30.8.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/4

---

ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses

PREAMBULA

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” jeb “ES”, un

EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, turpmāk “Euratom”,

no vienas puses, un

GRUZIJA,

no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ spēcīgās saites starp Pusēm un to kopīgās vērtības, kas iedibinātas, īstenojot Partnerības un sadarbības līgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, un tiek attīstītas Austrumu partnerības ietvaros kā Eiropas kaimiņattiecību politikas īpaša dimensija, un atzīstot Pušu kopējo vēlmi turpināt vērienīgi un radoši attīstīt, nostiprināt un paplašināt to attiecības;

APLIECINOT Gruzijas eiropeiskos centienus un izvēlēto virzību uz Eiropu;

ATZĪSTOT, ka kopīgās vērtības, uz kurām pamatojas ES, proti, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums, ir pamats arī politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai, kā tas paredzēts šajā nolīgumā;

ATZĪSTOT, ka Gruzija kā Austrumeiropas valsts ir apņēmusies īstenot un sekmēt šīs vērtības;

ATZĪSTOT, ka Gruzijai ir vēsturiskas saiknes un kopīgas vērtības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm;

ŅĒMOT VĒRĀ, ka šis nolīgums neskar un neietekmē ES un Gruzijas attiecību turpmāku progresīvu attīstību;

APŅEMOTIES arī turpmāk stiprināt pamatbrīvību, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības ievērošanu, pamatojoties uz Pušu kopīgajām vērtībām;

APZINOTIES, ka iekšējās reformas demokrātijas un tirgus ekonomikas stiprināšanai veicinās Gruzijas līdzdalību ES politikas virzienos, programmās un aģentūrās. Šis process un noturīgs konfliktu risinājums savstarpēji papildinās viens otru un veicinās uzticēšanos starp konfliktu plosītām kopienām;

VĒLOTIES sekmēt Gruzijas politisko, sociālekonomisko un institucionālo attīstību, īstenojot plašu un daudzpusīgu sadarbību daudzās dažādās kopēju interešu jomās, piemēram, pilsoniskās sabiedrības veidošana, laba pārvaldība, tostarp nodokļu jomā, tirdzniecības integrācija un uzlabota ekonomiskā sadarbība, iestāžu veidošana, valsts pārvaldes un civildienesta reforma un cīņa pret korupciju, nabadzības samazināšana un sadarbība brīvības, drošības un tiesiskuma jomā – sadarbība nepieciešama, lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu, kā arī atzīmējot ES gatavību atbalstīt attiecīgas reformas Gruzijā;

APŅEMOTIES īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dokumentos, jo īpaši 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā, Madrides, Stambulas un Vīnes konferencēs attiecīgi 1991. un 1992. gadā pieņemtajos noslēguma dokumentos, un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā;

ATGĀDINOT savu vēlmi stiprināt starptautisko mieru un drošību, kā arī iesaistīties efektīvās daudzpusējās attiecībās un mierīgā strīdu noregulējumā, jo īpaši šajā nolūkā ciešāk sadarbojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un EDSO ietvaros;

APŅEMOTIES pildīt starptautiskās saistības cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sadarboties atbruņošanās un ieroču kontroles jomā;

ATZĪSTOT pievienoto vērtību, ko rada Pušu aktīva līdzdalība dažādos reģionālās sadarbības veidos;

VĒLOTIES turpmāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par savstarpēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, tostarp reģionālajiem aspektiem, ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), tostarp arī kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP);

PILNĪBĀ IEVĒROJOT neatkarības, suverenitātes, teritoriālās integritātes un starptautiski atzīto robežu neaizskaramības principus, kas atzīti starptautisko tiesību aktos, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes attiecīgajās rezolūcijās;

ATZĪSTOT, cik svarīga ir Gruzijas apņemšanās panākt samierināšanos un tās centieni atjaunot savu teritoriālo integritāti un pilnīgu un efektīvu kontroli pār Gruzijas reģioniem Abhāzijā un Chinvali reģionu Dienvidosetijā, lai panāktu mierīgu un noturīgu konfliktu risinājumu, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem, un ES apņemšanās atbalstīt mierīgu un noturīgu konflikta risinājumu;

Šajā sakarā ATZĪSTOT, cik svarīgi ir īstenot 2008. gada 12. augusta sešu punktu vienošanos un tās turpmākos īstenošanas pasākumus, panākt pamatotu starptautisku klātbūtni miera un drošības uzturēšanai uz vietas, nodrošināt savstarpēji atbalstošu neatzīšanas un iesaistīšanās politiku, atbalstīt Ženēvas starptautiskās apspriedes un to, lai visu iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu atgriešanās būtu droša un cieņpilna saskaņā ar starptautisko tiesību principiem;

APŅEMOTIES nodrošināt, ka priekšrocības, ko sniedz Gruzijas ciešāka politiska asociācija un ekonomiska integrācija ar ES, ir pieejamas visiem Gruzijas iedzīvotājiem, tostarp konfliktu plosītajās kopienās;

APŅEMOTIES apkarot organizēto noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību un arī turpmāk stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu;

APŅEMOTIES padziļināt dialogu un sadarbību mobilitātes, migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā, ņemot vērā arī ES un Gruzijas mobilitātes partnerību, izmantojot visaptverošu pieeju, kurā uzmanība vērsta uz legālo migrāciju, tostarp cirkulāro migrāciju, un sadarbību, kuras mērķis ir novērst nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību, un efektīvi īstenot atpakaļuzņemšanas nolīgumu;

ATZĪSTOT, cik svarīgi ir pienācīgi ieviest bezvīzu ceļošanas režīmu Gruzijas pilsoņiem ar noteikumu, ka tiek nodrošināti apstākļi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, tostarp efektīvi īstenojot vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumus;

APŅEMOTIES ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un ES gatavību atbalstīt ekonomikas reformas Gruzijā, tostarp Eiropas kaimiņattiecību politikas un Austrumu partnerības ietvaros;

APŅEMOTIES panākt ekonomisko integrāciju, jo īpaši izmantojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) kā neatņemamu šā nolīguma daļu, tostarp normatīvo aktu tuvināšanu, un saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Pušu dalības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO);

UZSKATOT, ka šis nolīgums radīs ekonomiskās attiecības veicinošu jaunu gaisotni starp Pusēm un galvenokārt tam, lai attīstītu tirdzniecību un ieguldījumus un stimulētu konkurenci, kas ir īpaši svarīgi ekonomikas reorganizācijas un modernizācijas faktori;

APŅEMOTIES ievērot ilgtspējīgas attīstības principus, aizsargāt vidi un mazināt klimata pārmaiņas, pastāvīgi uzlabot vides pārvaldību un vides vajadzību nodrošināšanu, tostarp pārrobežu sadarbību un daudzpusējo starptautisko nolīgumu īstenošanu;

APŅEMOTIES uzlabot enerģijas piegādes drošību, tostarp dienvidu koridora attīstību, inter alia veicinot atbilstošu projektu attīstīšanu Gruzijā, kuri sekmē attiecīgās infrastruktūras attīstīšanu, tostarp tranzītam caur Gruziju, palielinot tirgus integrāciju un pakāpeniski tuvinot normatīvos aktus ES acquis pamatelementiem, un veicinot energoefektivitāti un atjaunojamie energoresursi izmantošanu;

APLIECINOT nepieciešamību uzlabot sadarbību enerģētikas jomā un Pušu apņemšanos īstenot Enerģētikas hartas nolīgumu;

VĒLOTIES uzlabot sabiedrības veselības drošību un cilvēku veselības aizsardzību kā būtisku elementu ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei;

APŅEMOTIES veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, tostarp izmantojot sadarbību un apmaiņu zinātnes un tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, jaunatnes, izglītības un kultūras jomā;

APŅEMOTIES veicināt pārrobežu un starpreģionālo sadarbību, ko abas Puses īsteno, ievērojot labas kaimiņattiecības;

ATZĪSTOT Gruzijas apņemšanos pakāpeniski tuvināt savus konkrēto nozaru tiesību aktus attiecīgajiem ES tiesību aktiem saskaņā ar šo Asociācijas nolīgumu un tos efektīvi īstenot;

ATZĪSTOT Gruzijas apņemšanos izstrādāt savu administratīvo un institucionālo infrastruktūru tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai;

ŅEMOT VĒRĀ ES vēlmi sniegt atbalstu reformu īstenošanai un izmantot visus pieejamos sadarbības instrumentus un tehnisko, finansiālo un ekonomisko palīdzību šo centienu īstenošanā;

APSTIPRINOT, ka šā nolīguma noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļas darbības jomā, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm, nevis kā ES daļām, ja vien ES kopā ar Apvienoto Karalisti un / vai Īriju nav kopīgi paziņojušas Gruzijai, ka Apvienotajai Karalistei un / vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā ES daļām saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto protokolu (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai Karalistei un / vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā ES daļām saskaņā ar minētā protokola 4.a pantu, ES kopā ar Apvienoto Karalisti un / vai Īriju nekavējoties informē Gruziju par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām šā nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar protokolu (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. Pants

Mērķi

1.   Ar šo tiek izveidota asociācija starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses.

2.   Šīs asociācijas mērķi ir šādi:

a)	veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp Pusēm, pamatojoties uz kopējām vērtībām un ciešām attiecībām, tostarp palielinot Gruzijas dalību ES politikas virzienos, programmās un aģentūrās;

b)	nodrošināt stingrāku regulējumu, lai uzlabotu politisko dialogu visās savstarpēji interesējošās jomās, tādējādi ļaujot attīstīt ciešas politiskas attiecības starp Pusēm;

c)	sekmēt demokrātijas stiprināšanu un politisko, ekonomisko un institucionālo stabilitāti Gruzijā;

d)

veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un stabilitāti reģionālā un starptautiskā mērogā, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma akta principiem, tostarp apvienojot centienus, lai novērstu spriedzes rašanās avotus, uzlabotu robežu drošību un veicinātu pārrobežu sadarbību un labas kaimiņattiecības;

e)	veicināt sadarbību ar mērķi risināt konfliktus mierīgā ceļā;

f)	veicināt sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nolūkā stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

g)	atbalstīt Gruzijas centienus attīstīt tās ekonomisko potenciālu, izmantojot starptautisko sadarbību, tostarp arī tuvinot tās tiesību aktus ES tiesību aktiem;

h)

panākt Gruzijas pakāpenisku integrāciju ES iekšējā tirgū, kā noteikts šajā nolīgumā, jo īpaši izveidojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kas paredz plašu piekļuvi tirgum, pamatojoties uz stabilu un visaptverošu normatīvo aktu tuvināšanu saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no tās dalības PTO;

i)	radīt apstākļus ciešākai sadarbībai citās savstarpēji interesējošās jomās.

I SADAĻA

VISPĀRĒJI PRINCIPI

2. Pants

Vispārēji principi

1.   Demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību, kas proklamētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un definētas 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, ievērošana veido Pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamatu un ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa. Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču, ar tiem saistītu materiālu un to nogādes līdzekļu izplatīšanu arī ir šā nolīguma būtiski elementi.

2.   Puses atkārto savu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības un efektīvu daudzpusēju attiecību principus.

3.   Puses atkārtoti apstiprina savu gatavību ievērot tiesiskuma un labas pārvaldības principus, kā arī pildīt savus starptautiskos pienākumus, jo īpaši ANO, Eiropas Padomē un EDSO. Jo īpaši tās vienojas veicināt suverenitātes un teritoriālās integritātes, robežu neaizskaramības un neatkarības principus.

4.   Puses apņemas nodrošināt tiesiskumu, labu pārvaldību, cīnīties pret korupciju, cīnīties pret dažāda veida pārrobežu organizētu noziedzību un starptautisku terorismu, veicināt ilgtspējīgu attīstību un efektīvas daudzpusējas attiecības un cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmām izplatīšanu. Šīs saistības ir svarīgs elements Pušu attiecību un sadarbības attīstībā un tādējādi sekmē mieru un stabilitāti reģionā.

II SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMA, SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ

3. Pants

Politiskā dialoga mērķi

1.   Turpina attīstīt un stiprināt politisko dialogu starp Pusēm savstarpēji interesējošās jomās, tostarp par ārpolitikas un drošības jautājumiem, kā arī par valsts reformu. Tas palielinās politiskās sadarbības efektivitāti un veicinās konverģenci ārpolitikas un drošības jautājumos, vērienīgi un radoši nostiprinot attiecības.

2.   Politiskā dialoga mērķi ir šādi:

a)	padziļināt politisko asociāciju un palielināt politisko un drošības politikas konverģenci un efektivitāti;

b)	veicināt teritoriālās integritātes, starptautiski atzīto robežu neaizskaramības, suverenitātes un neatkarības principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā;

c)	veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā;

d)	veicināt starptautisko stabilitāti un drošību, pamatojoties uz efektīvām daudzpusējām attiecībām;

e)	stiprināt sadarbību un dialogu starp Pusēm par starptautisko drošību un krīžu pārvarēšanu jo īpaši, lai risinātu globālas un reģionālas problēmas un galvenos apdraudējumus;

f)	stiprināt sadarbību cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to piegādes sistēmām, tostarp zinātnieku, kuri agrāk bija nodarbināti MII programmās, alternatīvu nodarbinātību;

g)	sekmēt uz rezultātiem vērstu un praktisku Pušu sadarbību, lai sasniegtu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas kontinentā;

h)	stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvības un minoritāšu tiesību, ievērošanu un atbalstīt valsts politisko reformu konsolidāciju;

i)	attīstīt dialogu un padziļināt Pušu sadarbību drošības un aizsardzības jomā;

j)	turpināt veicināt dažādus reģionālās sadarbības veidus;

k)	nodrošināt visiem Gruzijas pilsoņiem tās starptautiski atzīto robežu ietvaros visas priekšrocības, ko sniedz ciešāka politiskā asociācija starp ES un Gruziju, tostarp lielāka drošības politikas konverģence.

4. Pants

Valsts reforma

Puses sadarbojas, attīstot, konsolidējot un palielinot demokrātisko institūciju un tiesiskuma stabilitāti un efektivitāti; nodrošinot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; gūstot turpmāku progresu tiesu un tieslietu reformā, lai būtu garantēta tiesu neatkarība, nostiprinot to administratīvos resursus un garantējot tiesībaizsardzības struktūru objektivitāti un efektivitāti; turpinot īstenot valsts pārvaldes reformu un veidot atbildīgu, prasmīgu, efektīvu, pārredzamu un profesionālu civildienestu; un turpinot pastāvīgu efektīvu cīņu pret korupciju, jo īpaši ņemot vērā starptautiskās sadarbības cīņai pret korupciju pastiprināšanu, un nodrošinot attiecīgo starptautisko juridisko instrumentu efektīvu īstenošanu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju.

5. Pants

Ārpolitika un drošības politika

1.   Puses pastiprina dialogu un sadarbību un veicina pakāpenisku konverģenci ārpolitikas un drošības politikas jomā, tostarp Kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā, un jo īpaši pievēršas konfliktu novēršanas, konfliktu risināšanas mierīgā ceļā un krīžu pārvarēšanas, reģionālās stabilitātes, atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas, ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles jautājumiem. Sadarbības pamatā ir kopīgās vērtības un savstarpējās intereses, tās mērķis ir palielināt politikas konverģenci un efektivitāti un veicināt divpusējo, starptautisko un reģionālo forumu izmantošanu.

2.   Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt teritoriālās integritātes, starptautiski atzīto robežu neaizskaramības, suverenitātes un neatkarības principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā; un savu apņemšanos veicināt šos principus to divpusējās un daudzpusējās attiecībās. Puses arī uzsver savu pilnīgu atbalstu principam, ka ārvalstu bruņoto spēku izvietošanai kādas valsts teritorijā ir nepieciešama uzņēmējas valsts piekrišana. Tās vienojas, ka ārvalstu bruņoto spēku izvietošanai to teritorijā būtu jānotiek ar uzņēmējas valsts nepārprotamu piekrišanu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

6. Pants

Starptautiskas nozīmes smagi noziegumi

1.   Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka nesodāmība par šādiem noziegumiem ir jānovērš, veicot pasākumus valstu un starptautiskā līmenī, tostarp Starptautiskajā Krimināltiesā.

2.   Puses uzskata, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir nozīmīgs solis starptautiskā miera un tiesiskuma labā. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu, īstenojot Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtus un tās saistītos instrumentus, pienācīgu uzmanību pievēršot tās integritātei.

7. Pants

Konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana

Puses pastiprina praktisko sadarbību konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši ņemot vērā Gruzijas iespējamo dalību ES vadītās civilās un militārās krīžu pārvarēšanas operācijās, kā arī attiecīgos praktiskos vingrinājumos un mācību pasākumos – vērtējot katru gadījumu atsevišķi un pēc iespējama ES uzaicinājuma.

8. Pants

Reģionālā stabilitāte

1.   Puses pastiprina kopīgos centienus veicināt stabilitāti, drošību un demokrātisko izaugsmi reģionā, kā arī sadarboties, lai turpinātu veicināt dažādus reģionālās sadarbības veidus un jo īpaši lai censtos panākt reģiona neatrisināto konfliktu noregulējumu mierīgā ceļā.

2.   Šie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos būtiskos daudzpusējos dokumentos. Puses arī pilnībā izmanto daudzpusējo Austrumu partnerību, kurā paredzēti sadarbības pasākumi un atklāts un brīvs dialogs, veicinot saiknes starp partnervalstīm.

9. Pants

Konfliktu risināšana mierīgā ceļā

1.   Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā, pilnībā ievērojot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī sekmēt kopīgus pēckonfliktu rehabilitācijas un samierināšanas centienus. Kamēr nav rasts noturīgs konflikta risinājums, neskarot pastāvošos veidus ar konfliktu saistīto jautājumu risināšanai, konfliktu risināšana mierīgā ceļā būs viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem politiskajā dialogā starp Pusēm, kā arī dialogā ar citiem attiecīgiem starptautiskiem dalībniekiem.

2.   Puses atzīst to, cik svarīga ir Gruzijas apņemšanās panākt samierināšanos un tās centieni atjaunot savu teritoriālo integritāti, lai panāktu mierīgu un noturīgu konflikta atrisināšanu, pilnībā īstenotu 2008. gada 12. augusta sešu punktu vienošanos un tās turpmākos īstenošanas pasākumus, nodrošinātu savstarpēji atbalstošu neatzīšanas un iesaistīšanās politiku, atbalstītu Ženēvas starptautiskās apspriedes un nodrošinātu visu valsts iekšienē pārvietoto personu un bēgļu drošu un cieņpilnu atgriešanos viņu parastajā dzīvesvietā saskaņā ar starptautisko tiesību principiem; un panāktu pamatotu starptautisko pārstāvju, tostarp vajadzības gadījumā ES, dalību.

3.   Puses arī kopā ar citām attiecīgām starptautiskām organizācijām koordinē savus centienus veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā Gruzijā, tostarp saistībā ar humāniem jautājumiem.

4.   Visi šie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos būtiskos daudzpusējos dokumentos.

10. Pants

Masu iznīcināšanas ieroči

1.   Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un stabilitātei. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savus pastāvošos pienākumus atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citus būtiskus starptautiskus pienākumus. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

2.   Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

a)	veicot pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus pārējos starptautiskos instrumentus šajā sakarā vai lai tiem atbilstošā gadījumā pievienotos, kā arī lai tos pilnībā īstenotu, un

b)	ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar MII saistītu preču eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar MII, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem;

3.   Puses vienojas pievērsties šiem jautājumiem savā politiskajā dialogā.

11. Pants

Kājnieku ieroču, vieglo ieroču un konvencionālo ieroču eksporta kontrole

1.   Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (KIVI), kā arī to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2.   Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savus pienākumus apkarot KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību atbilstīgi spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu KIVI nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs.

3.   Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai apkarotu KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību un iznīcinātu to pārmērīgos krājumus starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un valstu līmenī.

4.   Turklāt Puses vienojas turpināt sadarbību konvencionālo ieroču eksporta kontroles jomā, ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli.

5.   Puses vienojas pievērsties šiem jautājumiem savā politiskajā dialogā.

12. Pants

Cīņa pret terorismu

1.   Puses atkārtoti apstiprina, cik būtiska ir cīņa pret terorisma un terorisma novēršana, un vienojas sadarboties divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu terorismu visos tā veidos un izpausmēs.

2.   Puses vienojas, ka cīņa pret terorismu ir jāveic, pilnība ievērojot tiesiskumu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām cilvēktiesībām, starptautiskajām bēgļu tiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un visiem attiecīgajiem ar terorisma apkarošanu saistītajiem starptautiskajiem instrumentiem.

3.   Puses uzsver, ka ir svarīga ir visu ANO konvenciju un protokolu, kas saistīti ar terorisma apkarošanu, vispārēja ratifikācija un pilnīga īstenošana. Puses vienojas turpināt veicināt dialogu par Vispusīgas konvencijas par starptautisko terorismu projektu un sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģijas, kā arī attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju un Eiropas Padomes konvenciju īstenošanā. Puses arī vienojas sadarboties, lai veicinātu starptautisko vienprātību par terorisma novēršanu un cīņu pret terorismu.

III SADAĻA

BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS

13. Pants

Tiesiskums un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

1.   Īstenojot sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, Puses īpašu nozīmi piešķir tam, lai turpmāk veicinātu tiesiskumu, tostarp tiesu neatkarību, tiesu pieejamību un tiesības uz taisnīgu tiesu.

2.   Puses pilnībā sadarbosies efektīvai iestāžu darbībai tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā.

3.   Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana caurstrāvos visa veida sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.

14. Pants

Personas datu aizsardzība

Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību saskaņā ar ES, Eiropas Padomes un starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem un standartiem, kas minēti šā nolīguma I pielikumā.

15. Pants

Sadarbība migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā

1.   Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi kopīgi pārvaldīt migrācijas plūsmas starp to teritorijām, un izveido visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp legālo migrāciju, starptautisko aizsardzību un cīņu pret nelegālo migrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

2.   Sadarbības pamatā būs konkrēto vajadzību novērtējumi, ko veiks, Pusēm savstarpēji konsultējoties, un to īstenos saskaņā ar Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši būs vērsta uz šādiem aspektiem:

a)	migrācijas pamatcēloņi un sekas;

b)

valsts tiesību aktu izstrāde un īstenošana un prakses iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, 1967. gada Protokola par bēgļu statusu un citu attiecīgo starptautisko instrumentu noteikumus, piemēram, 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, un lai nodrošinātu “nerepatriēšanas principa” ievērošanu;

c)	uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu tiesības un statuss, taisnīga attieksme pret migrantiem, kas likumīgi uzturas citā valstī, šo personu integrācija, izglītošana un apmācība, kā arī pasākumi cīņai pret rasismu un ksenofobiju;

d)	efektīvas un preventīvas politikas izstrāde cīņai pret nelegālu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo tirgoņu tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;

e)	sadarbības vienošanās par operatīvas sadarbības izveidi starp Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) un Gruzijas Iekšlietu ministriju (IM), kas parakstīts 2008. gada 4. decembrī, īstenošana;

f)	dokumentu drošības un robežu pārvaldības jomā – tādi jautājumi kā organizēšana, mācības, paraugprakse un citi operatīvi pasākumi.

3.   Sadarbība var arī veicināt cirkulāro migrāciju par labu attīstībai.

16. Pants

Personu pārvietošanās un personu atpakaļuzņemšana

1.   Puses nodrošinās, ka pilnībā tiek īstenots:

a)	Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, kas stājās spēkā 2011. gada 1. martā, un

b)	Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu, kas stājās spēkā 2011. gada 1. martā.

2.   Puses turpina censties veicināt pilsoņu mobilitāti un veic pakāpeniskus pasākumus, lai pienācīgi sasniegtu kopējo mērķi – bezvīzu režīmu –, ar noteikumu, ka ir pieņemti noteikumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, kas noteikti divpakāpju vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānā.

17. Pants

Cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju

1.   Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas vai cita veida noziedzīgas vai nelikumīgas darbības, jo īpaši starptautiska mēroga darbības, piemēram:

a)	cilvēku, kā arī kājnieku ieroču un nelegālo narkotiku kontrabanda un tirdzniecība;

b)	preču kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība;

c)	nelikumīgas darbības ekonomikā un finanšu darbības, piemēram, viltošana, krāpšana nodokļu jomā un publiskā iepirkuma jomā;

d)	līdzekļu piesavināšanās projektos, ko finansē starptautiski līdzekļu devēji;

e)	aktīvā un pasīvā korupcija gan privātajā, gan publiskajā sektorā;

f)	dokumentu viltošana, nepatiesu ziņu sniegšana, un

g)	kibernoziegumi.

2.   Puses veicina divpusēju, reģionālu un starptautisku sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām, tostarp attīsta sadarbību starp Eiropolu un attiecīgajām Gruzijas iestādēm. Puses ir apņēmušās efektīvi īstenot attiecīgos starptautiskos standartus, jo īpaši tos, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību (UNTOC) un tās trijos protokolos, un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvencijā.

18. Pants

Nelegālās narkotikas

1.   Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkotisko vielu jautājumiem. Stratēģijas un rīcības narkotisko vielu jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu struktūras nelegālo narkotisku apkarošanai, samazinātu to piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu, risinātu narkomānijas izraisītās veselības problēmas un sociālās sekas nolūkā mazināt nodarīto kaitējumu, kā arī efektīvāk novērst ķīmisko prekursoru novirzīšanu, ko izmanto nelikumīgai narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai.

2.   Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm šo mērķu sasniegšanai. Pasākumu pamatā ir vispārēji pieņemtie principi, kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju (2013. –2020. gads), Politisko deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta 1998. gada jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām.

19. Pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

1.   Puses sadarbojas, lai nepieļautu savu finanšu sistēmu un saistīto citu sistēmu izmantošanu noziedzīgās darbībās iegūtu līdzekļu legalizēšanai kopumā un jo īpaši narkotiku nodarījumos iegūtu līdzekļu legalizēšanai, kā arī terorisma finansēšanai.

Šī sadarbība sniedzas līdz tādu līdzekļu atgūšanai, kas iegūti noziedzības rezultātā.

2.   Sadarbojoties šajā jomā, ir atļauts apmainīties ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un pieņemt tādus atbilstošus standartus, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un apkarotu to, kas līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmušas šajā jomā iesaistītās starptautiskās struktūras, piemēram Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF).

20. Pants

Sadarbība cīņā pret terorismu

1.   Pilnībā ievērojot cīņas pret terorismu pamatā esošos principus, kā noteikts šā nolīguma 12. pantā, Puses atkārtoti apstiprina to, cik svarīga ir tiesībaizsardzība un tiesisiska pieeja cīņai per terorismu, un vienojas sadarboties terorisma novēršanā un izskaušanā jo īpaši:

a)	nodrošinot, ka tiek paredzēta kriminālatbildība par teroristiskiem nodarījumiem saskaņā ar definīciju, kas ietverta Padomes Pamatlēmumā 2008/919/TI (2008. gada 28. novembris), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu;

b)	apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un atsevišķiem teroristiem un viņu atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajām un valsts tiesībām, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību un privātuma aizsardzību;

c)	apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā un izskaušanā, līdzekļiem un metodēm un to tehniskajiem aspektiem, kā arī par apmācību – saskaņā ar piemērojamām tiesībām;

d)	apmainoties ar informāciju par paraugpraksi, vēršoties pret radikalizāciju un vervēšanu un apkarojot to, un veicinot personu pāraudzināšanu un iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošanu;

e)	apmainoties ar viedokļiem un pieredzi attiecībā uz personu, kuras tur aizdomās par terorismu, pārvietošanos pāri robežām un ceļošanu, kā arī attiecībā uz teroristu apdraudējumu;

f)	apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību cīņā pret terorismu, jo īpaši saistībā ar kriminālprocesiem;

g)

veicot pasākumus pret ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodolterorisma draudiem un veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolvielu iegādi, nodošanu un izmantošanu terorisma mērķiem, kā arī lai nepieļautu nelikumīgas darbības, kas vērstas pret augsta riska ķīmiskajām, bioloģiskajām, radioloģiskajām un kodoliekārtām.

2.   Sadarbības pamatā ir attiecīgie pieejamie izvērtējumi, ko veikušas, piemēram, attiecīgās ANO struktūras un Eiropas Padome, Pusēm savstarpēji apspriežoties.

21. Pants

Tiesiskā sadarbība

1.   Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, jo īpaši Hāgas starptautisko privāttiesību konferences konvencijas starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības jomā, kā arī bērnu aizsardzības jomā, apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu.

2.   Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses centīsies uzlabot sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā, pamatojoties uz attiecīgajiem daudzpusējiem nolīgumiem. Tas vajadzības gadījumā ietvertu pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem ANO un Eiropas Padomes instrumentiem un to īstenošanu, kā arī ciešāku sadarbību ar Eurojust.

IV SADAĻA

TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

1 NODAĻA

Valsts režīms un preču tirgus pieejamība

1. Iedaļa

Kopīgi noteikumi

22. Pants

Mērķis

No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) XXIV pantu.

23. Pants

Darbības joma un tvērums

1.   Šās nodaļas noteikumi attiecas uz Pušu preču (1) tirdzniecību.

2.   Šajā nodaļā “noteikta izcelsme” nozīmē kvalifikāciju saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti šā nolīguma I protokolā.

2. Iedaļa

Muitas nodokļu, maksas un citu maksājumu atcelšana

24. Pants

Muitas nodokļa definīcija

Šajā nodaļā “muitas nodoklis” ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko piemēro preces importam vai eksportam vai saistībā ar preču importēšanu vai eksportēšanu, tostarp visu veidu papildnodokļi vai uzcenojumi, ko piemēro minētajam importam vai eksportam. Muitas nodoklis neietver:

a)	maksājumu, kas pielīdzināms iekšējam nodoklim, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma 31. pantam;

b)	nodevas, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 2. nodaļai (Tirdzniecības aizsardzības instrumenti);

c)	maksu vai citus maksājumus, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma 30. pantam.

25. Pants

Preču klasifikācija

Preču klasifikācija tirdzniecībā starp Pusēm ir tā, kas ir noteikta katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstīgi 2012. gada Harmonizētajai sistēmai, kuras pamatā ir 1983. gada Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (HS) un tās turpmākie grozījumi.

26. Pants

Ievedmuitas nodokļu atcelšana

1.   Puses atceļ visus muitas nodokļus par precēm, kuru izcelsme ir otrā Pusē, no dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 2. un 3. punktā, un neskarot šā panta 4. punktu.

2.   Produkti, kas uzskaitīti šā nolīguma II–A pielikumā, tiek importēti Savienībā, neuzliekot muitas nodokļus un ievērojot tarifa likmes kvotas, kas noteiktas minētajā pielikumā. Vislielākās labvēlības (VL) muitas nodokļa likmi piemēro importam, kas pārsniedz tarifa likmes kvotas.

3.   Šā nolīguma II-B pielikumā uzskaitītajiem produktiem, tos importējot Savienībā, piemēro ievedmuitas nodokli, izņemot minētā ievedmuitas nodokļa ad valorem komponentu.

4.   Uz tiem Gruzijas izcelsmes produktiem, kuri minēti šā nolīguma II-C pielikumā, attiecas noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms, kas izklāstīts šā nolīguma 27. pantā.

5.   Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pēc jebkuras Puses pieprasījuma Puses apspriežas, lai apsvērtu iespēju paplašināt muitas nodokļu liberalizāciju tirdzniecībā starp Pusēm. Lēmumu atbilstīgi šim punktam pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

27. Pants

Noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms lauksaimniecības produktiem un apstrādātiem lauksaimniecības produktiem

1.   Uz šā nolīguma II-C pielikumā uzskaitītajiem produktiem attiecas šajā pantā izklāstītais noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms. Gada vidējā importa apjoms no Gruzijas Savienībā katrai minēto produktu kategorijai ir norādīts šā nolīguma II-C pielikumā.

2.   Ja 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 70 % no šā nolīguma II-C pielikumā norādītā apjoma katrā konkrētā gadā, sākot ar 1. janvāri, Savienība paziņo Gruzijai par attiecīgā(-o) produkta(-u) importa apjomu. Pēc šā paziņojuma un 14 dienu laikā pēc dienas, kad 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 80 % no šā nolīguma II-C pielikumā norādītā apjoma, Gruzija sniedz Savienībai pārliecinošu pamatojumu tam, ka Gruzijai ir jaudas, lai eksportam uz Savienību saražotu produktus tāda apjomā, kas pārsniedz minētajā pielikumā minēto apjomu. Ja minētā importa apjoms sasniedz 100 % no šā nolīguma II-C pielikumā norādītā apjoma, un ja Gruzija nesniedz pārliecinošu pamatojumu, Savienība var uz laiku apturēt preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajiem produktiem.

Preferenciālā režīma piemērošanu aptur uz sešiem mēnešiem sākot no dienas, kad lēmumu par preferenciālā režīma piemērošanas apturēšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Visus saskaņā ar 2. punktu pieņemtos lēmumus par pagaidu apturēšanu Savienība paziņo Gruzijai bez liekas kavēšanās.

4.   Pagaidu apturēšanu, pirms pagājuši seši mēneši kopš tās stāšanās spēkā, Savienība atceļ, ja Gruzija Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedz pārliecinošus un pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās kategorijas produktu apjoms, kas importēts, pārsniedzot šā nolīguma II-C pielikumā minēto apjomu, izriet no izmaiņām Gruzijas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.

5.   Šā nolīguma II-C pielikumu un apjomus var grozīt, Eiropas Savienībai un Gruzijai savstarpēji vienojoties Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pēc Gruzijas lūguma, lai atspoguļotu izmaiņas Gruzijas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.

28. Pants

Jaunu pasākumu nepieņemšana

Neviena no Pusēm nevar noteikt jaunu muitas nodokli precei, kuras izcelsme ir otrā Pusē, vai palielināt jebkuru muitas nodokli, ko piemēroja dienā, kad stājas spēkā šis nolīgums. Šie noteikumi neliedz nevienai no Pusēm saglabāt vai palielināt muitas nodokli, ko atļāvusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (DSB).

29. Pants

Izvedmuitas nodokļi

Preču eksportam uz otras Puses teritoriju vai saistībā ar to neviena Puse nenosaka vai nesaglabā muitas nodokli vai nodokli, kas nav iekšējie maksājumi, kurus piemēro saskaņā ar šā nolīguma 30. pantu.

30. Pants

Maksas un citi maksājumi

Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar VVTT 1994 VIII pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju visas nodevas un maksājumi neatkarīgi no to būtības, kas nav šā nolīguma 26. pantā minētie muitas nodokļi vai pasākumi un ko piemēro preču importam vai eksportam, vai saistībā ar to, nav lielāki par sniegto pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un neizvēršas par vietējo preču netiešu aizsardzību vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu uzlikšanu importam vai eksportam.

3. Iedaļa

Ar tarifiem nesaistīti pasākumi

31. Pants

Valsts režīms

Katra Puse nosaka valsts režīmu otras Puses precēm saskaņā ar VVTT 1994 III pantu, tostarp izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994 III pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

32. Pants

Importa un eksporta ierobežojumi

Neviena Puse nepieņem vai neatstāj spēkā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus, vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko piemēro otras Puses jebkādu preču importam vai preču eksportam, vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot, ja šajā nolīgumā ir paredzēts citādi, vai saskaņā ar VVTT 1994 XI pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994 XI pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

4. Iedaļa

Īpaši noteikumi par precēm

33. Pants

Vispārēji izņēmumi

Šīs nodaļas noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai jebkuru Pusi aizkavētu pieņemt vai veikt pasākumus saskaņā ar VVTT 1994 XX un XXI pantu un jebkuriem attiecīgajiem izskaidrojumiem par minēto pantu interpretāciju saskaņā ar VVTT 1994, kas ar šo ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

5. Iedaļa

Administratīvā sadarbība un koordinēšana ar citām valstīm

34. Pants

Preferenču pagaidu atcelšana

1.   Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība un palīdzība ir būtiska atbilstīgi šai nodaļai piešķirtā preferenciālā tarifu režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos jautājumos.

2.   Ja Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību un / vai pārkāpumus vai krāpšanu saistībā ar šo nodaļu, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem.

3.   Šajā pantā “nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību”inter alia nozīmē:

a)	atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgās(-o) preces(-ču) izcelsmes statusu;

b)	atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma turpmākas pārbaudes un / vai paziņot šādas pārbaudes rezultātus;

c)	atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos piešķirt atļauju veikt inspekcijas apmeklējumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.

4.   Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu var konstatēt, inter alia, ja bez apmierinoša izskaidrojuma strauji pieaug preču importa apjoms, pārsniedzot parasto otras Puses ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un tas saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.

5.   Pagaidu apturēšanu piemēro, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību un / vai otras Puses pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos minētajā komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

b)

ja Puses ir sākušas apspriešanos Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai un trīs mēnešu laikā pēc paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā Puse var uz laiku apturēt attiecīgā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajai(-ām) precei(-ēm). Par pagaidu apturēšanu bez liekas kavēšanās paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai;

c)

šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana ietver tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi attiecīgās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā nepārsniedz sešu mēnešu laikposmu, kuru var atjaunot, ja, beidzoties termiņam, nekas nav mainījies attiecībā uz apstākli, kas bija par pamatu sākotnējai apturēšanai. Par to periodiski apspriežas Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz beidz pastāvēt to pamatojošie apstākļi.

6.   Katra Puses saskaņā ar tās iekšējām procedūrām publicē paziņojumus importētajiem, kas attiecas uz 5. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu; 5. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu un 5. panta c) punktā minēto pagaidu apturēšanas pagarināšanu vai izbeigšanu.

35. Pants

Rīcība administratīvo kļūdu gadījumā

Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenciālās sistēmas atbilstīgā pārvaldībā un īpaši šā nolīguma I protokola noteikumu piemērošanā attiecībā uz noteiktas izcelsmes izstrādājumu definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, kad šāda kļūda noved pie sekām saistībā ar ievedmuitas nodokļiem, Puse, kas saskaras ar šādām sekām, var lūgt Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pārbaudīt iespējas pieņemt visus attiecīgos pasākumus ar mērķi atrisināt situāciju.

36. Pants

Nolīgumi ar citām valstīm

1.   Šis nolīgums neaizliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, ja vien tas nav pretrunā ar šajā nolīgumā paredzētajiem tirdzniecības režīmiem.

2.   Ja kāda no Pusēm pieprasa, Puses Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, apspriežas par nolīgumiem, ar ko izveido muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, un citiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm. Īpaši tad, ja kāda trešā valsts pievienojas ES, šādas apspriedes notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā šajā nolīgumā minētās Savienības un Gruzijas abpusējās intereses.

2 NODAĻA

Tirdzniecības aizsardzības instrumenti

1. Iedaļa

Globāli drošības pasākumi

37. Pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994 XIX pantu un Līgumu par aizsardzības pasākumiem, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem”), un 5. pantu Līgumā par lauksaimniecību, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Līgums par lauksaimniecību”).

2.   Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.

3.   Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.

38. Pants

Pārredzamība

1.   Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu, paziņo par to otrai Pusei, ja tai ir būtiska ekonomiska interese.

2.   Neatkarīgi no šā nolīguma 37. panta, pēc otras Puses pieprasījuma Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu un plāno piemērot aizsardzības pasākumus, nekavējoties sniedz ad hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kura novedusi pie aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanas un aizsardzības pasākumu piemērošanas, attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanu, par izmeklēšanas provizoriskajiem rezultātiem un izmeklēšanas galīgajiem secinājumiem, kā arī piedāvā otrai Pusei iespēju apspriesties.

3.   Šajā pantā uzskata, ka Pusei ir būtiska ekonomiska interese, ja tā ir bijusi viena no pieciem lielākajiem importēto ražojumu piegādātājiem pēdējo triju gadu laikā, vērtējot pēc absolūtā apjoma vai vērtības.

39. Pants

Pasākumu piemērošana

1.   Piemērojot aizsardzības pasākumus, Puses cenšas tos piemērot tādā veidā, kas vismazāk ietekmē to divpusējo tirdzniecību.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos, ja Puse uzskata, ka ir izpildītas juridiskās prasības galīgu aizsardzības pasākumu piemērošanai, un gatavojas piemērot šādus pasākumus, minētā Puse paziņo par to otrai Pusei un sniedz tai iespēju divpusēji apspriesties. Ja 30 dienu laikā pēc paziņojuma nav atrasts apmierinošs risinājums, importējošā Puse var pieņemt atbilstīgus pasākumus problēmas risināšanai.

2. Iedaļa

Antidempiga un kompensācijas pasākumi

40. Pants

Vispārēji noteikumi

1.   Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994 VI pantu, Līgumu par GATT 1994 VI panta īstenošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Antidempinga līgums”), un Līgumu par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Subsīdiju līgums”).

2.   Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.

3.   Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.

41. Pants

Pārredzamība

1.   Puses vienojas, ka antidempinga un kompensācijas pasākumi būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās Antidempinga līguma un Subsīdiju līguma prasības, un tie būtu jāpiemēro, pamatojoties uz taisnīgu un pārredzamu sistēmu.

2.   Puses tūlīt pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina pilnīgu un pamatotu informāciju par visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem pieņemts lēmums piemērot pasākumus, neskarot Antidempinga līguma 6. panta 5. punktu un Subsīdiju līguma 12. panta 4. punktu. Informāciju sniedz rakstiski un nodrošina, lai ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika iesniegt piezīmes.

3.   Visām ieinteresētajām personām tiek dota iespēja tikt uzklausītām, lai tās paustu savu viedokli antidempinga vai pretsubsīdiju izmeklēšanā ar noteikumu, ka tas nevajadzīgi neaizkavē izmeklēšanu.

42. Pants

Sabiedrības interešu ievērošana

Puse nevar piemērot antidempinga vai kompensācijas pasākumus, ja, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā atklāto informāciju, var nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav sabiedrības interesēs. Nosakot sabiedrības intereses, pamatojas uz visu dažādo interešu izvērtējumu kopumā, ietverot iekšzemes ražošanas nozares intereses, lietotāju, patērētāju un importētāju intereses tādā apmērā, kādā tie snieguši attiecīgu informāciju izmeklēšanas iestādēm.

43. Pants

Mazākā maksājuma noteikums

Ja Puse nolemj piemērot pagaidu vai pastāvīgu antidempinga vai kompensācijas maksājumu, šāda maksājuma apmērs nepārsniedz dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, bet tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, ja šāds mazākais maksājums būtu pietiekams, lai likvidētu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei.

3 NODAĻA

Tehniski šķēršļi tirdzniecībai, standartizācija, metroloģija, akreditācija un atbilstības novērtēšana

44. Pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šo nodaļu piemēro standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādei, pieņemšanai un piemērošanai saskaņā ar Līgumu par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“TBT līgums”), kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, šo nodaļu nepiemēro sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kuri noteikti A pielikumā Līgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“SFS līgums”), to nepiemēro arī iepirkumu tehniskajām specifikācijām, ko izstrādā valsts iestādes savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām.

3.   Šajā nodaļā piemēro TBT līguma 1. pielikumā noteiktās definīcijas.

45. Pants

TBT līguma apstiprināšana

Puses apstiprina to esošās tiesības un pienākumus vienai pret otru saskaņā ar TBT līgumu, kas ar šo ir iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

46. Pants

Tehniskā sadarbība

1.   Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu, metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas sistēmu jomā ar nolūku palielināt savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to konkrētajiem tirgiem. Saistībā ar šo tās var veidot dialogus par reglamentēšanas jautājumiem horizontālā un nozaru līmenī.

2.   Īstenojot divpusējo sadarbību, Puses cenšas identificēt, izstrādāt un sekmēt tirdzniecību veicinošas iniciatīvas, ietverot šādas iniciatīvas, bet ne tikai:

a)	sadarbības pastiprināšana reglamentējošā jomā, izmantojot datu un pieredzes apmaiņu un zinātnisko un tehnisko sadarbību, lai paaugstinātu tehnisko noteikumu, standartu, tirgus uzraudzības, atbilstības novērtēšanas un akreditācijas kvalitāti un efektīvāk izmantotu normatīvos resursus;

b)	attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, tirgus uzraudzību, atbilstības novērtēšanu un akreditēšanu atbildīgo publisko un privāto organizāciju sadarbības atbalstīšana un veicināšana;

c)	Gruzijas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas, atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības sistēmu kvalitātes infrastruktūras attīstības veicināšana;

d)	Gruzijas dalības attiecīgu Eiropas organizāciju darbā veicināšana;

e)	risinājumu meklēšana tehnisko šķēršļu tirdzniecībai novēršanai, un

f)	attiecīgā gadījumā centieni nostāju koordinēšanai starptautiskās tirdzniecības un regulatīvās organizācijās, kā piemēram, PTO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO EEK).

47. Pants

Tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas tuvināšana

1.   Ņemot vērā savas prioritātes tuvināšanai dažādās nozarēs, Gruzija veic nepieciešamos pasākumus, lai pakāpeniski panāktu tuvināšanu Savienības tehniskajiem noteikumiem, standartiem, metroloģijai, akreditēšanai, atbilstības novērtēšanai, atbilstošajām sistēmām un tirgus uzraudzības sistēmai, un apņemas ievērot principus un praksi, kas paredzēti attiecīgajos Savienības acquis (orientējošais saraksts šā nolīguma III-B pielikumā). Saraksts ar tuvināšanas pasākumiem ir sniegts šā nolīguma III-A pielikumā, to var grozīt ar lēmumu, ko pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

2.   Lai sasniegtu šos mērķus, Gruzija:

a)	pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus attiecīgajiem Savienības acquis un

b)	sasniedz un saglabā administratīvās un organizatoriskās efektivitātes līmeni, lai nodrošinātu efektīvu un pārredzamu sistēmu, kas nepieciešama šīs nodaļas noteikumu īstenošanai.

3.   Gruzija atturas no grozījumiem tās horizontālajos un nozaru tiesību aktos tuvināšanas prioritārajās jomās, izņemot, ja tas nepieciešams šādu tiesību aktu pakāpeniskai tuvināšanai attiecīgajam Savienības acquis un šādas tuvināšanas saglabāšanai, un paziņo Savienībai par visām šādām izmaiņām tās iekšējos tiesību aktos.

4.   Gruzija nodrošina un veicina tās attiecīgo valsts iestāžu dalību Eiropas un starptautiskās standartizācijas, juridiskās un fundamentālās metroloģijas un atbilstības novērtēšanas organizācijās, ietverot akreditāciju, saskaņā ar minēto iestāžu darbības jomu un tām pieejamo dalībnieces statusu.

5.   Lai integrētu savu standartizācijas sistēmu, Gruzijai dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tās standartizācijas iestāde:

a)	pakāpeniski pārņem Eiropas standartu kopumu par saviem valsts standartiem, tostarp saskaņotos Eiropas standartus, kā brīvprātīga izmantošana ir pamats pieņēmumam par atbilsmi Savienības tiesību aktiem, kas transponēti Gruzijas tiesību aktos;

b)	vienlaikus ar šādu transponēšanu atceļ neatbilstošos valsts standartus;

c)	pakāpeniski izpilda pārējos nosacījumus pilntiesīgai dalībai Eiropas standartizācijas organizācijās.

48. Pants

Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgums (ACAA)

Visbeidzot Puses var vienoties kā protokolu šim nolīgumam pievienot Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgumu (ACAA), kas attiecas uz vienu vai vairākām nozarēm, par kurām panākta vienošanās, pēc tam, kad Savienība ir pārliecinājusies, ka ir notikusi attiecīgo Gruzijas horizontālo un nozaru tiesību aktu, iestāžu un standartu pilnīga tuvināšana Savienības tiesību aktiem, iestādēm un standartiem. Šādā ACAA būs noteikts, ka ražojumu tirdzniecība starp Pusēm nozarēs, kurām tas piemērojams, notiek ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi pastāv šo ražojumu tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

49. Pants

Marķēšana un etiķetēšana

1.   Neskarot šā nolīguma 47. un 48. panta noteikumus, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2. nodaļā ietvertos principus, ka šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā ziņā marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana.

