(1)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru (“Pīlārs”). Pīlāra 20 pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, kā arī sociālā aizsardzība un iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc Pīlāra 20 pamatprincipiem. Lai sekmētu Pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījumi cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu.

(2)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads (“Eiropas pusgads”) ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savas nacionālās daudzgadu investīciju stratēģijas. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar Savienības vai valsts finansējumu.

Tām arī vajadzētu palīdzēt saskaņotā veidā izmantot Savienības finansējumu un radīt pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko paredzēts saņemt, jo īpaši no Savienības atbalstītajām programmām, attiecīgā gadījumā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda, kuru konkrētie mērķi un atbalsta darbības joma izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1058 (4), ESF+, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (5), un programmas InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (6) (programma InvestEU).

(3)

Ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/1512 (7) tika pieņemtas pārskatītās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Minēto pamatnostādņu teksts ir saskaņots ar Pīlāra principiem, lai tādējādi uzlabotu Eiropas konkurētspēju un veidotu to par labāku vietu investīciju veikšanai, darbvietu izveidei un sociālās kohēzijas stiprināšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF+ pielāgošanu minētajās pamatnostādnēs izklāstītajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību, mācībām un cīņu pret sociālo atstumtību, nabadzību un diskrimināciju, ESF+ būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgās integrētās pamatnostādnes un konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti, ievērojot LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 2. un 4. punktu, kā arī attiecīgā gadījumā valsts līmenī – valstu reformu programmas, kas pamatojas uz valstu stratēģijām. Turklāt ESF+ būtu jāveicina attiecīgie Savienības galveno iniciatīvu un darbību īstenošanas aspekti, jo īpaši Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojums “Jaunā prasmju programma Eiropai”, 2020. gada 30. septembra paziņojums “Eiropas izglītības telpa” un 2020. gada 7. oktobra paziņojums “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars”, kā arī Padomes ieteikumi – 2016. gada 15. februāra Ieteikums par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, 2016. gada 19. decembra Ieteikums par prasmju pilnveides ceļiem, 2020. gada 30. oktobra Ieteikums “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un 2021. gada 12. marta Ieteikums par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību.

(4)

Padome 2017. gada 20. jūnijā pieņēma Padomes secinājumus “ES atbildes reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam – ilgtspējīga Eiropas nākotne”. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs (ekonomiskajā, sociālajā un vides) dimensijās. Ir būtiski, lai ilgtspējīga attīstība būtu integrēta visās Savienības iekšējās un ārējās politikas jomās un lai Savienībai būtu augsti mērķi tās politikā, ko tā izmanto pasaules mēroga problēmu risināšanai. Padome atzinīgi novērtēja Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” kā pirmo soli Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) integrēšanā un ilgtspējīgas attīstības kā būtiska pamatprincipa piemērošanā visām Savienības politikas jomām, tostarp, izmantojot tās finansēšanas instrumentus. ESF+ būtu jāveicina IAM īstenošana, cita starpā izskaužot galējas nabadzības veidus (1. IAM); veicinot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību (4. IAM); veicinot dzimumu līdztiesību (5. IAM), sekmējot noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem (8. IAM); kā arī mazinot nevienlīdzību (10. IAM).

(5)

Nesenās un pašreizējās norises ir saasinājušas strukturālās problēmas, kuras radījusi ekonomikas globalizācija, sociālā nevienlīdzība, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien lielāki draudi drošībai, pārkārtošanās uz tīru enerģiju, tehnoloģiskas pārmaiņas, demogrāfiskā lejupslīde, bezdarbs, jo īpaši jauniešu bezdarbs, un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī problēmas, kas izriet no arvien lielākas neatbilstības starp prasmju un darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu dažās nozarēs un reģionos, ar ko īpaši saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Zaļā un digitālā pārkārtošanās un Eiropas industriālo ekosistēmu pārveide, visticamāk, radīs daudz jaunu iespēju, ja to papildinās pareizais prasmju kopums un nodarbinātība, un politika un sociālā politika. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba pasaulē, Savienībai vajadzētu būt gatavai risināt pašreizējās un turpmākās problēmas, investējot attiecīgās prasmēs, izglītībā, mācībās un mūžizglītībā, padarot izaugsmi iekļaujošāku un uzlabojot nodarbinātības politiku un sociālo politiku, vienlaikus ņemot vērā ekonomikas un rūpniecības ilgtspēju, darbaspēka mobilitāti un tiecoties izveidot dzimumu ziņā līdzsvarotu darba tirgu.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (8) tiek noteikts rīcības pamatplāns ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam, Taisnīgas pārkārtošanās fondam (TPK), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (9), EJZAF, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam (IDF) un Finansiāla atbalsta instrumentam robežu pārvaldībai un vīzu politikai kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda un jo īpaši izklāstīti politikas mērķi un noteikumi dalītā pārvaldībā īstenotu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un jānosaka konkrēti noteikumi par to, kāda veida aktivitātes var finansēt no ESF+.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (10) (“Finanšu regula”) ir paredzēti noteikumi par Savienības vispārējā budžeta (Savienības budžets) izpildi, tostarp noteikumi par visu veidu finanšu iemaksām, tostarp dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finanšu palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu. Dotācijām paredzēto līdzfinansējumu var sniegt no saņēmēju pašu resursiem, projekta radītiem ienākumiem vai no trešo personu finansiālajiem ieguldījumiem vai ieguldījumiem natūrā. Lai nodrošinātu saskaņotību Savienības programmu īstenošanā, Finanšu regula ir jāpiemēro darbībām, kuras ir īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar ESF+.

