30.12.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 391/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1906/2006

(2006. gada 18. decembris),

ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 167. pantu un 172. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Septīto pamatprogrammu pieņēma ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembris Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (4). Komisija ir atbildīga par minētās pamatprogrammas un tās īpašo programmu īstenošanu, ieskaitot ar tām saistītos finanšu aspektus.

(2)

Septīto pamatprogrammu īsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), turpmāk — “Finanšu regula”, un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai (6), turpmāk — “īstenošanas noteikumi”.

(3)	Septīto pamatprogrammu īsteno arī saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu, jo īpaši — saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai, pašlaik — Kopienas pamatprogrammu valsts atbalstam pētniecībai un attīstībai (7).

(4)	Konfidenciālu datu apstrādi reglamentē visi attiecīgie Kopienas tiesību akti, tostarp iestāžu iekšējie noteikumi, piemēram, Komisijas Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (8) attiecībā uz drošības noteikumiem.

(5)

Uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalības noteikumiem būtu jāizveido saskaņots, visaptverošs un pārredzams satvars, lai ar vienkāršotu procedūru starpniecību atbilstīgi proporcionalitātes principam nodrošinātu Septītās pamatprogrammas maksimāli efektīvu īstenošanu, ņemot vērā nepieciešamību pēc vieglas pieejamības visiem tās dalībniekiem.

(6)	Aizsargājot pārējos dalībniekus un Kopienas likumīgās intereses, noteikumiem būtu arī jāatvieglo dalībnieka izstrādāta intelektuālā īpašuma izmantošana, ņemot vērā arī veidu, kādā dalībnieks var būt organizēts starptautiskā līmenī.

(7)	Septītajai pamatprogrammai būtu jāpiesaista dalībnieki no Kopienas attālākajiem reģioniem, kā arī jāveicina plaša uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu, tostarp MVU līdzdalība.

(8)	Saskaņotības un pārredzamības labad būtu jāpiemēro Komisijas Ieteikumā Nr. 2003/361/EK (9) iekļautās mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcijas.

(9)	Jānosaka obligātie līdzdalības nosacījumi, gan vispārīgu noteikumu veidā, gan arī attiecinot tos uz konkrētam netiešām darbībām Septītajā pamatprogrammā. Īpaši svarīgi ir paredzēt noteikumus attiecībā uz dalībnieku skaitu un to reģistrācijas vietu.

(10)	Ir lietderīgi paredzēt, ka pamatprogrammā var piedalīties jebkura juridiska vienība, kas izpildījusi obligātos nosacījumus. Līdzdalībai, kas pārsniedz obligātos nosacījumus, būtu jānodrošina attiecīgās netiešās darbības efektīva īstenošana.

(11)	Septītajā pamatprogrammā būtu jārosina iesaistīties starptautiskās organizācijas, kuru uzdevums ir attīstīt sadarbību pētniecības jomā Eiropā un kuru locekļi galvenokārt ir dalībvalstis vai asociētās valstis.

(12)	Padomes Lēmums 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Aizjūras asociācijas lēmums (10) paredz, ka aizjūras zemju un teritoriju juridiskas personas ir tiesīgas piedalīties Septītajā pamatprogrammā.

(13)

Saskaņā ar starptautiskās sadarbības mērķiem, kas noteikti Līguma 164. un 170. pantā, būtu jāparedz gan trešās valstīs dibinātu juridisku vienību, gan starptautisku organizāciju līdzdalība. Tomēr ir lietderīgi izvirzīt nosacījumu, ka šāda līdzdalība jāattaisno ar minēto organizāciju lielāku devumu Septītajā pamatprogramma izvirzīto mērķu sasniegšanā.

(14)	Saskaņā ar iepriekšminētajiem mērķiem jāparedz noteikumi un nosacījumi Kopienas finansējuma piešķiršanai netiešu darbību dalībniekiem.

(15)

Dalībnieku vajadzībām būtu jānodrošina efektīva un vienmērīga pāreja no izmaksu aprēķināšanas režīma, ko izmantoja Sestajā pamatprogrammā. Tādēļ Septītās pamatprogrammas uzraudzības procesā būtu jāseko, kā šī pārmaiņa ietekmē budžetu, it īpaši attiecībā uz tās ietekmi uz administratīvo slogu dalībniekiem.

