14.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 329/68

(1)

Komisijai, kas ir atbildīga par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi un citu Savienības pārvaldītu naudas līdzekļu izlietojumu, pienācīgi ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, kas izklāstīts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 30.–33. pantā, ir pienākums cīnīties pret krāpšanu un citādām nelikumīgām darbībām, kas aizskar Savienības finanšu intereses. Lai nodrošinātu, ka Komisijas un izpildaģentūru kredītrīkotāji ir pilnīgi informēti par Savienības finanšu interešu apdraudējumu, papildus Komisijas Lēmumam C(2014) 2784 (4) ir nepieciešams izstrādāt iekšējos noteikumus.

(2)

Lai cīnītos pret krāpšanu un aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisija izmanto centrālo izslēgšanas [gadījumu] datubāzi (CID), kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 108. pantā un Komisijas 2008. gada 17. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 1302/2008 par izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi (5), kā arī agrās [agrīnās] brīdināšanas sistēmu (ABS), kas minēta 2008. gada 16. decembra Lēmumā 2008/969/EK, Euratom par agrās brīdināšanas sistēmu Komisijas kredītrīkotāju un izpildaģentūru vajadzībām (6). Līdz brīdim, kad likumdevēja iestāde apstiprinās priekšlikumu par Finanšu regulas grozījumu (7), ir nepieciešams nodrošināt, ka ABS darbība joprojām ir efektīva.

(3)

Tikmēr ABS darbības nolūkam būtībā būtu jāpaliek tādam pašam. Tai būtu jānodrošina ierobežotas pieejamības informācijas aprite Komisijā un tās izpildaģentūrās, reģistrējot ABS vidē brīdinājumus attiecībā uz personām, kas varētu apdraudēt Savienības finanšu intereses un reputāciju vai citu Savienības pārvaldītu naudas līdzekļu izlietojumu.

(4)

Tā kā izpildaģentūru direktoriem attiecībā uz darbības apropriāciju izpildi ir Komisijas deleģētā kredītrīkotāja statuss, administratīvo un darbības apropriāciju pārvaldības nolūkā viņiem būtu jābūt tādai pašai piekļuvei ABS, kāda ir Komisijas dienestiem.

(5)

Tā kā Savienības delegāciju vadītājiem, kas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 56. panta 2. punktu darbojas kā Komisijas kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, attiecībā uz darbības apropriāciju izpildi ir Komisijas deleģētā kredītrīkotāja statuss, administratīvo un darbības apropriāciju pārvaldības nolūkā viņiem būtu jābūt tādai pašai piekļuvei ABS, kāda ir Komisijas dienestiem.

(6)

Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999, 7. panta 6. punktu ir pienākums nekavējoties sniegt informāciju attiecīgajiem Komisijas dienestiem par notiekošo izmeklēšanu, ja tā liecina, ka varētu būt atbilstoši veikt piesardzības administratīvos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. Tam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 11. pantu ir arī pienākums pēc izmeklēšanas pabeigšanas sagatavot ziņojumu un sniegt ieteikumus, kuros tas attiecīgos apstākļos norāda veicamās darbības, it īpaši iestādēs. Lai dotu iespēju atbildīgajam kredītrīkotājam iesniegt pieprasījumu par brīdinājumu, ir nepieciešams noteikt, kādu informāciju OLAF iesniedz Komisijai.

(7)

OLAF būtu jābūt piekļuvei ABS, lai tas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 varētu veikt savus administratīvos izmeklēšanas uzdevumus, kā arī informācijas vākšanas un krāpšanas novēršanas darbības.

(8)

Vienkāršošanas nolūkā ABS darbība būtu jāvienkāršo, samazinot brīdinājuma kategoriju skaitu, precizējot to darbības jomu un izmantojot nepārprotami skaidrus brīdinājumu nosaukumus.