(8)

Šajā regulā minētie finansējuma veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāņem arī vērā vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 94. pantu, Komisija var atlīdzināt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp vienreizējus maksājumus.

(9)

Lai racionalizētu un vienkāršotu finansēšanas situāciju un radītu papildu sinerģijas iespējas, izmantojot integrētas finansēšanas pieejas, darbības, kas tika atbalstītas ar Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 (11), un Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (12), būtu jāintegrē ESF+. ESF+ būtu jāsastāv no divām sadaļām: dalīti pārvaldītā sadaļa (dalīti pārvaldītā ESF+ sadaļa), kas īstenojama dalītā pārvaldībā, un Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (“EaSI sadaļa”), kas īstenojama tiešā un netiešā pārvaldībā. Tam būtu jāpalīdz samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dažādu fondu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm un saņēmējiem, vienlaikus saglabājot vienkāršākus noteikumus tādām vienkāršākām darbībām kā pārtikas izdalīšana un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšana.

(10)

Ņemot vērā plašāko ESF+ darbības jomu, ir lietderīgi, ka mērķus – uzlabot darba tirgu efektivitāti, veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un mācībām un izglītības un mācību kvalitāti, lai palīdzētu atkārtoti integrēties izglītības sistēmās, sekmēt sociālo iekļaušanu, atvieglot neaizsargātu personu piekļuvi veselības aprūpei un sniegt ieguldījumu nabadzības izskaušanā – īsteno ne vien dalītā pārvaldībā dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā, bet, saistībā ar Savienības līmenī veicamām darbībām, EaSI sadaļā arī tiešā un netiešā pārvaldībā.

(11)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam ESF+ darbības laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem (13), tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, 18. punkta nozīmē. Tajā būtu jāprecizē piešķīrums dalīti pārvaldītajai ESF+ sadaļai un piešķīrums darbībām, kuras īsteno EaSI sadaļā.

(12)

Lai atvieglotu EaSI sadaļas konkrēto un darbības mērķu īstenošanu, ar ESF+ būtu jāatbalsta aktivitātes, kuras saistītas ar tehnisko un administratīvo palīdzību, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, savukārt saziņas un informācijas izplatīšanas aktivitātēm vajadzētu būt daļai no darbībām, kuras ir atbalsttiesīgas EaSI sadaļā.

(13)

ESF+ mērķim vajadzētu būt veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvas intervences pasākumus, kas sekmē jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot pastiprināto Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku, darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošu grupu un ekonomiski neaktīvo personu integrēšanu un reintegrēšanu darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku. ESF+ mērķim vajadzētu būt – uzlabot darba tirgu darbību, šim nolūkam atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgās konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos un pārejas laikā uz nodarbinātību un veicinātu lielāku darba ņēmēju mobilitāti. Ar ESF+ būtu jāveicina līdzsvarota sieviešu un vīriešu dalība darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis cita starpā ir nodrošināt vienlīdzīgus darba apstākļus, labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un piekļuvi bērnu aprūpei, tostarp pirmsskolas izglītībai un aprūpei. ESF+ mērķim vajadzētu arī būt nodrošināt stabilu un labi pielāgotu darba vidi, lai reaģētu uz risku veselībai, kas saistīts ar pārmaiņām darba veidos un novecojoša darbaspēka vajadzībām.