(16)

Lai reglamentētu priekšlikumu iesniegšanu, novērtēšanu un atlasi, dotāciju piešķiršanu, kā arī prasību procedūras dalībniekiem, Komisijai jāparedz sīkāki noteikumi un procedūras papildus tām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos, un šajā regulā. Jo īpaši svarīgi ir paredzēt noteikumus, kas reglamentē neatkarīgu ekspertu piesaistīšanu.

(17)

Lai reglamentētu Septītās pamatprogrammas netiešo darbību dalībnieku finansiālās dzīvotspējas un tiesiskās stabilitātes novērtēšanu, Komisijai ir lietderīgi arī paredzēt sīkākus noteikumus un procedūras papildus tām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos. Šādiem noteikumiem ir jānodrošina pareizs līdzsvars starp Kopienas finanšu interešu aizsardzību un juridisku personu līdzdalības vienkāršošanu un atvieglošanu Septītajā pamatprogrammā.

(18)

Šajā kontekstā Finanšu regula un tās īstenošanas noteikumi, kā arī Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (11) cita starpā reglamentē Kopienas finanšu interešu aizsardzību, cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem, Komisijai piekritīgo summu atgūšanas procedūru, izslēgšanu no līgumu slēgšanas un dotāciju piešķiršanas procedūrām un ar to saistītās sankcijas, kā arī Komisijas un Revīzijas palātas veiktās revīzijas, pārbaudes un inspekcijas saskaņā ar Līguma 248. panta 2. punktu.

(19)	Ir svarīgi, lai visi dalībnieki bez nepamatotas kavēšanās saņemtu Kopienas finanšu ieguldījumu.

(20)

Nolīgumos, kas noslēgti par katru darbību, jāparedz uzraudzība un finanšu kontrole, ko veic Komisija vai Komisijas pilnvarots pārstāvis, kā arī revīzijas, ko veic Revīzijas palāta, pārbaudes uz vietas, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (12) noteikto kārtību.

(21)

Komisijai būtu jāuzrauga gan netiešās darbības, ko veic Septītās pamatprogrammas ietvaros, gan tās, ko veic Septītās pamatprogrammas un tās īpašo programmu ietvaros. Lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu netiešu darbību uzraudzību un novērtēšanu, Komisijai būtu jāizveido un jāuztur atbilstīga informācijas sistēma.

(22)	Septītajā pamatprogrammā būtu jāatspoguļo un jāatbalsta pamatprincipi, kas izklāstīti Eiropas Hartā par pētniekiem un Rīcības kodeksā par pētnieku pieņemšanu darbā (13), ievērojot to brīvprātīgo raksturu.

(23)	Ar pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumiem būtu jānodrošina, ka dalībnieki attiecīgā gadījumā aizsargā darbībās radīto intelektuālo īpašumu, kā arī izmanto un izplata minētos rezultātus.

(24)

Ievērojot īpašnieku tiesības uz intelektuālo īpašumu, šie noteikumi būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu dalībnieku un attiecīgā gadījumā to dalībvalstī vai asociētā valstī izveidotu saistītu juridisko personu piekļuvi informācijai, kas ieguldīta projektā, un zināšanām, kas rodas projektā veiktajos pētījumos, tādā mērā, kas nepieciešams, lai veiktu pētniecisko darbu vai izmantotu radītās zināšanas.

(25)

Tiks atcelts Sestajā pamatprogrammā paredzētais pienākums konkrētiem dalībniekiem uzņemties finansiālu atbildību par saviem partneriem viena konsorcija ietvaros. Šajā sakarā būtu jāizveido Komisijas pārvaldīts dalībnieku garantijas fonds, lai segtu Komisijai piekritīgās summas, ko nav atmaksājuši partneri, kuri nepilda saistības. Aizsargājot Kopienas finanšu intereses atbilstīgi Septītajai pamatprogrammai, šāda pieeja it īpaši vienkāršos un atvieglos MVU līdzdalību.

(26)	Šīs regulas darbības joma neietver Kopienas ieguldījumus kopuzņēmumā vai citā struktūrā, kas izveidota saskaņā ar Līguma 171. pantu vai Līguma 169. pantu.

