26.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/15

(1)

Ar Komisijas 2010. gada 15. aprīļa Lēmumu 2010/221/ES, ar ko apstiprina valsts pasākumus, lai ierobežotu konkrētu akvakultūras dzīvnieku un savvaļas ūdensdzīvnieku slimību ietekmi saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/88/EK 43. pantu (2), konkrētām dalībvalstīm atļauts piemērot tirgū laišanas un importa ierobežojumus minēto dzīvnieku sūtījumiem, lai nepieļautu konkrētu slimību ievešanu to teritorijā, ja dalībvalstis ir pierādījušas, ka to teritorija vai teritorijas konkrētas norobežotas zonas ir attiecīgo slimību neskartas, vai tās ir sagatavojušas izskaušanas programmu, lai iegūtu šādu statusu.

(2)

Kopš 2008. gada vairākās Īrijas, Francijas un Apvienotās Karalistes zonās ir konstatēta paaugstināta Klusā okeāna austeru (Crassostrea gigas) mirstība. Epidemioloģiskā izmeklēšana, ko veica 2009. gadā, liecina, ka paaugstinātajā mirstībā būtiska nozīme ir jaunam austeru herpesvīrusa 1 (OsHV-1) celmam, kas nesen identificēts, proti, OsHV-1 μνar.

(3)

Lai novērstu turpmāku OsHV-1 μνar izplatīšanos, tika pieņemta Komisijas 2010. gada 2. marta Regula (ES) Nr. 175/2010, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz pasākumiem, lai kontrolētu Crassostrea gigas sugas austeru paaugstinātu mirstību saistībā ar austeru herpesvīrusa 1 μνar (OsHV-1 μνar) konstatēšanu (3). Ar to ieviesa pasākumus minētās slimības izplatīšanās kontrolei, un to piemēro līdz 2011. gada 30. aprīlim.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2010. gada 27. oktobrī pieņēma zinātnisku atzinumu par Klusā okeāna austeru Crassostrea gigas paaugstinātas mirstības gadījumiem (EFSA atzinums) (4). Atzinumā EFSA secina, ka OsHV-1 austeru herpesvīrusa standarta celms un arī jaunais celma μ variants (μνar) ir saistīti ar augstiem Klusā okeāna austeru ikru un austeru mazuļu mirstības rādītājiem un ka pieejamie dati liecina, ka inficēšanās ar OsHV-1 ir neizbēgams mirstības cēlonis, taču tā var nebūt vienīgais iemesls, jo svarīgi ir arī citi faktori. EFSA atzinumā arī secināts, ka OsHV-1 μνar, šķiet, ir dominējošais vīrusa celms 2008.–2010. gada paaugstinātās mirstības uzliesmojumos, lai gan nav skaidrs, vai tas ir paaugstinātas virulences vai citu epidemioloģisku faktoru rezultāts.

(5)

2010. gadā Īrija, Spānija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste izstrādāja programmu OsHV-1 μνar agrīnai konstatēšanai un piemēroja attiecīgos pārvietošanas ierobežojumus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 175/2010. Saistībā ar minētajām programmām šajās dalībvalstīs veiktās uzraudzības rezultāti liecina, ka daļa no Savienības reģioniem ir OsHV-1 μνar neskarti.

(6)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK (uzraudzības programmas) Īrija un Apvienotā Karaliste uzraudzības programmas iesniedza Komisijai apstiprināšanai. Uzraudzības programmu mērķis ir uzskatāmi parādīt, ka zonas, kurās OsHV-1 μνar nav konstatēts, ir šā vīrusa neskartas, un nepieļaut tā ievešanu šajās zonās.

(7)

Atbilstīgi uzraudzības programmām Īrija un Apvienotā Karaliste OsHV-1 μνar piemēros bioloģiskās drošības pamatpasākumus, kas ir līdzvērtīgi Direktīvā 2006/88/EK noteiktajiem pasākumiem, un mērķtiecīgu uzraudzību. Turklāt tās piemēros ierobežojumus Klusā okeāna austeru pārvietošanai uz visām zonām, uz kurām attiecas uzraudzības programmas.

(8)

Uzraudzības programmās noteiktie pārvietošanas ierobežojumi attieksies tikai uz Klusā okeāna austerēm, kas paredzētas nosūtīšanai uz audzēšanas un izklāšanas zonām un nosūtīšanas centriem, attīrīšanas centriem vai līdzīgiem uzņēmumiem, kuros nav ierīkota notekūdeņu attīrīšanas sistēma, kas līdz pieņemamam līmenim samazina risku, ka slimības varētu pārnest uz dabiskajiem ūdeņiem.

(9)

EFSA atzinuma secinājumi un 2010. gada epidemioloģiskie dati liecina, ka OsHV-1 μνar izplatīšanās vīrusa neskartās zonās varētu izraisīt austeru paaugstinātu mirstību un ar to saistītus zaudējumus Klusā okeāna austeru audzēšanas nozarē.