(14)

No ESF+ būtu jāsniedz atbalsts, ar ko uzlabo izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un to atbilstību darba tirgus prasībām, tostarp, veicinot digitālo mācīšanos, neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu un mācībspēku profesionālo attīstību, lai sekmētu pamatkompetenču, jo īpaši pamatprasmju, tostarp veselībpratības, medijpratības, uzņēmējdarbības prasmju, valodas prasmju, digitālo prasmju un ar ilgtspējīgu attīstību saistīto kompetenču, apguvi, kas ikvienam ir nepieciešamas personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Ar ESF+ būtu jāveicina progress izglītībā un mācībās un pāreja uz darba dzīvi, jāatbalsta mūžizglītība un nodarbināmība, lai sekmētu ikviena pilnīgu līdzdalību sabiedrībā, un būtu jāveicina konkurētspēja, tostarp ar absolventu gaitu apzināšanu, un sociālā un ekonomiskā inovācija, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās, kuras iespējams pielāgot dažādām mērķgrupām, piemēram, personām ar invaliditāti. Šādu palīdzību, atbalstu un veicināšanu varētu panākt, piemēram, izmantojot mācīšanos tiešsaistē, mācības darbavietā, stažēšanos, duālās izglītības un mācību sistēmas un māceklību, kā noteikts Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikumā par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, mūžilgu karjeras atbalstu, prasmju prognozēšanu ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātus mācību materiālus un mācību nodrošināšanas metodes, prognozēšanu un absolventu gaitu apzināšanu, pedagogu izglītošanu, mācību rezultātu apstiprināšanu, kvalifikāciju atzīšanu un industrijās bāzētu sertifikāciju.

(15)

Atbalsts no ESF+ būtu jāizmanto, lai visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām, kurā nepastāv nošķiršana, - no pirmsskolas izglītības un aprūpes, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot bērniem, kuri nāk no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides, izmantojot vispārējo izglītību un profesionālo izglītību un apmācību, jo īpaši māceklības, līdz pat augstākajai izglītībai, kā arī izmantojot pieaugušo izglītību un mācības, tostarp sporta un kultūras aktivitātes. Ar ESF+ būtu jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts izglītojamajiem, kam tas ir nepieciešams, un jāsamazina nevienlīdzība izglītības jomā, tostarp digitālā plaisa, jānovērš un jāsamazina priekšlaicīga mācību pārtraukšana, jāveicina iespējas pāriet no vienas izglītības un mācību jomas uz citu, jāstiprina saiknes ar neformālo un ikdienējo mācīšanos, jāveicina mācību mobilitāte visiem un jāatvieglo piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti. Šajā kontekstā būtu jāatbalsta sinerģijas ar Erasmus+, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/817 (14), jo īpaši tādēļ, lai sekmētu nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo dalību mācību mobilitātē.

(16)

Ar ESF+ būtu jāveicina, lai visiem būtu elastīgas iespējas pilnveidot prasmes un apgūt dažādas jaunas prasmes, īpaši uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, svarīgām pamattehnoloģijām un zaļajai ekonomikai nepieciešamās prasmes un ar industriālajām ekosistēmām saistītās prasmes atbilstoši Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumam “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”. Saskaņā ar Jauno prasmju programmu Eiropai un Padomes Ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem (15) ESF+ būtu jāatbalsta elastīgi risinājumi, tostarp pieejamas, īstermiņa, mērķtiecīgas moduļveida mācības, kas rezultējas akreditācijā, ar mērķi nodrošināt cilvēkiem prasmes, kas pielāgotas darba tirgus un industriālo ekosistēmu vajadzībām, zaļās un digitālās pārkārtošanās jomai, inovācijai un sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, atvieglot pārkvalifikāciju, prasmju pilnveidi un nodarbināmību, karjeras maiņu, ģeogrāfisko un nozaru mobilitāti un jo īpaši, atbalstīt mazprasmīgas personas, personas ar invaliditāti un mazkvalificētus pieaugušos. ESF+ būtu arī jāatvieglo atbalsta sniegšana personām attiecībā uz integrētām prasmēm, tostarp nodarbinātajiem, pašnodarbinātām personām un bezdarbniekiem, izmantojot tādus instrumentus kā individuālie mācību konti.

(17)

Sinerģijām ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (16) (“Apvārsnis Eiropa”) būtu jānodrošina, ka ESF+ spēj integrēt un izvērst inovatīvas mācību programmas, ko atbalsta pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kādas būs nepieciešamas nākotnes darbvietām.

