11.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/71

(1)

Piemērojot EK līguma 88. panta 3. punktu, Grieķijas Transporta ministrija ar 2002. gada 24. septembra vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 26. septembrī ar numuru TREN (2002) A/66844, paziņoja Komisijai par shēmu, kura paredzēta gaisa pārvadātāju ciesto zaudējumu atlīdzināšanai saistībā ar 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem.

(2)

Tā kā šo shēmu īstenoja pirms tās oficiālas apstiprināšanas Komisijā, to reģistrēja kā nepaziņotu atbalstu ar numuru NN 119/2002. Šo faktu Komisijas dienesti paziņoja ar 2002. gada 28. oktobra vēstuli ar apstiprinājumu par saņemšanu (TREN (2002) D/17401).

(3)

Ar 2003. gada 27. maija vēstuli Komisija informēja Grieķiju par lēmumu attiecībā uz minēto atbalstu sākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(4)

Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par konkrēto atbalstu.

(5)

Komisija šajā jautājumā nesaņēma nekādas ieinteresēto personu piezīmes.

(6)

Pirmās Grieķijas piezīmes par procedūras sākšanu Komisija saņēma ar 2003. gada 3. decembra vēstuli, kas reģistrēta 10. decembrī ar numuru SG (2003) A/12211.

(7)

Minētajā vēstulē Grieķija norādīja, ka nosūtīs papildu informāciju. Tā kā tā netika saņemta, Komisija ar 2004. gada 15. marta vēstuli (TREN D (2004) 4128) deva Grieķijas iestādēm pēdējo iespēju 15 dienu laikā iesniegt šo informāciju; tām tika norādīts, ka pretējā gadījumā Komisija savu lēmumu pieņems, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju. Grieķijas iestādes nekādā veidā nereaģēja uz minēto vēstuli.

(8)

Ņemot vērā Amerikas Savienotajās Valstīs 2001. gada 11. septembrī notikušos terora aktus, atsevišķas gaisa telpas daļas vairākas dienas bija slēgtas. Tas jo īpaši attiecās uz ASV gaisa telpu, kas bija pilnībā slēgta 2001. gada 11.–14. septembrī un pakāpeniski tika atvērta lidojumiem tikai no 2001. gada 15. septembra. Citām valstīm nācās veikt līdzīgus pasākumus attiecībā uz visu attiecīgās valsts teritoriju vai tās daļu.

(9)

Attiecīgi šajā sākotnējā periodā aviosabiedrībām nācās atcelt tos reisus, kuros būtu jāizmanto attiecīgā gaisa telpa. Tāpat tās cieta zaudējumus, ņemot vērā pārējos satiksmes traucējumus vai nespēju nodrošināt atsevišķu pasažieru nogādāšanu viņu galamērķī.

(10)

Ņemot vērā šo notikumu apmērus, pēkšņumu un izmaksas, ko tie radīja aviosabiedrībām, dalībvalstīm bija jāparedz ārkārtas atlīdzināšanas pasākumi.

(11)

Shēma, uz kuru attiecas šis lēmums, paredz atlīdzināt zaudējumus, ko aviosabiedrības cieta 2001. gada 11.–15. septembrī; faktiski paziņotā shēma paredz arī atlīdzību par izmaksām, kas radušās pēc minētā laikposma.

(12)

Pamatojot paziņoto shēmu, Grieķijas iestādes norāda, ka Amerikas Savienoto Valstu gaisa telpas slēgšana aviosabiedrībām radīja tiešas sekas arī pēc 2001. gada 14. septembra, jo, tā kā nebija pieejama informācija par piezemēšanās iespējām, tika preventīvi atcelts Olympic Airways 16. septembra reiss uz Ņujorku. Tāpat izmaksas tika atlīdzinātas arī par 2001. gada 15. septembri.

(13)

Atbalstāmās aviosabiedrības ir gaisa pārvadātāji ar Grieķijas iestāžu izdotu gaisa pārvadātāja darbības licenci saskaņā ar Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu (3).

