Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012D0602

    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 602/2012/ES ( 2012. gada 4. jūlijs ) par grozījumiem Nolīgumā par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) dibināšanu, ar ko paplašina ERAB darbības ģeogrāfisko apgabalu, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu

    OV L 177, 7.7.2012, p. 1–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2012/602(2)/oj

    7.7.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 177/1


    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 602/2012/ES

    (2012. gada 4. jūlijs)

    par grozījumiem Nolīgumā par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) dibināšanu, ar ko paplašina ERAB darbības ģeogrāfisko apgabalu, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

    tā kā:

    (1)

    Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) kopš tās dibināšanas 1991. gadā ir palīdzējusi Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pāriet uz atvērtu tirgus ekonomiku un veicināt privātu un uzņēmējdarbības iniciatīvu. Lai veicinātu līdzīgus mērķus, ERAB darbības ģeogrāfiskais apgabals būtu jāpaplašina, aptverot arī Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu. Reaģējot uz ekonomisko un politisko situāciju Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona valstīs, ERAB ir izstrādājusi pakāpenisku pieeju savas darbības sākšanai, kas ļaus ņemt vērā reģiona īpatnības.

    (2)

    Saskaņā ar ERAB Direktoru padomes ziņojumu valdei par bankas darbības ģeogrāfiskā apgabala paplašināšanu, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu, Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā ietilpst valstis, kuras atrodas Vidusjūras krastā, kā arī Jordānija, kas ir cieši integrēta minētajā reģionā.

    (3)

    Reaģējot uz 2011. gada notikumiem Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā, Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 8. martā iesniedza kopīgu paziņojumu “Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu”, paužot stingru Savienības politisko un ekonomisko atbalstu reģionam. Kopīgais paziņojums ietvēra iespēju paplašināt ERAB pilnvaras, lai aptvertu dienvidu kaimiņvalstis, balstoties uz ERAB pieredzi pēdējo 20 gadu laikā. Minētais kopīgais paziņojums guva plašu atbalstu 2011. gada 24. un 25. marta Eiropadomē. Eiropas Parlaments 2011. gada 7. aprīļa rezolūcijā par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu aicināja ERAB grozīt tās statūtus, lai piedalītos finanšu palīdzības procesā.

    (4)

    2011. gada maijā G8 līderi sāka Dovilas partnerību, lai palīdzētu Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona valstīm pāriet uz brīvu, demokrātisku un tolerantu sabiedrību, un aicināja ERAB paplašināt tās darbības ģeogrāfisko apgabalu, lai izmantotu tās pieredzi un atbalstītu minēto valstu pāreju uz daudzpartiju demokrātijas, plurālisma un tirgus ekonomikas principiem.

    (5)

    ERAB darbības paplašināšana, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu, atspoguļo Savienības un starptautiskās sabiedrības atbalstu “arābu pavasara” raisītajām cerībām saistībā ar minētā reģiona pāreju uz tirgus ekonomiku un plurālistisku un demokrātisku sabiedrību.

    (6)

    Ņemot vērā ekonomikas nestabilitāti jaunajās ERAB darbības valstīs un sociālo nevienlīdzību, kas bija viens no “arābu pavasara” nemieru galvenajiem iemesliem, Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāmudina ERAB likt lielāku uzsvaru uz privātā sektora attīstību, lai, izmantojot savu finansējumu, tā palīdzētu veidot sociāli taisnīgu un ekoloģiski ilgtspējīgu sabiedrību, kā paredzēts attiecīgajos Tūkstošgades attīstības mērķos un atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktam un 21. pantam. Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās jo īpaši būtu jāveicina ERAB ieguldījums pārejā uz energoefektīvu, sociāli iekļaujošu un atvērtu tirgus ekonomiku, vienlaikus ņemot vērā sociālo, nabadzības, pilsonisko un cilvēktiesību kontekstu.

    (7)

    Ar Rezolūciju Nr. 137 un Nr. 138, kas pieņemtas 2011. gada 30. septembrī, ERAB valde nobalsoja par ERAB dibināšanas nolīguma (“Nolīgums”) vajadzīgajiem grozījumiem, kas ļauj paplašināt ERAB darbības ģeogrāfisko apgabalu, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu, vienlaikus saglabājot tās saistības attiecībā uz pašreizējām darbības valstīm. Attiecībā uz minētajiem grozījumiem “par” nobalsoja visi ERAB ES pilnvarnieki, tostarp pilnvarnieks, kas pārstāv Savienību.