(18)

No ESF+ būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni sekmēt nabadzības izskaušanu, lai pārtrauktu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un veicināt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, mazinot šķēršļus, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Šāds atbalsts nozīmē mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no to dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma, reliģijas vai ticības, rases vai etniskās izcelsmes, jo īpaši atstumtām kopienām, piemēram, romiem, personām ar invaliditāti vai hroniskām slimībām, bezpajumtniekiem, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ar ESF+ būtu jāpalīdz aktīvi iekļaut no darba tirgus tālu esošus cilvēkus, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai uzlabotu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, ar kuriem veicina piekļuvi mājokļiem un uz personu vērstai aprūpei, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jādod ieguldījums sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijā, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un jo īpaši, lai veicinātu šādu sistēmu piekļūstamību, tostarp personām ar invaliditāti.

(19)

ESF+ būtu jādod ieguldījums nabadzības izskaušanā, atbalstot valstu shēmas, kuru mērķis ir mazināt nenodrošinātību ar pārtiku un materiālo nenodrošinātību, un tādu personu sociālās integrācijas veicināšanā, kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība un kuras ir vistrūcīgākās. Ņemot vērā vispārējo mērķi, proti, panākt to, ka Savienības līmenī kā minimums 4 % no līdzekļiem, kuri ir dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā, tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm būtu vismaz 3 % no saviem līdzekļiem, kuri ir dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā, jāpiešķir tam, lai novērstu tos ārkārtējās nabadzības veidus, kuriem ir vislielākā ietekme uz sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecība, bērnu nabadzība un nenodrošinātība ar pārtiku. Pārtikas nodrošināšanai un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām nevajadzētu aizstāt esošos sociālos pabalstus, kurus tām piešķir saskaņā ar valsts sociālajām sistēmām vai ievērojot valsts tiesību aktus. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.

(20)

Ņemot vērā to, ka ir pastāvīgi jāpastiprina centieni risināt migrācijas plūsmu pārvaldību Savienībā kopumā, un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un kopīgas atbildības centieniem, no ESF+ būtu jāsniedz atbalsts trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, sociālekonomiskās integrācijas sekmēšanā, kas var ietvert iniciatīvas vietējā līmenī, papildus darbībām, kuras finansē ar AMIF, ERAF un citiem Savienības fondiem un kurām var būt pozitīva ietekme uz trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanu.

(21)

Ņemot vērā to, cik nozīmīga ir piekļuve veselības aprūpei, ESF+ būtu jānodrošina sinerģijas un papildināmība ar programmu “ES – veselībai”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (17), un ESF+ darbības jomā būtu jāiekļauj neaizsargātās situācijās esošu cilvēku piekļuve veselības aprūpei.

(22)

ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas tādās jomās kā nodarbinātība, sociālā iekļaušana, neaizsargātu personu piekļuve veselības aprūpei, ilgtermiņa aprūpe, izglītība un mācības, tādējādi sekmējot nabadzības izskaušanu. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm no saviem līdzekļiem, kuri ir dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā, būtu pienācīga summa jāpiešķir to attiecīgo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanai, kuri ir saistīti ar strukturālām problēmām, kā risināšanai ir lietderīgi izmantot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā, ņemot vērā Pīlāru, rezultātu pārskats par rādītājiem sociālajā jomā, kas pārskatīts pēc Sociālā pīlāra Rīcības plānā izklāstīto mērķrādītāju pieņemšanas, un reģionālās īpatnības.

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīti pārvaldīto ESF+ sadaļu un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, piemēram, TPK, ERAF, programmu “ES – veselībai”, Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (18), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/691 (19), EJZAF, Erasmus+, AMIF, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, ELFLA, programmu “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (20), programmu InvestEU, programmu “Radošā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/818 (21), Eiropas Solidaritātes korpusu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/888 (22), un tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (23).

Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību.

(23)

Atbalstot šajā regulā izklāstītos konkrētos mērķus, inter alia sekmējot politikas mērķi “sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru”, kā minēts Regulā (ES) 2021/1060, ESF+ turpinās dot ieguldījumu teritoriālu un vietēju stratēģiju izstrādē, lai īstenotu Pīlāru. Ar to tiks atbalstīti instrumenti, kas izklāstīti minētās regulas 28. pantā, un tādējādi arī tiks sekmēta virzība uz politikas mērķi “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību”, kā minēts Regulā (ES) 2021/1060, tostarp, īstenojot nabadzības mazināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumus, kuros ņem vērā pilsētu, lauku apvidu un piekrastes reģionu īpatnības, lai novērstu sociālekonomisko nevienlīdzību pilsētās un reģionos.

