1.   Dalībvalstis, kas importē kultūras priekšmetus drošai glabāšanai, izveido glabātavas to uzglabāšanai. Minētās uzglabāšanas vietas ir īpaši aprīkotas, lai saņemtu kultūras priekšmetus un nodrošinātu to drošumu un uzturēšanu labā stāvoklī. Regulas (ES) 952/2013 243. pantā minētās brīvās zonas nevar izraudzīties par glabātavu.

2.   Ja dalībvalsts izveido glabātavu, tā izraugās publisku iestādi, kas to apsaimnieko vai uzrauga tās darbību, un augšupielādē šīs iestādes kontaktinformāciju KPI sistēmā. Komisija šo informāciju padara pieejamu internetā.

3.   Par publiskajām iestādēm, kuras apsaimnieko glabātavu vai uzrauga glabātavas apsaimniekošanu, dalībvalstis var izraudzīties tikai valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai publisko tiesību subjektus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (9) 2. panta 1. punkta 4). apakšpunktā.

4.   Kultūras priekšmetus, kuri pieder pie Regulas (ES) 2019/880 pielikuma B un C daļā uzskaitītajām kategorijām un kuri ir nozīmīgi arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei, var uz laiku novietot glabātavā Savienības muitas teritorijā, lai novērstu to iznīcināšanu vai zaudēšanu bruņota konflikta, dabas katastrofas vai citu ārkārtas situāciju dēļ, kas skar attiecīgo trešo valsti.

5.   Lai importētu kultūras priekšmetus Regulas (ES) 2019/880 3. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajā nolūkā, ir iepriekš jāpieņem oficiāls pieprasījums par drošu glabāšanu, ko trešās valsts publiskā iestāde, kuras rīcībā vai valdījumā ir kultūras priekšmeti, iesniegusi Savienības publiskajai iestādei, kas ir norīkota apsaimniekot glabātavu, kurā paredzēts izvietot kultūras priekšmetus, vai uzraudzīt tās apsaimniekošanu.

6.   Ja puses nav panākušas īpašu vienošanos, glabātavā novietoto kultūras priekšmetu uzglabāšanas un uzturēšanas izmaksas sedz dalībvalsts, kurā atrodas glabātava.

7.   Attiecībā uz muitas procedūru, kura jāpiemēro kultūras priekšmetiem, kamēr tos uzglabā glabātavā, piemēro šādus noteikumus:

8.   Kultūras priekšmetus var uz laiku izvest no glabātavas, lai tos publiski izstādītu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1.   Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 3. panta 4. punkta c) apakšpunktu bez importa licences vai importētāja apliecinājuma ir atļauta šādiem nolūkiem:

2.   Šā panta 1. punkta nolūkiem attiecīgā iestāde vai organizācija sniedz visas garantijas, kuras uzskata par vajadzīgām, lai kultūras priekšmetu tādā pašā stāvoklī atgrieztu trešā valstī un lai kultūras priekšmetu varētu aprakstīt vai marķēt tā, ka pagaidu ievešanas brīdī nav šaubu, ka importējamais priekšmets ir tas pats, kas tiks reeksportēts pēc procedūras termiņa beigām.

3.   Neskarot 1. un 2. punktu, dalībvalstis var piešķirt savā teritorijā esošām privātām vai daļēji privātām iestādēm vai organizācijām atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 3. panta 4. punkta c) apakšpunktu šā panta 1. punktā minētajos nolūkos ar nosacījumu, ka tās sniedz nepieciešamās garantijas, ka kultūras priekšmets pagaidu ievešanas procedūras beigās tiks atgriezts trešai valstij labā stāvoklī.

4.   Lai varētu izmantot 1. punktā paredzēto atbrīvojumu, publiskās iestādes un organizācijas un pilnvarotas privātas vai daļēji privātas iestādes vai organizācijas reģistrējas KPI sistēmā. Šo informāciju dara pieejamu Savienības muitai, izmantojot KPI sistēmu.