    (8)

    Ar Rezolūciju Nr. 134, kas pieņemta 2011. gada 21. maijā, ERAB valde uzsvēra, ka plānotā ERAB pilnvaru paplašināšana būtu jānodrošina, neprasot tās kapitāla daļu turētājiem veikt papildu kapitāla ieguldījumus.

    (9)

    Saskaņā ar Nolīguma 56. pantu ERAB valdei ir jājautā visiem dalībniekiem, vai tie piekrīt ierosinātajiem grozījumiem.

    (10)

    Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jādara viss iespējamais, lai mudinātu ERAB cieši uzraudzīt savas darbības, īpaši valstīs, kurās trūkst politiskās atbildības, kurās tiek pārkāptas pilsoniskās tiesības un cilvēktiesības vai ir augsts korupcijas līmenis. Turklāt Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāpieliek maksimālas pūles, lai nodrošinātu, ka ERAB darbībās jaunajās darbības valstīs tiek ņemti vērā principi par piesardzīgu praksi banku pakalpojumu jomā, pārredzamību un krāpšanas apkarošanu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1219/2011/ES (2011. gada 16. novembris) par Eiropas Savienības parakstīšanos uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) papildu kapitāla daļām sakarā ar lēmumu par kapitāla palielināšanu (2).

    (11)

    Veicot savu darbību Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā, Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāmudina ERAB turpināt ciešu sadarbību ar Savienību un sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, kā arī turpināt attīstīt tās ciešo sadarbību ar Eiropas Investīciju banku un citām Eiropas un starptautiskajām publiskajām finanšu iestādēm, lai pilnībā izmantotu to salīdzinošās priekšrocības. ERAB būtu arī jāizvairās no šādu citu publisko finanšu iestāžu darbības dublēšanas.

    (12)

    Pirms ERAB apstiprina kādu potenciālu jauno darbības valsti, tai būtu jāveic detalizēti tehniskie novērtējumi par attiecīgajā valstī pastāvošajiem ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem, tostarp novērtējums par to, kā minētā valsts ievēro daudzpartiju demokrātijas, plurālisma un tirgus ekonomikas principus, kas noteikti Nolīguma 1. pantā, novērtējums par pārejas posma trūkumiem un pārskats par citu starptautisku finanšu iestāžu darbību minētajā valstī un par prioritātēm, saistībā ar kurām ERAB varētu vislabāk izmantot savas unikālās zināšanas un prasmes. Apspriežot minētos novērtējumus, Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāmudina ERAB pilnībā ņemt vērā Savienības uzskatus.

    (13)

    Ziņojumā, ko Komisija ir aicināta iesniegt saskaņā ar Lēmumu Nr. 1219/2011/ES līdz kapitāla resursu ceturtās pārskatīšanas laikposmam no 2011. līdz 2015. gadam beigām, Komisijai būtu jāņem vērā ERAB darba paplašināšana, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu.

    (14)

    Attiecībā uz ERAB ieguldījumu Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona potenciālo darbības valstu pārejā uz labi funkcionējošu, ilgtspējīgu un modernu tirgus ekonomiku, Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāaicina ERAB katru gadu ziņot par savu darbību un pirms piecgades kapitāla resursu pārskatīšanas veikt visaptverošu novērtējumu par tās ietekmi uz šādas ekonomikas izveidi.

    (15)

    Tādēļ Nolīguma grozījumi būtu jāapstiprina Savienības vārdā,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināti Nolīguma 1. un 18. panta grozījumi, kas paplašina ERAB darbības ģeogrāfisko apgabalu.

    Grozījumu teksts ir iekļauts pielikumā informācijas nolūkos.

    2. pants

    ERAB pilnvarnieks, kas pārstāv Savienību, deklarāciju par grozījumu apstiprināšanu Savienības vārdā paziņo ERAB.

    3. pants

    ERAB pilnvarnieks, kas pārstāv Savienību, kā daļu no gada ziņojuma Eiropas Parlamentam sniedz arī ziņojumu par ERAB pasākumiem un darbībām Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā.

    4. pants

    Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Strasbūrā, 2012. gada 4. jūlijā

    Eiropas Parlamenta vārdā

    priekšsēdētājs

    M. SCHULZ

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    A. D. MAVROYIANNIS


    (1)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 26. jūnija lēmums.