(9)

Atbildīgajam kredītrīkotājam pēc apspriešanās ar Budžeta ģenerāldirektorātu un Juridisko dienestu un ciešā sadarbībā ar OLAF būtu jāierosina verifikācijas brīdinājumi, kas balstīti uz OLAF nosūtīto informāciju.

(10)

Atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāierosina Komisijai izslēgšanas brīdinājumi, un to novērtējums būtu jāveic centralizēti Budžeta ģenerāldirektorātā vai – attiecīgos apstākļos – Juridiskajā dienestā. Kad šādi izslēgšanas brīdinājumi tiek ierosināti, balstoties uz OLAF nosūtītu informāciju, to novērtēšana būtu jāveic ciešā sadarbībā ar OLAF. Tāda pati procedūra būtu jāpiemēro, kad atbildīgais kredītrīkotājs ir paredzējis veikt jebkādu darbību, kas var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās personas tiesības.

(11)

Atbildīgajam kredītrīkotājam ciešā sadarbībā ar OLAF būtu jālemj par nepieciešamām sekām, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, un būtu jāinformē OLAF par šādu lēmumu.

(12)

Atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jābūt atbildīgam par pieprasījumiem attiecībā uz brīdinājumu ievadi, modificēšanu, izņemšanu vai atjaunošanu. Lai saglabātu atbilstošu kontroles līmeni, šādi pieprasījumi būtu jāiesniedz hierarhijas līmenī, kas norādīts Komisijas Lēmumā C(2014) 2784.

(13)

Grāmatvedim būtu jānodrošina atbilstoša tehniskā kārtība attiecībā uz ABS iedarbīgu piemērošanu, izmantojot Komisijas centrālo grāmatvedības sistēmu.

(14)

Detalizēta informācija par piedziņas rīkojumiem un apķīlāšanas rīkojumiem caur Komisijas centrālo grāmatvedības sistēmu tiks darīta pieejama visiem Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām. Būtu jābeidz izmantot brīdinājumus W3a (apķīlāšanas rīkojums) un W4 (piedziņas rīkojums), kas paredzēti Lēmumā 2008/969/EK, Euratom. Šāda informācija pati par sevi ne vienmēr ir pietiekams pamats brīdinājuma izmantošanai. Lai varētu izlemt, vai ir nepieciešams brīdinājums, ir nepieciešams, ka atbildīgais kredītrīkotājs izvērtē visus konkrētos lietas apstākļus.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (8) paredz, ka Komisijai, veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro minētajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz likumīgu apstrādi un datu pārsūtīšanu un ka šādai datu apstrādei piemēro iepriekšēju pārbaudi, ko pēc Komisijas datu aizsardzības inspektora paziņojuma saņemšanas veic Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

(16)

Datu aizsardzības normās būtu jānosaka to personu tiesības, kuru dati ir vai varētu tikt iekļauti ABS.

(17)

Atsevišķām datu aizsardzības tiesībām piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. pantā noteiktos izņēmumus, kurus izvērtē, katru konkrēto gadījumu skatot atsevišķi, un piemēro pagaidu kārtībā. Par šādu izņēmumu piemērošanu būtu jālemj dienestam, kas ir atbildīgs par ievades, modificēšanas (tostarp izlabošanas) vai attiecīgās informācijas dzēšanas pieprasījumiem.

(18)

Būtu jādod iespēja personai, uz kuru attiecas eventuāls izslēgšanas brīdinājums, rakstveidā paust savu viedokli, pirms brīdinājuma reģistrācijas pieprasījums attiecībā uz šo personu tiek iesniegts ABS. Tāda pati iespēja būtu jādod, kad atbildīgais kredītrīkotājs ir paredzējis veikt darbību, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās personas tiesības.

(19)

Izņēmuma kārtā šāda iespēja būtu jāatliek izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitātes aizsardzības interesēs, ja tam ir likumīgi pamatots, svarīgs iemesls.

