(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 119/97 (2) Padome konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) gredzenveida stiprinājuma mehānismu (“RBM”) importam noteica 32,5–39,4 % galīgo antidempinga maksājumu un Malaizijas izcelsmes importam – 10,5 % galīgo antidempinga maksājumu. Minētās maksājuma likmes bija piemērojamas visiem RBM, izņemot tos, kuriem ir 17 vai 23 gredzeni, savukārt uz RBM, kuriem ir 17 un 23 gredzeni, attiecās maksājums, kas ir vienāds ar starpību starp minimālo importa cenu (“MIC”) (MIC – 325 EUR/tūkst. gab.) un cenu ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms muitošanas, ja pēdējā minētā cena ir zemāka par MIC.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 2100/2000 (3) pēc pretabsorbēšanas izmeklēšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 12. pantu, Padome palielināja iepriekš minētos maksājumus konkrētiem Ķīnas izcelsmes RBM, izņemot tos, kuriem ir 17 vai 23 gredzeni. Grozītie maksājumi, kas piemērojami šādam importam no ĶTR, bija no 51,2 % līdz 78,8 %.

(3)

Pēc pasākumu pretapiešanas izmeklēšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1208/2004 (4) galīgos antidempinga pasākumus attiecināja arī uz konkrētu no Vjetnamas nosūtītu RBM importu neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Vjetnamas izcelsme.

(4)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 2074/2004 (5) paplašināja ĶTR izcelsmes RBM importam noteiktos galīgos antidempinga pasākumus. Netika saņemts termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums attiecībā uz Malaizijai piemērojamajiem pasākumiem, kuru termiņš tādējādi beidzās 2002. gada janvārī.

(5)

Pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 33/2006 (6) galīgos antidempinga pasākumus attiecināja arī uz konkrētu no Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas (“Laosa”) nosūtītu RBM importu neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Laosas izcelsme.

(6)

Ar Regulu (EK) Nr. 818/2008 (7) un pretapiešanas izmeklēšanas rezultātā Padome paplašināja pasākumu tvērumu, attiecinot tos uz konkrētiem nedaudz pārveidotiem RBM.

(7)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas konkrētu RBM importam noteiktie antidempinga maksājumi ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 157/2010 (8) 2010. gada februārī tika pagarināti uz pieciem gadiem un pēc vēl vienas termiņbeigu pārskatīšanas ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/703 (9) 2016. gada maijā tika pagarināti vēl uz pieciem gadiem (“spēkā esošie pasākumi”).

(8)

Pašlaik spēkā esošie antidempinga maksājumi ir 51,2 % vienam ražotājam eksportētājam un 78,8 % visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem.

(9)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (10), Komisija saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(10)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2021. gada 12. februārī iesniedza Savienības ražotājs Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv vairāk nekā 25 % no RBM kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(11)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2021. gada 11. maijā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes RBM importu un attiecināja to arī uz Vjetnamu un Laosas Tautas Demokrātisko Republiku. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (11) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(12)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodam no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos ražotājus Savienībā, zināmos ražotājus eksportētājus un ĶTR iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar termiņbeigu pārskatīšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(14)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka trim zināmajiem ražotājiem Savienībā, proti, IML Industria Meccanica Lombarda SRL, Koloman Handler Fémár Fémárugyár Magyarország Kft un Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH, jāsniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja arī citus Savienības ražotājus un apvienības, kas tos pārstāv, ja tādi ir, pieteikties un pieprasīt anketu. Neviens cits Savienības ražotājs vai apvienība, kas tos pārstāv, nepieteicās.

(17)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Neviens nesaistīts importētājs nesniedza pieprasīto informāciju. Tādējādi Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(18)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus, ja tādi ir, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(19)

ĶTR ražotāji eksportētāji nesniedza prasīto informāciju un/vai nepiekrita, ka tos iekļauj izlasē. Tādējādi Ķīnas ražotāji nesadarbojās, un konstatējumi par importu no ĶTR ir izdarīti, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(20)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“Ķīnas valdība” jeb “ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(21)

Komisija nosūtīja anketu ražotājiem Savienībā, nesaistītiem importētājiem un ražotājiem eksportētājiem. Procedūras sākšanas dienā šīs pašas anketas tika darītas pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (12).

(22)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no ražotājiem Savienībā: Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH un Koloman Handler Kft., divām personām, kas pieder pie vienas grupas ar vienu ražotni un tālāk kopā sauktas “Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH”, un M.L. Industria Meccanica Lombarda S.r.l.

(23)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi, ievērojot pamatregulas 16. pantu, tika veikti šajos uzņēmumos:

—

Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH, Oroszlany, Ungārija,

—

I.M.L. Industria Meccanica Lombarda S.r.l., Offanengo, Itālija.

(24)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kurš iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, konkrēti ĶTR izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismi, ko veido divas tērauda plāksnes vai stieples, uz kurām nostiprināti vismaz četri no tērauda stieples izgatavoti pusgredzeni un kuras satur kopā tērauda pārsegs. Tos var atvērt, atvelkot pusgredzenus vienu no otra vai izmantojot gredzenveida stiprinājuma mehānismam piestiprinātu nelielu tērauda mēlīti (“pārskatāmais ražojums”). Stājoties spēkā Regulai (ES) 2016/703, RBM tiek klasificēti ar KN kodu ex 8305 10 00 (Taric kodi 8305100011, 8305100013, 8305100019, 8305100021, 8305100023, 8305100029, 8305100034 un 8305100035).

(25)

RBM tiek izmantoti plašam lietojumu klāstam, piemēram, programmatūras rokasgrāmatu, katalogu un brošūru, tehnisko rokasgrāmatu, biroja mapju, kā arī prezentācijas un citu mapju, fotogrāfiju un pastmarku albumu ražošanai.

(26)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā tika pārdots daudz dažādu veidu RBM. Atšķirības starp šiem veidiem tika noteiktas pēc pamatnes platuma, mehānisma tipa, gredzenu skaita, atvēršanas sistēmas, nominālās papīra ietilpības, gredzenu diametra, gredzenu formas, garuma un gredzenu izvietojuma. Ņemot vērā to, ka visiem RBM veidiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, un to, ka zināmā diapazonā tie ir savstarpēji aizstājami, tika atzīts, ka šajā procedūrā visi RBM ir viens un tas pats ražojums. Par šo jautājumu piezīmes nav saņemtas.