(14)

Grieķijas iestādes norādīja, ka tās vērsušās pie visām atbalstāmajām aviosabiedrībām; pēc vietējo iestāžu 2001. gada 24. oktobra un 5. decembra aicinājuma vēstulēm, kas nosūtītas visām Grieķijas aviosabiedrībām, tikai trīs aviosabiedrības iesniedza atlīdzības pieprasījumu. Viena no šīm aviosabiedrībām – Axon Airlines – izbeidza darbību 2001. gada 3. decembrī, t. i., pirms maksājumu veikšanas, kas notika 2002. gada jūlijā; līdz ar to Grieķija nolēma minētajai aviosabiedrībai atlīdzību neizmaksāt, jo atlīdzības mērķis bija dot aviosabiedrībām iespēju turpināt darbību, neļaujot terora aktu dēļ ciestajām izmaksām pārmērīgi ietekmēt tās. Pārējās aviosabiedrības, kuras reāli saņēma maksājumus, ir Olympic Airways (turpmāk “OA”) un Aegean Cronus (turpmāk “AC”).

(15)

Savā paziņojumā Grieķijas iestādes norādīja, ka šīm aviosabiedrībām samaksātās summas bija EUR 4 827 586 sabiedrībai OA un EUR 140 572 sabiedrībai AC, tātad kopējā 24. septembrī paziņotā summa bija EUR 4 968 158. Saskaņā ar šajā jomā piemērojamiem Grieķijas tiesību aktiem šīs summas tika ņemtas no TASS un TAEA līdzekļiem, kas paredzēti lidostu attīstībai un modernizācijai.

(16)

Grieķijas iestādes norādīja, ka aviosabiedrības saņēma Komisijas 2001. gada 14. novembra vēstules kopiju un ka tas bija pamats atlīdzības pieprasījumiem.

(17)

Atlīdzināmos zaudējumus Grieķija definēja kā gaisa pārvadātāju ciestos zaudējumus tiešā saistībā ar attiecīgajiem notikumiem; tie ietver zaudējumus saistībā ar ieņēmumiem no pasažieriem, zaudējumus saistībā ar ieņēmumiem par kravas pārvadājumiem, zaudējumus saistībā ar galamērķi nesasniegušo produktu sūtījumu iznīcināšanu, izmaksas saistībā ar lidmašīnu novirzīšanu uz citu lidostu un tur pavadīto laiku gaisa telpas slēgšanas dēļ un pasažieru vai apkalpes izmitināšanas izmaksas.

(18)

Saskaņā ar paziņojumu atlīdzināmie zaudējumi neaprobežojās tikai ar tiem maršrutiem, kurus tieši skāra dažu valstu pieņemtais lēmums pēc attiecīgajiem notikumiem slēgt daļu gaisa telpas; faktiski tie ietvēra visu gaisa pārvadātāju tīklu, un atlīdzību piešķīra par kopējiem zaudējumiem, kas ciesti visā tīklā.

(19)

Grieķija par katru atbalsta saņēmēju paziņoja Komisijai vairāk vai mazāk sīku informāciju.

(20)

Grieķija savā paziņojumā Komisijai norādīja, ka kopējā atlīdzība bija mazāka par 4/365 no uzņēmuma apgrozījuma. Tā attiecās ne tikai uz lidojumiem uz ASV, Kanādu un Izraēlu, bet uz visu aviosabiedrības tīklu.

(21)

Turpmāk izklāstīts atlīdzināto izmaksu (kopējās izmaksas: GRD 1 645 000 000 jeb EUR 4 827 586) sadalījums.

(22)

Grieķija Komisijai norādīja, ka kopējā atlīdzība noteikta līdzīgā veidā, bet tā bija ievērojami mazāka, jo šī aviosabiedrība neveic transatlantiskos lidojumus. Atlīdzības summa bija GRD 47 900 000 jeb EUR 140 572.