(24)

Lai nodrošinātu, ka Pīlārā izvirzītā Eiropas sociālā dimensija tiek pienācīgi īstenota un ka minimālais līdzekļu apjoms tiek paredzēts tiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams, dalībvalstīm vismaz 25 % no saviem dalīti pārvaldās ESF+ sadaļas līdzekļiem būtu jāpiešķir, lai veicinātu sociālo iekļaušanu.

(25)

Lai risinātu jautājumu par pastāvīgi augsto bērnu nabadzības līmeni Savienībā un saskaņā ar Pīlāra 11. principu, kurā noteikts, ka bērniem ir tiesības būt pasargātiem no nabadzības un ka bērniem no nelabvēlīgas vides ir tiesības uz īpašiem pasākumiem, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, dalībvalstīm no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem būtu jāplāno pienācīga summa Garantijas bērniem īstenošanai attiecībā uz aktivitātēm, kuras bērnu nabadzības problēmu risina saskaņā ar ESF+ konkrētajiem mērķiem, kas ļauj plānot resursus darbībām, ar kurām tieši atbalsta bērnu vienlīdzīgu piekļuvi bērnu aprūpei, izglītībai, veselības aprūpei, pienācīgam mājoklim un pienācīgam uzturam. Dalībvalstīm, kurās saskaņā ar Eurostat datiem nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu, kas jaunāki par 18 gadiem, vidējais skaits 2017.–2019. gadā pārsniedza Savienības vidējo rādītāju, minētajām aktivitātēm būtu jāpiešķir vismaz 5 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem. Darbības, ar kurām sniedz ieguldījumu šajā tematiskās koncentrācijas prasībā, būtu jāņem vērā 25 % tematiskās koncentrācijas prasībā attiecībā uz sociālo iekļaušanu, ja tās plāno saskaņā ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem.

(26)

Lai veicinātu iekļaujošu ekonomikas atveseļošanos pēc smagas krīzes un lai mainīgā darba pasaulē atbalstītu jauniešu nodarbinātību, kā arī ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba un neaktivitātes līmeni vairākās dalībvalstīs un reģionos, ir nepieciešams, lai dalībvalstis no saviem ESF+ līdzekļiem pienācīgu summu investē pasākumos, kuru mērķis ir atbalstīt jauniešu nodarbinātību un prasmes, tostarp, īstenojot shēmas Garantijas jauniešiem ietvaros. Pamatojoties uz darbībām, kas 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir atbalstītas ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1304/2013 (24) un kas ir vērstas uz atsevišķām personām, un ņemot vērā gūtās atziņas, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāsekmē ceļš uz reintegrāciju kvalitatīvā nodarbinātībā un izglītībā un būtu jāinvestē līdzekļi agrīnā prevencijā un efektīvā informēšanā, attiecīgā gadījumā par prioritāti izvirzot ilgstošus bezdarbniekus, ekonomiski neaktīvas personas un nelabvēlīgā situācijā esošus jauniešus, tostarp ar jauniešu darbu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāinvestē līdzekļi tādos pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī sekmēt pienācīgas nodarbinātības dienestu spējas, lai tādējādi jauniešiem varētu sniegt īpaši pielāgotu un holistisku atbalstu un mērķtiecīgākus piedāvājumus. Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu pilnībā iekļaujot ESF+, mērķtiecīgu darbību īstenošana jauniešu nodarbinātības jomā būs efektīvāka un lietderīgāka, un darbības joma tiks paplašināta, lai tajā ietvertu strukturālus pasākumus un reformas, tādējādi nodrošinot labāku atbilstību starp Savienības finansējuma atbalstu un pastiprinātās Garantijas jauniešiem īstenošanu.

Prasmju uzlabošanai un dažādu jaunu prasmju apgūšanai būtu jāpalīdz jauniešiem izmantot iespējas, ko sniedz augošās nozares, un palīdz viņiem sagatavoties mainīgajam darba raksturam, vienlaikus izmantojot iespējas, ko sniedz digitālā un zaļā pārkārtošanās un Savienības industriālo ekosistēmu pārveide. Tāpēc dalībvalstīm, kurās saskaņā ar Eurostat datiem tādu 15–29 gadus vecu jauniešu vidējais skaits, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu, 2017.–2019. gadā pārsniedza Savienības vidējo rādītāju, minētajām darbībām būtu jāpiešķir vismaz 12,5 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem.

