“IV PIELIKUMS

VIDES AIZSARDZĪBAS IZDEVUMU KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Vides aizsardzības izdevumu kontos saskaņā ar datiem, kuri sniegti atbilstīgi EKS, sniedz datus par vides aizsardzības izdevumiem, proti, ekonomiskajiem resursiem, ko rezidentu vienības velta vides aizsardzībai. Šādi konti ļauj vākt datus par valsts vides aizsardzības izdevumiem, ko nosaka kā rezidentu vienību izdevumu summu par vides aizsardzības pakalpojumu izmantošanu, bruto pamatkapitāla veidošanu saistībā ar vides aizsardzības darbībām un pārvedumiem saistībā ar vides aizsardzību, kas nav pretvērtības iepriekšējām pozīcijām, mīnus finansējums, kuru nodrošina pārējā pasaule.

Vides aizsardzības izdevumu kontos būtu jāizmanto informācija, kas jau ir pieejama nacionālajos kontos (ražošanas konts un ienākuma veidošanas konts, bruto pamatkapitāla veidošana saskaņā ar NACE, piedāvājuma un izlietojuma tabulas, dati, kas balstīti uz valdības funkciju klasifikāciju), uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā, uzņēmumu reģistrā un citos avotos.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē par vides aizsardzības izdevumu kontiem.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Vides aizsardzības izdevumu kontiem ir tādas pašas sistēmas robežas kā EKS, un tie parāda vides aizsardzības izdevumus par pamatdarbībām, sekundārajām darbībām un palīgdarbībām. Aptvertas šādas nozares:

—	vispārējā valdība (ieskaitot mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes) un sabiedrības kā institucionālās nozares, kas sniedz vides aizsardzības pakalpojumus. Specializēto ražotāju pamatdarbība ir vides aizsardzības pakalpojumu sniegšana,

—	mājsaimniecības, vispārējā valdība un uzņēmumi ir vides aizsardzības pakalpojumu patērētāji,

—	pārējā pasaule attiecībā uz vides aizsardzību ir saņēmējs vai izcelsmes vieta.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo vides aizsardzības izdevumu kontus atbilstoši šādiem raksturlielumiem, kuri noteikti saskaņā ar EKS:

—	vides aizsardzības pakalpojumu izlaide. Nošķir tirgus izlaidi, ārpus tirgus izlaidi un palīgdarbību izlaidi,

—	vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņš, ko veic specializētie ražotāji,

—	vides aizsardzības pakalpojumu imports un eksports,

—	pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un pārējie nodokļi mīnus produktu subsīdijas par vides aizsardzības pakalpojumiem,

—	bruto pamatkapitāla veidošana un nefinanšu neražoto aktīvu iegāde mīnus realizācija par vides aizsardzības pakalpojumu sniegšanu,

—	vides aizsardzības pakalpojumu galapatēriņš,

—	vides aizsardzības pārvedumi (saņemtie/izmaksātie).

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

3.

Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 28 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

Pirmais pārskata gads ir 2015. gads.

5.

Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2014. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

6.

Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2014. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1.

Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz dalījumā pa: — ražotāju/vides aizsardzības pakalpojumu patērētāju veidiem, kā noteikts 2. iedaļā, — vides aizsardzības darbību klasifikācijas (CEPA) klasēm, kuras sagrupētas šādi: Vispārējas valdības darbībām un vides aizsardzības pārvedumiem: — CEPA 2, — CEPA 3, — CEPA 1, CEPA 4, CEPA 5 un CEPA 7 summa, — CEPA 6, — CEPA 8 un CEPA 9 summa. Uzņēmumu palīgdarbībām: — CEPA 1, — CEPA 2, — CEPA 3, — CEPA 4, CEPA 5, CEPA 6, CEPA 7, CEPA 8 un CEPA 9 summa. Uzņēmumiem kā sekundāriem vai specializētiem ražotājiem: — CEPA 2, — CEPA 3, — CEPA 4. Mājsaimniecībām kā patērētājiem: — CEPA 2, — CEPA 3. — Šādi NACE kodi vides aizsardzības pakalpojumiem palīgdarbību veidā: NACE 2. red. B, C, D, 36. nodaļa. Datus C iedaļai sniedz pa nodaļām. 10.–12. nodaļu, 13.–15. nodaļu un 31.–32. nodaļu sagrupē. Dalībvalstis, kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 (1) (attiecībā uz raksturlielumu definīcijām, tehnisko formātu datu nosūtīšanai, divkāršām ziņošanas prasībām saistībā ar NACE 1.1. red. un NACE 2. red. un atkāpēm, kas piešķiramas saistībā ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku) nav pienākuma vākt datus par vides aizsardzības izdevumiem saistībā ar vienu vai vairākiem minētajiem NACE kodiem, nesniedz datus par šiem NACE kodiem.

