Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008R0361

Padomes Regula (EK) Nr. 361/2008 ( 2008. gada 14. aprīlis ), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula)

OV L 121, 7.5.2008, p. 1–31 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 14/05/2008

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/361/oj

7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 121/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 361/2008

(2008. gada 14. aprīlis),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. un 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Lai vienkāršotu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiesiskā regulējuma vidi, ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (“vienotā TKO regula”) (1) atcēla un ar vienu tiesību aktu aizstāja visas regulas, ko Padome bija pieņēmusi kopš KLP ieviešanas, izveidojot lauksaimniecības produktu un produktu grupu tirgu kopīgās organizācijas.

(2)

Atbilstīgi izklāstam vienotās TKO regulas 7. apsvērumā vienkāršošanai nevajadzētu likt apšaubīt politikas lēmumus, kas gadu gaitā pieņemti KLP, un tāpēc tā neparedzēja noteikt nekādus jaunus juridiskus instrumentus un pasākumus. Tāpēc vienotā TKO regula atspoguļo politikas lēmumus, kas pieņemti līdz brīdim, kad Komisija iesniedza priekšlikumu par vienoto TKO regulu.

(3)

Līdztekus sarunām, kas notika Padomē par vienotās TKO regulas pieņemšanu, Padomē arī apsprieda un pieņēma vairākus politiskus lēmumus dažādās nozarēs. Tas attiecas uz cukura, sēklu, piena un piena produktu nozari.

(4)

Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) par cukura tirgu kopīgu organizāciju (2) grozīja galvenokārt tāpēc, lai nodrošinātu strukturālu līdzsvaru attiecīgajā tirgū. Minētos grozījumus pieņēma un publicēja pavisam neilgi pirms vienotās TKO regulas publicēšanas.

(5)

Padomes Regulu (EK) Nr. 1947/2005 (2005. gada 23. novembris) par sēklu tirgus kopīgo organizāciju (3) grozīja vienlaikus ar vienotās TKO regulas pieņemšanu. Ar minēto grozījumu ir atcelta Somijai noteiktā iespēja piešķirt valsts atbalstu sēklām un graudaugu sēklām, kā arī ir noteikts galīgais, pārejas papildu periods, kura laikā Somijā var piešķirt valsts atbalstu sēklu un graudaugu sēklu, izņemot timotiņa sēklas, audzēšanai, lai nodrošinātu Somijas lauksaimniekiem iespēju sagatavoties situācijai, kurā nepiešķir valsts atbalstu.

(6)

Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 (1999. gada 17. maijs) par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (4) grozīja neilgi pirms vienotās TKO regulas pieņemšanas, ieviešot dažādus grozījumus valsts intervences un privātās uzglabāšanas shēmās attiecībā uz sviestu un sauso vājpienu, atceļot iespēju, ka bruņotie spēki var iegādāties sviestu par pazeminātām cenām, un nosakot vienotas likmes atbalstu visu kategoriju pienam, kuru piegādā skolēniem mācību iestādēs.

Turklāt vienlaikus ar Regulu (EK) Nr. 1255/1999 tika grozīta arī Padomes Regula (EK) Nr. 2597/97 (1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (5), atļaujot kā dzeramo pienu tirgot produktus, kuru tauku saturs atšķiras no lielumiem, kas iepriekš bija noteikti minētajā regulā.

(7)

Minētie grozījumi ir jāiekļauj vienotajā TKO regulā, lai nodrošinātu, ka minētos politiskos lēmumus saglabā, attiecīgajās nozarēs piemērojot vienoto TKO regulu.

(8)

Līdztekus sarunām un vienotās TKO regulas pieņemšanai Padome rīkoja arī sarunas un pieņēma lēmumu par politikas reformu augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēs. Šajā nolūkā ir pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 1182/2007 (2007. gada 26. septembris), ar ko paredz īpašus noteikumus augļu un dārzeņu nozarei (6). Saskaņā ar izklāstu vienotās TKO regulas 8. apsvērumā tajā sākotnēji tika iekļauti vienīgi tie abu norādīto nozaru noteikumi, uz kuriem neattiecas politikas reformas, un noteikts, ka pamatnoteikumi, uz kuriem attiecas politikas grozījumi, būtu jāiekļauj vienotajā TKO regulā pēc šo grozījumu pieņemšanas. Tā kā tas ir paveikts, tagad vienotajā TKO regulā būtu pilnībā jāiekļauj augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozares, vienotajā TKO regulā iestrādājot politikas lēmumus, kas attiecībā uz šo divu nozaru produktu tirgu kopīgo organizāciju pieņemti ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007.

(9)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 700/2007 (2007. gada 11. jūnijs) par tādas gaļas tirdzniecību, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus (7), ieviesa jaunus attiecīgo produktu tirdzniecības noteikumus. Vienotās TKO regulas mērķis bija visus noteikumus, kas pastāv tirgus kopīgo organizāciju kontekstā, apvienot vienotā tiesiskā regulējumā un nozaru pieeju aizstāt ar horizontālu pieeju. Vienotajā TKO regulā ir tirdzniecības noteikumi dažādām nozarēm, un tāpēc ir lietderīgi vienotajā TKO regulā iekļaut jaunus tirdzniecības noteikumus, kas ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 700/2007.

(10)

Iestrādājot šos noteikumus vienotajā TKO regulā, būtu jāizmanto tāda pati pieeja, kāda tā bija, pieņemot TKO regulu, proti – neapšaubīt pieņemtos politiskos lēmumus laikā, kad Padome pieņēma šos noteikumus, kā arī šo politisko lēmumu motīvus, kas pausti attiecīgajos minētās regulas apsvērumos.

(11)

Tāpēc vienotā TKO regula būtu atbilstīgi jāgroza.

(12)

Grozījumi būtu jāpiemēro vēlākais no tām pašām dienām, no kurām saskaņā ar vienotās TKO regulas 204. panta 2. punktu minēto regulu piemēro attiecīgajās nozarēs. Attiecībā uz sēklu, liellopu un teļa gaļas un piena un piena produktu nozarēm 204. panta 2. punkts paredz, ka vienoto TKO regulu piemēro no 2008. gada 1. jūlija. Tāpēc arī šajā regulā attiecībā uz šīm nozarēm 2008. gada 1. jūlijs būtu jānosaka kā piemērošanas sākuma diena.

(13)

Attiecībā uz dažiem vienotās TKO regulas noteikumiem, kas jau paredzēti attiecībā uz augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēm, saskaņā ar minētās regulas 204. panta 2. punktu tos piemēro no 2008. gada 1. janvāra. Tāpēc attiecīgos grozījumus, kas paredzēti šajā regulā, varētu piemērot no tās pašas dienas kā tos, kas attiecas uz sēklu, liellopu un teļa gaļas un piena un piena produktu nozarēm, proti, no 2008. gada 1. jūlija.

(14)

Regulas (EK) Nr. 1152/2007 2. pants paredz, ka atsevišķi grozījumi, ko ar minēto regulu ievieš piena nozarē, būtu jāpiemēro vienīgi no 2008. gada 1. septembra. Tā pati piemērošanas sākuma diena būtu jānosaka atbilstīgiem grozījumiem saistībā ar šo regulu.

(15)

Cukura nozarē vienoto TKO regulu saskaņā ar tās 204. panta 2. punkta otrā daļas c) apakšpunktu piemēro no 2008. gada 1. oktobra. Tādēļ arī šajā regulā paredzētie noteikumi attiecībā uz minēto nozari būtu jāpiemēro no 2008. gada 1. oktobra.

(16)

Turpmāk norādītie noteikumi attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari ir novecojuši, un tādēļ juridiskās noteiktības dēļ tie būtu jāatceļ: Padomes Regula (EEK) Nr. 449/69 (1969. gada 11. marts) par tādas palīdzības atmaksāšanu, ko dalībvalstis piešķīrušas augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām (8), Padomes Regula (EEK) Nr. 1467/69 (1969. gada 23. jūlijs) par tādu citrusaugļu importu, kuru izcelsme ir Marokā (9), Padomes Regula (EEK) Nr. 2511/69 (1969. gada 9. decembris), ar ko nosaka īpašus pasākumus Kopienas citrusaugļu ražošanas un tirdzniecības uzlabošanai (10), Padomes Regula (EEK) Nr. 2093/70 (1970. gada 20. oktobris), ar kuru paredz vispārīgus noteikumus par to, kā piemērot 6. pantu un 7. panta 1. punktu Regulā (EEK) Nr. 2517/69, ar ko nosaka dažus pasākumus Kopienas augļu ražošanas reorganizācijai (11), Padomes Regula (EEK) Nr. 846/72 (1972. gada 24. aprīlis) par īpašiem pasākumiem līgumu piešķiršanai attiecībā uz tādu tomātu pārstrādi, kas bijuši pakļauti intervencei (12), Padomes Regula (EEK) Nr. 1252/73 (1973. gada 14. maijs) par tādu citrusaugļu importu, kuru izcelsme ir Kiprā (13), Padomes Regula (EEK) Nr. 155/74 (1973. gada 17. decembris) par tādu citrusaugļu importu, kuru izcelsme ir Libānā (14), Padomes Regula (EEK) Nr. 1627/75 (1975. gada 26. jūnijs) par tādu svaigu citronu importu, kuru izcelsme ir Izraēlā (15), Padomes Regula (EEK) Nr. 794/76 (1976. gada 6. aprīlis), kas nosaka turpmākus pasākumus Kopienas augļu ražošanas reorganizācijai (16), Padomes Regula (EEK) Nr. 1180/77 (1977. gada 17. maijs) par dažu Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu ievešanu Kopienā (17), Padomes Regula (EEK) Nr. 10/81 (1981. gada 1. janvāris), ar ko attiecībā uz augļiem un dārzeņiem paredz vispārīgus 1979. gada Pievienošanās akta īstenošanas noteikumus (18), Padomes Regula (EEK) Nr. 40/81 (1981. gada 1. janvāris), ar kuru nosaka Grieķijā piemērojamās puķkāpostu un ābolu pamatcenas un iepirkuma cenas (19), Padomes Regula (EEK) Nr. 3671/81 (1981. gada 15. decembris) par dažu Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu ievešanu Kopienā (20), Padomes Regula (EEK) Nr. 1603/83 (1983. gada 14. jūnijs), kurā paredzēti īpaši pasākumi no 1981. gada ražas iegūtu un glabājumu aģentūru uzglabātu žāvētu vīnogu un žāvētu vīģu noietam (21), Padomes Regula (EEK) Nr. 790/89 (1989. gada 20. marts), ar ko nosaka vienotas likmes papildatbalsta lielumu ražotāju organizāciju izveidošanai un kvalitātes un realizācijas uzlabošanas atbalsta maksimālo summu riekstu un ceratoniju augļu audzēšanas nozarē (22), Padomes Regula (EEK) Nr. 3650/90 (1990. gada 11. decembris) par pasākumiem, lai stiprinātu augļu un dārzeņu kopējo kvalitātes standartu piemērošanu Portugālē (23), Padomes Regula (EEK) Nr. 525/92 (1992. gada 25. februāris) par pagaidu kompensāciju sakarā ar sekām, ko stāvoklis Dienvidslāvijā radījis konkrētu svaigu augļu un dārzeņu transportā no Grieķijas (24), Padomes Regula (EEK) Nr. 3438/92 (1992. gada 23. novembris), ar ko nosaka īpašus pasākumus konkrētu svaigu Grieķijas izcelsmes augļu un dārzeņu pārvadājumiem (25), Padomes Regula (EEK) Nr. 3816/92 (1992. gada 28. decembris), ar ko augļu un dārzeņu nozarē paredz atcelt kompensēšanas mehānismu tirdzniecībā starp Spāniju un pārējām dalībvalstīm, kā arī paredz saistītus pasākumus (26), Padomes Regula (EEK) Nr. 742/93 (1993. gada 17. marts), ar ko augļu un dārzeņu nozarē paredz atcelt kompensēšanas mehānismu tirdzniecībā starp Portugāli un pārējām dalībvalstīm (27), Padomes Regula (EEK) Nr. 746/93 (1993. gada 17. marts) par palīdzības piešķiršanu, lai veicinātu ražotāju organizāciju veidošanos un atvieglotu to darbību, kā noteikts Regulā (EEK) Nr. 1035/72 un Regulā (EEK) Nr. 1360/78 Portugālē (28), Padomes Regula (EK) Nr. 399/94 (1994. gada 21. februāris) par īpašiem pasākumiem attiecībā uz žāvētām vīnogām (29), Padomes Regula (EK) Nr. 2241/2001 (2001. gada 15. novembris), kas groza kopējā muitas tarifa autonomo nodokli ķiplokiem, uz kuriem attiecas KN kods 0703 20 00 (30), Padomes Regula (EK) Nr. 545/2002 (2002. gada 18. marts), ar ko pagarina finansējumu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1035/72 IIa sadaļu apstiprinātiem kvalitātes un realizācijas uzlabošanas plāniem attiecībā uz noteiktiem riekstiem un ceratoniju augļiem un nosaka īpašu atbalstu attiecībā uz lazdu riekstiem (31),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1234/2007 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

a)

2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Attiecībā uz vīna nozari piemēro vienīgi šīs regulas 195. pantu.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“4.   Attiecībā uz svaigiem vai atdzesētiem kartupeļiem ar KN kodu 0701 piemēro IV daļas II nodaļu.”;

2)

regulas 3. pantam pievieno šādu daļu:

“Augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozares produktiem tirdzniecības gadus vajadzības gadījumā nosaka Komisija.”;

3)

svītro 6. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

4)

regulas 8. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“ii)

EUR 169,80 par 100 kg sausā vājpiena;”;

5)

regulas 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“f)

visaugstākās kvalitātes sausajam vājpienam, kas ir ražots no piena ar izsmidzināšanas metodi un iegūts apstiprinātā uzņēmumā Kopienā, ar minimālo olbaltumvielu saturu 34,0 % no svara beztauku sausnā.”;

6)

regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

Sviests

1.   Attiecībā uz sviestu valsts intervenci veic katru gadu laikposmā no 1. marta līdz 31. augustam.

2.   Ja intervencei piedāvātais produkta daudzums 1. punktā paredzētajā laikposmā pārsniedz 30 000 tonnu, Komisija var pārtraukt iepirkt ar valsts intervenci. Šajā gadījumā iepirkšanu var veikt Komisijas noteiktā konkursa kārtībā.”;

7)

regulas 22. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“22. pants

Sviests

Neskarot 15. panta 2. punktā minēto gadījumu, kad intervences cenu nosaka konkursa kārtībā, sviesta intervences cena ir 90 % no salīdzināmās cenas.”;

8)

svītro 23. panta otro daļu;

9)

regulas 26. panta otrās daļas a) punktu groza šādi:

a)

ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“ii)

izmantot eksportam vai nu bez papildu pārstrādes, vai pastrādājot to produktos, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, vai precēs, kuras uzskaitītas šīs regulas XX pielikuma III daļā; vai”;

b)

pievieno šādu apakšpunktu:

“iii)

rūpnieciskām vajadzībām, kā norādīts 62. pantā;”;

10)

regulas 28. panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“a)

attiecībā uz:

i)

nesālītu sviestu, kas ražots no krējuma vai piena apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kurā piena tauku saturs ir vismaz 82 %, beztauku sausnas saturs nepārsniedz 2 % un maksimālais mitruma saturs nepārsniedz 16 %;

ii)

sālītu sviestu, kurš ražots no krējuma vai piena apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kura piena tauku saturs ir vismaz 80 %, beztauku sausnas saturs nepārsniedz 2 %, mitruma saturs nepārsniedz 16 % un maksimālais sāls saturs nepārsniedz 2 %;”;

11)

regulas 29. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“29. pants

Nosacījumi un atbalsta apjoms par sviestu

Atbalsta apjomu par sviestu nosaka Komisija, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un svaigā sviesta un rezervju sviesta iespējamās cenu tendences.