1.   Lai varētu piemērot Regulas (ES) 2019/880 3. panta 5. punktā paredzēto atbrīvojumu, komerciālai mākslas izstādei, kurā preces tiks izstādītas, jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:

2.   Lai varētu izmantot Regulas (ES) 2019/880 3. panta 5. punktā noteikto atbrīvojumu, kultūras priekšmetu apraksta vai marķē tā, ka pagaidu ievešanas brīdī nav šaubu, ka importējamais priekšmets ir tas pats, kas tiks reeksportēts vai kam pagaidu ievešanas procedūras beigās tiks piemērota cita muitas procedūra, kura minēta Regulas (ES) 2019/880 2. panta 3. punktā.

3.   Regulas (ES) Nr. 952/2013 251. panta 1. punkta otrā teikuma nolūkos laikposmu, kurā kultūras priekšmetiem var piemērot pagaidu ievešanas procedūru, nosaka muitas dienesti, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs izstādei un importa licences izdošanai gadījumā, ja preces pēc komerciālās mākslas izstādes beigām paliks Savienības muitas teritorijā.

4.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 4. panta 1. punktu importa licences pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā kultūras priekšmets ticis importēts pirmo reizi un kurā tam tikusi piemērota pagaidu ievešanas procedūra.

1.   Importa licences derīguma termiņš beidzas jebkurā no šādiem gadījumiem:

2.   Par katru kultūras priekšmetu izdod atsevišķu importa licenci.

Tomēr, ja sūtījumā ir vairāki kultūras priekšmeti, kompetentā iestāde var noteikt, vai viena importa licence attiecas uz vienu vai vairākiem kultūras priekšmetiem šajā sūtījumā.

3.   Pirms importa licences izdošanas kompetentā iestāde var pieprasīt, lai importējamie kultūras priekšmeti tiktu darīti pieejami fiziskai pārbaudei muitas iestādē vai citās tās jurisdikcijā esošās telpās, kur preces glabā pagaidu uzglabāšanā. Pēc kompetentās iestādes ieskatiem un ja to uzskata par vajadzīgu, fizisko pārbaudi var veikt, izmantojot attālinātu videosavienojumu.

4.   Visas izmaksas, kas saistītas ar importa licences pieteikumu, sedz pieteikuma iesniedzējs.

5.   Kompetentā iestāde var atsaukt izdotu importa licenci, ja vairs netiek ievēroti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tā tika piešķirta. Administratīvo lēmumu, ar kuru atsauc importa licenci, kopā ar pamatojumu un informāciju par pārsūdzības procedūru paziņo importa licences turētājam, izmantojot KPI sistēmu. Importa licences atsaukšana izraisa brīdinājumu KPI sistēmā, informējot pārējo dalībvalstu muitas dienestus un kompetentās iestādes.

6.   Importa licenču izmantošana neskar pienākumus, kas saistīti ar muitas importa formalitātēm vai saistītiem dokumentiem.

1.   Kultūras priekšmeta, par kuru pirms eksporta vai reeksporta no Savienības ir izdota importa licence, valdītājs jebkurā jaunā importa pieteikumā var atsaukties uz minēto licenci.

2.   Pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka kultūras priekšmets ir eksportēts vai reeksportēts no Savienības muitas teritorijas un ka kultūras priekšmets, par kuru ir iesniegts importa licences pieteikums, ir tas pats iepriekš licencētais kultūras priekšmets. Kompetentā iestāde pārbauda, vai šie nosacījumi ir izpildīti, un izdod jaunu importa licenci, pamatojoties uz iepriekšējās atļaujas elementiem, ja vien tai nav pamatotu šaubu par kultūras priekšmeta likumīgu eksportu no intereses valsts, pamatojoties uz jaunu informāciju.

1.   Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz pierādījumus, ka attiecīgais kultūras priekšmets ir eksportēts no intereses valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda, ka laikā, kad kultūras priekšmets ir ticis izvests no tās teritorijas, šādu normatīvo aktu nav bijis. Ievēro turpmāko.