(20)

Lēmumu 2008/969/EK, Euratom būtu jāturpina piemērot līdz 2015. gada 1. jūlijam, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas Padomes regulas par ierobežojošiem pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. pantu, – līdz laikam, kad uzkrājumu grāmatvedības sistēmā (ABAC) tiks ņemta vērā informācija, kas iekļauta par ārpolitikas instrumentiem atbildīgā dienesta attiecīgajā datubāzē. Tam būtu jāizpaužas kā Lēmumā 2008/969/EK, Euratom minētā brīdinājuma W5b reģistrācijai.

(21)

Līdz 2015. gada 1. jūlijam Lēmumu 2008/969/EK, Euratom būtu jāturpina piemērot attiecībā uz brīdinājumiem W3a un W4, kuri līdz tam laikam šā lēmuma 4. iedaļas piemērošanas vajadzībām būtu jāiekļauj verifikācijas brīdinājumu sastāvā.

(22)

Šā lēmuma īstenošanai ir nepieciešams veikt regulāru vērtēšanu par ABS darbību un tās faktisko ieguldījumu Savienības finanšu interešu aizsardzībā,

a)

izmantojot brīdinājumu reģistrēšanu, informēt Komisijas un izpildaģentūru atbildīgos kredītrīkotājus par to, ka kāda persona varētu apdraudēt Savienības finanšu intereses un tēlu vai citu Savienības pārvaldītu naudas līdzekļu izlietojumu; un

b)

dot iespēju atbildīgajam kredītrīkotājam, balstoties uz brīdinājumiem, veikt verifikāciju vai atbilstošus pasākumus, tostarp tādus, kas minēti 4. iedaļā.

a)

riska novēršanu, veicot verifikāciju, kas balstīta uz agrīnu informāciju par personu attiecībā uz aizdomām vai konstatējumiem par jebkuru no šādām darbībām:

b)

personas izslēgšanu saskaņā ar 106. panta 1. punktu un 109. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (turpmāk “FR”).

a)

“grāmatvedis” ir Komisijas grāmatvedis vai padotais darbinieks, kuram grāmatvedis saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 69. pantu ir deleģējis konkrētus uzdevumus;

b)

“atbildīgais kredītrīkotājs” ir Komisijas deleģētais kredītrīkotājs Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 65. panta izpratnē, kas saskaņā ar iekšējiem noteikumiem ir atbildīgs par Eiropas Savienības vispārējā budžeta (turpmāk “budžets”) izpildi, tostarp izpildaģentūru direktori, kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām minētās regulas 65. panta izpratnē, kuri veic direktora funkcijas, un Savienības delegāciju vadītāji, kas saskaņā ar minētās regulas 56. panta 2. punktu darbojas kā Komisijas kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām;

c)

“datu subjekts” ir identificējama persona, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti;

d)

“konstatējumi” ir fakti, kas konstatēti uzņemto juridisko saistību izpildes laikā vai fiksēti saistībā ar revīziju vai izmeklēšanu, ko veic Revīzijas palāta, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Iekšējās revīzijas dienests (IAS), vai jebkādas citas revīzijas vai kontroles ietvaros, par kuras veikšanu ir atbildīgs atbildīgais kredītrīkotājs;

e)

“juridiskās saistības” ir saistības, kuras Komisija ir uzņēmusies saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 1. daļas V–VIII sadaļu un 2. daļu;

f)

“persona” ir jebkura šāda fiziska vai juridiska persona vai apvienība bez juridiskas personas statusa:

g)

“profesionālās darbības pārkāpums” ir tiesību normu vai attiecīgās profesijas ētikas standartu pārkāpums, kā arī prettiesiska rīcība, kas ietekmē attiecīgās personas profesionālo uzticamību;

h)

“apakšuzņēmējs” ir ekonomikas dalībnieks, ko atsevišķas līguma daļas izpildei ir ierosinājis kandidāts, pretendents vai līgumslēdzējs (darbuzņēmējs), savukārt līgumslēdzējai iestādei pret to nav tiešu juridisku saistību;

i)