Ja, izvedot sviestu no noliktavas, tirgū notikušas negatīvas izmaiņas, kas nebija paredzamas uzglabāšanas sākumā, atbalstu var palielināt.”;

12)

regulas 31. pantu groza šādi:

a)

svītro 1. punkta d) apakšpunktu;

b)

2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Atbalstu par 1. punktā paredzēto uzglabāšanu privātās noliktavās Komisija nosaka iepriekš vai konkursa kārtībā.

Attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem sieriem atbalstu nosaka, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un līdzsvaru, kas ir jāsaglabā starp sieriem, par kuriem ir piešķirts atbalsts, un citiem tirgū nonākušajiem sieriem.”;

13)

svītro 35. pantu;

14)

regulas 50. panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“5.   Cukura ražošanas uzņēmumiem, kas nav parakstījuši pirmssējas piegādes līgumus, kuros paredzēts maksāt kvotas cukurbiešu minimālo cenu par cukurbiešu daudzumu, kas savukārt atbilst attiecīgā uzņēmuma kvotas cukura daudzumam, kurš attiecīgi pielāgots 52. panta 2. punkta pirmajā daļā noteiktajam preventīvas izņemšanas koeficientam, par visām cukurbietēm, ko tie pārstrādā cukurā, pieprasa samaksāt vismaz minimālo kvotas cukurbiešu cenu.

6.   Ar attiecīgās dalībvalsts atļauju nozares līgumos var pieļaut atkāpes no 3., 4. un 5. punkta.”;

15)

regulas 52. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“52. pants

Cukura izņemšana no tirgus

1.   Lai tirgū saglabātu strukturālo līdzsvaru tādā cenas līmenī, kas daudz neatšķiras no salīdzināmās cenas, ņemot vērā Kopienas pienākumus, kuri izriet no nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, Komisija var izlemt attiecīgajā tirdzniecības gadā no tirgus izņemt tādu kvotas cukura vai kvotas izoglikozes daudzumu, kas pārsniedz atbilstīgi šā panta 2. punktam aprēķināto robežlielumu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto izņemšanas robežlielumu aprēķina katram uzņēmumam, kam ir kvota, reizinot šo kvotu ar koeficientu, ko līdz iepriekšējā tirdzniecības gada 16. martam nosaka Komisija, pamatojoties uz prognozētajām tirgus attīstības tendencēm. Šo 2008./2009. tirdzniecības gada koeficientu kvotai piemēro pēc tam, kad vēlākais 2008. gada 15. martā ir iesniegta atteikšanās no kvotas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 320/2006.

Pamatojoties uz jaunāko informāciju par tirgus tendencēm, Komisija var līdz attiecīgā tirdzniecības gada 31. oktobrim izlemt vai nu pielāgot koeficentu, vai arī, ja šāds lēmums saskaņā ar šā punkta pirmo daļu nav pieņemts, noteikt koeficientu.

3.   Katrs uzņēmums, kuram ir piešķirta kvota, uz sava rēķina to uzglabā līdz nākamā tirdzniecības gada sākumam saskaņā ar kvotu saražoto cukura daudzumu, kas pārsniedz atbilstīgi 2. punktam aprēķināto robežlielumu. Tirdzniecības gadā no tirgus izņemtos cukura vai izoglikozes daudzumus uzskata par pirmajiem saskaņā ar kvotu saražotajiem daudzumiem nākamajā tirdzniecības gadā.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ņemot vērā prognozētās cukura tirgus tendences, Komisija var nolemt, ka kārtējā un/vai nākamajā tirdzniecības gadā visu izņemto cukuru un izoglikozi vai daļu no tā uzskata par:

a)

pārpalikuma cukuru vai pārpalikuma izoglikozi, ko var pārvērst rūpnieciskajā cukurā vai rūpnieciskajā izoglikozē; vai

b)

pagaidu kvotu saražotu produkciju, kuras daļu var rezervēt eksportam, ievērojot Kopienas saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

4.   Ja cukura piegāde Kopienā nav pietiekama, Komisija var pieņemt lēmumu, ka konkrētu daudzumu izņemtā cukura drīkst pārdot Kopienas tirgū pirms izņemšanas perioda beigām.

5.   Ja izņemto cukuru uzskata par pirmo nākamajā tirdzniecības gadā saražoto cukura daudzumu, cukurbiešu audzētājiem maksā minētā tirdzniecības gada minimālo cenu.

Ja izņemtais cukurs kļūst par rūpniecisko cukuru vai to eksportē saskaņā ar šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, 49. panta prasības attiecībā uz minimālo cenu nepiemēro.

Ja izņemto cukuru pārdod Kopienas tirgū pirms izņemšanas perioda beigām atbilstīgi 4. punktam, cukurbiešu audzētājiem maksā kārtējā tirdzniecības gada minimālo cenu.”;

16)

iekļauj šādu pantu:

“52.a pants

Cukura izņemšana no tirgus 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadā

1.   Atkāpjoties no šīs regulas 52. panta 2. punkta, dalībvalstīm, kurām valsts cukura kvota ir samazināta, jo kvotas tika atsauktas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantam un 4.a panta 4. punktam, Komisija nosaka koeficientu 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadam, piemērojot šīs regulas VIIc pielikumu.

2.   Uzņēmumam, kurš atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam no nākamā tirdzniecības gada atsakās no visas tam piešķirtās kvotas, pēc tā pieprasījuma nepiemēro šīs regulas 52. panta 2. punktā minētos koeficientus. Šāds pieprasījums ir jāiesniedz līdz tā tirdzniecības gada beigām, uz kuru attiecas izņemšana.”;

17)

regulas 59. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“59. pants

Kvotu pārvaldība

1.   Komisija koriģē kvotas, kas noteiktas VI pielikumā, līdz 2008. gada 30. aprīlim attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu un, attiecīgi, līdz 2009. un 2010. gada 28. februārim attiecībā uz 2009./2010. un 2010./2011. tirdzniecības gadu. Koriģējot ņem vērā rezultātus, kas gūti, piemērojot šā panta 2. punktu un šīs regulas 58. pantu, un Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantu un 4.a panta 4. punktu.

2.   Ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 320/2006 paredzētās restrukturizācijas shēmas piemērošanas rezultātus, Komisija līdz 2010. gada 28. februārim nolemj, kādā procentuālā apjomā jāsamazina esošās cukura un izoglikozes kvotas katrai dalībvalstij vai reģionam, lai izvairītos no tirgus nelīdzsvarotības, sākot no 2010./2011. tirdzniecības gada. Dalībvalstis attiecīgi koriģē katra uzņēmuma kvotu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstīm, kurām valsts kvota ir samazināta, jo kvotas tika atsauktas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantam un 4.a panta 4. punktam, Komisija nosaka procentuālo apjomu, piemērojot šīs regulas VIIa pielikumu. Šīs dalībvalstis savā teritorijā samazina procentuālo apjomu katram uzņēmumam, kam piešķirta kvota, saskaņā ar šīs regulas VIIb pielikumu.

Šā punkta pirmo un otro daļu nepiemēro attiecībā uz tālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma 299. panta 2. punktā.”;

18)

regulas 60. pantu groza šādi:

a)

panta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“60. pants

Valsts kvotu pārdale un kvotu samazinājums”;

b)

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Dalībvalsts var samazināt cukura vai izoglikozes kvotu, kas piešķirta uzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, par summu līdz 10 % attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu un turpmākajiem tirdzniecības gadiem, vienlaikus ievērojot uzņēmuma tiesības piedalīties mehānismos, kas izveidoti ar Regulu (EK) Nr. 320/2006. Šajās darbībās dalībvalstis piemēro objektīvus un nediskriminējošus kritērijus.”;

c)

pievieno šādu punktu:

“4.   Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, gadījumos, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a pantu, dalībvalstis koriģē attiecīgajam uzņēmumam piešķirto kvotu, piemērojot samazinājumu, kas noteikts saskaņā ar minētā panta 4. punktu, ievērojot procentuālo ierobežojumu, kas noteikts šā panta 1. punktā.”;

19)

regulas 64. panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“c)

cukuram un izoglikozei, kas izņemti no tirgus saskaņā ar 52. un 52.a pantu un attiecībā uz ko nav izpildīti 52. panta 3. punktā paredzētie pienākumi.”;

20)

regulas 101. panta b) līdz e) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“b)

mīklas izstrādājumu un saldējuma ražotājiem;

c)

citu pārtikas produktu ražotājiem, kas vēl jānosaka Komisijai;

d)

koncentrēta sviesta tiešam patēriņam.”;

21)

regulas 102. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Attiecībā uz visu veidu pienu Kopienas atbalsts ir EUR 18,15 par 100 kg.

Atbalsta summu citiem piena produktiem, par kuriem pienākas atbalsts, nosaka, ņemot vērā attiecīgā produkta piena sastāvdaļas.”;

22)

II daļas I sadaļas IV nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

“IVa iedaļa

Atbalsts augļu un dārzeņu nozarei

I apakšiedaļa

Ražotāju grupas

103.a pants

Atbalsts ražotāju grupām

1.   Saskaņā ar 125.e pantu atļautā pārejas perioda laikā tām ražotāju grupām augļu un dārzeņu nozarē, kuras izveidotas, lai tiktu atzītas par ražotāju organizācijām, dalībvalstis var piešķirt:

a)

atbalstu to veidošanas veicināšanai un to administratīvajam darbam;

b)

tiešu vai ar kredīta iestāžu starpniecību sniegtu atbalstu, lai segtu daļu no ieguldījumiem, kas vajadzīgi atzīšanas iegūšanai un kas noteikti 125.e panta 1. punkta trešajā daļā minētajā atzīšanas plānā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto atbalstu Kopiena atlīdzina saskaņā ar noteikumiem, kas Komisijai jāpieņem par šādu pasākumu finansēšanu, tostarp minimālos un maksimālos apmērus un Kopienas finansējuma pakāpi.

3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu katrai ražotāju grupai nosaka, pamatojoties uz pārdotās produkcijas daudzumu, un pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā tā apjoms ir:

a)

attiecīgi 10 %, 10 %, 8 %, 6 % un 4 % no pārdotās produkcijas vērtības dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas; un

b)

attiecīgi 5 %, 5 %, 4 %, 3 % un 2 % no pārdotās produkcijas vērtības Kopienas tālākajos reģionos, kā minēts Līguma 299. panta 2. punktā, vai Egejas jūras nelielajās salās, kā minēts 1. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1405/2006 (2006. gada 18. septembris), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām (32).

Minētās procentuālās likmes var samazināt saistībā ar pārdotās produkcijas vērtību, kas pārsniedz robežlielumu. Atbalstam, ko ražotāju grupai izmaksā jebkurā gadā, var piemērot maksimālo pieļaujamo daudzumu.

II apakšiedaļa

Darbības fondi un darbības programmas

103.b pants

Darbības fondi

1.   Ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu nozarē var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar:

a)

biedru vai pašu ražotāju organizāciju finansiāliem ieguldījumiem;

b)

Kopienas finansiālu atbalstu, ko var piešķirt ražotāju organizācijām.

2.   Darbības fondus izmanto vienīgi tādu darbības programmu finansēšanai, ko dalībvalstis apstiprina saskaņā ar 103.g pantu.

103.c pants

Darbības programmas

1.   Darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē ir divi vai vairāk no 122. panta c) punktā minētajiem mērķiem vai šādiem mērķiem:

a)

ražošanas plānošana;

b)

produkcijas kvalitātes uzlabošana;

c)

produktu komercvērtības paaugstināšana;

d)

svaigu vai pārstrādātu produktu patēriņa veicināšana;

e)

vides aizsardzības pasākumi un videi labvēlīgas ražošanas metodes, tostarp bioloģiskā lauksaimniecība;

f)

krīžu novēršana un pārvarēšana.

2.   Krīžu novēršana un pārvarēšana ir saistīta ar izvairīšanos no augļu un dārzeņu tirgus krīzēm un rīcību šādas krīzes situācijās, un pie tās šajā sakarā pieder:

a)

izņemšana no tirgus;

b)

nenogatavojušos augļu un dārzeņu novākšana vai ražas nenovākšana;

c)

veicināšana un komunikācija;

d)

apmācību pasākumi;

e)

ražas apdrošināšana;

f)

atbalsts administratīvo izmaksu segšanai, veidojot savstarpējo atbalsta fondu.

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi, tostarp visas pamatsummas vai procentu atmaksa, kas minētā šā punkta trešajā daļā, neaptver vairāk kā vienu trešdaļu no darbības programmas izdevumiem.