2.   Attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu Puses konkrēti vienojas, ka:

a)	tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas nepieciešamību, izņemot, kas nepieciešams Savienības acquis pieņemšanai šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkos vai citiem pamatotiem sabiedriskās kārtības mērķiem;

b)	Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes formu, bet nepieprasa marķējuma apstiprināšanu, reģistrāciju vai sertifikāciju, un

c)	Puses patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.

4 NODAĻA

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

50. Pants

Mērķis

1.   Šīs nodaļas mērķis ir veicināt Pušu savstarpēju tirdzniecību ar precēm, uz kurām attiecas sanitārie un fitosanitārie pasākumi (SFS pasākumi), tostarp visi šā nolīguma IV pielikumā uzskaitītie pasākumi, vienlaicīgi aizsargājot cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību šādā veidā:

a)	nodrošinot tirdzniecībai piemērojamo pasākumu, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā, pilnīgu pārredzamību;

b)	tuvinot Gruzijas reglamentējošo sistēmu Savienības sistēmai;

c)	savstarpēji atzīstot dzīvnieka un auga veselības statusu un piemērojot reģionalizācijas principu;

d)	izveidojot mehānismu, lai atzītu pasākumu līdzvērtību, ko piemēro otra Puse un kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā;

e)	turpinot īstenot SFS līgumu;

f)	izveidojot mehānismus un procedūras tirdzniecības veicināšanai; un

g)	uzlabojot starp Pusēm saziņu un sadarbību attiecībā uz pasākumiem, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā.

2.   Tāpat šīs nodaļas mērķis ir panākt Pušu kopīgu vienošanos par dzīvnieku labturības standartiem.

51. Pants

Daudzpusējie pienākumi

Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO līgumiem un jo īpaši SFS līgumu.

52. Pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz visiem kādas Puses sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, ietverot visus pasākumus, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā. Šī darbības joma neskar šā nolīguma 55. pantā minēto tuvināšanas apmēru.

53. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1)	“sanitārais vai fitosanitārais pasākums” ir pasākums, kas paredzēts SFS līguma A pielikuma 1. punktā (SFS pasākumi);

2)	“dzīvnieki” ir dzīvnieki saskaņā ar attiecīgajām definīcijām Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā vai Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

3)	“dzīvnieku produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, ietverot ūdensdzīvnieku izcelsmes produktus, saskaņā ar definīcijām OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

4)	“dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam” ir veseli dzīvnieku liemeņi vai to daļas, dzīvnieku izcelsmes produkti vai citi no dzīvniekiem iegūti produkti, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, kas uzskaitīti šā nolīguma IV-A pielikuma 2(II) daļā;

5)

“augi” ir dzīvi augi un norādītās dzīvās augļu daļas, tostarp sēklas un ģenētiskais materiāls: a) augļi vārda botāniskajā nozīmē, izņemot uzglabāšanai sasaldētus augļus, b) dārzeņi, izņemot uzglabāšanai sasaldētus dārzeņus, c) gumi, bumbuļsīpoli, sīpoli, sakneņi, d) griezti ziedi; e) zari ar lapām; f) nozāģēti koki ar lapotni; g) augu audu kultūras, h) lapas, lapotne, i) dzīvi ziedputekšņi un j) potzari, spraudeņi, dzinumi;

6)	“augu produkti” ir neapstrādāti vai vienkārši sagatavoti augu izcelsmes produkti, ciktāl tos nevar uzskatīt par šā nolīguma IV-A pielikuma 3. daļā uzskaitītajiem augiem;

7)	“sēklas” ir sēklas vārda botāniskajā nozīmē, kas paredzētas stādījumiem;

8)	“kaitīgais organisms” jebkuras sugas, celma vai biotipa patogēns, dzīvnieks vai parazītaugs, kas ir kaitīgs augiem vai augu produktiem;

9)	“aizsargājamās zonas” ir zonas 2. panta 1. punkta h) apakšpunkta nozīmē Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā, vai jebkura pēctecīga noteikuma nozīmē;

10)	“dzīvnieku slimība” ir klīniska vai patoloģiska infekcijas izpausme dzīvniekos,

11)	“akvakultūras slimība” ir klīniska vai neklīniska inficēšanās ar vienu vai vairākiem etioloģiskajiem slimību izraisītājiem, kas minēti OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

12)	“dzīvnieku inficēšanās” ir situācija, kad dzīvnieki ir infekcijas izraisītāja nēsātāji ar klīniskām vai patoloģiskām infekcijas izpausmēm vai bez tām;

13)	“dzīvnieku labturības standarti” ir Pušu izstrādātie un piemērotie dzīvnieku aizsardzības standarti, kas atbilst OIE standartiem un ietilpst šā nolīguma darbības jomā;

14)	“atbilstošs veselības un fitosanitārās aizsardzības līmenis” ir attiecīgais veselības un fitosanitārās aizsardzības līmenis, kas noteikts SFS līguma A pielikuma 5. punktā;

15)	“reģions” attiecībā uz dzīvnieku veselību ir zona vai reģions, kā tas definēts OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā, un attiecībā uz akvakultūru – zona, kā tā definēta OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā. Attiecībā uz Savienību termins “teritorija” vai “valsts” nozīmē Savienības teritoriju;

16)	“no kaitīgā organisma brīva teritorija (PFA)” ir teritorija, kurā saskaņā ar zinātniskajiem datiem konkrēts kaitīgais organisms nav sastopams un kurā pēc vajadzības šo stāvokli oficiāli uztur;

17)	“reģionalizācija” ir SFS līguma 6. pantā aprakstītā reģionalizācijas koncepcija;

18)

“dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījums” ir viena veida dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījums, uz kuru attiecas viens un tas pats sertifikāts vai dokuments, kuru pārvadā ar vienu transportlīdzekli, kuru nosūtījis viens sūtītājs un kura izcelsme ir vienā un tajā pašā eksportētājā Pusē vai Puses reģionā(-os). Dzīvnieku sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām precēm vai preču partijām;

19)	“augu vai augu produktu sūtījums” ir augi, augu produkti un / vai citi objekti, ko pārvieto no vienas Puses uz otru Pusi un uz ko attiecas viens fitosanitārais sertifikāts, ja tāds ir nepieciešams. Sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām precēm vai preču partijām;

20)	“partija” ir vairākas vienas un tās pašas preces vienības, ko var atpazīt pēc tās sastāva un izcelsmes vienveidības un kas ir sūtījuma daļa;

21)

“līdzvērtība tirdzniecības nolūkos” (līdzvērtība) ir stāvoklis, kad šā nolīguma IV pielikumā uzskaitītie pasākumi, ko piemēro eksportētājā Pusē, neatkarīgi no tā, vai tie atšķiras no minētajā pielikumā uzskaitītajiem pasākumiem, ko piemēro importētājā Pusē, objektīvi sasniedz importētājas Puses atbilstošo aizsardzības līmeni vai pieņemamu riska pakāpi;

22)	“nozare” ir Puses produkta vai produktu kategorijas ražošanas vai tirdzniecības struktūra;

23)	“apakšnozare” ir kādas nozares noteikta un kontrolēta daļa;

24)	“preces” ir produkti vai objekti, kas minēti no 2. punkta līdz 7. punktam;

25)	“īpaša importa atļauja” ir importētājas Puses kompetento iestāžu oficiāla iepriekšēja atļauja, kas izdota individuālam importētājam kā priekšnoteikums preces viena sūtījuma vai vairākkārtīgu sūtījumu ievešanai no eksportētājas Puses šīs nodaļas darbības jomā;

26)	“darba dienas” ir nedēļas dienas, izņemot svētdienu, sestdienu un valsts svētku dienas kādā no Pusēm;

27)	“inspicēšana” ir jebkura barības, pārtikas, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aspekta pārbaude, kuras mērķis ir noteikt, vai šis aspekts ir saskaņā ar barības un pārtikas, un dzīvnieku veselības, un dzīvnieku labturības noteikumu prasībām;

28)	“augu veselības inspicēšana” ir augu, augu produktu vai citu regulētu objektu oficiāla vizuāla pārbaude ar mērķi konstatēt kaitīgu organismu klātbūtni un / vai atbilstību fitosanitārajiem noteikumiem;

29)	“verificēšana” ir pārbaude, veicot izmeklēšanu un objektīvu pierādījumu izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai paredzētās prasības ir izpildītas.

54. Pants

Kompetentās iestādes

Puses šā nolīguma 65. pantā minētās Sanitārās un fitosanitārās apakškomitejas (“SFS apakškomiteja”) pirmajā sanāksmē informē viena otru par to kompetento iestāžu struktūru, organizāciju un kompetenču sadalījumu. Puses informē viena otru par jebkurām izmaiņām šādu kompetento iestāžu struktūrā, organizācijā un kompetenču sadalījumā, tostarp kontaktpunktos.

55. Pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

1.   Gruzija turpina pakāpeniski tuvināt tās sanitārās un fitosanitārās, dzīvnieku labturības jomas un citus likumdošanas pasākumus, kas noteikti šā nolīguma IV pielikumā, Savienības pasākumiem saskaņā ar šā nolīguma XI pielikumā izklāstītajiem principiem un procedūru.

2.   Puses sadarbojas pakāpeniskas tiesību aktu tuvināšanas un kapacitātes uzlabošanas jomā.

3.   SFS apakškomiteja regulāri uzrauga tuvināšanas procesa īstenošanas gaitu, kā paredzēts šā nolīguma XI pielikumā, lai sniegtu nepieciešamos ieteikumus par tuvināšanas pasākumiem.

4.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Gruzija iesniedz sarakstu ar tiem ES sanitārās un fitosanitārās, dzīvnieku labturības jomas un citiem likumdošanas pasākumiem, kas noteikti šā nolīguma IV pielikumā, kuriem Gruzija tuvināsies. Sarakstu veido prioritārās jomas, kurās tirdzniecība ar konkrētu preci vai preču grupu tiks atvieglota, izmantojot tuvināšanu. Šo tuvināšanas pasākumu sarakstu izmanto kā atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai.

56. Pants

Dzīvnieku veselības un kaitīgo organismu statusa un reģionālo apstākļu atzīšana tirdzniecības nolūkiem

1.   Attiecībā uz dzīvnieku slimībām un inficētiem dzīvniekiem (tostarp ar zoonozēm) piemēro šādus noteikumus:

a)	importētāja Puse tirdzniecības nolūkos atzīst eksportētājas Puses vai tās reģionu, kas noteikti saskaņā ar šā nolīguma VI pielikumā paredzēto procedūru, dzīvnieku veselības statusu attiecībā uz šā nolīguma V-A pielikuma norādītajām dzīvnieku slimībām;

b)

ja Puse uzskata, ka kādai tās teritorijai vai reģionam tās teritorijā ir īpašs statuss attiecībā uz konkrēto dzīvnieku slimību, kas nav kāda no šā nolīguma V-A pielikumā minētajām slimībām, tā var pieprasīt šā statusa atzīšanu saskaņā ar procedūru, kas noteikta šā nolīguma VI pielikuma C daļā. Saistībā ar šo importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas, kam pievienots skaidrojums, attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kas atbilst Pušu savstarpēji pieņemtajam statusam;

c)

Par savstarpējas tirdzniecības pamatu Puses atzīst Pušu teritoriju vai reģionu statusu vai statusu nozarē vai apakšnozarē saistībā ar tādas dzīvnieku slimības izplatību vai sastopamību, kas nav minēta šā nolīguma V-A pielikumā, vai saistībā ar dzīvnieku inficēšanos un / vai attiecīgā gadījumā ar to saistīto risku, kā to attiecīgi nosaka OIE. Saistībā ar šo importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku produktu ievešanu, kas atbilst noteiktajam statusam saskaņā ar atbilstošajiem OIE ieteikumiem, un

d)

neskarot šā nolīguma 58., 60. un 64. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un / vai pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a), b) un c) apakšpunkta noteikumiem.

2.   Attiecībā uz kaitīgiem organismiem piemēro šādus noteikumus:

a)	tirdzniecības nolūkos Puses savstarpēji atzīst kaitīgo organismu statusu attiecībā uz kaitīgiem organismiem, kas norādīti šā nolīguma V-B pielikumā, kā noteikts VI-B pielikumā, un

b)

neskarot šā nolīguma 58., 60. un 64. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un / vai pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a) apakšpunkta noteikumiem.

3.   Puses atzīst reģionalizācijas un KBT jēdzienus, kā noteikts attiecīgi 1997. gada Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā (IPPC) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (SFPS), un aizsargātās zonas jēdzienu saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK, ko Puses vienojas piemērot savstarpējai tirdzniecībai.

4.   Puses vienojas, ka reģionalizācijas lēmumus par dzīvnieku un zivju slimībām, kas uzskaitītas šā nolīguma V-A pielikumā, un kaitīgiem organismiem, kas uzskaitīti šā nolīguma V-B pielikumā, pieņem saskaņā ar šā nolīguma VI pielikuma A un B daļas noteikumiem.

5.   Attiecībā uz dzīvnieku slimībām saskaņā ar šā nolīguma 58. panta noteikumiem eksportētāja Puse, kas lūdz importētāju Pusi atzīt tās reģionalizācijas lēmumu, paziņo veiktos pasākumus, pievienojot visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās konstatējumiem un lēmumiem. Neskarot šā nolīguma 59. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un / vai verificēšanu 15 darba dienu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu reģionalizācijas lēmumu uzskata par akceptētu.

Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju 15 darba dienu laikā no papildu informācijas saņemšanas. Verificēšanu, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, veic saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu un 25 darba dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas.

6.   Attiecībā uz kaitīgiem organismiem katra Puse nodrošina, ka tirdzniecībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem attiecīgā gadījumā tiek ievērots kaitīgu organismu statuss teritorijā, ko otra Puse atzinusi par aizsargājamu zonu vai KBT. Puse, kas lūdz otru Pusi atzīt tās KBT, paziņo veiktos pasākumus un pēc pieprasījuma sniedz visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās izveidi un uzturēšanu, kā tas paredzēts attiecīgajos PLO vai IPPC standartos, tostarp SFPS. Neskarot šā nolīguma 64. pantu, ja vien Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un/vai verificēšanu trīs mēnešu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu KBT lēmumu uzskata par akceptētu.

Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju trīs mēnešos no tās saņemšanas dienas. Šā punkta pirmajā daļā minēto verificēšanu veic saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu un 12 mēnešos no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas dienas, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā organisma un kultūrauga bioloģiju.

7.   Pēc 4. līdz 6. punktā aprakstīto procedūru pabeigšanas un neskarot šā nolīguma 64. pantu, katra Puse bez liekas kavēšanās veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz iepriekš minēto.

8.   Puses var iesaistīties turpmākās pārrunās attiecībā uz jautājumu par nodalījumu veidošanu.

57. Pants

Līdzvērtīguma atzīšana

1.   Līdzvērtību var atzīt attiecībā uz:

a)	individuālu pasākumu;

b)	pasākumu grupu; vai

c)	sistēmu, ko piemēro nozarei, apakšnozarei, precēm vai preču grupai.

2.   Attiecībā uz līdzvērtības noteikšanu Puses ievēro šā panta 3. punktā noteikto procedūru. Šī procedūra ietver objektīvu līdzvērtības pierādīšanu, ko veic eksportētāja Puse, un objektīvu pieprasījuma izvērtēšanu, ko veic importētāja Puse. Šajā izvērtējumā var veikt inspicēšanu vai verificēšanu.

3.   Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma par līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 1. punktā, Puses nekavējoties un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad importētāja Puse saņēmusi šādu pieprasījumu, sāk apspriešanās procedūru, kas ietver šā nolīguma VIII pielikumā paredzētos posmus. Gadījumos, kad eksportētāja Puse iesniedz vairākus lūgumus, Puses pēc importētājas Puses pieprasījuma šā nolīguma 65. pantā minētajā SFS apakškomitejā vienojas par grafiku, kādā tās uzsāks un veiks šajā punktā minēto procedūru.

4.   Gruzija informē Savienību, tiklīdz ir panākta tuvināšana attiecībā uz kādu šā panta 1. punktā minēto pasākumu, pasākumu grupu vai sistēmu, īstenojot šā nolīguma 55. panta 3. punktā minēto uzraudzību. To uzskata par pamatu Gruzijas lūgumam sākt attiecīgo pasākumu līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 3. punktā.

5.   Ja vien Puses savstarpēji nevienojas citādi, importētāja Puse pabeidz šā panta 3. punktā minēto līdzvērtības noteikšanu 360 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi no eksportētājas Puses pieprasījumu, ietverot materiālus, kas pierāda līdzvērtību. Šo termiņu var pagarināt attiecībā uz sezonālajiem kultūraugiem, kad pieļaujams atlikt izvērtējumu uz vēlāku laiku, lai varētu veikt verificēšanu kultūrauga augšanai piemērotā periodā.

6.   Importētāja Puse nosaka līdzvērtību attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem saskaņā ar attiecīgajiem SFPS.

7.   Importētāja Puse var atsaukt vai apturēt līdzvērtību, pamatojoties uz vienas Puses izdarītiem pasākumu grozījumiem, kas ietekmē līdzvērtību, ar noteikumu, ka ir izpildītas šādas procedūras:

a)

saskaņā ar šā nolīguma 58. panta 2. punkta noteikumiem eksportētāja Puse informē importētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, attiecībā uz kuriem ir atzīta pasākumu līdzvērtība, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Importētāja Puse 30 darba dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas paziņo eksportētājai Pusei, vai tā turpinās atzīt līdzvērtību, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem;

b)

saskaņā ar šā nolīguma 58. panta 2. punkta noteikumiem importētāja Puse nekavējoties informē eksportētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, uz kuriem pamatojas līdzvērtības atzīšana, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Ja importētāja Puse pārtrauc līdzvērtības atzīšanu, Puses var vienoties par nosacījumiem šā panta 3. punktā minētās procedūras atkārtotai uzsākšanai, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem.

8.   Līdzvērtības atzīšana, apturēšana vai atsaukšana pilnībā ir importētājas Puses ziņā saskaņā ar tās administratīvo un tiesību aktu sistēmu. Minētā Puse rakstveidā sniedz eksportētājai Pusei visus paskaidrojumus un apliecinošos datus, kas izmantoti to nolēmumu un lēmumu pieņemšanā, uz kuriem attiecas šis pants. Līdzvērtības neatzīšanas, apturēšanas vai atsaukšanas gadījumā importētāja Puse norāda eksportētājai Pusei nepieciešamos nosacījumus, ar kādiem var atkārtoti uzsākt 3. punktā minēto procedūru.

9.   Neskarot šā nolīguma 64. pantu, importētāja Puse nevar atsaukt vai apturēt līdzvērtības atzīšanu, pirms stājas spēkā vienas vai otras Puses ierosinātie jaunie pasākumi.

10.   Ja importētāja Puse ir oficiāli atzinusi līdzvērtību, pamatojoties uz apspriešanās procedūru, kā tas paredzēts šā nolīguma VIII pielikumā, SFS apakškomiteja saskaņā ar procedūru, kas paredzēta šā nolīguma 65. panta 5. punktā, pasludina līdzvērtības atzīšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Šajā lēmumā var arī paredzēt attiecīgā gadījumā samazināt fiziskās pārbaudes uz robežām, sertifikātu vienkāršošanu un iepriekšēju sarakstu procedūras uzņēmumiem.

Līdzvērtības atzīšanas statusu uzskaita šā nolīguma XII pielikumā.

58. Pants

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

1.   Neskarot šā nolīguma 59. pantu, Puses sadarbojas, lai uzlabotu savstarpējo izpratni par otras Puses oficiālās kontroles struktūrām un mehānismiem, kuru uzdevums ir šā nolīguma IV pielikumā uzskaitīto pasākumu piemērošana, un šādu struktūru un mehānismu sniegumu. To inter alia var sasniegt ar starptautisko revīziju ziņojumiem, kad tos publicē, un Puses var apmainīties ar informāciju par šādu revīziju rezultātiem vai citu attiecīgu informāciju.

2.   Tiesību aktu tuvināšanā, kā minēts šā nolīguma 55. pantā, vai līdzvērtības atzīšanā, kā minēts šā nolīguma 57. pantā, Puses informē viena otru par attiecīgajās jomās pieņemtajām izmaiņām tiesību aktos vai citām procedurālām izmaiņām.

3.   Šajā ziņā Savienība laicīgi iepriekš informē Gruziju par izmaiņām Savienības tiesību aktos, lai ļautu Gruzijai apsvērt attiecīgas izmaiņas tās tiesību aktos.

Būtu jāsasniedz nepieciešamais koordinācijas līmenis, lai atvieglotu likumdošanas dokumentu nosūtīšanu pēc vienas Puses pieprasījuma.

Šajā nolūkā katra Puse paziņo otrai Pusei tās kontaktpunktus. Puses paziņo viena otrai arī par visām izmaiņām informācijā par kontaktpunktiem.

59. Pants

Paziņošana, apspriešanās un saziņas atvieglošana

1.   Katra Puse divu darba dienu laikā rakstveidā paziņo otrai Pusei par jebkādu nopietnu vai nozīmīgu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējumu, tai skaitā par ārkārtas situācijām attiecībā uz pārtikas produktu kontroli vai situācijām, kuras rada nepārprotamu nopietnu veselības apdraudējumu saistībā ar dzīvnieku izcelsmes vai augu produktu patēriņu, jo īpaši attiecībā uz:

a)	visiem pasākumiem, kas ietekmē reģionalizācijas lēmumus, kas minēti šā nolīguma 56. pantā;

b)	šā nolīguma V-A pielikumā uzskaitīto dzīvnieku slimību vai V-B pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni vai evolūciju;

c)	epidemioloģiski svarīgiem datiem vai nozīmīgu blakus risku attiecībā uz dzīvnieku slimībām vai kaitīgiem organismiem, kas nav iekļauti šā nolīguma V-A un V-B pielikumā vai kas ir jaunas dzīvnieku slimības vai kaitīgi organismi, un

d)	visiem papildu pasākumiem, kas pārsniedz pamatprasības, ko piemēro Pušu attiecīgajiem pasākumiem, lai kontrolētu vai izskaustu dzīvnieku slimības vai kaitīgus organismus vai aizsargātu sabiedrības vai augu veselību, kā arī izmaiņām profilakses politikā, ieskaitot vakcinācijas politiku.

2.   Paziņojumus rakstveidā iesniedz kontaktpunktiem, kas minēti šā nolīguma 58. panta 1. punktā.

Rakstisks paziņojums ir paziņojums, izmantojot pastu, faksu vai elektronisko pastu.

3.   Ja kādai no Pusēm ir nopietnas bažas par draudiem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, par radušos situāciju konsultējas pēc attiecīgās Puses pieprasījuma iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 15 darba dienu laikā no minētā pieprasījuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu atbilstīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzības prasībām.

4.   Pēc Puses pieprasījuma apspriešanās par dzīvnieku labturību notiek iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 20 darba dienu laikā no paziņojuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu pieprasīto informāciju.

5.   Pēc Puses pieprasījuma šā panta 3. un 4. punktā minētās apspriedes rīko, izmantojot video vai audiokonferenču sistēmu. Pieprasījuma iesniedzēja Puse nodrošina Pušu oficiāli apstiprināta apspriedes protokola sagatavošanu. Šāda apstiprinājuma iegūšanai piemēro šā nolīguma 58. panta 3. punkta noteikumus.

6.   Savstarpēji izmantojama ātrās reaģēšanas sistēma un agrīnas brīdināšanas mehānisms veterinārām un fitosanitārām ārkārtas situācijām sāks darboties vēlāk, kad Gruzija ieviesīs nepieciešamos tiesību aktus šajā jomā un izveidos to normālam darbam uz vietas nepieciešamos apstākļus.

60. Pants

Tirdzniecības nosacījumi

1.   Importa nosacījumi pirms līdzvērtības atzīšanas:

a)

Pirms līdzvērtības atzīšanas Puses vienojas piemērot nosacījumus jebkuru preču, kas minētas šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. un 3. daļā, importam. Neskarot saskaņā ar šā nolīguma 56. pantu pieņemtos lēmumus, importētājas Puses importa nosacījumus piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā. Stājoties spēkā šim nolīgumam un saskaņā ar šā nolīguma 58. panta noteikumiem, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par savām sanitārajām un / vai fitosanitārajām importa prasībām attiecībā uz šā nolīguma IV-A un IV-C pielikumā minētajām precēm. Šajā informācijā attiecīgā gadījumā ietver importētājas Puses noteikto oficiālo sertifikātu vai deklarāciju vai tirdzniecības dokumentu paraugus, un

b)

i) visiem grozījumiem vai ierosinātajiem grozījumiem šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos nosacījumos ievēro SFS līgumā noteiktās paziņošanas procedūras; ii) neskarot šā nolīguma 64. panta noteikumus, importētāja Puse, nosakot šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto grozīto nosacījumu spēkā stāšanās dienu, ņem vērā laiku, kas nepieciešams transportam starp Pusēm, un iii) ja importētāja Puse neievēro ziņošanas prasības, kas minētas šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, tā turpina akceptēt sertifikātu vai apliecību, kas garantē iepriekš piemērojamos nosacījumus, vēl līdz 30 dienām pēc grozīto importa nosacījumu stāšanās spēkā.

2.   Importa nosacījumi pēc līdzvērtības atzīšanas:

a)

90 dienu laikā pēc lēmuma par līdzvērtības atzīšanu, kā noteikts šā nolīguma 57. panta 10. punktā, Puses veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus nolūkā īstenot līdzvērtības atzīšanu, lai uz tā pamata starp Pusēm būtu iespējama tirdzniecība ar precēm, kas minētas šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. un 3. daļā. Attiecībā uz minētajām precēm importētājas Puses pieprasītā sertifikāta vai oficiālā dokumenta paraugu tad var aizstāt ar sertifikātu, kas noformēts, kā paredzēts šā nolīguma X-B pielikumā.

b)	Nozarēs vai apakšnozarēs, kurās par līdzvērtīgiem ir atzīti ne visi pasākumi, preču tirdzniecība turpinās atbilstīgi šā panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajiem nosacījumiem. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma piemēro šā panta 5. punkta noteikumus.

3.   No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. daļā minētajām precēm Puses nepiemēro importa atļaujas.

4.   Par nosacījumiem, kas skar tirdzniecību ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām precēm, Puses pēc eksportētājas Puses pieprasījuma uzsāk apspriešanos šā nolīguma 65. pantā minētajā SFS apakškomitejā, lai vienotos par importētājas Puses alternatīviem vai papildu importa nosacījumiem. Šādu alternatīvu vai papildu importa nosacījumu pamatā attiecīgā gadījumā var būt eksportētājas Puses pasākumi, kurus importētāja Puse atzinusi par līdzvērtīgiem. Ja Puses vienojas, importētāja Puse 90 dienu laikā veic nepieciešamos likumdošanas un / vai administratīvos pasākumus, lai atļautu importu, pamatojoties uz saskaņotajiem importa nosacījumiem.

5.   Uzņēmumu saraksts, pagaidu apstiprinājums.

a)

Attiecībā uz šā nolīguma IV-A pielikuma 2. daļā minēto dzīvnieku produktu importu importētāja Puse pēc eksportētājas Puses lūguma, kam pievienotas atbilstīgas garantijas, uz laiku apstiprina šā nolīguma VIII.2. pielikumā minētos pārstrādes uzņēmumus, kuri atrodas eksportētājas Puses teritorijā, bez uzņēmumu iepriekšējas individuālas inspicēšanas. Šāds apstiprinājums ir saskaņā ar šā nolīguma VII pielikumā paredzētajiem nosacījumiem un noteikumiem. Izņemot gadījumu, kad tiek pieprasīta papildu informācija, importētāja Puse veic nepieciešamos likumdošanas un / vai administratīvos pasākumus, lai atļautu importu 30 darba dienu laikā pēc tam, kad importētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu un attiecīgās garantijas. Uzņēmumu sākotnējo sarakstu apstiprina saskaņā ar šā nolīguma VII pielikumu.

b)	Attiecībā uz šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto dzīvnieku produktu importu eksportētāja Puse dara importētājai Pusei zināmu to uzņēmumu sarakstu, kas atbilst importētājas Puses prasībām.

6.   Pēc Puses pieprasījuma otra Puse sniedz nepieciešamos paskaidrojumus un apliecinošus dokumentus par nolēmumiem un lēmumiem, uz kuriem attiecas šis pants.

61. Pants

Sertificēšanas procedūra

1.   Puses vienojas par sertificēšanas procedūru un sertifikātu un oficiālu dokumentu izsniegšanas principiem, kas noteikti šā nolīguma X pielikumā.

2.   Šā nolīguma 65. pantā minētā SFS apakškomiteja var vienoties par noteikumiem, kas jāievēro elektroniskās sertificēšanas, sertifikātu anulēšanas vai aizstāšanas gadījumā.

3.   Šā nolīguma 55. pantā minētas tiesību aktu tuvināšanas ietvaros Puses attiecīgos gadījumos vienojas par vienotiem sertifikātu paraugiem.

62. Pants

Verificēšana

1.   Lai uzturētu pārliecību par šīs nodaļas noteikumu efektīvu īstenošanu, katrai Pusei ir tiesības:

a)	veikt otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu un / vai citus pasākumus, ja nepieciešams, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius), OIE un IPPC vadlīnijām un ieteikumiem;

b)	saņemt informāciju no otras Puses par tās kontroles sistēmu un tikt informētai par pārbaužu rezultātiem, kas veiktas saskaņā ar minēto sistēmu ievērojot konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs.

2.   Puses var apmainīties ar verificēšanas rezultātiem, kas minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, ar trešām personām un publiskot rezultātus, kā to var noteikt abu Pušu piemērojamos noteikumos. Apmainoties ar šādu informāciju un / vai publiskojot rezultātus, attiecīgos gadījumos ievēro konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs.

3.   Ja importētāja Puse nolemj veikt verifikācijas apmeklējumu pie eksportētājas Puses, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par šo verifikācijas apmeklējumu vismaz 60 darba dienas pirms verifikācijas apmeklējuma veikšanas, izņemot ārkārtas gadījumus vai gadījumus, ja Puses ir vienojušās citādi. Puses vienojas par visām izmaiņām attiecībā uz šo apmeklējumu.

4.   Izmaksas, kas radušās, veicot otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu un / vai citus pasākumus, ja nepieciešams, sedz tā Puse, kas veic verificēšanu vai inspicēšanu.

5.   Rakstiskā ziņojuma par verificēšanu projektu nosūta eksportētājai Pusei 60 darba dienu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas. Eksportētājai Pusei ir 45 darba dienas, lai sniegtu piezīmes par ziņojuma projektu. Eksportētājas Puses sniegtās piezīmes pievieno galīgajam dokumentam vai, attiecīgā gadījumā, iekļauj tajā. Ja verifikācijas laikā ir atklāts nozīmīgs cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējums, eksportētāju Pusi informē iespējami ātri un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas.

6.   Skaidrības labad verifikācijas rezultāti var izmantot šā nolīguma 55., 57. un 63. pantā minētajās procedūrās, ko veic Puses vai viena no Pusēm.

63. Pants

Importa pārbaudes un inspicēšanas maksa

1.   Puses vienojas, ka importa pārbaudēs, ko importētāja Puse veic, ievedot eksportētājas Puses sūtījumus, ievēro šā nolīguma IX pielikuma A daļā izklāstītos principus. Šādu pārbaužu rezultāti var sekmēt šā nolīguma 62. pantā norādīto verifikācijas procedūru.

2.   Šā nolīguma IX pielikuma B daļā ir noteikts, cik bieži katra Puse var piemērot fiziskas importa pārbaudes. Puse savas kompetences ietvaros un saskaņā ar saviem tiesību aktiem var grozīt šo pārbaužu biežumu, ņemot vērā saskaņā ar šā nolīguma 55., 57. un 60. pantu paveikto, vai arī verificēšanas, apspriešanās vai citu šajā nolīgumā paredzēto pasākumu rezultātā. Šā nolīguma IX pielikuma B daļu var attiecīgi grozīt ar 65. pantā minētās SFS apakškomitejas lēmumu.

3.   Inspicēšanas maksa, ja tāda ir, var attiekties tikai uz izmaksām, kas radušās kompetentajai iestādei, izdarot importa pārbaudes. Maksu aprēķina uz tā paša pamata, kā aprēķina maksu par līdzīgu iekšzemes produktu inspicēšanu.

4.   Importētāja Puse pēc eksportētājas Puses pieprasījuma to informē par visiem grozījumiem, tai skaitā par šādu grozījumu iemesliem attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē importa pārbaudes un inspicēšanas maksu, un par visām nozīmīgām izmaiņām šādu pārbaužu administratīvajā procedūrā.

5.   No dienas, ko nosaka šā nolīguma 65. pantā minētā SFS apakškomiteja, Puses var vienoties par nosacījumiem otras Puses kontroles pasākumu atzīšanai, kas minētas šā nolīguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nolūkā pielāgot un attiecīgā gadījumā abpusēji samazināt fizisko importa pārbaužu biežumu precēm, kas minētas šā nolīguma 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

No minētās dienas Puses var abpusēji atzīt savstarpējās noteiktu preču kontroles un rezultātā samazināt vai aizstāt attiecīgo preču importa pārbaudes.

64. Pants

Aizsardzības pasākumi

1.   Ja eksportētāja Puse savā teritorijā veic pasākumus, lai kontrolētu jebkādu cēloni, kas, iespējams, var nopietni apdraudēt vai var būt bīstams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, eksportētāja Puse, neskarot šā panta 2. punkta noteikumus, veic līdzvērtīgus pasākumus, lai novērstu apdraudējuma vai riska ieviešanu importētājas Puses teritorijā.

2.   Pamatojoties uz nopietniem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apsvērumiem, importētāja Puse var veikt pagaidu pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzībai. Attiecībā uz Pušu savstarpēju sūtījumu pārvadājumiem importētāja Puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.

3.   Puse, kas pieņem pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu, informē otru Pusi ne vēlāk kā vienu darba dienu pēc pasākumu pieņemšanas. Pēc Puses pieprasījuma un saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu Puses apspriežas par situāciju 15 darba dienu laikā no paziņošanas brīža. Puses pienācīgi ņem vērā visu informāciju, ko sniedz šādas apspriešanās laikā un cenšas izvairīties no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šā nolīguma 59. panta 3. punktā paredzētās apspriešanās rezultātus.

65. Pants

Sanitārā un fitosanitārā apakškomiteja

1.   Ar šo izveido SFS apakškomiteju. SFS apakškomiteja tiekas trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un turpmāk pēc kādas Puses pieprasījuma vai vismaz reizi gadā. Ja Puses vienojas, SFS apakškomitejas sanāksmi var rīkot, izmantojot video vai audiokonferences sistēmu. SFS apakškomiteja var arī pievērsties jautājumiem ārpus sanāksmēm sarakstes veidā.

2.   SFS apakškomitejai ir šādi uzdevumi:

a)	izskatīt jebkuru jautājumu saistībā ar šo nodaļu;

b)	pārraudzīt šīs nodaļas īstenošanu un pārbaudīt visus jautājumus, kas var rasties saistībā ar tās īstenošanu;

c)	pārskatīt šā nolīguma IV līdz XII pielikumu, jo īpaši ņemot vērā saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajām apspriedēm un procedūrām gūtos panākumus;

d)	ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu vai, ja kā citādi paredzēts šajā nodaļā, ar apstiprinošu lēmumu grozīt šā nolīguma IV līdz XII pielikumu, un

e)	sniegt atzinumus un izstrādāt ieteikumus citām struktūrām, kas definētas šā nolīguma VIII sadaļā (Institucionālie, vispārējie un nobeiguma noteikumi) šo nolīgumu, ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu.

3.   Puses vienojas attiecīgā gadījumā izveidot tehniskas darba grupas, kurās ir Pušu pārstāvji ekspertu līmenī un kur identificē un risina no šīs nodaļas piemērošanas izrietošus tehniskus un zinātniskus jautājumus. Papildus speciālo zināšanu nepieciešamības gadījumā Puses var izveidot ad hoc grupas, tai skaitā zinātniskās grupas un ekspertu grupas. Dalība šādās ad hoc grupās neaprobežojas tikai ar Pušu pārstāvjiem.

4.   SFS apakškomiteja regulāri informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot ziņojumu par savu darbību un lēmumiem tās kompetences ietvaros.

5.   Pirmās sanāksmes laikā SFS apakškomiteja pieņem savu reglamentu.

6.   Visus SFS apakškomitejas vai SFS apakškomitejas izveidoto grupu lēmumus, ieteikumus, ziņojumus vai citas darbības Puses pieņem vienprātīgi.

5 NODAĻA

Muitas un tirdzniecības veicināšana

66. Pants

Mērķi

1.   Puses atzīst muitošanas un tirdzniecības veicināšanas jautājumu nozīmību divpusējās tirdzniecības gaisotnes attīstīšanā. Puses vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā ar mērķi nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz efektīvas kontroles mērķi un atbalsta likumīgas tirdzniecības atvieglošanu kā principiālu jautājumu.

2.   Puses atzīst, ka likumīgiem sabiedriskās kārtības mērķiem, ietverot tirdzniecības veicināšanu, drošību un krāpšanas novēršanu, ir īpaši svarīga nozīme un atzīst līdzsvarotu pieeju šiem mērķiem.

67. Pants

Tiesību akti un procedūras

1.   Puses vienojas, ka principiāli svarīgs jautājums ir tas, ka to attiecīgie tirdzniecības un muitas tiesību akti ir stabili un vispusīgi, un to noteikumi un procedūras ir samērīgas, pārredzamas, iepriekšparedzamas, nediskriminējošas, objektīvas un tiek vienoti un efektīvi piemērotas un inter alia:

a)	aizsargā un veicina likumīgu tirdzniecību, efektīvi piemērojot un ievērojot normatīvās prasības;

b)	izvairās no nevajadzīgiem vai diskriminējošiem apgrūtinājumiem saimnieciskās darbības veicējiem, novērš krāpšanu un gādā par turpmākiem atvieglojumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas augstā līmenī ievēro tiesību aktus;

c)	muitas deklarācijas iesniegšanai paredz vienotu administratīvo dokumentu (VAD);

d)	veic pasākumus, ar kuriem panāk lielāku uz robežas īstenoto muitas procedūru un prakses efektivitāti, pārredzamību un vienkāršošanu;

e)	piemēro modernas muitas tehnoloģijas, tostarp riska novērtējumu, pēcmuitošanas revīziju un uzņēmumu revīziju metodes, lai vienkāršotu un atvieglotu preču ievešanu, izvešanu un izlaišanu;

f)	cenšas samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un palielināt paredzamību visiem ekonomikas dalībniekiem;

g)	neskarot objektīvu riska novērtējuma kritēriju piemērošanu, nodrošina importam, eksportam un preču tranzītam piemērojamo prasību un procedūru administrēšanu bez diskriminācijas;

h)

piemēro muitas un tirdzniecības jomās piemērojamos starptautiskos dokumentus, tostarp tos, ko izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija (PMO), Stambulas 1990. gada Konvenciju par pagaidu ievešanu, 1983. gada Starptautisko konvenciju par harmonizēto sistēmu, PTO, ANO 1975. gada TIR konvenciju, 1982. gada Starptautisko preču robežkontroles saskaņošanas konvenciju, un attiecīgā gadījumā var ņemt vērā PMO pamatstandartus pasaules tirdzniecības nodrošināšanai un sekmēšanai un Eiropas Komisijas pamatnostādnes, piemēram, Muitas koncepcijas (Customs Blueprints);

i)	veic nepieciešamos pasākumus, lai pārņemtu un īstenotu 1973. gada Pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu noteikumus;

j)

paredz iepriekšējus saistošus nolēmumus attiecībā uz tarifikāciju un izcelsmes noteikumiem. Puses nodrošina, ka nolēmumu var atsaukt vai atcelt, bet tikai pēc tā ietekmētā uzņēmēja brīdināšanas un bez atpakaļejoša spēka, ja vien attiecīgais nolēmums nav pieņemts, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju;

k)	ievieš un piemēro vienkāršotas procedūras licencētiem tirgotājiem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem;

l)	paredz noteikumus, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas, kas uzliktas par muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīgas un nediskriminējošas, un to piemērošana nerada neattaisnotu un nepamatotu kavēšanos, un

m)	piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus noteikumus gadījumos, kad valdības aģentūras sniedz pakalpojumus, kurus sniedz arī privātais sektors.

2.   Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī lai nodrošinātu diskriminācijas aizlieguma ievērošanu, pārredzamību, efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību, Puses:

a)	veic turpmākus pasākumus muitas un citu attiecīgo iestāžu prasīto datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas nolūkā;

b)	kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;

c)

ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas procedūras, kas garantē pārsūdzības tiesības pret muitas un citu attiecīgo iestāžu administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kas skar muitai iesniegtas preces. Šādām pārsūdzības procedūrām jābūt viegli pieejamām un visām izmaksām jābūt pamatotām un samērīgām ar izmaksām, kas rodas iestādēm, lai nodrošinātu pārsūdzības tiesības;

d)

veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārsūdzot administratīvu darbību, nolēmumu vai lēmumu, preces parasti izlaiž un nodokļa maksājumi paliek neiekasēti, piemērojot tādus aizsardzības pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem. Nepieciešamības gadījumā uz preču izlaišanu būtu jāattiecina iespēja sniegt garantiju, piemēram, galvojumu vai ķīlu, un

e)

nodrošina visaugstāko integritātes standartu ievērošanu, jo īpaši uz robežas, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un citu dokumentu principus šajā jomā, jo īpaši PMO 2003. gada Pārskatīto Arušas deklarāciju un Eiropas Komisijas 2007. gada Muitas ētikas koncepciju (Blueprint on Customs ethics).

3.   Puses vienojas likvidēt:

a)	jebkāda veida prasības obligāti izmantot muitas brokerus un

b)	jebkāda veida prasības obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas vai galamērķa pārbaudes.

4.   Attiecībā uz tranzītu:

a)

šā nolīguma nolūkos piemēro noteikumus par tranzītu un definīcijas, kas noteiktas PTO noteikumos, jo īpaši VVTT 1994 V pantā un saistītajos noteikumos, ietverot visus skaidrojumus un grozījumus, kas izriet no Dohas sarunu kārtas par tirdzniecības atvieglošanu. Minētos noteikumus piemēro arī tad, ja preču tranzīts sākas vai beidzas kādas Puses teritorijā;

b)	Puses cenšas sasniegt pakāpenisku savu attiecīgo muitas tranzīta sistēmu savietojamību ar mērķi nākotnē panākt Gruzijas dalību kopīgajā tranzīta sistēmā (2);

c)	Puses savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu sadarbību un koordināciju, lai atvieglinātu tranzīta satiksmi. Puses arī veicina sadarbību starp iestādēm un privāto sektoru saistībā ar tranzītu.

68. Pants

Attiecības ar uzņēmēju aprindām

Puses vienojas:

a)

nodrošināt, ka to tiesību akti un procedūras ir pārredzamas un publiski pieejamas, cik vien iespējams izmantojot elektroniskos līdzekļus, un ka tajās ir ietverts pamatojums to pieņemšanai. Pusēm būtu regulāri jāapspriežas un jānosaka saprātīgs termiņš starp jaunu vai grozītu noteikumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā;

b)	par vajadzību laicīgi un regulāri apspriesties ar uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas saistītas ar muitošanas un tirdzniecības jautājumiem;

c)	darīt publiski pieejamus attiecīgos administratīvos paziņojumus, tostarp iestādes prasības un ievešanas vai izvešanas procedūras, ostās un robežpārejas punktos esošo muitas iestāžu, kā arī informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un darbības procedūras;

d)	sekmēt uzņēmēju un attiecīgo dienestu sadarbību, izmantojot stingri noteiktas un publiski pieejamas procedūras, kuru pamatā inter alia ir PMO ieteiktās procedūras, un

e)	nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un ar muitu saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju likumīgās vajadzības, paraugprakse, un tās iespējami maz ietekmētu tirdzniecību.

69. Pants

Nodevas un maksājumi

1.   Puses aizliedz administratīvas maksas, kam ir līdzvērtīga ietekme kā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem vai maksājumiem.

2.   Attiecībā uz visām jebkāda veida nodevām un maksājumiem, ko piemēro abu Pušu muitas dienesti, ietverot nodevas un maksājumus par uzdevumiem, ko veic minēto dienestu vārdā, par importu vai eksportu vai saistībā ar tiem, un neskarot šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļas (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība) attiecīgos noteikumus:

a)

nodevas un maksājumus var uzlikt tikai par pakalpojumiem, kas sniegti pēc deklarētāja pieprasījuma ārpus parastajiem darba apstākļiem, darba stundās un vietās, kas nav minētas muitas noteikumus, kā arī par jebkādām formalitātēm, kas saistītas ar šādiem pakalpojumiem un nepieciešamas šāda importa vai eksporta veikšanai;

b)	nodevas un maksājumi nepārsniedz sniegtā pakalpojuma izmaksas;

c)	nodevas un maksājumus neaprēķina kā procentuālo nodokli;

d)

informāciju par nodevām un maksājumiem publicē, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja iespējams, oficiālā tīmekļa vietnē. Šādā informācijā norāda pamatojumu nodevas vai maksājuma uzlikšanai sniegtajam pakalpojumam, atbildīgo iestādi, piemērojamās nodevas un maksājumus un norēķinu laiku un kārtību, un

e)	jaunas vai koriģētas nodevas un maksājumus uzliek tikai tad, kad informācija par tām ir publiskota un ir brīvi pieejama.

70. Pants

Muitas vērtējums

1.   PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautais Līgums par VVTT 1994 VII panta īstenošanu, ietverot tā turpmākos grozījumus, regulē preču muitas vērtības noteikšanu tirdzniecībā starp Pusēm. PTO Līguma noteikumi ar šo tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Neizmanto minimuma muitas vērtības.

2.   Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumos par muitas vērtības noteikšanu.

71. Pants

Muitas sadarbība

Puses stiprina sadarbību muitas jomā nolūkā īstenot šīs nodaļas mērķus, lai turpinātu veicināt tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot efektīvu kontroli, drošību un krāpšanas novēršanu. Šajā nolūkā Puses attiecīgā gadījumā par salīdzinošās novērtēšanas instrumentu var izmantot Eiropas Komisijas Muitas koncepciju (Customs Blueprint).

Lai nodrošinātu šās nodaļas noteikumu ievērošanu, Puses inter alia:

a)	apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b)	izstrādā kopējas iniciatīvas, kas saistītas ar importa, eksporta un tranzīta procedūrām, kā arī strādā, lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu sniegšanu uzņēmēju aprindām;

c)	sadarbojas muitas un citu tirdzniecības procedūru automatizācijas jomā;

d)	attiecīgā gadījumā apmainās ar informāciju un datiem, ievērojot sensitīvu datu konfidencialitāti un personas datu aizsardzību;

e)	sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālus preču, tostarp tabakas izstrādājumu, pārrobežu pārvadājumus;

f)	apmainās ar informāciju vai uzsāk apspriešanos nolūkā, ja iespējams, izstrādāt vienotu nostāju starptautiskās organizācijās muitas jomā, piemēram, PTO, PMO, ANO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferencē (UNCTAD) un ANO Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO / EEK);

g)	sadarbojas, plānojot un nodrošinot tehnisko palīdzību, jo īpaši vienkāršojot muitošanas un tirdzniecības veicināšanas reformas saskaņā ar attiecīgajiem šā nolīguma noteikumiem;

h)	apmainās ar paraugpraksi muitas operācijās, konkrēti muitas kontroles sistēmu, kuru pamatā ir riska novērtējums, un intelektuālā īpašuma tiesību izpildes jomā, jo īpaši saistībā ar viltotiem ražojumiem;

i)	uzlabo sadarbību starp visām Pušu robežu iestādēm, lai atvieglotu robežu šķērsošanu un uzlabotu kontroli, ņemot vērā kopīgās robežu kontroles, kur tas ir praktiski iespējami un piemēroti, un

j)	kur tas ir būtiski un lietderīgi, nosaka tirdzniecības partnerības programmu un muitas kontroļu savstarpēju atzīšanu, tostarp līdzvērtīgus tirdzniecības veicināšanas pasākumus.