(27)

Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi (13), liecina, ka visiem tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(28)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR turpinājās, tomēr daudz mazākos apjomos nekā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (t. i., no 2014. gada janvāra līdz 2014. gada decembrim). Comext (Eurostat) statistika liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā gredzenveida stiprinājuma mehānismu imports no ĶTR veidoja 0,7 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 2,3 % tirgus daļu iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(29)

Kā minēts 19. apsvērumā, ĶTR eksportētāji/ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja Ķīnas valdību, ka sadarbības trūkuma dēļ Komisija, lai izdarītu konstatējumus par Ķīnas Tautas Republiku, Komisija var piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā sakarā nesaņēma piezīmes vai pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(30)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, publiski pieejamiem datiem par diviem Turcijas uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību ar NACE 2. red. kodu 2599, pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, Turcijas Valsts statistikas biroja informāciju, Eurostat datubāzi Comext, Global Trade Atlas, ESAO tīmekļa vietni International Transport and Insurance Costs of Merchandise Trade (ITIC) un Pasaules Bankas tīmekļa vietni Doing Business.

(31)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(32)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pamatojošus pierādījumus attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem no ĶV un netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(33)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt vajadzīgs izvēlēties attiecīgu reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(34)

Komisija 2021. gada 20. oktobrī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, tādus kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija identificēja iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Turciju, kas varētu būt attiecīga reprezentatīvā valsts. Par pirmo paziņojumu Komisija saņēma vienu piezīmi no pieprasījuma iesniedzēja.

(35)

Komisija 2022. gada 7. februārī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Turciju. Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka normālās vērtības noteikšanai vajadzīgo PVA izmaksu un peļņas noteikšanai ir nodomājusi izmantot divus Turcijas uzņēmumus (D S C Otomotiv un Samet Kalip ve Madeni), kuri veic saimniecisko darbību ar NACE 2. red. kodu 2599, un ražo tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus, kurā ietilpst gredzenveida stiprinājuma mehānismi.

(36)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(37)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” tālāk tiek sauktas “PVA”).

(38)

Kā sīkāk skaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(39)

Nesenās izmeklēšanās, kas skāra tērauda nozari Ķīnas Tautas Republikā (14) (un tērauds ir gredzenveida stiprinājuma mehānismu galvenais ražošanas faktors), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šajā izmeklēšanā Komisija secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ir pareizi piemērot arī pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(40)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnas Tautas Republikā tiek īstenota būtiska valdības iejaukšanās un tādējādi tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (15). Jo īpaši, Komisija secināja, ka tērauda nozarē, kas ražo pārskatāmā ražošanai vajadzīgo galveno izejvielu, ne tikai lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē pieder Ķīnas valdībai (16), bet ka ĶV ir arī iespēja iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts pārstāvību (klātbūtni) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (17). Turklāt Komisija konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, ko ĶV ir atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (18). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, tādējādi radot kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad Ķīnas Tautas Republikā tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un tiek piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (19). Tādā pašā veidā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē tērauda nozarē (20), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā (21).

(41)

Pieprasījumā bija informācija par kropļojumiem tērauda nozarē, jo īpaši tajā bija atsauce uz nesenajiem konstatējumiem Eiropas Komisijas veiktajās antidempinga izmeklēšanās, kas apstiprināja kropļojumu pastāvēšanu tērauda nozarē. Pieprasījumā bija iekļauta arī informācija par kropļojumiem krāsaino metālu nozarē, jo īpaši attiecībā uz niķeli, kas ir svarīga pārskatāmā ražojuma ražošanai vajadzīga izejviela. Turklāt pieprasījumā bija atsauce uz Komisijas ziņojumu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā (22) (“Ziņojums”), kurā jo īpaši uzsvērti kropļojumus darba tirgū un finansējuma pieejamībā.

(42)

Komisija šajā izmeklēšanā pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to vidū Ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas aptver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu izpēti par dažādajiem kritērijiem, kuri ir būtiski, lai varētu apstiprināt, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(43)

Konkrēti tērauda nozarē, kas ražo pārskatāmā ražošanai vajadzīgo galveno izejvielu, uzņēmumi lielā mērā pieder Ķīnas valdībai. Daudzi lielākie tērauda ražotāji ir valsts īpašumā. Daži no tiem ir īpaši minēti “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Piemēram, Ķīnas valsts īpašumā esošais uzņēmums Shanxi Taiyuan Iron & Steel Co. Ltd. (“Tisco”) savā tīmekļa vietnē norādījis, ka ir “izcils dzelzs un tērauda milzis”, kas “izaudzis par ārkārtīgi lielu dzelzs un tērauda kompleksu, kurš ir integrēts dzelzs ieguves, dzelzs un tērauda ražošanas, pārstrādes, piegādes un tirdzniecības darījumdarbībā” (23). Baosteel ir vēl viens nozīmīgs Ķīnas valsts īpašumā esošs uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda izgatavošanu un ir daļa no nesen konsolidētā China Baowu Steel Group Co., Ltd. (iepriekš – Baosteel Group un Wuhan Iron & Steel) (24) .. Lai gan tiek lēsts, ka nomināli valsts un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir aptuveni vienāds, no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir VU (25). Vienlaikus, lai gan 10 lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās produkcijas izlaides, ĶV tajā pašā gadā izvirzīja mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (26). 2019. gada aprīlī ĶV šo nodomu pauda atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (27). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanu ar neefektīviem valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem (28).

(44)

Turklāt daudzi lielākie tērauda nozares ražotāji ir īpaši minēti “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Piemēram, Tisco savā tīmekļa vietnē norādījis, ka ir “izcils dzelzs un tērauda milzis”, kas “izaudzis par ārkārtīgi lielu dzelzs un tērauda kompleksu, kurš ir integrēts dzelzs ieguves, dzelzs un tērauda ražošanas, pārstrādes, piegādes un tirdzniecības darījumdarbībā” (29).

(45)

Tā kā RBM nozare ir ļoti sadrumstalota un lielākā daļa ražotāju ir VU, izmeklēšanā nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp valsts un privātā īpašumā esošiem RBM ražotājiem.

(46)

Tērauda – gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražošanas galvenās izejvielas – nozarē ir liels VU īpatsvars, tāpēc pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Kā izklāstīts tālāk 47.–53. apsvērumā, gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem arī RBM nozarē attiecas politikas uzraudzība un norādes.