Ražotāju organizācijas var ņemt komerciālus aizdevumus, lai finansētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus. Šajos gadījumos šāda aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksa var būt darbības programmas daļa un tādējādi dot tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību saskaņā ar 103.d pantu. Jebkuru konkrētu krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumu finansē vai nu ar šādiem aizdevumiem, vai tieši, taču neizmantojot abus šos finansējuma veidus vienlaikus.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

darbības programmās iekļauj divus vai vairāk ar vidi saistītus pasākumus; vai

b)

vismaz 10 % no darbības programmu izdevumiem attiecas uz darbībām, kas saistītas ar vidi.

Ar vidi saistītās darbības atbilst tām agrovides maksājumu prasībām, kas izklāstītas 39. panta 3. punkta pirmajā daļā Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (33).

Ja atbilstīgi minētajam noteikumam vismaz uz 80 % no ražotāju organizācijas biedriem ražotājiem attiecas viena vai vairākas vienādas agrovides saistības, tad ikvienu no šīm saistībām uzskata par ar vidi saistītu darbību, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā.

Šā punkta pirmajā daļā minētais vides darbību atbalsts sedz ar šo darbību saistītās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.

4.   Bulgārijā un Rumānijā 3. punktu piemēro vienīgi no 2011. gada 1. janvāra.

5.   Finanšu ieguldījumus, kas palielina vides noslogojumu, ir atļauts veikt vienīgi tad, kad ir veikti iedarbīgi aizsargpasākumi vides aizsardzībai pret tai šādi radušos noslogojumu.

103.d pants

Kopienas finansiālā palīdzība

1.   Kopienas finansiālā palīdzība ir vienāda ar 103.b panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām faktiskajām finanšu iemaksām, bet ne lielāka par 50 % no faktiskajām izmaksām.

2.   Kopienas finansiālās palīdzības maksimālais apjoms nepārsniedz 4,1 % no attiecīgās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības.

Tomēr šo procentuālo daļu var palielināt līdz 4,6 % no pārdotās produkcijas vērtības, ja daļu, kura pārsniedz 4,1 % no pārdotās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem.

3.   Pēc ražotāju organizācijas lūguma 1. punktā noteiktās palīdzības apjoms, kas paredzēts darbības programmai vai darbības programmas daļai, sasniedz 60 % gadījumos, kad programma atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

to iesniegušas vairākas Kopienas ražotāju organizācijas, kas darbojas dažādās dalībvalstīs atbilstīgi starptautiskām programmām;

b)

to iesniegusi viena vai vairākas ražotāju organizācijas, kuras iesaistījušās starpnozaru programmās;

c)

tā attiecas vienīgi uz īpašu bioloģisko produktu ražošanas atbalstu, kas līdz 2008. gada 31. decembrim paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2092/91 (1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (34) un no 2009. gada 1. janvāra paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu marķēšanu (35);

d)

to attiecībā uz pasākumiem, kas veicami ne ilgāk kā līdz 2013. gada beigām, iesniegusi ražotāju organizācija kādā no dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas;

e)

tā ir pirmā darbības programma, ko iesniegusi atzīta ražotāju organizācija, kas apvienojusies ar citu atzītu ražotāju organizāciju;

f)

tā ir pirmā darbības programma, ko iesniegusi atzīta ražotāju organizāciju apvienība;

g)

to ir iesniegušas ražotāju organizācijas dalībvalstīs, kurās ražotāju organizācijas pārdod mazāk nekā 20 % augļu un dārzeņu produkcijas;

h)

to iesniegusi kāda Kopienas attālākā reģiona ražotāju organizācija;

i)

tā attiecas vienīgi uz konkrētu atbalstu darbībām, ar ko veicina augļu un dārzeņu patēriņu bērnu vidū, kas atrodas izglītības iestādēs.

4.   Šā panta 1. punktā noteiktās palīdzības apjoms ir 100 % gadījumos, kad tiek izņemti no tirgus augļi un dārzeņi daudzumā, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas apjoma, un no tiem atbrīvojas šādi:

a)

tos bez maksas nodod labdarības organizācijām un fondiem, ko dalībvalstis apstiprinājušas palīdzības sniegšanai personām, kuru tiesības uz valsts palīdzību ir noteiktas attiecīgās valsts tiesību aktos galvenokārt tāpēc, ka tām trūkst vajadzīgo iztikas līdzekļu;

b)

tos bez maksas nodod soda izciešanas iestādēm, skolām, valsts izglītības iestādēm un bērnu atpūtas nometnēm, kā arī slimnīcām un veco ļaužu pansionātiem, ko izraudzījušās dalībvalstis un kas veic visu vajadzīgo, lai nodrošinātu, ka šādi iedalītais produktu daudzums ir papildinājums tam daudzumam, kuru šīs iestādes parasti iepērk.

103.e pants

Valstu finansiālā palīdzība

1.   Tajos dalībvalstu reģionos, kuros ražotāju organizācijas pakāpe augļu un dārzeņu nozarē ir īpaši zema, Komisija, pamatojoties uz pienācīgi pamatotu lūgumu, dalībvalstīm atļauj sniegt ražotāju organizācijām finansiālu palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 103.b panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finanšu iemaksām. Šī palīdzība ir papildus operatīvajam fondam. Dalībvalstu reģionos, kuros ražotāju organizācijas pārdod mazāk par 15 % no augļu un dārzeņu produkcijas vērtības un kuros augļu un dārzeņu ražošana ir vismaz 15 % no to lauksaimniecības produkcijas kopējā apjoma, pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma pirmajā daļā minēto atbalstu var segt Kopiena.

2.   Atkāpjoties no šīs regulas 180. panta, Līguma 87., 88. un 89. pants neattiecas uz valstu sniegto finansiālo palīdzību, kas apstiprināta saskaņā ar šā panta 1. punktu.

103.f pants

Darbības programmu valsts sistēma un valsts stratēģija

1.   Dalībvalstis izveido valsts sistēmu vispārīgu nosacījumu izstrādāšanai attiecībā uz 103.c panta 3. punktā minētajiem pasākumiem. Ar šo sistēmu jo īpaši nodrošina, ka šādas darbības atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 prasībām, tostarp minētās regulas 5. pantā izklāstītajām prasībām par papildināmību, saskaņotību un atbilstību.

Dalībvalstis iesniedz savas sistēmas projektu Komisijai, kura trīs mēnešos var pieprasīt to pārveidot, ja tā uzskata, ka tādējādi netiek veicināta to mērķu sasniegšana, kas noteikti Līguma 174. pantā un Sestajā Kopienas vides rīcības programmā (36). Šie mērķi jāievēro arī attiecībā uz ieguldījumiem atsevišķās saimniecībās, ko atbalsta darbības programmas.

2.   Dalībvalstis augļu un dārzeņu tirgum izstrādā ilgtspējīgu darbības programmu valsts stratēģiju. Minētajā stratēģijā paredz šādus elementus:

a)

situācijas analīzi – stiprās un vājās puses, kā arī attīstības potenciālu;

b)

izvēlēto prioritāšu pamatojumu;

c)

darbības programmu mērķus un instrumentus, efektivitātes rādītājus;

d)

darbības programmu novērtējumu;

e)

ražotāju organizāciju pienākumu sniegt savas darbības pārskatu.

Valsts stratēģijā iekļauj arī 1. punktā minēto valsts sistēmu.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz dalībvalstīm, kurās nav atzītu ražotāju organizāciju.

103.g pants

Darbības programmu apstiprināšana

1.   Darbības programmu projektus iesniedz kompetentajām valsts iestādēm, kas tās apstiprina vai noraida, vai pieprasa pārstrādāt saskaņā ar šīs apakšiedaļas noteikumiem.

2.   Ražotāju organizācijas ziņo dalībvalstij par paredzamo darbības fonda apjomu katram gadam un ziņojumā min tam atbilstīgus iemeslus, pamatojoties uz darbības programmas aprēķiniem, izdevumiem kārtējā gadā un, ja iespējams, izdevumiem iepriekšējos gados, kā arī, vajadzības gadījumā, paredzamo produkcijas apjomu nākamajā gadā.

3.   Dalībvalsts ziņo ražotāju organizācijai vai ražotāju organizāciju apvienībai par paredzamo Kopienas finansiālās palīdzības apjomu atbilstīgi 103.d pantā noteiktajiem ierobežojumiem.

4.   Kopienas finansiālās palīdzības maksājumus veic, pamatojoties uz izdevumiem, kas paredzēti darbības programmā iekļautajām sistēmām. Var veikt avansa maksājumus attiecībā uz tām pašām sistēmām, uz kurām attiecas noteikumi par garantiju vai nodrošinājumu.

5.   Ražotāju organizācija ziņo dalībvalstij par iepriekšējā gada izdevumu galīgo apjomu, iesniedzot vajadzīgos apliecinošos dokumentus, lai tā varētu saņemt Kopienas finansiālās palīdzības atlikumu.

6.   Darbības programmām un to finansēšanai, ko īsteno ražotāji un ražotāju organizācijas, no vienas puses, un Kopienas fondi, no otras puses, minimālais ilgums ir trīs gadi un maksimālais ilgums – pieci gadi.

103.h pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, jo īpaši:

a)

noteikumus par 103.a pantā minēto pasākumu finansēšanu, tostarp atbalsta minimālos un maksimālos robežlielumus un atbalsta daļu, ko līdzfinansē Kopiena;

b)

103.e panta 1. punktā minēto pasākumu kompensācijas daļu un noteikumus;

c)

noteikumus par ieguldījumiem atsevišķās saimniecībās;

d)

šīs regulas 103.g pantā minēto paziņojumu un informācijas sniegšanas termiņus;

e)

iespēju veikt daļējus Kopienas finansiālās palīdzības maksājumus, kas minēti 103.g pantā.

23)

regulas 113. pantu groza šādi:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Komisija var pieņemt tirdzniecības standartu noteikumus vienam vai vairākiem produktiem šādās nozarēs:

a)

olīveļļas un galda olīvu nozarē – attiecībā uz I pielikuma VII daļas a) punktā minētajiem produktiem;

b)

augļu un dārzeņu nozarē;

c)

augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē;

d)

banānu nozarē;

e)

dzīvu augu nozarē.”;

b)

2. punktu groza šādi:

i)

a) apakšpunktu groza šādi:

ia)

iii) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“iii)

patērētāju intereses saņemt atbilstošu un pārskatāmu informāciju, tostarp jo īpaši attiecībā uz produktiem augļu un dārzeņu, kā arī pārstrādātu augļu un dārzeņu nozarē, kā arī attiecībā uz produkta izcelsmes valsti, šķiru un, attiecīgā gadījumā, produkta šķirni (vai tirdzniecības tipu);”;

ib)

pievieno šādu punktu:

“v)

attiecībā uz augļu un dārzeņu, kā arī uz augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēm – standarta ieteikumus, kurus pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (UN/ECE).”;

ii)

b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

jo īpaši var attiekties uz kvalitāti, klasifikāciju, masu, izmēriem, iepakojumu, iesaiņojumu, uzglabāšanu, transportu, noformējumu, tirdzniecību, izcelsmi un marķējumu.”;

24)

iekļauj šādus pantus:

“113.a pants

Papildu prasības augļu un dārzeņu nozares produktu tirdzniecībai

1.   Augļu un dārzeņu nozares produktus, kurus paredzēts pārdot patērētājiem svaigus, drīkst tirgot vienīgi tad, ja tiem ir laba, tirdzniecībai atbilstīga kvalitāte un ja ir norādīta izcelsmes valsts.

2.   Tirdzniecības standartus, kas minēti šā panta 1. punktā un 113. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, un ja Komisija nav noteikusi citādi, piemēro visiem tirdzniecības posmiem, tostarp importam un eksportam.

3.   Augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti, īpašnieks drīkst šos produktus demonstrēt vai piedāvāt pārdošanai, vai piegādāt, vai tirgot tos Kopienā vienīgi atbilstīgi šiem standartiem un ir atbildīgs par to ievērošanu.

4.   Papildus 113. panta 3. punkta otrajai daļai un neskarot īpašos noteikumus, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar 194. pantu, īpaši attiecībā uz atbilstības pārbaužu konsekventu piemērošanu dalībvalstīs, – dalībvalstis attiecībā uz augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēm, balstoties uz riska analīzi, izlases veidā pārbauda, vai attiecīgie produkti atbilst atbilstīgajiem tirdzniecības standartiem. Minētās pārbaudes veic pirms produktu nosūtīšanas no ražošanas zonas, kad tos iesaiņo vai iekrauj. Trešo valstu produktus pārbauda pirms to laišanas brīvā apgrozībā.

113.b pants

Tādas gaļas tirdzniecība, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus

1.   Neskarot 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā un V pielikuma A punktā paredzētos noteikumus, XIa pielikumā paredzētos nosacījumus, jo īpaši tā III punktā noteiktos izmantojamos tirdzniecības nosaukumus, piemēro Kopienā ražotai vai no trešām valstīm importētai tādu liellopu gaļai, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus un kuri nokauti pēc 2008. gada 1. jūlija.

Tomēr gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus un kuri nokauti pirms 2008. gada 1. jūlija, var turpināt tirgot, neievērojot XIa pielikumā paredzētos nosacījumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētos nosacījumus nepiemēro liellopu gaļai, attiecībā uz kuru līdz 2007. gada 29. jūnijam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (37) reģistrēta aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums.