(27)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(28)

Kopiena var piešķirt dotācijas Eiropas Investīciju bankai (EIB), lai veicinātu privātā sektora ieguldījumus plašās PTA darbībās, kas ir tiesīgas pretendēt uz Kopienas finansējumu, lai palielinātu bankas riska pārvaldības iespējas, tādējādi panākot (i) lielāku EIB aizdevumu apjomu zināmam riska līmenim un (ii) riskantāku PTA darbību finansēšanu Eiropā, kas nebūtu iespējams bez Kopienas atbalsta.

(29)

Kopiena var sniegt finanšu atbalstu, kā paredzēts Finanšu regulā, cita starpā izmantojot: a) valsts iepirkumus, līgumā nosakot cenu precēm vai pakalpojumiem, kas izraudzīti, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus; b) dotācijas; c) dalību organizācijā, maksājot biedru naudu; d) honorārus neatkarīgiem ekspertiem, kā norādīts šīs regulas 17. pantā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu, kā arī citu juridisku vienību līdzdalībai darbībās, ko viens vai vairāki dalībnieki veic, izmantojot finansēšanas shēmas, kas norādītas III pielikuma a) daļā Lēmumā Nr. 1982/2006/EK, ar ko izveido Septīto pamatprogrammu, še turpmāk “netiešas darbības”.

Atbilstīgi noteikumiem, kas iekļauti Regulā (EK/Euratom) Nr. 1605/2002, še turpmāk “Finanšu regula”, un Regulā (EK/Euratom) Nr. 2342/2002, še turpmāk “īstenošanas noteikumi”, tajā paredzēti arī nosacījumi attiecībā uz Kopienas finanšu ieguldījumu Septītās pamatprogrammas netiešās darbībās.

Kas attiecas uz Septītajā pamatprogrammā veikto pētījumu rezultātiem, šajā regulā paredzēti noteikumi jaunu zināšanu izpaušanai ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem, izņemot tos, kas saistīti ar minēto jauno zināšanu aizsardzības formalitātēm, bet ietverot jaunu zināšanu publicēšanu jebkuros datu nesējos, še turpmāk “izplatīšana”.

Papildus ir paredzēti noteikumi tiešai vai netiešai jauno zināšanu lietošanai turpmākos pētījumos, izņemot tajos, ko veic attiecīgās netiešās darbības ietvaros, vai kāda produkta vai metodes izstrādē, izveidē un pārdošanā, vai pakalpojuma izveidē un sniegšanā, še turpmāk “izmantošana”.

Attiecībā gan uz jaunām, gan iepriekš uzkrātām zināšanām šajā regulā paredzēti noteikumi saistībā ar atļaujām un lietotāju tiesībām izmantot minētās zināšanas, še turpmāk “piekļuves tiesības”.

2. pants

Definīcijas

Papildus Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos iekļautajām definīcijām šajā regulā piemēro šādas definīcijas.

1)

“Juridiska vienība” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar valsts tiesību aktiem tās izveides vietā vai saskaņā ar Kopienas vai starptautiskajām tiesībām, kurai ir juridiskas personas statuss un kura drīkst, rīkojoties savā vārdā, īstenot tiesības un būt par saistību subjektu. Fizisku personu gadījumā tiek uzskatīts, ka atsauce uz dibināšanu attiecas uz pastāvīgo dzīvesvietu.

2)	“Saistītā vienība” ir juridiska vienība, kuru tieši vai netieši kontrolē kāds dalībnieks vai kurai ar kādu dalībnieku ir kopīgs tiešs vai netiešs kontrolētājs; kontrole var izpausties jebkurā no veidiem, kas norādīti 6. panta 2. punktā.

3)

“Taisnīgi un saprātīgi nosacījumi” ir piemēroti nosacījumi, tostarp iespējamie finansiālie nosacījumi, ņemot vērā piekļuves pieprasījuma specifiskos apstākļus, piemēram, iepriekš uzkrāto zināšanu vai jauno zināšanu, kurām pieprasīta piekļuve, reālo vai potenciālo vērtību un/vai apjomu, ilgumu vai citas paredzētā izmantojuma īpatnības;

4)	“Jaunas zināšanas” ir attiecīgajā netiešajā darbībā iegūti rezultāti, tostarp informācija, neatkarīgi no iespējas tos aizsargāt. Šie rezultāti ietver arī autortiesības, dizaina tiesības, patenta tiesības, augu šķirņu aizsardzības tiesības vai līdzīgus aizsardzības veidus.

