3.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 397/2004 noteica galīgu antidempinga maksājumu tādas Pakistānas izcelsmes kokvilnas gultas veļas importam Kopienā, kura atbilst KN kodam ex 6302 21 00 (TARIC kods 6302210081, 6302210089), ex 6302 22 90 (TARIC kods 6302229019), ex 6302 31 00 (TARIC kods 6302310090) un ex 6302 32 90 (TARIC kods 6302329019). Visiem uzņēmumiem, kas attiecīgo ražojumu eksportē Kopienā, piemēroja antidempinga maksājumu visā valstī 13,1 % apjomā.

(2)

Pēc daļējas ex officio starpposma pārskatīšanas atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam 2006. gada maijā Padome ar Regulu (EK) Nr. 695/2006 grozīja Regulu (EK) Nr. 397/2004 un noteica jaunas maksājuma likmes 0–8,5 % apjomā. Ņemot vērā to, ka sadarbojās ļoti daudz ražotāju eksportētāju, tika izveidota izlase.

(3)

Izlasē atlasītajiem uzņēmumiem piemēroja individuālas maksājuma likmes, ko noteica pārskata izmeklēšanā; pārējiem uzņēmumiem piemēroja vidējo svērto maksājuma likmi – 5,8 %. Maksājuma likmi 8,5 % piemēroja uzņēmumiem, kuri nepieteicās vai izmeklēšanā nesadarbojās.

(4)

Regulas (EK) Nr. 397/2004 1. panta 4. punktā tiem Pakistānas ražotājiem eksportētājiem, kas atbilst minētajā pantā noteiktajiem kritērijiem, paredzētas tādas pašas iespējas kā tiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē (“jauna ražotāja eksportētāja režīms” jeb “JRER”).

(5)

Astoņpadsmit Pakistānas uzņēmumi pieprasīja tiem piemērot JRER.

(6)

Veica pārbaudi, lai noteiktu to, vai katrs pieteikuma iesniedzējs atbilst JRER piemērošanas kritērijiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 397/2004 1. panta 4. punktā, apliecinot, ka tas:

(7)

Anketu nosūtīja visiem tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuriem pieprasīja pierādīt to, ka tie atbilst iepriekšminētajiem trim kritērijiem.

(8)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 397/2004 1. panta 4. punktam uz ražotājiem eksportētājiem, kas atbilst šiem trim kritērijiem, var attiecināt maksājuma likmi, t. i., 5,8 %, ko piemēro uzņēmumiem, kas sadarbojās un kas nav iekļauti izlasē.

(9)

Astoņi Pakistānas uzņēmumi, kas pieprasīja tiem piemērot JRER, atbildes uz sākotnējās anketas jautājumiem nesniedza. Tāpēc nav iespējams pārbaudīt, vai šie uzņēmumi atbilst Regulas (EK) Nr. 397/2004 1. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, un to pieprasījumi bija jānoraida. Šiem uzņēmumiem paziņoja, ka to pieteikumi netiks turpmāk izskatīti, un tiem deva iespēju izteikt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(10)

Trīs Pakistānas uzņēmumi, kas nesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, neatbildēja arī uz pieprasījumu sniegt turpmākus paskaidrojumus. Tāpēc nav iespējams analizēt minēto uzņēmumu atbildes un pārbaudīt, vai tie pilnībā atbilst Regulas (EK) Nr. 397/2004 1. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tādēļ to pieprasījumi tika noraidīti. Šiem uzņēmumiem paziņoja, ka to pieteikumi netiks turpmāk izskatīti, un tiem deva iespēju izteikt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(11)

Pēc četru Pakistānas ražotāju eksportētāju sniegtās informācijas pārbaudes bija skaidrs, ka to sniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka tie atbilst Regulas (EK) Nr. 397/2004 1. panta 4. punktā noteiktajiem trim kritērijiem. Tādēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 397/2004 1. panta 4. punktu uz minētajiem četriem ražotājiem var attiecināt maksājuma likmi, t. i., 5,8 %, ko piemēro uzņēmumiem, kas sadarbojās un kas nav iekļauti izlasē, un tos var iekļaut šīs regulas pielikuma ražotāju eksportētāju sarakstā.