25)

regulas 121. pantu groza šādi:

a)

panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“a)

113. un 113.a pantā minētajiem tirdzniecības standartiem, tostarp noteikumiem par:

i)

atkāpēm un atbrīvojumiem no standartu piemērošanas;

ii)

standartos prasītās informācijas norādīšanu, kā arī tirdzniecību un marķējumu;

iii)

standartu piemērošanu attiecībā uz produktiem, kurus importē Kopienā vai eksportē no tās;

iv)

to, kādi produkti uzskatāmi par produktiem ar labu, tirdzniecībai atbilstīgu kvalitāti atbilstīgi 113.a panta 1. punktam;”;

b)

pievieno šādu punktu:

“j)

attiecībā uz tādas gaļas tirdzniecību, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, atbilstīgi 113.b pantam:

i)

praktiskas metodes XIa pielikuma II punktā noteiktā kategorijas identifikācijas burta norādīšanai – attiecībā uz izmantoto burtu novietojumu un lielumu;

ii)

gaļas importu no trešām valstīm, kā minēts XIa pielikuma VIII punktā, – attiecībā uz metodēm, lai pārliecinātos par atbilstību šai regulai.”;

c)

pievieno šādu daļu:

“Komisija var grozīt XIa pielikuma III punkta 2. apakšpunktā norādītās tabulas B daļu.”;

26)

regulas 122. pantu groza šādi:

a)

panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“a)

sastāv no ražotājiem vienā no šādām nozarēm:

i)

apiņu nozarē;

ii)

olīveļļas un galda olīvu nozarē;

iii)

augļu un dārzeņu nozarē attiecībā uz lauksaimniekiem, kas audzē vienu vai vairākus šīs nozares produktus un/vai produktus, kas paredzēti vienīgi pārstrādei;

iv)

zīdtārpiņu nozarē;”;

b)

panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“c)

nolūkam, kas jo īpaši var aptvert vai – attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari – aptver šādus mērķus:

i)

nodrošināt, lai ražošanu plānotu un pielāgotu pieprasījumam, jo īpaši kvalitātes un kvantitātes ziņā;

ii)

koncentrēt piedāvājumu un organizācijas biedru saražoto produktu laišanu tirgū;

iii)

optimizēt ražošanas izmaksas un stabilizēt ražotāju cenas;”;

27)

regulas 123. pantu groza šādi:

a)

pirmā daļa kļūst par 1. punktu;

b)

otro daļu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja 1. punktā minētās starpnozaru organizācijas veic darbību vairāku dalībvalstu teritorijās, Komisija tās atzīst bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības.”;

c)

pievieno šādu punktu:

“3.   Papildus 1. punktam dalībvalstis atzīst arī tās starpnozaru organizācijas, kuras:

a)

sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības, kas saistītas ar augļu un dārzeņu nozares produktu ražošanu un/vai tirdzniecību, un/vai pārstrādi;

b)

ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību ierosmes, kas ir to dalībnieki;

c)

veic divas vai vairāk no turpmāk minētajām darbībām vienā vai vairākos Kopienas reģionos, ņemot vērā patērētāju intereses:

i)

uzlabo zināšanas, kā arī ražošanas un tirgus pārskatāmību;

ii)

palīdz labāk koordinēt, kā augļi un dārzeņi tiek laisti tirgū, īpaši izmantojot pētījumus un tirgus izpēti;

iii)

izstrādā standarta līgumu formas atbilstīgi Kopienas noteikumiem,

iv)

pilnīgāk izmanto ar saražotajiem augļiem un dārzeņiem saistīto potenciālu;

v)

sniedz informāciju un veic vajadzīgo izpēti, lai ražošanu tuvinātu produktiem, kas vairāk atbilst tirgus prasībām, patērētāju gaumei un vēlmēm, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti un vides aizsardzību;

vi)

meklē veidus, kā ierobežot augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un nodrošināt produktu kvalitāti un augsnes un ūdens saglabāšanu;

vii)

izstrādā metodes un instrumentus produktu kvalitātes uzlabošanai;

viii)

izmanto un aizsargā bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu, kā arī aizsargā izcelsmes norādes, kvalitātes uzlīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

ix)

veicina integrētu ražošanu vai citas videi nekaitīgas ražošanas metodes;

x)

izstrādā XVIa pielikuma 2. un 3. punktā minētos ražošanas un tirdzniecības noteikumus, kas ir stingrāki par Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumiem.”;

28)

II daļas II sadaļas II nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

“Ia iedaļa

Noteikumi attiecībā uz ražotāju un starpnozaru organizācijām un ražotāju grupām augļu un dārzeņu nozarē

I apakšiedaļa

Ražotāju organizāciju statūti un atzīšana

125.a pants

Ražotāju organizāciju statūti

1.   Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas statūtos tās biedriem ražotājiem jo īpaši nosaka šādas prasības:

a)

ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas pārskatiem, pašu ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;

b)

attiecībā uz konkrētajā saimniecībā ražotajiem produktiem, kas minēti 122. panta a) punkta iii) apakšpunktā, būt tikai vienas ražotāju organizācijas biedram;

c)

visu attiecīgo produkciju pārdot ar ražotāju organizācijas starpniecību;

d)

sniegt ražotāju organizācijai informāciju, ko tā pieprasījusi statistikas vajadzībām, īpaši par audzēšanas platībām, novāktās ražas daudzumu, ražību un tiešo pārdošanu;

e)

veikt statūtos paredzētās iemaksas, lai izveidotu un papildinātu 103.b pantā paredzēto darbības fondu.

2.   Ja ražotāju organizācija to atļauj un ja tas atbilst ražotāju organizācijas pieņemtajiem noteikumiem un nosacījumiem, neatkarīgi no 1. punkta c) apakšpunkta biedri ražotāji drīkst:

a)

pārdot ne vairāk kā noteiktu daļu savas produkcijas un/vai produktus tieši saimniecībās un/vai ārpus tām patērētājiem personīgām vajadzībām; šo daļu nosaka dalībvalstis ne mazāk kā 10 % apjomā;

b)

paši vai ar kādas citas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru izraudzījusies pašu organizācija, pārdot produkcijas daudzumu, kas ir maznozīmīgs, salīdzinot ar viņu organizāciju pārdodamās produkcijas apjomiem;

c)

paši vai ar citas tādas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru izraudzījusies pašu organizācija, pārdot produktus, uz kuriem to īpašību dēļ parasti neattiecas attiecīgās organizācijas komerciālā darbība.

3.   Ražotāju organizācijas statūtos paredz arī:

a)

noteikšanas, pieņemšanas un grozīšanas kārtību attiecībā uz 1. punktā minētajiem noteikumiem;

b)

finanšu ieguldījumu noteikšanu organizācijas biedriem, kuri vajadzīgi ražotāju organizācijas finansēšanai;

c)

noteikumus, ka ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu organizāciju un tās lēmumus;

d)

sankcijas par statūtos noteikto pienākumu neizpildi, īpaši par iemaksu neveikšanu vai ražotāju organizācijas noteikumu neievērošanu;

e)

noteikumus par jaunu biedru uzņemšanu, jo īpaši par minimālo dalības laiku;

f)

grāmatvedības un budžeta noteikumus, kas vajadzīgi organizācijas darbībai.

4.   Uzskatāms, ka saimnieciskos jautājumos augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas darbojas savu biedru vārdā un uzdevumā.

125.b pants

Atzīšana

1.   Dalībvalstis augļu un dārzeņu nozarē par ražotāju organizācijām atzīst visas juridiskas personas vai precīzi definētas juridiskas personas daļas, kas pieprasa šādu atzīšanu, ja:

a)

to mērķis ir izmantot videi labvēlīgas audzēšanas metodes, ražošanas tehnoloģijas un atkritumu apsaimniekošanas metodes, īpaši – lai aizsargātu ūdens un augsnes kvalitāti un ainavu, kā arī lai saglabātu vai veicinātu bioloģisko daudzveidību, un tās atbilst 122. un 125.a pantā noteiktajām prasībām un iesniedz par to attiecīgus pierādījumus;

b)

tām ir obligātais minimālais biedru skaits un to rīcībā ir tirgojamās produkcijas minimālais apjoms vai vērtība, kas jānosaka dalībvalstīm, un tās iesniedz par to attiecīgus pierādījumus;

c)

ir pietiekami pierādījumi tam, ka tās pienācīgi veic savas darbības gan attiecībā uz termiņiem, gan attiecībā uz efektivitāti un piedāvājuma koncentrāciju, tādējādi dalībvalstis šim nolūkam var nolemt, uz kuriem 122. panta a) punkta iii) apakšpunktā minētajiem produktiem vai produktu grupām būtu jāattiecina ražotāju organizācijas darbība;

d)

tās saviem biedriem efektīvi nodrošina tehnisku palīdzību, lai izmantotu videi labvēlīgas audzēšanas metodes;

e)

tās vajadzības gadījumā efektīvi apgādā savas organizācijas biedrus ar tehniskiem līdzekļiem to produkcijas vākšanai, glabāšanai, pakošanai un tirdzniecībai;

f)

nodrošina pienācīgu viņu darbības komerciālo un grāmatvedības vadību; un

g)

attiecīgajā tirgū tām nav dominējoša stāvokļa, ja vien tas nav vajadzīgs, lai sasniegtu Līguma 33. pantā noteiktos mērķus.

2.   Dalībvalstis:

a)

trīs mēnešos pēc pieteikuma un visu attiecīgo pierādījumu iesniegšanas pieņem lēmumu, vai atzīt ražotāju organizāciju;

b)

ar regulāriem starplaikiem veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai ražotāju organizācijas ievēro šo nodaļu, bet šīs regulas noteikumu neievērošanas vai pārkāpumu gadījumos nosaka sankcijas, ko piemēro šādām organizācijām, un vajadzības gadījumā pieņem lēmumu par atzīšanas atsaukšanu;

c)

reizi gadā ziņo Komisijai par visiem lēmumiem, ar ko atzīšanu piešķir, atsaka vai atsauc.

II apakšiedaļa

Ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas

125.c pants

Ražotāju organizāciju apvienības augļu un dārzeņu nozarē

Ražotāju organizāciju apvienību augļu un dārzeņu nozarē veido pēc atzītu ražotāju organizāciju ierosmes, un tā var veikt šajā regulā norādītās ražotāju organizācijas funkcijas. Šajā sakarā dalībvalstis pēc lūguma var atzīt ražotāju organizāciju apvienību, ja:

a)

dalībvalsts uzskata, ka apvienība spēj efektīvi veikt šīs darbības; un

b)

attiecīgajā tirgū apvienībai nav dominējoša stāvokļa, ja vien tas nav vajadzīgs, lai sasniegtu Līguma 33. pantā noteiktos mērķus.

Šīs regulas 125.a panta 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

125.d pants

Ārpakalpojumu izmantošana

Dalībvalsts var atļaut atzītai ražotāju organizācijai augļu un dārzeņu nozarē vai atzītai ražotāju organizāciju apvienībai šajā nozarē izmantot ārpakalpojumus jebkurām savām darbībām, tostarp izmantot savas filiāles, ar nosacījumu, ja tās dalībvalstīm sniedz pietiekamus pierādījumus, ka šādu pakalpojumu izmantošana ir piemērots veids, kā sasniegt attiecīgās ražotāju organizācijas vai attiecīgās ražotāju organizāciju apvienības mērķus.

125.e pants

Ražotāju grupas augļu un dārzeņu nozarē

1.   Dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas, vai Kopienas tālākajos reģionos, kā tas minēts Līguma 299. panta 2. punktā, vai Egejas jūras nelielajās salās, kā tas minēts Regulas (EK) Nr. 1405/2006 1. panta 2. punktā, ražotāju grupas var veidot kā juridisku vienību vai skaidri noteiktu juridiskas vienības daļu pēc tādu lauksaimnieku ierosmes, kuri audzē vienu vai vairākus augļu un dārzeņu nozares produktus un/vai produktus, kas paredzēti vienīgi pārstrādei, lai tiktu atzītas par ražotāju organizāciju.

Šādām ražotāju grupām var piešķirt pārejas periodu, kura laikā jāsasniedz atbilstība nosacījumiem par ražotāju organizācijas atzīšanu saskaņā ar 122. pantu.

Lai pieteiktos, minētās ražotāju grupas iesniedz attiecīgajai dalībvalstij pakāpeniskas atzīšanas plānu, ar kura pieņemšanu sākas otrajā daļā minētais pārejas periods un kurš nozīmē sākotnēju atzīšanu. Pārejas periods nav ilgāks par pieciem gadiem.

2.   Pirms atzīšanas plāna pieņemšanas dalībvalstis informē Komisiju par saviem nolūkiem un ar tiem saistītajām finanšu sekām.

III apakšiedaļa

Noteikumu attiecināšana uz ekonomiskās zonas ražotājiem

125.f pants

Noteikumu piemērošanas paplašināšana

1.   Gadījumos, kad ražotāju organizāciju augļu un dārzeņu nozarē, kas darbojas noteiktā ekonomiskā zonā, attiecībā uz kādu konkrētu produktu uzskata par produkcijas un ražotāju pārstāvi šajā zonā, attiecīgā dalībvalsts pēc šīs ražotāju organizācijas pieprasījuma tiem šīs zonas ražotājiem, kas attiecīgajā ekonomiskajā zonā veic uzņēmējdarbību, bet nepieder pie ražotāju organizācijas, var padarīt saistošus šādus noteikumus:

a)

125.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos noteikumus;

b)

103.c panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai vajadzīgos noteikumus.

Šā punkta pirmo daļu piemēro, ja minētie noteikumi:

a)

ir spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu;

b)

ir iekļauti pilnīgajā sarakstā XVIa pielikumā;

c)

ir saistoši ne vairāk kā trīs tirdzniecības gadus.

Tomēr šā punkta otrās daļas a) apakšpunktā minēto nosacījumu nepiemēro tad, ja attiecīgie noteikumi ir tie, kas uzskaitīti XVIa pielikuma 1., 3. un 5. punktā. Šajā gadījumā noteikumus piemēro paplašināti ne ilgāk par vienu tirdzniecības gadu.

2.   Šajā apakšiedaļā “ekonomiskā zona” nozīmē ģeogrāfisku zonu, kuru veido blakusesošie vai tuvējie ražošanas apgabali, kuros ražošanas un tirdzniecības apstākļi ir vienādi.

Dalībvalstis paziņo Komisijai ekonomisko zonu sarakstu.

Viena mēneša laikā pēc paziņošanas Komisija vai nu apstiprina sarakstu, vai pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti pieņem lēmumu par grozījumiem, kas dalībvalstij jāveic. Komisija apstiprināto sarakstu publisko ar metodēm, kuras tā atzīst par piemērotām.