72. Pants

Savstarpējā administratīvā palīdzība muitas lietās

Neskarot šajā nolīgumā, jo īpaši tā 71. pantā, paredzētās citas sadarbības formas, Puses sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās saskaņā ar šā nolīguma II protokola par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās noteikumiem.

73. Pants

Tehniskā palīdzība un darbības spēju uzlabošana

Puses sadarbojas ar nolūku sniegt tehnisko palīdzību un uzlabot darbības spējas tirdzniecības veicināšanas un muitas reformas īstenošanai.

74. Pants

Muitas apakškomiteja

1.   Ar šo izveido Muitas apakškomiteju. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

2.   Apakškomitejas darbība ietver regulāras apspriešanās un šīs nodaļas īstenošanas un administrēšanas uzraudzību, tostarp, bet ne tikai, jautājumus par muitas sadarbību, pārrobežu muitas sadarbību un pārvaldību, tehnisko palīdzību, izcelsmes noteikumiem un tirdzniecības veicināšanu, kā arī savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

3.   Muitas apakškomiteja inter alia:

a)	uzrauga šā nolīguma I un II protokola un šīs nodaļas pareizu darbību;

b)	pieņem praktisko kārtību, pasākumus un lēmumus par to, kā īsteno šā nolīguma I un II protokolu un šo nodaļu, ietverot informācijas un datu apmaiņu, muitas kontroles un tirdzniecības partnerības programmu savstarpēju atzīšanu, un savstarpēji saskaņotas priekšrocības;

c)	apmainās ar viedokļiem par visiem jautājumiem kopēju interešu jomās, tostarp par turpmākiem pasākumiem un to īstenošanai un piemērošanai nepieciešamajiem resursiem;

d)	izstrādā ieteikumus, ja nepieciešams, un

e)	pieņem Komitejas reglamentu.

75. Pants

Muitas tiesību aktu tuvināšana

Pakāpenisku tuvināšanos Savienības tiesību aktiem muitas jomā un konkrētiem starptautisko tiesību aktiem veic saskaņā ar šā nolīguma XIII pielikumu.

6 NODAĻA

Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija

1. Iedaļa

Vispārēji noteikumi

76. Pants

Mērķis, darbības joma un tvērums

1.   Puses, atkārtoti apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO Līgumu, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai savstarpējai uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai un sadarbībai elektroniskās komercijas jomā.

2.   Publiskais iepirkums ir apskatīts šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 8. nodaļā (Publiskais iepirkums) un šīs nodaļas noteikumi neuzliek pienākumus attiecībā uz publisko iepirkumu.

3.   Subsīdijas ir apskatītas šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 10. nodaļā (Konkurence) un šīs nodaļas noteikumus nepiemēro Pušu piešķirtajām subsīdijām.

4.   Atbilstīgi šīs nodaļas noteikumiem Puses patur tiesības pieņemt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai.

5.   Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras vēlas iekļūt Pušu darba tirgū, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.

6.   Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi šķērso tās robežas, ja vien šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina priekšrocības, kas otrai Pusei rodas šajā nodaļā un šā nolīguma XIV pielikumā paredzētu konkrētu saistību dēļ (3).

77. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a)	“pasākums” ir Puses jebkāds pasākums likuma, normatīva, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas rīcības vai jebkādā citā formā;

b)	“Puses noteikts vai piemērots pasākums” ir pasākums, ko veic: i) centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības un iestādes, un ii) nevalstiskas struktūras, īstenojot centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

c)	“Puses fiziska persona” ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgais vai Gruzijas valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

d)

“juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkāda korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena īpašnieka uzņēmums vai asociācija;

e)

“Puses juridiska persona” ir juridiska persona, kas definēta d) apakšpunktā un izveidota attiecīgi saskaņā ar kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas tiesību aktiem, kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darbības vieta ir teritorijā (4), uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Gruzijas teritorijā. Ja minētajai juridiskai personai teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Gruzijas teritorijā, atrodas tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija, to neuzskata attiecīgi par Savienības vai Gruzijas juridisko personu, ja vien tās darbība nav tieši un pastāvīgi saistīta ar attiecīgi Savienības vai Gruzijas ekonomiku. Neatkarīgi no iepriekšējās daļas, šis nolīgums attiecas arī uz tām kuģošanas sabiedrībām, kas izveidotas ārpus Savienības vai Gruzijas un ko kontrolē attiecīgi kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie, ja šo sabiedrību kuģi ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem konkrētās dalībvalsts vai Gruzijas tiesību aktiem un kuģo ar kādas dalībvalsts vai Gruzijas karogu;

f)	juridiskas personas “meitasuzņēmums” ir juridiska persona, kas pieder citai juridiskai personai vai kura to faktiski kontrolē (5);

g)

juridiskas personas “filiāle” ir darījumdarbības veikšanas vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīguma iezīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadības struktūra un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumdarbību atzara darījumdarbības vietā;

h)

“uzņēmējdarbības veikšana” ir: i) attiecībā uz Savienības un Gruzijas juridiskām personām – tiesības sākt un izvērst saimniecisku darbību, nodibinot, tostarp iegādājoties, juridisku personu un / vai atverot filiāli vai pārstāvniecību attiecīgi Gruzijā vai Savienībā; ii) attiecībā uz fiziskām personām – Savienības vai Gruzijas fizisku personu tiesības sākt un izvērst saimniecisku darbību kā pašnodarbinātām personām un veidot uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības, kuras tās faktiski kontrolē;

i)	“saimnieciska darbība” ietver rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku darbības un neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras;

j)	“darījumi” ir saimnieciskās darbības veikšana;

k)	“pakalpojumi” ietver jebkuru pakalpojumu jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras;

l)	“pakalpojums un citas darbības, ko veic īstenojot valsts pilnvaras” ir pakalpojums vai darbības, ko neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības veicējiem;

m)	“pakalpojumu pārrobežu sniegšana” ir pakalpojuma sniegšana: i) no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā (1. veids) vai ii) vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam (2. veids);

n)	Puses “pakalpojumu sniedzējs” ir Puses jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

o)	“uzņēmējs” ir jebkura kādas Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību, izveidojot uzņēmumu.

2. Iedaļa

Uzņēmējdarbības veikšana

78. Pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro pasākumiem, kurus Puses pieņem vai uztur spēkā un kuri ietekmē uzņēmējdarbības veikšanu attiecībā uz visām saimnieciskās darbības jomām, izņemot:

a)	kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi (6);

b)	ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību;

c)	audiovizuālos pakalpojumus;

d)	iekšzemes kabotāžu (7) un

e)

gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus (8) un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav: i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto; ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība; iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi; iv) kravu zemes apkalpošanas pakalpojumi; v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.

79. Pants

Valsts režīms un vislielākās labvēlības režīms

1.   Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XVI-E pielikumā, Gruzija, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:

a)

attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks;

b)

attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Gruzijā pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks (9).

2.   Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XIV-A pielikumā, Savienība, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:

a)

attiecībā uz Gruzijas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu Gruzijā – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savām juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks;

b)

attiecībā uz Gruzijas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Savienībā pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savām juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks (10).

3.   Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XIV–A un XIV–E pielikumā, Puses nepieņem nekādus jaunus diskriminējošus noteikumus vai pasākumus attiecībā uz Savienības vai Gruzijas juridisko personu uzņēmējdarbību to teritorijā vai saistībā ar to darbību pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas, salīdzinot ar pašu juridiskām personām.

80. Pants

Pārskatīšana

1.   Nolūkā pakāpeniski liberalizēt uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus, Puses atbilstīgi savām starptautisko nolīgumu saistībām regulāri pārskata šīs nodaļas noteikumus un atrunu sarakstu, kas minēts šā nolīguma 79. pantā, kā arī uzņēmējdarbības veikšanas vidi.

2.   Saistībā ar 1. punktā minēto pārskatīšanu Puses novērtē uzņēmējdarbības veikšanas šķēršļus, ar kuriem tās saskārušās. Nolūkā padziļināt šīs nodaļas noteikumus, Puses, ja nepieciešams, atrod piemērotus veidus, lai likvidētu šādus šķēršļus, kas varētu ietvert arī turpmākas sarunas, tostarp attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību un strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām.

81. Pants

Citi nolīgumi

Šī nodaļa neskar to Pušu uzņēmēju tiesības, kas izriet no esošiem vai turpmākiem starptautiskiem nolīgumiem par ieguldījumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir kāda ES dalībvalsts un Gruzija.

82. Pants

Filiāļu un pārstāvniecību standarta režīms

1.   Šā nolīguma 79. panta noteikumi neizslēdz iespēju Pusēm piemērot īpašus noteikumus par filiāļu un pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu savā teritorijā, ko veic otras Puses juridiskās personas, kas nav reģistrētas pirmās Puses teritorijā, ja to attaisno juridiskās vai tehniskās atšķirības starp šādām filiālēm un pārstāvniecībām salīdzinājumā ar tās teritorijā reģistrētu juridisko personu filiālēm vai pārstāvniecībām vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

2.   Atšķirīgs režīms nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām, vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

3. Iedaļa

Pakalpojumu pārrobežu sniegšana

83. Pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu visās nozarēs, izņemot:

a)	audiovizuālos pakalpojumus;

b)	iekšzemes kabotāžu (11) un

c)

gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus (12) un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav: i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto; ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība; iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi; iv) kravu zemes apkalpošanas pakalpojumi; v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.

84. Pants

Tirgus pieejamība

1.   Attiecībā uz tirgus pieejamību, izmantojot pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse otras Puses pakalpojumiem un to sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas tiek piešķirts saskaņā ar īpašajām saistībām, kas ietvertas šā nolīguma XIV–B un XIV–E pielikumā.

2.   Nozarēs, kurās Puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus pieejamību, pasākumus, ko puse nepieņem vai nepatur spēkā reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā nav paredzēts citādi, definē šādi:

a)	pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu piegādātāju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

b)	pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā, vai

c)	pakalpojumu darījumu kopskaita vai pakalpojumu izlaides ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā.

85. Pants

Valsts režīms

1.   Nozarēs, kurās tirgus piekļuves saistības norādītas šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā un uz kurām attiecas tajos izklāstītie nosacījumi un ierobežojumi, saistībā ar visiem pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2.   Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

3.   Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus vienas Puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar otras Puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

4.   Konkrētās saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar šo pantu, nav uzskatāmas par prasību kādai no Pusēm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

86. Pants

Saistību saraksti

Nozares, ko Puses liberalizē atbilstīgi šai iedaļai, un tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, ko atrunu veidā piemēro otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajā nozarēs, ir izklāstīti šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā iekļautajos saistību sarakstos.

87. Pants

Pārskatīšana

Nolūkā pakāpeniski liberalizēt pakalpojumu pārrobežu sniegšanu Pušu starpā, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, regulāri pārskata šā nolīguma 86. pantā minēto saistību sarakstu. Šajā pārskatīšanā ņem vērā progresu, kas gūts pakāpeniskajā tuvināšanā, kas minēta šā nolīguma 103., 113., 122. un 126. pantā, un tās ietekmi uz atlikušo šķēršļu pakalpojumu pārrobežu sniegšanā starp Pusēm likvidēšanu.

4. Iedaļa

Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā

88. Pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šo iedaļu piemēro Pušu pasākumiem attiecībā uz vadošu darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvju, līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo speciālistu ieceļošanu un uzturēšanos to teritorijās saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 5. punktu.

2.   Šajā iedaļā:

a)

“vadošie darbinieki” ir fiziskas personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura nav bezpeļņas organizācija (13), un kas atbild par uzņēmuma izveidi, pienācīgu kontroli, administrēšanu un darbību. “Vadošie darbinieki” ietver “personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā”, lai veiktu uzņēmējdarbību, un “uzņēmuma pārceltos darbiniekus”: i) “personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā”, lai veiktu uzņēmējdarbību, ir fiziskas personas, kuras strādā vadošos amatos un atbild par uzņēmuma izveidi. Tās drīkst piedāvāt vai sniegt pakalpojumus vai veikt citu saimniecisko darbību tikai uzņēmējdarbības nolūkā. Tās nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē; ii) “uzņēmuma pārceltie darbinieki” ir fiziskas personas, kuras ir bijušas nodarbinātas juridiskā personā vai bijušas partneri tajā vismaz vienu gadu un kuras tiek uz laiku pārceltas uz uzņēmumu, kas var būt otras Puses teritorijā esoša uzņēmuma / juridiskās personas meitasuzņēmums, filiāle vai galvenais uzņēmums. Attiecīgajai fiziskajai personai ir jāietilpst vienā no šādām kategorijām: 1. vadītāji: juridiskā personā vadošos amatos strādājošas personas, kas galvenokārt virza uzņēmuma vadīšanu, saņemot vispārēju uzraudzību vai norādījumus galvenokārt no uzņēmuma direktoru padomes vai akciju īpašniekiem vai tiem līdzvērtīgiem, tostarp vismaz: — vada uzņēmumu vai tā departamentu, vai apakšstruktūru; — veic uzraudzību un kontroli pār citu pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu, un — var personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar personālu saistītas darbības; 2. speciālisti: personas, kuras strādā juridiskajā personā un kurām ir īpašas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pētnieciskajām iekārtām, metodēm, procesiem, procedūrām vai vadību. Novērtējot šādas zināšanas, ņems vērā ne vien zināšanas, kas īpaši saistītas ar uzņēmumu, bet arī to, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis attiecībā uz darba veidu vai tirdzniecību, kuru veicot vajadzīgas īpašas tehniskas zināšanas, tostarp piederību akreditētai profesijai;

b)

“stažieri ar augstāko izglītību” ir fiziskas personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinātas vienas Puses juridiskajā personā vai tās filiālē un kurām ir augstskolas diploms, un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās personas uzņēmumu otras Puses teritorijā karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai par darba metodēm vai paņēmieniem (14);

c)

“tirdzniecības pārstāvji” (15) ir fiziskas personas, kas ir vienas Puses preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvji, kuri pieprasa atļauju ieceļot un uz laiku uzturēties otras Puses teritorijā, lai minētā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja labā risinātu sarunas par preču vai pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu vienošanās par to. Viņi nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē; un viņi nav arī tirdzniecības aģenti;

d)

“līgumpakalpojumu sniedzēji” ir fiziskas personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura pati nav darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūra, kura nedarbojas ar šādas aģentūras starpniecību, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā un kura ir labā ticībā parakstījusi tādu līgumu ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne šajā Pusē;

e)

“neatkarīgi speciālisti” ir fiziskas personas, kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un ir reģistrētas kā pašnodarbinātas personas Puses teritorijā, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā, un kas ir labā ticībā parakstījušas tādu līgumu (kas nav noticis ar darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūras starpniecību) ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā Pusē;

f)	“kvalifikācija” ir diplomi, atestāti un citas (formālās kvalifikācijas) apliecības, ko izdevusi iestāde, kura iecelta atbilstīgi tiesību aktu un administratīviem noteikumiem, un kas apliecina sekmīgu profesionālās izglītības pabeigšanu.

89. Pants

Vadošie darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību

1.   Katrā nozarē, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma XIV-A un XIV-E vai XIV-C un XIV-G pielikumā uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmējiem to uzņēmumā nodarbināt minētās otrās Puses fiziskās personas, ja vien šie darbinieki ir vadošie darbinieki vai stažieri ar augstāko izglītību, kā definēts šā nolīguma 88. pantā. Vadošo darbinieku un stažieru ar augstāko izglītību ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir uz laiku līdz trim gadiem uzņēmuma pārceltajiem darbiniekiem, deviņdesmit dienas katrā divpadsmit mēnešu periodā personām, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā uzņēmējdarbības veikšanai, un viens gads stažieriem ar augstāko izglītību.

2.   Katrā nozarē, kas par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), pasākumi, ko Puse nepatur spēkā vai nepieņem reģionālā apakšdalījumā vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma XIV-C un XIV-G pielikumā nav paredzēts citādi, tiek definēti kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko uzņēmējs var nodarbināt kā vadošos darbiniekus un stažierus ar augstāko izglītību konkrētā nozarē skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā.

90. Pants

Tirdzniecības pārstāvji

Katrā nozarē, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana) vai 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma XIV-A, XIV-E, XIV-B un XIV-F pielikumā uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj tirdzniecības pārstāvjiem ieceļot uz laiku un uzturēties līdz deviņdesmit dienām jebkurā divpadsmit mēnešu periodā.

91. Pants

Līgumpakalpojumu sniedzēji

1.   Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas izriet no Pušu saistībām saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzēju ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos. Saskaņā ar šā nolīguma XIV-D un XIV-H pielikumu, katra Puse savā teritorijā atļauj otras Puses līgumpakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos nosacījumus.

2.   Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi:

a)	fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kas ir ieguvusi pakalpojumu līgumu, kurš nepārsniedz 12 mēnešus;

b)

fiziskajām personām, kas ieceļo otrā Pusē, jāpiedāvā attiecīgie pakalpojumi kā tādas juridiskas personas darbiniekiem, kas minētos pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu pirms pieteikuma iesniegšanas ieceļošanai otrā Pusē. Turklāt pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā Pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz trīs gadu profesionālajai pieredzei (16) darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

c)

fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt: i) akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz līdzvērtīgu zināšanu līmeni (17); un ii) profesionālajai kvalifikācijai, kas ir vajadzīga darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;

d)	fiziskā persona nesaņem citu atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu otras Puses teritorijā, kā tikai to atlīdzību, ko maksā juridiskā persona, kas nodarbina šo fizisko personu;

e)	šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai — Luksemburgas gadījumā — divdesmit piecas nedēļas katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir īsāks;

f)	piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts;

g)	pakalpojumu līguma aptverto personu skaits nav lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt noteikts tās Puses tiesību aktos un vai citās prasībās, kurā tiek sniegti pakalpojumi.

92. Pants

Neatkarīgi speciālisti

1.   Saskaņā ar šā nolīguma XIV-D un XIV-H pielikumu, Puses savā teritorijā atļauj otras Puses neatkarīgiem speciālistiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos nosacījumus.

2.   Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi:

a)	fiziskās personas ir iesaistītas pakalpojumu sniegšanā pagaidu kārtā kā otrā Pusē dibinātas pašnodarbinātas personas, un tām jābūt ieguvušām pakalpojumu līgumu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus;

b)	pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā līgumslēdzējā pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz sešu gadu profesionālajai pieredzei darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

c)

fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt: i) akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz līdzvērtīgu zināšanu līmeni (18), un ii) profesionālajai kvalifikācijai, ja tas ir vajadzīgs darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un citām juridiskām prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;

d)	šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai — Luksemburgas gadījumā — divdesmit piecas nedēļas katrā 12 mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir īsāks;

e)	piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts;

5. Iedaļa

Tiesiskais regulējums

1. Apakšiedaļa

Iekšzemes regulējums

93. Pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Turpmāk aprakstītās prasības piemēro Pušu pasākumiem saistībā ar licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, kas ietekmē:

a)	pakalpojumu pārrobežu sniegšanu;

b)	juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbības veikšanu to teritorijā, kā definēts šā nolīguma 77. panta 9. punktā, un

c)	fizisko personu pagaidu uzturēšanos to teritorijā, kā definēts šā nolīguma 88. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā.

2.   Pakalpojumu pārrobežu sniegšanas gadījumā minētās prasības piemēro tikai nozarēm, kurās attiecīgā Puse ir uzņēmusies īpašās saistības un tikai tādā apmērā, kādā šīs īpašās saistības piemēro saskaņā ar šā nolīguma XIV-B un XIV-F pielikumu. Uzņēmējdarbības veikšanas gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XIV-A un XIV-E pielikumā ir iekļauta atruna. Fizisku personu pagaidu uzturēšanās gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XIV-C, XIV-D, XIV-G un XIV-H pielikumā ir iekļauta atruna.

3.   Minētās prasības nepiemēro pasākumiem, ciktāl tie ir ierobežojumi atbilstīgi šā nolīguma attiecīgajiem pielikumiem.

4.   Šajā iedaļā:

a)	“licencēšanas prasības” ir pamatprasības, kas nav kvalifikācijas prasības un kas jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, lai saņemtu, grozītu vai atjaunotu atļauju veikt darbības, kas definētas 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā;

b)	“licencēšanas procedūras” ir administratīvi vai procedūras noteikumi, kas, lai demonstrētu licencēšanas prasību izpildi, jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, kura vēlas saņemt atļauju 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā definēto darbību veikšanai, tostarp licences grozīšanai vai atjaunošanai;

c)	“kvalifikācijas prasības” ir pamatprasības attiecībā uz fiziskas personas kompetenci sniegt pakalpojumu, un tās ir jādemonstrē nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu;

d)	“kvalifikācijas procedūras” ir administratīvi vai procedūras noteikumi, kas jāievēro fiziskai personai, lai demonstrētu atbilstošo kvalifikācijas prasību izpildi nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu;

e)

“kompetentā iestāde” ir jebkura centrālā, reģionālā vai vietējā valdība un iestāde vai nevalstiska organizācija, kas īsteno pilnvaras, ko tai deleģējusi centrālā vai reģionālā, vai vietējā valdība vai iestādes, kas pieņem lēmumu par atļauju sniegt pakalpojumu, tostarp izmantojot uzņēmumu, vai atļauju veikt uzņēmējdarbību jomā, kas nav pakalpojumu sniegšana.

94. Pants

Licencēšanas un kvalifikācijas nosacījumi

1.   Katra Puse nodrošina, ka pasākumi, kas attiecas uz licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, ir balstīti uz kritērijiem, kas liedz kompetentajām iestādēm savas izvērtēšanas tiesības īstenot patvaļīgi.

2.   Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir:

a)	samērīgi ar sabiedriskās kārtības mērķi,

b)	skaidri un nepārprotami,

c)	objektīvi,

d)	iepriekš noteikti,

e)	iepriekš publiskoti,

f)	pārredzami un pieejami.

3.   Atļauju vai licenci piešķir, tiklīdz atbilstošas pārbaudes rezultātā ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi atļaujas vai licences iegūšanai.

4.   Katra Puse saglabā vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, kas ļauj pēc skartā uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tūlīt izskatīt administratīvus lēmumus un attiecīgos gadījumos nodrošināt atbilstīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz uzņēmumu, pakalpojumu pārrobežu sniegšanu vai fizisko personu pagaidu klātbūtni darījumdarbības nolūkā. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no iestādes, kurai uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, katra Puse nodrošina, lai procedūras faktiski ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.

5.   Ja konkrētai darbībai licenču skaits ir ierobežots pieejamo dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, katra Puse potenciālajiem pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru, kas pilnībā garantē objektivitāti un pārskatāmību, tostarp jo īpaši atbilstīgu publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un pabeigšanu.

6.   Ievērojot šā panta noteikumus, izstrādājot atlases procedūras noteikumus, katra Puse var ņemt vērā sabiedriskās kārtības mērķus, tostarp veselības, drošības, vides aizsardzības un kultūras mantojuma saglabāšanas apsvērumus.

95. Pants

Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras

1.   Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir skaidras, iepriekš publiskotas, un tās pieteikumu iesniedzējiem garantē, ka to pieteikumus izskatīs objektīvi un taisnīgi.

2.   Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir iespējami vienkāršas un nepamatoti nesarežģī vai neaizkavē pakalpojuma sniegšanu. Licences maksai (19), kas pieteikuma iesniedzējam varētu būt jāmaksā pieteikuma iesniegšanas rezultātā, vajadzētu būt saprātīgai un samērīgai ar attiecīgās atļauju piešķiršanas procedūras izmaksām.

3.   Katra Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes izmantotās procedūras un pieņemtie lēmumi licencēšanas vai atļauju piešķiršanas procesā ir objektīvi attiecībā uz visiem pieteikuma iesniedzējiem. Kompetentajai iestādei tās lēmuma pieņemšanā vajadzētu būt neatkarīgai un tai nevajadzētu atskaitīties nevienam pakalpojumu sniedzējam, kuram nepieciešama licence vai atļauja.

4.   Ja ir noteikti konkrēti termiņi pieteikumu iesniegšanai, pieteikuma iesniedzējam tiek dots pietiekams laiks, lai iesniegtu pieteikumu. Kompetentā iestāde sāk pieteikuma izskatīšanu bez liekas kavēšanās. Ja iespējams, pieteikumu elektroniskā formātā atzīst ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pieteikumus papīra formā.

5.   Katra Puse nodrošina, ka pieteikumu apstrāde, tostarp galīga lēmuma pieņemšanas, ir pabeigta saprātīgā laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas brīža. Katra Puse cenšas pieņemt parastu grafiku pieteikuma apstrādei.

6.   Kompetentā iestāde pieņemamā laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ko tā uzskata par nepilnīgu, informē pieteikuma iesniedzēju, ciktāl iespējams, norādot nepieciešamo papildu informāciju, lai pieteikums būtu pilnīgs, un nodrošinātu iespēju novērst nepilnības.

7.   Dokumentu oriģinālu vietā, ja tas iespējams, būtu jāpieņem arī apliecinātas kopijas.

8.   Ja kompetentā iestāde noraida pieteikumu, pieteikuma iesniedzēju informē rakstiski un bez liekas kavēšanās. Parasti pieteikuma iesniedzēju pēc pieprasījuma arī informē par noraidīšanas iemesliem un par termiņu lēmuma pārsūdzēšanai.

9.   Katra Puse nodrošina, ka licence vai atļauja pēc tās piešķiršanas stājas spēkā bez liekas kavēšanās saskaņā ar noteikumiem, kas tajā norādīti.

2. Apakšiedaļa

Vispārēji piemērojami noteikumi

96. Pants

Savstarpēja atzīšana

1.   Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un / vai profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.

2.   Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras to attiecīgajās teritorijās sniegt ieteikumus Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par savstarpējo atzīšanu, lai uzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji kopumā vai daļēji izpildītu katras Puses piemērotos kritērijus uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu, licencēšanu, darbību un sertificēšanu un jo īpaši attiecībā uz profesionāliem pakalpojumiem.

3.   Saņemot 2. punktā minēto ieteikumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai saprātīgā laikā izskata minēto ieteikumu, lai noteiktu tā atbilstību šim nolīgumam, un, pamatojoties uz ieteikumā sniegto informāciju, jo īpaši izvērtē:

a)	cik liela ir standartu un kritēriju, ko katra Puse piemēro atļauju izsniegšanai pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmējiem, viņu licencēšanai, darbībai un sertifikācijai, konverģence, un

b)	savstarpējas atzīšanas nolīguma iespējamo ekonomisko vērtību.

4.   Ja šīs prasības ir izpildītas, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nosaka nepieciešamos posmus sarunu risināšanai, pēc tam Puses ar to kompetento iestāžu starpniecību risina sarunas par savstarpējās atzīšanas nolīgumu.

5.   Jebkurš šāds nolīgums atbilst PTO Līguma, jo īpaši VVTT VII panta, attiecīgajiem noteikumiem.

97. Pants

Pārredzamība un konfidenciālas informācijas izpaušana

1.   Puses nekavējoties atbild uz visiem otras Puses pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī ierīko vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju otras Puses uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Puses paziņo viena otrai šos informācijas punktus trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Informācijas punktiem nav jābūt normatīvo aktu depozitārijiem.

2.   Nekas šajā nolīgumā nepieprasa kādai Pusei konfidenciālas informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt tiesībaizsardzību, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm un kaitēt konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumiskajām komercinteresēm.

3. Apakšiedaļa

Datorpakalpojumi

98. Pants

Datorpakalpojumu jēdziens

1.   Tādā apmērā, kādā datorpakalpojumi ir liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā), Puses ievēro šā panta 2., 3. un 4. punktu.

2.   ANO kods CPC (20) 84, ko izmanto datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu aprakstīšanai, aptver pamatfunkcijas, ko izmanto visu datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanā:

a)	datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju kopums, kas vajadzīgs datoru darbībai un saziņai (ieskaitot datorprogrammu izstrādi un ieviešanu),

b)	datu apstrāde un glabāšana un

c)	saistītie pakalpojumi, piemēram, konsultācijas un klientu personāla apmācība.

Tehnoloģijas attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt minētos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni, kur var būt iekļautas dažas vai visas šīs pamatfunkcijas. Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna izviesošana, datizrace un režģiskā skaitļošana sastāv no datora pamatpakalpojumu funkcijām.

3.   Datoru un saistītie pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā, tostarp internetā, aptver visus pakalpojumus, kas nodrošina:

a)	datoru vai datorsistēmu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību;

b)

datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), plus datorprogrammu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu, vai

c)	datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datubāzu pakalpojumus, vai apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem, vai tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur klasificēti.

4.   Datoru un saistītie pakalpojumi ļauj sniegt citus (piemēram, banku) pakalpojumus ar elektroniskiem un citiem līdzekļiem. Taču ir svarīgi nošķirt iespējošanas pakalpojumu (piemēram, tīkla vai lietojumprogrammas izviesošana) un satura vai pamata pakalpojumu, ko sniedz elektroniski (piemēram, banku pakalpojumus). Šādos gadījumos CPC 84 neattiecas uz satura vai pamata pakalpojumu.

4. Apakšiedaļa

Pasta un kurjeru pakalpojumi

99. Pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem pasta un kurjeru pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

2.   Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)	“licence” ir pirms noteikta pakalpojuma sniegšanas vajadzīga atļauja, ko atsevišķam piegādātājam izdod pārvaldes iestāde;

b)	“universālais pakalpojums” ir noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšana par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās kādas Puses teritorijā.

100. Pants

Universālais pakalpojums

Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas saglabāt. Šādus pienākumus neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzami, bez diskriminācijas un neitrāli attiecībā uz konkurenci, un ka tie nav apgrūtinošāki, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

101. Pants

Licences

1.   Licenci var prasīt tikai pakalpojumiem, kuri ietilpst universālā pakalpojuma jomā.

2.   Ja tiek prasīta licence, publiski pieejamu padara šādu informāciju:

a)	visi licencēšanas kritēriji un laikposms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, un

b)	licences noteikumi.

3.   Licences atteikuma iemeslus pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma dara viņam zināmus, un katra Puse izveidos pārsūdzības procedūru neatkarīgā struktūrā. Šāda procedūra būs pārredzama, nediskriminējoša un balstīta uz objektīviem kritērijiem.

102. Pants

Regulatoru neatkarība

Regulatori ir juridiski nošķirti no pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauti. Regulatoru lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

103. Pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-C pielikumā.

5. Apakšiedaļa

Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi

104. Pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

2.   Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)

“elektronisko sakaru pakalpojumi” ir visi pakalpojumi, kas ir pilnībā vai galvenokārt no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklus, tostarp telesakaru pakalpojumu un pārraides pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei. Minētie pakalpojumi neietver pakalpojumus, kas nodrošina vai veic redakcionālu kontroli pār saturu, kas pārraidīts, izmantojot elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem;

b)	“publisks sakaru tīkls” nozīmē elektronisku sakaru tīklu, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai;

c)

“elektronisko sakaru tīkls” nozīmē pārraides sistēmas un, attiecīgos gadījumos, komutācijas vai maršrutizācijas ierīces un citus resursus, kas ļauj signālus pārraidīt pa vadiem, pa radio, ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem, ietverot satelīta tīklu, fiksētus (ķēdes un pakešu tīklu, tostarp internetu) un mobilos zemes sakaru tīklus, elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus, tīklus, ko izmanto radio un televīzijas apraidei, un kabeļu televīzijas tīklus neatkarīgi no pārraidītas informācijas veida;

d)	“regulatīvā iestāde” elektronisko sakaru nozarē ir struktūra vai struktūras, kam ir pienākums regulēt šajā apakšiedaļā minētos elektroniskos sakarus;

e)	pakalpojuma sniedzēju uzskata par tādu, kam ir “būtiska tirgus vara”, ja tas individuāli vai kopā ar citiem bauda stāvokli, kas ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim, t.i., ekonomisku spēku, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un galu galā – patērētājiem;

f)

“starpsavienojums” ir fizisks un / vai loģisks publisko sakaru tīklu savienojums, ko izmanto tas pats vai cits pakalpojuma sniedzējs, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem vai piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās Puses vai citas personas, kam ir piekļuve tīklam. Starpsavienojums ir īpašs piekļuves veids, kas ieviests starp publiskā tīkla operatoriem;

g)	“universālais pakalpojums” ir noteiktas kvalitātes pakalpojumu kopums, kas ir pieejams visiem lietotājiem Puses teritorijā neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un par pieņemamām cenām; katra Puse lemj par tā tvērumu un īstenošanu;

h)

“piekļuve” ir iekārtu un / vai pakalpojumu ekskluzīvas vai neekskluzīvas pieejas sniegšana citam pakalpojuma sniedzējam ar konkrētiem nosacījumiem, lai sniegtu elektronisko sakaru pakalpojumus. Tas inter alia ietver piekļuvi tīkla elementiem un ar tiem saistītām iekārtām, kas var iekļaut iekārtu savienojumu ar vadiem vai bez (jo īpaši tas iekļauj piekļuvi vietējai sakaru līnijai un iekārtām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus vietējā sakaru līnijā), piekļuvi fiziskai infrastruktūrai, ietverot ēkas, vadu līnijas un stabus; piekļuvi attiecīgām programmatūras sistēmām, tostarp operacionālām atbalstsistēmām; piekļuvi numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas; piekļuvi fiksēto un mobilo sakaru tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai; piekļuvi nosacītās piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem; piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem;

i)	“tiešais lietotājs” nozīmē lietotāju, kas nenodrošina publiskos sakaru tīklus vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus;

k)	“vietējā sakaru līnija” nozīmē fizisku shēmu, kas savieno tīkla pieslēgumpunktu abonenta telpās ar galveno komutatoru vai ekvivalentu iekārtu fiksētā publiskajā sakaru tīklā.

105. Pants

Regulatīvā iestāde

1.   Katra Puse nodrošina, ka elektronisko sakaru pakalpojumu regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Ja Puse saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, šī Puse nodrošina efektīvu regulatīvo funkciju strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

2.   Katra Puse nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir pietiekamas pilnvaras regulēt nozari. Regulatīvajai iestādei veicamos uzdevumus publicē viegli pieejamā un skaidrā veidā, jo īpaši tad, ja uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai.

3.   Katra Puse nodrošina, ka regulatīvo iestāžu lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem un pārskatāmas.

4.   Regulatīvajai iestādei ir pilnvaras analizēt indikatīvo saraktu ar konkrēto produktu un pakalpojumu tirgiem, uz kuriem attiecas ex ante regulējums. Ja regulatīvajai iestādei saskaņā ar šā nolīguma 107. pantu ir jālemj par pienākumu uzlikšanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, tā, pamatojoties uz tirgus analīzi, nosaka, vai konkrētajā tirgū ir efektīva konkurence.

5.   Ja regulatīvā iestāde nosaka, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva, tā nosaka un norāda pakalpojumu sniedzējus, kuriem ir būtiska tirgus vara šajā tirgū un attiecīgi piemēro, saglabā vai groza konkrētos regulatīvos pienākumu, kas minēti šā nolīguma 107. pantā. Ja regulatīvā iestāde secina, ka tirgū ir efektīva konkurence, tā nepiemēro vai nesaglabā šā nolīguma 107. pantā minētos regulatīvos pienākumus.

6.   Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējam, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no lēmuma pieņemšanā iesaistītajām personām. Katra Puse nodrošina, ka pienācīgi tiek ņemti vērā konkrētās lietas apstākļi. Līdz šādas pārsūdzības rezultātam regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien pārsūdzības iestāde neizlemj savādāk. Ja pārsūdzības iestāde pēc rakstura nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi tiek faktiski izpildīti.

7.   Katra Puse nodrošina, ka ieinteresētajām personām saprātīgā termiņā ir iespēja izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja regulatīvā iestāde ir nolēmusi pieņemt pasākumus saistībā ar kādu no šīs apakšiedaļas noteikumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt konkrēto tirgu. Regulatori publisko savas apspriešanās procedūras. Apspriešanās procedūras rezultātus publisko, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.

8.   Katra Puse nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, sniedz visu informāciju, tostarp finanšu informāciju, kura nepieciešama regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs apakšiedaļas noteikumiem vai saskaņā ar šo apakšiedaļu pieņemtiem lēmumiem. Minētie pakalpojumu sniedzēji sniedz šādu informāciju nekavējoties pēc pieprasījuma un ievērojot grafiku un informācijas daudzuma līmeni, ko pieprasa regulatīvā iestāde. Regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir proporcionāla attiecīgā uzdevuma izpildei. Regulatīvā iestāde pienācīgi pamato savus informācijas pieprasījumus.

106. Pants

Atļauja sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus

1.   Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniegšana pēc iespējas tiek atļauta pēc vienkārša paziņojuma.

2.   Katra Puse nodrošina, ka licenci var pieprasīt, lai risinātu numuru un frekvenču piešķiršanas jautājumus. Šādu licenču noteikumi ir nododami atklātībai.

3.   Ja ir nepieciešama licence, katra Puse nodrošina, ka:

a)	visi licencēšanas kritēriji un saprātīgs laikposms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, ir nododami atklātībai;

b)	licences pieteikuma noraidījuma iemeslus iesniedzējam dara zināmus pēc pieprasījuma;

c)	licences pieteikuma iesniedzējam ir iespēja pārsūdzēt pārsūdzības iestādē, ja licence tiek nepamatoti atteikta;

d)	licences maksa (21), ko par licences piešķiršanu prasa Puse, nepārsniedz administratīvās izmaksas, kas parasti rodas attiecīgo licenču sistēmas pārvaldībā, kontrolē un izpildē. Šā punkta prasības nepiemēro licenču maksai par radiofrekvenču spektra un numuru resursu izmantošanu.

107. Pants

Piekļuve un starpsavienojumi

1.   Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kam ir atļauts sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, ir tiesības un pienākums vienoties par piekļuvi un starpsavienojumiem ar publiski pieejamu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem. Par piekļuvi un starpsavienojumu principā jāvienojas komerciālās sarunās starp attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.

2.   Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas starpsavienojuma apspriešanas procesā iegūst informāciju no cita pakalpojumu sniedzēja, to izmanto vienīgi tam mērķim, kam tā sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti.

3.   Katra Puse nodrošina, ka, saskaņā ar šā nolīguma 105. pantu konstatējot, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva, regulatīvajai iestādei ir tiesības piemērot pakalpojumu sniedzējam, par ko noteikts, ka tam piemīt būtiska tirgus vara, vienu vai vairākus šādus pienākumus attiecībā uz starpsavienojumiem un / vai piekļuvi:

a)

nediskriminācijas pienākumu, lai nodrošinātu, ka operators piemēro līdzvērtīgus nosacījumus līdzīgos apstākļos citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus, un sniedz pakalpojumus un informāciju citiem saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kāda ir viņa paša pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā meitasuzņēmumi vai partneri;

b)	pienākumu vertikāli integrētam uzņēmumam padarīt pārredzamas tā vairumtirdzniecības cenas un tā vietējās pārdošanas cenas, ja ir noteikts nediskriminācijas pienākums, vai lai novērstu negodīgas savstarpējās subsīdijas. Regulatīvā iestāde var precizēt izmantojamo formātu un uzskaites metodoloģiju;

c)

pienākumu apmierināt saprātīgus pieprasījumus piekļūt un lietot konkrētus tīkla elementus un ar tiem saistītas iekārtas, ietverot neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, inter alia, ja regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs noturīgas konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī vai nebūs tiešo lietotāju interesēs. Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības;

d)

vairumtirdzniecībā nodrošināt noteiktus pakalpojumus mazumtirdzniecībai, ko veic trešās personas; piešķirt brīvu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu vai virtuālā tīkla pakalpojumu savietojamībai; nodrošināt līdzāsatrašanos vai citas iekārtu dalīšanas formas, ietverot līniju, ēku vai stabu dalīšanu; nodrošināt noteiktus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pilnīgu pakalpojumu savietojamību lietotājiem, tostarp attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas automatizētiem tīkla pakalpojumiem; nodrošināt piekļuvi darbības atbalsta sistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu godīgu konkurenci pakalpojumu nodrošināšanā; savstarpēji savienot tīklus vai tīklu iekārtas. Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības.

e)

pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli, tostarp pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu savstarpējā savienojuma un / vai piekļuves īpašus veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var cenas saglabāt pārmērīgi augstas vai piemērot cenu ierobežojumus, kaitējot tiešajiem lietotājiem. Regulatīvās iestādes ņem vērā operatora veiktās investīcijas un ļauj operatoram gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla, ņemot vērā iesaistītos riskus;

f)

pienākumu publicēt konkrētos pienākumus, ko pakalpojuma sniedzējam uzlikusi regulatīvā iestāde, norādot konkrēto produktu/pakalpojumu un ģeogrāfiskos tirgus. Aktuālu informāciju ar noteikumu, ka tā nav konfidenciāla un neietver komercnoslēpumus, publisko tādā veidā, kas garantē, ka visas ieinteresētās personas var tai viegli piekļūt;

g)

pārredzamības pienākumu, kas liek operatoram publiskot konkrētu informāciju un jo īpaši, ja operatoram ir nediskriminācijas pienākums, regulatīvā iestāde var pieprasīt šim operatoram publiskot standartpiedāvājumu, kas ir pietiekami atdalīts, lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu sniedzējiem nav jāmaksā par iekārtām, kas nav nepieciešamas pieprasītajam pakalpojumam, sniedzot attiecīgo piedāvājumu aprakstu, to sadalot komponentos atbilstīgi tirgus vajadzībām, un saistītos noteikumus, tostarp cenas.

4.   Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kas prasa starpsavienojumu no pakalpojuma sniedzēja, kam ir ievērojama tirgus vara, ir tiesības jebkurā laikā vai saprātīgā publiski paziņotā termiņā vērsties ar sūdzību neatkarīgā vietējā iestādē, kas var būt regulatīvā iestāde, kā minēts šā nolīguma 104. panta 2. punkta d) apakšpunktā, lai atrisinātu strīdus par starpsavienojuma un / vai piekļuves noteikumiem.

108. Pants

Ierobežoti resursi

1.   Katra Puse nodrošina, ka visas procedūras attiecībā uz ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un piekļuves tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, samērīgi, savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām dara publiski pieejamus, bet sīkāk nav jānorāda dati par frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes vajadzībām.

2.   Katra Puse nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu radio frekvenču efektīvu pārvaldību savā teritorijā ar nolūku nodrošināt efektīvu un optimālu frekvenču spektra izmantošanu. Ja pieprasījums pēc konkrētām frekvencēm pārsniedz to pieejamību, šo frekvenču piešķiršanai ievēro piemērotas un pārredzamas procedūras, lai optimizētu to izmantošanu un veicinātu konkurences attīstību.

3.   Katra Puse nodrošina, ka valsts numuru resursu piešķiršanu un valsts numuru plāna pārvaldību uztic regulatīvajai iestādei.

4.   Ja valsts vai pašvaldību iestādes saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina publiskus sakaru tīklus un / vai pakalpojumus, nepieciešams nodrošināt efektīvu piekļūšanas tiesību piešķiršanas funkcijas strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

109. Pants

Universālais pakalpojums

1.   Katrai Pusei ir tiesības noteikt, kāda veida universālā pakalpojuma pienākumus tā vēlas saglabāt.

2.   Šādus pienākumus neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzami, objektīvi un bez diskriminācijas. Šādu pienākumu administrēšana arī attiecībā uz konkurenci ir neitrāla un tie nav vairāk apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

3.   Katra Puse nodrošina, ka visi pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi nodrošināt universālo pakalpojumu un neviens pakalpojuma sniedzējs a priori netiek izslēgts. Izraudzīšanu izdara ar efektīvu un pārredzamu mehānismu bez diskriminācijas. Ja nepieciešams, katra Puse novērtē, vai universālā pakalpojuma sniegšana nerada negodīgu slogu organizācijai(-ām), kas izraudzīta(-as) sniegt universālo pakalpojumu. Ja šādi aprēķini to attaisno un ņemot vērā tirgus ieguvumu, ja tāds ir, organizācijai, kas piedāvā universālo pakalpojumu, regulatīvā iestāde nosaka, vai ir vajadzīgs mehānisms pakalpojuma sniedzēja(-u) izmaksu kompensēšanai vai universālā pakalpojuma pienākumu tīro izmaksu sadalei.

4.   Katra Puse nodrošina, ka tad, kad lietotājiem ir pieejami visu abonentu saraksti – drukātā vai elektroniskā formā –, organizācijas, kas nodrošina šos sarakstus, piemēro nediskriminācijas principu tās informācijas apstrādē, ko tām ir sniegušas citas organizācijas.

110. Pants

Elektronisko sakaru pakalpojumu pārrobežu sniegšana

Neviena Puse nevar pieprasīt, ka, lai sniegtu pakalpojumus pāri robežām, otras Puses pakalpojumu sniedzējam ir jāizveido uzņēmums, jānodrošina klātbūtne jebkādā veidā vai jābūt iedzīvotājam pirmās Puses teritorijā.

111. Pants

Informācijas konfidencialitāte

Katra Puse ar publisko elektronisko sakaru tīklu un publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību nodrošina elektronisko sakaru un ar to saistīto datu plūsmu konfidencialitāti, neierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.

112. Pants

Pakalpojumu sniedzēju strīdi

1.   Katra Puse nodrošina, ka strīda gadījumā starp elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, saistībā ar šajā nodaļā minētām tiesībām un pienākumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde pēc jebkuras no strīdā iesaistītās Puses pieprasījuma pieņem saistošu lēmumu, lai atrisinātu strīdu iespējami īsā laikā un katrā ziņā – četru mēnešu laikā.

2.   Regulatīvās iestādes lēmumu publisko, ņemot vērā darījumdarbības konfidencialitātes prasības. Attiecīgajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, sniedz pilnu pārskatu par apsvērumiem lēmuma pamatotā.

3.   Ja šāds strīds attiecas uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, attiecīgās regulatīvās iestādes koordinē centienus, lai strīdu atrisinātu.

113. Pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-B pielikumā.

6. Apakšiedaļa

Finanšu pakalpojumi

114. Pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

2.   Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)

“finanšu pakalpojums” ir finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā vienas Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumos ietilpst šādas darbības: i) apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi: 1) tiešā apdrošināšana (tostarp līdzapdrošināšana): a) dzīvības apdrošināšana, b) nedzīvības apdrošināšana; 2) pārapdrošināšana un retrocesija; 3) apdrošināšanas starpniecība, piemēram, mākleru un aģentu pakalpojumi, un 4) apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas, aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšana un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi; ii) banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu): 1) noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no sabiedrības; 2) visa veidu kreditēšana, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu; 3) finanšu noma; 4) visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, tostarp kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čeki un bankas pārvedu vekseļi; 5) garantijas un saistības; 6) turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū: a) valūtas tirgus instrumenti (tostarp čeki, vekseļi, noguldījumu sertifikāti), b) ārvalstu valūta, c) atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai standartizēti nākotnes līgumi un iespēju līgumi, d) valūtas maiņas un procentu likmes instrumentiem, ieskaitot tādus instrumentus kā mijmaiņas darījumu līgumi un nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi, e) pārvedami vērtspapīri, f) citi apgrozāmie instrumenti un finanšu aktīvi, tostarp dārgmetāli; 7) dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, tostarp riska parakstīšana un izvietošana, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju; 8) starpniecība naudas darījumos; 9) aktīvu pārvaldīšana, tostarp skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldība, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldība, pensiju fondu pārvaldība, noguldījumu pārvaldīšanas un trasta pakalpojumi; 10) finanšu aktīvu, tostarp vērtspapīru, atvasināto finanšu instrumentu un citu apgrozāmu līdzekļu, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi; 11) finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra; 12) konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu papildpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas 1. līdz 11. punktā, tostarp kredītu datubāze un kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju;

b)	“finanšu pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz finanšu pakalpojumus. Termins “finanšu pakalpojuma sniedzējs” neietver publiskas iestādes;

c)

“publiska iestāde” ir: i) Puses valdības iestāde, centrālā banka vai monetārā iestāde, vai Puses īpašumā vai kontrolē esoša iestāde, kas galvenokārt veic valstiskas funkcijas vai darbības valstiskām vajadzībām, izņemot iestādes, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar komerciāliem noteikumiem, vai ii) privāta iestāde, kas veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā banka vai monetārā iestāde, ja tā izpilda minētās funkcijas;

d)	“jauns finanšu pakalpojums” ir finansiāla rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojumi, kas attiecas uz esošiem un jauniem instrumentiem vai instrumenta sniegšanas veidu, ko nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs Puses teritorijā, bet kuru sniedz otras Puses teritorijā.

