starptautiskām nevalstiskām organizācijām.

6. Konferences ārkārtas sanāksmes sasauc ar vienprātīgu lēmumu vai tad, ja starp divām kārtējām sanāksmēm viena trešdaļa no Līgumslēdzējām pusēm ir iesniegusi rakstveida pieteikumu prezidējošajai Līgumslēdzējai pusei.

6. pants

Konferences funkcijas

Konferences sanāksmēs izskata konvencijas un protokolu līdz ar pielikumiem īstenošanu, un jo īpaši sanāksmēs veic šādas funkcijas:

a) pieņem konvencijas grozījumus saskaņā ar 10. pantā noteikto procedūru;

b) pieņem protokolus un to pielikumus, un protokolu un pielikumu grozījumus saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru;

c) pieņem savu reglamentu;

d) pieņem vajadzīgos finanšu lēmumus;

e) apstiprina darba grupu izveidi, kas vajadzīgas konvencijas īstenošanai;

f) ņem vērā zinātniskas informācijas novērtējumus;

g) nolemj par pasākumiem vai iesaka tos, lai sasniegtu 3. un 4. pantā noteiktos mērķus, nosaka veidu, tematu un datumu iesniedzamai informācijai, kas jāiesniedz saskaņā ar 5. panta 4. punktu, un ievēro šo informāciju līdz ar darba grupu iesniegtajiem ziņojumiem;

h) atbild par sekretariāta pamatfunkciju pildīšanu.

7. pants

Lēmumu pieņemšana konferencē

1. Konference pieņem lēmumus vienprātīgi, ja vien zemāk nav noteikts citādi. Ja visas pūles panākt vienprātību attiecībā uz 6. panta c), f) un g) apakšpunktā minētajām funkcijām ir neveiksmīgas un priekšsēdētājs šo faktu konstatē īpaši, lēmumu pieņem ar sanāksmē balsojošo klātesošo Līgumslēdzēju pušu trīs ceturtdaļu vairākumu.

2. Katrai Līgumslēdzējai pusei ir viena balss konferencē. Eiropas Kopiena savas kompetences jomā īsteno savas balsstiesības ar balsu skaitu, kas atbilst tās dalībvalstu skaitam, kuras ir šīs konvencijas Līgumslēdzējas puses; Eiropas Ekonomikas kopiena nedrīkst īstenot savas balsstiesības, ja dalībvalstis īsteno savas.

8. pants

Pastāvīgā komiteja

1. Konferences pastāvīgo komiteju, ko veido Līgumslēdzēju pušu delegācijas, izveido kā izpildinstitūciju.

2. Parakstītājām valstīm, kas vēl nav ratificējušas konvenciju, pastāvīgās komitejas sanāksmēs ir novērotāja statuss. Turklāt ikvienai Alpu valstij, kas vēl nav parakstījusi šo konvenciju, var piešķirt šādu statusu pēc pieprasījuma.

3. Pastāvīgā komiteja apstiprina savu reglamentu.

4. Turklāt pastāvīgā komiteja lemj par procedūrām valsts un/vai nevalstisko organizāciju pārstāvju dalībai tās sanāksmēs.

5. Konferences prezidējošā Līgumslēdzēja puse ieceļ pastāvīgās komitejas priekšsēdētāju.

6. Pastāvīgā komiteja jo īpaši veic šādas funkcijas:

a) analizē Līgumslēdzēju pušu iesniegto informāciju saskaņā ar 5. panta 4. punktu un ziņo Alpu konferencei;

b) apkopo un novērtē dokumentus attiecībā uz konvencijas un protokolu līdz ar pielikumu īstenošanu un iesniedz tos izskatīšanai konferencē saskaņā ar 6. pantu;

c) informē Alpu konferenci par konferences lēmumu īstenošanu;

d) sagatavo konferences sanāksmju programmas un var ierosināt punktus dienas kārtībai, kā arī citus pasākumus, kas attiecas uz konvencijas un tās protokolu īstenošanu;

e) izveido darba grupas, lai izstrādātu protokolus un ieteikumus saskaņā ar 6. panta e) apakšpunktu un koordinētu to darbību;

f) izskata un saskaņo protokolu projektu saturu, ņemot vērā atbilstošu vispārējo viedokli, un nodod tos konferencei;

g) iesaka pasākumus un priekšlikumus konferencei, lai sasniegtu konvencijā un tās protokolos iekļautos mērķus.