“būtiska kļūda vai pārkāpums” ir būtiska kļūda vai pārkāpums, kas definēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 166. panta 2. punktā;

j)

“brīdinājuma kontaktpersona” ir persona, kura strādā dienestā, kas ir atbildīgs par pieprasījumu, un kura līdz brīdinājuma izņemšanai ir atbildīga par brīdinājuma lietu.

a)

pirms tiek ievadītas individuālas uzņemtās budžeta saistības;

b)

pirms tiek ievadītas vispārējas uzņemtās budžeta saistības, ja persona ir zināma jau šajā posmā;

c)

provizorisku uzņemto budžeta saistību gadījumā – pirms tādu juridisko saistību uzņemšanās, kas rada tiesības uz turpmākiem maksājumiem, ja vien tās neattiecas uz personāla atalgojumu un ar dalību sanāksmēs un konkursos saistītu ceļojuma izdevumu segšanu;

d)

iepirkuma vai dotāciju piešķiršanas procedūras, godalgu konkursa vai uzaicinājuma izteikt ieinteresētību gadījumā – vēlākais pirms lēmuma par attiecīgo piešķiršanu;

e)

iepirkuma gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde ierobežo to kandidātu skaitu, kas uzaicināmi iesniegt piedāvājumu, – pirms kandidātu atlases pabeigšanas;

f)

pirms ikviena maksājuma, ja vien tas neattiecas uz personāla atalgojumu vai ar dalību sanāksmēs un konkursos saistītu ceļojuma izdevumu segšanu.

a)

sagatavo pieprasījumu par brīdinājuma reģistrēšanu;

b)

pieprasījumu un visu ar brīdinājumu saistīto informāciju nosūta grāmatvedim;

c)

sniedz informāciju, kas ļauj citiem atbildīgajiem kredītrīkotājiem veikt verifikāciju vai lemt par 4. iedaļā minētajām sekām.

a)

personas identifikācija;

b)

brīdinājuma veids;

c)

brīdinājuma ilgums;

d)

pamatojums, ar kādu uzskatāms, ka persona apdraud Savienības finanšu intereses un tēlu vai citu Savienības pārvaldītu naudas līdzekļu izlietojumu;

e)

informācija, kas saistīta ar abu pušu uzklausīšanas (sacīkstes principa) procedūru;

f)

atbildīgā kredītrīkotāja vārds un uzvārds;

g)

šā lēmuma 8. pantā minētās brīdinājuma kontaktpersonas vārds un uzvārds.

a)

OLAF saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ir informējis atbildīgo kredītrīkotāju, ja OLAF izmeklēšana liecina, ka varētu būt atbilstoši veikt pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses;

b)

Eiropas Revīzijas palāta ir nosūtījusi Komisijai vai Iekšējās revīzijas dienests ir nosūtījis atbildīgajam kredītrīkotājam informāciju, kas liecina par krāpšanu, korupciju vai citādu nelikumīgu darbību, kas aizskar Savienības finanšu intereses, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 141. pantā, vai par būtisku kļūdu vai pārkāpumu, profesionālās darbības pārkāpumu vai līgumsaistību smagu pārkāpumu attiecībā uz kādu personu;

c)

atbildīgais kredītrīkotājs ir veicis pārbaudi, revīziju vai kontroli, kas liecina par krāpšanu, korupciju vai citādu nelikumīgu darbību, kas aizskar Savienības finanšu intereses, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 141. pantā, par būtisku kļūdu vai pārkāpumu, profesionālās darbības pārkāpumu vai līgumsaistību smagu pārkāpumu attiecībā uz kādu personu, vai ir saņēmis informāciju par šādu pārbaudi, revīziju vai kontroli.