115. Pants

Piesardzības atkāpe

1.   Katra Puse var piesardzības apsvērumu dēļ pieņemt vai atstāt spēkā pasākumus, kuru mērķis ir:

a)	ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai personu, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi, aizsardzība;

b)	Puses finanšu sistēmas viengabalainības un stabilitātes nodrošināšana.

2.   Minētie pasākumi nerada lielāku slogu nekā vajadzīgs, lai sasniegtu to mērķi, un nav diskriminējoši attiecībā pret otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar puses pašas līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

3.   Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka Pusei ir pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir publisko iestāžu rīcībā.

116. Pants

Efektīvs un pārredzams regulējums

1.   Katra Puse pieliek vislielākās pūles informēt visas ieinteresētās personas par visiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem, ko Puse ierosina noteikt, lai minētajām personām būtu iespēja izteikt komentārus par attiecīgo pasākumu. Par šādu pasākumu informē:

a)	oficiālā publikācijā; vai

b)	citādi rakstiski vai elektroniski.

2.   Katra Puse ieinteresētajām personām dara pieejamas prasības pieteikumu aizpildīšanai par finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma Puse informē pieteikuma iesniedzēju par tā pieteikuma statusu. Ja attiecīgajai Pusei nepieciešama papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja, tā nekavējoties paziņo par to pieteikuma iesniedzējam.

3.   Katra Puse pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus standartus attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, un attiecībā uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanu. Šādi starptautiski saskaņoti standarti inter alia ir Bāzeles Komitejas “Pamatprincipi attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību”, Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas “Apdrošināšanas galvenie principi”, Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas “Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) “Nolīgums par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos”, G20 “Paziņojums par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā” un Finanšu darbības uzdevumu grupas “Četrdesmit ieteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu” un “Deviņi īpašie ieteikumi par teroristu finansēšanu”.

Puses pieņem zināšanai arī “Desmit galvenos informācijas apmaiņas principus”, kurus publiskojuši G7 valstu finanšu ministri, un spers visus nepieciešamos soļus, lai mēģinātu tos piemērot savās divpusējās attiecībās.

117. Pants

Jauni finanšu pakalpojumi

Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu piegādātājam sniegt jebkādu jaunu finanšu pakalpojumu, kura veids ir līdzīgs tiem pakalpojumiem, ko Puse atļautu sniegt saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem līdzīgos apstākļos. Puse var noteikt juridisko formu, kādā attiecīgo pakalpojumu var sniegt, un var pieprasīt pakalpojuma sniegšanas atļauju. Ja tāda atļauja tiek pieprasīta, lēmumu pieņem pieņemamā termiņā un atļauju var noraidīt tikai piesardzības apsvērumu dēļ.

118. Pants

Datu apstrāde

1.   Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējam pārsūtīt tās teritorijā vai ārpus tās informāciju elektroniskā vai citādā formā datu apstrādei, ja šāda apstrāde nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parasto darbību veikšanai.

2.   Katra Puse pieņem piemērotus aizsargpasākumus indivīdu privātuma un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu.

119. Pants

Īpaši izņēmumi

1.   Nekas šajā nodaļā nav interpretējams tā, ka Pusei, tostarp tās publiskajām iestādēm, tiek liegts tās teritorijā ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti valsts pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālā nodrošinājuma sistēmā, izņemot gadījumos, kad minētās darbības saskaņā ar attiecīgās Puses iekšējo regulējumu var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar publiskajām iestādēm vai privātām iestādēm.

2.   Šis nolīgums nekādi neattiecas uz centrālās bankas vai monetārās iestādes vai jebkuras citas publiskas iestādes veiktām darbībām saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku.

3.   Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm, tostarp to valsts iestādēm, ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai pakalpojumus uz Puses vai tās valsts iestāžu rēķina, ar tās garantiju vai par tās finanšu līdzekļiem.

120. Pants

Pašregulējošas organizācijas

Ja Puse pieprasa dalību vai līdzdalību pašregulējošās organizācijās, vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu biržās vai tirgos, norēķinu aģentūrās vai citās organizācijās vai asociācijās, vai piekļuvi šādām organizācijām, lai otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt finanšu pakalpojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji, vai ja Puse tieši vai netieši piešķir šādām vienībām priekšrocības vai atvieglojumus, sniedzot finanšu pakalpojumus, Puse nodrošina, ka tiek ievēroti pienākumi saskaņā ar šā nolīguma 79. un 85. pantu.

121. Pants

Ieskaita un norēķinu sistēmas

Saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst attiecīgās valsts režīmam, katra Puse otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, piešķir piekļuvi publisko iestāžu vadītām maksājumu un norēķinu sistēmām un oficiālām finansēšanas un refinansēšanas iespējām, kuras pieejamas, veicot parastu darījumdarbību. Šis pants neparedz nodrošināt piekļuvi Puses pēdējās instances aizdevēju iespējām.

122. Pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus pakāpeniski tuvināt šā nolīguma 116. panta 3. punktā uzskaitītajiem starptautiskajiem paraugprakses standartiem, kā arī Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-A pielikumā.

7. Apakšiedaļa

Pārvadājumu pakalpojumi

123. Pants

Darbības joma

Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz starptautisko pārvadājumu pakalpojumu liberalizāciju saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbīas nolūkā).

124. Pants

Starptautiskie jūras pārvadājumi

1.   Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)

“starptautiskie jūras pārvadājumi” ietver tiešos un vairākveidu pārvadājumu pakalpojumus, kas ir preču pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, kur iesaistīts jūras pārvadājumu posms, ar vienotu transporta dokumentu, un tādēļ ietver tiesības tieši slēgt līgumu ar citu pārvadājumu veidu nodrošinātājiem;

b)

“jūras kravu apstrādes pakalpojumi” ir darbības, ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp termināļa apsaimniekotāji, bet ne tiešās ostas strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek organizēts neatkarīgi no kraušanas vai termināļa apsaimniekošanas uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana un pārraudzība: i) kravas iekraušana kuģī / izkraušana no kuģa, ii) kravas piestiprināšana / atsaitēšana; iii) kravu pieņemšana / nodošana un uzglabāšana pirms nosūtīšanas vai pēc saņemšanas;

c)	“muitošanas pakalpojumi” (jeb “muitas mākleru pakalpojumi”) ir pasākumi, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu, eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja šis pakalpojums ir minētā pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā pamatdarbības;

d)	“konteineru izvietošanas un glabāšanas pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver konteineru glabāšanu ostas teritorijā vai iekšzemē attiecībā uz to piepildīšanu/izkraušanu, labošanu un sagatavošanu pārvadāšanai;

e)

“jūras aģentūru pakalpojumi” ir darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku jūras līniju vai kuģniecību darījumdarbības intereses šādiem mērķiem: i) jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu mārketingu un pārdošana, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, kravaszīmju sagatavošana uzņēmumu vārdā, nepieciešamo saistīto pakalpojumu iegāde un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un darījumdarbības informācijas sniegšana; ii) rīkošanās uzņēmumu vārdā, vajadzības gadījumā organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu;

f)	“kravu pārvadājumu pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu vadības organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja vārdā, veicot transporta un saistīto pakalpojumu iegādi, dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības informācijas sniegšanu;

g)	“palīgdienestu pakalpojumi” ir starptautisku kravu iepriekšēja un tālāka transportēšana par jūru, jo īpaši kravas konteineros, starp ostām, kas atrodas kādā no Pusēm.

2.   Attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem katra Puse apņemas efektīvi piemērot principu par brīvu pieeju kravām uz komerciāliem pamatiem un brīvību sniegt jūras pārvadājumu pakalpojumus, kā arī valsts režīms saistībā ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

Paturot prātā Pušu savstarpējās liberalizācijas esošo pakāpi attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem:

a)	katra Puse efektīvi piemēro neierobežotas piekļuves principu starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un tirdzniecībai uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas;

b)

katra Puse piešķir kuģiem, kas kuģo ar otras Puses karogu vai kurus ekspluatē otras Puses pakalpojumu sniedzēji, režīmu, kas nav nelabvēlīgāks par to, kādu Puse piešķir saviem kuģiem vai jebkuras citas trešās valsts kuģiem, atkarībā no tā, kurš režīms ir labvēlīgāks, inter alia attiecībā uz piekļuvi ostām, ostu infrastruktūras un pakalpojumu izmantošanu un ostas papildpakalpojumu izmantošanu, kā arī saistītām nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu piešķiršanu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

3.   Piemērojot šos principus, katra Puse:

a)

neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un līnijpārvadājumus, un pieņemamā laikposmā izbeidz šādu kravas dalīšanas kārtību, ja tā pastāvējusi iepriekšējos divpusējos nolīgumos, un

b)	pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atceļ un atturas ieviest vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju pakalpojumu sniegšanai starptautisko jūras pārvadājumu jomā.

4.   Katra Puse atļauj, ka otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ir uzņēmums tās teritorijā saskaņā ar tādiem uzņēmējdarbības veikšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par nosacījumiem, kādus tā piešķir savas valsts vai kādas trešās valsts pakalpojumu sniedzējiem, atkarībā no tā, kuri nosacījumi ir labvēlīgāki.

5.   Katra Puse otras Puses jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ar saprātīgiem noteikumiem un bez diskriminācijas dara pieejamus šādus ostu pakalpojumus: loča vadību, vilkšanas un velkoņu palīdzību, apgādi, degvielas un ūdens piegādi, atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu, ostas kapteiņa pakalpojumus, navigācijas līdzekļus, krasta ekspluatācijas pakalpojumus, kas būtiski kuģu ekspluatācijai, tostarp sakarus, ūdens un elektrības piegādi, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas, piestātnes un pietauvošanu.

6.   Katra Puse atļauj aprīkojuma pārvietošanu, piemēram, tukšu konteineru pārvietošanu, ko nepārvadā par samaksu kā kravu, starp ES dalībvalstu ostām vai starp Gruzijas ostām.

7.   Katra Puse, ievērojot kompetentās iestādes atļauju, atļauj otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējam sniegt palīgdienestu pakalpojumus starp to valsts ostām.

125. Pants

Gaisa pārvadājumi

Gaisa pārvadājumu starp Pusēm pakāpeniska liberalizācija, kas pielāgota to komerciālajām vajadzībām un nosacījumiem par savstarpējo piekļuvi tirgum, reglamentē Kopējās aviācijas telpas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses.

126. Pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-D pielikumā.

6. Iedaļa

Elektroniskā komercija

1. Apakšiedaļa

Vispārēji noteikumi

127. Pants

Mērķis un principi

1.   Puses, atzīstot, ka elektroniskā komercija paplašina tirdzniecības iespējas daudzās nozarēs, vienojas veicināt savstarpējo elektronisko komerciju, jo īpaši sadarbojoties jautājumos, kas elektroniskajā komercijā rodas saistībā ar šīs nodaļas noteikumiem.

2.   Puses vienojas, ka elektroniskās komercijas attīstībai jābūt pilnīgi saderīgai ar starptautiskajiem datu aizsardzības standartiem, lai nodrošinātu elektroniskās komercijas lietotāju uzticēšanos.

3.   Puses vienojas, ka elektronisku nosūtīšanu uzskata par pakalpojumu sniegšanu šās nodaļas 3. iedaļas (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) nozīmē, uz kuru nevar attiecināt muitas nodokļus.

128. Pants

Sadarbība elektroniskās komercijas jomā

1.   Puses veido dialogu par elektroniskās komercijas radītajiem regulējuma jautājumiem, tostarp risinot šādus jautājumus:

a)	sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu sertifikātu atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu veicināšana;

b)	starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība saistībā ar informācijas pārraidi vai glabāšanu;

c)	nevēlamu elektroniskās tirdzniecības paziņojumu apstrāde;

d)	patērētāju aizsardzība elektroniskās komercijas vidē; un

e)	citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās komercijas attīstību.

2.   Šāda sadarbība var būt informācijas apmaiņa par attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem minētajos jautājumos, kā arī par šādu tiesību aktu īstenošanu.

2. Apakšiedaļa

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība

129. Pants

Starpnieku pakalpojumu izmantošana

1.   Puses atzīst, ka starpnieku pakalpojumus var izmantot trešās personas kontrafakta darbību veikšanai, un attiecībā uz starpnieku pakalpojumu sniedzējiem paredz pasākumus, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā (22).

2.   Šā nolīguma 130. pantā “pakalpojumu sniedzējs” ir materiāla (nemainot tā saturu) pēc lietotāja izvēles raidīšanas, maršrutēšanas vai digitālo tiešsaistes komunikāciju savienojumu pakalpojumu sniedzējs starp diviem vai vairākiem lietotāja noteiktiem punktiem. Šā nolīguma 131. un 132. pantā “pakalpojumu sniedzējs” ir tiešsaistes pakalpojumu sniegšanas un piekļuves tīklam iekārtu nodrošinātājs vai operators.

130. Pants

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība: “vienkārša pārraidīšana”

1.   Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojumu saņēmēja sniegtas informācijas pārraidīšanas komunikāciju tīklā vai piekļuves nodrošināšanas komunikāciju tīklam, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par pārraidīto informāciju ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs:

a)	neierosina pārraidi;

b)	neizvēlas pārraidītās informācijas saņēmēju; un

c)	neizvēlas vai nepārveido informāciju, kas iekļauta datu pārraidē.

2.   Šā panta 1. punktā minētās datu pārraides un pieejas nodrošināšanas darbība ietver automātisku, starpniecisku un īslaicīgu pārraidītās informācijas uzglabāšanu, ciktāl to veic vienīgi pārraidīšanas nolūkā komunikāciju tīklā, un ar noteikumu, ka informāciju neglabā ilgāk par laiku, kas ir pamatoti nepieciešams pārraidīšanai.

3.   Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.

131. Pants

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība: “kešdarbe”

1.   Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas pārraidīšanas komunikāciju tīklā, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu minētās informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas pārraidīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:

a)	pakalpojumu sniedzējs nepārveido informāciju;

b)	pakalpojumu sniedzējs atbilst nosacījumiem par piekļuvi informācijai;

c)	pakalpojumu sniedzējs atbilst noteikumiem par informācijas atjaunināšanu, ko veic tādā veidā, kurš ir plaši atzīts un izmantots šajā nozarē;

d)	pakalpojuma sniedzējs neiejaucas likumīgā tehnoloģijas izmantošanā, kas plaši atzīta un izmantota šajā nozarē, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu; un

e)

pakalpojumu sniedzējs darbojas ātri, lai likvidētu informāciju vai liegtu pieeju informācijai, ko tas glabājis pēc tam, kad faktiski uzzinājis (23), ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no tīkla vai pieeja tai ir liegta, vai tiesa vai administratīvā iestāde ir pieprasījusi izņemt šādu informāciju vai liegt tai pieeju.

2.   Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.

132. Pants

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība: “glabāšana”

1.   Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtas informācijas glabāšanas, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:

a)	pakalpojuma sniedzējam nav faktiskas informācijas par nelikumīgu darbību vai informāciju un attiecībā uz prasībām atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi fakti vai apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai informāciju, vai

b)	pakalpojuma sniedzējs pēc informācijas vai ziņu iegūšanas rīkojas ātri, lai izņemtu informāciju vai liegtu tai piekļuvi.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja rīcību nosaka vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs.

3.   Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu juridisko sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst likuma pārkāpumu, kā arī neietekmē Puses tiesības izveidot procedūras, kas regulē informācijas izņemšanu vai pieejas liegšanu tai.

133. Pants

Vispārēja pārraudzības pienākuma neesamība

1.   Puses neuzliek vispārēju pienākumu pakalpojuma sniedzējiem, piedāvājot šā nolīguma 130., 131. un 132. pantā minētos pakalpojumus, uzraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī neuzliek vispārēju pienākumu aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību.

2.   Puse var noteikt pienākumu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi informēt kompetentās valsts iestādes par iespējamām nelikumīgām darbībām vai informāciju, ko veic vai sniedz to pakalpojuma saņēmējs, vai pēc pieprasījuma paziņot kompetentajām iestādēm informāciju, kas ļauj apzināt tos pakalpojuma saņēmējus, ar kuriem tie noslēguši līgumus par informācijas glabāšanu.

7. Iedaļa

Izņēmumi

134. Pants

Vispārēji izņēmumi

1.   Neskarot šā nolīguma 415. pantā paredzētos vispārējos izņēmumus, šīs nodaļas un šā nolīguma XVI-A un XIV-E, XIV-B un XIV-F, XIV-C un XIV-G, XIV-D un XIV-H pielikuma noteikumiem piemēro šajā pantā paredzētos izņēmumus.

2.   Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp valstīm, kurās pastāv vienādi apstākļi, vai uzņēmējdarbības veikšanas vai pakalpojumu pārrobežu sniegšanas slēptu ierobežojumu, nekas šajā nodaļā netiek interpretēts tā, ka tas liegtu kādai Pusei noteikt vai piemērot pasākumus, kas:

a)	nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedriskās morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

b)	nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)	attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar vietējo uzņēmēju vai vietējās pakalpojumu sniegšanas un patēriņa ierobežojumiem;

d)	nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai;

e)

nepieciešami, lai nodrošinātu to normatīvo aktu ievērošanu, kas ir saderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, tostarp noteikumiem, kuri attiecas uz: i) krāpnieciskas vai maldinošas prakses vai līgumsaistību neizpildes seku novēršanu, ii) personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un privātā īpašumā esošas dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību, iii) drošību,

f)	nav saderīgi ar šā nolīguma 79. un 85. pantu ar noteikumu, ka režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt tiešo nodokļu efektīvu un līdztiesīgu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses saimnieciskajām darbībām, uzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem (24).

3.   Šīs nodaļas un šā nolīguma XIV-A un XIV-E, XIV-B un XIV-F, XIV-C un XIV-G, XIV-D un XIV-H pielikuma noteikumus nepiemēro Pušu attiecīgajām sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām darbībām katras Puses teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

135. Pants

Nodokļu pasākumi

Lielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu režīmam, ko Puses ir paredzējušas vai nākotnē paredzēs, pamatojoties uz nolīgumiem starp Pusēm par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu.

136. Pants

Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

1.   Nekas šajā nolīgumā:

a)	neliek Pusēm sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm;

b)

neattur Puses no rīcības, ko tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai: i) saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību, ii) attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši veic militāras iestādes nodrošinājuma vajadzībām; iii) attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti, vai iv) kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās; vai

c)	neattur nevienu no Pusēm veikt pasākumus, lai pildītu pienākumus, ko tās uzņēmušās starptautiskā miera un drošības uzturēšanai.

7. NODAĻA

Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite

137. Pants

Kārtējie maksājumi

Puses apņemas neierobežot un tās atļauj maksājumus un pārskaitījumus starp Pusēm maksājumu bilances norēķinu kontā brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma VIII pantu.

138. Pants

Kapitāla aprite

1.   Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, kas izdarīti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) noteikumiem, un ar ieguldītā kapitāla un tā radītās peļņas pārvēršanu likvīdos līdzekļos vai repatriāciju.

2.   Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā, kas nav uzskaitīti šā panta 1. punktā, pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katra Puse, neskarot citus noteikumus šajā nolīgumā, nodrošina:

a)	brīvu kapitāla apriti saistībā ar kredītiem tādiemkomercdarījumiem vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kuros piedalās kādas Puses rezidents;

b)	brīvu kapitāla apriti saistībā ar ieguldījumu portfeļiem, finanšu aizdevumiem un kredītiem, ko sniedz otras Puses ieguldītāji.

139. Pants

Aizsardzības pasākumi

Ja ārkārtas apstākļos maksājumi vai kapitāla aprite starp Pusēm rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai, tostarp nopietnas maksājumu bilances grūtības vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Gruzijā, attiecīgās Puses var veikt aizsardzības pasākumus uz laikposmu ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi. Puse, kas pieņem aizsardzības pasākumus, nekavējoties informē otru Pusi par jebkāda aizsardzības pasākuma pieņemšanu un iespējami drīz iesniedz tā atcelšanas grafiku.

140. Pants

Veicināšanas un attīstības noteikumi

1.   Puses apspriežas ar nolūku veicināt savstarpēju kapitāla apriti, lai sekmētu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2.   Pirmos četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses veic pasākumus, lai radītu vajadzīgos nosacījumus pakāpeniskai Savienības noteikumu piemērošanai brīvas kapitāla aprites jomā.

3.   Līdz piektā gada beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pārskata pieņemtos pasākumus un nosaka turpmākas liberalizācijas kārtību.

8 NODAĻA

Publiskais iepirkums

141. Pants

Mērķi

1.   Puses atzīst pārredzamu, nediskriminējošu, konkurētspējīgu un atklātu piedāvājumu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev mērķi efektīvi, abpusēji un pakāpeniski atvērt attiecīgos iepirkuma tirgus.

2.   Šī nodaļa paredz abpusēju piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, pamatojoties uz valsts režīma principu valsts, reģionālā un vietējā līmenī publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām tradicionālajā nozarē, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tā nosaka Gruzijas publiskā iepirkuma tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu Savienības publiskā iepirkuma acquis, pamatojoties uz Savienības publiskā iepirkuma principiem un jēdzieniem un definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (Direktīva 2004/18/EK), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (Direktīva 2004/17/EK).

142. Pants

Darbības joma

1.   Šo nodaļu piemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē un, ja šādi līgumi tiek izmantoti – būvdarbu un pakalpojumu koncesijām.

2.   Šo nodaļu piemēro visām līgumslēdzējām iestādēm un visiem līgumslēdzējiem, kas atbilst Savienības publiskā iepirkuma acquis definīcijām (turpmāk “līgumslēdzēji”). Tā aptver arī publisko tiesību subjektus un valsts uzņēmumus sabiedrisko pakalpojumu jomā, kā piemēram, valstij piederošus uzņēmumus, kas veic attiecīgo darbību, un privātus uzņēmumus, kas darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata sabiedrisko pakalpojumu jomā (25).

3.   Šo nodaļu piemēro līgumiem, kas pārsniedz vērtības slieksni, kas noteikts šā nolīguma XVI-A pielikumā.

4.   Publiskā iepirkuma līguma aptuveno vērtību aprēķina, pamatojoties uz kopējo maksājamo summu bez pievienotās vērtības nodokļa. Piemērojot minētos sliekšņus, Gruzija aprēķina un konvertē līgumu vērtību savā valsts valūtā, izmantojot savas Valsts bankas noteikto maiņas kursu.

5.   Vērtību sliekšņus, sākot ar pirmo gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, regulāri ik pēc diviem gadiem pārskata, pamatojoties uz euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatīto sliekšņu vērtību vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim. Lēmumu par vērtību sliekšņu pārskatīšanu pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

143. Pants

Institucionālais konteksts

1.   Katra Puse izveido vai saglabā atbilstošu institucionālo regulējumu un mehānismus, kas nepieciešami publiskā iepirkuma sistēmas pareizai darbībai un šīs nodaļas principu īstenošanai.

2.   Gruzija jo īpaši izraugās:

a)

izpildiestādi centrālās valdības līmenī, kuras uzdevums ir garantēt saskaņotu politiku un tās īstenošanu visās jomās, kas saistītas ar publisko iepirkumu. Minētā iestāde veicina un koordinē šīs nodaļas īstenošanu un virza procesu regulējuma pakāpeniskai tuvināšanai Savienības acquis, kā izklāstīts šā nolīguma XVI-B pielikumā;

b)

objektīvu un neatkarīgu struktūru, kuras uzdevums ir pārskatīt lēmumus, ko pieņem līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, piešķirot tiesības slēgt līgumu. Šajā ziņā “neatkarīgs” nozīmē, ka attiecīgā struktūra ir publiska iestāde, kas ir nošķirta no visiem līgumslēdzējiem un visiem saimnieciskās darbības veicējiem. Šīs struktūras pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

3.   Katra Puse nodrošina, ka lēmumi, ko pieņem iestādes, kuras atbildīgas par saimnieciskās darbības veicēju sūdzību par iekšējo tiesību pārkāpumiem izskatīšanu, tiek efektīvi izpildīti.

144. Pants

1.   Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses panāk pamatstandartu kopuma ievērošanu visiem iepirkumiem kā noteikts šā panta 2. līdz 15. punktā. Šie pamatstandarti tieši izriet no publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem, kā to reglamentē Savienības publiskā iepirkuma acquis, ietverot diskriminācijas aizlieguma, vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principus.

2.   Katra Puse nodrošina, ka visus plānotos iepirkumus publicē atbilstošā plašsaziņas līdzeklī (26) tādā veidā, kas ir pietiekams, lai:

a)	tirgus būtu atvērts konkurencei un

b)	ļautu visiem ieinteresētajiem saimnieciskās darbības veicējiem pienācīgi piekļūt informācijai par plānoto iepirkumu pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un izteikt savu interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.

3.   Publikācija atbilst saimnieciskās darbības veicēju ekonomiskai interesei par līgumu.

4.   Publikācijā ietver vismaz galvenās piešķiramā līguma sastāvdaļas, kvalitatīvās atlases kritērijus, piešķiršanas metodi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un citu papildinformāciju, kas saimnieciskās darbības veicējam ir pamatoti nepieciešama, lai izlemtu, vai izteikt interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.

5.   Visas līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamas un objektīvas piešķiršanas procedūras gaitā, kas nepieļauj koruptīvas darbības. Objektivitāti jo īpaši nodrošina nediskriminējošs līguma priekšmeta apraksts, vienlīdzīga pieejamība visiem saimnieciskās darbības veicējiem, atbilstoši termiņi un pārredzama un objektīva pieeja.

6.   Aprakstot nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtību, līgumslēdzēji izmanto darbības un funkciju vispārīgu aprakstu un starptautiskus, Eiropas vai valsts standartus.

7.   Nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtības aprakstā nav jāatsaucas uz konkrētu ražojumu vai avotu, vai īpašu procesu, vai preču zīmēm, patentiem, veidiem vai noteiktu izcelsmi vai ražošanu, izņemot, ja šādu atsauci attaisno līguma priekšmets un to pavada vārdi “vai līdzvērtīgs”. Priekšroku dod darbības vai funkcijas vispārīga apraksta izmantošanai.

8.   Līgumslēdzēji nepiemēro nosacījumus, kas izvēršas par tiešu vai netiešu otras Puses saimnieciskās darbības veicēju diskrimināciju, piemēram, prasību, ka saimnieciskās darbības veicēja, kas ieinteresēts iegūt līguma slēgšanas tiesības, uzņēmumam jābūt izveidotam tajā pašā valstī, reģionā vai teritorijā kā līgumslēdzējam.

Neatkarīgi no iepriekš minētā, gadījumos, kad konkrēti līguma apstākļi to attaisno, uzvarējušajam pieteikuma iesniedzējam var prasīt izpildes vietā izveidot zināma veida darījumdarbības infrastruktūru.

9.   Termiņš, kurā izsaka interesi un iesniedz piedāvājumus, ir pietiekami garš, lai ļautu otras Puses saimnieciskās darbības veicējiem nopietni izvērtēt konkursu un sagatavot piedāvājumu.

10.   Visiem dalībniekiem ir jāspēj iepriekš iepazīties ar piemērojamiem noteikumiem, atlases kritērijiem un piešķiršanas kritērijiem. Minētos noteikumus vienlīdzīgi piemēro visiem dalībniekiem.

11.   Līgumslēdzēji var uzaicināt ierobežotu skaitu pieteicēju iesniegt piedāvājumu ar noteikumu, ka:

a)	to dara pārredzamā veidā un bez diskriminācijas; un

b)	atlase pamatojas tikai uz objektīviem faktoriem, piemēram, pieteicēju pieredzi attiecīgajā nozarē, uzņēmuma izmēriem un infrastruktūru vai citām tehniskām un profesionālām spējām.

Uzaicinot ierobežotu pieteicēju skaitu iesniegt piedāvājumu, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt adekvātu konkurenci.

12.   Līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūras tikai izņēmuma kārtā un īpaši definētos gadījumos, kad šādas procedūras izmantošana patiešām nekropļo konkurenci.

13.   Līgumslēdzēji var izmantot kvalifikācijas sistēmas tikai ar nosacījumu, ka kvalificēto operatoru sarakstu sastāda pietiekami plaši izsludinātas, pārredzamas un atklātas procedūras gaitā. Turklāt tiesības slēgt līgumus, kuriem piemēro šādu sistēmu, piešķir bez diskriminācijas.

14.   Katra Puse nodrošina, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamā veidā pieteicējam, kas ir iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu vai piedāvājumu ar zemāko cenu, pamatojoties uz konkursa kritērijiem un procedūras noteikumiem, kas izstrādāti un paziņoti iepriekš. Galīgos lēmumus bez liekas kavēšanās paziņo visiem pieteikumu iesniedzējiem. Pēc pieteikuma iesniedzēja, kas nav uzvarējis, pieprasījuma ir pietiekami sīki jāpaskaidro attiecīgie iemesli, lai lēmumu varētu pārsūdzēt.

15.   Katra Puse nodrošina, ka personām, kas ir ieinteresētas vai ir bijušas ieinteresētas iegūt tiesības slēgt konkrētu līgumu un kas ir cietušas, vai kuras, iespējams, cietīs no apgalvota pārkāpuma, ir tiesības uz efektīvu, objektīvu tiesas aizsardzību pret jebkuru līgumslēdzēja lēmumu saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Lēmumus, ko pieņem šādas pārskatīšanas procedūras gaitā vai rezultātā, publisko tādā veidā, kas ir pietiekams, lai informētu visus ieinteresētos saimnieciskās darbības veicējus.

145. Pants

Pakāpeniskas regulējuma tuvināšanas plānošana

1.   Pirms uzsākt pakāpenisku regulējuma tuvināšanu, Gruzija iesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, visaptverošu plānu par šīs nodaļas īstenošanu, kurā ietverti grafiki un atskaites punkti un kurā paredzētas visas reformas attiecībā uz regulējuma tuvināšanu Savienības acquis un institucionālo resursu veidošanu. Šajā plānā ievēro posmus un grafikus, kas noteikti šā nolīguma XVI-A pielikumā.

2.   Pēc Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai labvēlīga atzinuma šo plānu uzskata par atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai. Savienība pieliks vislielākās pūles, lai palīdzētu Gruzijai plāna īstenošanā.

146. Pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

1.   Gruzija nodrošina, ka tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti publiskā iepirkuma jomā tiek pakāpeniski tuvināti Savienības publiskā iepirkuma acquis.

2.   Regulējuma tuvināšanu Savienības acquis īsteno secīgos posmos, kā noteikts grafikā šā nolīguma XVI-B pielikumā un sīkāk izklāstīts tā XVI-C līdz XVI-F, XVI-H, XVI-I un XVI-K pielikumā. Šā nolīguma XVI-G un XVI-J pielikumā ir noteikti elementi, kas nav obligāti jātransponē, savukārt šā nolīguma XVI-L līdz XVI-O pielikumā noteikti tie Savienības acquis elementi, kas neietilpst regulējuma tuvināšanas jomā. Šajā procesā pienācīgi ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru un īstenošanas pasākumus, ko pieņēmusi Eiropas Komisija, kā arī nepieciešamības gadījumā – pa to laiku pieņemtos Savienības acquis grozījumus. Katra posma īstenošanu novērtē Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, un pēc minētās komitejas pozitīva vērtējuma to sasaista ar tirgus piekļuves savstarpējo piešķiršanu, kā tas noteikts šā nolīguma XVI-B pielikumā. Eiropas Komisija bez liekas kavēšanās paziņo Gruzijai par visām izmaiņām Savienības acquis. Pēc pieprasījuma tā sniedz atbilstošus padomus un tehnisko palīdzību, lai īstenotu šādas izmaiņas.

3.   Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sāk nākamā posma izvērtēšanu tikai tad, kad iepriekšējā posma īstenošanas pasākumi ir pabeigti un apstiprināti saskaņā ar 2. punktā paredzēto kārtību.

4.   Katra Puse nodrošina, ka arī tie publiskā iepirkuma aspekti un jomas, uz kurām neattiecas šis pants, ir saskaņā ar pārredzamības, diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem, kā tas noteikts šā nolīguma 144. pantā.

147. Pants

Tirgus pieejamība

1.   Puses vienojas, ka efektīva un savstarpēja savu attiecīgo tirgu atvēršana notiek pakāpeniski un vienlaicīgi. Regulējuma tuvināšanās procesā savstarpēji piešķirtā piekļuve tirgum ir saistīta ar sasniegumiem šā procesa gaitā, kā noteikts šā nolīguma XVI-B pielikumā.

2.   Lēmumu sākt jaunu tirgus atvēršanas posmu pieņem, pamatojoties uz pieņemto tiesību aktu atbilstību Savienības acquis un to praktiskās īstenošanas novērtējumu. Šādu novērtējumu regulāri veic Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

3.   Tādā apmērā, kā Puse saskaņā ar šā nolīguma XVI-B pielikumu ir atvērusi savu iepirkuma tirgu otrai Pusei:

a)	Savienība puse piešķir Gruzijas uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Savienības publiskā iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav nelabvēlīgāks parSavienības uzņēmumiem piemēroto;

b)	Gruzija piešķir Savienības uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Gruzijā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar valsts iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav nelabvēlīgāks parGruzijas uzņēmumiem piemēroto.

4.   Pēc tiesību aktu tuvināšanas procesa pēdējā posma īstenošanas Puses izpētīs iespēju savstarpēji piešķirt piekļuvi tirgum arī attiecībā uz iepirkumiem, kas nepārsniedz šā nolīguma XVI-A pielikumā noteiktos vērtību sliekšņus.

5.   Somija saglabā savu nostāju attiecībā uz Ālandu salām.

148. Pants

Informēšana

1.   Katra Puse nodrošina, ka līgumslēdzēji un saimnieciskās darbības veicēji ir pienācīgi informēti par publiskā iepirkuma procedūrām, tostarp ar visu attiecīgo tiesību aktu un administratīvo noteikumu publikāciju palīdzību.

2.   Katra Puse nodrošina efektīvu informācijas izplatīšanu par iespējām piedalīties konkursos.

149. Pants

Sadarbība

1.   Puses uzlabo sadarbību, apmainoties ar pieredzi un informāciju par paraugpraksi un tiesisko regulējumu.

2.   Savienība veicina šīs nodaļas īstenošanu, tostarp attiecīgā gadījumā sniedzot tehnisko palīdzību. Saskaņā ar noteikumiem par finanšu sadarbību šā nolīguma VII sadaļā (Finansiālā palīdzība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli) konkrētus lēmumus par finansiālu palīdzību pieņem attiecīgo Savienības finansēšanas mehānismu un instrumentu ietvaros.

3.   Indikatīvs sadarbības jautājumu saraksts ir ietverts šā nolīguma XVI-P pielikumā.

9 NODAĻA

Intelektuālā īpašuma tiesības

1. Iedaļa

Vispārēji noteikumi

150. Pants

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a)	atvieglināt inovatīvu un radošās darbības izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un

b)	panākt atbilstīgu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes līmeni.

151. Pants

Pienākumu būtība un darbības joma

1.   Puses nodrošina, ka tiek atbilstīgi un efektīvi īstenoti starptautiskie līgumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kuros tās ir dalībnieces, tostarp PTO Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līgums). Šīs nodaļas noteikumi papildina un sīkāk precizē Pušu savstarpējās tiesības un pienākumus, kas noteikti TRIPS līgumā un citos starptautiskos līgumos intelektuālā īpašuma jomā.

2.   Šajā nolīgumā jēdziens “intelektuālais īpašums” attiecas vismaz uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, kas minētas šā nolīguma 153. līdz 189. pantā.

3.   Intelektuālā īpašuma aizsardzība ietver aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā minēts 10.bis pantā 1967. gada Parīzes konvencijā rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai (Parīzes konvencija).

152. Pants

Tiesību izsmelšana

Katra Puse nodrošina režīmu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai iekšzemes vai reģionālā līmenī.

2. Iedaļa

Intelektuālā īpašuma tiesību standarti

1. Apakšiedaļa

Autortiesības un blakustiesības

153. Pants

Piešķirtā aizsardzība

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot:

a)	tiesības un pienākumus, kas izklāstīti Bernes konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Bernes konvencija);

b)	1961. gada Romas Starptautisko Konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību;

c)	TRIPS līgumu;

d)	Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām;

e)	WIPO līgumu par izpildījumu un fonogrammām.

154. Pants

Autori

Katra Puse paredz autoriem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)	viņu darbu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

b)	viņu darbu oriģinālu vai kopiju publisku izplatīšanu jebkādā veidā, tās pārdodot vai kā citādi;

c)	savu darbu publisku izziņošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

155. Pants

Izpildītāji

Katra Puse paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības:

a)	atļaut vai aizliegt fiksēt (27) viņu izpildījumus;

b)	atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

c)	darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu sniegto izpildījumu fiksāciju;

d)	atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā;

e)	atļaut vai aizliegt raidīt bezvadu sistēmā un publiskot viņu izpildījumus, izņemot gadījumus, kad šis izpildījums ir jau pārraidīts vai arī tas izdarīts no fiksācijas.

156. Pants

Fonogrammu producenti

Katra Puse paredz fonogrammu producentiem ekskluzīvas tiesības:

a)	atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

b)	darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu fonogrammas, tostarp to kopijas;

c)	atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

157. Pants

Raidorganizācijas

Katra Puse paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)	to raidījumu fiksāciju;

b)	to raidījumu fiksāciju pavairošanu;

c)	to raidījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, un

d)	to raidījumus retranslēt bezvadu sistēmā, kā arī tos publiskot, ja šāda publiskošana notiek vietās, kas pieejamas publikai par ieejas maksu.

158. Pants

Apraide un publiskošana

1.   Katra Puse paredz tiesības, kas nodrošina to, ka vienreizēju taisnīgu atlīdzību maksā lietotāji, ja komerciālos nolūkos publicētas fonogrammas vai šādu fonogrammu reprodukcijas izmanto raidīšanai bezvadu sistēmā vai publiskošanai, un lai nodrošinātu to, ka šo atlīdzību savā starpā sadala attiecīgie izpildītāji un fonogrammu producenti.

2.   Ja nav noslēgts nolīgums starp izpildītājiem un fonogrammu producentiem, katra Puse var izstrādāt noteikumus par to, kā šo atlīdzību sadalīt viņu starpā.

159. Pants

Aizsardzības termiņš

1.   Literāru darbu vai mākslas darbu autortiesības saskaņā ar Bernes konvencijas 2. pantu ir spēkā autora mūžu un 70 gadus pēc viņa nāves, neatkarīgi no tā, kad darbs ir likumīgi darīts pieejams sabiedrībai.

2.   Muzikālu kompozīciju ar vārdiem aizsardzības termiņš beidzas 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no turpmāk minētajām personām, neatkarīgi no tā, vai šī persona atzīta vai nav atzīta par līdzautoru – teksta autors vai mūzikas komponists, ja šie abi devumi ir tikuši īpaši sacerēti attiecīgajai muzikālajai kompozīcijai ar vārdiem.

3.   Izpildītāju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc attiecīgā izpildījuma dienas. Tomēr:

a)	ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija citādā veidā nekā fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 50 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms,

b)	ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 70 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms.

4.   Fonogrammu producentu tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Tomēr:

a)

ja fonogramma šajā laikposmā ir likumīgi publicēta, minētās tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās publikācijas. Ja pirmajā teikumā minētajā laikposmā likumīga publicēšana nav notikusi un ja šajā laikā ir notikusi fonogrammas likumīga publiskošana, minētās tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās publiskošanas;

b)

ja 50 gadus pēc fonogrammas likumīgas publicēšanas vai publiskošanas fonogrammas producents nepiedāvā pārdošanai fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā vai nedara to pieejamu sabiedrībai, izpildītājs var izbeigt līgumu, ar kuru viņš ir nodevis vai piešķīris savas tiesības uz izpildījuma fiksāciju fonogrammas producentam.

5.   Raidorganizāciju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides neatkarīgi no tā, vai šis raidījums ir pārraidīts, izmantojot vai neizmantojot vadus, tostarp kabeļus vai satelītu.

6.   Šajā pantā noteiktos termiņus aprēķina no 1. janvāra nākamajā gadā pēc notikuma, kas tos ierosinājis.

160. Pants

Tehnoloģisko pasākumu aizsardzība

1.   Katra Puse paredz atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret jebkuru efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ko attiecīgā persona veic, apzinoties savu rīcību, vai, ja tai ir saprātīgs pamats apzināties savu rīcību.

2.   Katra Puse nodrošina atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret tādu ierīču, ražojumu vai sastāvdaļu izgatavošanu, importu, izplatīšanu, pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai turēšanu īpašumā komerciālā nolūkā vai tādu pakalpojumu sniegšanu:

a)	kuru pārdošanu veicina, reklamē vai ko pārdod jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanas nolūkā;

b)	kuru komerciāli nozīmīgais mērķis vai izmantošana, izņemot jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ir ļoti ierobežoti, vai

c)	kuri galvenokārt ir projektēti, ražoti, pielāgoti vai izpildīti, lai dotu iespēju veikt vai atvieglotu jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu.

3.   Šajā nolīgumā jēdziens “tehnoloģiski pasākumi” nozīmē jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponenti, kuru parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības attiecībā uz darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību turētājs, kā noteikts iekšējos tiesību aktos. Tehnoloģiskus pasākumus uzskata par “efektīviem”, ja darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu kontrolē tiesību turētāji, piemērojot piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu, vai kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi.

161. Pants

Informācijas par tiesību pārvaldību aizsardzība

1.   Katra Puse nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību pret visām personām, kas bez atļaujas veic kādu no turpmāk minētajām darbībām:

a)	elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšanu vai mainīšanu;

b)	saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātu tādu darbu vai citu tiesību objektu izplatīšanu, importēšanu izplatīšanai, apraidi, izziņošanu vai padarīšanu par pieejamu sabiedrībai, kuros bez atļaujas ir izdzēsta vai mainīta elektroniskā informācija par tiesību pārvaldību,

ja attiecīgā persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt, ka, šādi rīkojoties, tā izraisa, ļauj, atvieglo vai slēpj iekšējos tiesību aktos paredzēto autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu.

2.   Šajā nodaļā “informācija par tiesību pārvaldību” nozīmē visu tiesību turētāja, autora vai cita tiesību turētāja sniegto informāciju, kas identificē darbu vai citu tiesību objektu, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai arī informāciju par darba vai cita tiesību objekta izmantošanas noteikumiem, un visus numurus vai kodus, kas apzīmē minēto informāciju. Šā panta 1. punktu piemēro tad, ja minētā informācija attiecas uz tāda darba vai cita tiesību objekta kopiju, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai ja minētā informācija parādās saistībā ar to publiskošanu.

162. Pants

Izņēmumi un ierobežojumi

1.   Saskaņā ar konvencijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru dalībnieces ir Puses, katra Puse var paredzēt šā nolīguma 154. līdz 159. pantā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību turētāju likumīgās intereses.

2.   Katra Puse paredz, ka šā nolīguma 155. līdz 158. pantā minētajai pagaidu reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un kuras vienīgais mērķis ir atļaut darba vai cita aizsargāta tiesību objekta, kas jāveic:

a)	starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām vai

b)	likumīgu izmantošanu, un kurai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes, nepiemēro šā nolīguma 155. līdz 158. pantā paredzētās reproducēšanas tiesības.

163. Pants

Mākslinieku mākslas darbu tālākpārdošanas tiesības

1.   Katra Puse par labu mākslas oriģināldarba autoram paredz tālākpārdošanas tiesības, kas definētas kā tādas neatsavināmas tiesības saņemt autoratlīdzību, no kuras nevar atteikties arī iepriekš, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta no jebkādas darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors šo darbu pirmo reizi nodevis tālāk.

2.   Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visām tālākpārdošanas darbībām, kurās kā pārdevējus, pircējus vai starpniekus iesaista profesionālus mākslas tirgus speciālistus, kuras veic izsoļu nami, mākslas galerijas un kopumā visa veida mākslas darbu tirgotāji.

3.   Katra Puse var noteikt, ka 1. punktā minētās tiesības neattiecas uz tādu tālākpārdošanu, kad pārdevējs ir ieguvis attiecīgo darbu tieši no paša autora mazāk nekā trīs gadus pirms minētās tālākpārdošanas un ja tālākpārdošanas cena nepārsniedz noteiktu minimālo summu.

4.   Autoratlīdzību maksā pārdevējs. Katra Puse var noteikt, ka kāda no 2. punktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, izņemot pārdevēju, viena pati ir atbildīga par autoratlīdzības samaksāšanu vai ka tā dala šo atbildību ar pārdevēju.

5.   Sniedzamo aizsardzību var pieprasīt tādā apmērā, kādā to atļauj Puse, kurā šī aizsardzība tiek prasīta. Procedūra atlīdzības savākšanai un tās apmēru nosaka iekšējos tiesību aktos.

164. Pants

Sadarbība kolektīvajā tiesību pārvaldībā

Puses cenšas veicināt dialogu un sadarbību starp to attiecīgajām autortiesību kolektīvās tiesību pārvaldības apvienībām, lai veicinātu darbu pieejamību un aizsargātu darbus un citus aizsargātos tiesību objektus, kā arī nodrošināt savstarpēju autoratlīdzības nodošanu par šādu darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu.

2. Apakšiedaļa

Preču zīmes

165. Pants

Starptautiskie nolīgumi

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot:

a)	Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju protokolu; un

b)	Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

166. Pants

Reģistrācijas procedūra

1.   Katra Puse nodrošina preču zīmju reģistrācijas sistēmu, kurā katrs galīgais negatīvais lēmums, ko pieņem attiecīgā preču zīmju pārvalde, pieteikuma iesniedzējam tiek paziņots rakstiski un norādot pienācīgu pamatojumu.

2.   Katra Puse nodrošina iespēju iebilst pret preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Šāda iebildumu procedūra notiek, uzklausot abas Puses.

3.   Puses nodrošina publiski pieejamu preču zīmju pieteikumu un reģistrācijas elektronisko datubāzi.

167. Pants

Plaši pazīstamas preču zīmes

Katra Puse nodrošina, ka attiecībā uz plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzību tiek īstenots Parīzes konvencijas 6.bis pants un TRIPS līguma 16. panta 2. un 3. punkts, un tās var ņemt vērā Vienotās rekomendācijas par plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzības noteikumiem, kas pieņemtas Parīzes Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības Asamblejā un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Ģenerālajā Asamblejā WIPO dalībvalstu asambleju trīsdesmit ceturtajā sanāksmju kārtā (1999. gada septembrī).

168. Pants

Izņēmumi no preču zīmes piešķirtajām tiesībām

Katra Puse nodrošina ierobežotus izņēmumus no preču zīmes piešķirtajām tiesībām, piemēram, aprakstošu terminu godīgu izmantošanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņā ar 176. pantu vai citus ierobežotus izņēmumus, kuros ņem vērā preču zīmes īpašnieka un trešo personu likumīgās intereses.

