10.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/44

(1)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) ir izskatījusi 2009. gada 17. aprīļa“Ziņojumu par rezultātiem, kas gūti attiecībā uz Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas uzaicinājumu iesniegt pierādījumus par turētājbanku veiktu norēķinu internalizāciju un centrālajiem darījumu partneriem līdzīgām darbībām”, kas liecina par ievērojamām atšķirībām attiecībā uz noteikumiem un uzraudzības procedūrām norēķinu internalizētāju līmenī visās dalībvalstīs, kā arī par jēdziena “internalizēti norēķini” izpratni.

(2)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 norēķinu internalizētājiem ir jāziņo par norēķiniem, ko tie internalizē. Lai sniegtu labu pārskatu par internalizētu norēķinu tvērumu un apmēru, ir sīkāk jāprecizē šādas ziņošanas saturs. Ziņojumos par internalizētiem norēķiniem būtu jāsniedz sīka informācija par to norēķinu rīkojumu kopējo apjomu un vērtību, kurus norēķinu internalizētājs ir izpildījies ārpus vērtspapīru norēķinu sistēmām, norādot aktīvu kategorijas, vērtspapīru darījumu veidus, klientu veidus un emitējošo centrālo vērtspapīru depozitāriju (CVD).

Norēķinu internalizētājam būtu jāziņo par internalizētiem norēķiniem tikai tad, ja tas savos reģistros ir ievadījis norēķinu internalizētāja klienta sniegtu norēķinu rīkojumu. Norēķinu internalizētājam nebūtu jāziņo par grāmatojuma pozīciju turpmākiem pielāgojumiem, kas atspoguļotu tādu rīkojumu izpildīšanu, kurus sniedz citas personas vērtspapīru turēšanas ķēdē, jo tie nav uzskatāmi par internalizētiem norēķiniem. Tāpat arī norēķinu internalizētājam nebūtu jāziņo par darījumiem, kuri izpildīti tirdzniecības vietā un kurus šī tirdzniecības vieta nodod centrālam darījumu partnerim (CCP), lai tas veiktu tīrvērti, vai CVD, lai tas veiktu norēķinus.

(3)

Lai būtu vieglāk salīdzināt datus no dažādiem norēķinu internalizētājiem, saskaņā ar šo regulu veikti aprēķini saistībā ar internalizēto norēķinu rīkojumu vērtība būtu jābalsta uz objektīviem un ticamiem datiem un metodikām.

(4)

Šajā regulā izklāstīto ziņošanas prasību dēļ varētu būt nepieciešamas ievērojamas izmaiņas IT sistēmā, tirgus testēšana un pielāgojumi attiecīgo iestāžu tiesiskajā regulējumā. Tāpēc ir nepieciešams atvēlēt šīm iestādēm pietiekamu laiku, lai tās varētu sagatavoties šo prasību piemērošanai.

(5)

Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EVTI.

(6)

ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. pantu (2).

(7)

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 9. panta 2. punktu ir cieši sadarbojusies ar Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem,

1)

“internalizētu norēķinu rīkojums” ir norēķinu internalizētāja klienta sniegts rīkojums nodot saņēmēja rīcībā naudas summu vai nodot īpašumtiesības vai tiesības uz vērtspapīru vai vērtspapīriem, izmantojot ierakstu reģistrā, vai citā formā, ko norēķinu internalizētājs izpilda savos paša reģistros, nevis izmantojot vērtspapīru norēķinu sistēmu;

2)

“neizpildīts internalizētu norēķinu rīkojums” ir dienā, par ko attiecīgās puses bija vienojušās, neatkarīgi no pamatā esošā cēloņa (vērtspapīru vai naudas trūkuma dēļ) neveikts vai daļēji veikts norēķins par vērtspapīru darījumu.

a)

tās valsts kods, kur norēķinu internalizētājs veic uzņēmējdarbību;

b)

ziņojuma iesniegšanas laika zīmogs;

c)

pārskata periods;

d)

norēķinu internalizētāja identifikators;

e)

norēķinu internalizētāja kontaktinformācija;

f)

pārskata periodā norēķinu internalizētāja izpildīto internalizēto norēķinu rīkojumu kopējais apjoms un vērtība euro izteiksmē;

g)

pārskata periodā norēķinu internalizētāja izpildīto internalizēto norēķinu rīkojumu kopējais apjoms un vērtība euro izteiksmē, attiecībā uz katru no šādiem finanšu instrumentu veidiem:

h)

visu internalizēto norēķinu rīkojumu kopējo apjomu un vērtību euro izteiksmē, attiecībā uz katru no šādiem vērtspapīru darījumu veidiem, kurus norēķinu internalizētājs izpildījis pārskata periodā:

i)

pārskata periodā norēķinu internalizētāja visu izpildīto internalizēto norēķinu rīkojumu kopējo apjomu un vērtību euro izteiksmē, attiecībā uz šādiem klientu veidiem:

j)

visu to internalizēto norēķinu rīkojumu kopējo apjomu un vērtību euro izteiksmē, kuri attiecas uz naudas pārvedumiem, kurus norēķinu internalizētājs ir izpildījis pārskata periodā;

k)

pārskata periodā norēķinu internalizētāja visu izpildīto internalizēto norēķinu rīkojumu kopējo apjomu un vērtību euro izteiksmē, par katru CVD, kurš sniedz pamatpakalpojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma A iedaļas 1. vai 2. punktā, attiecībā uz pamatā esošajiem vērtspapīriem;

l)

visu g) līdz j) apakšpunktā minēto internalizēto norēķinu rīkojumu kopējo apjomu un vērtību euro izteiksmē, par katru CVD, kas sniedz pamatpakalpojumu, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma A iedaļas 1. vai 2. punktā attiecībā uz pamatā esošajiem vērtspapīriem;

m)

neizpildītu f) līdz l) apakšpunktā minēto internalizēto norēķinu rīkojumu, kuri nav izpildīti pārskata periodā, kopējo apjomu un vērtību euro izteiksmē;

n)

neizpildītu f) līdz l) apakšpunktā minēto internalizēto norēķinu rīkojumu attiecību pret:

a)

attiecībā uz internalizēto norēķinu rīkojumiem par samaksu – norēķinu summa naudas izteiksmē;

b)

attiecībā uz internalizēto norēķinu rīkojumiem, kas neietver samaksu, – vērtspapīru tirgus vērtība vai, ja tā nav pieejama, vērtspapīru nominālvērtība.

a)

attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (4) 3. panta 1. punktā un kurus atļauts tirgot kādā tirdzniecības vietā Savienībā, – vērtība, kas noteikta, balstoties uz cenu minētās regulas 4. panta 6. punkta b) apakšpunktā minētās likviditātes ziņā atbilstīgākā tirgus slēgšanas brīdī;

b)

attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot kādā tirdzniecības vietā Savienībā, izņemot tos, kuri minēti a) apakšpunktā, – vērtība, kas noteikta, balstoties uz cenu tās tirdzniecības vietas Savienībā slēgšanas brīdī, kurai ir vislielākais apgrozījums;

c)

attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav minēti a) vai b) apakšpunktā, – vērtība, kas noteikta, balstoties uz cenu, kura aprēķināta, izmantojot iepriekš noteiktu metodiku, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde un kas norāda uz kritērijiem, kas ir saistīti ar tirgus datiem, piemēram, tirgus cenām, kas ir pieejamas daudzviet tirdzniecības vietās vai ieguldījumu brokeru sabiedrībās.