2.   Dokumentus un citus informācijas reģistrus, kas uzskaitīti 1. punkta d) apakšpunktā, kompetentā iestāde novērtē brīvi, ņemot vērā apstākļus un iespējamo nelikumīgas tirdzniecības risku katrā atsevišķā gadījumā.

3.   Kompetentā iestāde var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam augšupielādēt oficiālus 1. punkta b) un d) apakšpunktā minēto dokumentu tulkojumus attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā.

1.   Kompetentā iestāde var iesniegt vairākus papildu informācijas pieprasījumus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 4. panta 6. punktu minētajā noteikumā norādītajā 21 dienas termiņā.

2.   Pieteikuma iesniedzējs pieprasīto papildu informāciju sniedz 40 dienu laikā, pretējā gadījumā pieteikumu noraida. Tiklīdz pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pieprasīto informāciju, kompetentā iestāde to izskata un 90 dienu laikā pieņem lēmumu. Ja kompetentā iestāde ir iesniegusi vairākus informācijas pieprasījumus, 90 dienu termiņš sākas no dienas, kad pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pēdējo informāciju.

3.   Ja importa licences pieteikumu iesniedz dalībvalstij, kas nav tā dalībvalsts, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību, KPI sistēma par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību.

4.   Ja kompetentās iestādes, kura saņem paziņojumu, rīcībā ir jebkāda informācija, ko tā uzskata par būtisku pieteikuma apstrādei, tā, izmantojot KPI sistēmu, pārsūta šādu informāciju kompetentajai iestādei, kurai iesniegts importa licences pieteikums.

5.   Ja pieteikums nav iesniegts tai iestādei, kas ir kompetenta izdot importa licenci saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 4. panta 1. punktu, tad iestāde, kura saņēmusi pieteikumu, nekavējoties to pārsūta attiecīgajai kompetentajai iestādei.

1.   Veicot muitas kontroli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. līdz 49. pantu, muitas iestāde, kurai iesniegta kultūras priekšmetu importa muitas deklarācija, pārliecinās, ka uzrādītās preces atbilst importa licencē aprakstītajām precēm un ka muitas deklarācijā ir atsauce uz minēto licenci.

2.   Ja kultūras priekšmetiem piemēro Regulas (ES) 952/2013 240. pantā minēto muitas noliktavas procedūru, tad muitas deklarācijā norāda preču tarifa klasifikācijas TARIC kodu.

3.   Ja kultūras priekšmetiem piemēro brīvās zonas procedūru, 1. punktā minēto kontroli veic kompetentā muitas iestāde, kurai uzrāda importa licenci, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 245. panta 1. punktu. Preču valdītājs, uzrādot preces muitā, norāda preču tarifa klasifikācijas TARIC kodu.

1.   Importētāja apliecinājumus sagatavo, izmantojot KPI sistēmā šim nolūkam paredzēto veidlapu, vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā kultūras priekšmetu paredzēts importēt un uzrādīt muitā.

2.   Izņemot Regulas (ES) 2019/880 pielikuma C daļas e) kategorijas monētas, par katru importējamo kultūras priekšmetu sagatavo atsevišķu importētāja apliecinājumu. Saskaņā ar šīs regulas I pielikumā noteiktajām specifikācijām uz vairāk nekā vienu vienas nominālvērtības, materiālu sastāva un izcelsmes monētu var attiekties viens un tas pats importētāja apliecinājums.

3.   Importētāja apliecinājumu sagatavo un iesniedz par katru nākamo tā paša kultūras priekšmeta atpakaļievešanu, ja vien nav piemērojams Regulas (ES) 2019/880 3. panta 4. punkta a), b) vai c) apakšpunktā paredzētais izņēmums.