(10)

Tādēļ, lai novērstu OsHV-1 μνar ievešanu šajās zonās, ir lietderīgi noteikt ierobežojumus Klusā okeāna austeru pārvietošanai uz zonām, uz kurām attiecas uzraudzības programmas. Savienības tiesību aktu skaidrības un vienkāršības labad attiecīgās prasības laišanai tirgū ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 1251/2008, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu (5).

(11)

Tādēļ uzraudzības programmas ir jāapstiprina.

(12)

Ņemot vērā to, ka OsHV-1 μνar ir jauna slimība, attiecībā uz kuru vēl ir daudz neskaidrību, ar šo lēmumu apstiprinātajās uzraudzības programmās noteiktie pārvietošanās nosacījumi ir jānovērtē atkārtoti, kā arī noteiktā laikā atkārtoti jāizvērtē to piemērotība un nepieciešamība. Tāpēc šajā lēmumā noteiktās prasības laišanai tirgū piemēro tikai uz ierobežotu laiku. Turklāt Īrijai un Apvienotajai Karalistei ir jāsūta Komisijai gada ziņojumi par pārvietošanas ierobežojumu izpildi un veiktajiem uzraudzības pasākumiem.

(13)

Jebkādu aizdomu gadījumā par inficēšanos ar OsHV-1 μνar zonās, uz kurām attiecas uzraudzības programmas, situācija ir jāizmeklē, un izmeklēšanas laikā jāpiemēro konkrēti pārvietošanas ierobežojumi, kas paredzēti Direktīvā 2006/88/EK, lai aizsargātu citas dalībvalstis, kurās noteikti apstiprināti valsts pasākumi attiecībā uz OsHV-1 μνar. Turklāt, lai atvieglotu apstiprināto valsts pasākumu atkārtoto novērtēšanu, jāpaziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par jebkādiem turpmākiem slimības apstiprināšanas gadījumiem.

(14)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2010/221/ES.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.

Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo lēmumu apstiprina šā lēmuma I, II un III pielikuma sarakstā iekļauto dalībvalstu valsts pasākumus, lai ierobežotu konkrētu akvakultūras dzīvnieku un savvaļas ūdensdzīvnieku slimību ietekmi un izplatību saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 43. panta 2. punktu.”

2.

Lēmumam pievieno šādu 3.a pantu:

“3.a pants

Valsts uzraudzības programmu apstiprināšana attiecībā uz austeru herpesvīrusu 1 μνar (OsHV-1 μνar)

1.   Uzraudzības programmas, ko pieņēmušas III pielikuma tabulas otrajā ailē iekļautās dalībvalstis saistībā ar austeru herpesvīrusu 1 μνar (OsHV-1 μνar) attiecībā uz tabulas ceturtajā ailē iekļautajām zonām (uzraudzības programmas), ir apstiprinātas.

2.   Laikposmā līdz 2013. gada 30. aprīlim III pielikuma tabulā iekļautās dalībvalstis var pieprasīt, lai šādi sūtījumi, kas ievesti zonās, kuras iekļautas minētā pielikuma ceturtajā ailē, atbilst šādām prasībām:

3.

Lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Ziņošana

1.   Vēlākais līdz katra gada 30. aprīlim I un II pielikuma sarakstā iekļautās dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par apstiprinātajiem valsts pasākumiem, kas minēti 2. un 3. pantā.

2.   Vēlākais līdz katra gada 31. decembrim III pielikuma sarakstā iekļautās dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par apstiprinātajiem valsts pasākumiem, kas minēti 3.a pantā.

3.   Ziņojumos, kas paredzēti 1. un 2. punktā, iekļauj atjauninātu informāciju vismaz par:

4.

Lēmumam pievieno šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Aizdomas par inficēšanos ar austeru herpesvīrusu 1 μνar (OsHV-1 μνar) un tā konstatēšana zonās, kurām noteiktas uzraudzības programmas

1.   Ja kādai III pielikuma sarakstā iekļautajai dalībvalstij rodas aizdomas par inficēšanos ar OsHV-1 μνar zonā, kas ietverta minētā pielikuma ceturtajā ailē, tad šī dalībvalsts veic pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kas noteikti Direktīvas 2006/88/EK 28. pantā, 29. panta 2., 3. un 4. punktā un 30. pantā.

2.   Ja epizootiskajā izmeklēšanā tiek apstiprināts, ka OsHV-1 μνar ir konstatēts 1. punktā minētajās zonās, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, kā arī tām sniedz informāciju par jebkādiem veiktajiem pasākumiem, lai ierobežotu minēto slimību.”

5.

Lēmumam pievieno jaunu III pielikumu, kura teksts izklāstīts šā lēmuma pielikumā.