(23)

Komisija nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, pamatojoties uz tās šaubām par šādas atbalsta shēmas saderību ar Līgumu, ņemot vērā ne tikai Komisijas 2001. gada 10. oktobra Paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei “Amerikas Savienotajās Valstīs notikušo teroristu uzbrukumu ietekme uz gaisa pārvadājumu nozari” (5) (turpmāk “2001. gada 10. oktobra paziņojums”) 35. punktā noteiktā laikposma pārsniegšanu, bet jo īpaši ārkārtas notikuma neesību un atlīdzināmo zaudējumu būtības maiņu pēc 2001. gada 14. septembra.

(24)

Noteiktajā viena mēneša termiņā Komisija nesaņēma nekādas ieinteresēto trešo personu piezīmes.

(25)

Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā viena mēneša termiņā Grieķijas iestādes Komisijai neiesniedza nekādas papildu piezīmes. Grieķijas 2003. gada 23. jūlija vēstulē, kura Komisijā reģistrēta 28. jūlijā ar numuru TREN (2003) A/26329, bija ietverta atbilde uz 2003. gada 27. maija lēmumu, taču vēstules saturs aprobežojās ar norādēm par konfidenciālo informāciju, kura svītrojama no publicējamās versijas. Tomēr pēc tam, kad Komisija bija sagatavojusi lēmuma pirmo projektu, Grieķija beidzot 2003. gada 3. decembrī iesniedza piezīmes. Attiecīgajā vēstulē bija minēts, ka tiks iesniegta papildu informācija, taču, neraugoties uz to, ka Komisijas dienesti 2004. gada 15. martā no jauna aicināja Grieķiju papildināt tās piezīmes, tā tomēr tā arī neiesniedza minēto papildu informāciju.

(26)

Savā 2003. gada 3. decembra vēstulē Grieķijas iestādes sniedza informāciju par daļu no attiecībā uz OA paziņotajām summām, tomēr atšķirīgā veidā no paziņojumā ietvertās informācijas; cita starpā tās konkrēti norādīja summas, kas attiecas uz 2001. gada 11.–14. septembri (ieskaitot), un tās, kas attiecas uz laikposmu pēc 14. septembra. Grieķijas iestādes nesniedza nekādu konkrētu informāciju par summu, kas bija paziņota attiecībā uz AC.

(27)

Grieķija norādīja, ka OA2001. gada 11.–14. septembrī cieta zaudējumus, jo bija slēgtas ASV, Kanādas un Izraēlas gaisa telpas. Līdz ar to tika atcelti 6 transatlantiskie reisi turp un atpakaļ un viens reiss uz Izraēlu un atpakaļ; pamatojoties uz datiem par šo reisu pasažieriem ar apstiprinātām rezervācijām un vidējiem ieņēmumiem par pasažieri, Grieķija paziņoja, ka OA cietusi zaudējumus GRD 654 650 000 jeb aptuveni EUR 1 921 203 apmērā, kas uzskatāmi par atlīdzināmiem.

(28)

Papildus Grieķijas iestādes norāda uz vēl divu veidu izmaksām, kas OA radās šajā laikposmā. Pirmās attiecas uz vienas lidmašīnas atrašanos Kanādā visu attiecīgo laikposmu; minētās izmaksas bija GRD 12 967 457 jeb aptuveni EUR 38 056. Otrās attiecas uz viena lidojuma no Atēnām uz ASV atgriešanu 11. septembrī, radot papildu izmaksas GRD 1 165 600 jeb EUR 3 421 apmērā.

(29)

Tādējādi kopumā Grieķijas uzrādītās OA izmaksas par 2001. gada 11.–14. septembri ir GRD 668 783 057 jeb aptuveni EUR 1 962 680.