3.   Ražotāju organizāciju uzskata par pārstāvi 1. punkta nozīmē, ja tās biedri veido vismaz 50 % tās ekonomiskās zonas ražotāju, kurā tā darbojas, un aptver vismaz 60 % šīs zonas produkcijas kopējā apjoma. Neskarot 5. punktu, aprēķinot šos procentus, neņem vērā bioloģisko produktu ražotājus vai bioloģisko produktu ražošanu, uz ko līdz 2008. gada 31. decembrim attiecas Regula (EEK) Nr. 2092/91 un no 2009. gada 1. janvāra – Regula (EK) Nr. 834/2007.

4.   Noteikumi, kas ir padarīti saistoši visiem ražotājiem noteiktā ekonomiskajā zonā:

a)

nerada kaitējumu citiem ražotājiem attiecīgajā dalībvalstī vai Kopienā;

b)

netiek piemēroti tādiem produktiem, ja vien šie noteikumi īpaši neattiecas uz tiem, kas piegādāti pārstrādei saskaņā ar līgumu, kas parakstīts pirms tirdzniecības gada sākuma, izņemot noteikumus par produkcijas pārskatu, kas minēti 125.a panta 1. punkta a) apakšpunktā;

c)

nav pretrunā ar spēkā esošajiem Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem.

5.   Noteikumus nevar padarīt saistošus bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem, uz kuriem līdz 2008. gada 31. decembrim attiecas Regula (EEK) Nr. 2092/91 un no 2009. gada 1. janvāra – Regula (EK) Nr. 834/2007, ja vien konkrēto pasākumu nav pieņēmuši vismaz 50 % šādu ražotāju ekonomiskajā zonā, kurā darbojas ražotāju organizācija, un tā aptver vismaz 60 % no šāda veida ražošanas apjoma attiecīgajā zonā.

125.g pants

Paziņošana

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par noteikumiem, kurus tās padarījušas saistošus visiem ražotājiem noteiktā ekonomiskajā zonā saskaņā ar 125.f panta 1. punktu. Komisija šos noteikumus publisko veidā, ko tā atzīst par piemērotu.

125.h pants

Noteikumu piemērošanas paplašināšanas atcelšana

Komisija nolemj, ka dalībvalstij jāatceļ tās pieņemtais lēmums par noteikumu piemērošanas paplašināšanu saskaņā ar 125.f panta 1. punktu:

a)

ja tā uzskata, ka to attiecināšana uz pārējiem ražotājiem nepieļauj konkurenci nozīmīgā iekšējā tirgus daļā vai apdraud brīvo tirdzniecību vai ka ir apdraudēti Līguma 33. panta mērķi;

b)

ja tā konstatē, ka Līguma 81. panta 1. punkts attiecas uz noteikumiem, ko attiecina uz pārējiem ražotājiem; Komisijas lēmumu attiecībā uz minētajiem noteikumiem piemēro vienīgi no šāda atzinuma dienas;

c)

ja pārbaudē konstatē, ka nav ievēroti šīs apakšiedaļas noteikumi.

125.i pants

To ražotāju finansiālās iemaksas, kas nav apvienības biedri

Piemērojot 125.f panta 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts, izpētot iesniegtos pierādījumus, var pieņemt lēmumu, ka ražotājiem, kas nav biedri, ir pienākums maksāt ražotāju organizācijai par to daļu no biedru ražotāju finansiālajām iemaksām, kas tiek izmantotas, lai segtu:

a)

administratīvās izmaksas, kas saistītas ar 125.f panta 1. punkta noteikumu piemērošanu;

b)

organizācijas vai apvienības veikto pētījumu, tirgus izpētes un tirdzniecības reklāmas izmaksas, kas ir visu šīs zonas ražotāju interesēs.

125.j pants

Ražotāju organizāciju apvienību noteikumu piemērošanas paplašināšana

Šajā apakšiedaļā jebkuru atsauci uz ražotāju organizācijām uzskata arī par atsauci uz atzītām ražotāju organizāciju apvienībām.

IV apakšiedaļa

Starpnozaru organizācijas augļu un dārzeņu nozarē

125.k pants

Atzīšana un atzīšanas atsaukšana

1.   Ja to pamato attiecīgās dalībvalsts struktūras, dalībvalstis par starpnozaru organizācijām augļu un dārzeņu nozarē var atzīt visas organizācijas, kas izveidotas to teritorijā un kuras iesniedz attiecīgu pieteikumu, ar nosacījumu, ka:

a)

tās darbojas vienā vai vairākos attiecīgās dalībvalsts teritorijas reģionos;

b)

tās pārstāv ievērojamu daļu no augļu un dārzeņu ražošanas, tirdzniecības un/vai pārstrādes un no augļiem un dārzeņiem pārstrādāto produktu daļu attiecīgajā reģionā vai apgabalos un, ja iesaistīts vairāk nekā viens apgabals, tās var uzrādīt minimālo pārstāvniecības līmeni katrā apgabalā katrai nozarei, ko tās apvieno;

c)

tās veic divas vai vairāk no 123. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām;

d)

tās nenodarbojas ar augļu un dārzeņu audzēšanu, pārstrādi vai tirdzniecību vai augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirdzniecību;

e)

tās neiesaistās nekādos 176.a panta 4. punktā minētajos nolīgumos, lēmumos un saskaņotās darbībās.

2.   Pirms piešķir atzīšanu, dalībvalstis Komisijai dara zināmas starpnozaru organizācijas, kas ir iesniegušas pieteikumus atzīšanas saņemšanai, sniedzot visu būtisko informāciju par to pārstāvību un darbības veidiem, kā arī visu citu novērtēšanai vajadzīgo informāciju.

Komisija var iebilst pret atzīšanu divos mēnešos pēc paziņošanas.

3.   Dalībvalstis:

a)

trīs mēnešos pēc pieteikuma un visu apliecinošo dokumentu iesniegšanas pieņem lēmumu par atzīšanu;

b)

ar regulāriem starplaikiem veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotāju organizācijas ievēro atzīšanas noteikumus un nosacījumus, bet šīs regulas noteikumu neievērošanas vai pārkāpumu gadījumos nosaka sankcijas, ko piemēro šādām organizācijām, un vajadzības gadījumā pieņem lēmumu par atzīšanas atsaukšanu;

c)

atsauc atzīšanu, ja:

i)

vairs netiek ievērotas šajā apakšiedaļā paredzētās prasības un nosacījumi;

ii)

starpnozaru organizācija iesaistās kādā no 176.a panta 4. punktā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, neskarot citas sankcijas, kas tai piemērotas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

iii)

starpnozaru organizācija neievēro 176.a panta 2. punktā minētās paziņošanas saistības;

d)

divos mēnešos paziņo Komisijai par visiem lēmumiem, ar ko atzīšanu piešķir, atsaka vai atsauc.

4.   Noteikumus un nosacījumus, kā dalībvalstīm ziņot Komisijai par starpnozaru organizāciju darbību, kā arī šo ziņojumu sniegšanas periodiskumu nosaka Komisija.

Komisija pēc pārbaužu rezultātiem var dalībvalstij lūgt atzīšanu atsaukt.

5.   Atzīšana nozīmē atļauju veikt 123. panta 3. punkta c) apakšpunktā uzskaitītās darbības, ievērojot citus šīs regulas noteikumus.

6.   Komisija veidā, ko tā uzskata par piemērotu, publisko atzīto starpnozaru organizāciju sarakstu, norādot ekonomisko sfēru vai to darbības jomu un pasākumus, ko tās veic 125.l panta nozīmē. Publisko arī atzīšanas atsaukšanu.

125.l pants

Noteikumu piemērošanas paplašināšana

1.   Gadījumos, kad uzskata, ka starpnozaru organizācija, kas darbojas dalībvalsts konkrētā reģionā vai reģionos, pārstāv attiecīgā produkta ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi, attiecīgā dalībvalsts pēc šīs starpnozaru organizācijas lūguma dažus nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības, par ko šajā organizācijā ir vienojušies, var uz ierobežotu laiku padarīt saistošus citiem šai organizācijai nepiederošiem uzņēmumiem, personām vai grupām, kas darbojas attiecīgajā reģionā vai reģionos.

2.   Starpnozaru organizāciju uzskata par pārstāvi 1. punkta nozīmē, ja attiecīgās dalībvalsts reģionā vai reģionos tā ietver vismaz divu trešdaļu attiecīgā produkta vai produktu ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi. Ja pieteikums par noteikumu attiecināšanu uz citiem uzņēmumiem attiecas uz vairākiem reģioniem, starpnozaru organizācijai jāparāda minimālais pārstāvības līmenis katrai nozarei, ko tā sagrupē katrā no attiecīgajiem reģioniem.

3.   Noteikumiem, kuriem var pieprasīt subjektu loka paplašināšanu, tos attiecinot uz citiem uzņēmējiem:

a)

ir kāds no šādiem mērķiem:

i)

ražošanas un tirgus atskaites;

ii)

stingrāki ražošanas noteikumi par Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumiem;

iii)

Kopienas noteikumiem atbilstīgu standarta līgumu sagatavošana;

iv)

tirdzniecības noteikumi;

v)

vides aizsardzības noteikumi;

vi)

pasākumi produktu potenciāla veicināšanai un izmantošanai;

vii)

bioloģiskās lauksaimniecības, izcelsmes norāžu, kvalitātes marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pasākumi;

b)

tie ir spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu;

c)

tos var padarīt saistošus ne ilgāk kā uz trim tirdzniecības gadiem;

d)

tie nerada kaitējumu citiem uzņēmumiem attiecīgajā dalībvalstī vai Kopienā.

Tomēr pirmās daļas b) apakšpunktā minēto nosacījumu nepiemēro tad, ja attiecīgie noteikumi ir tie, kas uzskaitīti XVIa pielikuma 1., 3. un 5. punktā. Šajā gadījumā noteikumu paplašināta attiecināšana nenotiek ilgāk par vienu tirdzniecības gadu.

4.   Šā panta 3. punkta a) apakšpunkta ii), iv) un v) punktā minētie noteikumi nav atšķirīgi no XVIa pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Noteikumi, kas minēti 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, nav piemērojami produktiem, kuri ražoti ārpus konkrētā reģiona vai reģioniem, kas minēti 1. punktā.

125.m pants

Noteikumu piemērošanas paplašināšanas paziņošana un atcelšana

1.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par noteikumiem, kurus tās saskaņā ar 125.l panta 1. punktu padarījušas saistošus visiem viena vai vairāku reģionu uzņēmumiem. Komisija šos noteikumus publisko ar metodēm, kuras tā atzīst par piemērotām.

2.   Pirms noteikumu publiskošanas Komisija par starpnozaru nolīgumu piemērošanas paplašināšanas paziņojumiem informē Komiteju, kas izveidota saskaņā ar 195. pantu.

3.   Komisija pieņem lēmumu par to, ka 125.h pantā minētajos gadījumos dalībvalstij jāatceļ lēmums par noteikumu piemērošanas paplašināšanu.

125.n pants

To ražotāju finansiālās iemaksas, kas nav organizācijas biedri

Tādos gadījumos, kad noteikumus vienam vai vairākiem produktiem piemēro paplašināti un kad vienu vai vairākas 125.l panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās darbības veic atzīta starpnozaru organizācija, un kad kopumā minētās darbības ir to cilvēku saimnieciskajās interesēs, kuru darbība ir saistīta ar vienu vai vairākiem attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi atzīšanu, var pieņemt lēmumu, ka personas vai grupas, kas nav starpnozaru organizācijas biedri, bet kuri gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai visu vai daļu no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ar noteikumu, ka šādas iemaksas ir paredzētas izmaksu segšanai, kas radušās tieši no attiecīgajām darbībām.”;

29)

regulas 127. pantā iekļauj šādu punktu:

“da)

attiecīgā gadījumā – noteikumus par starptautiskām ražotāju organizācijām un starptautiskām ražotāju organizāciju apvienībām, tostarp par atbalstu, kas attiecīgajām kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz starptautiskas sadarbības gadījumā;”;

30)

regulas 130. pantā iekļauj šādus punktus:

“fa)

augļi un dārzeņi;

fb)

augļu un dārzeņu pārstrādes produkti;”;

31)

iekļauj šādu pantu:

“140.a pants

Ievešanas cenu sistēma augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēs

1.   Ja kopējo muitas tarifu nodokļu likmes piemērošana atkarīga no importēto preču ievešanas cenas, šīs cenas ticamību pārbauda, izmantojot vienotas likmes importa vērtību, ko aprēķina Komisija pēc produkta un pēc izcelsmes, pamatojoties uz produkta vidējo svērto cenu dalībvalstu reprezentatīvajos importa tirgos vai, ja nepieciešams, citos tirgos.

Tomēr Komisija var pieņemt īpašus noteikumus par ievešanas cenu pārbaudi produktiem, ko importē galvenokārt pārstrādei.

2.   Ja konkrētā sūtījuma deklarētā ievešanas cena ir augstāka par vienotās likmes importa vērtību, kas Komisijas noteiktajā kārtībā palielināta līdz noteiktai robežai, kura nedrīkst pārsniegt vienotas likmes vērtību vairāk par 10 %, ir jāiemaksā drošības nauda, kuras summa ir vienāda ar ievedmuitu, kas noteikta, pamatojoties uz vienotas likmes importa vērtību.