(47)

Attiecībā uz ĶV spēju iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izmeklēšanā netika aplūkoti individuāli uzņēmumi, jo RBM nozare ir ļoti sadrumstalota un lielākā daļa ražotāju ir MVU.

(48)

Turklāt RBM nozarē tiek īstenota diskriminējoša politika, kura dod priekšroku iekšzemes ražotājiem vai citādi ietekmē tirgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(49)

Tērauda – RBM ražošanas galvenās izejvielas – ražošanas nozari ĶV atzīst par vadošo nozari (30). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda ražošanas nozarei veltītos dokumentos, kas izdoti valsts, reģionālā un municipālā līmenī, piemēram, “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “būtiska Ķīnas ekonomikas pamatnozare un valsts stūrakmens” (31). Tajā izvirzītie galvenie uzdevumi un mērķi aptver visus ražošanas nozares attīstības aspektus (32).

(50)

Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (33) ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo augstas kvalitātes tērauda izstrādājumu veidus (34). Plāns ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu ražojumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (35).

(51)

“Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā” (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (36) (“katalogs”) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta veicināmo nozaru sarakstā.

(52)

ĶV sniedz papildu norādījumus par nozares attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām, kas citustarp attiecas uz tirgus struktūru un pārstrukturēšanu, izejvielām, ieguldījumiem, jaudas likvidēšanu, ražojumu klāstu, pārvietošanu, modernizāciju u. c. Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus par praktiski visiem nozares attīstības un darbības aspektiem un kontrolē tos (37). Pašreizējā jaudas pārpalikuma problēma varētu būt pati uzskatāmākā ilustrācija ĶV politikas ietekmei un kropļojumiem, kas no tās izriet.

(53)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražošanas galvenās izejvielas, proti, tērauda un dzelzs, ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(54)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka iepriekš 40. apsvērumā minētā tērauda nozarē notiekošā bankrota un īpašuma tiesību diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē neietekmētu RBM ražotājus.

(55)

RBM nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts jau arī 40. apsvērumā. Šie kropļojumi skar nozari gan tieši (kad tiek ražoti RBM vai to galvenie izejresursi), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (38).

(56)

Šajā izmeklēšanā netika arī iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka RBM nozari neietekmē arī iepriekš 40. apsvērumā minētā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tādēļ būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(57)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka RBM ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. ĶTR ir viena no lielākajām tērauda – RBM ražošanas procesa galvenās izejvielas – ražotājām. Kad RBM ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un ko tie reģistrē pie izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(58)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot RBM iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, patiešām ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(59)

Kā norādīts 29. apsvērumā, ĶV nav sniegusi ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai šajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(60)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(61)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(62)

Kā skaidrots 34. un 35. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem attiecībā uz avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: pirmais paziņojums par ražošanas faktoriem tika publicēts 2021. gada 20. oktobrī (“pirmais paziņojums”), bet otrais paziņojums par ražošanas faktoriem – 2022. gada 7. februārī (“otrais paziņojums”). Paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un aplūkotas piezīmes, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka ir nodomājusi apsvērt Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti šajā lietā, ja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(63)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka Turcija un Taizeme ir valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, ir līdzīgs kā Ķīnas Tautas Republikai, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas klasificē pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”, un par kurām zināms, ka tajās tiek ražots pārskatāmais ražojums, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.

(64)

Par paziņojumu no pieprasījuma iesniedzēja tika saņemta viena piezīme. Pieprasījuma iesniedzējs piekrita, ka abas valstis ir klasificētas pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem. Tomēr pieprasījuma iesniedzējs atbildē uz pirmo paziņojumu norādīja, ka pārskatāmā ražojuma ražošanas un pārdošanas gadu desmitos Turcijā un Taizemē tam nav zināmi uzņēmumi, kas ražo gredzenveida stiprinājuma mehānismus. Bez tam pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ir sajaukta gredzenveida stiprinājumu, t. i., lejupējā ražojuma, un gredzenveida stiprinājuma mehānismu, t. i., stiprinājuma metāla daļas, ražošana. Attiecībā uzņēmumiem, ko Komisija atzinusi par ražotājiem Turcijā un Taizemē, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka visi 20. oktobra paziņojumā uzskaitītie uzņēmumi ir kancelejas preču uzņēmumi, kas ražo lejupējo ražojumu. Pieprasījuma iesniedzējs skaidroja, ka pārskatīšanas pieprasījumā tas izvēlējies Turciju tās lieluma un ekonomiskās attīstības dēļ, labi apzinādamies, ka Turcijā RBM ražoti netiek. Tāpēc, pamatojoties uz NACE 2. red. kodu 2599, tas ierosinājis uzņēmumus ar līdzīgām ražošanas metodēm, ražošanas faktoriem un izgatavošanas elementiem.

(65)

Visās valstīs, kurās ražo pārskatāmo ražojumu, ekonomiskās attīstības līmenis ir citāds nekā ĶTR, tāpēc Komisija norādīja, ka attiecīgas reprezentatīvās valsts noteikšanai, kas vajadzīga, lai piemērotu pamatregulas 2. panta 6.a punktu, izmantos tāda ražojuma ražošanu, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā ražojumu kategorijā, kurā pārskatāmais ražojums, proti, ar NACE 2. red. kodu 2599.

(66)

Attiecībā uz iepriekš minētajām aplūkotajām valstīm Komisija pārbaudīja, vai ir publiski pieejami dati, un jo īpaši publiski pieejami finanšu dati no ražotājiem, kas veic saimniecisko darbību ar NACE 2. red. vispārējās kategorijas kodu 2599.

(67)

Komisija bez tam pētīja publiski pieejamos finanšu datus par pieprasījuma iesniedzēja norādītajiem uzņēmumiem (NACE 2. red. kods 2599). Lai gan šie uzņēmumi neražo pārskatāmo ražojumu, izgatavošanas procesos tie izmanto līdzīgus ražošanas faktorus. Komisija konstatēja, ka tikai divi no sešiem apzinātajiem uzņēmumiem veic saimniecisko darbību ar NACE 2. red. kodu 2599, proti, D S C Otomotiv un Samet Kalip ve Madeni, abi – Turcijā. Komisija konstatēja, ka abi norādītie uzņēmumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija rentabli. Samērā augsto PVA un peļņas līmeni, kas iegūts, izmantojot abu uzņēmumu vidējo svērto vērtību, var izskaidrot ar to, ka abi šie uzņēmumi ir lielākie ražotāji attiecīgajās nozarēs. D S C Otomotiv apgādā automobiļu nozari, savukārt Samet Kalip ir nozīmīgs globālā tirgus dalībnieks mēbeļu piederumu ražošanas nozarē. Komisija nekādā ziņā nav guvusi informāciju, kas liecinātu, ka D S C Otomotiv un Samet Kalip PVA un peļņas līmenis nozarē, kurā tie darbojas, nebūtu samērīgs.