(30)

Attiecībā uz izmaksām, kas OA radās pēc 2001. gada 14. septembra, Grieķija norāda uz 3 transatlantiskajiem reisiem (viens uz ASV un divi uz Kanādu) turp un atpakaļ 15. un 16. septembrī. Pamatojoties uz datiem par šo reisu pasažieriem ar apstiprinātām rezervācijām un vidējiem ieņēmumiem par pasažieri, Grieķija paziņoja, ka OA cietusi zaudējumus GRD 333 000 000 apmērā, kas uzskatāmi par atlīdzināmiem. Kā šīs summas ekvivalentu Grieķija ir norādījusi EUR 1 270 726, tomēr jāatzīmē, ka šajā gadījumā noteikti pieļauta kļūda, jo, piemērojot GRD maiņas kursu, kāds tas bija, pievienojoties eurozonai, t. i., EUR 1 = GRD 340,75, iegūst aptuveni EUR 977 257.

(31)

Reiss uz Ņujorku 2001. gada 15. septembrī ticis atcelts, jo nav bijis brīvas laika nišas; kaut arī Ņujorkas JFK lidosta tika atvērta lidojumiem 14. septembrī 23.00 pēc Grieķijas laika, lielā pieprasījuma dēļ OA neizdevās iegūt laika nišu. Grieķija minēja, ka lūgusi OA iesniegt apliecinājumu par minēto situāciju, lai to tālāk nodotu Komisijai. Tomēr tas nav noticis, jo nekādas citas vēstules netika saņemtas.

(32)

Reisi uz Kanādu 15. un 16. septembrī tikuši atcelti, jo novēloti atgriezusies šajā valstī aizturētā lidmašīna. Grieķija paskaidro, ka, ņemot vērā citus plānotos reisus, OA 15. septembrī nebija pieejama neviena cita tālo reisu lidmašīna. Attiecībā uz 16. septembra reisu attiecīgās lidmašīnas novēlotā atgriešanās liedza laikus veikt tehniskās pārbaudes un iegūt piezemēšanās laika nišu jaunam lidojumam uz Kanādu, un līdz ar to OA nācās atcelt šo reisu.

(33)

Otrs OA atlīdzināšanai pieprasīto izmaksu veids attiecas uz OA veiktajiem pārtransportēšanas lidojumiem; runa ir par 3 reisiem – viens uz ASV 2001. gada 18. septembrī un divi uz Kanādu 2001. gada 20. un 26. septembrī –, kuri, kā apgalvo Grieķijas iestādes, tika nodrošināti, ņemot vērā ASV un Kanādas valdības spiedienu uz OA, lai pasažieri no Atēnām tiktu nogādāti Ziemeļamerikā. Attiecīgie pasažieri esot samaksājuši parasto cenu, taču lidmašīnām bijis jāatgriežas Atēnās tukšām. Atpakaļceļa reisu izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz block hours, t. i., lidojuma ilgumu, esot bijušas GRD 166 051 680 jeb aptuveni EUR 487 312.

(34)

Tādējādi kopumā Grieķijas uzrādītās OA izmaksas par laikposmu pēc 2001. gada 14. septembra ir GRD 499 051 680 jeb aptuveni EUR 1 464 569. Līdz ar to visi Grieķijas 2003. gada 3. decembra vēstulē ietvertie skaidrojumi sniegti, lai pamatotu atlīdzību, kas par visu attiecīgo laikposmu sasniedz GRD 1 167 834 737 jeb aptuveni EUR 3 427 249.

(35)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu, ja vien nav paredzētas atkāpes, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(36)

Aviosabiedrībām piešķirtās dotācijas ir uzskatāmas par valsts līdzekļu piešķiršanu šīm aviosabiedrībām un līdz ar to rada tām noteiktu ekonomisku priekšrocību.

(37)

Šis gaisa pārvadājumu nozarei paredzētais pasākums pēc savas būtības ir selektīvs. Turklāt aviosabiedrības, kurām paredzēts šīs shēmas atbalsts, bija konkrēti noteiktas.