3. Apakšiedaļa

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

169. Pants

Darbības joma

1.   Šī apakšiedaļa attiecas uz to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību, kuru izcelsme ir Pušu teritorijās.

2.   Lai vienas Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piemērotu aizsardzību otrā Pusē, tai jāattiecas uz produktiem minētās Puses tiesību aktu darbības jomā, kas minēti šā nolīguma 170. pantā.

170. Pants

Apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1.   Izskatījusi Gruzijas 1999. gada 22. augustā pieņemto Likumu par preču izcelsmes norādēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, Savienība secina, ka minētais likums atbilst šā nolīguma XVII–A pielikumā izklāstītajiem elementiem.

2.   Izskatījusi Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu, Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un tās īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, kontroli un aizsardzību Eiropas Savienībā, II daļas II sadaļas I nodaļas Ia iedaļu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Gruzija secina, ka minētie tiesību akti, noteikumi un procedūras atbilst šā nolīguma XVII–A pielikumā izklāstītajiem elementiem.

3.   Gruzija pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XVII–B pielikumā, un izskatījusi kopsavilkumu par to lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifikācijām, kas atbilst Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas šā nolīguma XVII–C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII–D pielikumā, kuras reģistrētas Savienībā saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.

4.   Savienība pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XVII–B pielikumā, un izskatījusi kopsavilkumu par to lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifikācijām, kas atbilst Gruzijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas šā nolīguma XVII–C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII–D pielikumā, kuras reģistrētas Gruzijā saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.

5.   Apvienotās komitejas, kas izveidota saskaņā ar 11. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lēmumus attiecībā uz minētā nolīguma III un IV pielikuma grozījumiem, kuri pieņemti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, uzskata par lēmumiem, ko pieņēmusi Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas pievienotas minētā nolīguma III un IV pielikumā, uzskata par šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikuma daļu. Attiecīgi Puses aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo nolīgumu.

171. Pants

Jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienošana

1.   Puses vienojas, ka saskaņā ar šā nolīguma 179. panta 3. punktu pēc iebildumu procedūras pabeigšanas un pēc specifikāciju kopsavilkuma izskatīšanas, kā minēts šā nolīguma 170. panta 3. un 4. punktā, un ja rezultāts ir pieņemams abām Pusēm, pastāv iespēja pievienot šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikumā jaunas aizsargājamas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.   Pusei nav pienākuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāt nosaukumu, kas ir pretrunā ar kādu augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu un tādējādi var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

172. Pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības tvērums

1.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas šā nolīguma XVII-C un XVII-D pielikumā, kā arī tās, ko pievieno, ievērojot šā nolīguma 171. pantu, aizsargā pret:

a)	jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu: i) attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst ar šo nosaukumu aizsargātā produkta specifikācijai, vai ii) ciktāl šāda izmantošana balstās uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju;

b)	ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu (28), pat ja ir norādīta produkta patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir pārtulkots, vai ja tam pievienoti vārdi „veids”, „tips”, „metode”, „ražots kā”, „atdarinājums”, „aromāts”, „līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi,

c)

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

d)	jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

2.   Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir pilnībā vai daļēji homonīmas, aizsardzību piešķir katrai norādei ar noteikumu, ka tā tiek izmantota godprātīgi un pienācīgi ievērojot vietējo un tradicionālo lietojumu un to, cik reāla ir neskaidrību rašanās iespēja. Neskarot TRIPS līguma 23. pantu, Puses savstarpēji paredz praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem atšķirami attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu homonīmi, ņemot vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret iesaistītajiem ražotājiem, un to, ka nedrīkst maldināt patērētājus. Homonīmus, kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produktu izcelsme ir citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.

3.   Ja viena Puse sarunās ar trešo valsti ierosina aizsargāt minētās trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgais nosaukums ir otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes homonīms, par to informē otru Pusi un dod tai iespēju izteikt savas domas pirms aizsardzības piešķiršanas attiecīgajam nosaukumam.

4.   Nekas šajā apakšiedaļā neuzliek pienākumu kādai no Pusēm aizsargāt otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura nav aizsargāta tās izcelsmes valstī vai kuras aizsardzība šajā valstī beidzas. Ja beidzas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība tās izcelsmes valstī, Puses par to informē viena otru.

173. Pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu transkripcijas aizsardzība

1.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas saskaņā ar šo apakšiedaļu ir aizsargātas to transkripcijā gruzīnu alfabēta burtiem un citiem nelatīņu alfabētu burtiem, kurus oficiāli izmanto dalībvalstīs, aizsargā līdztekus ar to transkripciju latīņu burtiem. Šo transkripciju var izmantot arī attiecīgo produktu marķēšanas nolūkiem.

2.   Tāpat ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas saskaņā ar šo apakšiedaļu ir aizsargātas to transkripcijā latīņu burtiem, aizsargā līdztekus ar to transkripciju gruzīnu alfabēta un cita nelatīņu alfabēta burtiem, ko oficiāli izmanto dalībvalstīs. Šo transkripciju var izmantot arī attiecīgo produktu marķēšanas nolūkiem.

174. Pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas tiesības

1.   Saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātu nosaukumu var izmantot ikviens uzņēmējs, kas pārdod attiecīgajai specifikācijai atbilstošus lauksaimniecības produktus, pārtikas produktus, vīnus, aromatizētos vīnus vai stipros alkoholiskos dzērienus.

2.   Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar šo apakšiedaļu, šādi aizsargāta nosaukuma izmantošana notiek bez lietotāju reģistrācijas un turpmākām maksām.

175. Pants

Aizsardzības izpilde

Puses šā nolīguma 170. līdz 174. pantā paredzēto aizsardzību izpilda ar to valsts iestāžu pienācīgu administratīvo rīcību. Šādu aizsardzību tās īsteno arī pēc ieinteresētas personas pieprasījuma.

176. Pants

Saistība ar preču zīmēm

1.   Puses atsakās reģistrēt vai atzīst par nederīgu ex officio vai pēc jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem tādu preču zīmi, uz kuru attiecas jebkura šā nolīguma 172. panta 1. punktā minētā situācija saistībā ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi līdzīgam produktam, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kurā iesniegts pieteikums ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai attiecīgajā teritorijā.

2.   Attiecībā uz šā nolīguma 170. pantā minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir 2012. gada 1. aprīlis.

3.   Attiecībā uz šā nolīguma 171. pantā minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir diena, kurā otrai Pusei nosūtīts pieprasījums aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

4.   Pusēm nav pienākumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi gadījumos, ja, ņemot vērā raksturīgas vai plaši pazīstamas preču zīmes, aizsardzība var maldināt patērētājus par produkta patieso izcelsmi.

5.   Neskarot 4. punktu, Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsargā arī tad, ja pastāv iepriekšēja preču zīme. Agrāka preču zīme ir preču zīme, kuras izmantošana atbilst vienam no šā nolīguma 172. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, kura pieteikta reģistrācijai, reģistrēta vai nodibināta lietošanas ceļā, ja tādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vienas Puses teritorijā pirms dienas, kurā otrā Puse saskaņā ar šo apakšnodaļu iesniegusi pieteikumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādu preču zīmi var turpināt izmantot un atjaunināt, neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ar noteikumu, ka Pušu tiesību aktos par preču zīmēm nav pamatojuma preču zīmi uzskatīt par nederīgu vai to atsaukt.

177. Pants

Vispārēji noteikumi

1.   Šo apakšiedaļu piemēro, neskarot PTO Līgumā paredzētās Pušu tiesības un pienākumus.

2.   Jebkura šā nolīguma 170. un 171. pantā minēta produkta importu, eksportu un tirdzniecību veic saskaņā ar importētājas Puses teritorijā piemērojamiem normatīvajiem aktiem.

3.   Visus jautājumus, kuri izriet no reģistrēto nosaukumu tehniskajām specifikācijām, risina komitejā, kas izveidota ar šā nolīguma 179. pantu.

4.   Saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var atsaukt tikai tā Puse, kuras teritorijā ir produkta izcelsme.

5.   Šajā apakšiedaļā minētā produkta specifikācija ir tā, kuru, tostarp arī tās grozījumus, apstiprinājušas Puses iestādes produkta izcelsmes teritorijā.

178. Pants

Sadarbība un pārredzamība

1.   Puses vai nu tieši, vai saskaņā ar šā nolīguma 179. pantu izveidotās Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas starpniecību uztur kontaktus visos jautājumos, kas saistīti ar šīs apakšiedaļas īstenošanu un darbību. Jo īpaši Puse var pieprasīt no otras Puses informāciju par produktu specifikācijām un to izmaiņām un kontroles noteikumu kontaktpunktiem.

2.   Katra Puse publisko specifikācijas vai to kopsavilkumu un kontaktpunktus saistībā ar kontroles noteikumiem atbilstīgi otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargātas saskaņā ar šo pantu.

179. Pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja

1.   Ar šo izveido Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteju. Lai uzraudzītu šīs apakšiedaļas īstenošanas gaitu un pastiprinātu sadarbību un dialogu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā, apakškomitejā ir Savienības un Gruzijas pārstāvji. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja pieņem lēmumus vienprātīgi. Tā pieņem savu reglamentu. Tā sanāk pēc vienas Puses pieprasījuma pārmaiņus ES un Gruzijā laikā, vietā un veidā (kas var ietvert videokonferenci), par ko Puses savstarpēji vienojas, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc pieprasījuma.

3.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja uzrauga arī šīs apakšiedaļas pareizu darbību un var izskatīt jebkuru jautājumu par tās īstenošanu un darbību. Konkrēti tās atbildības jomā ietilpst:

a)	šā nolīguma 170. panta 1. un 2. punkta grozījumi saistībā ar atsaucēm uz tiesību aktiem, kas piemērojami Pusēs;

b)	šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikuma grozījumi attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

c)	informācijas apmaiņa par tiesību aktu izmaiņām un politikas virzību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un par jebkuru citu savstarpējas intereses jautājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā;

d)	informācijas apmaiņa par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, lai izvērtētu, vai būtu vajadzīga to aizsardzība saskaņā ar šo apakšiedaļu.

4. Apakšiedaļa

Dizainparaugi

180. Pants

Starptautiskie nolīgumi

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos ievērot Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada Ženēvas aktu.

181. Pants

Reģistrētu dizainparaugu aizsardzība

1.   Katra Puse nodrošina aizsardzību patstāvīgi radītiem, jauniem un oriģināliem (29) rūpnieciskā dizaina paraugiem. Dizainparaugus aizsargā ar reģistrāciju, un tie dod reģistrēta dizainparauga turētājam ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šo pantu.

2.   Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un oriģinālu:

a)	ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā; un

b)	tiktāl, ciktāl šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un individuālas būtības prasībām.

3.   Jēdziens “parastā izmantošana” 2. punkta a) apakšpunktā ir tiešā lietotāja veikta izmantošana, izņemot apkopi, apkalpošanu vai remontu.

4.   Reģistrēta dizainparauga turētājam ir tiesības neļaut trešām personām bez īpašnieka piekrišanas veikt vismaz šādas darbības: izgatavot, piedāvāt pārdošanai, pārdot, importēt, eksportēt, glabāt vai izmantot ražojumu, kurā aizsargātais dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir izmantots, ja šādas darbības tiek veiktas komerciālos nolūkos, nepamatoti neļauj normāli izmantot dizainparaugu vai nav savienojamas ar godīgas tirdzniecības praksi.

5.   Pieejamās aizsardzības laiks ir 25 gadi, skaitot no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas vai dienas, kas noteikta saskaņā ar Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju, neskarot Parīzes konvenciju.

182. Pants

Izņēmumi un ierobežojumi

1.   Katra Puse var noteikt ierobežotus izņēmumus dizainparaugu aizsardzībai ar noteikumu, ka šādi izņēmumi nav nepamatoti pretrunā ar aizsargāto dizainparaugu parastu izmantošanu un nepamatoti neierobežo aizsargātā dizainparauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo personu likumīgās intereses.

2.   Dizainparaugu aizsardzība netiek attiecināta uz dizainparaugiem, kas izveidoti, vadoties no tehniskiem vai funkcionāliem apsvērumiem. Jo īpaši dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, kas ir noteikti jāreproducē to precīzā formā un izmēros, lai ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas tiek lietots, mehāniski pievienotu vai ievietotu, novietotu ap to vai novietotu pretī citam ražojumam tā, lai abi ražojumi varētu funkcionēt

183. Pants

Attiecības ar autortiesībām

Dizainparaugam nodrošina arī aizsardzību atbilstīgi kādas Puses tiesību aktiem autortiesību jomā, sākot ar dienu, kurā dizainparaugs ir radīts vai fiksēts jebkādā veidā. Kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem, ietverot prasīto oriģinalitātes līmeni, šādu aizsardzību piešķir, nosaka katra Puse.

5. Apakšiedaļa

Patenti

184. Pants

Starptautiskie nolīgumi

Puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos pildīt WIPO līgumu par sadarbību patentu jomā.

185. Pants

Patenti un sabiedrības veselība

1.   Puses atzīst PTO Ministru konferencē 2001. gada 14. novembrī pieņemtās Deklarācijas par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību nozīmi.

2.   Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta lēmumu par šā panta 1. punktā minētās deklarācijas 6. punktu un veicina tā īstenošanu.

186. Pants

Papildu aizsardzības sertifikāts

1.   Puses atzīst, ka zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, kurus to attiecīgajās teritorijās aizsargā patents, pirms to piedāvāšanas to attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu atļaujas piešķiršanas procedūru. Tās atzīst, ka laikposms, kas paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz pirmajai atļaujai laist zāles vai augu aizsardzības līdzekļus to attiecīgajā tirgū, kā tie šajā nolūkā definēti iekšējos tiesību aktos, var saīsināt patenta efektīvas aizsardzības laikposmu.

2.   Katra Puse paredz papildus aizsardzības termiņu zālēm vai augu aizsardzības līdzekļiem, ko aizsargā ar patentu un kam piemēro administratīvo atļaujas izsniegšanas procedūru, un šis papildu termiņš ir vienāds ar laikposmu, kas minēts 1. punkta otrajā teikumā, atņemot piecus gadus.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta, papildu aizsardzības ilgums nevar pārsniegt piecus gadus.

4.   Attiecībā uz zālēm, kurām veikti pediatriski pētījumi – ar noteikumu, ka šo pētījumu rezultāti ir atspoguļoti zāļu informācijā –, Puses paredz 2. punktā minētā aizsardzības termiņa pagarinājumu par papildus sešiem mēnešiem.

187. Pants

Zāļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai iesniegtu datu aizsardzība (30)

1.   Puses īsteno vispusīgu sistēmu, kas garantē tādu datu konfidencialitāti un neizpaušanu, kuri iesniegti, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, un neatsaukšanos uz tiem.

2.   Katra Puse savos tiesību aktos nodrošina, ka visa informācija, kas iesniegta, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, ir konfidenciāla un neizpaužama trešām personām, un to aizsargā pret negodīgu komerciālu izmantošanu.

3.   Šajā nolūkā katra Puse vismaz sešus gadus no pirmās atļaujas piešķiršanas dienas vienā no Pusēm neatļauj citiem pieteicējiem tirgot to pašu vai līdzīgu produktu, pamatojoties uz tirdzniecības atļauju, kas piešķirta pieteicējam, kas iesniedzis izmēģinājuma datus vai pētījumus, izņemot, ja pieteicējs, kas iesniedzis izmēģinājuma datus vai pētījumu, ir devis piekrišanu. Šajā termiņā izmēģinājuma datus vai pētījumus, ko iesniedz pirmajai atļaujai, neizmantos neviena turpmāka pieteicēja labā, kas vēlas iegūt tirdzniecības atļauju zālēm, izņemot, ja pirmais pieteicējs nepārprotami dod savu piekrišanu.

4.   Šā panta 3. punktā minēto sešu gadu laikposmu pagarina maksimāli līdz septiņiem gadiem, ja pirmajos sešos gados pēc sākotnējās atļaujas saņemšanas atļaujas turētājs iegūst atļauju attiecībā uz vienu vai vairākām jaunām terapeitiskām indikācijām, kuras uzskata par būtiskām klīniskām priekšrocībām salīdzinājumā ar esošajiem terapijas veidiem.

5.   Gruzija apņemas saskaņot savus tiesību aktus par datu aizsardzību attiecībā uz zālēm ar Savienības tiesību aktiem dienā, par kuru pieņems lēmumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

188. Pants

Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai iesniegto datu aizsardzība

1.   Katra Puse pirms atļaujas izsniegšanas augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū nosaka drošuma un iedarbīguma prasības.

2.   Katra Puse nodrošina, ka dati, ko pieteicējs iesniedzis pirmoreiz, lai saņemtu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļauju, tiek aizsargāti pret negodīgu komerciālu izmantošanu un tos savā labā neizmanto neviena cita persona, kas vēlas saņemt tirdzniecības atļauju, ja vien netiek sniegti pierādījumu tam, ka pirmais atļaujas turētājs ir devis nepārprotamu piekrišanu.

3.   Izmēģinājuma vai pētījuma ziņojums, ko pirmo reizi iesniedz tirdzniecības atļaujas saņemšanai, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tas ir vajadzīgs atļaujas piešķiršanai vai atļaujas grozīšanai, lai atļautu lietošanu attiecībā uz citu kultūraugu, un

b)	ir apstiprināta tā atbilstība laboratoriju paraugprakses vai pētījumu paraugprakses principiem.

4.   Datu aizsardzības periods ir vismaz desmit gadi, sākot no dienas, kad attiecīgā Puse izsniegusi pirmo atļauju.

189. Pants

Augu šķirnes

Puses aizsargā augu šķirņu aizsardzības tiesības saskaņā ar Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības konvenciju un sadarbojas, lai veicinātu minētās tiesības un nodrošinātu to ievērošanu.

3. Iedaļa

Intelektuālā īpašuma tiesību izpilde

190. Pants

Vispārēji pienākumi

1.   Puses apstiprina savas saistības saskaņā ar TRIPS līgumu un jo īpaši tā III daļu, un paredz šajā iedaļā noteiktos papildpasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību izpildi (31).

2.   Minētie papildpasākumi, procedūras un aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi un godīgi un nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi, un tie nav īstenojami nepiemērotos termiņos vai ar nepamatotu kavēšanos.

3.   Minētie papildpasākumi un aizsardzības līdzekļi ir arī iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.

191. Pants

Tiesīgie prasītāji

Katra Puse par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un TRIPS līguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst:

a)	intelektuālā īpašuma tiesību turētājus saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu noteikumiem;

b)	visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot minētās tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to pieļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem;

c)	intelektuālā īpašuma kolektīvo tiesību pārvaldes iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem;

d)	profesionālās aizstāvības iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem.

1. Apakšiedaļa

Civiltiesiskā aizsardzība

192. Pants

Pasākumi pierādījumu saglabāšanai

1.   Katra Puse nodrošina, ka pat pirms tiesvedības uzsākšanas kādā lietā kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no puses, kas ir sniegusi tai pieejamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai drīzumā tiks pārkāptas, piemēro ātrus un efektīvus pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.

2.   Šādi pasākumi var ietvert iespējamo kontrafakta preču un attiecīgā gadījumā to materiālu un darbarīku, ko izmanto šo preču ražošanai un / vai izplatīšanai, kā arī ar minētajām precēm saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu, ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu. Minētos pasākumus veic, vajadzības gadījumā neuzklausot otru Pusi, jo īpaši tad, ja kavēšanās var radīt nelabojamu kaitējumu tiesību turētājam vai ja pastāv uzskatāms risks, ka pierādījumi var tikt iznīcināti.

3.   Ja pasākumus pierādījumu saglabāšanai veic, nesaņemot otras puses atbildi, puses, uz ko minētie pasākumi attiecas, par tiem informē nekavējoties un vēlākais tūlīt pēc pasākumu veikšanas.

193. Pants

Tiesības uz informāciju

1.   Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, un, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniedz pārkāpējs un / vai cita persona, par kuru:

a)	konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces komerciālai darbībai raksturīgā daudzumā;

b)	konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus komerciālā mērogā;

c)	konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās, vai

d)	konstatēts, ka tā izgatavo, ražo vai izplata kontrafakta preces vai sniedz pakalpojumus, izmantojot informāciju, ko sniegusi jebkura a), b) vai c) apakšpunktā minēta persona.

2.   Šā panta 1. punktā minētā informācija attiecīgi ietver:

a)	attiecīgo preču vai pakalpojumu izgatavotāju, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju un citu iepriekšējo preču vai pakalpojumu turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos vairumtirgotājus un mazumtirgotājus, un

b)	informāciju par izgatavotajiem, saražotajiem, piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību normas, kuras:

a)	dod tiesību turētājam tiesības saņemt plašāku informāciju;

b)	reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas izmantošanu civilprocesā vai kriminālprocesā;

c)	reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu izmantošanu;

d)	paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi radinieki ir ņēmuši dalību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumā, vai

e)	reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes konfidencialitātes aizsardzību.

194. Pants

Pagaidu pasākumi

1.   Katra Puse nodrošina, ka pēc iesniedzēja pieprasījuma tiesu iestādes var attiecībā uz iespējamo pārkāpēju izdot rīkojumu par pagaidu noregulējumu, lai novērstu iespējamus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz pagaidu laiku aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu, attiecīgā gadījumā, ja to paredz valsts tiesību akti, iekasējot periodisku soda maksājumu, vai lai šādas rīcības turpināšanu pieļautu tikai tad, ja ir dota garantija, kas paredzēta kompensācijas nodrošināšanai tiesību turētājam. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var izdot arī attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības.

2.   Rīkojumu par pagaidu noregulējumu var arī izdot, lai dotu rīkojumu arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu vai apriti tirdzniecības kanālos.

3.   Ja apgalvotais pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā, Puses nodrošina, ka tad, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas var traucēt zaudējumu atlīdzības piedziņu, tiesu iestādes var dot rīkojumu kā piesardzības pasākumu piemērot iespējamā pārkāpēja kustamā un nekustamā īpašuma arestu, tostarp viņa bankas kontu un citu aktīvu bloķēšanu. Šajā nolūkā kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var izdot rīkojumu par piekļuvi iespējamā pārkāpēja banku, finanšu vai tirdzniecības dokumentiem.

195. Pants

Pasākumi, ko veic, pamatojoties uz lēmumu par lietas būtību

1.   Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma, neskarot pārkāpuma dēļ tiesību turētājam radīto zaudējumu atlīdzināšanu un neparedzot nekādu kompensāciju, var dot rīkojumu vismaz galīgi izņemt no tirdzniecības kanāliem vai iznīcināt preces, par kurām ir konstatēts, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecīgos gadījumos kompetentās tiesu iestādes var arī dot rīkojumu iznīcināt materiālus un darbarīkus, ko galvenokārt izmanto šo preču radīšanā vai ražošanā.

2.   Pušu tiesu iestādēm ir pilnvaras dot rīkojumu veikt minētos pasākumus uz pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt.

3.   Katra Puse nodrošina, ka tad, ja pieņemts tiesas nolēmums, kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes var attiecībā uz pārkāpēju, kā arī jebkuru starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, izdot izpildrakstu, lai aizliegtu turpināt pārkāpumu.

4.   Puses var paredzēt, ka attiecīgos gadījumos un pēc tās personas lūguma, uz ko attiecas šajā pantā paredzētie pasākumi, kompetentās tiesu iestādes tā vietā, lai piemērotu šajā pantā paredzētos pasākumus, var minētajai atbildīgajai personai likt izmaksāt finansiālu kompensāciju cietušajai pusei, ja minētā persona nav rīkojusies tīši vai aiz neuzmanības, ja attiecīgo pasākumu veikšana minētajai personai radītu nesamērīgu kaitējumu un ja finansiālas kompensācijas izmaksa šķiet saprātīgi pieņemama.

196. Pants

Zaudējumu atlīdzība

1.   Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, saņemot cietušās puses iesniegumu, piespriež pārkāpējam, kas apzināti ir iesaistījies kontrafakta darbībā vai kam ir bijis pamats apzināties, ka minētā darbība ir kontrafakta darbība, izmaksāt tiesību turētājam kompensāciju, kas atbilst pārkāpuma dēļ tiesību turētājam radītā kaitējuma apmēram. Nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru, tiesu iestādes:

a)

ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp neiegūto peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, un attiecīgos gadījumos arī citus elementus, kas nav ekonomiskie faktori, piemēram, tiesību turētājam pārkāpuma rezultātā radīto morālo kaitējumu, vai

b)

kā alternatīvu a) apakšpunktā minētajam attiecīgos gadījumos kompensācijas apmēru nosaka kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz noteiktiem faktoriem un noteikti ņemot vērā autoratlīdzības vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

2.   Ja pārkāpējs kontrafakta darbībās ir iesaistījies neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties, Puses var noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu par labu cietušajai pusei atgūt peļņu vai atlīdzināt zaudējumus, kas var būt iepriekš noteikti.

197. Pants

Tiesāšanās izdevumi

Katra Puse nodrošina, ka pamatoti un samērīgi tiesāšanās izdevumi un citi izdevumi, kas radušies lietā uzvarējušai pusei, parasti sedz lietā zaudējusī pusē, ja vien tas nav pretrunā taisnīguma principiem un neskar iekšējās procesuālajās normās paredzētos izņēmumus.

198. Pants

Tiesas nolēmumu publicēšana

Katra Puse nodrošina, ka vai nu tiesvedībā par rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumu, vai tiesvedībā par autortiesību pārkāpumu, vai abos gadījumos tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma un par pārkāpēja līdzekļiem var piemērot attiecīgus pasākumus informācijas izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp nolēmuma paziņošanai un tā publicēšanai pilnībā vai daļēji.

199. Pants

Pieņēmums par autortiesībām vai īpašuma tiesībām

Šajā apakšiedaļā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanas nolūkā:

a)	lai literāra vai mākslas darba autoru, ja vien nav pierādījumu par pretējo, uzskatītu par autoru, kas tādēļ ir arī tiesīgs uzsākt tiesvedību pret iespējamo pārkāpēju, ir pietiekami, ka viņa(-s) vārds ierastā veidā tiek minēts darbā vai uz tā;

b)	noteikumu, kas minēts a) apakšpunktā, mutatis mutandis piemēro blakustiesību turētājiem attiecībā uz to aizsargāto tiesību objektu.

2. Apakšiedaļa

Citi noteikumi

200. Pants

Pasākumi uz robežas

1.   Neskarot šā nolīguma 75. pantu un XIII pielikumu, šajā pantā noteikti šā nolīguma vispārīgie principi, kas reglamentē intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, ko veic muitas iestādes, un Pušu muitas iestāžu saistības sadarboties.

2.   Veicot pasākumus uz robežas nolūkā īstenot intelektuālā īpašuma tiesības, Puses nodrošina, ka pasākumi atbilst to saistībām saskaņā ar VVTT 1994 un TRIPS līgumu.

3.   Šā panta noteikumi par pasākumiem uz robežas ir procesuāli. Tajos ir paredzēti nosacījumi un procedūras muitas dienestu rīcībai gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ir pakļautas vai tām vajadzētu būt pakļautām muitas kontrolei. Tie nekādā veidā neietekmē Pušu materiālo tiesību normas, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu.

4.   Lai veicinātu intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu īstenošanu, muitas iestādes pieņem vairākas pieejas, lai identificētu sūtījumus ar precēm, par kurām pastāv aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Šīs pieejas ietver riska analīzes metodes, kuru pamatā, inter alia, ir informācija, ko sniedz tiesību turētāji, savāktie izlūkdati un kravu pārbaudes.

5.   Puses vienojas efektīvi īstenot TRIPS līguma 69. pantu attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ar precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Šajā nolūkā Puses to muitas iestādēs izveido kontaktpunktus un paziņo par tiem un ir gatava apmainīties ar datiem un informāciju par šādu preču tirdzniecību, kas skar abas Puses. Tās jo īpaši veicina informācijas apmaiņu un sadarbību starp muitas iestādēm attiecībā uz tirdzniecību ar viltotu preču zīmju izstrādājumiem un pirātiskām autortiesību precēm. Neskarot šā nolīguma II protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās, muitas iestādes attiecīgā gadījumā apmainās ar šādu informāciju ātri un pienācīgi ievērojot Pušu tiesību aktus datu aizsardzības jomā.

6.   Katras Puses muitas iestādes pēc pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sadarbojas, lai sniegtu attiecīgo pieejamo informāciju otras Puses muitas iestādēm jo īpaši par preču tranzītu caur kādas Puses teritoriju, kas paredzētas otrai Pusei (vai kuru izcelsme ir otrā Pusē).

7.   Apakškomiteja, kas minēta šā nolīguma 74. pantā, pieņem nepieciešamos praktiskos pasākumus attiecībā uz šajā pantā minēto datu un informācijas apmaiņu.

8.   Šā nolīguma II protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās piemēro intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, neskarot sadarbības formas, kas izriet no šā panta 5. līdz 7. punkta piemērošanas.

9.   Apakškomiteja, kas minēta šā nolīguma 74. pantā, darbojas kā atbildīgā apakškomiteja, lai nodrošinātu šā panta pareizu darbību un īstenošanu.

201. Pants

Rīcības kodeksi

Puses veicina:

a)	rīcības kodeksu izstrādi, ko veic tirdzniecības vai profesionālas asociācijas vai organizācijas, un kuru mērķis ir uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību izpildi;

b)	rīcības kodeksu projektu iesniegšanu to attiecīgajām kompetentajām iestādēm un minēto iesniegto rīcības kodeksu piemērošanas izvērtēšanu.

202. Pants

Sadarbība

1.   Puses vienojas sadarboties, lai atbalstītu to saistību un pienākumu izpildi, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nodaļu.

2.   Sadarbības jomas ietver šādas darbības, bet ne tikai:

a)	informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību tiesisko regulējumu un attiecīgajiem tiesību aizsardzības un izpildes noteikumiem, pieredzes apmaiņa par panākto likumdošanas progresu minētajās jomās,

b)	pieredzes un informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību,

c)	pieredzes apmaiņa par izpildi muitas, policijas, administratīvo un tiesu iestāžu centrālajā līmenī un līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni, sadarbība, tostarp sadarbība ar citām valstīm, lai novērstu kontrafakta preču eksportu,

d)	darbības spēju palielināšana, personāla apmaiņa un mācības,

e)	informācijas par intelektuālā īpašuma tiesībām popularizēšana un izplatīšana, tostarp arī darījumu aprindās un pilsoniskajā sabiedrībā, patērētāju un tiesību turētāju informētība,

f)	iestāžu sadarbības veicināšana, piemēram, starp intelektuālā īpašuma aizsardzības iestādēm,

g)

aktīva sabiedrības informētības un izglītotības uzlabošana par intelektuālā īpašuma tiesību politiku: izstrādāt efektīvas stratēģijas, lai noteiktu galveno mērķauditoriju, un veidot informēšanas programmas, lai palielinātu patērētāju un plašsaziņas līdzekļu informētību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi, tostarp par draudiem veselībai un drošībai un saistību ar organizēto noziedzību.

10 NODAĻA

Konkurence

203. Pants

Principi

Puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir brīvai un netraucētai konkurencei. Puses apliecina to, ka pret konkurenci vērsta darījumdarbības prakse un valsts iejaukšanās (tostarp subsīdiju veidā) potenciāli var izkropļot tirgu pareizu darbību un kopumā mazina ieguvumus, ko sniedz tirdzniecības liberalizācija.

204. Pants

Tiesību akti pretmonopola un apvienošanās politikas jomā un to īstenošana

1.   Katra Puse savā teritorijā nodrošina visaptverošus konkurences tiesību aktus, kas efektīvi vērsti pret konkurenci kropļojošiem līgumiem, saskaņotām darbībām un konkurenci kropļojošu vienpusēju tādu uzņēmumu rīcību, kam ir dominējoša ietekme tirgū, un kas nodrošina uzņēmumu apvienošanās efektīvu kontroli, lai novērstu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2.   Katrai Pusei ir iestāde, kas atbildīga par 1. punktā minēto konkurences tiesību aktu īstenošanu, un tai ir pienācīgs nodrošinājums šā uzdevuma veikšanai.

3.   Puses atzīst, cik liela nozīme ir to attiecīgo konkurences tiesību aktu pārredzamai un nediskriminējošai piemērošanai, ievērojot procesuālā taisnīguma un iesaistīto uzņēmumu tiesību uz aizstāvību principus.

205. Pants

Valsts monopoli, valsts uzņēmumi un uzņēmumi, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības

1.   Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm noteikt vai saglabāt valsts monopolu, valsts uzņēmumu vai piešķirt uzņēmumiem īpašas vai ekskluzīvas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

2.   Attiecībā uz komerciāla rakstura valsts monopolu, valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, katra Puse nodrošina, ka uz šādiem uzņēmumiem attiecas 204. panta 1. punktā minētie konkurences tiesību akti, ciktāl minēto tiesību aktu piemērošana juridiski vai faktiski nerada šķēršļus attiecīgajiem uzņēmumiem veikt tiem uzticētos konkrētos sabiedriskas nozīmes uzdevumus.

206. Pants

Subsīdijas

1.   Šajā pantā “subsīdija” ir pasākums, kas atbilst SKP vienošanās 1. pantam neatkarīgi no tā, vai tas ir piešķirts saistībā ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, un kas ir īpašs minētās vienošanās 2. panta nozīmē.

2.   Katra Puse nodrošina pārredzamību subsīdiju piešķiršanas jomā. Šim nolūkam katra Puse reizi divos gados ziņo otrai Pusei par juridisko pamatu, veidu, summu vai budžetu un, ja iespējams, piešķirto subsīdiju saņēmēju tās valdības vai valsts struktūra saistībā ar preču ražošanu. Šādu ziņojumu uzskata par iesniegtu, ja katra Puse ir sniegusi attiecīgo informāciju publiski pieejamā tīmekļa vietnē.

3.   Pēc vienas Puses lūguma otra Puse savlaicīgi sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem par konkrētām subsīdijām, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu.

207. Pants

Strīdu izšķiršana

Noteikumi par strīdu izšķiršanas mehānismu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) neattiecas uz šā nolīguma 203. līdz 205. pantu.

208. Pants

Attiecības ar PTO

Šīs nodaļas noteikumi neskar Puses tiesības un saistības saskaņā ar PTO Līgumu, jo īpaši SKP vienošanos un Vienošanos par strīdu izšķiršanu (DSU).

209. Pants

Konfidencialitāte

Apmainoties ar informāciju saskaņā ar šo nodaļu, Puses ņem vērā ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar profesionālās un darījumdarbības slepenības prasībām to attiecīgajās jurisdikcijās.

11 NODAĻA

Ar tirdzniecību saistīti enerģētikas noteikumi

210. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a)	“energoprodukts” ir jēlnafta (HS kods 27.09), dabasgāze (HS kods 27.11) un elektroenerģija (HS kods 27.16);

b)

“enerģijas transporta iekārtas” ir dabasgāzes augstspiediena pārvades cauruļvadi; augstsprieguma elektroenerģijas pārvades tīkli un līnijas, tostarp starpsavienojumi, ko izmanto, lai savienotu dažādus gāzes vai elektroenerģijas pārvades tīklus; jēlnaftas pārvades cauruļvadi, dzelzceļš un citas stacionārās iekārtas, ko izmanto energoproduktu tranzītam;

c)

“tranzīts” ir energoproduktu pārvadāšana, šķērsojot kādas Puses teritoriju, veicot vai neveicot pārkraušanu, uzglabāšanu noliktavā, kravas sadalīšanu vai transporta veida maiņu, ja šāda šķērsošana ir tikai daļa no visa pārvadājuma, kas sākas un beidzas ārpus tās Puses robežām, kuras teritoriju šķērso transports;

d)	“neatļauta piesavināšanās” ir jebkāda veida darbība, kas veido nelikumīgu energoproduktu piesavināšanos no enerģijas transporta iekārtām.

211. Pants

Tranzīts

Puses nodrošina tranzītu, kas atbilst to starptautiskajām saistībām saskaņā ar VVTT 1994 un Enerģētikas hartas nolīguma noteikumiem.

212. Pants

Tranzītā esošu preču neatļauta piesavināšanās

Katra Puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu un vērstos pret tādu eneroproduktu neatļautu piesavināšanos, kas tranzītā šķērso tās teritoriju, ko veic jebkura vienība, kura atrodas minētās Puses kontrolē vai jurisdikcijā.

213. Pants

Nepārtraukts tranzīts

1.   Puse nepārtrauc un citādi neiejaucas energoproduktu tranzītā caur tās teritoriju, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai cita iejaukšanās ir konkrēti paredzēta līgumā vai citā vienošanās, kas reglamentē šādu tranzītu, vai ja enerģijas transporta iekārtu darbības turpināšana, neveicot tūlītēju koriģējošu darbību, rada nepamatotus draudus sabiedrības drošībai, kultūras mantojumam, veselībai, drošībai vai videi, ar nosacījumu, ka šāda koriģējoša darbība nav veikta veidā, kas radītu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.

2.   Strīda gadījumā par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Pusēm vai vienu vai vairākām vienībām, kas atrodas kādas Puses kontrolē vai jurisdikcijā, tostarp valsts tirdzniecības uzņēmumu, Puse, caur kuras teritoriju notiek energoproduktu tranzīts, nepārtrauc un nesamazina, kā arī neļauj tās kontrolē vai jurisdikcijā esošai vienībai pārtraukt vai samazināt šādu tranzītu, izņemot 1. punktā minētajos apstākļos, pirms ir pabeigta strīdu atrisināšanas procedūra saskaņā ar konkrēto līgumu vai ārkārtas procedūra saskaņā ar šā nolīguma XVIII pielikumu vai IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana).

3.   Puse nav atbildīga par tranzīta pārtraukšanu vai samazinājumu saskaņā ar šo pantu, ja minētā Puse nespēj piegādāt energoproduktus vai nodrošināt to tranzītu kādas trešās valsts vai trešās valsts kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības darbību rezultātā.

214. Pants

Tranzīta pienākums operatoriem

Katra Puse nodrošina, ka enerģijas transporta iekārtu operatori veic nepieciešamos pasākumus, lai:

a)	mazinātu tranzīta nejauša pārtraukuma vai samazināšanās risku;

b)	ātri atjaunotu šāda tranzīta normālu darbību, ja tas bijis nejauši pārtraukts vai samazināts.

215. Pants

Regulatīvās iestādes

1.   Katra Puse izraugās neatkarīgas regulatīvās iestādes, kas tiesīgas regulēt gāzes un elektroenerģijas tirgus. Šīs regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no citiem publiskiem vai privātiem uzņēmumiem, tirgus dalībniekiem vai operatoriem.

2.   Regulatīvās iestādes lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

3.   Operatoram, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām personām. Ja pārsūdzības iestāde pēc būtības nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski izpildāmi.

216. Pants

Tirgu organizācija

1.   Puses nodrošina, ka enerģijas tirgi darbojas ar mērķi panākt konkurējošus, drošus un no vides viedokļa ilgtspējīgus apstākļus un nav diskriminējoši pret uzņēmumiem attiecībā uz to tiesībām vai pienākumiem.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta, Puse vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes interesēs var uzlikt uzņēmumiem saistības, kas var attiekties uz drošību, tostarp apgādes drošību; piegāžu regularitāti, kvalitāti un cenu; un vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārredzamas, samērīgas un pārbaudāmas.

3.   Ja Puse regulē cenu, par kuru iekšzemes tirgū pārdod gāzi un elektrību, minētā Puse nodrošina, ka regulētās cenas aprēķina metodoloģija tiek publicēta pirms regulētās cenas stāšanās spēkā.

217. Pants

Piekļuve enerģijas transporta iekārtām

1.   Katra Puse savā teritorijā nodrošina tādas sistēmas ieviešanu, kas trešām personām dod piekļuvi enerģijas transporta iekārtām un sašķidrinātās dabasgāzes un uzglabāšanas iekārtām un ko piemēro visiem lietotājiem pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā.

2.   Katra Puse nodrošina, ka tarifi par piekļuvi enerģijas transporta iekārtām un visi pārējie nosacījumi attiecībā uz piekļuvi enerģijas transporta iekārtām ir objektīvi, pamatoti, pārredzamai un nediskriminējoši attiecībā uz energoprodukta izcelsmi, īpašnieku vai galamērķi.

3.   Katra Puse nodrošina, ka visas tehniskās un nolīgtās jaudas – gan fiziskās, gan virtuālās –, tiek sadalītas, izmantojot pārredzamus un nediskriminējošus kritērijus un procedūras.

4.   Gadījumos, kad sniegts atteikums piešķirt piekļuvi trešām personām, ievērojot tiesisko aizsardzību, Puses nodrošina, ka pēc pieprasījuma enerģijas transporta iekārtu operatori sniedz pienācīgi pamatotu paskaidrojumu pieprasījuma iesniedzējai Pusei.

5.   Puse var izņēmuma kārtā atkāpties no 1. līdz 4. punkta noteikumiem atbilstīgi objektīviem kritērijiem, kas noteikti tās tiesību aktos. Jo īpaši Puse var savos tiesību aktos paredzēt iespēju atsevišķos gadījumos uz noteiktu laikposmu piešķirt atbrīvojumu no noteikumiem par trešo personu piekļuvi attiecībā uz jaunām nozīmīgām enerģijas transporta iekārtām.

218. Pants (32)

Saistība ar Enerģētikas kopienas līgumu

1.   Ja rodas kolīzija starp šīs nodaļas noteikumiem un Enerģētikas kopienas līguma noteikumiem vai Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, Enerģētikas kopienas līguma vai Savienības tiesību aktu noteikumi, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, šādas kolīzijas ietvaros prevalē.

2.   Īstenojot šo nodaļu, priekšroku dod tādu tiesību aktu vai citu aktu pieņemšanai, kas ir saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu vai pamatojas uz Savienībā piemērojamajiem tiesību aktiem. Ja rodas strīdi par šo nodaļu, prezumē, ka tiesību akti vai citi akti, kas atbilst minētajiem kritērijiem, atbilst arī šai nodaļai. Izvērtējot, vai tiesību akti vai citi akti atbilst minētajiem kritērijiem, ņem vērā visus atbilstīgus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 91. pantu.

12 NODAĻA

Pārredzamība

219. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a)

“vispārēji piemērojams pasākums” nozīmē likumus, noteikumus, tiesu nolēmumus, procedūras un administratīvos nolēmumus, kas var ietekmēt jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā nolīguma IV sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Tas neietver pasākumus, kas adresēti konkrētai personai vai personu grupai;

b)	“ieinteresētā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā un ko var tieši skart vispārēji piemērojams pasākums.

220. Pants

Mērķis

Atzīstot ietekmi, kāda normatīvajai videi var būt uz tirdzniecību un ieguldījumiem starp Pusēm, Puses nodrošina uzņēmējiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, paredzamu normatīvo vidi un efektīvas procedūras, pienācīgi ņemot vērā juridiskās noteiktības un proporcionalitātes prasības.

221. Pants

Publicēšana

1.   Katra Puse nodrošina, ka vispārēji piemērojami pasākumi:

a)	ir nekavējoties un viegli pieejami, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja tas ir lietderīgi, elektroniskos saziņas līdzekļus, tādā veidā, lai jebkura persona varētu ar tiem iepazīties;

b)	sniedz skaidrojumu par šādu pasākumu mērķi un pamatojumu; un

c)	nodrošina pietiekami daudz laika starp šādu pasākumu publicēšanu un stāšanos spēkā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp drošības vai ārkārtas situācijas apsvērumu dēļ.

2.   Katra Puse:

a)	cenšas pietiekami savlaicīgi darīt sabiedrībai pieejamus visus priekšlikumus par vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai to grozījumiem, tostarp skaidrojumu par šāda priekšlikuma mērķi un pamatojumu;

b)	nodrošina pienācīgas iespējas ieinteresētajām personām iesniegt atsauksmes par šādu priekšlikumu, jo īpaši paredzot pietiekami daudz laika šādu iespēju izmantošanai, un

c)	cenšas ņemt vērā ieinteresēto personu atsauksmes par šādiem priekšlikumiem.

222. Pants

Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti

1.   Lai atvieglotu saziņu starp Pusēm par jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā nolīguma IV sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), katra Puse nozīmē kontaktpunktu, kas darbojas kā koordinators.

2.   Katra Puse izveido vai nodrošina atbilstīgus mehānismus, lai sniegtu atbildes uz jebkuru personu informācijas pieprasījumiem par ierosinātiem vai spēkā esošiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem un to labojumiem. Atbildes uz informācijas pieprasījumiem var sniegt ar kontaktpunktu starpniecību, kas izveidoti saskaņā ar šo 1. punktu, vai izmantojot citus atbilstošus mehānismus.

3.   Puses atzīst, ka jebkura 2. punktā paredzētā atbilde var nebūt galīga vai juridiski saistoša, bet izmantojama tikai informatīvos nolūkos, ja vien Pušu attiecīgajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

4.   Puse pēc otras Puses pieprasījuma savlaicīgi sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem par visiem spēkā esošiem vai ierosinātiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai priekšlikumiem par vispārēji piemērojamu pasākumu pieņemšanu vai grozīšanu, kas – pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses domām – varētu ietekmēt šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) darbību, neatkarīgi no tā, vai pieprasījuma iesniedzējai Pusei iepriekš ir paziņots par attiecīgo pasākumu.

223. Pants

Vispārēji piemērojamu pasākumu pārvaldība

1.   Katra Puse visus vispārēji piemērojamus pasākumus pārvalda objektīvi, taisnīgi un saprātīgi.

2.   Šajā nolūkā katra Puse, piemērojot šos pasākumus konkrētām otras Puses personām, precēm vai pakalpojumiem konkrētās lietās:

a)

cenšas ieinteresētajām personām, kuras tieši skar administratīva tiesvedība, saskaņā ar savām procedūrām savlaicīgi paziņot par tiesvedības sākšanu, tostarp sniegt tiesvedības būtības aprakstu, tiesisko pamatojumu, saskaņā ar kuru tiesvedība tiek uzsākta, un ar domstarpībām saistīto jautājumu vispārīgu aprakstu;

b)	nodrošina šādām ieinteresētām personām pienācīgu iespēju iesniegt faktus un argumentus, kas pamato to nostāju, pirms galīgās administratīvās rīcības veikšanas, ja to pieļauj termiņš, procedūras veids un sabiedrības intereses, un

c)	nodrošina, ka tās procedūras ir balstītas uz tās tiesību aktiem un tiek veiktas saskaņā ar tiem.

224. Pants

Pārskatīšana un pārsūdzēšana

1.   Katra Puse izveido vai nodrošina tiesu iestādes, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, lai ātri pārskatītu un attiecīgos gadījumos koriģētu administratīvu rīcību attiecībā uz šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) jautājumiem. Šādas tiesas vai procedūras ir objektīvas un neatkarīgas no biroja vai iestādes, kurai uzticēta administratīvā izpilde, un par to atbildīgās personas nav pēc būtības ieinteresētas lietas iznākumā.

2.   Katra Puse nodrošina, ka šādās tiesās vai procedūrās tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir nodrošinātas tiesības uz:

a)	pienācīgu iespēju atbalstīt vai aizsargāt savu attiecīgo nostāju un

b)	lēmumu, kas balstīts uz pierādījumiem un iesniegtajiem dokumentiem vai, ja to pieprasa Pušu tiesību akti, dokumentiem, ko apkopojusi administratīvā iestāde.

3.   Katra Puse nodrošina, ka atbilstīgi tās tiesību aktos paredzētām pārsūdzēšanas vai turpmākas pārskatīšanas procedūrām šādu lēmumu īsteno un savā darbībā ņem vērā birojs vai iestāde saistībā ar attiecīgo administratīvo rīcību.

