(1)

Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (2) (“Izstāšanās līgums”) 129. panta 1. punkts nosaka, ka Apvienotajai Karalistei pārejas periodā ir saistoši pienākumi, ko rada starptautiskie nolīgumi, kurus noslēgusi Savienība, dalībvalstis, kas rīkojas tās vārdā, vai Savienība un tās dalībvalstis, rīkodamās kopīgi.

(2)

Izstāšanās līguma 129. panta 3. punkts paredz, ka saskaņā ar lojālas sadarbības principu Apvienotajai Karalistei pārejas periodā jāatturas no jebkuras rīcības vai iniciatīvas, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, jo īpaši saistībā ar starptautiskajām organizācijām, aģentūrām, konferencēm vai forumiem, kuros Apvienotā Karaliste ir dalībniece pati par sevi.

(3)

Saskaņā ar Izstāšanās līguma 129. panta 4. punktu Apvienotā Karaliste pārejas periodā drīkst risināt sarunas par starptautiskiem nolīgumiem, kurus tā noslēdz savā vārdā Savienības ekskluzīvās kompetences jomās, un parakstīt un ratificēt tos, ar noteikumu, ka minētie nolīgumi nestājas spēkā vai tos nepiemēro pārejas perioda laikā, izņemot, ja Savienība to ir atļāvusi.

(4)

Lēmumā (ES) 2020/135 ir izklāstīti šādu atļauju došanas nosacījumi un procedūra.

(5)

Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2020/135 3. panta 1. punktu Padome var atļaut Apvienotajai Karalistei savā vārdā paust piekrišanu uzņemties tāda starptautiska nolīguma saistības, kura spēkā stāšanās vai piemērošana paredzēta pārejas periodā, jomā, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

(6)

Apvienotā Karaliste 2020. gada 3. aprīlī paziņoja Komisijai par savu nodomu savā vārdā paust piekrišanu uzņemties tādu piecu starptautisku nolīgumu saistības, ar kuriem izveido piecas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), kurus paredzēts piemērot pārejas periodā un kuri noslēgti zivsaimniecības jomā, kas ir Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē. Minētie nolīgumi ir: Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (3), ar kuru izveidota Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC); Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (4), ar kuru izveidota Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NAFO); Starptautiskā konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (5), ar kuru izveidota Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT); Nolīgums par Indijas okeāna tunzivju zvejas komisijas (IOTC) izveidi (6); un Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas konvencija (7), ar kuru izveidota Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas organizācija (NASCO).

(7)

Apvienotā Karaliste savu ieinteresētību pārejas periodā pievienoties minētajiem nolīgumiem pamato, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (8) (UNCLOS) 63. un 64. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīguma par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (9) (UNFSA) 7. un 8. pantu, jo īpaši Savienības un Apvienotās Karalistes pienākumu ar attiecīgo reģionālo organizāciju starpniecību sadarboties kopīgo krājumu saglabāšanā un pārvaldībā. Apvienotā Karaliste uzskata, ka nedz tā, nedz Savienība nevar pilnvērtīgi pildīt minētos pienākumus, ja Apvienotā Karaliste pārejas periodā nevar neatkarīgi sadarboties ar Savienību un citām attiecīgajām valstīm jautājumos, kas Apvienoto Karalisti kā neatkarīgu piekrastes valsti un zvejas valsti skar pēc pārejas perioda beigām. Tāpēc Apvienotā Karaliste vēlas pārejas periodā piedalīties diskusijās par zvejniecības pārvaldības lēmumiem, kas stāsies spēkā pēc pārejas perioda beigām.

(8)

Apvienotā Karaliste 2020. gada 3. aprīļa vēstulē ir apliecinājusi īpašu ieinteresētību tajā, ka attiecīgie starptautiskie nolīgumi tiek piemēroti jau pārejas periodā. Tādējādi Lēmuma (ES) 2020/135 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījums ir izpildīts.

(9)

Visi pieci minētie starptautiskie nolīgumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām, kas Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā piemērojamas saskaņā ar Izstāšanās līguma 127. panta 1. punktu, un ar Izstāšanās līguma 129. panta 1. punktā minētajiem pienākumiem. Tādējādi Lēmuma (ES) 2020/135 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījums ir izpildīts.

(10)

Apvienotā Karaliste arī apstiprināja, ka tās pievienošanās minētajiem starptautiskajiem nolīgumiem, ar kuriem izveido RZPO, nekaitēs Savienības interesēm. Apvienotā Karaliste plāno piedalīties tikai tajās sanāksmēs, kurās tiek apspriesti jautājumi par lēmumiem, kuri stājas spēkā pēc pārejas perioda beigām. Jo īpaši Apvienotās Karalistes dalība savā vārdā minētajos RZPO pārejas periodā neapdraud kāda Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu kopējās zivsaimniecības politikas jomā un citādi nekaitē Savienības interesēm. Tiek uzskatīts, ka Lēmuma (ES) 2020/135 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījums ir izpildīts.

(11)

Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2020/135 3. panta 2. punktu šādas atļaujas došanai var izvirzīt nosacījumu. Atļauja būtu jādod ar noteikumu, ka Apvienotā Karaliste piedalās tikai to lēmumu apspriešanā, kas piemērojami vai stājas spēkā pēc pārejas perioda beigām.

(12)

Apvienotajai Karalistei ir saistoši pienākumi, kas izriet no UNCLOS un UNFSA, un tāpēc tai ir ilgtspējīgi jāpārvalda un jāsaglabā jūras dzīvie resursi. Minētie mērķi atbilst Savienības mērķim nodrošināt ilgtspēju un tādu atbildīgu zvejniecību pastāvēšanu, kas nodrošina jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

(13)

Tāpēc saskaņā ar Izstāšanās līguma 129. panta 4. punktu Apvienotā Karaliste drīkst pārejas periodā savā vārdā parakstīt un ratificēt piecus starptautiskos nolīgumus, ar ko izveidotas piecas RZPO, kurām tā vēlas pievienoties. Tas Apvienotajai Karalistei atvieglotu un ļautu pēc pārejas perioda beigām un no brīža, kad Savienības tiesību akti tai vairs nav piemērojami, pilnvērtīgi pildīt pienākumus, kas izriet no UNCLOS, jo īpaši tās 63. un 64. pantu.

(14)

Tādēļ būtu jāatļauj Apvienotajai Karalistei savā vārdā paust piekrišanu uzņemties minēto, pārejas periodā piemērojamo starptautisko nolīgumu saistības.

(15)

Lai nodrošinātu Savienības kopējās zivsaimniecības politikas pareizu darbību pārejas periodā, Apvienotajai Karalistei nebūtu jāpiedalās to lēmumu apspriešanā, kurus piemēro vai kuri stājas spēkā pārejas periodā. Turklāt, lai neskartu notiekošās sarunas par zivsaimniecību gaidāmā Savienības un Apvienotās Karalistes partnerattiecību nolīguma kontekstā, jo īpaši attiecībā uz zvejas iespējām, kur Savienības kvota patlaban ietver Apvienotās Karalistes daļu, Apvienotajai Karalistei pirms šādas kvotas apspriešanas būtu jāapspriežas ar Savienību,