3.   Ja konkrētā sūtījuma ievešanas cena nav deklarēta muitošanas laikā, piemērojamā kopējā muitas tarifa likme ir atkarīga no vienotas likmes importa vērtības vai tā nosakāma saskaņā ar attiecīgajiem muitas likumu noteikumiem, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka Komisijai.”;

32)

regulas 141. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

“1.   Papildu ievedmuitu uzliek viena vai vairāku tādu produktu importam, kam piemēro 135. līdz 140.a pantā noteiktās ievedmuitas likmes, labības, rīsu, cukura, augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas gaļas un kazas gaļas, olu, mājputnu gaļas un banānu nozarē, lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgas sekas Kopienas tirgū, ko var izraisīt šo produktu imports, ja:”;

33)

regulas 153. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Ierastās vajadzīgās cukura piegādes rafinēšanai, izsakot ar balto cukuru, vienam tirdzniecības gadam Kopienā ir 2 424 735 tonnas.”;

34)

regulas 160. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Ja Kopienas tirgū ievešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies traucējumi vai ja tie varētu rasties, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc pašas ierosmes var pilnīgi vai daļēji apturēt režīmu ievešanas pārstrādei attiecībā uz labības, rīsu, cukura, olīveļļas un galda olīvu, augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu, mājputnu gaļas un lauksaimniecības etilspirta nozares produktiem. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas.”;

35)

regulas 161. panta 1. punktā iekļauj šādus apakšpunktus:

“da)

augļi un dārzeņi;

db)

augļu un dārzeņu pārstrādes produkti;”;

36)

regulas 174. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Ja Kopienas tirgū izvešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies traucējumi vai ja tie varētu rasties, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc pašas ierosmes var pilnībā vai daļēji apturēt izvešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz labības, rīsu, augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas un mājputnu gaļas nozares produktiem. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas.”;

37)

regulas 175. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“175. pants

Līguma 81. līdz 86. panta piemērošana

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Līguma 81. līdz 86. pantu un to īstenošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 176. līdz 177. pantu, piemēro visiem Līguma 81. panta 1. punktā un 82. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas saistītas ar šīs regulas 1. panta 1. punkta a) līdz k) un m) līdz u) apakšpunktā un 3. punktā minēto produktu ražošanu vai tirdzniecību.”;

38)

iekļauj šādu pantu:

“176.a pants

Nolīgumi un saskaņotas darbības augļu un dārzeņu nozarē

1.   Līguma 81. panta 1. punkts neattiecas uz atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kuru mērķis ir veikt šīs regulas 123. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētās darbības.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro vienīgi ar noteikumu, ka:

a)

nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības ir paziņotas Komisijai;

b)

divos mēnešos pēc visas pieprasītās informācijas saņemšanas Komisija nav konstatējusi, ka nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības neatbilst Kopienas noteikumiem.

3.   Nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības nevar ieviest, pirms nav beidzies 2. punkta b) apakšpunktā norādītais laikposms.

4.   Jebkurā gadījumā par nesaderīgiem ar Kopienas noteikumiem atzīst šādus nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības:

a)

nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas Kopienā var izraisīt jebkāda veida tirgu sadalīšanu;

b)

nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas var apdraudēt tirgus organizācijas netraucētu darbību;

c)

nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas var radīt konkurences traucējumus un kas nav vajadzīgi to kopīgās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai, uz kuriem vērsta starpnozaru organizācijas darbība;

d)

nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas ietver cenu fiksēšanu, neskarot starpnozaru organizāciju veiktās darbības kādu īpašu Kopienas noteikumu piemērošanai;

e)

nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz konkrēto produktu ievērojamu daudzumu.

5.   Ja pēc 2. punkta b) apakšpunktā minētā divu mēnešu termiņa beigām Komisija konstatē, ka nav ievēroti šā panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi, tā pieņem lēmumu, paziņojot, ka uz attiecīgo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību attiecas Līguma 81. panta 1. punkts.

Šis Komisijas lēmums nestājas spēkā pirms dienas, kad tas paziņots attiecīgajai starpnozaru organizācijai, ja vien šī starpnozaru organizācija nav iesniegusi nepareizu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi 1. punktā minēto atvieglojumu.

6.   Daudzgadu nolīgumu gadījumā paziņošana par pirmo gadu ir spēkā turpmākajiem līguma gadiem. Tomēr šādā gadījumā Komisija pēc savas ierosmes vai pēc citas dalībvalsts lūguma jebkurā laikā var paziņot, ka konstatēta neatbilstība.”;

39)

regulas 179. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“179. pants

Īstenošanas noteikumi attiecībā uz nolīgumiem un saskaņotām darbībām augļu un dārzeņu un tabakas nozarē

Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus 176.a, 177. un 178. panta piemērošanai, tostarp noteikumus par paziņošanu un publicēšanu.”;

40)

regulas 180. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“180. pants

Līguma 87., 88. un 89. panta piemērošana

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, un jo īpaši izņemot šīs regulas 182. pantā minēto valsts atbalstu, šīs regulas 1. panta 1. punkta a) līdz k) un m) līdz u) apakšpunktā un 3. punktā minēto produktu ražošanai un tirdzniecībai piemēro Līguma 87., 88. un 89. pantu.”;

41)

regulas 182. pantu groza šādi:

a)

2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Somija ar Komisijas atļauju līdz 2010. gada ražai, to ieskaitot, var piešķirt valsts atbalstu attiecīgi par noteiktiem daudzumiem sēklu, izņemot timotiņa (Phleum pratense L.) sēklas, un par noteiktiem daudzumiem graudaugu sēklu, ko audzē vienīgi Somijā.

Līdz 2008. gada 31. decembrim Somija nosūta Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu par atļautā atbalsta rezultātiem.”;

b)

pievieno šādus punktus:

“5.   Dalībvalstis līdz 2011. gada 31. decembrim var turpināt izmaksāt valsts atbalstu saskaņā ar pastāvošo sistēmu, lai ražotu un tirgotu svaigus un dzesinātus kartupeļus, uz kuriem attiecas KN kods 0701.

6.   Attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari dalībvalstis var maksāt valsts atbalstu līdz 2010. gada 31. decembrim, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

valsts atbalstu izmaksā vienīgi augļu un dārzeņu ražotājiem, kuri nav atzītas ražotāju organizācijas biedri un kuri ar atzītu ražotāju organizāciju paraksta līgumu, kurā viņi piekrīt, ka veiks attiecīgās ražotāju organizācijas krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumus;

b)

atbalsta apjoms, ko izmaksā šādiem ražotājiem, nepārsniedz 75 % no Kopienas palīdzības, kuru saņem attiecīgo ražotāju organizāciju biedri; un

c)

attiecīgā dalībvalsts līdz 2010. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par valsts atbalsta lietderīgumu un efektivitāti, īpaši veicot analīzi par to, ciktāl tas palīdzējis nozares organizēšanai. Komisija izvērtē ziņojumu un izlemj, vai sniegt atbilstīgus priekšlikumus.”;

42)

regulas 184. pantam pievieno šādu punktu:

“4.

līdz 2013. gada 31. decembrim – Eiropas Parlamentam un Padomei par II daļas I sadaļas IV nodaļas IVa iedaļā un II daļas II sadaļas II nodaļā izklāstīto noteikumu īstenošanu attiecībā uz ražotāju organizācijām, darbības fondiem un darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē.”;

43)

iekļauj šādu pantu:

“203.a pants

Pārejas noteikumi augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē

1.   Atbalsta shēmas, kas noteiktas ar Regulām (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 2202/96 (1996. gada 28. oktobris), ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem (38), un atceltas ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007, par katru no attiecīgajiem produktiem paliek spēkā šo produktu tirdzniecības gadiem, kuri beidzas 2008. gadā.

2.   Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, kas pirms šīs regulas spēkā stāšanās jau atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, joprojām būs atzītas arī saskaņā ar šo regulu. Vajadzības gadījumā tās līdz 2010. gada 31. decembrim veic pielāgojumus šīs regulas prasībām.

Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, kuras jau atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007, turpina būt atzītas arī saskaņā ar šo regulu.

3.   Pēc ražotāju organizācijas lūguma darbības programmu, kas pirms Regulas (EK) Nr. 1182/2007 piemērošanas apstiprināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96:

a)

var turpināt līdz tās beigām; vai

b)

var mainīt, lai izpildītu šīs regulas prasības; vai

c)

var aizstāt ar jaunu darbības programmu, kas apstiprināta saskaņā ar šo regulu.

Šīs regulas 103.d panta 3. punkta e) un f) apakšpunktu nepiemēro darbības programmām, kuras ir iesniegtas 2007. gadā, bet vēl nav apstiprinātas šīs regulas piemērošanas dienā un kuras citādi atbilst šajos punktos izvirzītajiem kritērijiem.

4.   Ražotāju grupas, kam piešķirta sākotnējā atzīšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, arī saskaņā ar šo regulu varēs turpināt izmantot iespējas, ko sniedz sākotnējā atzīšana. Atzīšanas plāni, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, arī saskaņā ar šo regulu varēs turpināt izmantot iespējas, ko sniedz minētā atzīšana. Šos plānus vajadzības gadījumā tomēr groza, lai ražotāju grupa varētu izpildīt šīs regulas 125.b pantā izklāstītos ražotāju organizācijas atzīšanas kritērijus. Attiecībā uz ražotāju grupām dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas, no šīs regulas spēkā stāšanās dienas atzīšanas plāniem piemēro 103.a panta 3. punkta a) apakšpunktā norādītās atbalsta likmes.

5.   Regulas (EK) Nr. 2202/96 3. panta 2. punktā minētos līgumus, kas attiecas vairāk nekā uz vienu tirdzniecības gadu citrusaugļu pārstrādes atbalsta shēmā saistībā ar tirdzniecības gadu, kas sākas 2008. gada 1. oktobrī, vai turpmākajiem tirdzniecības gadiem, abām līgumslēdzējām pusēm vienojoties, var grozīt vai izbeigt, lai ņemtu vērā minētās regulas atcelšanu ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007 un no tās izrietošo atbalsta atcelšanu. Saskaņā ar šo regulu vai tās īstenošanas noteikumiem iesaistītajām pusēm nepiemēro nekādas sankcijas, kas izriet no šādiem līgumu grozījumiem vai to izbeigšanas.

6.   Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.b vai 143.bc pantā paredzēto pārejas režīmu, tad izejvielām, kas saražotas tās teritorijā, turpina piemērot noteikumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/96 6. pantu un Regulas (EK) Nr. 2202/96 6. pantu pieņemti attiecībā uz pārstrādei piegādāto izejvielu obligātajām īpašībām un par obligātām kvalitātes prasībām gataviem produktiem.

7.   Kamēr saskaņā ar 113. un 113.a pantu nav pieņemti jauni tirdzniecības standarti augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē, turpina piemērot tirdzniecības standartus, kas izstrādāti saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 2200/96 un (EK) Nr. 2201/96.

8.   Komisija var noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglinātu pāreju no Regulās (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96, (EK) Nr. 2202/96 un (EK) Nr. 1182/2007paredzētās kārtības uz kārtību, kas noteikta šajā regulā, tostarp šā panta 1. līdz 7. punktā.

44)

pielikumus groza šādi:

a)

I pielikuma XXI daļu groza šādi:

i)

svītro norādes uz KN kodiem 0511 99 31, 0511 99 39 un 0511 99 85;

ii)

norādi uz KN kodu 1211 aizstāj ar šādu norādi:

“Augi un augu daļas (tostarp sēklas un augļi), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai vai līdzīgiem mērķiem, kas ir svaigi vai žāvēti, arī sagriezti, drupināti vai saberzti pulverī, neieskaitot produktus, kas ar KN kodu ex 1211 90 85 uzskaitīti šā pielikuma IX daļā”;

b)

iekļauj VIIa, VIIb un VIIc pielikumu, kuru teksts ir ietverts šīs regulas I pielikumā;

c)

VIII pielikuma VI punktu aizstāj ar šādu punktu:

“VI.

Ja piemēro 59. panta 2. punktu, dalībvalstis piešķir pielāgotās kvotas līdz februāra beigām, to piemērošanu paredzot no nākamā tirdzniecības gada.”;

d)

iekļauj XIa pielikumu, kura teksts ir ietverts šīs regulas II pielikumā;

e)

XIII pielikuma III punkta 1) apakšpunktam pievieno šādu daļu:

“Termiski apstrādātu pienu, kas neatbilst pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā ietvertajām prasībām attiecībā uz tauku saturu, uzskata par dzeramo pienu, ja par tauku saturu uz iesaiņojuma ir skaidra un viegli salasāma norāde ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai, proti, “… % tauku”. Tādu pienu neraksturo kā pilnpienu, daļēji nokrejotu pienu vai vājpienu.”;

f)

iekļauj XVIa pielikumu, kura teksts ir ietverts šīs regulas III pielikumā;

g)

XXII pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas IV pielikumam.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1184/2006

Regulas (EK) Nr. 1184/2006 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Šajā regulā paredz noteikumus, ko piemēro saistībā ar Līguma 81. līdz 86. panta un dažu 88. panta noteikumu piemērojamību attiecībā uz Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu un tirdzniecību, izņemot produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (39) 1. panta 1. punkta a) līdz k) un m) līdz u) apakšpunktā un 3. punktā.

3. pants

Atcelšana

1.   Regulas (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96, (EK) Nr. 700/2007 un (EK) Nr. 1182/2007 ir atceltas.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 1234/2007 un tās lasa saskaņā ar attiecīgajām atbilstības tabulām, kas iekļautas minētās regulas XXII pielikumā.

2.   Regulas (EEK) Nr. 449/69, (EEK) Nr. 1467/69, (EEK) Nr. 2511/69, (EEK) Nr. 2093/70, (EEK) Nr. 846/72, (EEK) Nr. 1252/73, (EEK) Nr. 155/75, (EEK) Nr. 1627/74, (EEK) Nr. 794/76, (EEK) Nr. 1180/77, (EEK) Nr. 10/81, (EEK) Nr. 40/81, (EEK) Nr. 3671/81, (EEK) Nr. 1603/83, (EEK) Nr. 790/89, (EEK) Nr. 3650/90, (EEK) Nr. 525/92, (EEK) Nr. 3438/92, (EEK) Nr. 3816/92, (EEK) Nr. 742/93, (EEK) Nr. 746/93, (EK) Nr. 399/94, (EK) Nr. 2241/2001 un (EK) Nr. 545/2002 ir atceltas.

4. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. jūlija. Tomēr:

a)

1. panta 3., 4., 5., 8., 12. un 13. punktu piemēro no 2008. gada 1. septembra;

b)

1. panta 9., 14. līdz 19., 33. punktu un 44. punkta b) un c) apakšpunktu piemēro no 2008. gada 1.oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2008. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. JARC


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 248/2008 (OV L 76, 19.3.2008., 6. lpp.).

(2)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1260/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 1. lpp.).

(3)  OV L 312, 29.11.2005., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1247/2007 (OV L 282, 26.10.2007., 1. lpp.).

(4)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1152/2007 (OV L 258, 4.10.2007., 3. lpp.).

(5)  OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1153/2007 (OV L 258, 4.10.2007., 6. lpp.).

(6)  OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.

(7)  OV L 161, 22.6.2007., 1. lpp.

(8)  OV L 61, 12.3.1969., 2. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3669/93 (OV L 338, 31.12.1993., 26. lpp.).

