31.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/10

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 193. pantu ikviens nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par kuru uzliek nodokli, parasti ir atbildīgs par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu nodokļu iestādēm.

(2)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2017. gada 13. jūlijā, Ungārija lūdza atļauju ieviest pasākumu, ar kuru atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta (“īpašais pasākums”) attiecībā uz personu, kura ir atbildīga par PVN nomaksu gadījumos, kad konkrētas preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu veic nodokļa maksātājs, kam piemēro likvidāciju vai jebkādu citu procedūru, kurā tas juridiski atzīts par maksātnespējīgu.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2018. gada 15. janvāra vēstulēm Ungārijas iesniegto pieprasījumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm. Komisija 2018. gada 16. janvāra vēstulē paziņoja Ungārijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai izvērtētu pieprasījumu.

(4)

Ungārija apgalvo, ka nodokļa maksātāji, kam piemēro likvidāciju vai maksātnespējas procedūru, bieži nenomaksā PVN, kas maksājams nodokļu iestādēm. Savukārt pircējs, kurš ir nodokļa maksātājs ar atskaitījuma tiesībām, joprojām var atskaitīt attiecīgo PVN, negatīvi ietekmējot budžetu un finansējot likvidāciju. Ungārija ir arī konstatējusi krāpšanas gadījumus, kad likvidācijā esoši uzņēmumi izdod fiktīvus rēķinus aktīviem uzņēmumiem un ievērojami samazina nodokli, kas tiem jāmaksā, bez garantijas, ka rēķina izdevējs samaksās maksājamo PVN.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 199. panta 1. punkta g) apakšpunktu dalībvalstis var noteikt, ka par PVN nomaksu atbildīgā persona ir nodokļa maksātājs, kuram piegādā nekustamo īpašumu, kurš pārdots tiesas izsolē (“apgrieztās maksāšanas mehānisms”). Lai novērstu valsts ieņēmumu zaudējumus, Ungārija ir lūgusi atkāpi no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta, lai tai atļautu ieviest apgrieztās maksāšanas mehānismu citām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, ko veic nodokļa maksātāji, kuriem piemēro maksātnespējas procedūru, proti, kapitālieguldījumu preču piegādēm un citu tādu preču piegādēm vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kuru atvērtā tirgus vērtība pārsniedz HUF 100 000.

(6)

Pamatojoties uz Ungārijas sniegto informāciju, tad, ja minētajos konkrētajos gadījumos noteiktu, ka par PVN nomaksu atbildīgais nodokļa maksātājs ir saņēmējs, tiks vienkāršota PVN iekasēšanas procedūra un novērsta nodokļu nemaksāšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Ungārija uzskata, ka īpašais pasākums arī ierobežos valsts ieņēmumu zaudējumus un ka tā rezultātā radīsies papildu ieņēmumi.

(7)

Tāpēc būtu jāatļauj Ungārijai piemērot apgrieztās maksāšanas mehānismu kapitālieguldījumu preču piegādēm un citu preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, kuru atvērtā tirgus vērtība pārsniedz HUF 100 000, ko veic nodokļa maksātājs, kam piemēro likvidāciju vai jebkādu citu procedūru, kurā tas juridiski atzīts par maksātnespējīgu.

(8)

Īpašajam pasākumam būtu jāierobežo termiņš.

(9)

Ņemot vērā īpašā pasākuma darbības jomu un pirmreizīgumu, ir svarīgi novērtēt tā ietekmi. Tādēļ, ja Ungārija apsvērtu īpašā pasākuma pagarināšanu pēc 2021. gada, tai būtu ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim Komisijai jāiesniedz ziņojums, kurā ietverts īpašā pasākuma izvērtējums, kopā ar pagarinājuma lūgumu.

(10)

Īpašajam pasākumam būs vien nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

a)

kapitālieguldījumu preču piegāde, ko veic nodokļa maksātājs, kam piemēro likvidāciju vai jebkādu citu procedūru, kurā tas juridiski atzīts par maksātnespējīgu;

b)

citu preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, kuru atvērtā tirgus vērtība piegādes vai sniegšanas brīdī pārsniedz HUF 100 000, ko veic nodokļa maksātājs, kam piemēro likvidāciju vai jebkādu citu procedūru, kurā tas juridiski atzīts par maksātnespējīgu.