(12)

Viens Pakistānas uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tas eksportējis attiecīgo ražojumu uz Eiropas Kopienu pēc izmeklēšanas perioda vai ka tam būtu bijušas neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Kopienu ievērojamu attiecīgā ražojuma daudzumu. Pēc izmeklēšanas perioda uzņēmums eksportēja ražojumu, apgalvodams, ka tas esot attiecīgais ražojums, bet to nebija deklarējis kā attiecīgā ražojuma eksportu, norādot attiecīgus 1. apsvērumā minētos KN kodus. Šim uzņēmumam pieprasīja iesniegt papildu pierādījumus tam, ka runa ir par attiecīgo ražojumu. Papildu apstiprinoši pierādījumi netika iesniegti. Uzņēmumu informēja par to, ka to pieteikumu turpmāk neizskatīs, ja netiks saņemti papildu pierādījumi, un tam deva iespēju izteikt savas piezīmes. Piezīmes netika saņemtas. Tādēļ skaidri nevarēja noteikt, vai šis uzņēmums eksportēja attiecīgo ražojumu pēc izmeklēšanas perioda, kā noteikts trešajā kritērijā Regulas (EK) Nr. 397/2004 1. panta 4. punktā, un tādēļ tā pieprasījums piemērot JRER bija jānoraida.

(13)

Viens Pakistānas uzņēmums nevarēja sniegt pietiekamu pierādījumu, ar ko pamatot savu apgalvojumu par to, ka tas neeksportēja attiecīgo ražojumu sākotnējā izmeklēšanas periodā. Sīkākus pierādījumus par saviem pārdevumiem pirms izmeklēšanas perioda un tā laikā uzņēmums nesniedza, kaut gan tas atkārtoti tika mudināts to darīt šīs izmeklēšanas nolūkā. Tādēļ nav iespējams noteikt, vai šis uzņēmums ir jauns ražotājs eksportētājs, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 397/2004 1. panta 4. punkta pirmajam kritērijam, un tāpēc tā pieprasījums piemērot JRER bija jānoraida. Šim uzņēmumam paziņoja, ka tā pieteikumu turpmāk neizskatīs, un tam deva iespēju izteikt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(14)

Viens Pakistānas uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tas izgatavoja attiecīgo ražojumu. Tādēļ šis pieteikuma iesniedzējs neatbilda galvenajam kritērijam par ražotāju eksportētāju un tā pieteikumu nevarēja turpmāk izskatīt. Šo uzņēmumu informēja par noraidījumu, un tas piezīmes nesniedza.

(15)

Visi pieprasījuma iesniedzēji un Kopienas ražošanas nozare tika iepazīstināta ar pārbaudes konstatējumiem, un tiem bija iespēja izteikt savas piezīmes. Pēc tam, kad informāciju publiskoja, vairāki pieteikuma iesniedzēji apgalvoja, ka viņi nav atbildējuši uz vēstulēm un informācijas pieprasījumiem, ko tiem sūtīja Komisija, jo viņi neesot saņēmuši attiecīgo saraksti vai viņiem bijušas iekšējas organizatoriskas grūtības apstrādāt šādu saraksti. Saraksti pārbaudīja vēlreiz un secināja, ka šie apgalvojumi nebija pamatoti. Turklāt uzņēmuma nesadarbošanos nevar attaisnot ar iekšējām organizatoriskām grūtībām. Kāds uzņēmums pieprasīja, lai tā sūdzība tiktu ņemta vērā. Tas neiesniedza pamatojumu vai papildu informāciju, kas varētu mainīt konstatējumus. Neviens no attiecīgajiem uzņēmumiem nepierādīja to, ka tie atbilstu attiecīgajiem kritērijiem. Tādēļ sūdzība tika noraidīta.

(16)

Ņemot vērā 11. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, četri Pakistānas ražotāji eksportētāji atbilst Regulas (EK) Nr. 397/2004 1. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem JRER piemērošanai. Tādēļ šie uzņēmumi būtu jāiekļauj to uzņēmumu, kas sadarbojās, sarakstā Regulas (EK) Nr. 397/2004 pielikumā un tiem būtu jāpiemēro maksājuma likme 5,8 % apjomā. Pārējo 14 ražotāju eksportētāju iesniegtie pieprasījumi būtu jānoraida iepriekš izklāstīto apsvērumu dēļ,