(27)

Saskaņā ar LESD 349. pantu un 1994. gada Pievienošanās aktam (25) pievienotā 6. protokola par īpašiem noteikumiem attiecībā uz 6. mērķi saistībā ar struktūrfondiem Somijā un Zviedrijā 2. pantu tālākajos reģionos un mazapdzīvotos ziemeļu reģionos ir tiesības izmantot konkrētus pasākumus saskaņā ar kopējo politiku un Savienības programmām. Pastāvīgo ierobežojumu, piemēram, depopulācijas, dēļ šiem reģioniem vajadzīgs īpašs atbalsts.

(28)

Prasmīga un efektīva ar ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem teritoriālajā līmenī un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem piešķirtu pienācīgu summu tam, lai nodrošinātu, ka sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas jēgpilni piedalās dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas īstenošanā. Minētajai dalībai būtu jāietver attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides partneri, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kas atbild par to, ka tiek veicināta sociālā iekļaušana, pamattiesības, personu ar invaliditāti tiesības, dzimumu līdztiesība un nediskriminācija. Dalībvalstīm, uz kurām attiecas konkrētai valstij adresēts ieteikums par sociālo partneru vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanu, vismaz 0,25 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem būtu jāpiešķir minētajam nolūkam, ņemot vērā to īpašās vajadzības konkrētajā jomā.

(29)

Lai politika spētu labāk reaģēt uz sociālām pārmaiņām, kā arī lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus risinājumus, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi īpaša ESF+ atbalsta saņemšana būtu pamatota, ļoti svarīgi ir testēt un izvērtēt inovatīvos risinājumus pirms to plašākas izmantošanas. Sociālās ekonomikas uzņēmumiem varētu būt svarīga loma sociālās inovācijas īstenošanā un ekonomiskās un sociālās noturības veicināšanā. Sociālās ekonomikas uzņēmuma definīcijai būtu jāatbilst definīcijām, kas sniegtas valstu tiesību aktos un Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumos “Veicināt sociālo ekonomiku – vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā”. Turklāt, lai uzlabotu savstarpēju mācīšanos un zināšanu un prakses apmaiņu, dalībvalstis būtu jāmudina turpināt savas dalītajā pārvaldībā īstenotās transnacionālās sadarbības darbības nodarbinātības, izglītības un mācību un sociālās iekļaušanas jomā atbilstoši ESF+ konkrētajiem mērķiem.

(30)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ar ESF+ palīdz veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumus un nosacījumus un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu, sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem, un palīdz īstenot ANO 2006. gada 13. decembrī Ņujorkā pieņemto Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Ar ESF+ būtu jāpalīdz veicināt piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti, lai uzlabotu integrāciju nodarbinātībā, izglītībā un mācībās, tādējādi uzlabojot viņu iekļaušanu visās dzīves jomās. Šādas piekļūstamības veicināšana būtu laikus un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un izvērtēšanas posmos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. Ar ESF+ būtu jāveicina arī pāreja no aprūpes iestādē vai aprūpes ilgstošas sociālās aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. No ESF+ nebūtu jāatbalsta nekādas darbības, kas sekmē segregāciju vai sociālo atstumtību. Regula (ES) 2021/1060 paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ ir jāparedz konkrēti noteikumi attiecībā uz dalīti pārvaldīto ESF+ sadaļu.

(31)

Visas darbības būtu jāatlasa un jāīsteno, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”). Saskaņā ar Komisijas 2017. gada 19. janvāra paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka sūdzības, tostarp sūdzības par Hartas pārkāpumiem, tiek izskatītas laikus, un būtu jāinformē sūdzības iesniedzējs par tās veiktās izskatīšanas iznākumu.

(32)

Lai samazinātu datu vākšanas radīto administratīvo slogu, ziņošanas prasībām vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākām. Ja dati ir pieejami reģistros vai līdzvērtīgos avotos, dalībvalstīm būtu jāspēj atļaut vadošajām iestādēm iegūt datus no reģistriem.

(33)

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno šīs regulas ietvaros, valstu datu pārziņiem savi pienākumi šīs regulas nolūkos būtu jāpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (26). Būtu jāgarantē to galīgo saņēmēju cieņa un privātuma ievērošana, uz kuriem attiecas darbības saskaņā ar konkrēto mērķi “mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un/vai sniedzot pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp bērniem, un nodrošinot papildpasākumus, ar kuriem atbalsta viņu sociālo iekļaušanu”. Lai izvairītos no jebkādas stigmatizācijas, nevajadzētu prasīt, lai personas, kas saņem pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību, sevi identificētu, kad saņem atbalstu un piedalās apsekojumos par vistrūcīgākajām personām, kuras ir guvušas labumu no ESF+.