(38)

Kopš 1993. gada 1. janvārī stājās spēkā Regula (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu, Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem (6) un Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2409/92 par gaisa pārvadājumu maksām un tarifiem (7), gaisa satiksmes tirgus ir liberalizēts, līdz ar to ikvienas dalībvalsts aviosabiedrības konkurē ar pārējo dalībvalstu aviosabiedrībām. Šajā konkrētajā gadījumā saskaņā ar paziņojumu atbalstāmās aviosabiedrības aktīvi darbojas Kopienas tirgū. Aviosabiedrībām paredzētās dotācijas un attiecīgi gūtā priekšrocība ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un var ietekmēt konkurenci.

(39)

Šie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu un ir saderīgi ar Līgumu vienīgi tādā gadījumā, ja uz tiem attiecas kāda no paredzētajām atkāpēm.

(40)

Līguma 87. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētās atkāpes nav piemērojamas, jo šajā gadījumā tas nav sociāls atbalsts, ko piešķir individuāliem patērētājiem, vai atbalsts, ko sniedz dažiem Vācijas Federatīvās Republikas apvidiem.

(41)

Tā kā konkrētais atbalsts nav paredzēts ne atsevišķu apgabalu attīstības veicināšanai, ne ekonomikas attīstības veicināšanai apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs, ne konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstības veicināšanai, nav piemērojamas arī Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētās atkāpes.

(42)

Visbeidzot, uz šo konkrēto gadījumu neattiecas arī Līguma 87. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktā paredzētās atkāpes, kas vērstas attiecīgi uz kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai nopietnu traucējumu novēršanu kādas dalībvalsts tautsaimniecībā un kultūras veicināšanu un kultūras mantojuma saglabāšanu.

(43)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu ar kopējo tirgu ir saderīgs “atbalsts, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi”. Savā 2001. gada 10. oktobra paziņojumā Komisija atzīst, ka 2001. gada 11. septembra notikumus var uzskatīt par ārkārtējiem notikumiem Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(44)

Sava 2001. gada 10. oktobra paziņojuma 35. punktā Komisija ir skaidrojusi nosacījumus, kas uzskatāmi par nepieciešamiem, lai atzītu, ka ar minētajiem notikumiem saistītās atlīdzības atbilst 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem:

“Komisija uzskata, ka izmaksas, kas tiešā veidā izriet no Amerikas gaisa telpas slēgšanas 2001. gada 11.–14. septembrī, ir tiešas 2001. gada 11. septembra notikumu sekas. Līdz ar to dalībvalstis drīkst atlīdzināt šīs izmaksas saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(45)

Komisija konstatē, ka, lai gan atlīdzību par izmaksām oficiāli pieprasīja tikai trīs aviosabiedrības, uz šīs shēmas atbalstu bija tiesības pretendēt visiem gaisa pārvadātājiem, kuriem ir attiecīgās dalībvalsts izdota pārvadātāja licence. Tas, ka viena no aviosabiedrībām, t. i., Axon Airlines, tika izslēgta no shēmas, pamatojoties uz to, ka laikā, kad aviosabiedrībām tikai nosūtītas paziņojuma vēstules par šo shēmu, un vēl jo vairāk laikā, kad tika izmaksāts atbalsts, tās darbība bija izbeigta, nenozīmē, ka šī shēma būtu diskriminējoša. Tātad pasākums nepārprotami ir nediskriminējošs. Komisija tomēr konstatē, ka Grieķija savā atbildē aprobežojās ar informācijas sniegšanu par OA izmaksām un saņemto atlīdzību, bet attiecībā uz AC nesniedza nekādu informāciju.

(46)

Iepriekš aprakstītā atlīdzība pārsvarā attiecas uz laikposmu no 11. septembra līdz 14. septembrim, kuru Komisija bija norādījusi savā 2001. gada 10. oktobra paziņojumā un ņēmusi vērā savos līdzšinējos lēmumos šajā jautājumā (8); tomēr tā attiecas arī uz 2001. gada 15. septembri un pat vēlākiem datumiem.