(9)  OV L 197, 8.8.1969., 95. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2365/70 (OV L 257, 26.11.1970., 1. lpp.).

(10)  OV L 318, 18.12.1969., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1130/89 (OV L 119, 29.4.1989., 22. lpp.).

(11)  OV L 232, 21.10.1970., 5. lpp.

(12)  OV L 100, 27.4.1972., 3. lpp.

(13)  OV L 133, 21.5.1973., 113. lpp.

(14)  OV L 18, 22.1.1974., 97. lpp.

(15)  OV L 165, 28.6.1975., 9. lpp.

(16)  OV L 93, 8.4.1976., 3. lpp.

(17)  OV L 142, 9.6.1977., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2008/97 (OV L 284, 16.10.1997., 17. lpp.).

(18)  OV L 1, 1.1.1981., 17. lpp.

(19)  OV L 3, 1.1.1981., 11. lpp.

(20)  OV L 367, 23.12.1981., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1555/84 (OV L 150, 6.6.1984., 4. lpp.).

(21)  OV L 159, 17.6.1983., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1979/85 (OV L 186, 19.7.1985., 5. lpp.).

(22)  OV L 85, 30.3.1989., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1825/97 (OV L 260, 23.9.1997., 9. lpp.).

(23)  OV L 362, 27.12.1990., 22. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1468/97 (OV L 200, 29.7.1997., 1. lpp.).

(24)  OV L 58, 3.3.1992., 1. lpp.

(25)  OV L 350, 1.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1600/96 (OV L 206, 16.8.1996., 45. lpp.).

(26)  OV L 387, 31.12.1992., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1363/95 (OV L 132, 16.6.1995., 8. lpp.).

(27)  OV L 77, 31.3.1993., 8. lpp.

(28)  OV L 77, 31.3.1993., 14. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 952/97 (OV L 142, 2.6.1997., 30. lpp.).

(29)  OV L 54, 25.2.1994., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

(30)  OV L 303, 20.11.2001., 8. lpp.

(31)  OV L 84, 28.3.2002., 1. lpp.

(32)  OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.

(33)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 146/2008 (OV L 46, 21.2.2008., 1. lpp.).

(34)  OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 123/2008 (OV L 38, 13.2.2008., 3. lpp.).

(35)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.).”;

(37)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).”;

(38)  OV L 297, 21.11.1996., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1933/2001 (OV L 262, 2.10.2001., 6. lpp.).”;

(39)  OV L 299, 16.11.2007. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 361/2008 (OV L 121, 7.5.2008., 1. lpp.).”


I PIELIKUMS

VIIa PIELIKUMS

PROCENTUĀLĀ APJOMA APRĒĶINĀŠANA, KAS NOSAKĀMA SASKAŅĀ AR 59. PANTA 2. PUNKTA OTRO DAĻU

1.   Lai veiktu 2. punktā minēto aprēķinu, piemēro šādas definīcijas:

a)

“procentuālais apjoms dalībvalsts līmenī” ir procentuālais apjoms, kas jānosaka saskaņā ar 2. punktu, lai noteiktu kopējo samazinājuma apjomu attiecīgās dalībvalsts līmenī;

b)

“kopējais procentuālais apjoms” ir kopējais procentuālais apjoms, ko nosaka Komisija saskaņā ar 59. panta 2. punkta pirmo daļu;

c)

“samazinājums” ir skaitlis, kas iegūts, dalot kopējo atteikto kvotu daudzumu dalībvalstī ar valsts kvotām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā tajā redakcijā, kas bija spēkā 2006. gada 1. jūlijā. Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras 2006. gada 1. jūlijā nebija Kopienas dalībvalstis, atsauce uz minēto pielikumu nozīmē atsauci uz to redakciju, kas bija spēkā dienā, kad tās pievienojās Kopienai.

2.   Procentuālais apjoms dalībvalsts līmenī ir vienāds ar kopējo procentuālo apjomu, kas reizināts ar 1 – [(1/0,6) × samazinājums].

Ja rezultāts ir mazāks par nulli, piemērojamais procentuālais apjoms ir vienāds ar nulli.

VIIb PIELIKUMS

UZŅĒMUMIEM PIEMĒROJAMĀ PROCENTUĀLĀ APJOMA APRĒĶINĀŠANA SASKAŅĀ AR 59. PANTA 2. PUNKTA OTRO DAĻU

1.   Lai veiktu 2. punktā minēto aprēķinu, piemēro šādas definīcijas:

a)

“piemērojamais procentuālais apjoms” ir procentuālais apjoms, ko nosaka saskaņā ar 2. punktu un ko piemēro kvotai, kas piešķirta attiecīgajam uzņēmumam;

b)

“kopējais procentuālais apjoms dalībvalsts līmenī” ir procentuālais apjoms, kas attiecīgai dalībvalstij aprēķināts šādi:

Qty/Σ [(1 – R/K) × Q],

kur:

Qty

=

samazinājuma apjoms dalībvalsts līmenī, kā norādīts VIIa pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā,

R

=

attiecīgā uzņēmuma atteikšanās, kas norādīta c) apakšpunktā,

Q

=

tā paša uzņēmuma kvota, kas tam pieejama 2010. gada februāra beigās,

K

=

d) apakšpunktā aprēķinātais skaitlis,

Σ attiecas uz produkta apjomu (1 – R/K) × Q, ko aprēķina katram uzņēmumam, kuram ir kvota un kurš atrodas šīs dalībvalsts teritorijā; ja produkts ir mazāks par nulli, to apzīmē ar nulli;

c)

“attiecīgā uzņēmuma atteikšanās” nozīmē skaitli, kas iegūts, dalot kvotu skaitu, no kurām attiecīgais uzņēmums atsakās, ar kvotām, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 7. pantu un 11. panta 1. līdz 3. punktu un ar šīs regulas 60. panta 1. līdz 3. punktu;

d)

“K” aprēķina katrā dalībvalstī, dalot kopējo kvotas samazinājumu šajā dalībvalstī (brīvprātīgās uzņēmumu atteikšanās plus dalībvalsts līmenī samazināmie daudzumi, kā norādīts VIIa pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā) ar tās sākotnējo kvotu, kas noteikta III pielikumā Regulas (EK) Nr. 318/2006 redakcijā, kas bija spēkā 2006. gada 1. jūlijā. Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras 2006. gada 1. jūlijā nebija Kopienas dalībvalstis, atsauce uz minēto pielikumu nozīmē atsauci uz to redakciju, kas bija spēkā dienā, kad tās pievienojās Kopienai.

2.   Piemērojamais procentuālais apjoms ir vienāds ar kopējo procentuālo apjomu dalībvalsts līmenī, kas reizināts ar 1 – [(1/K) × attiecīgā uzņēmuma atteikšanās].

Ja rezultāts ir mazāks par nulli, piemērojamais procentuālais apjoms ir vienāds ar nulli.

VIIc PIELIKUMS

SASKAŅĀ AR 52.A PANTA 1. PUNKTU NOSAKĀMĀ KOEFICIENTA APRĒĶINĀŠANA

1.   Lai veiktu 2. punktā minēto aprēķinu, piemēro šādas definīcijas:

a)

“koeficients dalībvalsts līmenī” ir koeficients, kas jānosaka saskaņā ar 2. punktu;

b)

“samazinājums” ir skaitlis, kas iegūts, dalot kopējo atsaukto cukura kvotu daudzumu dalībvalstī (ieskaitot atteikumus tajā tirdzniecības gadā, uz kuru attiecas izņemšana no tirgus) ar valsts kvotām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā tajā redakcijā, kas bija spēkā 2006. gada 1. jūlijā. Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras 2006. gada 1. jūlijā nebija Kopienas dalībvalstis, atsauce uz minēto pielikumu nozīmē atsauci uz to redakciju, kas bija spēkā dienā, kad tās pievienojās Kopienai;

c)

“koeficients” ir koeficients, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 52. panta 2. punktu.

2.   Attiecībā uz 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadu dalībvalsts līmeņa piemērojamais koeficients ir vienāds ar koeficientu, kuram pieskaitīts [(1/0,6) × samazinājums] × (1 – koeficients).

Ja rezultāts ir lielāks par 1, piemērojamais koeficients ir vienāds ar 1.


II PIELIKUMS

“XIa PIELIKUMS

TĀDAS GAĻAS TIRDZNIECĪBA, KAS IEGŪTA NO LIELLOPIEM, KURU VECUMS NEPĀRSNIEDZ 12 MĒNEŠUS, ATBILSTĪGI 113.B PANTAM

I.   Definīcija

Šajā pielikumā “gaļa” ir visi liemeņi, gaļa – neatkaulota vai atkaulota – un sagriezti vai nesagriezti subprodukti, ja minētie produkti ir paredzēti lietošanai pārtikā un ir iegūti no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, un kurus piedāvā svaigus, saldētus vai sasaldētus iesaiņojumā vai iepakojumā, vai arī bez tā.

II.   Tādu liellopu klasificēšana kautuvē, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus

Kautuvē visus liellopus, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, uzņēmēji šā pielikuma VII punkta 1. apakšpunktā minētās kompetentās iestādes uzraudzībā klasificē vienā no šādām divām kategorijām:

A)

V kategorija – liellopi, kuru vecums nepārsniedz astoņus mēnešus.

Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu V;

B)

Z kategorija – liellopi, kuru vecums pārsniedz astoņus mēnešus, bet nepārsniedz divpadsmit mēnešus.

Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu Z.

Šo klasifikāciju veic, pamatojoties uz “liellopu pasē” ietverto informāciju vai, ja tādas nav, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta elektroniskajā datubāzē, kura paredzēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (1).

III.   Tirdzniecības nosaukumi

1.   Tirdzniecības nosaukums ir nosaukums, ar kuru pārtikas produktu pārdod, kā paredzēts Direktīvas 2000/13/EK 5. panta 1. punktā.

2.   Gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, dalībvalstīs var tirgot vienīgi ar šādiem tirdzniecības nosaukumiem, kas ir noteikti katrai dalībvalstij:

A)

gaļa, kas iegūta no V kategorijas liellopiem:

Tirdzniecības valsts

Lietojamie tirdzniecības nosaukumi

Beļģija

veau, viande de veau/kalfsvlees/Kalbfleisch

Bulgārija

месо от малки телета

Čehijas Republika

telecí

Dānija

lyst kalvekød

Vācija

Kalbfleisch

Igaunija

vasikaliha

Grieķija

μοσχάρι γάλακτος

Spānija

ternera blanca, carne de ternera blanca

Francija

veau, viande de veau

Īrija

veal

Itālija

vitello, carne di vitello

Kipra

μοσχάρι γάλακτος

Latvija

teļa gaļa

Lietuva

veršiena

Luksemburga

veau, viande de veau/Kalbfleisch

Ungārija

borjúhús

Malta

vitella

Nīderlande

kalfsvlees

Austrija

Kalbfleisch

Polija

cielęcina

Portugāle

vitela

Rumānija

carne de vițel

Slovēnija

teletina

Slovākija

teľacie mäso

Somija

vaalea vasikanliha/ljust kalvkött

Zviedrija

ljust kalvkött

Apvienotā Karaliste

veal

B)

gaļa, kas iegūta no Z kategorijas liellopiem:

Tirdzniecības valsts

Lietojamie tirdzniecības nosaukumi

Beļģija

jeune bovin, viande de jeune bovin/jongrundvlees/Jungrindfleisch

Bulgārija

телешко месо

Čehijas Republika

hovězí maso z mladého skotu

Dānija

Kalvekød

Vācija

Jungrindfleisch

Igaunija

noorloomaliha

Grieķija

νεαρό μοσχάρι

Spānija

ternera, carne de ternera

Francija

jeune bovin, viande de jeune bovin

Īrija

rosé veal

Itālija

vitellone, carne di vitellone

Kipra

νεαρό μοσχάρι

Latvija

jaunlopa gaļa

Lietuva

jautiena

Luksemburga

jeune bovin, viande de jeune bovin/Jungrindfleisch

Ungārija

növendék marha húsa

Malta

vitellun

Nīderlande

rosé kalfsvlees

Austrija

Jungrindfleisch

Polija

młoda wołowina

Portugāle

Vitelão

Rumānija

carne de tineret bovin

Slovēnija

meso težjih telet

Slovākija

mäso z mladého dobytka

Somija

vasikanliha/kalvkött

Zviedrija

kalvkött

Apvienotā Karaliste

beef

3.   Šā punkta 2. apakšpunktā minētos tirdzniecības nosaukumus var papildināt ar norādi par attiecīgā gaļas vai subprodukta gabala nosaukumu vai apzīmējumu.

4.   Šā punkta 2. apakšpunktā iekļautās tabulas A daļā uzskaitītos tirdzniecības nosaukumus attiecībā uz V kategoriju un ikvienu no šiem tirdzniecības nosaukumiem atvasinātu nosaukumu izmanto vienīgi tad, ja ir izpildītas visas šā pielikuma prasības.

Jo īpaši terminus “veau”, “telecí”, “Kalb”, “μοσχάρι γάλακτος”, “ternera blanca”, “kalv”, “veal”, “vitello”, “vitella”, “kalf”, “vitela” un “teletina” nelieto tirdzniecības nosaukumā vai marķējumā attiecībā uz gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums pārsniedz divpadsmit mēnešus.

IV.   Obligāta etiķetē norādāma informācija

1.   Neskarot Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13., 14. un 15. pantu, katrā ražošanas un tirdzniecības posmā gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, uzņēmēji marķē ar šādu informāciju:

a)

dzīvnieku kaušanas vecums gaļai, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz astoņus mēnešus, lietojot veidlapā norādi “kaušanas vecums: līdz astoņu mēnešu vecumam” un dzīvniekiem, kuru vecums pārsniedz astoņus mēnešus, bet nepārsniedz divpadsmit mēnešus, – “nokauts 8 līdz 12 mēnešu vecumā”;

b)

tirdzniecības nosaukums saskaņā ar šā pielikuma III punktu.

Tomēr, atkāpjoties no a) punkta, katrā ražošanas un tirdzniecības posmā, izņemot nodošanu galapatērētājam, uzņēmēji var kaušanas vecumu aizstāt ar kategorijas identifikācijas burtu, kā noteikts šā pielikuma II punktā.