(34)

Sociālie eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Vajadzētu būtu iespējai un vajadzētu mudināt izmēģināt idejas vietējā līmenī un tās idejas, kuras ir realizējamas, attiecīgā gadījumā īstenot plašākā mērogā vai novirzīt citos kontekstos dažādos reģionos vai dalībvalstīs, izmantojot finansiālu atbalstu no ESF+ vai apvienojumā ar citiem avotiem.

(35)

ESF+ ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir panākt darba ņēmēju pārvietošanās brīvību bez diskriminācijas, nodrošinot dalībvalstu valsts nodarbinātības dienestu, Komisijas un sociālo partneru ciešu sadarbību. Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklam būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju mobilitāti pāri robežām, jo īpaši ar pārrobežu partnerību palīdzību, un lielāka pārredzamība attiecībā uz informāciju par darba tirgiem. ESF+ darbības jomā būtu jāietver arī mērķtiecīgas mobilitātes shēmu izstrāde un atbalsts, ar ko palīdz aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur ir konstatēts darbaspēka trūkums.

(36)

Tas, ka mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai trūkst piekļuves finansējumam, ir viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības sākšanai, īpaši no darba tirgus visattālinātākajām personām. Attiecībā uz EaSI sadaļu šajā regulā būtu jāparedz noteikumi nolūkā radīt tādu tirgus ekosistēmu, ar kuru palielina finansējuma piedāvājumu sociālajiem uzņēmumiem un šo uzņēmumu piekļuvi minētajam finansējumam, kā arī apmierina pieprasījumu no tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs, jo īpaši bezdarbniekiem, sievietēm un neaizsargātām personām, kas vēlas dibināt vai attīstīt mikrouzņēmumu. Šis mērķis tiks īstenots, arī izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantijas, kas paredzēti fonda InvestEU sociālo investīciju un prasmju politikas sadaļā. Sociālās ekonomikas uzņēmumi, ja tie definēti valsts tiesību aktos, būtu jāuzskata par sociālajiem uzņēmumiem EaSI sadaļas kontekstā neatkarīgi no to juridiskā statusa, ciktāl minētie uzņēmumi atbilst šajā regulā sniegtajai sociālā uzņēmuma definīcijai.

(37)

Sociālo investīciju tirgus dalībniekiem, tostarp labdarības dalībniekiem, varētu būt svarīga nozīme, lai sasniegtu vairākus ESF+ mērķus, jo tie piedāvā finansējumu, kā arī inovatīvas un papildinošas pieejas cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību, bezdarba samazināšanu un ieguldījumu IAM sasniegšanā. Tādēļ labdarības dalībniekiem, piemēram, fondiem un līdzekļu devējiem, attiecīgā gadījumā un ar noteikumu, ka to politikas vai sociālā darba kārtība nav pretrunā Savienības ideāliem, būtu jāiesaistās ESF+ darbībās, jo īpaši tajās darbībās, kuru mērķis ir attīstīt sociālo ieguldījumu tirgus ekosistēmu.

(38)

Attiecībā uz EaSI sadaļu ir vajadzīgi norādījumi par sociālo infrastruktūru un saistīto pakalpojumu attīstīšanu, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem mājokļiem, bērnu aprūpi un izglītību, veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, tostarp struktūrām, kas atbalsta pāreju no aprūpes pakalpojumiem ilgstošas sociālās aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem, un ņemot vērā prasības par piekļūstamības iespējām personām ar invaliditāti.

(39)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (27), un IAM, šī regula palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības tiks apzinātas sagatavošanas un īstenošanas laikā un atkārtoti izvērtētas vidusposma izvērtējuma kontekstā.

(40)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (28), aizjūras zemēs un teritorijās iedibinātas personas un subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar EaSI sadaļas noteikumiem un mērķiem un režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgās aizjūras zemes un teritorijas ir saistītas.

(41)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (29) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(42)

Ir lietderīgi noteikt rādītājus ziņošanas vajadzībām saskaņā ar EaSI sadaļu. Minētajiem rādītājiem vajadzētu būt balstītiem uz iznākumu, objektīviem, viegli izgūstamiem un samērīgiem ar konkrētās EaSI sadaļas daļu visā ESF+. Tiem būtu jāaptver darbības mērķi un finansēšanas darbības saskaņā ar EaSI sadaļu, neprasot noteikt atbilstošus mērķrādītājus.