7. Pastāvīgā komiteja pieņem lēmumus saskaņā ar 7. pantā noteiktajiem noteikumiem.

9. pants

Sekretariāts

Konference var vienprātīgi izlemt izveidot pastāvīgo sekretariātu.

10. pants

Konvencijas grozījumi

Visas Līgumslēdzējas puses var iesniegt priekšlikumus par šīs konvencijas grozījumiem konferences prezidējošajai Līgumslēdzējai pusei. Konferences prezidējošā Līgumslēdzēja puse iepazīstina Līgumslēdzējas puses un parakstītājas valstis ar šādiem priekšlikumiem vismaz sešus mēnešus pirms konferences sanāksmes, kurā tie jāizskata. Konvencijas grozījumi stājas spēka saskaņā ar 12. panta 2., 3., un 4. punktu.

11. pants

Protokoli un to grozījumi

1. Konferences prezidējošā Līgumslēdzēja puse iepazīstina Līgumslēdzējas puses un parakstītājas valstis par protokolu projektu 2. panta 3. punkta nozīmē vismaz sešus mēnešus pirms konferences sanāksmes, kurā tas jāizskata.

2. Konferences pieņemtos protokolus paraksta konferences sanāksmē vai pēc tās depozitārijā. Tos piemēro Līgumslēdzējām pusēm, kas ir tos ratificējušas, pieņēmušas un apstiprinājušas. Lai protokols varētu stāties spēkā, ir nepieciešamas vismaz trīs ratifikācijas, apstiprināšanas un pieņemšanas. Attiecīgos dokumentus deponē depozitārijā – Austrijas Republikā.

3. Ja vien protokolā nav paredzēts citādi, protokola stāšanos spēkā un denonsēšanu nosaka 10., 13. un 14. pants.

4. Ja protokols jāgroza, piemēro 1. līdz 3. punktu mutatis mutandis.

12. pants

Parakstīšana un ratificēšana

1. Šo konvenciju var parakstīt no 1991. gada 7. novembra Austrijas Republikā kā depozitārijā.

2. Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus iesniedz depozitārijam.

3. Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad trīs valstis ir izteikušas piekrišanu pievienoties konvencijai saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.

4. Ja kāda no parakstītājām valstīm vēlāk izsaka piekrišanu pievienoties konvencijai saskaņā ar 2. punkta noteikumiem, konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas dienas.

13. pants

Denonsēšana

1. Katra Līgumslēdzēja puse jebkurā laikā var denonsēt šo konvenciju ar depozitārijam adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko sešu mēnešu laika posma beigām pēc dienas, kurā depozitārijs saņēmis paziņojumu.

14. pants

Paziņojumi

Depozitārijs paziņo katrai Līgumslēdzējai pusei un parakstītājai valstij par:

a) katru parakstīšanu;

b) ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu deponēšanu;

c) ikvienu dienu, kad šī konvencija stājas spēkā saskaņā ar 12. pantu;

d) ikvienu deklarāciju, kas pieņemta saskaņā ar 1. panta 2. un 3. punktu;

e) ikvienu paziņojumu, kas pieņemts saskaņā ar 13. pantu, un dienu, kad denonsēšana stājas spēkā.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, turklāt esot attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo konvenciju.

Teksts sastādīts Zalcburgā 1991. gada 7. novembrī franču, itāļu, slovēņu un vācu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz saistošiem; oriģināltekstu deponē Austrijas Valsts arhīvā. Depozitārijs nosūta apliecinātu kopiju katrai parakstītājai valstij.

--------------------------------------------------