225. Pants

Regulējuma kvalitāte un efektivitāte un laba administratīvā uzvedība

1.   Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu regulējuma kvalitāti un efektivitāti, tostarp veicot informācijas un paraugprakses apmaiņu saistībā ar to attiecīgajiem regulējuma politikas virzieniem un regulējuma ietekmes izvērtējumiem.

2.   Puses atzīst to, cik svarīgi ir labas administratīvās prakses principi (33), un vienojas sadarboties šādu principu veicināšanā, tostarp apmainoties ar informāciju un paraugpraksi.

226. Pants

Īpaši noteikumi

Šīs nodaļas noteikumus piemēro, neskarot jebkādus īpašos noteikumus par pārredzamību, kas noteikti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) citās nodaļās.

13 NODAĻA

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

227. Pants

Konteksts un mērķi

1.   Puses atsaucas uz rīcības plānu “Agenda 21”, ko 1992. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par vidi un attīstību, Starptautiskās darba organizācijas (SDO) 1998. gada Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, 2002. gadā Johannesburgā pieņemto ilgtspējīgas attīstības īstenošanas plānu, ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru 2006. gada deklarāciju par pilnu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu, SDO 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tādā veidā, kas sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu, esošo un nākotnes paaudžu labklājību, un nodrošināt, ka šis mērķis tiek iekļauts un atspoguļots visos to tirdzniecības attiecību līmeņos.

2.   Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot ilgtspējīgu attīstību un atzīst, ka ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji saistītas un cita citu papildinošas pamatjomas. Tās uzsver priekšrocības, ko rada pieeja ar tirdzniecību saistītus nodarbinātības (34) un vides jautājumus izskatīt kā daļu no globālās pieejas tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai.

228. Pants

Regulējuma tiesības un aizsardzības līmeņi

1.   Puses savstarpēji atzīst katras Puses tiesības noteikt to ilgtspējīgas attīstības politiku un prioritātes, noteikt to iekšējo vides un darba aizsardzības līmeni un pieņemt vai grozīt to attiecīgos tiesību aktus un politikas virzienus saskaņā ar Pušu apņemšanos ievērot starptautiski atzītus standartus un nolīgumus, kas minēti šā nolīguma 229. un 230. pantā.

2.   Šajā ziņā katra Puse dara visu iespējamo, lai savos tiesību aktos un politikas virzienos nodrošinātu un veicinātu vides un darbinieku aizsardzības augstā līmenī un cenšas turpināt uzlabot tiesību aktus un politiku un attiecīgos aizsardzības līmeņus.

229. Pants

Daudzpusēji darba standarti un nolīgumi

1.   Puses atzīst pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem par pamatelementiem globalizācijas pārvaldībai un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos turpināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai veicinātu pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem. Šajā ziņā Puses apņemas apspriesties un sadarboties abpusēji interesējošos ar tirdzniecību saistītos nodarbinātības jautājumos.

2.   Saskaņā ar pienākumiem, ko tās uzņēmušās kā dalībnieces SDO un Starptautiskās Darba konferences 86. sesijā 1998. gadā pieņemto SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās turpmākā izpildē, Puses apņemas ievērot, veicināt un īstenot savos tiesību aktos un praksē un visā to teritorijā starptautiski atzītos darba pamatstandartus, kā tie ietverti SDO pamatkonvencijās, un jo īpaši:

a)	biedrošanās brīvību un tiesību uz koplīguma slēgšanu efektīva atzīšanu;

b)	jebkāda piespiedu un obligātā darba izskaušanu;

c)	bērnu darba faktisku atcelšanu; un

d)	diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

3.   Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos efektīvi īstenot savos tiesību aktos un praksē pamatkonvencijas, prioritārās konvencijas un citas SDO konvencijas, ko attiecīgi ratificējušas Gruzija un dalībvalstis.

4.   Puses apsvērs arī pārējo prioritāro konvenciju, kā arī citu konvenciju, ko SDO ir atzinusi par “mūsdienīgām”, ratifikāciju. Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo situāciju un norisēm šajā jomā.

5.   Puses atzīst, ka uz darba pamatprincipu un tiesību pārkāpumiem nevar atsaukties un tos nevar izmantot citādi, lai gūtu likumīgas salīdzinošas priekšrocības, un ka darba standartus nevar izmantot tirdzniecības protekcionisma nolūkā.

230. Pants

Daudzpusēja vides pārvaldība un nolīgumi

1.   Puses atzīst daudzpusējas vides pārvaldības un nolīgumu nozīmi, starptautiskajai kopienai risinot globālas vai reģionālas vides problēmas, un uzsver nepieciešamību uzlabot abpusēju atbalstu starp tirdzniecības un vides politiku. Šajā ziņā Puses apņemas atbilstoši apspriesties un sadarboties sarunās par ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem un par citiem abpusēji interesējošiem ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem.

2.   Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos to tiesību aktos un praksē efektīvi īstenot daudzpusējus vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.

3.   Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo situāciju un progresu attiecībā uz ratificēšanu no daudzpusējo vides nolīgumu vai grozījumu šādos nolīgumos ratifikāciju.

4.   Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās Kioto Protokola galveno mērķi. Tās apņemas sadarboties, izstrādājot turpmāko starptautisko klimata pārmaiņu regulējumu saskaņā ar UNFCCC un ar to saistītos nolīgumus un lēmumus.

5.   Šis nolīgums neliedz Pusēm pieņemt vai nodrošināt pasākumus, lai īstenotu daudzpusējos vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir, ar noteikumu, ka šādus pasākumus nepiemēro veidā, kas varētu izvērsties par patvaļīgu vai neattaisnotu diskrimināciju Pušu starpā vai par slēptu tirdzniecības ierobežojumu.

231. Pants

Ilgtspējīgu attīstību veicinoša tirdzniecība un ieguldījumi

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos palielināt tirdzniecības lomu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Attiecīgi

a)	Puses atzīst, ka darba pamatstandartiem un pienācīgas kvalitātes darbam ir labvēlīga ietekme uz ekonomikas efektivitāti, jaunradi un ražīgumu, un tās cenšas panākt lielāku politisko saskaņotību starp tirdzniecības politiku, no vienas puses, un nodarbinātības politiku, no otras puses;

b)	Puses cenšas veicināt un sekmēt tirdzniecību un ieguldījumus vides preču un pakalpojumu jomā, tostarp mazinot saistītos ar tarifiem nesaistītos šķēršļus;

c)

Puses cenšas veicināt, ka tiek atcelti šķēršļi tirdzniecībai vai ieguldījumiem attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir īpaši svarīgi klimata pārmaiņu mazināšanai, piemēram, ilgtspējīgi atjaunojamie energoresursi un energoefektīvi ražojumi un pakalpojumi. Tas var ietvert atbilstošu tehnoloģiju un standartu ieviešanu, kas atbilst vides un ekonomiskajām vajadzībām un mazina tehniskus šķēršļus tirdzniecībai;

d)	Puses vienojas veicināt preču tirdzniecību, kuras palīdz uzlabot sociālos apstākļus un videi draudzīgu praksi, tostarp preču, uz kurām attiecas brīvprātīgās ilgtspējas nodrošināšanas shēmas, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas un ekomarķējumi;

e)	Puses vienojas veicināt korporatīvo sociālo atbildību, tostarp apmainoties ar informāciju un paraugpraksi. Šajā ziņā Puses atsaucas uz attiecīgajiem starptautiski atzītajiem principiem un pamatnostādnēm, jo īpaši ESAO Pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem.

232. Pants

Bioloģiskā daudzveidība

1.   Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kas ir pamatelements ilgtspējīgas attīstības panākšanā, un atkārtoti apstiprina apņemšanos nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un citiem attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.

2.   Šajā nolūkā Puses apņemas:

a)	veicināt ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecību, kas iegūti, ilgtspējīgi izmantojot bioloģiskos resursus, un sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

b)

apmainīties ar informāciju par darbībām ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecībā, kuru mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumus un mazināt spiedienu, kam pakļauta bioloģiskā daudzveidība, un vajadzības gadījumā sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi;

c)	veicināt sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir apdraudēta, un

d)

sadarboties reģionālā un globālā līmenī ar mērķi veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu dabīgās vai lauksaimniecības ekosistēmās, tostarp apdraudēto sugu, to biotopu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu; atjaunot ekosistēmas un likvidēt vai samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, kas rodas, izmantojot dzīvos vai nedzīvos dabas resursus vai ekosistēmas.

233. Pants

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un mežsaimniecības produktu tirdzniecība

1.   Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un mežu devumu pušu ekonomisko, vides un sociālo mērķu sasniegšanā.

2.   Šajā nolūkā Puses apņemas:

a)	veicināt tādu mežsaimniecības produktu tirdzniecību, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos saskaņā ar ieguves valsts tiesību aktiem, šim nolūkam varētu izmantot arī divpusējus vai reģionālus nolīgumus;

b)	apmainīties ar informāciju par pasākumiem, lai veicinātu tādas koksnes un koksnes izstrādājumu patēriņu, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, un, ja nepieciešams, sadarbojas šādu pasākumu izstrādē;

c)	pieņemt pasākumus, lai veicinātu mežu saglabāšanu un apkarotu nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, tostarp attiecīga gadījumā – pasākumus pret trešām valstīm;

d)	apmainīties ar informāciju par darbībām mežu apsaimniekošanas uzlabošanai un vajadzības gadījumā sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas, kas vērsta uz nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes izstrādājumu izslēgšanu no tirdzniecības plūsmām, abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi;

e)	veicināt koku sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar CITES, ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir apdraudēta, un

f)	sadarboties reģionālā un pasaules līmenī ar mērķi veicināt meža platību saglabāšanu un visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

234. Pants

Zivju produktu tirdzniecība

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt zivju krājumu atbildīgu pārvaldību ilgtspējīgā veidā, kā arī veicināt labu tirdzniecības pārvaldību, Puses apņemas:

a)	veicināt paraugpraksi zivsaimniecības pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieeju;

b)	pieņemt efektīvus pasākumus zvejas darbību uzraudzībai un kontrolei;

c)	ievērot pasākumus jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai ilgtermiņā un ilgtspējīgai izmantošanai, kā definēts galvenajos ANO un FAO instrumentos, kas attiecas uz šiem jautājumiem;

d)	sekmēt koordinētu datu vākšanas sistēmu un zinātnisko sadarbību starp Pusēm, lai uzlabotu aktuālos zinātniskos ieteikumus zivsaimniecības pārvaldībai;

e)	īstenot iespējami plašu sadarbību ar attiecīgajām reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām un šo organizāciju ietvaros, un

f)

sadarboties cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un ar zveju saistītām darbībām, īstenojot visaptverošus, efektīvus un pārredzamus pasākumus. Puses arī īsteno politiku un pasākumus, lai izslēgtu NNN zvejas produktus no tirdzniecības plūsmām un nepieļautu to nonākšanu to tirgos.

235. Pants

Aizsardzības līmeņa uzturēšana

1.   Puses atzīst, ka ir neatbilstoši veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, pazeminot aizsardzības līmeņus, kas paredzēti iekšējos vides vai darba tiesību aktos.

2.   Puse neatsakās un neatkāpjas, un nepiedāvā atteikties vai atkāpties no savām vides vai darba tiesībām, tādējādi savā teritorijā veicinot tirdzniecību vai uzņēmējdarbības veikšanu, iegāžu veikšanu, ieguldītāja ieguldījuma paplašināšanu vai saglabāšanu.

3.   Puse, veicot ilglaicīgas vai regulāras darbības vai neveicot tās, faktiski īsteno savus vides aizsardzības un darba tiesību aktus, veicinot tirdzniecību vai ieguldījumus.

236. Pants

Zinātniskā informācija

Sagatavojot un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, Puses ņem vērā pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju un attiecīgos starptautiskos standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus, ja tādi ir. Šajā sakarā Puses var izmantot arī uz piesardzības principu.

237. Pants

Pārredzamība

Katra Puse saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem un šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 12. nodaļu (Pārredzamība) nodrošina, ka visus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vides vai darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, tiek izstrādāti, ieviesti un īstenoti pārredzami, savlaicīgi paziņojot par to un veicot sabiedrisko apspriešanu, kā arī atbilstoši un savlaicīgi paziņojot par to nevalstiskā sektora iesaistītajiem dalībniekiem un apspriežoties ar tiem.

238. Pants

Ietekmes uz ilgtspējību pārskatīšana

Puses apņemas pārskatīt, uzraudzīt un novērtēt šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īstenošanas ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, paredzot attiecīgus līdzdalības procesus un iestādes, kā arī procesus un iestādes, kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu, piemēram, veicot ar tirdzniecību saistītus ietekmes uz ilgtspēju novērtējumus.

239. Pants

Sadarbība tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā

Puses atzīst to, cik svarīgi ir strādāt kopā ar tirdzniecību saistītu aspektu jomā attiecībā uz vides un nodarbinātības politiku, lai sasniegtu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) mērķus. Puses, inter alia, var sadarboties šādās jomās:

a)	nodarbinātības vai vides aspekti tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā starptautiskos forumos, tostarp jo īpaši PTO un SDO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā un daudzpusējos vides nolīgumos;

b)	metodoloģijas un indikatori ar tirdzniecību saistītiem ietekmes uz ilgtspēju novērtējumiem;

c)	noteikumu, normu un standartu nodarbinātības un vides jomā ietekme uz tirdzniecību, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu noteikumu ietekme uz tiesību aktiem nodarbinātības un vides jomā, tostarp regulējuma un politikas attīstību nodarbinātības un vides jomā;

d)

šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pozitīvā un negatīvā ietekme uz ilgtspējīgu attīstību un iespējām to pastiprināt, šādas ietekmes novēršanas vai mazināšanas iespējas, attiecīgi ņemot vērā arī ilgtspējas ietekmes novērtējumus, ko veikusi kāda no Pusēm vai abas Puses;

e)	viedokļu un paraugprakses apmaiņa, lai veicinātu pamatkonvenciju, prioritāro konvenciju un citu SDO konvenciju un daudzpusējo vides nolīgumu ratifikāciju un efektīvu īstenošanu tirdzniecības kontekstā;

f)	privāto un valsts sertifikācijas shēmu, izsekojamības un marķēšanas shēmu, tostarp ekomarķējumu veicināšana;

g)	uzņēmumu sociālās atbildības veicināšana, piemēram, veicot darbības saistībā ar izpratnes veicināšanu, starptautiski atzītu pamatnostādņu un principu īstenošanu un izplatīšanu;

h)

ar tirdzniecību saistīti aspekti SDO pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programmā, tostarp saikne starp tirdzniecību un pilnīgu un ražīgu nodarbinātību, darba tirgus pielāgojumiem, darba pamatstandartiem, darba statistiku, cilvēkresursu attīstību un mūžizglītību, sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu, sociālo dialogu un dzimumu līdztiesību;

i)	daudzpusējo vides nolīgumu ar tirdzniecību saistītie aspekti, tostarp muitas sadarbība;

j)	ar tirdzniecību saistīti aspekti pašreizējā un turpmākajā starptautiskajā klimata pārmaiņu režīmā, tostarp iespējas veicināt zema oglekļa satura tehnoloģijas un energoefektivitāti;

k)	ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

l)	ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādējādi samazinot spiedienu saistībā ar mežu izciršanu, tostarp nelikumīgu mežizstrādi, un

m)	ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu zvejniecības praksi un tirdzniecību ar zivju produktiem, kas iegūti ilgtspējīgas apsaimniekošanas rezultātā.

240. Pants

Institucionālā struktūra un pārraudzības mehānismi

1.   Katra Puse tās administratīvajā iestādē nozīmē kontakpunktu, kas darbojas kā kontaktpunkts sadarbībā ar otru Pusi šīs nodaļas īstenošanas nolūkā.

2.   Ar šo izveido Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju. Par savām darbībām tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. Apakškomitejā ietilpst katras Puses valsts pārvaldes augstākās vadības ierēdņi.

3.   Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja tiekas pirmajā gadā pēc dienas, kad stājies spēkā šis nolīgums, un pēc tam – pēc vajadzības, lai uzraudzītu šīs nodaļas īstenošanu, tostarp saskaņā ar šā nolīguma 239. pantu veiktos sadarbības pasākumus. Minētā apakškomiteja pieņem savu reglamentu.

4.   Katra Puse var sasaukt jaunu vietējo konsultantu grupu vai apspriesties ar esošo(-ajām) vietējo(-ajām) konsultantu grupu(-ām) ilgtspējīgas attīstības jautājumos, kuras(-u) uzdevums ir sniegt padomus par jautājumiem saistībā ar šo nodaļu. Šāda(-as) grupa(-as) var sniegt viedokli vai ieteikumus par šīs nodaļas īstenošanu, tostarp pēc savas iniciatīvas.

5.   Vietejā(-ās) konsultantu grupā(-ās) ietilpst neatkarīgas pilsonisko sabiedrību pārstāvošas organizācijas, nodrošinot līdzsvarotu ieinteresēto personu no ekonomikas, sociālajām un vides jomām, tostarp darba devēju un darba ņēmēju organizāciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju grupu, kā arī citu ieinteresēto personu pārstāvību.

241. Pants

Kopīgs forums pilsoniskās sabiedrības dialogam

1.   Puses veicina kopīgu forumu ar to teritorijā izveidotajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurā piedalās arī Pušu vietējās(-o) konsultantu grupas(-u) pārstāvji un sabiedrība kopumā, lai īstenotu dialogu par ilgtspējīgas attīstības aspektiem šajā nolīgumā. Puses veicina attiecīgo interešu līdzsvarotu pārstāvību, tostarp neatkarīgu darba devēju un darba ņēmēju pārstāvības organizāciju, vides un uzņēmēju grupu intereses pārstāvošu organizāciju, kā arī citu attiecīgi ieinteresētu personu dalību.

2.   Kopīgais pilsoniskās sabiedrības forums tiek sasaukts reizi gadā, ja vien Puses nevienojas citādi. Puses ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vienojas par kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam darbību.

3.   Puses var iesniegt Kopīgajam forumam pilsoniskās sabiedrības dialogam aktuālo informāciju par šīs nodaļas īstenošanu. Kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam viedokļus un atzinumus iesniedz Pusēm, un tie ir publiski pieejami.

242. Pants

Apspriešanās ar valdību

1.   Attiecībā uz jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu Puses var izmantot tikai šā nolīguma 243. pantā noteikto kārtību.

2.   Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot otras Puses kontaktpunktam rakstisku pieprasījumu. Pieprasījumā skaidri izklāsta jautājumu, norādot risināmo problēmu un sniedzot īsu pretenziju kopsavilkumu saskaņā ar šo nodaļu. Apspriešanās sākas nekavējoties pēc tam, kad Puse iesniedz lūgumu sākt apspriešanos.

3.   Puses dara visu iespējamo, lai panāktu abpusēji pieņemamu jautājuma risinājumu. Puses ņem vērā SDO vai attiecīgo daudzpusējo vides aizsardzības organizāciju vai struktūru darbības, lai uzlabotu sadarbību un veicinātu lielāku atbilstību starp Pušu un minēto organizāciju veikto darbu. Lai pilnībā izskatītu šo jautājumu, Puses, ja nepieciešams, var lūgt padomu minētajām organizācijām vai struktūrām vai jebkurai citai personai vai struktūrai, ko tās uzskata par piemērotām.

4.   Ja Puse uzskata, ka jautājuma izskatīšana ir jāturpina, šī Puse var lūgt sasaukt Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju jautājuma izskatīšanai, iesniedzot rakstisku pieprasījumu otras Puses kontaktpunktam. Minētā apakškomiteja tiekas nekavējoties un cenšas vienoties par jautājuma risinājumu.

5.   Vajadzības gadījumā minētā apakškomiteja var lūgt padomu vienas Puses vai abu Pušu vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām), vai citu ekspertu palīdzību.

6.   Jebkuru risinājumu, kas panākts Pušu apspriešanās rezultātā, dara publiski pieejamu.

243. Pants

Ekspertu grupa

1.   Katra Puse 90 dienu laikā pēc tam, kad iesniegts lūgums sākt apspriešanos saskaņā ar šā nolīguma 242. panta 2. punktu, var lūgt sasaukt ekspertu grupu, lai izpētītu jautājumu, kas nav apmierinoši atrisināts valdību apspriešanās laikā.

2.   Ja vien šajā pantā nav paredzēts citādi, piemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. apakšiedaļas (Šķīrējtiesas procedūra) un 3. apakšiedaļas (Kopīgi noteikumi), 3. iedaļas (Strīdu izšķiršanas procedūras) un 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) 270. panta noteikumus, kā arī Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā un Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksu (“Rīcības kodekss”) šā nolīguma XXI pielikumā.

3.   Pirmajā sanāksmē pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas izveido sarakstu, iekļaujot vismaz 15 personas, kuras vēlas un spēj darboties kā eksperti ekspertu grupā. Katra Puse ierosina izvirza vismaz piecus kandidātus, kas var darboties kā eksperti. Puses izraugās vismaz piecus kandidātus, kas nav pušu valstspiederīgie un kas var būt par ekspertu grupas priekšsēdētāju. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits.

4.   Šā panta 3. punktā minētajā sarakstā iekļauj personas ar speciālām zināšanām vai pieredzi tieslietu, nodarbinātības vai vides jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa, vai strīdu izšķiršanā, kas rodas saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem. Tie ir neatkarīgi, strādā neatkarīgi un nepilda nevienas organizācijas vai valdības norādījumus attiecībā uz jautājumiem saistībā ar konkrētu lietu, nav saistīti ar Pušu valdībām un atbilst šā nolīguma XXI pielikumam.

5.   Attiecībā uz jautājumiem, kas rodas saistībā ar šo nodaļu, ekspertu grupā ietilpst eksperti no šā panta 3. punktā minētā saraksta saskaņā ar šā nolīguma 249. pantu un 8. noteikumu Reglamentā, kas paredzēts šā nolīguma XX pielikumā.

6.   Ekspertu grupa var lūgt informāciju un padomus abām Pusēm, vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām) vai citiem avotiem, ko tā uzskata par piemērotiem. Jautājumos, kas saistīti ar daudzpusējiem nolīgumiem, kā noteikts šā nolīguma 229. un 230. pantā, ekspertu grupa lūdz informāciju un padomus ILO vai MEA struktūrām.

7.   Saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kas izklāstītas IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana), ekspertu grupa sniedz Pusēm ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Puses dara ziņojumu publiski pieejamu 15 dienu laikā pēc tā iesniegšanas.

8.   Puses apspriež atbilstīgus pasākumus, kas jāīsteno, ņemot vērā ekspertu grupas ziņojumu un ieteikumus. Attiecīgā Puse informē savas konsultantu grupas un otru Pusi par saviem lēmumiem attiecībā uz ikvienu īstenojamu darbību vai pasākumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma publiskošanas. Ekspertu grupas ziņojuma un ieteikumu īstenošanu pārrauga Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja. Šajā ziņā konsultantu struktūras un kopīgai forums pilsoniskās sabiedrības dialogam var iesniegt savus apsvērumus Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejai.

14 NODAĻA

Strīdu izšķiršana

1. Iedaļa

Mērķis un darbības joma

244. Pants

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir noteikt efektīvu un lietderīgu mehānismu, lai novērstu un atrisinātu jebkādus strīdus starp Pusēm par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ar nolūku rast, ja tas ir iespējams, savstarpēji saskaņotu risinājumu.

245. Pants

Piemērošanas joma

Šo nodaļu piemēro visiem strīdiem par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ja vien nepārprotami nav noteikts citādi.

2. Iedaļa

Apspriešanās un mediācija

246. Pants

Apspriešanās

1.   Puses cenšas atrisināt visus šā nolīguma 245. pantā minētos strīdus, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2.   Puse ierosina apspriešanos, iesniedzot otrai Pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija iesniedzama Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, norādot pamatojumu, tostarp apspriežamo pasākumu un šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus, kurus tā uzskata par piemērojamiem.

3.   Apspriešanos rīko 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, īpaši visa tās gaitā izpaustā informācija un Pušu ieņemtā nostāja, ir konfidenciāla un neskar nevienas Puses tiesības turpmākajā tiesvedībā.

4.   Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, rīko 15 dienu laikā pēc tam, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu, un to uzskata par pabeigtu minēto 15 dienu laikā, ja vien abas Puses nevienojas apspriešanos turpināt.

5.   Ja atbildētāja Puse uz pieprasījumu rīkot apspriešanos nesniedz atbildi 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas, vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos, vai ja Puses vienojas nerīkot apspriešanos, vai ja apspriešanās ir pabeigta, nepanākot vienošanos par savstarpēji saskaņotu risinājumu, tad Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var izmantot šā nolīguma 248. pantu.

6.   Apspriešanās laikā katra Puse sniedz pietiekošu faktu materiālu, lai dotu iespēju pilnībā izvērtēt to, kādā veidā apspriežamais pasākums varētu ietekmēt šā nolīguma darbību un piemērošanu.

7.   Ja apspriešanās attiecas uz energoproduktu transportu pa tīkliem un viena Puse uzskata, ka strīda izšķiršana ir steidzama dabas gāzes, naftas vai elektrības transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas dēļ, apspriešanās notiek trīs dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu trīs dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt.

247. Pants

Mediācija

Jebkura Puse var pieprasīt, lai otra Puse iesaistītos mediācijas procedūrā saskaņā ar šā nolīguma XIX pielikumu attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas var negatīvi ietekmēt pirmās Puses tirdzniecības intereses.

3. Iedaļa

Strīdu izšķiršanas procedūras

1. Apakšiedaļa

Šķīrējtiesas procedūra

248. Pants

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

1.   Ja Puses nav atrisinājušas strīdu apspriežoties, kā paredzēts šā nolīguma 246. pantā, Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar šo pantu.

2.   Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu rakstiski iesniedz otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. Prasītāja Puse pieprasījumā norāda apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 245. panta noteikumiem.

249. Pants

Šķīrējtiesas izveide

1.   Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.

2.   Saņemot pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu, Puses nekavējoties apspriežas un cenšas vienoties par šķīrējtiesas sastāvu. Neatkarīgi no šā panta 3. un 4. punkta, jebkurā laikā pirms šķīrējtiesas izveides Puses, savstarpēji vienojoties, var pieņemt lēmumu izveidot šķīrējtiesu.

3.   Katra Puse piecu dienu laikā pēc pieprasījuma par komisijas izveidošanu var pieprasīt šķīrējtiesas sastāva noteikšanai piemērot šajā punktā noteikto procedūru, ja nav panākta vienošanās par šķīrējtiesas sastāvu. Lai piemērotu šajā punktā noteikto procedūru, piecu dienu laikā pēc pieprasījuma katra Puse var iecelt šķīrējtiesnesi no saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu. Ja viena no Pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, pēc otras Puses pieprasījuma Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai to pilnvarotas personas šķīrējtiesnesi izraugās izlozē no minētās Puses saraksta daļas, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu. Ja Puses nav panākušas vienošanos par šķīrējtiesas priekšsēdētāju, pēc jebkuras Puses pieprasījuma, Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai to pilnvarotas personas šķīrējtiesas priekšsēdētāju izraugās izlozē no saraksta, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu.

4.   Ja izlozē ir jāizraugās viens vai vairāki šķīrējtiesneši, izloze notiek piecu dienu laikā pēc 3. punktā minētā pieprasījuma par izlozi.

5.   Šķīrējtiesas izveides diena ir diena, kad pēdējais no trim izraudzītajiem šķīrējtiesnešiem ir piekritis savai izraudzīšanai saskaņā ar Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā.

6.   Ja kāda no šā nolīguma 268. pantā paredzētajām saraksta daļām netiek izveidota vai tajā nav pietiekams kandidātu skaits brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar 3. punktu, šķīrējtiesnešus izvēlas izlozē. Izloze notiek no tiem kandidātiem, ko formāli bija ierosinājusi katra Puse, vai, ja viena Puse nav ierosinājusi savus kandidātus, izloze notiek no otras Puses ierosinātajiem kandidātiem.

7.   Ja vien Puses nevienojas citādi, attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļas (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šā panta 3. punktā paredzēto izlozes procedūru piemēro, neizmantojot šā panta 2. punktu vai citas šā panta 3. punktā minētas darbības, un šā panta 4. punktā minētais laikposms ir divas dienas.

250. Pants

Prejudiciāls nolēmums par steidzamību

Ja to pieprasa viena Puse, šķīrējtiesa desmit dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas pieņem prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

251. Pants

Šķīrējtiesas ziņojums

1.   Šķīrējtiesa ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas Pusēm iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Ja tā uzskata, ka minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā nevar sniegt vēlāk nekā 120 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Starpposma ziņojumu nepublisko.

2.   Katra Puse 14 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

3.   Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu savu starpposma ziņojumu 45 dienu laikā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Katra Puse 7 dienu laikā no ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

4.   Pēc Pušu rakstisko piezīmju izskatīšanas saistībā ar starpposma ziņojumu šķīrējtiesa var grozīt ziņojumu un veikt turpmāku pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Šķīrējtiesas galīgā nolēmuma secinājumos atspoguļo starpposma ziņojuma posmā minēto argumentu pietiekamu apspriešanu un sniedz skaidras atbildes uz abu Pušu jautājumiem un piezīmēm.

5.   Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, starpposma ziņojumu paziņo 20 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveides, un jebkādu pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 2. punktu iesniedz piecu dienu laikā no rakstveida ziņojuma iesniegšanas. Šķīrējtiesa var arī nolemt iztikt bez starpposma ziņojuma.

252. Pants

Samierināšanās steidzamos enerģētikas strīdos

1.   Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, katra Puse var, iesniedzot pieprasījumu ieceltajai šķīrējtiesai, lūgt šķīrējtiesas priekšsēdētāju būt par samierinātāju attiecībā uz jebkuru jautājumu saistībā ar strīdu.

2.   Samierinātājs cenšas panākt vienošanos par strīda risinājumu vai cenšas panākt vienošanos par procedūru šāda risinājuma sasniegšanai. Ja 15 dienu laikā pēc iecelšanas samierinātājam nav izdevies panākt šādu vienošanos, tas ierosina strīda risinājumu vai procedūru šāda risinājuma sasniegšanai un lemj par noteikumiem, kas jāievēro no viņa noteiktās dienas līdz dienai, kad strīds tiek izšķirts.

3.   Puses un to kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības ievēro saskaņā ar šā panta 2. punktu ierosinātos noteikumus trīs mēnešus no samierinātāja lēmuma pieņemšanas vai līdz strīda izšķiršanai – atkarībā no tā, kas ir agrāk.

4.   Samierinātājs ievēro ētikas kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.

253. Pants

Šķīrējtiesas nolēmumu paziņošana

1.   Šķīrējtiesa paziņo savu galīgo nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, 120 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Ja tā uzskata, ka minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno paziņot savu nolēmumu. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 150 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

2.   Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu nolēmumu 60 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 75 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

3.   Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šķīrējtiesa savu nolēmumu paziņo 40 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas.

2. Apakšiedaļa

Nolēmumu izpilde

254. Pants

Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

Atbildētāja Puse veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nekavējoties un labticīgi izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

255. Pants

Pieņemams termiņš nolēmuma izpildei

1.   Ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama, Puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde. Šādā gadījumā atbildētāja Puse ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad šķīrējtiesa ir paziņojusi nolēmumu Pusēm, paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, laikposmu, kas tai būs nepieciešams nolēmuma izpildei (“pieņemams termiņš”).

2.   Ja Pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse 20 dienu laikā pēc atbildētājas Puses saskaņā ar 1. punktu sniegtā paziņojuma saņemšanas rakstiski pieprasa šķīrējtiesai noteikt pieņemamā termiņa laiku. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 20 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

3.   Par panākto progresu šķīrējtiesas nolēmuma izpildē atbildētāja Puse rakstveidā informē prasītāju Pusi vismaz vienu mēnesi pirms pieņemamā termiņa beigām.

4.   Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

256. Pants

Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas nolēmuma izpildei

1.   Atbildētāja Puse pirms pieņemamā termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par visiem pasākumiem, ko tā veikusi šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.

2.   Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai pastāv vai ir atbilstošs pasākums, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, lai nodrošinātu atbilstību šā nolīguma 245. panta noteikumiem, prasītāja Puse var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Šādā pieprasījumā norāda konkrēto apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 245. panta noteikumiem. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 45 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

257. Pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

1.   Ja atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesa nolemj, ka nav veikti pasākumi nolēmuma izpildei, vai ka saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās Puses pienākumiem atbilstīgi šā nolīguma 245. panta noteikumiem, atbildētāja Puse piedāvā pagaidu kompensāciju, ja to pieprasa prasītāja Puse un pēc apspriešanās ar minēto Pusi.

2.   Ja prasītāja Puse nolemj nepieprasīt pagaidu kompensāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai, ja kompensācija ir pieprasīta, bet vienošanās par to netiek panākta 30 dienu laikā pēc pieņemamā termiņa beigām vai šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas dienas saskaņā ar šā nolīguma 256. pantu par to, ka nav veikts pasākums nolēmuma izpildei vai ka veiktais pasākums nav saderīgs ar noteikumiem, kas minēti šā nolīguma 245. pantā, prasītāja Puse ir tiesīga, paziņojot otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, apturēt pienakumus, kas izriet no jebkuriem šā nolīguma 245. pantā minētajiem noteikumiem, atbilstošā līmenī, kas līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Paziņojumā norāda pienākumu apturēšanas līmeni. Prasītāja Puse var šādi apturēt savas pienākumus jebkurā brīdī pēc tam, kad pagājušas 10 dienas kopš dienas, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi paziņojumu, ja vien atbildētāja Puse nav pieprasījusi šo jautājumu izskatīt šķīrējtiesā saskaņā ar šā panta 4. punktu.

3.   Apturot saistības, prasītāja Puse var nolemt paaugstināt savas tarifu likmes līdz līmenim, kādu piemēro citām PTO dalībvalstīm, attiecinot tās uz tirdzniecības apjomu, ko nosaka tā, lai tirdzniecības apjoms, reizināts ar tarifu likmju paaugstinājumu, atbilstu pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam.

4.   Ja atbildētāja Puse uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam, tā var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pirms 2. punktā minētā 10 dienu laikposma beigām. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai savu nolēmumu attiecībā uz pienākumu apturēšanas līmeni. Pienākumu izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā nav paziņojusi nolēmumu, un pienākumu izpildes apturēšana ir saderīga ar šķīrējtiesas nolēmumu.

5.   Šajā pantā paredzētajai pienākumu apturēšanai un kompensācijai ir pagaidu raksturs un to nepiemēro pēc tam, kad:

a)	Puses ir vienojušās par savstarpēji saskaņotu risinājumu saskaņā ar šā nolīguma 262. pantu vai

b)	Puses ir vienojušās, ka saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 1. punktu paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse atbilst šā nolīguma 245. pantā minētajiem noteikumiem vai

c)	pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 245. pantā minētajiem noteikumiem, ir atsaukts vai grozīts tā, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem, atbilstīgi nolēmumam saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 2. punktu.

258. Pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi steidzamos enerģētikas strīdos

1.   Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, piemēro šā panta noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

2.   Atkāpjoties no šā nolīguma 255., 256. un 257. panta, prasītāja Puse var apturēt no šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) izrietošie pienākumi tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs anulējumam vai kaitējumam, ko izraisījusi Puse, kas nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu 15 dienu laikā pēc tā paziņošanas. Minētā apturēšana stājas spēkā nekavējoties. Šādu apturēšanu var saglabāt tik ilgi, kamēr atbildētāja Puse nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.

3.   Ja atbildētāja Puse apstrīdētu nolēmuma neizpildes faktu vai neizpildes dēļ piemērotās apturēšanas līmeni neizpildes dēļ, tā var ierosināt procedūru saskaņā ar šā nolīguma 257. panta 4. punktu un 259. pantu, ko izskata paātrināti. Prasītājai Pusei ir pienākums atcelt vai pielāgot apturēšanu tikai pēc tam, kad šķīrējtiesa ir pasludinājusi savu nolēmumu šajā jautājumā, un tā var saglabāt apturēšanu visas procedūras laikā.

259. Pants

Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana, kas veikts nolēmuma izpildei pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieņemšanas par neizpildi

1.   Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu pēc attiecīgi koncesiju apturēšanas vai pagaidu kompensācijas piemērošanas. Izņemot šā panta 2. punktā minētos gadījumus, prasītāja Puse pārtrauc koncesiju apturēšanu 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Gadījumos, kad ir piemērota kompensācija, šā panta 2. punktā minētos gadījumus, atbildētāja Puse var izbeigt šādas kompensācijas piemērošanu 30 dienu laikā pēc tās paziņojuma, ka tā ir izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.

2.   Ja Puses 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse ir izpildījusi šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus, prasītāja Puse rakstiski var pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesas nolēmumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka nolēmuma izpildei veiktais pasākums atbilst šā nolīguma 245. panta noteikumiem, attiecīgi izbeidz saistību izpildes apturēšanu vai kompensāciju. Ja nepieciešams, prasītāja Puse pielāgo koncesiju apturēšanas līmeni šķīrējtiesas noteiktajam līmenim.

260. Pants

Šķīrējtiesneša aizstāšana

Ja šķīrējtiesas procesā saskaņā ar šo nodaļu šķīrējtiesas sākotnējais sastāvs vai kāds tās šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, atsauc savu kandidatūru vai ir jāaizstāj, jo nav ievērojis ētikas kodeksa šā nolīguma XXI pielikumā prasības, piemēro šā nolīguma 249. pantā noteikto procedūru. Termiņu šķīrējtiesas nolēmuma taisīšanai pagarina par 20 dienām, izņemot 249. panta 7. punktā minētos steidzamos gadījumos, kam termiņu pagarina par piecām dienām.

3. Apakšiedaļa

Kopīgi noteikumi

261. Pants

Šķīrējtiesas procesa apturēšana un izbeigšana un atbilstības procedūras

Pēc abu Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa aptur darbu jebkurā brīdī uz laikposmu, par kuru vienojušās Puses un kurš nepārsniedz 12 mēnešus. Pēc abu Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa atsāk darbu pirms minētā laikposma beigām vai minētā laikposma beigās pēc vienas Puses pieprasījuma. Pieprasījuma iesniedzēja Puse informē attiecīgi Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, priekšsēdētāju vai līdzpriekšsēdētājus un otru Pusi. Ja kāda Puse nelūdz atsākt šķīrējtiesas darbu saskaņotā apturēšanas laikposma beigās, procedūra tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar pušu tiesības piedalīties citā tiesvedībā, ievērojot šā nolīguma 269. pantu.

262. Pants

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu strīdā saistībā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Tās kopīgi paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, un, ja nepieciešams, šķīrējtiesas priekšsēdētājam par jebkuru šādu risinājumu. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas Puses attiecīgajām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību un strīdu izšķiršanas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai ja ir paziņots par minētās iekšējās procedūras pabeigšanu, strīdu izšķiršanas procedūru izbeidz.

263. Pants

Reglaments

1.   Strīdu izšķiršanas procedūras saskaņā ar šo nodaļu reglamentē, ievērojot Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā un Rīcības kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.

2.   Visas šķīrējtiesas sēdes ir atklātas, ja vien Reglamentā nav paredzēts citādi.

264. Pants

Informācija un tehniskās konsultācijas

Pēc Puses lūguma vai pēc savas ierosmes šķīrējtiesa var saņemt jebkādu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu šķīrējtiesas procesam, no jebkura avota, tostarp strīdā iesaistītajām Pusēm. Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās tā apspriežas ar Pusēm. Fiziskas vai juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā, var iesniegt šķīrējtiesai amicus curiae rezumējumus saskaņā ar Reglamentu. Saskaņā ar šo pantu iegūto informāciju dara zināmu katrai Pusei, dodot tām iespēju izteikt piezīmes.

265. Pants

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesa interpretē šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp 1969. gada Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām apkopotajām normām. Šķīrējtiesa arī ņem vērā attiecīgās interpretācijas šķīrējtiesu ziņojumos un Apelācijas institūcijas ziņojumus, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome. Šķīrējtiesas nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šajā nolīgumā noteiktās Pušu tiesības un pienākumus.

266. Pants

Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi

1.   Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Šķīrējtiesas apspriedes ir konfidenciālas un atšķirīgi viedokļi netiek izpausti.

2.   Šķīrējtiesas nolēmumus Puses atzīst beznosacījumu kārtā. Tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā izklāsta konstatētos faktus, šā nolīguma 245. pantā minēto noteikumu piemērojamību un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, šķīrējtiesas nolēmumu pilnībā publisko desmit dienu laikā pēc tā paziņošanas, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu tās informācijas konfidencialitāti, kuru šo informāciju sniegusī Puse ir norādījusi kā konfidenciālu, pamatojoties uz tās tiesību aktiem.

267. Pants

Nosūtīšana Eiropas Savienības Tiesai

1.   Šajā pantā izklāstītās procedūras piemēro strīdiem saistībā ar šā nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, kuri kādai Pusei uzliek pienākumu, kas noteikts, atsaucoties uz Savienības tiesību aktu noteikumiem.

2.   Ja strīda gaitā rodas jautājums par kāda 1. punktā minētā Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju, šķīrējtiesa nelemj par šo jautājumu un lūdz Eiropas Savienības Tiesai pieņemt nolēmumu par šo jautājumu. Šādā gadījumā, kamēr Eiropas Savienības Tiesa nav pieņēmusi attiecīgo nolēmumu, aptur šķīrējtiesas nolēmumiem piemērojamos termiņus. Eiropas Savienības Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs.

4. Iedaļa

Vispārēji noteikumi

268. Pants

Šķīrējtiesnešu saraksts

1.   Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido sarakstu ar vismaz 15 personām, kuras vēlas un spēj būt par šķīrējtiesnešiem. Saraksts sastāv no trim daļām: divas daļas attiecīgi katrai no Pusēm un trešā daļa – personu saraksts, kuras nav kādas Puses valstspiederīgie un var būt par šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Katra saraksta daļa ietver vismaz piecas personas. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits.

2.   Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar pušu valdībām un ievēro Ētikas kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.

3.   Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai var izveidot papildu sarakstus ar 12 personām, kurām ir zināšanas un pieredzes konkrētās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Pamatojoties uz Pušu vienošanos, šādi papildu saraksti tiek izmantoti, lai izveidotu šķīrējtiesu saskaņā ar šā nolīguma 249. pantā izklāstīto procedūru.

269. Pants

Saistība ar PTO pienākumiem

1.   Tiesības izmantot šīs nodaļas noteikumus par strīdu izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO, tostarp strīdu izšķiršanas procedūru.

2.   Ja kāda no Pusēm saskaņā ar šo nodaļu vai PTO Līgumu tomēr ir sākusi strīdu izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu, tā nevar sākt strīdu izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrā forumā, pirms nav pabeigts pirmais process. Turklāt Puse nevar vērsties abos forumos jautājumā par tāda pienākuma neizpildi, kurš atbilstīgi šim nolīgumam un PTO nolīgumam ir pilnīgi vienāds. Šādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas process, Puses izmanto izvēlēto forumu, lai izslēgtu otru forumu, ja vien izvēlētajā forumā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētā pienākuma neizpilde.

3.   Šā panta 2. punktā:

a)

strīdu izšķiršanas procesu saskaņā ar PTO Līgumu uzskata par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstīgi PTO Līguma 2. pielikumā iekļautās Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu (VSI), 6. pantam, un to uzskata par pabeigtu tad, kad Strīdu izšķiršanas padome attiecīgi pieņem šķīrējtiesas ziņojumu un apelācijas iestādes ziņojumu atbilstīgi VSI 16. pantam un 17.14. pantam, un

b)

saskaņā ar šo nodaļu strīdu izšķiršanas procesu uzskata par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstīgi šā nolīguma 248. pantam, un to uzskata par pabeigtu tad, kad šķīrējtiesa atbilstīgi šā nolīguma 253. pantam paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

4.   Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm īstenot pienākumu izpildes apturēšanu, ko atļāvusi Strīdu izšķiršanas padome. PTO Līgumu neizmanto, lai liegtu kādai no Pusēm apturēt šajā nodaļā paredzēto pienākumu izpildi.

270. Pants

Termiņi

1.   Visus šajā nodaļā noteiktos termiņus, tostarp termiņus, kuros šķīrējtiesai ir jāpaziņo tās nolēmums, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.

2.   Jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu var grozīt, strīdā iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties. Šķīrējtiesa jebkurā laikā var ierosināt Pusēm grozīt jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu, norādot minētā priekšlikuma iemeslus.

15 NODAĻA

Vispārēji noteikumi par tiesību aktu tuvināšanu saskaņā ar iv nodaļu

271. Pants

Progress tiesību aktu tuvināšanā ar tirdzniecību saistītās jomās

1.   Lai atvieglotu šā nolīguma 419. pantā minēto izvērtēšanu, kā Gruzijas tiesību akti tiek tuvināti Savienības tiesību aktiem šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) ar tirdzniecību saistītajās jomās, Puses apspriež tuvināšanā gūto progresu atbilstīgi saskaņotajiem grafikiem, kas noteikti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļā regulāri un vismaz reizi gadā tirdzniecības Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, vai vienā no tās apakškomitejām, kas izveidota saskaņā ar šo nolīgumu.

2.   Pēc Savienības pieprasījuma un šādu sarunu nolūkā Gruzija iesniedz attiecīgi Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai vienā no tās apakškomitejām rakstisku informāciju par tuvināšanā gūto progresu un par tuvināto valsts tiesību aktu efektīvu īstenošanu un izpildi saistībā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) attiecīgajām nodaļām.

3.   Gruzija informē Savienību, ja tā uzskata, ka tā ir pabeigusi tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz jebkuru no 1. punktā minētajām nodaļām.

272. Pants

Pretrunīgu valsts tiesību aktu atcelšana

Kā daļu no tiesību aktu tuvināšanas Gruzija atceļ valsts tiesību aktu noteikumus vai atsakās no administratīvas prakses, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem, uz ko attiecas tuvināšana saskaņā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) noteikumiem vai ar Gruzijas tiesību aktiem, kas attiecīgi ir tuvināti Savienības tiesību aktiem.

273. Pants

Tiesību aktu tuvināšanas ar tirdzniecību saistītās jomās izvērtējums

1.   Savienība sāk izvērt, kā notiek tiesību aktu tuvināšana, kas minēta šā nolīgumu IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem), pēc tam, kad Gruzija ir informējusi Savienību saskaņā ar šā nolīguma 271. panta 3. punktu, ja vien šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) 4. un 8. nodaļā nav noteikts citādi.

2.   Savienība izvērtē, vai Gruzijas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un vai tie tiek efektīvi īstenoti un izpildīti. Lai Savienība varētu veikt šādu izvērtējumu, Gruzija sniedz tai visu nepieciešamo informāciju valodā, par kuru Puses ir vienojušās.

3.   Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā, vai Gruzijā pastāv un darbojas attiecīga infrastruktūra, iestādes un procedūras, kas nepieciešamas, lai Gruzija efektīvi īstenotu un izpildītu tiesību aktus.

4.   Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā, vai Gruzijā pastāv valsts tiesību aktu noteikumi vai administratīvā prakse, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem, uz ko attiecas tuvināšana saskaņā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) noteikumiem vai ar Gruzijas tiesību aktiem, kas attiecīgi ir tuvināti Savienības tiesību aktiem.

5.   Savienība par tās izvērtējuma rezultātiem informē Gruzija termiņā, kas jānosaka saskaņā ar nolīguma 276. panta 1. punktu, ja vien nav paredzēts citādi. Puses var apspriest izvērtējumu Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, vai tās attiecīgajās apakškomitejās saskaņā ar šā nolīguma 419. panta 4. punktu, ja vien nav paredzēts citādi.

274. Pants

Tiesību aktu tuvināšanai būtiskas attīstības tendences

1.   Gruzijas nodrošina, ka tās valsts tiesību akti, kas tuvināti Savienības tiesību aktiem saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem), tiek efektīvi īstenoti, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai iekļautu Savienības tiesību aktu attīstības tendences savos valsts tiesību aktos saskaņā ar šā nolīguma 418. pantu.