a)

dati par attiecīgās personas identitāti;

b)

kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un izmeklēšanā apzinātajiem riskiem. Kopsavilkums ir pietiekams, lai dotu personai iespēju faktiski tikt uzklausītai saskaņā ar šā lēmuma 16. pantu;

c)

ierosināti speciālie konfidencialitātes pasākumi, it īpaši attiecībā uz gadījumiem, kas ietver tādu izmeklēšanas pasākumu izmantošanu, kuri ietilpst valsts tiesu iestādes kompetencē vai – ārējās izmeklēšanas gadījumā – valsts iestādes kompetencē saskaņā ar izmeklēšanai piemērojamām valsts tiesību normām.

a)

ikreiz, kad atbildīgais kredītrīkotājs ir paredzējis iesniegt pieprasījumu par izslēgšanas brīdinājuma reģistrēšanu vai ir paredzējis veikt jebkādu darbību, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās personas tiesības, viņam ir pienākums vispirms dot attiecīgajai personai iespēju rakstveidā paust savu viedokli. Atbildīgais kredītrīkotājs šīs personas viedokļa paušanai atvēl vismaz 14 kalendārās dienas. Vienlaikus atbildīgais kredītrīkotājs informē šo personu, ka, ja atbilde no viņas netiks saņemta, brīdinājums tiks reģistrēts.

Attiecīgos apstākļos atbildīgais kredītrīkotājs šai personai dod iespēju paust savu viedokli, balstoties uz OLAF sniegto informāciju;

b)

ja persona iesniedz komentārus, kas nemaina atbildīgā kredītrīkotāja novērtējumu, tad atbildīgais kredītrīkotājs iesniedz grāmatvedim pieprasījumu par brīdinājuma aktivizēšanu.

Ja persona iesniedz komentārus, kas atbildīgajam kredītrīkotājam brīdinājumu liek uzskatīt par nesamērīgu vai nevajadzīgu, brīdinājums netiek aktivizēts, un persona tiek attiecīgi informēta.

Atbilstoši tam grāmatvedis apliecina atbildīgajam kredītrīkotājam, ka brīdinājums ir reģistrēts ABS;

c)

atbildīgais kredītrīkotājs informē attiecīgo personu par brīdinājuma aktivizēšanu un par tā ilgumu. Tomēr šāda informēšana nav nepieciešama, ja persona nav sniegusi atbildi uz uzaicinājumu iesniegt savus rakstveida komentārus.

a)

Savienības finanšu interešu un tēla apdraudējuma risks;

b)

uzņemto juridisko saistību apmērs un ilgums;

c)

uzņemto juridisko saistību izpildes steidzamība;

d)

faktisko apstākļu būtība;

e)

faktisko apstākļu smaguma pakāpe un

f)

iespējamā ietekme uz uzņemto juridisko saistību izpildi.

a)

atbildīgais kredītrīkotājs var pieprasīt papildus iesniegt apliecinošus dokumentus, kā noteikts iepirkuma vai attiecīgi dotāciju piešķiršanas vai godalgu konkursa procedūrā;

b)

attiecībā uz dotāciju piešķiršanas procedūru tiek veikta analīze par risku saistībā ar priekšfinansējumu.

a)

tiek veikta verifikācija par to, vai darbība atbilst uzņemtajām juridiskajām saistībām, tostarp attiecībā uz termiņiem un nodevumu saturu;

b)

attiecībā uz spēkā esošām dotācijām pirms maksājuma tiek veikta verifikācija par izmaksu attiecināmību vai tiek veikta revīzija vai pārbaudes uz vietas.

a)

līguma izpildes vai dotāciju piešķiršanas turpināšanu un atbilstošas verifikācijas veikšanu;

b)

maksājumu termiņa ritējuma apturēšanu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 92. panta 2. punktu;

c)

maksājumu apturēšanu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 208. pantu;

d)

līguma izpildes vai dotāciju piešķiršanas apturēšanu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 116. pantu un 135. panta 5. punktu;

e)

uzņemto juridisko saistību izbeigšanu, ja šādu izbeigšanu, pamatojoties uz informāciju, attiecībā uz kuru ir reģistrēts brīdinājums, paredz attiecīgais juridisko saistību uzņemšanās regulējums.