(68)

Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Turcijā. Importa datu analīze liecināja, ka imports no ĶTR vai kādas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (41) I pielikumā uzskaitītajām valstīm būtiski neietekmēja galveno ražošanas faktoru importu Turcijā, tāpēc Turciju varēja izmantot par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(69)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai, ir nodomājusi par attiecīgu reprezentatīvo valsti izmantot Turciju.

(70)

Ieinteresētās personas tika aicinātas nākt klajā ar piezīmēm par to, vai būtu atbilstoši izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Piezīmes netika saņemtas.

(71)

Iespējamo reprezentatīvo valstu un atbilstošu uzņēmumu ar publiski pieejamiem datiem sākotnējā izvēle neliedz Komisijai iespēju vēlāk papildināt vai uzlabot savu izvēli un veikto izpēti, tostarp ierosinot iespējamas jaunas reprezentatīvās valstis. Paziņojumu par ražošanas faktoriem mērķis patiešām ir aicināt ieinteresētās personas sniegt piezīmes par Komisijas dienestu sākotnējo izpēti un pamatotos gadījumos ierosināt alternatīvas Komisijas dienestiem tālākai izvērtēšanai. Paziņojumos ir iekļauts īpašs pielikums, lai sniegtu ieinteresētajām personām norādes, kā iesniegt informāciju par iespējamām papildu reprezentatīvajām valstīm un/vai uzņēmumiem atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam.

(72)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, tad nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(73)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(74)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(75)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja – lai noteiktu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, neizkropļotu izmaksu noteikšanai tā attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru, proti, izejvielu un blakusproduktu, izmantos Global Trade Atlas. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka un enerģijas izmaksu noteikšanai tā izmantos Turcijas Valsts statistikas biroja (42) informāciju.

(76)

Lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, Komisija aprēķinā ietvēra arī uz izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām attiecināmu summu. Lai noteiktu šo summu, tā izmantoja viena Savienības ražotāja, kas sadarbojās izmeklēšanā un šim nolūkam sniedza konkrētu informāciju (43), proti, Koloman Handler Kft (“KH”), finanšu datus. Šī metodika ir pienācīgi izskaidrota 3.3.5. iedaļā.

(77)

Visbeidzot, kā norādīts otrajā paziņojumā, PVA izmaksu un peļņas noteikšanai Komisija izmantoja finanšu datus no izraudzītajiem Turcijas uzņēmumiem, kas minēti 67. apsvērumā.

(78)

Ar abiem paziņojumiem par ražošanas faktoriem Komisija centās izveidot ražošanas faktoru un avotu sarakstu, ko paredzēts izmantot, lai izveidotu visu to izejresursu, kā materiālu, enerģijas un darbaspēku, sarakstu, kurus ražotāji Ķīnas Tautas Republikā izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Komisija nesaņēma piezīmes par ražošanas faktoru sarakstu.

(79)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji pārskatīšanas procedūrā nesadarbojās, tad Komisijai, lai noteiktu RBM ražošanā izmantotos ražošanas faktorus, bija jāpaļaujas uz Eiropas ražotāja KH informāciju. Pamatojoties uz datiem, kas sākotnējā izmeklēšanā tika savākti no Ķīnas uzņēmumiem, un informāciju, kas pieejama Ķīnas RBM ražotāju tīmekļa vietnēs, redzams, ka to ražošanas process un izmantotie materiāli ir līdzīgi KH norādītajiem.

(80)

Sadarbības trūkuma dēļ Komisijai par katru ražošanas faktoru nebija detalizētāk tarifu kodu kā harmonizētās sistēmas (“HS”) sešciparu kodi.

(81)

Ņemot vērā visu KH sniegto informāciju un to, ka par abiem paziņojumiem, kuri attiecas uz avotiem, kas tika izmantoti ražošanas faktoru normālās vērtības noteikšanai, netika saņemtas piezīmes, tika noteikti šādi ražošanas faktori un attiecīgā gadījumā – HS kodi.

RBM ražošanas faktori

(82)

Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, attiecībā uz katru izejvielu, ko RBM ražošanā bija izmantojis KH, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Komisija pārbaudīja norādītās pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantotās izejvielas un attiecīgo patēriņa attiecību. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Regulas (ES) 2015/755 (44) I pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Pēc šā importa izslēgšanas dati par importa statistiku joprojām bija pietiekami reprezentatīvi. Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 60. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ir ietekmējuši eksporta cenas.

(83)

Lai noteiktu līdz ražotāja rūpnīcas vārtiem piegādātu izejvielu cenu, kas būtu neizkropļota, Komisija piemēroja reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokli attiecīgā apmērā atkarībā no importēto apjomu izcelsmes valsts (45). Komisija pieskaitīja iekšzemes transporta izmaksas, kas aprēķinātas par kg, pamatojoties uz Pasaules Bankas ziņojumā Doing Busines (46) ietvertajiem kotējumiem attiecībā uz piegādēm līdz robežai pa Stambulas–Kapikules maršrutu.

(84)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji pārskatīšanas procedūrā nesadarbojās, tad Komisija, lai noteiktu RBM ražošanā iegūtos blakusproduktus, paļāvās uz KH informāciju. Uzņēmums ziņojis tikai par vienu blakusproduktu: alvotas dzelzs vai tērauda atgriezumiem un lūžņiem.

(85)

Iepriekš minētais ražojums Turcijā importēts netika, tāpēc Komisija meklēja alternatīvu atsauces vērtības avotu. Pamatojoties uz izvilkumu no GTA, Komisija noteica, ka aplūkojamā ražojuma lielākais eksportētājs pasaulē ir Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”). Pēc tam, pamatojoties uz ASV eksportu uz pārējām pasaules valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tika aprēķināta atsauces vērtība kā vidējā svērtā vienības eksporta cena pēc izkraušanas (CIF + ievedmuitas nodokļi valstīs, kas importē no ASV).