2.   Savienība informē Gruziju par katru galīgo Komisijas priekšlikumu par Savienības tiesību aktu pieņemšanu vai grozīšanu, kas ir būtiski, lai Gruzija izpildītu tiesību aktu tuvināšanas pienākumu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

3.   Gruzija informē Savienību par pasākumiem, tostarp leģislatīviem priekšlikumiem un administratīvo praksi, kas var ietekmēt to, kā Gruzija izpilda tiesību aktu tuvināšanas pienākumu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

4.   Pēc pieprasījuma Puses apspriež ietekmi, kāda 2. un 3. punktā minētajiem jebkādiem priekšlikumiem vai pasākumiem ir uz Gruzijas tiesību aktiem, vai to, kā tiek pildīti pienākumi saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

5.   Ja pēc tam, kad saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu ir veikts izvērtējums, Gruzija izdara grozījumus savos valsts tiesību aktos, lai ņemtu vērā izmaiņas saskaņā ar tuvināšanu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļā, Savienība veic jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu. Ja Gruzija veic jebkādus citus pasākumus, kas varētu ietekmēt tuvināto iekšzemes tiesību aktu īstenošanu un izpildi, Savienība var veikt jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu.

6.   Ja to pieprasa apstākļi, konkrētas priekšrocības, ko Savienība piešķīrusi, pamatojoties uz izvērtējumu, ka Gruzijas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un tikuši efektīvi īstenoti un piemēroti, var uz laiku apturēt, ja Gruzija nav tuvinājusi savus iekšzemes tiesību aktus, lai ņemtu vērā izmaiņas šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu, ja šā panta 5. punktā minētais izvērtējums liecina par to, ka Gruzijas tiesību akti vairs nav tuvināti Savienības tiesību aktiem, vai ja Asociācijas padome nepieņem lēmumu atjaunināt šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) atbilstoši Savienības tiesību aktu attīstībai.

7.   Ja Savienība plāno īstenot jebkādu šādu apturēšanu, tā nekavējoties paziņo par to Gruzijai. Trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma dienas Gruzija par šo jautājumu var vērsties Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot rakstisku pamatojumu. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai apspriež jautājumu trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja jautājumu neiesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai ja šī komiteja to nevar atrisināt trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, Savienība var apturēt priekšrocības. Apturēšanu nekavējoties atceļ, ja Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai šo jautājumu attiecīgi atrisina.

275. Pants

Informācijas apmaiņa

Informācijas apmaiņa attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) notiek, izmantojot kontaktpunktus, kas izveidoti saskaņā ar šā nolīguma 222. panta 1. punktu.

276. Pants

Vispārējs noteikums

1.   Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pieņem procedūras, lai veicinātu tiesību aktu tuvināšanas izvērtēšanu un nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, kas attiecas uz tiesību aktu tuvināšanu, tostarp izvērtēšanas termiņus un veidu, saturu un valodu informācijas apmaiņai.

2.   Visas atsauces uz konkrētu Savienības tiesību aktu šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) attiecas arī uz grozījumiem, papildinājumiem un aizvietojošiem pasākumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pirms 2013. gada 29. novembra.

3.   Kolīziju gadījumā šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļas noteikumi prevalē pār šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

4.   Prasības par šīs nodaļas noteikumu pārkāpumiem netiek skatītas saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumiem.

V SADAĻA

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

1 NODAĻA

Dialogs par ekonomikas jautājumiem

277. Pants

1.   ES un Gruzija veicina ekonomikas reformas norisi, uzlabojot izpratni par to ekonomikas pamatprincipiem, ekonomikas politikas noteikšanu un īstenošanu tirgus ekonomikas režīmā.

2.   Gruzija cenšas izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un pakāpeniski tuvināt tās ekonomiskos un finanšu noteikumus ar attiecīgajiem ES noteikumiem, vienlaikus nodrošinot stabilu makroekonomikas politiku.

278. Pants

Šajā nolūkā Puses vienojas risināt regulāru dialogu par ekonomikas jautājumiem, kura mērķis ir:

a)	apmaiņa ar informāciju par makroekonomikas tendencēm un politiku, kā arī par strukturālajām reformām, tostarp stratēģijām ekonomikas attīstībai;

b)	apmaiņa ar pieredzi un paraugpraksi tādās jomās kā publiskās finanses, monetārā un valūtas kursa politikas sistēma, finanšu nozares politika un ekonomikas statistika;

c)	apmaiņa ar informāciju un pieredzi par reģionālo ekonomisko integrāciju, tostarp Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības darbību;

d)	divpusējās sadarbības ekonomikas, finanšu un statistikas jomās statusa pārskatīšana.

2 NODAĻA

Publisko finanšu pārvaldība un finanšu kontrole

279. Pants

Puses sadarbojas publisko finanšu iekšējās kontroles (PFIK) un ārējās revīzijas jomā ar šādiem mērķiem:

a)

turpināt attīstīt un īstenot PFIK sistēmu, kuras pamatā ir vadības pārskatatbildība, un ietvert funkcionāli neatkarīgas revīzijas funkciju visā publiskajā sektorā, saskaņojot ar vispārēji atzītajiem starptautiskajiem standartiem un metodoloģiju un ES paraugpraksi, pamatojoties uz PFIK politikas dokumentu, ko apstiprinājusi Gruzijas valdība;

b)	atspoguļot PFIK politikas dokumentā, vai un ar kādiem nosacījumiem finanšu inspekcijas sistēmu var īstenot, kādos gadījumos šādas funkcijas pamatā būs sūdzības un tā papildinās, nevis dublēs iekšējās revīzijas funkciju;

c)	nolūkā veicināt pārvaldības uzlabošanu, īstenot efektīvu sadarbību starp iesaistītajām personām, kuras noteiktas PFIK politikas dokumentā;

d)	atbalstīt PFIK centrālo saskaņošanas nodaļu un stiprināt tās kompetenci;

e)	turpināt atbalstīt Gruzijas Valsts kontroles biroju kā galveno Gruzijas revīzijas iestādi, stiprinot tās neatkarību, organizatoriskās un revīzijas jaudas, finanšu resursus un cilvēkresursus un to, kā galvenā revīzijas iestāde īsteno starptautiski atzītos ārējās revīzijas standartus (INTOSAI), un

f)	apmainīties ar informāciju, pieredzu un paraugpraksi, inter alia organizējot darbinieku apmaiņu un kopīgas mācības šajās jomās.

3 NODAĻA

Nodokļu politika

280. Pants

Puses sadarbojas, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu jomā ar nolūku turpināt uzlabot ekonomiskās attiecības, tirdzniecību, ieguldījumus un godīgu konkurenci.

281. Pants

Atsaucoties uz šā nolīguma 280. pantu, Puses atzīst un apņemas īstenot labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tas ir, pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas konkurences nodokļu jomā principus, kā to apņēmušās dalībvalstis ES līmenī. Šajā nolūkā, neierobežojot ES un dalībvalstu kompetenci, Puses uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, veicinās likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus iepriekš minēto principu efektīvai īstenošanai.

282. Pants

Puses turklāt uzlabo un stiprina sadarbību, kuras mērķis ir attīstīt Gruzijas nodokļu sistēmu un pārvaldību, tostarp iekasēšanas un kontroles spēju uzlabošanu, nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu un stiprinātu cīņu pret nodokļu krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Puses cenšas palielināt sadarbību un pieredzes apmaiņu nodokļu krāpšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz “karuseļveida” krāpšanu.

283. Pants

Puses uzlabo sadarbību un harmonizē pasākumu plānus krāpšanas un akcīzes preču kontrabandas prevencijai un apkarošanai. Šī sadarbība inter alia ietvers pakāpenisku, pēc iespējas lielāku akcīzes likmes tuvināšanu tabakas izstrādājumiem, ņemot vērā reģionālos ierobežojumus un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada Pamatkonvenciju par tabakas kontroli. Šajā nolūkā Puses centīsies stiprināt sadarbību reģionālā kontekstā.

284. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

285. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

4. NODAĻA

Statistika

286. Pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi – nodrošināt savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus statistikas datus. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīga, efektīva un profesionāli neatkarīga valsts statistikas sistēma sniegs informāciju, kas attiecas uz Pušu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un lēmumu pieņēmējiem Gruzijā un ES, uz tā pamata dodot tiem iespēju pieņemt apzinātus lēmumus. Valsts statistikas sistēmai būtu jāievēro ANO oficiālās statistikas pamatprincipi, ņemot vērā ES acquis par statistiku, tostarp arī Eiropas statistikas prakses kodeksu, lai saskaņotu valsts statistikas sistēmu ar Eiropas normām un standartiem.

287. Pants

Sadarbības mērķi ir šādi:

a)	vēl vairāk uzlabot valsts statistikas sistēmas kapacitāti, pievēršoties labam juridiskajam pamatam, adekvātai datu un metadatu izplatīšanas politikai un vienkāršai lietošanai, ņemot vērā dažādās lietotāju grupas, jo īpaši publisko un privāto sektoru, akadēmiskās aprindas un citus lietotājus;

b)	pakāpeniski saskaņot Gruzijas statistikas sistēmu ar Eiropas Statistikas sistēmu;

c)	uzlabot datu sniegšanu ES, ņemot vērā attiecīgo starptautisko un Eiropas metodoloģiju piemērošanu, tostarp klasifikāciju;

d)	uzlabot valsts statistikas jomā strādājošo profesionāļu un vadības kapacitāti, lai atvieglotu Eiropas statistikas standartu piemērošanu un veicinātu Gruzijas statistikas sistēmas attīstību;

e)	apmainīties ar Pušu pieredzi par statistikas zinātības attīstību un

f)	veicināt visaptverošu kvalitātes vadību visiem statistikas izveides un izplatīšanas procesiem.

288. Pants

Puses sadarbojas Eiropas Statistikas sistēmā, kur Savienības statistikas iestāde ir Eurostat. Sadarbība tiek vērsta uz šādām jomām:

a)	makroekonomikas statistika, tostarp nacionālie konti, ārējās tirdzniecības statistika, maksājumu bilances statistika, statistika par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;

b)	demogrāfiskā statistika, tostarp uzskaite un sociālā statistika;

c)	lauksaimniecības statistika, tostarp lauksaimniecības uzskaite un vides statistika;

d)	darījumdarbības statistika, tostarp komercreģistri un administratīvo resursu izmantojums statistikas vajadzībām;

e)	enerģētikas statistika, tostarp bilances;

f)	reģionālā statistika;

g)	horizontālās darbības, tostarp statistikas klasifikācijas, kvalitātes pārvaldība, apmācība, datu izplatīšana, modernu informācijas tehnoloģiju izmantošana, un

h)	citas saistītas jomas.

289. Pants

Puses inter alia apmainās ar informāciju un zināšanām un uzlabo sadarbību, ņemot vērā jau uzkrāto pieredzi statistikas sistēmas reformā, kas sākta dažādās palīdzības programmās. Centienus vērš uz to, lai panāktu turpmāku pakāpenisku saskaņošanu ar ES acquis par statistiku, pamatojoties uz Gruzijas statistikas sistēmas uzlabošanas valsts stratēģiju un ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas aktualitātes. Statistikas datu sagatavošanā uzsvars liekams uz izlases veida apsekojumu turpmāku attīstīšanu un administratīvo arhīvu izmantojumu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību samazināt atbilžu sniegšanas slogu. Dati ir domāti politikas virzienu izstrādei un uzraudzībai visās galvenajās sociālās un ekonomikas dzīves nozarēs.

290. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Cik vien iespējams, Eiropas Statistikas sistēmā veiktajām darbībām, tostarp apmācībai, vajadzētu būt atvērtām Gruzijas līdzdalībai.

291. Pants

Gruzijas tiesību aktu, kur tas ir lietderīgi un iespējams, pakāpeniska tuvināšana ES acquis statistikas jomā veic saskaņā ar Statistikas noteikumu krājumu, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam (XXIII pielikums).

VI SADAĻA

CITAS POLITIKAS JOMAS SADARBĪBAI

1 NODAĻA

Transports

292. Pants

Puses:

a)	paplašina un stiprina sadarbību transporta jomā, lai atbalstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu izveidi;

b)	atbalsta efektīvu, drošu transportu, kā arī transporta sistēmu savietojamību un sadarbspēju; un

c)	cenšas uzlabot galvenos transporta savienojumus starp to teritorijām.

293. Pants

Šī sadarbība inter alia aptver šādas jomas:

a)	ilgtspējīgas valsts transporta politikas izstrāde, kas aptver visus transporta veidus, jo īpaši nolūkā nodrošināt videi nekaitīgas, efektīvas, drošas transporta sistēmas un veicināt šo transporta nozares apsvērumu integrāciju citās politikas jomās;

b)

nozaru stratēģijas izstrāde valsts transporta politikas gaisotnē, ietverot juridiskās prasības tehniskā aprīkojuma un transporta flotes atjaunināšanai, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem standartiem, kā tie definēti šā nolīguma XXIV un XV-D pielikumā, ceļu, dzelzceļa, aviācijas, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta nozarēm un to sadarbspējas izstrāde, ietverot īstenošanas grafikus un posmus, administratīvos pienākumus, kā arī finansēšanas plānus;

c)	infrastruktūras politikas stiprināšana, lai labāk noteiktu un novērtētu infrastruktūras projektus attiecībā uz vairākiem transporta veidiem;

d)	finansēšanas politikas virzienu izstrāde, pievēršot uzmanību ekspluatācijai, kapacitātes ierobežojumiem un trūkstošā posma infrastruktūrai, kā arī aktivēt un veicināt privātā sektora dalību transporta projektos;

e)	pievienošanās attiecīgajām starptautiskajām transporta organizācijām un nolīgumiem, tostarp procedūras, kas nodrošina starptautisko transporta nolīgumu un konvenciju striktu īstenošanu un piemērošanu;

f)	zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa transporta tehnoloģiju, piemēram, inteliģentu transporta sistēmu, izstrādei un uzlabošanai, un

g)	inteliģentu transporta sistēmu un informācijas tehnoloģiju izmantošanas veicināšana visu nozīmīgo transporta veidu pārvaldībā un darbībā, kā arī sadarbspējas atbalsts un sadarbība kosmosa sistēmu izmantošanā un to komerciālā piemērošanā, kas uzlabo transportu.

294. Pants

1.   Sadarbības mērķis turklāt ir uzlabot pasažieru un preču pārvietošanos, palielināt raitu transporta plūsmu starp Gruziju, ES un trešām valstīm reģionā, novēršot administratīvos, tehniskos, pārrobežu un citus šķēršļus, uzlabojot transporta tīklus un atjauninot infrastruktūru jo īpaši galvenajos transporta tīklos, kas savieno Puses. Sadarbība ietver pasākumus robežu šķērsošanas atvieglošanai.

2.   Sadarbība ietver informācijas apmaiņu un kopīgas darbības:

a)	reģionālā līmenī, jo īpaši ņemot vērā un pārņemot panākumus, kas sasniegti dažādos reģionālos transporta sadarbības pasākumos, piemēram, Austrumu partnerības transporta komiteja, Eiropas – Kaukāza – Āzijas transporta koridors (TRACECA), Baku procesa un citas transporta iniciatīvas;

b)	starptautiskā līmenī, tostarp attiecībā uz starptautiskajām transporta organizācijām un starptautiskiem nolīgumiem un konvencijām, ko Puses ratificējušas, un

c)	dažādās ES transporta aģentūrās.

295. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

296. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXIV un XV-D pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem.

2 NODAĻA

Sadarbība enerģētikas jomā

297. Pants

Sadarbības pamatā vajadzētu būt partnerības, abpusēja intereses, pārredzamības un paredzamības principiem, un tās mērķis ir tirgus integrāciju un regulējuma konverģence enerģētikas nozarē, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt piekļuvi drošai, videi nekaitīgai un pieejamai enerģijai.

298. Pants

Šī sadarbība inter alia aptvertu šādas jomas:

a)	enerģētikas stratēģija un politika;

b)	konkurētspējīgu, pārredzamu un efektīvu enerģijas tirgu izveide, kas sniegtu trešajām personām nediskriminējošu pieeju tīkliem un patērētājiem, ievērojot ES standartus, tostarp, ja nepieciešams, attiecīgā tiesiskā regulējuma izstrāde;

c)	sadarbība enerģētikas jautājumos reģionālā līmenī un Gruzijas iespējama pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam, kurā Gruzijai pašlaik ir novērotāja statuss;

d)	pievilcīga un stabila klimata ieguldījumiem attīstīšana, pievēršoties institucionāliem, juridiskiem, fiskāliem un citiem nosacījumiem;

e)	kopīgu interešu enerģētikas infrastruktūra, lai dažādotu enerģijas avotus, piegādātājus un transporta ceļus ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīga veidā;

f)	energoapgādes drošības palielināšana, palielinot tirgus integrāciju un īstenojot pakāpenisku regulējuma tuvināšanu ES acquis pamatelementiem,

g)

enerģijas tirdzniecības, tranzīta un transporta, cenu veidošanas politikas, tostarp vispārējas, uz izmaksām balstītas sistēmas energoresursu pārsūtīšanai, ilgtermiņa stabilitātes un drošības veicināšana un stiprināšana, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un bez diskriminācijas saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, tostarp Enerģētikas hartas nolīgumu;

h)	energoefektivitātes un energotaupības veicināšana ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīga veidā;

i)	attīstība un atbalsts atjaunojamās enerģijas jomā, galveno uzmanību vēršot uz hidroelektroenerģijas resursiem un divpusējās un reģionālās integrācijas šajā jomā veicināšanu;

j)	zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa, lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas, transportēšanas, piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām tehnoloģijām, un

k)

sadarbība kodoldrošuma, kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) principiem un standartiem un attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem un konvencijām, kas noslēgtas SAEA, kā arī attiecīgā gadījumā – Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma ievērošana.

299. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

300. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

3 NODAĻA

Vide

301. Pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību vides jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa – nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un vidi saudzējošu ekonomiku – sasniegšanā. Tiek sagaidīts, ka Gruzijas un ES iedzīvotāji un uzņēmumi gūs labumu no minētās uzlabotās vides aizsardzības, tostarp uzlabosies sabiedrības veselība, saglabāsies dabas resursi, palielināsies ekonomikas un vides efektivitāte, kā arī palielināsies modernu, tīrāku tehnoloģiju izmantošana, veicinot ilgtspējīgas ražošanas paņēmienus. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējos nolīgumus šajā jomā.

302. Pants

1.   Sadarbības mērķis ir vides saglabāšana, aizsardzība, uzlabošana un tās kvalitātes atjaunošana, cilvēku veselības aizsardzība, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un pasākumu veicināšana starptautiskā līmenī reģionālo un globālo vides problēmu risināšanai, tostarp šādās jomās:

a)

vides pārvaldības un horizontālie jautājumi, tostarp stratēģiskā plānošana, ietekmes uz vidi novērtējums un stratēģiskais vides novērtējums, izglītība un apmācība, pārraudzības un vides informācijas sistēmas, pārbaude un noteikumu izpilde, atbildība vides jomā, noziegumu pret vidi apkarošana, pārrobežu sadarbība, vides informācijas pieejamība sabiedrībai, lēmumu pieņemšanas procesi un efektīvas administratīvās un juridiskās pārskatīšanas procedūras;

b)	gaisa kvalitāte;

c)	ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība, tostarp plūdu riska pārvaldība, ūdens trūkums un sausums, kā arī jūras vide;

d)	atkritumu apsaimniekošana;

e)	dabas aizsardzība, tostarp mežsaimniecība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;

f)	rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi, un

g)	ķīmisko vielu pārvaldība.

2.   Sadarbības mērķis ir arī vides jautājumu integrācija politikas jomās, kas nav vides politika.

303. Pants

Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām; sadarbojas divpusējā, reģionālā, tostarp izmantojot esošās sadarbības struktūras Dienvidkaukāzā, un starptautiskā līmenī, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējiem vides nolīgumiem, kurus Puses ratificējušas, un atbilstoši sadarbojas attiecīgajās aģentūrās.

304. Pants

1.   Sadarbība inter alia aptver šādus uzdevumus:

a)	izstrādāt Valsts vides rīcības plānu (NEAP), kas aptver Gruzijas vispārējās valsts un nozaru stratēģiju virzienus vides jomā, kā arī institucionālos un administratīvos jautājumus;

b)	veicināt vides jautājumu integrāciju citās politikas jomās;

c)	identificēt nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus.

2.   NEAP tiks pieņemts un periodiski atjaunināts saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem.

305. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

306. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXVI pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

4 NODAĻA

Rīcība klimata jomā

307. Pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, un ņemot vērā pastāvošo savstarpējo atkarību divpusējo un daudzpusējo saistību dēļ šajā jomā.

308. Pants

Sadarbības mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī starptautiskā līmenī veicināt pasākumus arī šādās jomās:

a)	klimata pārmaiņu mazināšana;

b)	pielāgošanās klimata pārmaiņām;

c)	siltumnīcefekta gāzu tirdzniecība;

d)	drošu un ilgtspējīgu zema oglekļa emisiju līmeņa un pielāgošanas tehnoloģiju pētniecība, attīstība, ieviešana un izplatīšana, un

e)	klimata jautājumu ietveršana nozaru politikā.

309. Pants

Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām; īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par tīrākām tehnoloģijām; īsteno kopīgas darbības reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides nolīgumiem, un attiecīgos gadījumos arī kopīgas darbības attiecīgajās aģentūrās. Puses īpašu uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem un reģionālajai sadarbībai.

310. Pants

Pamatojoties uz kopīgām interesēm, sadarbība inter alia attiecas uz to, lai izstrādātu un īstenotu:

a)	valsts pielāgoto rīcības plānu (NAPA);

b)	zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiskās attīstības stratēģiju (LEDS), tostarp valstij piemērotus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus;

c)	pasākumus, ar ko veicina tehnoloģiju nodošanu, pamatojoties uz izvērtējumu par nepieciešamajām tehnoloģijām;

d)	pasākumus saistībā ar ozonu noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefektu izraisošām gāzēm.

311. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

312. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXVII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

5 NODAĻA

Rūpniecības un uzņēmumu politika un izejvielu izguve

313. Pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību rūpniecības un uzņēmumu politikas jomā, tādējādi uzlabojot darījumdarbības vidi visiem ekonomikas dalībniekiem, taču jo īpaši uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā tie definēti attiecīgi ES un Gruzijas tiesību aktos. Pastiprinātai sadarbībai būtu jāuzlabo administratīvais un tiesiskais regulējums gan Gruzijas, gan ES uzņēmēmumiem, kas darbojas ES un Gruzijā, tā būtu jābalsta uz ES MVU un rūpniecības politiku, ņemot vērā starptautiski atzītus principus un praksi šajā jomā.

314. Pants

Šajā nolūkā Puses sadarbojas, lai:

a)	īstenotu politiku MVU attīstībai, pamatojoties uz Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta principiem, un novērotu īstenošanas procesu ar regulāra dialoga palīdzību. Šī sadarbība ietvers arī pievēršanos mikrouzņēmumiem un amatniecības uzņēmumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi gan ES, gan Gruzijas ekonomikai;

b)	izveidotu labākus pamatnosacījumus, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, tādējādi uzlabojot konkurētspēju. Šī sadarbība ietvers strukturālo jautājumu pārvaldību (pārstrukturēšanu), piemēram, vides un enerģētikas jomā;

c)	vienkāršotu un racionalizētu regulējumu un regulējuma praksi, īpaši pievēršoties paraugprakses apmaiņai par regulējuma tehniku, ietverot ES principus;

d)	rosinātu jauninājumu politikas izstrādi, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi par pētniecības un izstrādes komercializāciju (ietverot atbalsta instrumentus jaunizveidotiem uzņēmumiem tehnoloģiju jomā, klasteru attīstību un piekļuvi finansējumam);

e)	rosinātu ciešākus kontaktus starp ES un Gruzijas uzņēmumiem un starp šiem uzņēmumiem un Gruzijas un ES iestādēm;

f)	rosinātu eksportu veicinošu darbības starp ES un Gruziju;

g)	atvieglotu ES un Gruzijas rūpniecības modernizāciju un pārstrukturēšanu atbilstošās nozarēs;

h)

attīstītu un stiprinātu sadarbību izejvielu izguves nozarēs un izejvielu ražošanā ar mērķi veicināt savstarpējo sapratni, uzlabot darījumdarbības vidi, īstenot informācijas apmaiņu un sadarbību ar energoresursiem nesaistītu izejvielu, jo īpaši metāla rūdu un rūpniecisko minerālu izguvē. Informācijas apmaiņa par šādām jomām: attīstības tendences izejvielu izguves rūpniecības un izejvielu nozarē, izejvielu tirdzniecībā, paraugprakse saistībā ar ilgtspējīgu attīstību izejvielu izguves rūpniecības nozarēs, kā arī apmācība, prasmes un veselība un drošība.

315. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Dialogā iesaistīs arī ES un Gruzijas uzņēmumu pārstāvjus.

6 NODAĻA

Sabiedrību tiesības, grāmatvedība un revīzija un korporatīvā pārvaldība

316. Pants

Atzīstot, ka sabiedrību tiesību un korporatīvās pārvaldības, kā arī grāmatvedības un revīzijas jomā ir nepieciešams efektīvs noteikumu un prakses kopums, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecību, Puses vienojas sadarboties, lai:

a)	aizsargātu kapitāldaļu īpašniekus, kreditorus un citas ieinteresētās personas saskaņā ar ES noteikumiem šajā jomā;

b)	īstenotu attiecīgos starptautiskos standartus valsts līmenī un veiktu pakāpenisku tuvināšanu ES noteikumiem grāmatvedības un revīzijas jomā, un

c)	turpinātu izstrādāt korporatīvās pārvaldības politiku saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī veiktu pakāpenisku tuvināšanu ES noteikumiem un ieteikumiem šajā jomā.

317. Pants

Pušu mērķis būs apmainīties ar informāciju un zināšanām par abām pastāvošajām sistēmām un attiecīgiem jauninājumiem šajās jomās. Turklāt Puses centīsies nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu komercreģistriem un Gruzijas valsts uzņēmumu reģistru.

318. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

319. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXVIII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

7 NODAĻA

Finanšu pakalpojumi

320. Pants

Atzīstot to, cik nozīmīgs ir efektīvs noteikumu un prakses kopums finanšu pakalpojumu jomā, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecisku apmaiņu starp Pusēm, Puses vienojas sadarboties finanšu pakalpojumu jomā šādu mērķu sasniegšanai:

a)	atbalstīt finanšu pakalpojumu regulējuma pielāgošanās procesu atvērtas tirgus ekonomikas vajadzībām;

b)	nodrošināt ieguldītāju un citu finanšu pakalpojumu patērētāju efektīvu un atbilstīgu aizsardzību;

c)	nodrošināt Gruzijas finanšu sistēmas stabilitāti un neaizskaramību kopumā;

d)	veicināt sadarbību starp dažādiem finanšu sistēmas dalībniekiem, tostarp regulatoriem un uzraudzības iestādēm, un

e)	nodrošināt neatkarīgu un efektīvu uzraudzību.

321. Pants

1.   Puses veicina sadarbību starp attiecīgajām regulatīvajām un uzraudzības iestādēm, tostarp informācijas apmaiņu, zināšanu apmaiņu par finanšu tirgiem un citus šādus pasākumus.

2.   Īpašu uzmanību pievērš šādu iestāžu administratīvo spēju attīstīšanai, tostarp izmantojot personāla apmaiņas un kopīgas mācības.

322. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

323. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XV–A pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

8 NODAĻA

Sadarbība informācijas sabiedrības jomā

324. Pants

Puses veicina sadarbību informācijas sabiedrības attīstībai iedzīvotāju un uzņēmumu labā, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašu pieejamību un labākas kvalitātes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Šīs sadarbības mērķim vajadzētu būt atvieglot piekļuvi elektronisko sakaru tirgiem, sekmēt konkurenci un ieguldījumus šajā nozarē.

325. Pants

Sadarbība inter alia attiecas uz šādām jomām:

a)	apmaiņa ar informāciju un paraugpraksi valsts informācijas sabiedrības iniciatīvu īstenošanā, tostarp, inter alia, tādu iniciatīvu, kuru mērķis ir veicināt platjoslas piekļuvi, uzlabot tīklu drošumu un attīstīt publiskos tiešsaistes pakalpojumus, un

b)

apmaiņa ar informāciju, paraugpraksi un pieredzi, lai veicinātu visaptveroša regulējuma elektronisko sakaru jomā izstrādi, un jo īpaši stiprināt valsts neatkarīga regulatora administratīvās spējas, sekmēt frekvenču spektra resursu labāku izmantošanu un veicināt tīklu sadarbspēju Gruzijā un starp Gruziju un ES.

326. Pants

Puses veicina sadarbību elektronisko sakaru jomā starp ES regulatoriem un Gruzijas valsts regulējošajām iestādēm.

327. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XV–B pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

9 NODAĻA

Tūrisms

328. Pants

Puses sadarbojas tūrisma jomā ar mērķi stiprināt konkurētspējīgas un ilgtspējīgas tūrisma nozares attīstību, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi un iespējas, nodarbinātību un starptautisko apmaiņu.

329. Pants

Sadarbība divpusējā un Eiropas līmenī balstās uz šādiem principiem:

a)	vietējo kopienu integritātes un interešu ievērošana, jo īpaši lauku reģionos, paturot prātā vietējās attīstības vajadzības un prioritātes;

b)	kultūras mantojuma īpašā nozīme; un

c)	tūrisma un vides aizsardzības pozitīva mijiedarbība.

330. Pants

Sadarbība jo īpaši attiecas uz šādām jomām:

a)	apmaiņa ar informāciju, paraugpraksi, pieredzi un zinātību;

b)	stratēģiskas partnerības uzturēšana, ņemot vērā publiskās, privātās un sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tūrisma attīstību;

c)	tūrisma plūsmu, produktu un tirgu, infrastruktūras, cilvēkresursu un institucionālo struktūru veicināšana un attīstība;

d)	efektīvas politikas izstrāde un īstenošana;

e)	mācības un spēju palielināšana tūrisma jomā pakalpojumu standartu uzlabošanai, un

f)	inter alia – sabiedriskā tūrisma attīstīšana un veicināšana.

331. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

10 NODAĻA

Lauksaimniecība un lauku attīstība

332. Pants

Puses sadarbojas, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību, jo īpaši politikas un tiesību aktu pakāpeniskas konverģences ceļā.

333. Pants

Pušu sadarbība lauksaimniecības un lauku attīstības jomā inter alia aptver šādas jomas:

a)	savstarpējas izpratnes uzlabošana par lauksaimniecības un lauku attīstības politiku;

b)	administratīvo spēju uzlabošana centrālā un vietējā līmenī, lai plānotu, novērtētu un īstenotu un ieviestu politiku saskaņā ar ES tiesību aktiem un paraugpraksi;

c)	lauksaimniecības ražošanas modernizācijas un ilgtspējas veicināšana;

d)	zināšanu un paraugprakses apmaiņa par lauku attīstības politiku, lai uzlabotu lauku kopienu labklājību;

e)	lauksaimniecības nozares konkurētspējas un efektivitātes un pārredzamības uzlabošana visām iesaistītajām personām tirgos;

f)	kvalitātes politikas un tās kontroles mehānismu, tostarp ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un bioloģiskās lauksaimniecības veicināšana;

g)	vīna ražošana un lauku tūrisms;

h)	zināšanu izplatīšana un popularizēšanas pakalpojumu lauksaimniecības produktu ražotājiem veicināšana; un

i)	centieni saskaņot jautājumus starptautiskajās organizācijās, kurus dalībnieces ir abas Puses.

334. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

11 NODAĻA

Zivsaimniecības un jūrlietu pārvaldība

1. Iedaļa

Zivsaimniecības politika

335. Pants

1.   Puses sadarbojas savstarpēji izdevīgās kopīgu interešu jomās zivsaimniecības nozarē, ietverot dzīvo ūdens resursu saglabāšanu un pārvaldību, inspicēšanu un kontroli, datu vākšanu un cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNZ), kā tas definēts Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2011. gada Starptautiskajā rīcības plānā (IPOA) nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai.

2.   Minētajā sadarbībā tiks ievērotas Pušu starptautiskās saistības attiecībā uz dzīvo ūdens resursu pārvaldību un saglabāšanu.

336. Pants

Puses veic kopīgus pasākumus, apmainās ar informāciju un atbalsta viena otru, lai veicinātu:

a)	labu pārvaldību un paraugprakses īstenošanu zvejniecības pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieejas principu;

b)	atbildīgu zveju un zvejniecības pārvaldību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem, lai saglabātu zivju krājumus un ekosistēmas veselīgā stāvoklī, un

c)	reģionālo sadarbību, tostarp attiecīgi reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās.

337. Pants

Atsaucoties uz šā nolīguma 336. pantu un ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus, Puses pastiprināti sadarbosies un koordinēs savu darbību dzīvo ūdens resursu pārvaldībai un saglabāšanai Melnajā jūrā. Abas Puses veicina reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā un attiecības ar attiecīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām.

338. Pants

Puses atbalstīs tādas iniciatīvas kā savstarpēja pieredzes apmaiņa un atbalsta sniegšana nolūkā nodrošināt politikas īstenošanu, kas nodrošina ilgtspējīgu zivsaimniecību, pamatojoties ES acquis un šīs jomas prioritātēm, kuras ir Pušu interesēs, tostarp:

a)	dzīvo ūdens resursu, zvejas intensitātes un tehnisko pasākumu pārvaldību;

b)	zvejas darbību inspekciju un kontroli, izmantojot nepieciešamo uzraudzības aprīkojumu, tostarp elektroniskas uzraudzības ierīces un līdzekļus izsekojamības nodrošināšanai, kā arī nodrošinot izpildāmus tiesību aktus un kontroles mehānismus;

c)	saskaņotu savietojamu datu par nozveju, izkraušanu, floti, un bioloģisko un ekonomisko datu vākšanu;

d)	zvejas kapacitātes pārvaldību, tostarp darbspējīgu zvejas flotes reģistru;

e)	tirgus efektivitāti, jo īpaši atbalstot ražotāju organizācijas, sniedzot informāciju patērētājiem un ieviešot tirgvedības standartus un izsekojamību, un

f)	zivsaimniecības nozares struktūrpolitikas attīstību, kas nodrošina ilgtspēju no ekonomikas, vides un sociālo aspektu viedokļa.

2. Iedaļa

Jūrlietu politika

339. Pants

Ņemot vērā to sadarbību zivsaimniecības, jūras transporta, vides un citās politikas jomās un saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem par jūras tiesībām, kas balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Puses arī izvērš sadarbību integrētas jūrlietu politikas jomā, jo īpaši

a)	veicinot integrētu pieeju jūrlietām, labu pārvaldību un paraugprakses apmaiņu jūras telpas izmantošanā;

b)	saskaņā ar ekosistēmas pieeju veicinot jūras teritoriālo plānošanu, kas ir līdzeklis labākai lēmumu pieņemšanai šķīrējmehānismā savstarpēji konkurējošām cilvēku darbībām;

c)	saskaņā ar ekosistēmas pieeju sekmējot kompleksu piekrastes teritorijas pārvaldību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu piekrastes teritoriju attīstību un palielinātu piekrastes reģionu spēju pretoties piekrastes riskiem, tostarp klimata pārmaiņu ietekmei;

d)	veicinot jauninājumus un resursu lietderīgu izmantošanu jūras rūpniecības nozarēs, kas uzlabotu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, tostarp apmainoties ar paraugpraksi;

e)	veicinot stratēģisku alianšu izveidi starp jūras rūpniecības nozarēm, pakalpojumu sniedzējiem un zinātniskās pētniecības iestādēm, kas specializējas jūras un jūrlietu pētniecībā;

f)	cenšoties veicināt pārrobežu un starpnozaru jūrlietu uzraudzību, lai risinātu augošo risku saistībā ar intensīvo jūras satiksmi, kuģu radītu piesārņotājvielu noplūdēm, nelaimes gadījumiem jūrā un nelegālām darbībām jūrā, un

g)	izveidojot regulāru dialogu un veicinot dažādu tīklu izveidi starp ieinteresētajam personām jūrlietu jomā.

340. Pants

Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

a)	informācijas, praugprakses, pieredzes apmaiņa un jūrlietu zinātības nodošana, tostarp par inovatīvajām tehnoloģijām jūrlietu nozarēs un par jautājumiem jūras vides jomā;

b)	informācijas un praugprakses apmaiņa par projektu finansēšanas iespējām, tostarp par publiskajām un privātajām partnerībām;

c)	sadarbības uzlabošana Pušu starpā attiecīgos starptautiskos jūrlietu forumos.

341. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem starp Pusēm notiks regulārs dialogs.

12 NODAĻA

Sadarbība pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu jomā

342. Pants

Puses veicina sadarbību visās civilās zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu (PTA) jomā, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ievērojot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību atbilstošā un efektīvā līmenī.

343. Pants

Sadarbība PTA jomā attiecas uz:

a)	politikas dialogu un zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas apmaiņu;

b)	atbilstošas piekļuves Pušu attiecīgajām programmām veicināšanu;

c)	pētniecības spēju palielināšanu un Gruzijas pētniecības iestāžu dalību ES pētniecības pamatprogrammā;

d)	kopīgu pētniecības projektu veicināšanu visās PTA jomās;

e)	mācību pasākumiem un mobilitātes programmām zinātniekiem, pētniekiem un pārējam pētniecības personālam, kas iesaistīts Pušu PTA darbībās;

f)	saistībā ar piemērojamajiem tiesību aktiem to pētnieku brīvas pārvietošanās, kuri piedalās pasākumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un to preču pārrobežu kustības, kuras paredzēts izmantot šādos pasākumos, veicināšanu, un

g)	citiem PTA sadarbības veidiem, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos.

344. Pants

Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, būtu jāmeklē sinerģija ar citiem pasākumiem, kas veikti finansiālās sadarbības starp ES un Gruziju ietvaros, kā noteikts šā nolīguma VII sadaļā (Finansiālā palīdzība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli).

13 NODAĻA

Politika patērētāju jomā

345. Pants

Puses sadarbojas, lai nodrošinātu augstu patērētāju tiesībuaizsardzības līmeni un panāktu savu patērētāju tiesību aizsardzības sistēmu savietojamību.

346. Pants

Lai sasniegtu šos mērķus, sadarbībā attiecīgi var attiekties uz:

a)	centieniem tuvināt tiesību aktus patērētāju jomā, novēršot šķēršļus tirdzniecībai;

b)

informācijas apmaiņas sekmēšanu par patērētāju tiesību aizsardzības sistēmām, tostarp tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā un to izpildi, patēriņa preču nekaitīgumu, informācijas apmaiņas sistēmām, patērētāju izglītošanu un informētību un atbalstu, kā arī patērētāju tiesisko aizsardzību;

c)	mācību pasākumiem pārvaldes ierēdņiem un patērētāju interešu pārstāvjiem, un

d)	neatkarīgu patērētāju apvienību darbības un patērētāju interešu pārstāvju kontaktu veicināšanu.

347. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXIX pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

14 NODAĻA

Nodarbinātība, sociālā politika un vienlīdzīgas iespējas

348. Pants

Puses vienojas stiprināt dialogu un sadarbību, lai veicinātu Pienācīga darba nodrošināšanas programmu, nodarbinātības politiku, drošību un veselības aizsardzību darbā, sociālo dialogu, sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, kā arī korporatīvo sociālo atbildību, un tādējādi sekmēt vairāk un labāku darbavietu radīšanu, nabadzības samazināšanu, sociālās kohēzijas veicināšanu, ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

349. Pants

Sadarbība, pamatojoties uz informācijas un praugprakses apmaiņu, var aptvert izraudzītu jautājumu klāstu šādās jomās:

a)	nabadzības samazināšana un sociālās kohēzijas veicināšana;

b)	nodarbinātības politika, kuras mērķis ir panākt vairāk un labākas darba vietas ar pienācīgiem darba apstākļiem, tostarp samazināt ēnu ekonomiku un neoficiālo nodarbinātību;

c)	attiecīgu aktīvu darba tirgus pasākumu un efektīvu nodarbinātības dienestu veicināšana, lai modernizētu darba tirgus un pielāgotos Pušu darba tirgus vajadzībām;

d)	iekļaujošāka darba tirgu un sociālās drošības sistēmu veicināšana, kas integrē nelabvēlīgā situācijā esošas personas, tostarp personas ar īpašām vajadzībām un personas no minoritāšu grupām;

e)

vienlīdzīgas iespējas un diskriminācijas novēršana, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, kā arī lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;

f)	sociālā politika ar mērķi uzlabot sociālās aizsardzības līmeni un sociālās aizsardzības sistēmas no to kvalitātes, pieejamības un finansiālās ilgtspējas viedokļa;

g)	sociālo partneru līdzdalības veicināšana un sociālā dialoga sekmēšana, tostarp izmantojot visu attiecīgo ieinteresēto personu spēju stiprināšanu;

h)	veselības aizsardzības un drošības darbā veicināšana; un

i)	informētība un dialogs par korporatīvo sociālo atbildību.

350. Pants

Puses veicina visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju un jo īpaši sociālo partneru, iesaistīšanu politikas izstrādē un reformās un Pušu sadarbībā, kā paredzēts šā nolīguma VIII sadaļas (Institucionālie, vispārīgie un nobeiguma noteikumi) attiecīgajās daļās.

351. Pants

Puses cenšas veicināt sadarbību nodarbinātības un sociālās politikas jomās visos attiecīgos reģionālos, daudzpusējos un starptautiskos forumos un organizācijās.

352. Pants

Puses veicina korporatīvo sociālo atbildību un pārskatatbildību un sekmē atbildīgu darījumdarbības praksi, piemēram, kas tiek atbalstīta vairākās starptautiskās korporatīvās sociālās atbildības pamatnostādnēs un jo īpaši ESAO pamatnostādnēs daudznacionālajiem uzņēmumiem.

353. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

354. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXX pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

15 NODAĻA

Sabiedrības veselība

355. Pants

Puses vienojas attīstīt sadarbību sabiedrības veselības aizsardzības jomā, lai celtu sabiedrības veselības drošuma un cilvēku veselības aizsardzības līmeni, kas ir būtisks elements ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei.

356. Pants

Sadarbība attiecas jo īpaši uz šādām jomām:

a)	Gruzijas valsts veselības aprūpes sistēmas stiprināšana, jo īpaši turpinot veselības nozares reformu, nodrošinot kvalitatīvu veselības aprūpi, cilvēkresursu attīstību veselības nozarē, uzlabojot veselības nozares pārvaldību un veselības aprūpes finansējumu;

b)	epidemioloģiskā uzraudzība un infekcijas slimību kontrole, piemēram, HIV / AIDS, hepatīts, tuberkuloze, mikrobu rezistence, kā arī labāka gatavība sabiedrības veselības apdraudējumiem un ārkārtas situācijām;

c)	neinfekciozu slimību profilakse un kontrole, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, veicinot veselīgu dzīves veidu un fiziskās aktivitātes, pievēršoties galvenajiem veselību noteicošajiem faktoriem, piemēram, uzturam, atkarībai no alkohola, narkotikām un tabakas;

d)	cilvēku izcelsmes vielu kvalitāte un drošība;

e)	informācija un zināšanas par veselību; un

f)	starptautisko veselības nolīgumu, kuru puses ir Puses, piemēram, Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un Pamatkonvencijas par tabakas kontroli, efektīva īstenošana.

357. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXXI pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

16 NODAĻA

Izglītība, mācības un jaunatne

358. Pants

Puses sadarbojas izglītības un mācību jomā, lai palielinātu sadarbību un dialogu, tostarp dialogu par politikas jautājumiem, cenšoties panākt tiesību aktu tuvināšanu attiecīgajai ES politikai un praksei. Puses sadarbojas, lai veicinātu mūžizglītību, sekmētu sadarbību un pārredzamību visos izglītības un mācību līmeņos, īpašu uzmanību veltot augstākajai izglītībai.

359. Pants

Šī sadarbība izglītības un mācību jomā inter alia ir vērsta uz šādām jomām:

a)	mūžizglītības veicināšana, kas ir svarīga izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī ļauj iedzīvotājiem pilnībā iesaistīties sabiedrības dzīvē;

b)	izglītības un mācību sistēmu modernizācija, uzlabojot kvalitāti, nozīmīgumu un pieejamību visos izglītības posmos, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un beidzot ar tericiāro izglītību;

c)	augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana tādā veidā, kas saskan ar ES augstākās izglītības modernizācijas programmu un Boloņas procesu;

d)	starptautiskās akadēmiskās sadarbības pastiprināšana, dalība ES sadarbības programmās, studentu un skolotāju mobilitātes palielināšana;

e)	svešvalodu apguves veicināšana;

f)	progresa kvalifikāciju un prasmju atzīšanā veicināšana un pārredzamības nodrošināšana šajā jomā;

g)	sadarbības profesionālās izglītības un apmācības jomā veicināšana, ņemot vērā attiecīgo ES paraugpraksi, un

h)	izpratnes un zināšanu par Eiropas integrācijas procesu, akadēmiskā dialoga par ES Austrumu partnerības attiecību veidošanu un dalības attiecīgajās ES programmās palielināšana.

360. Pants

Puses vienojas sadarboties jaunatnes jomā, lai:

a)	pastiprinātu sadarbību un apmaiņu jauniešu politikas un neformālās izglītības jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem jomā;

b)	atbalstītu jauniešus un jaunatnes darbinieku mobilitāti kā līdzekli, lai veicinātu starpkultūru dialogu un iegūt zināšanas, prasmes un kompetences ārpus formālās izglītības sistēmas, tostarp strādājot brīvprātīgo darbu;

c)	veicinātu jaunatnes organizāciju sadarbību.

361. Pants

Gruzija izstrādās un īstenos politiku, kas atbilst ES politikai un praksei šajā jomā, atsaucoties uz šā nolīguma XXXII pielikumā minētajiem dokumentiem un saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem

17 NODAĻA

Sadarbība kultūras jomā

362. Pants

Puses veicinās sadarbību kultūras jomā, pienācīgi ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertos principus. Puses centīsies veidot regulāru politikas dialogu savstarpējo interešu jomās, tostarp par kultūras nozaru attīstību ES un Gruzijā. Sadarbība starp Pusēm veicinās starpkultūru dialogu, tostarp iesaistoties ES un Gruzijas kultūras nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

363. Pants

Puses savu sadarbību vērš uz vairākām jomām:

a)	sadarbība un apmaiņa kultūras jomā;

b)	mākslas un mākslinieku mobilitāte un kultūras nozares jaudu stiprināšana;

c)	starpkultūru dialogs;

d)	dialogs par kultūras politiku; un

e)	sadarbība starptautiskos forumos, piemēram, UNESCO un Eiropas Padomē, lai inter alia veicinātu kultūras daudzveidību un saglabātu vēsturisko un kultūras mantojumu un celtu tā vērtību.

18 NODAĻA

Sadarbība audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā

364. Pants

Puses veicinās sadarbību audiovizuālajā jomā. Sadarbība stiprina audiovizuālās rūpniecības nozares ES un Gruzijā, jo īpaši izmantojot speciālistu apmācību, informācijas apmaiņu un veicinot kopdarbu kino un televīzijas jomā.

365. Pants

1.   Puses izveido regulāru dialogu par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku un sadarbojas, lai pastiprinātu plašsaziņas līdzekļu neatkarību un profesionalitāti, kā arī saites ar ES plašsaziņas līdzekļiem saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas standartiem, tostarp Eiropas Padomes standartiem un UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertos principus.

2.   Sadarbība varētu inter alia ietvert jautājumu par žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu mācībām.

366. Pants

Puses savu sadarbību vērš uz vairākām jomām:

a)	dialogs par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku;

b)	dialogs starptautiskos forumos (piemēram, UNESCO un PTO) un

c)	sadarbība audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā, tostarp sadarbība kino jomā.

367. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXXIII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

19 NODAĻA

Sadarbība sporta un fizisko aktivitāšu jomā

368. Pants

Puses veicina sadarbību sporta un fizisko aktivitāšu jomā, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un sporta sociālās un izglītojošās vērtības, mobilitāti sportā, un lai cīnītos ar globāliem draudiem sportam, piemēram, dopinga lietošanu, rasismu un vardarbību.

20 NODAĻA

Pilsoniskās sabiedrības sadarbība

369. Pants

Puses veicina dialogu par pilsoniskās sabiedrības sadarbību ar šādiem mērķiem:

a)	stiprināt kontaktus un informācijas un pieredzes apmaiņu visās pilsoniskās sabiedrības nozarēs ES dalībvalstīs un Gruzijā;

b)	nodrošināt ES un jo īpaši dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par Gruziju, tostarp par tās vēsturi un kultūru, tādējādi panākot labāku izpratni par iespējām un problēmām turpmākajos attiecību posmos;

c)	un otrādi – nodrošināt Gruzijā un jo īpaši tās pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par ES, tostarp (bet ne tikai) par vērtībām tās izveides pamatā, tās politiku un darbību.

370. Pants

Puses veicina dialogu un sadarbību starp abu Pušu pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām kā neatņemamu ES un Gruzijas attiecību sastāvdaļu: Šāda dialoga un sadarbības mērķi ir:

a)	nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos ES un Gruzijas attiecībās, jo īpaši šā nolīguma noteikumu izpildē;

b)	veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību publiskā sektora lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši uzturot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu starp publiskajām iestādēm un pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

c)	dažādos veidos veicināt labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizāciju izveidei un attīstībai, tostarp sniedzot aizstāvības atbalstu, izmantojot neformālu un formālu tīklošanu, savstarpējus apmeklējumus un darbseminārus, kas veido pilsoniskās sabiedrības tiesisko pamatu, un

d)	dot iespēju abu Pušu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem iepazīties ar apspriešanās un dialoga procesiem pilsoniskā sabiedrībā, tostarp starp sociālajiem partneriem un publiskā sektora iestādēm ar mērķi jo īpaši stiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu publiskās politikas veidošanas procesā.

371. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem Pušu starpā notiks regulārs dialogs.

21 NODAĻA

Reģionālā attīstība, pārrobežu un reģionu sadarbība

372. Pants

1.   Puses veicina savstarpēju sapratni un divpusēju sadarbību reģionālās attīstības politikas jomā, tostarp par reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas metodēm, vairāklīmeņu pārvaldību un partnerību, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgo reģionu attīstībai un teritoriālajai sadarbībai ar mērķi izveidot saziņas kanālus un veicinot informācijas un pieredzes apmaiņu starp valsts un vietējām iestādēm, sociāli ekonomiskās sfēras dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību.

2.   Puses jo īpaši sadarbosies ar mērķi saskaņot Gruzijas praksi ar šādiem principiem:

a)	veicināt daudzpakāpju pārvaldību, jo tai ir ietekme gan centrālā līmenī, gan pilsētu kopienās, īpašu uzmanību pievēršot veidiem, kā palielināt vietējā līmeņa ieinteresēto personu iesaistīšanu;

b)	konsolidēt partnerību starp visām reģionālajā attīstībā iesaistītajām pusēm, un

c)	nodrošināt līdzfinansējumu, izmantojot reģionālās attīstības programmu un projektu īstenošanā iesaistīto dalībnieku finansiālo ieguldījumu.

373. Pants

1.   Puses atbalsta un stiprina vietējā līmeņa iestāžu iesaistīšanos sadarbībā reģionālās politikas jomā, tostarp pārrobežu sadarbībā un attiecīgajās pārvaldības struktūrās, veicina sadarbību, izveidojot tiesisko regulējumu, kas abpusēji piešķir attiecīgās tiesības; atbalsta un attīsta spēju veidošanas pasākumus un veicina pārrobežu un reģionālo ekonomikas un biznesa tīklu nostiprināšanu.

2.   Puses sadarbosies, lai nostiprinātu Gruzijas iestāžu institucionālās un operatīvās spējas reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā, inter alia:

a)	uzlabojot starpiestāžu sadarbības koordinēšanu, jo īpaši centrālo un vietējo publisko iestāžu vertikālās un horizontālās mijiedarbības mehānismu reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas procesā;

b)	attīstot vietējo publisko iestāžu spējasveicināt savstarpēju pārrobežu sadarbību saskaņā ar ES principiem un praksi;

c)	apmainoties ar zināšanām, informāciju un paraugpraksi reģionālās attīstības politikas jomā, lai veicinātu vietējo pašvaldību ekonomisko labklājību un reģionu vienmērīgu attīstību.

374. Pants

1.   Puses stiprina un veicina pārrobežu sadarbību citās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, piemēram, transporta, enerģētikas, sakaru tīklu, kultūras, izglītības, tūrisma un veselības jomā.

2.   Puses pastiprina sadarbību starp to reģioniem, īstenojot transnacionālas un starpreģionu programmas, atbalstot Gruzijas reģionu dalību Eiropas reģionālās struktūrās un organizācijās un sekmējot to ekonomisko un institucionālo attīstību, īstenojot kopīgu interešu projektus.

3.   Šīs darbības tiks veiktas šādu procesu kontekstā:

a)	nepārtraukta teritoriālā sadarbība ar Eiropas reģioniem, tostarp īstenojot transnacionālas un starpreģionu programmas;

b)	Austrumu partnerības ietvaros sadarbība ar ES struktūrām, tostarp Reģionu komiteju, un dalība dažādos Eiropas reģionālajos projektu un iniciatīvās;

c)	sadarbība ar inter alia Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīklu.

375. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

22 NODAĻA

Civilā aizsardzība

376. Pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu jomā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējās darbības šajā jomā.

377. Pants

Sadarbības mērķis ir uzlabot dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām.

378. Pants

Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām un īsteno kopējas darbības divpusējās un / vai daudzpusējās programmās. Sadarbība var notikt, inter alia īstenojot starp Pusēm noslēgtus īpašus nolīgumus un / vai administratīvos pasākumus.

379. Pants

Sadarbība var būt vērsta uz šādu mērķu sasniegšanu:

a)	apmainīties ar kontaktinformāciju un to regulāri atjaunināt, lai nodrošinātu nepārtrauktu dialogu un varētu savstarpēji sazināties 24 stundas diennaktī;

b)	veicināt savstarpēju palīdzību liela mēroga ārkārtas situācijās – ja tas nepieciešams un ja ir pieejami pietiekami resursi;

c)	24 stundas diennaktī apmainīties ar agrīniem brīdinājumiem un atjauninātu informāciju par liela mēroga pārrobežu ārkārtas situācijām, kas skar ES vai Gruziju, tostarp par palīdzības pieprasījumiem un piedāvājumiem;

d)	apmainīties ar informāciju par palīdzību, ko Puses sniegušas trešām valstīm ārkārtas situācijās, ja ir aktivizēts ES civilās aizsardzības mehānisms;

e)	sadarboties uzņēmējvalsts atbalsta jomā, pieprasot / sniedzot palīdzību;

f)	apmainīties ar paraugpraksi un pamatnostādnēm katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā;

g)	sadarboties katastrofu riska mazināšanas jomā, inter alia pievēršoties starptautiskajām saiknēm un atbalsta pasākumiem, informēšanai, izglītošanai un komunikācijas pasākumiem, paraugpraksei ar mērķi ir novērst vai mazināt dabas katastrofu sekas;

h)	sadarboties zināšanu bāzes par dabas katastrofām uzlabošanā un apdraudējuma un riska novērtēšanā katastrofu pārvarēšanai;

i)	sadarboties katastrofu ietekmes uz vidi un uz sabiedrības veselību novērtēšanā;

j)	pieaicināt ekspertus uz īpašiem tehniskiem semināriem un simpozijiem par civilās aizsardzības jautājumiem;

k)	regulāri aicināt novērotājus uz konkrētām nodarbībām un mācībām, ko rīko ES un / vai Gruzija, un

l)	stiprināt sadarbību attiecībā uz pieejamo civilās aizsardzības spēju visefektīvāko izmantošanu.

23 NODAĻA

Dalība eiropas savienības aģentūrās un programmās

380. Pants

Gruzijai ir atļauts piedalīties visās Savienības aģentūrās, kas saskaņā ar minēto aģentūru izveides noteikumiem ir atvērtas Gruzijas līdzdalībai. Gruzija noslēdz atsevišķus nolīgumus ar ES, kas ļauj tai piedalīties katrā šādā aģentūrā, norādot arī finanšu iemaksu apjomu.

381. Pants

Gruzijai ir atļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās Savienības programmās, kas saskaņā ar šo programmu pieņemšanas noteikumiem ir atvērtas Gruzijas līdzdalībai, ievērojot attiecīgos minēto programmu noteikumus. Gruzijas līdzdalība Savienības programmās notiek saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti šā nolīguma III protokolā par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas dalībai Savienības programmās.

382. Pants

Par Gruzijas dalību ES programmās un aģentūrās Pušu starpā notiks regulārs dialogs. Jo īpaši ES informē Gruziju, ja tiek izveidotas jaunas ES aģentūras un jaunas Savienības programmas, kā arī par izmaiņām attiecībā uz noteikumiem dalībai Savienības programmās un aģentūrās, kas minēti šā nolīguma 380. un 381. pantā.

VII SADAĻA

FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA UN NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI

1 NODAĻA

Finansiālā palīdzība

383. Pants

Gruzija saņem finansiālo palīdzību no attiecīgajiem ES finansējuma mehānismiem un instrumentiem. Gruzija var gūt labumu arī no sadarbības ar Eiropas Investīciju banku (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Finansiāla palīdzība palīdz sasniegt šā nolīguma mērķus, un to sniegs saskaņā ar šo nodaļu.

384. Pants

Galvenos finansiālās palīdzības principus paredz attiecīgajos ES Finanšu instrumentu noteikumos.

385. Pants

Prioritārās jomas ES finansiālajai palīdzībai, par ko vienojušās Puses, nosaka gada rīcības programmās, kuru pamatā, ja tās piemēro, ir daudzgadu finanšu shēmas, kas atspoguļo politiskās prioritātes, par kurām panākta vienošanās. Minētajās programmās noteiktajā palīdzības apmērā ņem vērā Gruzijas vajadzības, nozares jaudas un reformu progresu jo īpaši jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

386. Pants

Lai nodrošinātu pieejamo resursu optimālu izlietojumu, Puses cenšas īstenot ES palīdzību, cieši sadarbojoties un to koordinējot ar citām līdzekļu devējām valstīm, organizācijām un starptautiskām finanšu institūcijām, ievērojot starptautiskos palīdzības efektivitātes principus.

387. Pants

Finansiālās palīdzības juridisko, administratīvo un tehnisko pamatu nosaka attiecīgajos nolīgumos starp Pusēm.

388. Pants

Asociācijas padomi informē par finansiālās palīdzības gaitu un īstenošanu, un tās ietekmi uz šā nolīguma mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā attiecīgās Pušu iestādes savstarpēji un nepārtraukti sniedz atbilstīgu uzraudzības un novērtējuma informāciju.

389. Pants

Puses īsteno palīdzības pasākumus saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem un sadarbojas, lai aizsargātu ES un Gruzijas finanšu intereses saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu (Noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli).

2 NODAĻA

Noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli

390. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šā nolīguma IV protokolā noteiktās definīcijas.

391. Pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visiem turpmākiem nolīgumiem vai finanšu instrumentiem, ko noslēdz starp Pusēm, un visiem citiem ES finanšu instrumentiem, kuriem Gruziju iespējams asociēs, neskarot jebkādas citas papildu atrunas par revīziju, pārbaudēm uz vietas, inspekcijām, kontrolēm un krāpšanas novēršanas pasākumiem, tostarp tiem, kurus veic Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

392. Pants

Pasākumi, ar ko novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības

Puses veic efektīvus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu, inter alia izmantojot savstarpēju administratīvo un juridisko palīdzību jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

393. Pants

Informācijas apmaiņa un turpmāka sadarbība operatīvajā līmenī

1.   Lai pareizi īstenotu šo nodaļu, kompetentās Gruzijas un ES iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas Puses pieprasījuma rīko apspriedes.

2.   OLAF var vienoties ar attiecīgajām Gruzijas iestādēm, kas ir kompetentas saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem, par turpmāku sadarbību krāpšanas novēršanas jomā, tostarp operatīvajiem pasākumiem ar Gruzijas iestādēm.

3.   Attiecībā uz personas datu nosūtīšanu un apstrādi piemēro šā nolīguma III sadaļas (Brīvība, drošība un tiesiskums) 14. pantu.

394. Pants

Krāpšanas, korupcijas un pārkāpumu novēršana

1.   ES un Gruzijas iestādes regulāri pārbauda, ka no ES līdzekļiem finansētās darbības ir pienācīgi īstenotas. Tās veic atbilstošus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un seku labošanai.

2.   ES un Gruzija veic visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un izlabotu jebkādu aktīvās vai pasīvās korupcijas praksi un nepieļautu interešu konfliktu visos procedūras posmos, kuras saistītas ar ES fondu īstenošanu.

3.   Gruzijas iestādes informē Eiropas Komisiju par jebkuru veikto preventīvo pasākumu.

4.   Eiropas Komisijai ir tiesības iegūt pierādījumus saskaņā ar 56. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

5.   Jo īpaši tai ir tiesības iegūt pierādījumus par to, ka iepirkuma un dotāciju procedūrās ir ievēroti pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, tiek novērsti jebkādi interešu konflikti, sniegtas starptautiski atzītiem standartiem līdzvērtīgas garantijas un nodrošināta pareizas finanšu pārvaldības noteikumu ievērošana.

6.   Saskaņā ar to procedūrām Puses sniegs viena otrai jebkādu informāciju par ES līdzekļu izmantošanu un nekavējoties informēs viena otru par jebkādām būtiskām izmaiņām to procedūrās vai sistēmās.

395. Pants

Tiesvedība, izmeklēšana un kriminālvajāšana

Gruzijas iestādes uzsāk tiesvedību, tostarp, ja nepieciešams, veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu gadījumos, kad valsts vai ES veiktās pārbaudēs konstatēts, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cits pārkāpums, tostarp interešu konflikts, vai ja pastāv aizdomas par to. Attiecīgos gadījumos OLAF var palīdzēt Gruzijas kompetentajām iestādēm minētā uzdevuma izpildē.

396. Pants

Paziņošana par krāpšanu, korupciju un pārkāpumiem

1.   Gruzijas iestādes nekavējoties pārsūta Eiropas Komisijai jebkādu informāciju, kas nonākusi to rīcībā, par faktiskiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem, un nekavējoties informē Eiropas Komisiju par jebkādu pārkāpumu, tostarp interešu konfliktu, saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu vai korupciju, informē arī OLAF un Eiropas Komisiju.

2.   Gruzijas iestādes tāpat ziņo par visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar faktiem, kuri paziņoti saskaņā ar šo pantu. Ja nav paziņojamu gadījumu par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu pārkāpumu, Gruzijas iestādes informē Eiropas Komisiju katra kalendārā gada beigās.

397. Pants

Revīzijas

1.   Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Revīzijas palāta ir tiesīga pārbaudīt, vai visi izdevumi saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu ir veikti likumīgi un pareizi un vai finanšu pārvaldība ir bijusi pareiza.

2.   Revīzijas veic, pārbaudot gan uzņemtās saistības, gan veiktos maksājumus. Revīzijas veic, pamatojoties uz dokumentiem, un vajadzības gadījumā uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda vai piedalās ES līdzekļu izmantošanā. Minētās revīzijas var veikt pirms kontu slēgšanas par konkrēto finanšu gadu un piecu gadu laikā pēc atlikuma izmaksas datuma.

3.   Eiropas Komisijas inspektori vai citas Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotas personas var veikt pārbaudes un revīzijas, pamatojoties uz dokumentiem, un uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda ES līdzekļus vai piedalās to izmantošanā, kā arī attiecībā uz šādas struktūras apakšuzņēmējiem Gruzijā.

4.   Eiropas Komisijas inspektoriem vai citām Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotām personām nodrošina netraucētu piekļuvi būvlaukumam, darbu izpildes vietai un dokumentiem, lai veiktu šādas revīzijas, tostarp elektroniski. Par šīm piekļuves tiesībām būtu jāinformē visas Gruzijas publiskā sektora iestādes un tās skaidri nostiprina līgumos, kas noslēgti šajā nolīgumā minēto instrumentu īstenošanai.

5.   Iepriekš aprakstītās pārbaudes un revīzijas piemēro visiem uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kuri ir saņēmuši ES līdzekļus. Pildot savus uzdevumus, Eiropas Savienības Revīzijas palāta un Gruzijas revīzijas struktūras sadarbojas uzticēšanās gaisotnē, vienlaikus saglabājot savu neatkarību.

398. Pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Šā nolīguma ietvaros OLAF ir tiesīgs veikt pārbaudes un apskates uz vietas, lai aizsargātu ES finanšu intereses saskaņā ar noteikumiem Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem.

2.   Pārbaudes un apskates uz vietas OLAF sagatavo un veic ciešā sadarbība ar Gruzijas iestādēm, ievērojot attiecīgos Gruzijas tiesību aktus.

3.   Gruzijas iestādes savlaicīgi informē par pārbaužu un apskašu uz vietas objektu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās var sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā Gruzijas kompetento iestāžu amatpersonas var piedalīties pārbaudēs un apskatēs uz vietas.

4.   Ja attiecīgās Gruzijas iestādes izrāda interesi, pārbaudes un apskates uz vietas OLAF var veikt kopā ar šīm iestādēm.

5.   Ja kāds ekonomikas dalībnieks pretojas pārbaudei vai apskatei uz vietas, Gruzijas iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz OLAF nepieciešamo palīdzību, lai tas varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai apskates uz vietas.

399. Pants

Administratīvie pasākumi un sodi

Neskarot Gruzijas tiesību aktus, Eiropas Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, un Padomes Regulu (EK, EURATOM) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību.

400. Pants

Līdzekļu atgūšana

1.   Gruzijas iestādes veic attiecīgos pasākumus, lai īstenotu turpmāk minētos noteikumus attiecībā uz finansētājai valdības iestādei nepamatoti izmaksāto ES līdzekļu atgūšanu.

2.   Gadījumos, kad Gruzijas iestādes ir tiesīgas izmantot ES līdzekļus, Eiropas Komisija ir pilnvarota atgūt nepamatoti izmaksātos ES līdzekļus, jo īpaši veicot finanšu korekcijas. Eiropas Komisija ņem vērā Gruzijas iestāžu veiktos pasākumus, lai novērstu attiecīgo ES līdzekļu zudumus.

3.   Pirms pieņemt lēmumu par līdzekļu atgūšanu, Eiropas Komisija apspriežas ar Gruziju par konkrēto jautājumu. Strīdus par līdzekļu atgūšanu apspriedīs Asociācijas padomē.

4.   Gadījumos, kad Eiropas Komisija izmanto ES līdzekļus tieši vai netieši, uzticot budžeta izpildes uzdevumus trešajām personām, Eiropas Komisijas šīs sadaļas ietvaros pieņemtos lēmumus, ar kuriem nosaka finansiālus pienākumus subjektiem, kas nav valstis, Gruzijā īsteno saskaņā ar šādiem principiem:

a)	izpildi reglamentē Gruzijā spēkā esošās civilprocesa normas. Valsts iestāde, ko šim nolūkam norīko Gruzijas valdība un dara to zināmu Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Tiesai, lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai lēmuma autentiskumu;

b)	pēc minēto formalitāšu izpildes pēc attiecīgās puses lūguma, tā var sākt izpildi saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem, iesniedzot lietu tieši kompetentajai iestādei;

c)	izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir Gruzijas attiecīgo tiesu jurisdikcijā.

5.   Gruzijas valdības norīkotās iestādes izdod izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai akta autentiskumu. Izpildi nodrošina saskaņā ar Gruzijas procesuālajiem noteikumiem. Attiecīgo ES iestāžu izpildes lēmumu likumību kontrolē Eiropas Savienības Tiesa.

6.   Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas taisīti saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulu līgumā, šīs nodaļas ietvaros ir izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.

401. Pants

Konfidencialitāte

Uz paziņoto vai citādi saskaņā ar šo nodaļu iegūto informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā tamlīdzīgu informāciju aizsargā Gruzijas tiesību akti un atbilstošie noteikumi, kas attiecas uz ES iestādēm. Šādu informāciju drīkst paziņot tikai tām personām ES, dalībvalstu vai Gruzijas iestādēs, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot, tikai lai nodrošinātu Pušu finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

402. Pants

Tiesību aktu tuvināšana

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXXIV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

VIII SADAĻA

INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1 NODAĻA

Iestāžu sistēma

403. Pants

Politiskais un politikas dialogs starp pusēm, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar nozaru sadarbību, var notikt jebkurā līmenī. Regulārs augstākā līmeņa politiskais un atsevišķu politikas jomu dialogs norisinās šā nolīguma 404. pantā izveidotajā Asociācijas padomē un, regulāri tiekoties Pušu pārstāvjiem ministru līmenī saskaņā ar abpusēju vienošanos.

Asociācijas padome

404. Pants

1.   Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome. Tā uzrauga un novēro šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu un periodiski pārskata šā nolīguma darbību, ņemot vērā tā mērķus.

2.   Asociācijas padome regulāri tiekas ministru līmenī vismaz reizi gadā un kad apstākļi to pieprasa. Asociācijas padome saskaņā ar abpusēju vienošanos var sanākt jebkādā sastāvā.

3.   Papildus šā nolīguma piemērošanas un īstenošanas uzraudzībai un novērošanai Asociācijas padome izpēta visus nozīmīgākos jautājumus, kas izriet no šā nolīguma, un visus abas Puses interesējošus divpusējus vai starptautiskus jautājumus.

405. Pants

1.   Asociācijas Padomes sastāvā ietilpst Eiropas Savienības Padomes locekļi un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un Gruzijas valdības locekļi, no otras puses.

2.   Asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

3.   Asociācijas padomi pārmaiņus vada Savienības un Gruzijas pārstāvis.

4.   Attiecīgā gadījumā un, savstarpēji vienojoties, Asociācijas padomes darbā kā novērotāji var piedalīties pārstāvji no citām Pušu struktūrām.

406. Pants

1.   Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tajā paredzētajos gadījumos. Šādi lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic atbilstīgus pasākumus, tostarp nepieciešamības gadījumā arī pasākumus īpašās saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem lēmumu izpildei. Asociācijas padome var sniegt arī ieteikumus. Lēmumus un ieteikumus pieņem, Pusēm vienojoties, pēc attiecīgu Pušu iekšēju procedūru pabeigšanas.

2.   Saskaņā ar noteikumiem par Gruzijas tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu ES tiesību aktiem, kā tas noteikts šajā nolīgumā, Asociācijas padome būs forums, kurā apmainās ar informāciju par izraudzītiem Eiropas Savienības un Gruzijas tiesību aktiem – sagatavošanā un spēkā esošiem, un par īstenošanas, izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem.

3.   Saskaņā ar šā panta 1. punktu Asociācijas padome ir pilnvarota atjaunināt vai grozīt šā nolīguma pielikumus, neskarot nekādus īpašus noteikumus saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

Asociācijas komiteja

407. Pants

1.   Ar šo ir izveidota Asociācijas komiteja. Tā palīdz Asociācijas padomei pildīt tās pienākumus un veikt tās funkcijas.

2.   Asociācijas komitejas sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī.

3.   Asociācijas komiteju pārmaiņus vada ES un Gruzijas pārstāvis.

408. Pants

1.   Asociācijas padome savā reglamentā paredz Asociācijas komitejas pienākumus un darba kārtību, kuras pienākumos ietilpst arī Asociācijas padomes sanāksmju sagatavošana. Asociācijas komiteja sanāk vismaz reizi gadā un tad, kad Puses vienojas, ka apstākļi to pieprasa.

2.   Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus.

3.   Asociācijas komitejai ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos un jomās, kurās Asociācijas padome tai ir deleģējusi savas pilnvaras, un kā noteikts šā nolīguma 406. panta 1. punktā. Minētie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic atbilstošus pasākumus to izpildei. Asociācijas komiteja pieņem lēmumus, Pusēm vienojoties un ņemot vērā attiecīgas iekšējās procedūras.

4.   Asociācijas komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai risinātu visus jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Asociācijas komiteja minētajā sastāvā tiekas vismaz reizi gadā.

409. Pants

Īpašas komitejas, apakškomitejas un struktūras

1.   Asociācijas komitejai palīdz apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu.

2.   Asociācijas padome var lemt izveidot jebkādu citu īpašu komiteju vai struktūru īpašās jomās, ja tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai, un nosaka šādu īpašo komiteju un struktūru sastāvu, pienākumus un darba kārtību. Turklāt šādas īpašas komitejas vai struktūras var apspriest visus jautājumus, ko tās uzskata par svarīgiem, neskarot nevienu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īpašo noteikumu.

3.   Asociācijas komiteja var arī izveidot apakškomitejas, tostarp lai apkopotu datus par regulāro dialogu gaitu, kas minēti šā nolīguma V sadaļā (Ekonomiskā sadarbība) un VI sadaļā (Citas politikas jomas sadarbībai).

4.   Apakškomitejām ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos. Tās regulāri pēc pieprasījuma atskaitās par savu darbu Asociācijas komitejai.

5.   Apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), savlaicīgi pirms savām sanāksmēm informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par sanāksmju datumu un dienaskārtību. Tās atskaitās par savu darbu katrā Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai kārtējā sanāksmē.

6.   Apakškomiteju pastāvēšana neliedz Pusēm iesniegt jebkuru jautājumu tieši izskatīšanai Asociācijas komitejā, tostarp tās īpašajā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

Parlamentārā asociācijas komiteja

410. Pants

1.   Ar šo izveido Parlamentāro asociācijas komiteju. Tā ir Eiropas Parlamenta locekļu un Gruzijas parlamenta locekļu forums, kur tikties un apmainīties viedokļiem. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

2.   Parlamentārajā asociācijas komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Gruzijas parlamenta locekļi, no otras puses.

3.   Parlamentārā asociācijas komiteja pieņem savu reglamentu.

4.   Parlamentāro asociācijas komiteju vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Parlamenta pārstāvis un Gruzijas parlamenta pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko paredz komitejas reglamentā.

411. Pants

1.   Parlamentārā asociācijas komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā nolīguma īstenošanu no Asociācijas padomes, kas tad sniedz Parlamentārā asociācijas komitejai pieprasīto informāciju.

2.   Parlamentārā asociācijas komiteju informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.

3.   Parlamentārā asociācijas komiteja var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.

4.   Parlamentārā asociācijas komiteja var izveidot Parlamentārās asociācijas apakškomitejas.

Pilsoniskās sabiedrības forums

412. Pants

1.   Puses arī veicina regulāras pilsoniskās sabiedrības pārstāvju sanāksmes, lai informētu viņus un apkopotu viņu pienesumu šā nolīguma īstenošanai.

2.   Ar šo tiek izveidots ES un Gruzijas Pilsoniskās sabiedrības forums. Tas ir forums, kurā tiekas un apmainās ar viedokļiem, un to veido pārstāvji no ES pilsoniskās sabiedrības, tostarp no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, kā arī Gruzijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tostarp no Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma valsts platformas. Tas pats nosaka sanāksmju biežumu.

3.   Pilsoniskās sabiedrības forums pieņem savu reglamentu.

4.   Pilsoniskās sabiedrības forumu vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvis un Gruzijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko paredz foruma reglamentā.

413. Pants

1.   Pilsoniskās sabiedrības forumu informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.

2.   Pilsoniskās sabiedrības forums var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.

3.   Asociācijas padome un Parlamentārā asociācijas padome uztur regulārus kontaktus ar Pilsoniskās sabiedrības foruma pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli par šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2 NODAĻA

Vispārēji un nobeiguma noteikumi

414. Pants

Tiesu un administratīvo iestāžu pieejamība

Šā nolīguma darbības jomā Puses apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskajām un juridiskajām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar pirmās Puses pašas valstspiederīgajiem būtu pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām iestādēm, lai aizstāvētu savas individuālās tiesības, tostarp īpašumtiesības.

415. Pants

Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus pasākumus,

a)	ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu pretrunā tās drošības interesēm;

b)	kas attiecas uz ieroču, munīcijas un kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību, vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;

c)

ko tā uzskata par būtisku savai drošībai nopietnu iekšēju traucējumu gadījumā, kas ietekmē likumības un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai lai izpildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanas nolūkā.

416. Pants

Diskriminācijas aizliegums

1.   Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā īpašos noteikumus:

a)	pasākumi, ko Gruzija piemēro ES vai tās dalībvalstīm, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām;

b)	pasākumi, ko ES vai tās dalībvalstis piemēro Gruzijai, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp Gruzijas valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām.

2.   Šā panta 1. punkts neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgas nodokļu tiesību aktu normas nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu dzīvesvietas dēļ.

417. Pants

Pakāpeniska tiesību aktu tuvināšana

Gruzija pakāpeniski tuvinās savus tiesību aktus ES tiesību aktiem, kas minēti šā nolīguma pielikumos, pamatojoties uz šajā nolīgumā noteiktajām saistībām un saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem. Šis noteikums neskar īpašos principus un pienākumus par regulējuma tuvināšanu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

418. Pants

Dinamiskā tuvināšana

Saskaņā ar mērķi, ka Gruzija pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus ES tiesību aktiem, Asociācijas padome periodiski pārskata un atjaunina šā nolīguma pielikumus, tostarp lai atspoguļotu ES tiesību aktu un piemērojamo standartu attīstību, kas noteikti tajos starptautiskajos instrumentos, kurus Puses uzskata par būtiskiem, un pēc tam, kad Puses pabeigušas attiecīgās iekšējās procedūras. Šis noteikums neskar īpašos noteikumus saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

419. Pants

Tiesību aktu tuvināšanas pārraudzība

1.   Pārraudzība nozīmē nepārtrauktu šā nolīguma pasākumu īstenošanas un izpildes progresa novērtējumu.

2.   Pārraudzība ietver ES izvērtējumu par Gruzijas tiesību aktu tuvināšanu ES tiesību aktiem, kā definēts šajā nolīgumā, tostarp īstenošanas un izpildes aspektus. Šos izvērtējumus var veikt ES viena pati pēc savas iniciatīvas, kā noteikts šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ES saskaņā ar vienošanos ar Gruziju vai abas Puses kopā. Lai atvieglotu izvērtēšanu, Gruzija ziņo ES par tiesību aktu tuvināšanas virzību – attiecīgos gadījumos pirms pārejas periodu beigām, kas noteikti šajā nolīgumā attiecībā uz ES tiesību aktiem. Ziņošanā un izvērtēšanā, ietverot izvērtēšanas kārtību un biežumu, ņem vērā īpašo kārtību, kas paredzēta šajā nolīgumā vai saskaņā ar šo līgumu izveidoto struktūru lēmumos.

3.   Pārraudzība var ietvert apmeklējumus uz vietas, piedaloties ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, nevalstiskām organizācijām, uzraudzības iestādēm, neatkarīgiem ekspertiem un citām personām pēc vajadzības.

4.   Pārraudzības rezultātus, tostarp tiesību aktu tuvināšanas izvērtējumu, kā noteikts šā panta 2. punktā, apspriež visās saskaņā ar šo līgumu izveidotajās attiecīgajās struktūrās. Šādas struktūras vienprātīgi var pieņemt kopīgus ieteikumus, ko iesniedz Asociācijas padomei.

5.   Ja Puses piekrīt, ka nepieciešamie pasākumi, kas minēti šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ir īstenoti un izpildīti, Asociācijas padome saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas šā nolīguma 406. un 408. pantā, lemj par turpmāku tirgus atvēršanu, ja tas paredzēts šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

6.   Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru nepiemēro ne kopīgam ieteikumam, kas minēts šā panta 4. punktā un ko iesniedz Asociācijas padomei, ne arī šāda ieteikuma nesagatavošanai. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru nepiemēro ne lēmumam, ko pieņēmusi attiecīgā struktūra, ne arī jautājumam par šāda lēmuma nepieņemšanu.

420. Pants

Pienākumu izpilde

1.   Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumussaskaņā ar šo nolīgumu. Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.

2.   Puses vienojas pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai šā nolīguma piemērošanu labā ticībā un citiem Pušu attiecību aspektiem, ja to lūdz kāda no Pusēm.

3.   Puses nodod Asociācijas padomei izskatīšanai jebkuru strīdu, kas saistīts ar šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, saskaņā ar šā nolīguma 421. pantu. Asociācijas padome var atrisināt strīdu ar saistošu lēmumu.

421. Pants

Strīdu izšķiršana

1.   Ja starp Pusēm rodas strīds par šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, jebkura Puse nosūta otrai Pusei un Asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu atrisināt konkrēto strīdu. Atkāpjoties no iepriekš minētā, strīdus par šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā reglamentē tikai minētās sadaļas 14. nodaļa (Strīdu izšķiršana).

2.   Puses cenšas atrisināt strīdu, sākot labas gribas apspriedes Asociācijas padomē un citās attiecīgās struktūrās, kas minētas šā nolīguma 407. un 409. pantā, ar mērķi iespējami īsā laikā sasniegt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

3.   Puses sniedz Asociācijas padomei un citām attiecīgām struktūrām visu informāciju, kas vajadzīga situācijas padziļinātai izskatīšanai.

4.   Kamēr strīds nav atrisināts, to apspriež katrā Asociācijas padomes sanāksmē. Strīdu uzskata par atrisinātu, tiklīdz Asociācijas padome ir pieņēmusi saistošu lēmumu šajā jautājumā, kā tas paredzēts šā nolīguma 420. panta 3. punktā, vai ja tā paziņojusi, ka strīds ir izbeigts. Apspriešanās par strīdu var notikt jebkurā Asociācijas komitejas vai kādas citas attiecīgas struktūras, kas izveidotas, pamatojoties uz šā nolīguma 407. un 409. pantu, sanāksmē saskaņā ar Pušu vienošanos, vai ja to pieprasa kāda no Pusēm. Apspriešanās var notikt arī rakstveidā.

5.   Visa informācija, kas izpausta apspriešanās laikā, ir konfidenciāla.

422. Pants

Atbilstīgi pasākumi pienākumu neizpildes gadījumā

1.   Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ja jautājums nav atrisināts trīs mēnešu laikā no oficiālā pieprasījuma iesniegšanas par strīda izšķiršanu saskaņā ar šā nolīguma 421. pantu, ja prasītāja Puse turpina uzskatīt, ka otra Puse joprojām nav izpildījusi kādu pienākumu saskaņā ar šo nolīgumu. Prasība par trīs mēnešus ilgu apspriešanās laikposmu var neņemt vērā, Pusēm savstarpēji vienojoties, un to nepiemēro izņēmuma gadījumos, kas izklāstīti šā panta 3. punktā.

2.   Izvēloties atbilstīgos pasākumus, priekšroku dod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbībai. Izņemot šā panta 3. punktā aprakstītos gadījumus, šādi pasākumi nevar ietvert saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem paredzēto, šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) minēto tiesību vai pienākumu apturēšanu. Saskaņā ar šā panta 1. punktu veiktos pasākumus nekavējoties paziņo Asociācijas padomei, un par tiem apspriežas saskaņā ar šā nolīguma 420. panta 2. punktu un tiem piemēro strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šā nolīguma 420. panta 3. punktu un 421. pantu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie izņēmumi attiecas uz:

a)	šā nolīguma denonsēšanu, kas nav sankcionēta no starptautisko tiesību vispārējo noteikumu viedokļa, vai

b)	šā nolīguma I sadaļas (Vispārēji principi) 2. pantā minēto šā nolīguma būtisko elementu pārkāpumu, ko izdara otra Puse.

423. Pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

1.   Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī un kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, ar šo ir atcelts.

2.   Šis nolīgums aizstāj 1. punktā minēto nolīgumu. Atsauces uz to visos pārējos Pušu nolīgumos uzskata par atsaucēm uz šo nolīgumu.

3.   Šis nolīgums aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas parakstīts Briselē 2011. gada 14. jūlijā un kas stājās spēkā 2012. gada 1. aprīlī.

424. Pants

1.   Kamēr atbilstīgi šim nolīgumam nav panāktas līdzvērtīgas tiesības fiziskām un juridiskām personām, šis nolīgums neskar tiesības, kas tām nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruzijai, no otras puses.

2.   Esošos nolīgumus attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā, uzskata par vispārējo divpusējo attiecību, ko regulē šis nolīgums, un par kopējās institucionālās struktūras daļu.

425. Pants

1.   Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot īpašus nolīgumus, kas ietilpst tā darbības jomā. Šādi konkrēti nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, sastāvdaļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.

2.   Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Gruziju vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus sadarbības nolīgumus ar Gruziju.

426. Pants

Pielikumi un protokoli

Šā nolīguma pielikumi un protokoli ir tā sastāvdaļa.

427. Pants

Darbības laiks

1.   Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2.   Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var denonsēt, par to paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

428. Pants

Pušu definīcija

Šajā nolīgumā “Puses” ir ES vai tās dalībvalstis, vai ES un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību, un – attiecīgā gadījumā – tas attiecas arī uz Euratom saskaņā ar tās pilnvarām atbilstīgi Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, no vienas puses, un Gruzija, no otras puses.

429. Pants

Teritoriālā piemērošana

1.   Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un atbilstīgi minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem un, no otras puses, Gruzijas teritorijā.

2.   Šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošana attiecībā uz Gruzijas reģionu Abhāziju un Chinvali reģionu / Dienvidosetiju, kurus Gruzijas valdība faktiski nekontrolē, sākas tad, kad Gruzija nodrošina attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīgu īstenošanu un izpildi visā tās teritorijā.

3.   Asociācijas padome pieņem lēmumu par to, kad šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde ir nodrošināta visā Gruzijas teritorijā.

4.   Ja viena Puse uzskata, ka attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde šā panta 2. punktā minētajos Gruzijas reģionos vairs netiek nodrošināta, minētā Puse drīkst lūgt, lai Asociācijas padome pārskata attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu attiecībā uz konkrētajiem reģioniem. Asociācijas Padome pārbauda situāciju un trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu. Ja Asociācijas padome nepieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu aptur attiecībā uz konkrētajiem reģioniem, līdz Asociācijas padome pieņem lēmumu.

5.   Saskaņā ar šo pantu pieņemtie Asociācijas padomes lēmumi par šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu attiecas uz minēto sadaļu kopumā un tie nevar attiekties uz sadaļas daļām.

430. Pants

Šā nolīguma depozitārs

Šā nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.

431. Pants

Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1.   Puses ratificē vai apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām attiecīgām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

2.   Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas dienas.

3.   Neatkarīgi no šā panta 2. punkta, Savienība un Gruzija vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu daļēji, kā to norādījusi Savienība un kā izklāstīts šā panta 4. punktā, saskaņā ar attiecīgajām iekšējām procedūrām un piemērojamajiem tiesību aktiem.

4.   Provizoriska piemērošana notiek no otrā mēneša pirmās dienas pēc tam, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis:

a)	Savienības paziņojumu, ka ir pabeigtas šis nolūkam nepieciešamās procedūras, norādot, kuras šā nolīguma daļas tiek piemērotas provizoriski; un

b)	saskaņā ar Gruzijas procedūrām un piemērojamajiem tiesību aktiem deponēto ratifikācijas dokumentu.

5.   Šā nolīguma attiecīgo noteikumu, tostarp tā attiecīgo pielikumu un protokolu, nolūkos jebkuru atsauci uz “šā nolīguma spēkā stāšanās dienu” šādos noteikumos saprot kā “dienu, no kuras šo nolīgumu piemēro provizoriski” saskaņā ar šā panta 3. punktu.

6.   Šā nolīguma provizoriskas piemērošanas laikā turpina piemērot Partnerības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī un kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, noteikumus, ciktāl uz tiem neattiecas šā nolīguma provizoriska piemērošana.

7.   Katra Puse var rakstiski paziņot šā nolīguma depozitāram savu nodomu pārtraukt provizoriski piemērot šo nolīgumu. Nolīgumu pārtrauc piemērot provizoriski, kad ir pagājuši seši mēneši no brīža, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis paziņojumu.

432. Pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un gruzīnu valodā un ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.

---

(1)  Šajā nolīgumā “preces” ir produkti VVTT 1994 nozīmē, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi. Preces, uz kurām attiecas PTO Līgums par lauksaimniecību, šajā nodaļā ir minētas kā “lauksaimniecības produkti” jeb “produkti”.

(2)  1987. gada 20. maija Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru.

(3)  To vien, ka dažu valstu fiziskām personām vajadzīga vīza, bet citu valstu personām nav vajadzīga vīza, neuzskata par priekšrocību likvidēšanu vai mazināšanu konkrētu saistību dēļ.

(4)  Lielākas noteiktības labad minētajā teritorijā ietver ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā (UNCLOS).

(5)  Juridisku personu kontrolē cita juridiska persona, ja šai juridiskajai personai ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības.

(6)  Lielākai noteiktībai – kodolmateriālu pārstrāde ietver visas darbības, kas ietvertas ANO ISIC REV 3.1, kods 2330.

(7)  Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Gruzijas vai ES dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu Gruzijā vai ES dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas Gruzijā vai kādā ES dalībvalstī.

(8)  Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Gruziju par Kopējās aviācijas telpas izveidi.

(9)  Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos.

(10)  Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos.

(11)  Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Gruzijas vai ES dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu Gruzijā vai ES dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas Gruzijā vai kādā ES dalībvalstī.

(12)  Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Gruziju par Kopējās aviācijas telpas izveidi.

(13)  Atsauce “kura nav bezpeļņas organizācija” attiecas tikai uz Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Portugāli, Slovēniju, Somiju un Apvienoto Karalisti.

(14)  Uzņemošajam uzņēmumam var uzlikt pienākumu iepriekšējai apstiprināšanai iesniegt mācību programmu, kurā aptverts uzturēšanās laiks un parādīts, ka uzturēšanās nolūks ir mācības. Attiecībā uz Čehijas Republiku, Spāniju, Franciju, Ungāriju un Austriju mācībām jābūt saistītām ar saņemto akadēmisko grādu.

(15)  Apvienotajā Karalistē kategorija “tirdzniecības pārstāvji” ir atzīta tikai attiecībā uz pakalpojumu pārdevējiem.

(16)  Iegūta pēc pilngadības sasniegšanas, kā noteikts attiecīgos iekšējos tiesību aktos.

(17)  Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.

(18)  Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.

(19)  Licences maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.

(20)  Ar “CPC” apzīmē Centrālo produkcijas klasifikāciju, kā izklāstīts ANO Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov., 1991. g.

(21)  Licences maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.

(22)  Gruzija īsteno šīs apakšiedaļas noteikumus divus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

(23)  Šajā apakšiedaļā jēdzienu “faktiski uzzinājis” interpretē saskaņā ar katras Puses iekšējiem tiesību aktiem.

(24)  Pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt līdztiesību vai tiešo nodokļu faktisku uzlikšanu vai iekasēšanu, pieskaitāmi pasākumi, kurus Puse veic atbilstīgi savai nodokļu sistēmai un kuri:

a)	attiecas uz uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nav rezidenti, atzīstot to, ka nerezidentu nodokļu pienākumus nosaka attiecībā uz apliekamām vērtībām, ko ieved no Puses teritorijas vai kas atrodas Puses teritorijā;

b)	attiecas uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu Puses teritorijā;

c)	attiecas uz nerezidentiem vai rezidentiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas vai nodokļa nemaksāšanu, ieskaitot atbilstības panākšanas pasākumus;

d)	attiecas uz pakalpojumu patērētājiem, ko sniedz otras Puses teritorijā vai no tās, ar nolūku nodrošināt nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu no šādiem patērētājiem, ko iegūst Puses teritorijā;

e)	nošķir uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, kas ir nodokļu maksātāji par visā pasaulē apliekamām vienībām, no citiem ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, atzīstot viņu nodokļu bāzes atšķirību, vai

f)	nosaka, piešķir vai iedala rezidentu vai filiāļu, vai saistīto personu starpā, vai vienas personas filiāļu ienākumu, peļņu, ieņēmumus, zaudējumus, atskaitījumus vai kredītus, lai nodrošinātu Puses nodokļu bāzi.

Nodokļu terminus vai jēdzienus šā noteikuma f) apakšpunktā un šajā zemsvītras piezīmē nosaka saskaņā ar nodokļu definīcijām un jēdzieniem vai līdzvērtīgām vai līdzīgām definīcijām un jēdzieniem atbilstīgi tās Puses iekšējiem tiesību aktiem, kura nosaka pasākumu.

(25)  Jēdzienu “privāti uzņēmumi, kas darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata” interpretē saskaņā ar Eiropas Komisijas 2004. gada 18. jūnija Paskaidrojumu CC/2004/33.

(26)  Ja Savienības tiesību aktos, uz kuriem attiecas tuvināšanas process saskaņā ar šo nodaļu, ir atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata, ka Gruzijā šāda publikācija ir Gruzijas oficiālajos publicēšanas līdzekļos;

(27)  Šajā nodaļā “fiksācija” nozīmē skaņas vai attēlu iemiesojumu vai to atveidojumus, no kā tos var uztvert, reproducēt vai pārraidīt ar ierīces palīdzību.

(28)  Jēdziens “aplinkus norādījums” nozīmē jo īpaši izmantošanu jebkādā veidā attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti harmonizētās sistēmas (HS) 20.09. pozīcijā, lai arī tikai tiktāl, ciktāl tos attiecina uz vīniem, kas iekļauti HS 22.04. pozīcijā, aromatizētajiem vīniem, kas iekļauti HS 22.05. pozīcijā, un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas iekļauti HS 22.08. pozīcijā.

(29)  Piemērojot šo pantu, Puse var uzskatīt, ka dizainparaugs, kam ir individuāla būtība, ir oriģināls.

(30)  Šis pants neskar Gruzijas Valdības 2009. gada 22. oktobra noteikumus Nr. 188 par valstu un attiecīgu iestāžu saraksta izveidi, kurām Gruzijā piemēro vienkāršotu zāļu reģistrēšanas režīmu. Saraksts, kas izveidots ar iepriekš minētajiem noteikumiem, attiecas uz šādām valstīm / iestādēm: EMA – Eiropas Zāļu aģentūru, Austrāliju, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Kanādu, Kipru, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Grieķiju, Ungāriju, Islandi, Īriju, Itāliju, Japānu, Koreju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju, Zviedriju, Šveici, Apvienoto Karalisti, ASV.

(31)  Šajā iedaļā jēdziens “intelektuālā īpašuma tiesības” ietver vismaz šādas tiesības: autortiesības, blakustiesības, datu bāzes veidotāja sui generis tiesības, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju autora tiesības, preču zīmju tiesības, dizainparaugu tiesības, patenttiesības, tostarp no papildu aizsardzības sertifikātiem iegūtās tiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, funkcionāla modeļa tiesības, augu šķirņu tiesības, tiesības uz tirdzniecības nosaukumiem, ciktāl iekšējos tiesību aktos tās ir aizsargātas kā ekskluzīvas tiesības.

(32)  Lai Gruzija īstenotu šo nodaļu, šo pantu piemēro tikai, ja un kad Gruzija ir kļuvusi par Enerģētikas kopienas līguma dalībnieci, un tādā apmērā, kādā Gruzijai ir piemērojami īpašie noteikumi Enerģētikas kopienas līgumā vai Savienības tiesību aktos, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu.

(33)  Kā tas noteikts Eiropas Padomes 2007. gada 20. jūnija ieteikumā CM/Rec(2007)7 no Ministru Komitejas dalībvalstīm par labu pārvaldību.

(34)  Ja šajā nodaļā ir minēti nodarbinātības jautājumi, tie ietver jautājumus saistībā ar SDO stratēģiskajiem mērķiem, ar kuru starpniecību ir izteikta pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programma, kā par to vienojās SDO 2008. gada Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---