5)

“Iepriekš uzkrātas zināšanas” ir informācija, kas ir dalībnieku rīcībā pirms pievienošanās dotāciju nolīgumam, kā arī autortiesības un ar šādu informāciju saistītās tiesības uz citu intelektuālo īpašumu, par kurām pieteikumi to aizsardzībai saņemti pirms pievienošanās dotāciju nolīgumam, un kas ir nepieciešama, lai veiktu netiešo darbību vai izmantotu tās rezultātus.

6)	“Dalībnieks” juridiska vienība, kura dod ieguldījumu netiešajā darbībā un kurai ir tiesības un saistības attiecībā uz Kopienu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

7)	“Pētniecības organizācija” ir juridiska vienība, kas ir bezpeļņas organizācija, kurai viens no darbības pamatmērķiem ir veikt pētījumus vai attīstīt tehnoloģijas.

8)	“Trešā valsts” ir valsts, kas nav dalībvalsts.

9)	“Asociētā valsts” ir trešā valsts, kas ar Kopienu noslēgusi starptautisku nolīgumu, saskaņā ar kura noteikumiem tā veic finanšu ieguldījumus Septītajā pamatprogrammā vai kādā tās daļā, vai kurš ir pamatā šādiem ieguldījumiem.

10)	“Starptautiska organizācija” ir starpvaldību organizācija, kas nav Kopiena, kurai saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām ir juridiskas personas statuss, kā arī tāda specializēta aģentūra, ko nodibinājušas šādas starptautiskas organizācijas.

11)	“Starptautiska Eiropas interešu organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu lielākā daļa ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropā.

12)	“Starptautiskās sadarbības partnervalsts” ir trešā valsts, ko Eiropas Komisija klasificē kā valsti, kurā ir zemi ienākumi, vidēji zemi ienākumi vai vidēji augsti ienākumi, un kas attiecīgi raksturota darba programmās.

13)	“Sabiedriska organizācija” ir jebkura juridiska vienība, kas šādā statusā reģistrēta atbilstīgi valsts tiesību aktiem, vai starptautiska organizācija.

14)	“MVU” ir mikro, mazie un vidējie uzņēmumi Ieteikuma Nr. 2003/361/EK 2003. gada 6. maija redakcijas nozīmē.

15)	“Darba programma” ir plāns, ko Komisija pieņēmusi īpašas programmas īstenošanai, kā norādīts Lēmuma Nr. 1982/2006/EK 3. pantā.

16)	“Finansēšanas shēmas” ir Kopienas mehānismi netiešu darbību finansēšanai, kas paredzēti Lēmuma Nr. 1982/2006/EK III pielikuma a) daļā.

17)	“Konkrētas grupas” ir tās, kuru vajadzībām tiek veikti “pētījumi konkrētu grupu vajadzībām”, kas norādīti attiecīgajā programmā un/vai darba programmā.

18)	“PTA darbību veicējs” ir juridiska vienība, kas finansēšanas shēmās veic pētniecības vai tehnoloģiju attīstības pasākumus konkrētu grupu labā, kā norādīts Lēmuma Nr. 1982/2006/EK III pielikumā.

3. pants

Konfidencialitāte

Atbilstoši nosacījumiem, kas iekļauti dotāciju nolīgumā, apstiprinājuma vēstulē vai līgumā, Komisija un dalībnieki tur slepenībā datus, zināšanas un dokumentus, par kuriem saņemta informācija, ka tie ir konfidenciāli.

II NODAĻA

LĪDZDALĪBA

1. IEDAĻA

Obligātie nosacījumi

4. pants

Vispārīgie principi

1.   Ikviens uzņēmums, universitāte vai pētniecības centrs, vai arī kāda cita juridiska vienība, kas reģistrēta dalībvalstī, asociētā valstī vai trešā valstī, var piedalīties netiešā darbībā, ja ir izpildīti šajā nodaļā paredzētie obligātie nosacījumi, tostarp nosacījumi, kas izvirzīti saskaņā ar 12. pantu.

Tomēr attiecībā uz 5. panta 1. punktā, 7., 8. vai 9. pantā minētajām netiešām darbībām, kuru obligātos līdzdalības nosacījumus var izpildīt arī tad, ja tajās nepiedalās dalībvalstī dibināta juridiska vienība, šādai līdzdalībai noteikti jāveicina Līguma 163. un 164. pantā noteikto mērķu sasniegšana.