2.   Ja gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, piedāvā galapatērētājam mazumtirdzniecības vietās neiesaiņotu, dalībvalstis paredz noteikumus par to, kā norādīt 1. apakšpunktā minēto informāciju.

V.   Neobligāta etiķetē norādāma informācija

Uzņēmēji var IV punktā norādīto informāciju papildināt ar neobligātu informāciju, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 16. vai 17. pantā paredzēto procedūru.

VI.   Reģistrēšana

Lai nodrošinātu IV un V punktā minētās etiķetē norādāmās informācijas pareizību, ražojot un tirgojot gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, uzņēmēji visos šā procesa posmos it īpaši reģistrē šādu informāciju:

a)

dzīvnieku identifikācijas numurs un dzimšanas datums – tos norāda tikai kautuvē;

b)

atsauces numurs, kas ļauj noteikt saistību, no vienas puses, starp to dzīvnieku identifikāciju, no kā gaļa iegūta, un, no otras puses, tirdzniecības nosaukumu, kaušanas vecumu un kategorijas identifikācijas burtu, ko norāda uz šīs gaļas etiķetes;

c)

datums, kurā dzīvnieki un gaļa ievesti uzņēmumā un izvesti no tā, lai nodrošinātu ievedumu un izvedumu savstarpējās atbilstības noteikšanu.

VII.   Oficiālas pārbaudes

1.   Dalībvalstis līdz 2008. gada 1. jūlijam norīko kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par oficiālām pārbaudēm, ko veic nolūkā pārbaudīt 113.b panta un šā pielikuma piemērošanu, un informē par to Komisiju.

2.   Kompetentā iestāde vai iestādes veic oficiālas pārbaudes saskaņā ar vispārējiem principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (2).

3.   Komisija kopā ar kompetentajām iestādēm nodrošina to, ka dalībvalstis ievēro 113.b panta un šā pielikuma noteikumus.

4.   Komisijas eksperti, vajadzības gadījumā, kopā ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm un, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu ekspertiem veic pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu 113.b panta un šā pielikuma noteikumu īstenošanu.

5.   Dalībvalsts, kuras teritorijā notiek pārbaude, nodrošina Komisijas ekspertus ar visu vajadzīgo palīdzību, ko tie var lūgt, lai veiktu savus uzdevumus.

VIII.   No trešām valstīm importēta gaļa

1.   No trešām valstīm importētu gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, Kopienā tirgo saskaņā ar 113.b panta un šā pielikuma noteikumiem.

2.   Tādu trešo valstu uzņēmēju darbību, kuri vēlas gaļu laist Kopienas tirgū, kā minēts 1. apakšpunktā, kontrolē attiecīgās trešās valsts norīkota kompetenta iestāde vai, ja tādas nav, neatkarīga trešā iestāde. Neatkarīgā iestāde sniedz pilnīgas garantijas, ka tā izpilda nosacījumus, kas paredzēti Eiropas Standartā EN 45011 vai ISO/IEC Norādījumos Nr. 65 (“Vispārējas prasības organizācijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām”).

3.   Norīkotā kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, neatkarīgā trešā iestāde nodrošina, ka tiek izpildītas 113.b panta un šā pielikuma prasības.

IX.   Sankcijas

Neskarot īpašos noteikumus, kādus atbilstīgi šīs regulas 194. pantam var pieņemt Komisija, dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šā pielikuma un 113.b panta noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstis līdz 2009. gada 1. jūlijam paziņo Komisijai noteikumus par sankcijām un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos iespaido.”


(1)  OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 180/2008 (OV L 56, 29.2.2008., 4. lpp.).


III PIELIKUMS

“XVIa PIELIKUMS

PILNĪGS TO NOTEIKUMU SARAKSTS, KURUS SASKAŅĀ AR 125.F UN 125.L PANTU VAR ATTIECINĀT UZ RAŽOTĀJIEM, KAS NAV ORGANIZĀCIJU BIEDRI

1.   Noteikumi par ražošanas informāciju:

a)

paziņošana par audzēšanas nodomiem, minot produktu un, attiecīgā gadījumā, šķirni;

b)

paziņošana par sējumiem un stādījumiem;

c)

paziņošana par kopējo audzēšanai izmantojamo platību, minot produktu un, ja iespējams, šķirni;

d)

paziņošana par paredzamajām tonnāžām un varbūtējiem ražas vākšanas datumiem, minot produktu un, ja iespējams, šķirni;

e)

periodiska paziņošana par novāktajiem daudzumiem un pieejamiem krājumiem, minot šķirnes;

f)

informācija par glabāšanas iespējām.

2.   Ražošanas noteikumi:

a)

to sēklu izvēle, kuras izmantos atbilstīgi paredzamajam mērķim (svaiga produkta pārdošana tirgū/rūpnieciska pārstrāde);

b)

augļu dārzu retināšana.

3.   Tirdzniecības noteikumi:

a)

noteikti datumi ražas novākšanas sākumam, tirdzniecības regulēšana;

b)

obligātās prasības kvalitātei un apjomam;

c)

sagatavošana, noformēšana, iesaiņošana un marķēšana pirmajā tirdzniecības posmā;

d)

ražojuma izcelsmes norāde.

4.   Vides aizsardzības noteikumi:

a)

minerālmēslu un kūtsmēslu izmantošana;

b)

augu aizsardzības līdzekļu un citu ražas aizsardzības metožu izmantošana;

c)

maksimālais augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu atlieku saturs augļos un dārzeņos;

d)

noteikumi par blakusproduktu un izlietoto materiālu apsaimniekošanu;

e)

noteikumi par produktiem, kas izņemti no tirgus.

5.   Noteikumi par tirdzniecības veicināšanu un informācijas sniegšanu sakarā ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu, kā norādīts 103.c panta 2. punkta c) apakšpunktā.”


IV PIELIKUMS

REGULAS (EK) NR. 1234/2007 XXII PIELIKUMA GROZĪJUMI

1.   Tabulā, kas iekļauta 4. punktā attiecībā uz Regulu (EEK) Nr. 2759/75, rindu, kas norāda atbilstību starp minētās regulas 3. panta pirmās daļas pirmo ievilkumu un attiecīgo noteikumu vienotajā TKO regulā, aizstāj ar šādu rindu:

“3. panta pirmās daļas pirmais ievilkums

31. panta 1. punkta e) apakšpunkts”

2.   Tabulā, kas iekļauta 26. punktā attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1255/1999, rindas, kas norāda atbilstību starp minētās regulas 6. līdz 9. pantu un attiecīgajiem noteikumiem vienotajā TKO regulā, aizstāj ar šādām rindām:

“6. panta 1. punkta pirmā daļa

15. panta 1. punkts un 22. pants

6. panta 1. punkta otrā un trešā daļa

15. panta 2. punkts

6. panta 2. punkta pirmā daļa, a) apakšpunkts, pirmais ievilkums

10. panta 1. punkta e) apakšpunkts

6. panta 2. punkta pirmā daļa, a) apakšpunkta otrais un trešais ievilkums un b) apakšpunkts

10. pants saistībā ar 43. panta a) punktu

6. panta 2. punkta otrā daļa

10. pants saistībā ar 43. panta a) punktu

6. panta 3. punkta pirmā daļa

28. panta a) punkts

6. panta 3. punkta otrā daļa

29. pants

6. panta 3. punkta trešā daļa

43. panta d) punkta i) apakšpunkts

6. panta 3. punkta ceturtā daļa

43. panta d) punkta iii) apakšpunkts

6. panta 4. punkta pirmā daļa un otrās daļas pirmais teikums

25. pants un 43. panta f) punkts

6. panta 4. punkta otrās daļas otrais teikums

43. panta d) punkta iii) apakšpunkts

6. panta 5. punkts

6. panta 6. punkts

6. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts

7. panta 1. punkta pirmā daļa

10. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 16. panta pirmā daļa un 43. panta a) punkts

7. panta 1. punkta otrā daļa

23. pants un 43. panta a) punkts

7. panta 1. punkta trešā daļa

43. panta 1. punkts

7. panta 2. punkts

16. panta otrā daļa

7. panta 4. punkts

25. pants un 43. panta e) punkts

8. panta 1. punkts

28. panta b) punkts

8. panta 2. un 3. punkts

30. pants un 43. panta d) punkta i) un iii) apakšpunkts

9. panta 1. punkts

31. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 36. panta 1. punkts

9. panta 2. punkts

31. panta 2. punkts

9. panta 3. punkts

43. panta d) punkta iii) apakšpunkts

9. panta 4. punkts

36. panta 2. punkts”

3.   Tabulā, kas iekļauta 30. punktā attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2529/2001, rindu, kas norāda atbilstību starp minētās regulas 12. pantu un attiecīgo noteikumu vienotajā TKO regulā, aizstāj ar šādu rindu:

“12. pants

31. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 38. pants”

4.   Tabulā, kas iekļauta 40. punktā attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 318/2006, pēc rindas, kas attiecas uz minētās regulas 19. pantu, iekļauj šādu rindu:

“19. panta a) punkts

52. panta a) punkts”

5.   Pievieno šādas tabulas:

45.   Regula (EK) Nr. 700/2007

Regula (EK) Nr. 700/2007

Šī regula

1. panta 1. un 2. punkts

113.b panta 1. punkta pirmā daļa

1. panta 3. punkts

113.b panta 2. punkts

2. pants

XIa pielikuma I punkts

3. pants

XIa pielikuma II punkts

4. pants

XIa pielikuma III punkts

5. pants

XIa pielikuma IV punkts

6. pants

XIa pielikuma V punkts

7. pants

XIa pielikuma VI punkts

8. pants

XIa pielikuma VII punkts

9. pants

XIa pielikuma VIII punkts

10. pants

XIa pielikuma IX punkts

11. panta 1. punkts

121. panta pirmās daļas j) apakšpunkts

11. panta 2. punkts

121. panta otrā daļa

12. pants

195. pants

13. pants

113.b panta 1. punkta otrā daļa

46.   Regula (EK) Nr. 1182/2007

Regula (EK) Nr. 1182/2007

Šī regula

1. panta pirmā daļa

1. panta 1. punkta i) un j) apakšpunkts

1. panta otrā daļa

1. panta 4. punkts

2. panta 1. punkts

113.a panta 1. punkts

2. panta 2. punkts

113. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

2. panta 3. punkts

113. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

2. panta 4. punkta a) apakšpunkts

121. panta a) punkts

2. panta 4. punkta b) apakšpunkts

113. panta 2. punkta a) apakšpunkts

2. panta 4. punkta c) apakšpunkts

113. panta 2. punkta b) apakšpunkts

2. panta 5. punkts

113.a panta 2. punkts

2. panta 6. punkts

113.a panta 3. punkts

2. panta 7. punkts

203.a panta 7. punkts

3. panta 1. punkta a) apakšpunkts

122. panta a) un b) punkts

3. panta 1. punkta b) apakšpunkts

125.b panta 1. punkta a) apakšpunkts

3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

122. panta c) punkta ii) apakšpunkts

3. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

122. panta c) punkta i) apakšpunkts

3. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

122. panta c) punkta iii) apakšpunkts

3. panta 1. punkta d) apakšpunkts

125.a panta 1. punkta ievadfrāze

3. panta 1. punkta e) apakšpunkts

122. pants

3. panta 2. līdz 5. punkts

125.a pants

4. pants

125.b pants

5. pants

125.c pants

6. pants

125.d pants

7. panta 1. un 2. punkts

125.e pants

7. panta 3. līdz 5. punkts

103.a pants

8. pants

103.b pants

9. pants

103.c pants

10. pants

103.d pants

11. pants

103.e pants

12. pants

103.f pants

13. pants

103.g pants

14. pants

125.f pants

15. pants

125.g pants

16. pants

125.h pants

17. pants

125.i pants

18. pants

125.j pants

19. pants

184. panta 4. punkts

20. pants

123. panta 3. punkts

21. pants

125.k pants

22. pants

176.a pants

23. pants

125.l pants

24. pants

125.m pants

25. pants

125.n pants

26. pants

128. pants

27. pants

129. pants

28. pants

130. panta 1. punkta fa) un fb) apakšpunkts

29. pants

131. pants

30. pants

132. pants

31. pants

133. pants

32. pants

134. pants

33. pants

135. pants

34. pants

140.a pants

35. panta 1. līdz 3. punkts

141. pants

35. panta 4. punkts

143. pants

36. pants

144. pants

37. panta pirmā daļa

145. pants

37. panta otrās daļas a), b) un c) apakšpunkts

148. pants

38. pants

159. pants

39. pants

160. pants

40. pants

161. panta 1. punkta da) un db) apakšpunkts

41. pants

174. pants

42. panta a) punkta i) apakšpunkts

121. panta a) punkts

42. panta a) punkta ii) apakšpunkts

113.a panta 3. punkts

42. panta a) punkta iii) apakšpunkts

121. panta a) punkta i) apakšpunkts

42. panta a) punkta iv) apakšpunkts

121. panta a) punkta ii) apakšpunkts

42. panta a) punkta v) apakšpunkts

121. panta a) punkta iii) apakšpunkts

42. panta b) punkta i) apakšpunkts

127. panta e) punkts

42. panta b) punkta ii) apakšpunkts

103.h panta a) punkts

42. panta b) punkta iii) apakšpunkts

103.h panta b) punkts

42. panta b) punkta iv) apakšpunkts

103.h panta c) punkts

42. panta b) punkta v) apakšpunkts

103.h panta d) punkts

42. panta b) punkta vi) apakšpunkts

103.h panta e) punkts

42. panta c) punkts

127. un 179. pants

42. panta d) līdz g) punkts

194. pants

42. panta h) punkts

134. pants, 143. panta b) punkts un 148. pants

42. panta i) punkts

192. pants

42. panta j) punkts

203.a panta 8. punkts

43. panta pirmā daļa

1. panta 4. punkts un 180. pants

43. panta otrās daļas a) apakšpunkts

182. panta 5. punkts

43. panta otrās daļas b) apakšpunkts

43. panta otrās daļas c) apakšpunkts

182. panta 6. punkts

44. pants

192. pants

45. pants

190. pants

46. līdz 54. pants

55. pants

203.a panta 1. līdz 6. punkts”


Top