1.   Importētāja apliecinājums ietver parakstītu deklarāciju, ar kuru importētājs uzņemas atbildību, un skaidri norāda, ka viņš ir rīkojies ar pienācīgu rūpību, lai nodrošinātu, ka kultūras priekšmets, ko tas plāno importēt, ir likumīgi eksportēts no intereses valsts.

2.   Importētāja apliecinājumam pievieno standartizētu informāciju, kurā pietiekami sīki aprakstīts kultūras priekšmets, lai muita to varētu identificēt, tostarp kultūras priekšmetu krāsainas fotogrāfijas uz neitrāla fona, ievērojot II pielikumā noteiktās specifikācijas.

3.   Ja saskaņā ar intereses valsts normatīvajiem aktiem kultūras priekšmetu eksportam no tās teritorijas ir jāsaņem iepriekšēja atļauja, importētāja rīcībā ir attiecīgie pilnvarojuma dokumenti, ko izdevusi intereses valsts kompetentā publiskā iestāde un kas apliecina, ka tā ir pienācīgi devusi atļauju attiecīgā kultūras priekšmeta eksportam. Pēc pieprasījuma šos dokumentus uzrāda muitai.

4.   Cita veida dokumenti, kas varētu būt preču valdītāja rīcībā un ar ko pēc pieprasījuma var pamatot importa apliecinājumu, var būt arī šādi:

5.   Dokumentus un citus informācijas reģistrus, kas uzskaitīti 4. punktā, novērtē brīvi, vadoties pēc apstākļiem un ņemot vērā iespējamo nelikumīgas tirdzniecības risku katrā atsevišķā gadījumā.

6.   Muitas dienests var pieprasīt preču valdītājam augšupielādēt oficiālus 3. un 4. punktā minēto dokumentu tulkojumus attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā.

1.   Veicot muitas kontroli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. līdz 49. pantu, muitas iestāde, kurai iesniegta kultūras priekšmetu importa deklarācija, pārliecinās, ka deklarētās preces atbilst importētāja apliecinājumā aprakstītajām precēm un ka muitas deklarācijā ir atsauce uz minēto apliecinājumu.

2.   Ja kultūras priekšmetiem piemēro muitas noliktavas procedūru, tad muitas deklarācijā norāda preču tarifa klasifikācijas TARIC kodu.

3.   Ja kultūras priekšmetiem piemēro brīvās zonas procedūru, 1. punktā minēto kontroli veic muitas iestāde, kurai uzrāda importētāja apliecinājumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 245. panta 1. punktu. Preču valdītājs, uzrādot preces muitā, norāda preču tarifa klasifikācijas TARIC kodu.

1.   Dalībvalstis un Komisija izraugās kontaktpunktus, lai pārvaldītu, vadītu izstrādi, noteiktu prioritātes un uzraudzītu KPI sistēmas pareizu ekspluatāciju.

2.   Komisijas kontaktpunkts uztur un pastāvīgi atjaunina visu kontaktpunktu sarakstu un dara to pieejamu pārējiem kontaktpunktiem.

1.   Elektroniskos importa licences pieteikumus aizpilda saskaņā ar I pielikumā ietverto datu vārdnīcu, un tos paraksta preču valdītājs ar savu elektronisko parakstu.

2.   Elektroniskās importa licences paraksta kompetentās iestādes atbildīgais ierēdnis ar elektronisko parakstu, apzīmogo ar uzlabotu vai kvalificētu izdevējas kompetentās iestādes elektronisko zīmogu, un pēc tam KPI sistēma to apzīmogo ar uzlabotu vai kvalificētu elektronisko zīmogu.

3.   Kvalificēts elektroniskais laika zīmogs nepieciešams šādos elektroniskās importa licences izsniegšanas procesa posmos:

1.   Elektroniskos importētāja apliecinājumus sagatavo, izmantojot KPI sistēmu, vismaz vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā precēm pirmo reizi piemēro vienu no Regulas (ES) 2019/880 2. panta 3. punktā minētajām muitas procedūrām. Tos aizpilda saskaņā ar I pielikumā norādīto datu vārdnīcu.