(86)

Darbaspēka izmaksu atsauces vērtības noteikšanai Komisija izmantoja publiski pieejamo Turcijas valsts statistiku, kas ietver darba devēju nodokļus un nodevas (47).

(87)

Komisija par aprēķinu pamatu izmantoja statistiku no Turkstat datu portāla, kur sniegta detalizēta informācija par darbaspēka stundas izmaksām dažādās tautsaimniecības nozarēs pa gadiem. Par atsauces vērtību Komisija izmantoja skaitlisko rādītāju, kas paziņots ar NACE 2. red. kodu C.25 “Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas”.

(88)

Elektroenerģijas cenu atsauces vērtības noteikšanai Komisija izmantoja ražošanas nozares elektroenerģijas cenas, kas patēriņa grupu dalījumā publicētas Turcijas Valsts statistikas biroja (“Turkstat”) tīmekļa vietnē (48).

(89)

Komisija izmantoja elektroenerģijas cenas kotējumu, kas pieejams Turkstat datu portālā, kur sniegtas pusgada vidējās elektroenerģijas vienības cenas. Komisija par atsauces vērtību izmantoja vidējo rūpniecības likmi, kas norādīta par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(90)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir nepieciešams noteikt izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(91)

Papildus ražošanas faktoriem, kas minēti iepriekš 81. apsvērumā, Komisija aprēķināja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, šo izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu aprēķina pamatā bija izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecība pret izgatavošanas izmaksām, kuras ziņojis KH. Šī procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(92)

Attiecībā uz PVA izmaksām un peļņu Komisija izmantoja abu 67. apsvērumā norādīto Turcijas ražotāju finanšu datus. Komisija vispirms katram ražotājam noteica PVA izmaksu un peļņas procentuālo daļu no pārdoto preču (“PPI”) izmaksām. Tad tika noteiktas vidējās PVA izmaksas un peļņa reprezentatīvajā valstī (svērtas attiecībā pret uzņēmumu apgrozījumu). Šo uzņēmumu publiski pieejamie revidētie pārskati tika darīti pieejami ieinteresētajām personām otrā paziņojuma papildinājumā.

(93)

Pamatojoties uz iepriekš minētajām atsauces vērtībām, Komisija noteica normālo vērtību saskaņā ar šādu metodiku.

(94)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija paļāvās uz KH sniegto informāciju par katra ražošanas faktora (izejvielu, darbaspēka un enerģijas) patēriņu pārskatāmā ražojuma ražošanā. Šie patēriņa apjomi tika reizināti ar neizkropļotām vienības izmaksām, kas noteiktas Turcijā, kā aprakstīts iepriekš 3.3.4. iedaļā.

(95)

Otrkārt, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija neizkropļotām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu procentuālo daļu, kas tika noteikta, kā aprakstīts 90. apsvērumā.

(96)

Visbeidzot, papildus ražošanas izmaksām, kas noteiktas, kā aprakstīts 95. apsvērumā, Komisija piemēroja 92. apsvērumā noteiktās PVA izmaksas un peļņu reprezentatīvajā valstī. PVA izmaksas un peļņa, kas izteikta procentos no PPI un kas tika piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, bija attiecīgi 31,3 % un 24,7 %.

(97)

Normālā vērtība, kas aprēķināta, kā aprakstīts 93.–96. apsvērumā, tika samazināta par blakusproduktu vērtību, kas nebija izkropļota. Neizkropļota blakusproduktu vērtība tika noteikta, reizinot pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdoto daudzumu, ko ziņojis KH, ar tā vienības cenu, kas nebija izkropļota un tika noteikta Turcijā, kā aprakstīts iepriekš 3.3.4.2. iedaļā.

(98)

Konkrētiem ražojumiem eksporta gadījumā PVN atmaksas politiku ĶTR piemēro tikai daļēji. Lai nodrošinātu, ka normālā vērtība ir izteikta tajā pašā nodokļu līmenī, kurā eksporta cena, normālo vērtību koriģē uz augšu par to pārskatāmā ražojuma eksportam piemērotā PVN daļu, kura Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nav atmaksāta. Dati no Ķīnas nodokļu un muitas administrācijas tīmekļa vietnes un Transcustoms dati (49) liecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā par RBM eksportu iekasētais PVN netika pilnībā atmaksāts. Tāpēc galīgā normālā vērtība tika attiecīgi koriģēta uz augšu par 3 %.

(99)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī. Neviens ražotājs eksportētājs nesadarbojās, tāpēc normālā vērtība ir piemērojama valsts mērogā.

(100)

Ņemot vērā, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(101)

Eurostat dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no ĶTR tika importēti tikai 356 tūkst. gab. RBM. Šis apjoms ir nenozīmīgs, ņemot vērā ne tikai kopējo patēriņu Savienībā, bet arī 26. apsvērumā skaidroto, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā tika pārdots daudz dažādu RBM veidu. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisijai nav norāžu par ražojumu klāstu tik mazos importa apjomos. Šo iemeslu dēļ Komisija secināja, ka šie mazie apjomi nav pietiekams pamats, lai konstatētu dempinga turpināšanos, un pārbaudīja dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku.

(102)

Papildus 101. apsvērumā izdarītajam secinājumam Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi elementi: dempinga esība (vadoties pēc eksporta uz trešām valstīm), ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(103)

Pamatojoties uz GTA importa statistiku, Komisija noteica, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijušas četras lielākās RBM importētājas no ĶTR: Meksika, ASV, Malaizija un Vjetnama (50). Šīs četras valstis veidoja 61 % no pārskatāmā ražojuma kopējā “pasaules” importa no Ķīnas.

(104)

Attiecībā uz RBM eksportu no Ķīnas uz četriem galvenajiem tirgiem dempinga aprēķini tika veikti, izmantojot tālāk aprakstīto metodiku.

(105)

Lai novērtētu ĶTR īstenoto dempingu trešās valstīs, Komisija izmantoja normālo vērtību, kas noteikta, kā aprakstīts 93.–99. apsvērumā.

(106)

Ķīnas ražotāji nesadarbojās, tāpēc uz Savienību veiktā eksporta iespējamā cena tika aplēsta, analizējot no Ķīnas uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veiktā eksporta cenas, kuru pamatā ir GTA importa statistika par attiecīgo valsti.