2.   Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, še turpmāk “KPC”, var piedalīties netiešās darbībās, pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem un ar tām pašām tiesībām un pienākumiem kā dalībvalstī reģistrēta juridiska vienība.

5. pants

Obligātie nosacījumi

1.   Netiešo darbību obligātie nosacījumi ir šādi.

a)	Tajās jāpiedalās vismaz trim juridiskām vienībām, kuras reģistrētas kādā dalībvalstī vai asociētā valstī, pie kam katrai no tām jābūt reģistrētai citā dalībvalstī vai asociētā valstī.

b)	Visām trim juridiskām vienībām jābūt neatkarīgām vienai no otras saskaņā ar 6. pantu.

2.   Ja viens no dalībniekiem ir KPC vai starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai saskaņā ar Kopienas tiesībām reģistrēta juridiska vienība, šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka minētās organizācijas reģistrētas dalībvalstī vai asociētā valstī, kas nav dalībvalsts vai asociēta valsts, kurā reģistrēti citi tās pašas darbības dalībnieki.

6. pants

Neatkarība

1.   Divas juridiskas vienības uzskata par neatkarīgām vienai no otras, ja neviena no tām nav pakļauta tiešai vai netiešai otras vienības kontrolei, vai arī tai pašai tiešai vai netiešai kontrolei, kam pakļauta otra vienība.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā kontrole var izpausties šādi:

a)	tiešā vai netiešā veidā turot īpašumā vairāk nekā 50 % no attiecīgās juridiskās vienības izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai pārvaldot šīs vienības dalībnieku vai asociēto partneru balsstiesību vairākumu;

b)	tiešā vai netiešā veidā faktiski vai juridiski pārvaldot attiecīgās juridiskās vienības lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

3.   Tomēr par kontroles attiecībām neuzskata šādas attiecības starp juridiskām vienībām:

a)	tā pati atklāta ieguldījumu sabiedrība, ieguldītājinstitūcija vai riska kapitāla sabiedrība tieši vai netieši pārvalda vairāk nekā 50 % no katras attiecīgās juridiskās vienības izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai tās dalībnieku vai asociēto partneru balsstiesību vairākumu;

b)	attiecīgās juridiskās vienības ir tās pašas sabiedriskās iestādes īpašumā vai pārraudzībā.

7. pants

Netiešas darbības konkrētiem sadarbības pasākumiem, kas paredzēti starptautiskās sadarbības partnervalstīm

Obligātie nosacījumi sadarbības projektiem konkrētiem sadarbības pasākumiem, kas paredzēti starptautiskās sadarbības partnervalstīm, kuras norādītas darba programmā, ir šādi:

a)	tajos jāpiedalās vismaz četrām juridiskām vienībām;

b)	vismaz divām no a) apakšpunktā minētajām juridiskajām vienībām jābūt reģistrētām dalībvalstī vai asociētā valstī, pie kam katrai no tām jābūt reģistrētai citā dalībvalstī vai asociētā valstī;

c)	vismaz divām no a) apakšpunktā minētajām juridiskajām vienībām jābūt reģistrētām starptautiskās sadarbības partnervalstī, pie kam katrai no tām jābūt reģistrētai citā starptautiskās sadarbības partnervalstī, ja darba programmā nav norādīts citādi;

d)	visām četrām a) apakšpunktā minētajām juridiskām vienībām jābūt neatkarīgām vienai no otras saskaņā ar 6. pantu.

8. pants

Koordinācijas un atbalsta pasākumi, kā arī pētnieku sagatavošana un profesionālā izaugsme

Vienas juridiskas vienības līdzdalība ir obligātais nosacījums koordinācijas un atbalsta pasākumiem, kā arī darbībām, kas paredzētas pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja veikto darbību mērķis ir saskaņot pētniecības pasākumus.

9. pants

“Progresīvās” pētniecības projekti

Vienas dalībvalstī vai asociētā valstī reģistrētas juridiskas vienības līdzdalība ir obligātais nosacījums darbībām “progresīvās” pētniecības projektu atbalstam, ko finansē ar Eiropas Pētniecības padomes palīdzību.