(47)

Savā 2001. gada 10. oktobra paziņojumā Komisija noteica principu, ka atlīdzību var piešķirt par tiešajām sekām, ko radīja Amerikas iestāžu lēmums slēgt gaisa telpu. Minētā Komisijas paziņojuma piemērošanas kārtība bija izklāstīta Komisijas dienestu 2001. gada 14. novembra vēstulē dalībvalstīm; šajā vēstulē cita starpā norādīts, ka jābūt konstatētai tiešai saiknei starp “gaisa satiksmes pilnīgu apturēšanu Amerikas gaisa telpā un no tā izrietošajiem traucējumiem Eiropas gaisa telpā”; šajā ziņā konkrētais pasākums saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu paredz atlīdzību, kas attiecas tikai uz maršrutiem vai tīkliem, kurus ietekmēja Ziemeļamerikas (ASV un Kanādas) un Izraēlas gaisa telpas slēgšana. Šis princips ir ticis piemērots praksē Komisijas līdzšinējos lēmumos (9) par šo jautājumu.

(48)

Līdz ar to attiecībā uz 2001. gada 11.–14. septembri un šajā laikposmā ciestajiem zaudējumiem, kuri tiešā veidā izriet no gaisa telpas slēgšanas, pasākums atbilst Komisijas noteiktajiem ierobežojumiem un jo īpaši nosacījumiem, ka jābūt tiešai saiknei starp atlīdzināmajām izmaksām un gaisa telpas slēgšanu.

(49)

Atlīdzināmo zaudējumu aprēķināšanas metode pamatojas uz metodi, ko Komisija noteikusi savā paziņojumā un kuras konkrētā aprēķinu kārtība bija izklāstīta Komisijas dienestu 2001. gada 14. novembra vēstulē dalībvalstīm; attiecīgajās četrās dienās negūtie ieņēmumi bija noteikti, ņemot vērā atceltos reisus rezervējušo pasažieru skaitu. Attiecībā uz zaudējumu vērtību uz vienu pasažieri Grieķijas iestādes savā atbildē norādīja, ka tā atbilst OA ciestajiem faktiskajiem zaudējumiem, kopsummā GRD 654 650 000 jeb aptuveni EUR 1 921 203.

Tāpat šai pieejai atbilst arī atlīdzināmās papildu izmaksas saistībā ar vienas lidmašīnas atrašanos Kanādā attiecīgajā laikposmā, proti, GRD 12 967 457 (aptuveni EUR 38 056), un saistībā ar viena lidojuma no Atēnām uz ASV atgriešanu 11. septembrī, radot papildu izmaksas GRD 1 165 600 jeb EUR 3 421 apmērā.

Visbeidzot, dalībvalsts piemērotā maksimālā robeža – 4/365 no apgrozījuma – atbilst Komisijas noteiktajam.

Līdz ar to Komisija uzskata, ka aprēķins atbilst tās paziņojumā noteiktajam, ka maksimālā summa ir tīrie zaudējumi, kas atbilst attiecīgajās četrās dienās negūtajiem ieņēmumiem.

(50)

Tādējādi Komisija secina, ka pasākumi, kurus Grieķija veica OA labā saistībā ar gaisa telpas slēgšanu 2001. gada 11.–14. septembrī un kuru summa bija GRD 668 783 057 jeb EUR 1 962 680, atbilst Komisijas 2001. gada 10. oktobra paziņojuma noteikumiem; līdz ar to šie pasākumi atzīstami par saderīgiem ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(51)

Komisija sava 2001. gada 10. oktobra paziņojuma 35. punktā atzina, ka ASV gaisa telpas slēgšana 2001. gada 11.–14. septembrī bija “ārkārtas notikums” un ka saistībā ar šo gaisa telpas slēgšanu ciesto zaudējumu atlīdzināšana ir saderīga ar Līgumu, taču tā nenorādīja, ka piekrīt par tādiem atzīt citus zaudējumus, kuriem ar gaisa telpas slēgšanu ir tikai netieša saikne. Tas jo īpaši attiecas uz zaudējumiem, kurus aviosabiedrības cieta pēc gaisa telpas atvēršanas 15. septembrī.