(107)

Malaizija un Vjetnama savas importa vērtības ir paziņojušas tikai CIF līmenī. Tāpēc Komisija, atskaitīdama jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, koriģēja paziņotās vērtības līdz FOB līmenim (51). Šī korekcija nebija nepieciešama attiecībā uz Meksiku un ASV, jo bija pieejamas importa vērtības FOB līmenī.

(108)

Otrajā posmā FOB importa vērtības attiecībā uz visām četrām valstīm, atņemot iekšzemes transporta izmaksas Ķīnā (52), tika koriģēta līdz EXW līmenim.

(109)

Komisija salīdzināja salikto normālo vērtību un eksporta cenas uz trešām valstīm EXW līmenī.

(110)

Iepriekš minētais salīdzinājums liecināja, ka eksportam no Ķīnas uz šīm četrām valstīm ir valsts mēroga dempinga starpības, kas, izteiktas procentos no to attiecīgajām CIF vērtībām (53), ir šādas:

(111)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodam konstatētā vidējā eksporta cena katrai no iepriekš minētajām valstīm salīdzinājumā ar 3.3.6. iedaļā noteikto normālo vērtību radītu dempinga starpību vairāk nekā 20 % apmērā. Tas liecina, ka, importam no ĶTR nonākot Savienībā minētajā apjomā, tas būtu par dempinga cenām.

(112)

Neizmantotā jauda, kura termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā Ķīnā tiek lēsta 375 milj. gab. apmērā, vairāk nekā 7 reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā, proti, 40 milj.–60 milj. gab. pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Ķīnas ražošanas jauda pēdējo desmit gadu laikā ir krasi palielinājusies, un pašlaik tā ir aptuveni 830 milj. gab., kas ievērojami pārsniedz tās pašreizējo izlaidi 455 milj. gab.

(113)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru, pasākumiem zaudējot spēku, tie varētu izmantot, lai ražotu RBM eksportēšanai uz Savienību.

(114)

GTA dati liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportējuši uz saviem galvenajiem trešo valstu tirgiem par cenām, kas bijušas par 1,2–32,5 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū. Ņemot vērā šo cenu līmeni, eksports uz Savienību Ķīnas eksportētājiem potenciāli ir pievilcīgs, jo, beidzoties pasākumu termiņam, tiem būtu iespējams pārdot par cenām, kas ir augstākas nekā to eksportam uz citām valstīm, bet tik un tā zemākas nekā ES ražošanas nozares cenas.

(115)

Savienības tirgus, ņemot vērā tā lielumu, Ķīnas ražotājiem ir pievilcīgs arī tāpēc, ka tas ir pasaulē lielākais dažu RBM veidu tirgus – tas norādīts termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā.

(116)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, pašreizējiem pasākumiem zaudējot spēku, dempings atkārtotos. Uz lielu dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, sevišķi norāda Ķīnas Tautas Republikā noteiktās normālās vērtības līmenis, Ķīnas eksporta cenu līmenis trešo valstu tirgos, Savienības tirgus pievilcīgums un ievērojamas ražošanas jaudas pieejamība Ķīnas Tautas Republikā.

(117)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu izgatavoja divi Savienības ražotāji: Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH (Oroszlany, Ungārija) un I.M.L. Industria Meccanica Lombarda S.r.l. (Offanengo, Itālija). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(118)

Abi ražotāji (pirmais no tiem ir pieprasījuma iesniedzējs) sadarbojās izmeklēšanā. Abi uzņēmumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopā pārstāvēja RBM kopējo ražošanas apjomu Savienībā, tāpēc tiek uzskatīts, ka tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(119)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram [40 000–60 000] gab. (54) Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties uz abu ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Mikroekonomiskie un makroekonomiskie skaitliskie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz divu Savienības ražotāju datiem, tāpēc, lai nodrošinātu konfidencialitāti, dati tika sniegti diapazonos.

(120)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz a) pārbaudītiem Savienības ražotāju attiecīgajās atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtajiem Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un b) Eurostat ziņotajiem un gabalos izteiktajiem RBM importa apjomiem (Taric līmenī) Savienības tirgū. Taric nomenklatūrā, kas bija spēkā, stājoties spēkā Regulai (ES) 2016/703, Komisija noteica divas RBM grupas:

(121)

Eurostat attiecībā uz RBM lieto masas mērvienību – kg. Pamatojoties uz pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares ražošanas datiem, Komisija aprēķināja pārrēķina koeficientu katrai no iepriekš minētajām RBM grupām. Tā izmantoja šādi aprēķinātos pārrēķina koeficientus, lai noteiktu attiecīgā importa apjomus gabalos.

(122)

Šo pārrēķina koeficientu aprēķināšana ir pienācīgi izskaidrota paziņojumā par lietas materiāliem (55). Minētajā paziņojumā Komisija norādīja to datu avotu, kurus tā bija izmantojusi, lai aprēķinātu abus pārrēķina koeficientus (Savienības ražošanas nozares pārdošanas skaitliskie rādītāji par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu tika iesniegti pēc masas un pēc vienības), un izmantoto metodiku (katras ražojumu grupas Savienībā veiktās pārdošanas apjomu kopējā masa, dalīta ar attiecīgo gabalu skaitu). Piezīmes par šo paziņojumu par lietas materiāliem netika saņemtas.

(123)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienības tirgū

(124)

Pārskatīšana liecina, ka RBM patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā ir samazinājies par 31 % no aptuveni 70 milj.–90 milj. gab. 2017. gadā līdz 40 milj.–60 milj. gab. pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (56).

(125)

Savienības patēriņa pastāvīgā samazināšanās ir skaidrojama ar digitalizāciju. Tomēr Savienības ražošanas nozare uzskata, ka digitalizācijas ietekme ir nonākusi pēdējā posmā un ka tirgus pakāpeniski stabilizēsies, jo īpaši galvenajos tirgos, t. i., skolu tirgū un paraugu tirgū. Turklāt 2020. gada Covid-19 uzliesmojums minētajā gadā izraisīja pieprasījuma papildu pagaidu samazinājumu.

(126)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat statistiku, kā pienācīgi skaidrots 120. apsvērumā. Tā tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importu ar 1. tabulā norādīto patēriņu Savienībā.

(127)

Importam no attiecīgās valsts bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(128)

Visā attiecīgajā periodā ĶTR izcelsmes RBM importa apjoms saglabājās ļoti zemā līmenī un tā tirgus daļa svārstījās ap 1 %.

