Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016H1111

    Komisijas Ieteikums (ES) 2016/1111 (2016. gada 6. jūlijs) par niķeļa monitoringu pārtikā (Dokuments attiecas uz EEZ)

    C/2016/3858

    OV L 183, 8.7.2016, p. 70–71 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2016/1111/oj

    8.7.2016   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 183/70


    KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2016/1111

    (2016. gada 6. jūlijs)

    par niķeļa monitoringu pārtikā

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

    tā kā:

    (1)

    Niķelis ir zemes virsmā plaši sastopams metāls. Dabiskās un antropogēnās aktivitātes dēļ niķelis ir sastopams pārtikā un dzeramajā ūdenī.

    (2)

    Grieķijas Pārtikas iestāde lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“EFSA”) novērtēt risku, ko cilvēku veselībai rada niķeļa klātbūtne pārtikā, jo īpaši dārzeņos.

    (3)

    EFSA zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē (CONTAM grupa), nolēma paplašināt riska novērtējumu attiecībā uz dzeramo ūdeni un pieņēma zinātnisko atzinumu par risku, ko cilvēku veselībai rada niķeļa klātbūtne pārtikā un dzeramajā ūdenī (1). Saskaņā ar šo atzinumu kritiskā ietekme, kas raksturo ar hronisku orālu eksponētību niķelim saistīto risku, ir reproduktīvā un ontoģenētiskā toksicitāte. Tika konstatēts, ka kritiskā ietekme attiecībā uz tādu cilvēku, kuri ir sensibilizēti pret niķeli, akūtu orālu eksponētību niķelim ir ekzēmas uzliesmojumi un alerģisku reakciju pastiprināšanās.

    (4)

    Dati par niķeļa sastopamību pārtikā un dzeramajā ūdenī tika vākti 15 dažādās Eiropas valstīs. 80 % no kopējā savākto datu apjoma tika vākti vienā dalībvalstī, tādēļ, lai pārbaudītu niķeļa sastopamību pārtikā visā Savienībā, tomēr būtu nepieciešams ģeogrāfiski plašāks datu kopums.

    (5)

    Attiecībā uz dažām pārtikas produktu grupām, kuras EFSA zinātniskajā atzinumā uzskatītas par galvenajiem eksponētības ceļiem caur uzturu, bija pieejami samērā ierobežoti dati par sastopamību. Ņemot vērā iespējamos turpmākos riska pārvaldības pasākumus, būtu ieteicams gūt labāku priekšstatu par niķeļa saturu pārtikas precēs, kas pieder šīm pārtikas grupām,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

    1.

    Dalībvalstīm, aktīvi piedaloties pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām, būtu jāveic niķeļa monitorings pārtikā 2016., 2017. un 2018. gadā. Monitoringā būtu jāiekļauj labība, labības produkti, maisījumi zīdaiņiem, papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem, apstrādāta graudaugu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem, bērnu pārtika, īpašiem medicīniskiem nolūkiem īpaši zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēta pārtika, uztura bagātinātāji, pākšaugi, rieksti un eļļas sēklas, piens un piena produkti, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, cukurs un konditorejas izstrādājumi (tostarp kakao un šokolāde), augļi, dārzeņi un dārzeņu produkti (tostarp sēnes), sausas tējas lapas, citu augu sausas daļas, ko izmanto zāļu tējām, un gliemenes.

    2.

    Paraugu ņemšanas procedūras būtu jāveic saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 333/2007 (2) noteikumiem, lai nodrošinātu, ka paņemtie paraugi ir reprezentatīvi attiecībā uz partiju, no kuras tie ņemti.

    3.

    Paraugus analīzē tādus, kādus tos tirgo. Kopējā niķeļa analīze būtu jāveic saskaņā ar standartu EN 13804:2013 “Pārtikas produkti. Ķīmisko elementu un to savienojumu noteikšana. Vispārīgi norādījumi un īpašas prasības”, vēlams, izmantojot analīzes metodi, kuras pamatā ir liesmas atomu absorbcijas spektrometrija (FAAS) vai grafīta krāsns, atomu absorbcijas spektrometrija (GFAAS), induktīvi saistītas plazmas optiskās emisijas spektrometrija (ICP-OES) vai masspektrometrija (ICP-MS).

    4.

    Dalībvalstīm, pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām līdz 2016., 2017. un 2018. gada 1. oktobrim būtu jāsniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei monitoringa dati, kas izteikti attiecībā pret kopējo svaru, un informācija, izmantojot EFSA noteikto elektronisko ziņošanas formātu, lai tos varētu apkopot vienā datubāzē. Pieejamie dati par niķeļa sastopamību iepriekšējos gados, kas vēl nav nosūtīti, būtu jānosūta pēc iespējas drīz saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem.

    Briselē, 2016. gada 6. jūlijā

    Komisijas vārdā–

    Komisijas loceklis

    Vytenis ANDRIUKAITIS


    (1)  EFSA CONTAM grupa (zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē), 2015. g. Zinātniskais atzinums par risku sabiedrības veselībai, kas saistīts ar niķeļa klātbūtni pārtikā un dzeramajā ūdenī. EFSA Journal 2015;13(2):4002, 202 lpp. doi:10.2903/j.efsa.2015.4002

    (2)  Komisijas 2007. gada 28. marta Regula (EK) Nr. 333/2007, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikroelementu un pārstrādes procesā radušos piesārņotāju koncentrācijas kontrolei pārtikas produktos (OV L 88, 29.3.2007., 29. lpp.).


    Top