(52)

Komisija savā 2001. gada 10. oktobra paziņojumā skaidroja, ka atlīdzināmie zaudējumi ir tie, kuru “cēlonis ir (..) lēmums apturēt gaisa satiksmi”.

(53)

Tomēr Komisija konstatē, ka pēc 14. septembra gaisa satiksme vairs nebija apturēta, bet attiecīgās aviosabiedrības saskārās ar darbības ierobežojumiem to maršrutos.

(54)

Tas attiecas uz Grieķijas pasākumiem par labu OA galvenokārt saistībā ar 3 nenotikušajiem transatlantiskajiem reisiem (viens uz ASV un divi uz Kanādu) turp un atpakaļ 15. un 16. septembrī, kas OA esot radījis zaudējumus GRD 333 000 000 jeb aptuveni EUR 977 257 apmērā.

(55)

Attiecībā uz brīvu laika nišu trūkumu Ņujorkā Grieķija norādīja, ka Ņujorkas JFK lidosta tika atvērta lidojumiem 14. septembrī 23.00 pēc Grieķijas laika, taču OA neizdevās iegūt laika nišu lielā pieprasījuma dēļ. Komisija nesaņēma nekādu citu informāciju par laika nišas neiegūšanas iemesliem – citām aviosabiedrībām tas bija izdevies. Jebkurā gadījumā nav pierādīts, ka būtu bijis absolūti neiespējami veikt reisu uz ASV.

(56)

Tāpat arī reisi uz Kanādu 15. un 16. septembrī tika atcelti, jo tāds bija OA lēmums vai nu tāpēc, ka tai nebija pieejama neviena cita tālo reisu lidmašīna un tā izvēlējās nodrošināt citus plānotos reisus, vai tāpēc, ka OA nevarēja paspēt laikus pabeigt tehniskās pārbaudes un iegūt piezemēšanās laika nišu, kas noveda pie attiecīgā reisa atcelšanas.

(57)

Attiecībā uz pārtransportēšanas lidojumiem, kurus OA veica uz ASV 2001. gada 18. septembrī un uz Kanādu 2001. gada 20. un 26. septembrī kopsummā par GRD 166 051 680 jeb aptuveni EUR 487 312, Grieķijas iestādes pašas norāda, ka šie reisi tika nodrošināti, ņemot vērā ASV un Kanādas valdības spiedienu uz OA, lai pasažieri no Atēnām tiktu nogādāti Ziemeļamerikā. Līdz ar to runa ir par OA lēmumu par reisiem, kas notikuši labu laiku pēc gaisa telpas slēgšanas laikposma beigām. Šāda rīcība automātiski izslēdz dalībvalsts finansējuma iespēju. Ja attiecīgā gadījumā šos lidojumus tiešām pasūtīja trešās valstis, OA būtu jāprasa atlīdzība šīm valstīm, ja tā to uzskata par iespējamu.

(58)

Kā Komisija to konsekventi darījusi citos lēmumos (10), tā nevar vienādi vērtēt 11. septembra terora aktu netiešās sekas, piemēram, no 15. septembra pieredzētās grūtības nodrošināt satiksmi aviomaršrutos, un attiecīgi tiešās sekas, tas ir, to, ka atsevišķas gaisa telpas daļas līdz 14. septembrim bija pilnībā slēgtas un tādējādi nebija iespējams nodrošināt satiksmi attiecīgajos maršrutos. Terora aktu netiešās sekas vairāk vai mazāk izteikti bija vēl ilgi jūtamas daudzās pasaules ekonomikas nozarēs, taču, līdzīgi kā ekonomisko vai politisko krīžu gadījumā, šīs grūtības, lai arī cik smagas nebūtu, nav uzskatāmas par ārkārtējiem notikumiem, un tātad Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkts nav piemērojams.