(129)

ĶTR ražotāji eksportētāju nesadarbošanās dēļ un ņemot vērā ļoti mazos daudzumus, kas, kā skaidrots 101. apsvērumā, Savienībā importēti no ĶTR, par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu nevarēja uzticami noteikt importa cenas un tādēļ nebija iespējams jēgpilni aprēķināt cenu samazinājumu.

(130)

Šādos apstākļos Komisija noteica ĶTR izcelsmes importa izraisīto cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(131)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas liecināja par cenu samazinājumu līdz 32,5 % atkarībā no cenām galvenajos izmantotajos eksporta tirgos. Ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgū būtu gaidāms cenu samazinājums līdzīgā apmērā.

(132)

Komisija noteica importa apjomus un cenas, izmantojot tādu pašu metodiku, kādu attiecībā uz ĶTR (sk. 126. apsvērumu).

(133)

Importa apjomam no trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

3. tabula

Imports no trešām valstīm

(134)

Visā attiecīgajā periodā galvenās RBM eksportētājas valstis uz Savienību bija Indija un Kambodža. Visā attiecīgajā periodā imports no šīm valstīm aizņēma ievērojamu Savienības tirgus daļu, proti, 10–16 % diapazonā. Tomēr būtu jānorāda arī, ka importa apjomi no Indijas un Kambodžas un to tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Samazinājās arī šāda importa cenas, un Savienības ražošanas nozare nav sniegusi pierādījumus, ka šāds imports Savienības tirgū tiktu veikts par dempinga cenām.

(135)

Imports no citām trešām valstīm ir nenozīmīgs. Taizeme, kas reiz bija otrā lielākā eksportētāja uz Savienību, ir gandrīz aizgājusi no tirgus.

(136)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz attiecīgo Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi būtiskie ekonomikas faktori, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(137)

Kā minēts 16. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, atlase netika izmantota. Tādējādi, lai noteiktu kaitējumu, Komisija nenošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus, jo pārskatīšanā sadarbojās visi Savienības ražotāji.

(138)

Lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, informācija par abiem Savienības ražotājiem bija jānorāda diapazonos. Ja tiktu norādīti precīzi skaitļi, kāds no abiem Savienības ražotājiem varētu aprēķināt precīzus otra ražotāja ražošanas skaitliskos rādītājus un būtu risks, ka arī citi tirgus dalībnieki, kuru rīcībā ir tirgus dati, varētu to darīt.

(139)

Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(140)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 22 %. Šī tendence atbilda patēriņa tendencei, tomēr produkcijas izlaides samazinājums Savienības ražošanas nozarē bija mazāks nekā patēriņa samazinājums. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē bija vērojams tāds pats jaudas izmantojuma līmeņa samazinājums, t. i., par 22 %, pašai jaudai saglabājoties stabilai. Jaudas izmantojuma līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā absolūtā izteiksmē sasniedza rekordzemu līmeni – 50 % līdz 60 %.

(141)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(142)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā samazinājās par 21 %. Šā samazinājuma galvenais iemesls bija vienlaicīgais patēriņa samazinājums, tomēr pārdošanas apjomu samazinājums bija mazāk izteikts nekā pārskatāmā ražojuma patēriņa un importa no trešām valstīm samazinājums. Rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 15 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 70–80 %.

(143)

Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā un vienības ražošanas izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un ražošanas izmaksas

(144)

Vienības pārdošanas vidējās svērtās cenas samazinājums par 7 % bija daudz izteiktāks nekā nelielais ražošanas izmaksu kritums.

(145)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas atbilda tendencei, kas vērojama RBM galveno uz Savienību eksportētāju valstu vidējām svērtajām pārdošanas cenām Savienībā, kā tās norādītas 3. tabulā. Lai gan jaudas izmantojums bija zems, vidējās ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās – tas skaidrojams galvenokārt ar to, ka pēc Savienības ražotāju pārstrukturēšanas centieniem samazinājās darbaspēka izmaksas.

(146)

Savienības ražotāju nodarbinātībai, ražīgumam un vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(147)

Nodarbinātība, izteikta pilnslodzes ekvivalentos, attiecīgajā periodā samazinājās par 22 %, un tas ir saistīts ar Savienības ražošanas nozares pārstrukturēšanu, kas veikta, lai reaģētu uz mainīgajiem tirgus apstākļiem. Tajā pašā laikā šo pastāvīgo pārstrukturēšanas centienu dēļ Savienības ražošanas nozares darba ražīgums attiecīgajā periodā saglabājās stabils, kaut arī, kā parādīts 4. tabulā, ražošanas apjoms ievērojami kritās.

(148)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto no 2017. līdz 2019. gadam pastāvīgi palielinājās un tad galvenokārt sakarā ar Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestajiem pagaidu pasākumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2017. gadu ievērojami kritās, par 4 %.

(149)

Abu Savienības ražotāju krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Krājumi

(150)

Savienības ražošanas nozares krājumi gada beigās attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %. Tomēr, ņemot vērā vienlaicīgo ražošanas apjomu samazināšanos, krājumi visā attiecīgajā periodā bija relatīvi augstā līmenī, ko Savienības ražotāji uzskatīja par normālu, lai varētu elastīgi reaģēt uz pieprasījumu, un jo īpaši uz sezonālām svārstībām.

(151)

Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(152)

Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. No 2017. līdz 2019. gadam Savienības ražošanas nozares peļņa svārstījās ap pamatregulas 7. panta 2.c punktā noteikto minimālo rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos, proti, 6 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā tomēr nokritās krietni zem šā līmeņa. Rentabilitātes samazinājums galvenokārt skaidrojams ar mazākām pārdošanas cenām.

(153)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā izdevās saglabāt pozitīvu naudas plūsmu, tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2017. gadu tā samazinājās par 28 %.

(154)

Izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nespēja saglabāt ieguldījumu līmeni. Ieguldījumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 60 %. Turklāt pašreizējie ieguldījumi attiecas uz apkopi, nevis uz mašīnām, kas izmantojamas ražošanas palielināšanai.

(155)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā izdevās saglabāt arī pozitīvu ienākumu no ieguldījumiem, tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2017. gadu tas samazinājās par 47 %.

(156)

Netika ziņots, ka attiecīgajā periodā Savienības ražotājiem būtu bijusi apgrūtināta spēja piesaistīt kapitālu.