(43)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (30) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (31), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (32) un (ES) 2017/1939 (33) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (34). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas piedalās ciešākā sadarbībā, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(44)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, godalgām, iepirkumu un netiešo pārvaldību, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot darba tirgu efektivitāti, veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un mācībām un izglītības un mācību kvalitāti, veicināt sociālo iekļautību un sniegt ieguldījumu nabadzības izskaušanā, kā arī EaSI sadaļā izvirzītos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(46)

Lai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz pielikumu par rādītājiem grozīšanu un papildināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (35). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Īstenošanas pilnvaras, kas attiecas uz galīgo saņēmēju strukturētā apsekojuma modeli, ņemot vērā šā modeļa raksturu, būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (36) 4. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

(48)

Lai varētu ātri reaģēt uz Stabilitātes un izaugsmes paktā minētajiem ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem, kas varētu rasties plānošanas periodā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt pagaidu pasākumus, kuri atvieglotu ESF+ atbalsta izmantošanu reaģēšanai uz šādiem apstākļiem un kuru maksimālais ilgums būtu 18 mēneši. Komisijai būtu jāpieņem pasākumi, kas, ņemot vērā ārkārtējos un neparastos apstākļus, ar kuriem dalībvalsts saskaras, ir vispiemērotākie un vienlaikus saglabā ESF+ mērķus, taču tam nebūtu jāietver grozījumi tematiskās koncentrācijas prasībās. Turklāt, tā kā minēto pasākumu piemērošanas tvērumu nosaka Stabilitātes un izaugsmes pakts un īstenošanas pilnvaras attiecas tikai uz šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, minētās pilnvaras attiecībā uz pagaidu pasākumiem ESF+ atbalsta izmantošanai nolūkā reaģēt uz ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem būtu jāpiešķir Komisijai bez komiteju procedūrām. Komisijai būtu arī jāuzrauga pagaidu pasākumu īstenošana un jāizvērtē to piemērotība. Ja Komisija uzskata par nepieciešamu grozīt šo regulu ārkārtēju vai neparastu apstākļu dēļ, grozījumu darbības jomā nebūtu jāiekļauj ne tematiskās koncentrācijas prasības saistībā ar jauniešu nodarbinātību, ne atbalsts vistrūcīgākajām personām tāpēc, ka šādas krīzes situācijas jauniešus un vistrūcīgākās personas bieži vien skar vissmagāk. Tādēļ ir jānodrošina, ka minētās mērķgrupas turpina saņemt pienācīgu atbalsta apjomu.

(49)

ESF+ pārvaldībā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kā minēts LESD 163. pantā (“ESF+ komiteja”). Lai nodrošinātu, ka ESF+ komitejas rīcībā ir visa vajadzīgā informācija un ka tā var iegūt plašu attiecīgo ieinteresēto personu viedokļu klāstu, ESF+ komitejai vajadzētu spēt uzaicināt pārstāvjus bez balsstiesībām, ar noteikumu, ka viņu līdzdalība ir vajadzīga sanāksmes darba kārtības dēļ, tostarp Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus.

(50)

Lai nodrošinātu to, ka tiek turpināts pievērsties katras ESF+ sadaļas specifikai, ESF+ komitejai būtu jāizveido darba grupas katrai ESF+ sadaļai. Minēto darba grupu sastāvu un uzdevumus jānosaka ESF+ komitejai. Darba grupām vajadzētu būt iespējai uz savām sanāksmēm uzaicināt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī citas ieinteresētās personas. Darba grupu uzdevumi var ietvert koordinācijas un sadarbības nodrošināšanu starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju attiecībā uz ESF+ īstenošanu, tostarp apspriešanos par EaSI sadaļas darba programmu, katras ESF+ sadaļas īstenošanas uzraudzību, pieredzes un labas prakses apmaiņu ESF+ sadaļu ietvaros un starp tām un iespējamo sinerģiju veicināšanu ar citām Savienības programmām.

(51)

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, Komisijai būtu jāizveido nepieciešamās saiknes ar attiecīgajām politikas komitejām, kas darbojas sociālajā un nodarbinātības jomā, piemēram, Nodarbinātības komiteju, Sociālās aizsardzības komiteju vai Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju.

(52)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka pasākumu nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem Savienības atbalsta sniegšanā, kuri varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai finansēšanas lēmumā – uz ierobežotu laikposmu daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt aktivitāšu un izmaksu attiecināmību no 2021. finanšu gada sākuma pat tad, ja aktivitātes īstenotas un izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(53)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 1296/2013 būtu jāatceļ.

(54)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošana varētu notikt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā būtu – attiecībā uz EaSI sadaļu – jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,