(59)

Komisija līdz ar to secina, ka Līgumam neatbilst tā shēmas daļa, kura attiecas uz laiku pēc 2001. gada 14. septembra, un jo īpaši Grieķijas norādītās OA izmaksas par laikposmu pēc 2001. gada 14. septembra, kuru apmērs ir GRD 499 051 680 jeb aptuveni EUR 1 464 569, ņemot vērā ne tikai 2001. gada 10. oktobra paziņojuma 35. punktā noteiktā laikposma pārsniegšanu, bet jo īpaši ārkārtas notikuma neesību un atlīdzināmo zaudējumu būtības maiņu saistībā ar shēmas darbības pagarināšanu. Šā darbības atbalsta atļaušana nav iespējama arī, pamatojoties uz citiem Līguma noteikumiem. Līdz ar to atbalsts par laikposmu pēc 2001. gada 14. septembra nav saderīgs ar Līgumu. Šajā saistībā Komisija atzīmē, ka kopējā summa, kuru Grieķija norādījusi savā 2003. gada 3. decembra atbildē, atšķiras no sākotnēji paziņotās un acīmredzot samaksātās summas un ir mazāka par to. Komisija tāpēc atgādina, ka viss OA piešķirtais atbalsts, kas pārsniedz iepriekš minēto summu, t. i., GRD 668 783 057 jeb aptuveni EUR 1 962 680, nav saderīgs ar Līgumu un ir jāatgūst.

(60)

Attiecībā uz Transporta padomes 2001. gada 16. oktobra secinājumiem, uz kuriem Grieķija atsaucas sava paziņojuma pamatojumā, Komisija atgādina, ka šiem secinājumiem ir tikai politiskas ievirzes raksturs un tie nav juridiski saistoši, vērtējot atbalsta saderību ar noteikumiem. Turklāt, kaut arī minēto secinājumu 7. punktā Padome aicina Komisiju attiecībā uz laikposmu pēc 14. septembra izvērtēt “piešķirt paredzēto atlīdzību katrā gadījumā atsevišķi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, lai kompensētu ierobežojumus, ko Eiropas aviosabiedrībām noteikusi galamērķa valsts”, tā norāda arī, ka “atbalsts vai atlīdzība nedrīkst izkropļot pārvadātāju konkurenci”. Komisijai ir jāuzrauga, vai attieksme pret pārvadātājiem ir vienlīdzīga, un, veicot attiecīgo vērtējumu, tā konstatē, ka attiecībā uz citu dalībvalstu gaisa pārvadātājiem nav apstiprināts neviens priekšlikums, kas attiecas uz laikposmu pēc 14. septembra.

(61)

Attiecībā uz AC Komisija konstatē, ka Grieķija pat necentās iesniegt jebkādu informāciju, kas pamatotu atbalsta maksājumu. Tādējādi Komisijai, neraugoties uz tās pieprasījumiem, nav nekādas informācijas, kas tai dotu iespēju izskatīt konkrētā atbalsta saderību ar Līgumu. Turklāt tā norāda, ka Grieķijas iestādes paziņojumā bija minējušas, ka šī aviosabiedrība neveic transatlantiskos reisus; tātad Komisijai šķiet maz ticams, ka attiecībā uz AC būtu iespējams konstatēt iepriekš minēto tiešo saikni, kam saskaņā ar 2001. gada 10. oktobra paziņojumu jābūt starp atlīdzināmajām izmaksām un gaisa telpas slēgšanu. Līdz ar to Komisijai jāsecina, ka šis atbalsts nav saderīgs ar Līgumu un ir jāatmaksā.

(62)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija konstatē, ka Grieķija ir nelikumīgi īstenojusi konkrēto atbalstu, pārkāpjot 88. panta 3. punktu, un ka konkrētais pasākums daļēji nav saderīgs ar Līgumu, jo īpaši ar tā 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ievērojot tā interpretāciju ar 2001. gada 10. oktobra paziņojumu,