2.   Elektroniskos importētāja apliecinājumus paraksta preču valdītājs ar savu elektronisko parakstu, un tos apzīmogo TRACES ar uzlabotu vai kvalificētu elektronisko zīmogu.

1.   Katram preču valdītājam KPI sistēmā ir piekļuve savām importa licencēm, importētāja apliecinājumiem un vispārīgiem aprakstiem, kas minēti 4. pantā.

2.   Muitai un kompetentajām iestādēm ir piekļuve importa licencēm, par kurām pieņemts lēmums, importētāja apliecinājumiem un vispārīgiem aprakstiem, kas minēti 4. pantā.

3.   Neskarot Komisijas piekļuves tiesības saskaņā ar 14. panta c) punktu, iestādēm, kas nav bijušas iesaistītas KPI sistēmas datu, informācijas vai dokumentu apstrādē, sagatavošanā vai nosūtīšanā, vai personām, kuras nav bijušas iesaistītas attiecīgajās importēšanas darbībās, nav piekļuves šādiem datiem, informācijai vai dokumentiem.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, preču valdītāji var nākamajam preču valdītājam KPI sistēmā nodrošināt piekļuvi to 4. pantā minētajām importa licencēm, importētāja apliecinājumiem vai vispārīgiem aprakstiem.

1.   Komisiju un dalībvalstis uzskata par datu pārziņiem attiecībā uz personas datu, kas vajadzīgi KPI sistēmas izveidei, ekspluatācijai un uzturēšanai, apstrādi.

2.   Komisijas atbildībā ir:

3.   Dalībvalstu muitas dienestu un kompetento iestāžu atbildībā ir:

4.   Komisija un dalībvalstis noslēdz kopīgu vienošanos par pārziņu nolīguma veidā vēlākais trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

1.   Komisija un dalībvalstis slēdz darbības nolīgumus, ar ko nosaka konkrētas prasības par KPI sistēmas pieejamību un darbību, kā arī par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

2.   KPI sistēma ir pastāvīgi pieejama, izņemot šādus gadījumus:

1.   KPI sistēmas kontaktpunkti uztur publisku tiešsaistes repozitoriju, kurā ir aizpildāma elektroniska veidne visiem dokumentiem, ko var izdot KPI sistēmā.

2.   Ja KPI sistēma vai kāda no tās funkcionalitātēm nav pieejama ilgāk par astoņām stundām, lietotāji var izmantot 1. punktā minēto aizpildāmo elektronisko veidni.

3.   Dalībvalstis nosaka savā valstī piemērojamo darbības kārtību attiecībā uz importētāja apliecinājumu iesniegšanu un importa licenču pieteikumu apstrādi, ja KPI sistēma nav pieejama.

4.   Tiklīdz KPI sistēma vai nepieejamā funkcionalitāte atkal kļūst pieejama, uzņēmēji tās pašas informācijas reģistrēšanai sistēmā izmanto dokumentus, kas izveidoti saskaņā ar 2. punktu.

1.   Izstrādājot, uzturot un izmantojot KPI sistēmu, dalībvalstis un Komisija izveido un uztur atbilstīgus drošības pasākumus tās efektīvai, uzticamai un drošai darbībai. Tās arī nodrošina, ka ir ieviesti pasākumi, kādā veidā pārbaudīt datu avotus un aizsargāties pret datu pakļaušanu neatļautas piekļuves, nozaudēšanas, grozīšanas vai iznīcināšanas riskam.

2.   Katru reizi, veicot datu ievadi, grozīšanu vai dzēšanu, to reģistrē kopā ar informāciju par šādas apstrādes pamatojumu un precīzu laiku, kā arī norāda personu, kas to veikusi.

3.   Dalībvalstis informē cita citu, Komisiju un vajadzības gadījumā attiecīgo uzņēmēju par visiem faktiskajiem vai iespējamiem KPI sistēmas drošības pārkāpumiem.