2.

CEPA klases, kas minētas 1. punktā, ir šādas: CEPA 1 – apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība; CEPA 2 – notekūdeņu apsaimniekošana; CEPA 3 – atkritumu apsaimniekošana; CEPA 4 – augsnes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzība un attīrīšana; CEPA 5 – trokšņu un vibrācijas mazināšana; CEPA 6 – bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība; CEPA 7 – aizsardzība pret radiāciju; CEPA 8 – Pētniecība un izstrāde vides jomā; CEPA 9 – citas vides aizsardzības darbības.

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

V PIELIKUMS

VIDES PREČU UN PAKALPOJUMU NOZARES KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Statistikā par vides precēm un pakalpojumiem reģistrē un sniedz datus par valstu ekonomikas ražošanas darbībām, kurās rada vides produktus saskaņā ar datiem, kurus sniedz atbilstīgi EKS.

Vides preču un pakalpojumu nozares kontos būtu jāizmanto informācija, kas jau ir pieejama nacionālajos kontos, uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā, uzņēmumu reģistrā un citos avotos.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē par vides preču un pakalpojumu kontiem.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Vides preču un pakalpojumu nozarei ir tādas pašas sistēmas robežas kā EKS, un tajā ietvertas vides preces un pakalpojumi, kas tiek radīti ražošanas robežās. Saskaņā ar EKS ražošana ir darbība, kuru kontrolē, par kuru atbild un kuru pārvalda institucionālā vienība, kas izmanto darbaspēka, kapitāla, preču un pakalpojumu ielaidi, lai ražotu preces un pakalpojumus.

Vides preces un pakalpojumus klasificē šādās kategorijās: tiešie vides pakalpojumi, vienīgā mērķa vides produkti (saistītie produkti), pielāgotās preces un vides tehnoloģijas.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par vides preču un pakalpojumu nozari saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

—	tirgus izlaide, izdalot: — eksportu,

—	pievienotā vērtība no tirgus darbībām,

—	nodarbinātība no tirgus darbībām.

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos, izņemot raksturlielumam “nodarbinātība”, kurā ziņošanas vienība ir “pilna laika ekvivalents”.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

3.

Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 28 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

Pirmais pārskata gads ir 2015. gads.

5.

Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2014. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

6.

Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2014. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1.

Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz šķērsklasifikācijā pa: — saimniecisko darbību klasifikācijām, NACE 2. red. (A*21 agregācijas līmenis, kā norādīts EKS); — CEPA klasēm un resursu pārvaldības darbību klasifikācijas (CReMA), ko sagrupē šādi: — CEPA 1, — CEPA 2, — CEPA 3, — CEPA 4, — CEPA 5, — CEPA 6, — CEPA 7, CEPA 8 un CEPA 9 summa, — CReMA 10, — CReMA 11, — CReMA 13 — CReMA 13A, — CReMA 13B, — CReMA 13C, — CReMA 14, — CReMA 12, CReMA 15 un CReMA 16 summa.

2.

CEPA klases, kas minētas 1. punktā, ir izklāstītas IV pielikumā. CReMA klases, kas minētas 1. punktā, ir šādas: CReMA 10 – ūdens resursu apsaimniekošana; CReMA 11 – meža resursu apsaimniekošana; CReMA 12 – savvaļas dzīvnieku un augu sugu apsaimniekošana; CReMA 13 – energoresursu apsaimniekošana: — CReMA 13A – enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem; — CReMA 13B – siltuma/energotaupība un energoresursu pārvaldība; — CReMA 13C – fosilo energoresursu (kā izejvielu) izmantošanas mazināšana; CReMA 14 – minerālu apsaimniekošana; CReMA 15 – resursu apsaimniekošanas pētniecības un izstrādes darbības; CReMA 16 – citas resursu apsaimniekošanas darbības.

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

VI PIELIKUMS

ENERGORESURSU FIZISKĀS PLŪSMAS KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Energoresursu fiziskās plūsmas kontos pilnīgi saskaņā ar EKS sniedz datus par enerģijas fiziskajām plūsmām, ko izsaka teradžoulos. Energoresursu fiziskās plūsmas kontos reģistrē datus par energoresursiem saistībā ar valstu ekonomiku rezidentu vienību saimnieciskajām darbībām saimniecisko darbību dalījumā. Tajos sniegts dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumu piedāvājums un izlietojums. Saimnieciskās darbības ietver ražošanu, patēriņu un uzkrājumus.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē energoresursu fiziskās plūsmas kontiem.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Energoresursu fiziskās plūsmas kontiem ir tās pašas sistēmas robežas kā EKS, un to pamatā tāpat ir rezidences princips.