(157)

Kā skaidrots 101. apsvērumā, imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav pietiekams pamats dempinga turpināšanās konstatēšanai. Antidempinga pasākumi pret RBM tiek piemēroti no 1997. gada, un kopš tā laika Savienības ražošanas nozare ir pastāvīgi saskārusies ar negodīgu tirdzniecības praksi, kas ar to saistīta, rezultātā ir veiktas papildu izmeklēšanas un pasākumi vairākkārt ir paplašināti (sk. 1.–7. apsvērumu). Iepriekš minētie rādītāji liecina, ka pastāvīgā dempinga, apiešanas un absorbcijas prakse pagātnē ir vājinājusi Savienības ražošanas nozari, kas tāpēc joprojām ir neaizsargāta pret Savienības tirgū par dempinga cenām veiktā importa radītā kaitējuma sekām.

(158)

Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(159)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjomi nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā samazinājās par 23 %. Savienības ražošanas nozares eksports attiecīgajā periodā veidoja 10–15 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma.

(160)

Vienības vidējā eksporta cena nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā samazinājās divreiz vairāk nekā vienības vidējā pārdošanas cena visā Savienības tirgū.

(161)

ĶTR izcelsmes RBM importa apjoms attiecīgajā periodā saglabājās ļoti mazs.

(162)

Pārskatīšana liecināja, ka pasākumu turpināšana no 1997. gada un mazais no ĶTR importēto ražojumu apjoms par zemām dempinga cenām ļāva Savienības ražošanas nozarei saglabāt pozitīvu rentabilitāti visā attiecīgajā periodā. Tomēr sasniegtā rentabilitāte pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija zema un krietni zem 6 %.

(163)

Kaitējuma rādītāji liecina, ka globālās konkurences un patēriņa samazinājuma kontekstā Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir sarežģīts. Savienības ražošanas nozare ir reaģējusi uz šīm problēmām, pārstrukturējot nodarbinātību.

(164)

Aplūkotie rādītāji liecina, ka antidempinga pasākumi ir sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem.

(165)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(166)

Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums, tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai, pasākumiem zaudējot spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko radītu imports par dempinga cenām no ĶTR. Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām tendencēm, redzams, ka antidempinga pasākumi ir sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem.

(167)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu attiecīgajā valstī, Savienības tirgus pievilcīgumu un importa no attiecīgās valsts iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(168)

Kā minēts 113. apsvērumā, Ķīnas eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, ko var izmantot, lai strauji palielinātu eksportu. Tiek lēsts, ka to neizmantotā jauda ir aptuveni 375 milj. gab., kas vairāk nekā septiņas reizes pārsniedz patēriņu Savienībā.

(169)

Kā skaidrots iepriekš 3., 5. un 6. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportētāji ir iesaistījušies vairākās dažādās negodīgās tirdzniecības praksēs, kas vērstas uz to, lai apietu pret Ķīnas RBM importu noteiktos pasākumus. Kā aprakstīts 114. apsvērumā, izmeklēšana bez tam parādīja, ka cenas Savienības tirgū ir augstākas nekā cenas trešo valstu tirgos.

(170)

Viss iepriekš minētais norāda uz to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji Savienības tirgu uzskata par pievilcīgu tirgu un ir iespējams, ka, antidempinga pasākumiem zaudējot spēku, ievērojami daudzumi, kādus pašlaik eksportē uz citām valstīm, kā arī produkcija, ko nodrošinātu, izmantojot daļu no esošās neizmantotās jaudas, tiktu novirzīti uz Savienības tirgu.

(171)

Ja pasākumi zaudētu spēku, gaidāms, ka 168.–170. apsvērumā raksturotās neizmantotās jaudas un Savienības tirgus pievilcīguma dēļ imports no attiecīgās valsts palielinātos. Kā izklāstīts 129.–131. apsvērumā, šā importa cenas varētu būt zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām vai vismaz varētu izdarīt spēcīgu lejupēju spiedienu uz cenu līmeni, kas Savienības ražošanas nozarei nerada kaitējumu.

(172)

Lielos daudzumos no Ķīnas ieplūstot importam par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare būtu spiesta samazināt ražošanu vai vēl vairāk pazemināt cenas salīdzinājumā ar izmaksām. Kā skaidrots 162. un 163. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares stāvoklis jau ir nestabils un tās rentabilitātes līmenis ir pieticīgs. Tāpēc, neapdraudot savu dzīvotspēju, tā nespēj ne vēl vairāk pazemināt savas cenas, ne upurēt pārdošanas apjomus.

(173)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, beidzoties pasākumu termiņam, Savienības ražošanas nozarei nodarītais būtiskais kaitējums, ļoti iespējams, varētu atkārtoties. Patiešām, ja pasākumu nebūtu, ievērojami pieaugot importam no ĶTR par dempinga cenām, kuras būtu mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām, vēl vairāk pasliktinātos jau tā nestabilais Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis un tādējādi būtu apdraudēta tās dzīvotspēja.

(174)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(175)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(176)

Pamatojoties uz to, Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka saglabāt spēkā esošos pasākumus nav Savienības interesēs.

(177)

Kā secināts 165. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei vairs netiek nodarīts kaitējums, bet tās stāvoklis ir nestabils. Šādā situācijā Savienības ražošanas nozare netiktu galā ar pasākumu atcelšanu un rezultātā varētu ievērojami palielināties imports par dempinga cenām. Tāpēc pasākumu atcelšana apdraudētu nozares dzīvotspēju. Pasākumu turpināšana tāpēc ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(178)

Visi zināmie importētāji un lietotāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu. Tomēr nesaistīti importētāji un lietotāji nesadarbojās ar Komisiju. Pieteicās viens nesaistīts importētājs, kas tika reģistrēts kā ieinteresētā persona, taču šī persona neiesniedza informāciju lietas materiāliem.

(179)

Tāpēc nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai uz lietotājiem un/vai importētājiem būtu tāda negatīva ietekme, kas pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

(180)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas liecinātu, ka konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam noteikto pasākumu saglabāšana nebūtu Savienības interesēs.

(181)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā konkrētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismiem noteiktie antidempinga pasākumi.

(182)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 4. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(183)

Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 4. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(184)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par tādām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana. Tādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā citustarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(185)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā, ir piemērojamas tikai tāda ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(186)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (57). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas parāda, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(187)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Visām personām arī tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes pēc šīs informācijas izpaušanas un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Iesniegtā informācija un piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā.

(188)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (58) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(189)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, ir sniegusi pozitīvu atzinumu,