    (2)  OV L 313, 26.11.2011., 1. lpp.


    PIELIKUMS

    GROZĪJUMI NOLĪGUMĀ PAR EIROPAS REKONSTRUKCIJAS UN ATTĪSTĪBAS BANKAS DIBINĀŠANU

    Nolīguma par Bankas dibināšanu 1. pantu groza, lai izteiktu šādi (jaunais teksts kursīvā):

    “1. pants

    Mērķis

    Veicot ieguldījumu ekonomikas attīstībā un rekonstrukcijā, Bankas mērķis ir sekmēt pāreju uz atklātu, uz tirgu orientētu ekonomiku un veicināt privātu un uzņēmējdarbības iniciatīvu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas atzīst un ievēro daudzpartiju demokrātijas, plurālisma un tirgus ekonomikas principus. Bankas mērķi saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem var īstenot arī Mongolijā un Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona dalībvalstīs, kā to nosaka Banka pēc balsojuma, kurā “par” nobalsojuši ne mazāk kā divas trešdaļas pilnvarnieku, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas kopējo balsstiesīgo dalībnieku. Līdz ar to visas atsauces šajā nolīgumā un tā pielikumos uz “Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm”, “valstīm, kas atrodas Centrāleiropā un Austrumeiropā”, “saņēmējvalsti (vai saņēmējvalstīm)” vai “saņēmēju dalībvalsti (vai saņēmējām dalībvalstīm)” attiecas arī uz Mongoliju, kā arī uz ikvienu no šādām Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona valstīm.”

    Nolīguma par Bankas dibināšanu 18. pantu groza, lai izteiktu šādi (jaunais teksts kursīvā):

    “18. pants

    Īpašie fondi

    i)

    Banka var piekrist pārvaldīt īpašos fondus, kas paredzēti, lai īstenotu Bankas mērķi, un kas iekļaujas bankas funkcijās saņēmējvalstīs un potenciālajās saņēmējvalstīs. Jebkāda šāda īpaša fonda pārvaldīšanas izmaksas pilnībā sedz no minētā īpašā fonda.

    ii)

    Šā punkta i) apakšpunkta nolūkos pēc tāda dalībnieka lūguma, kas nav saņēmējvalsts, valde var nolemt, ka šāds dalībnieks kvalificējas kā potenciāla saņēmējvalsts uz tādu ierobežotu periodu un saskaņā ar tādiem noteikumiem, kādi šķiet ieteicami. Šādu lēmumu pieņem, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas pilnvarnieku, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas kopējo balsstiesīgo dalībnieku.

    iii)

    Lēmumu atļaut dalībniekam kvalificēties kā potenciālai saņēmējvalstij var pieņemt tikai tad, ja šāds dalībnieks spēj izpildīt prasības, lai kļūtu par saņēmējvalsti. Šādas prasības ir noteiktas šā nolīguma 1. pantā, kā tas formulēts šāda lēmuma pieņemšanas brīdī vai kā tas tiks formulēts brīdī, kad stāsies spēkā grozījumi, ko šāda lēmuma pieņemšanas brīdī jau būs apstiprinājusi valde.

    iv)

    Ja potenciāla saņēmējvalsts nav kļuvusi par saņēmējvalsti līdz ii) apakšpunktā minētā termiņa beigām, Banka nekavējoties izbeidz visas īpašās darbības minētajā valstī, izņemot tās, kas saistītas ar īpašā fonda aktīvu pienācīgu realizēšanu, glabāšanu un saglabāšanu un tādu saistību nokārtošanu, kas radušās sakarā ar tiem.

    2.   Īpašos fondus, kuru pārvaldīšanai banka piekritusi, var izlietot saņēmējvalstīs un potenciālajās saņēmējvalstīs jebkādā veidā un ar tādiem noteikumiem, kas atbilst Bankas mērķim un funkcijām, pārējiem piemērojamiem šā nolīguma noteikumiem, kā arī ar nolīgumu vai nolīgumiem, kuri attiecas uz šādiem fondiem.

    3.   Banka pieņem noteikumus, kādi var būt nepieciešami, lai izveidotu, pārvaldītu un izlietotu katru šādu īpašo fondu. Šādi noteikumi atbilst šā nolīguma noteikumiem, izņemot tos noteikumus, kuri nepārprotami piemērojami vienīgi Bankas parastajām darbībām.”


    Top