Saskaņā ar EKS vienību uzskata par valsts rezidentu vienību, ja tai minētās valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs, proti, ja tā ilgstoši (vienu gadu vai ilgāk) minētajā teritorijā veic saimniecisko darbību.

Energoresursu fiziskās plūsmas kontos reģistrē visu rezidentu vienību darbību rezultātā radušās energoresursu plūsmas neatkarīgi no tā, kurā ģeogrāfiskajā vietā šīs plūsmas faktiski radušās.

Energoresursu fiziskās plūsmas kontos reģistrē energoresursu fiziskās plūsmas no vides uz ekonomiku, ekonomikā un no ekonomikas atpakaļ vidē.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par energoresursu fiziskās plūsmas kontiem saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

—	energoresursu fiziskās plūsmas konti sagrupēti trijās vispārējās kategorijās: i) dabas energoresursu ielaide; ii) energoprodukti; iii) energoresursu atlikumi,

—	energoresursu fizisko plūsmu izcelsme sagrupēta piecās kategorijās: ražošana, patēriņš, uzkrājumi, pārējā pasaule un vide,

—	fizisko plūsmu galamērķi sagrupēti tajās pašās kategorijās kā energoresursu fizisko plūsmu izcelsme.

Visus datus norāda teradžoulos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.

3.

Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 28 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

Pirmais pārskata gads ir 2015. gads.

5.

Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2014. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

6.

Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2014. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1.

Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem sniedz šādus datus fiziskajās vienībās: — piedāvājuma tabulu par energoresursu plūsmām. Šajā tabulā reģistrē dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumu piedāvājumu (rindās) pēc izcelsmes, proti, “piegādātājs” (slejās), — izlietojuma tabulu par energoresursu plūsmām. Šajā tabulā reģistrē dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumu (rindās) izlietojumu pēc galamērķa, proti, “lietotājs” (slejās), — tabulu par energoresursu plūsmu izlietojumu saistībā ar emisijām. Šajā tabulā reģistrē ar emisijām saistītu dabas energoresursu ielaides un energoproduktu izlietojumu (rindās), pēc izmantojošās un emistējošās vienības (slejās), — pārskata tabulu, kurā izklāstīti vairāki elementi, kas skaidro starpību starp energoresursu kontiem un energobilancēm.

2.

Energoresursu plūsmu piedāvājuma un izlietojuma tabulām (ieskaitot plūsmas saistībā ar emisijām) rindu un sleju ziņā ir kopīgs izkārtojums.

3.

Slejās norādīta fizisko plūsmu izcelsme (piedāvājums) vai galamērķis (izlietojums). Slejas ir sagrupētas piecās kategorijās: — “ražošana” attiecas uz preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Ražošanas darbības klasificē saskaņā ar NACE 2. red., un datus ziņo A*64 agregācijas līmenī, — “patēriņš” (sniegts vienā slejā kopumā un sadalīts arī trīs apakšklasēs (transports, apkure/dzesēšana, pārējie)) attiecas uz privāto mājsaimniecību galapatēriņu, — “uzkrājumi” attiecas uz energoproduktu pārmaiņām krājumos ekonomikā. — “pārējā pasaule” reģistrē importēto un eksportēto produktu plūsmas. — “vide” reģistrē dabas ielaides plūsmu izcelsmi un atlikumu plūsmu galamērķi.

4.

Rindās apraksta fizisko plūsmu veidus, kas klasificēti 3. iedaļas pirmajā ievilkumā.

5.

Dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumi ir šādi: — dabas energoresursu ielaide sagrupēta neatjaunojamo dabas energoresursu ielaidē un atjaunojamo dabas energoresursu ielaidē, — energoprodukti sagrupēti saskaņā ar preču klasifikāciju, ko izmanto Eiropas enerģētikas statistikā, — energoresursu atlikumos ietverti atkritumi (bez monetārās vērtības); zudumi ieguvē/izstrādē, izplatīšanā/transportēšanā, pārveidošanā/pārvēršanā un uzglabāšanā; un balanspozīcijas, lai sabalansētu piedāvājuma un izlietojuma tabulas.

6.

“Tilts” no rezidences principa rādītāja uz rādītāju, kas balstās uz teritorijas principu, ir sniegts valsts ekonomikai kopumā (bez nozaru dalījuma) un tiek iegūts šādi: rezidentu vienību kopējais energopatēriņš – rezidentu vienību kopējais energopatēriņš ārpus valsts + nerezidentu energopatēriņš teritorijā + statistiskās atšķirības = bruto iekšzemes energopatēriņš (balstīts uz teritoriju)

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.”