10. pants

Vienīgie dalībnieki

Ja netiešās darbības obligātos nosacījumus izpilda vairākas juridiskas vienības, kas visas kopā veido vienu juridisku vienību, pēdējā var būt vienīgais netiešas darbības dalībnieks, ja vien tā ir reģistrēta dalībvalstī vai asociētā valstī.

11. pants

Trešās valstīs reģistrētas starptautiskas organizācijas un juridiskas vienības

Netiešās darbībās var piedalīties trešās valstīs reģistrētas starptautiskas organizācijas un juridiskas vienības, ja tās atbilst šajā nodaļā izklāstītajiem obligātajiem nosacījumiem, kā arī visiem nosacījumiem, kas norādīti īpašajās programmās vai attiecīgajās darba programmās.

12. pants

Papildu nosacījumi

Papildus šajā nodaļā izklāstītajiem obligātajiem nosacījumiem īpašajās programmās vai darba programmās var iekļaut nosacījumus attiecībā uz minimālo dalībnieku skaitu.

Atbilstīgi netiešās darbības veidam un mērķiem tajās var iekļaut arī papildu nosacījumus attiecībā uz dalībnieku veidu un attiecīgā gadījumā — to reģistrācijas vietu.

2. IEDAĻA

KĀRTĪBA

1. APAKŠIEDAĻA

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

13. pants

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

1.   Komisija aicina iesniegt priekšlikumus netiešām darbībām saskaņā ar attiecīgajās īpašajās programmās un darba programmās, kuras var ietvert uzaicinājumus konkrētām grupām, piemēram, MVU, noteiktajām prasībām.

Papildus publicēšanai, kas norādīta īstenošanas noteikumos, Komisija publisko uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus Septītās pamatprogrammas tīmekļa vietnēs, izmantojot īpašus informācijas kanālus, kā arī dalībvalstu un asociēto valstu izveidotajos kontaktpunktos.

2.   Attiecīgā gadījumā Komisija uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda, ka dalībniekiem nav jānoslēdz konsorcija nolīgums.

3.   Uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ir skaidri formulēti mērķi, lai nodrošinātu, ka pieteikumu iesniedzēji nepiesakās nevajadzīgi.

14. pants

Izņēmumi

Komisija neaicina iesniegt priekšlikumus attiecībā uz:

a)	koordinācijas un atbalsta pasākumiem, ko jāveic īpašajā programmā vai darba programmās norādītām juridiskām personām, ja īpašajā programmā saskaņā ar īstenošanas noteikumiem ir atļauts atbalsta saņēmējus norādīt darba programmās;

b)	koordinācijas un atbalsta pasākumiem, ko veido preču vai pakalpojumu pirkums, kuru reglamentē Finanšu regulā izklāstītie noteikumi par valsts iepirkumu;

c)	koordinācijas un atbalsta pasākumiem saistībā ar neatkarīgu ekspertu iecelšanu;

d)	citiem pasākumiem, kas paredzēti Finanšu regulā vai tās īstenošanas noteikumos.

2. apakšiedaļa

Priekšlikumu novērtēšana un izvēlēšanās un dotāciju piešķiršana

15. pants

Novērtēšana, atlase un dotāciju piešķiršana

1.   Komisija novērtē visus priekšlikumus, kas iesniegti, atsaucoties uz aicinājumu iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz novērtēšanas principiem un atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijiem, kas izklāstīti īpašajā programmā un darba programmā. Darba programmā var paredzēt īpašus kritērijus vai sniegt sīkākus norādījumus par kritēriju piemērošanu.

a)	“Sadarbības” un “spēju” programmām piemēro šādus kritērijus: — zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība; — šo īpašo programmu mērķu atbilstība; — projekta rezultātu attīstīšanas, izplatīšanas un izmantošanas potenciālā ietekme; — īstenošanas un pārvaldības kvalitāte un efektivitāte.

b)

“Cilvēku” programmai piemēro šādus kritērijus: — zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība; — šīs īpašās programmas mērķu atbilstība; — ierosinātāju (pētnieku/organizāciju) īpašības un īstenošanas spējas un to potenciāls turpmākai izaugsmei; — ierosinātā zinātniskās apmācības un/vai zināšanu nodošanas pasākuma kvalitāte;

c)	Atbalstam “progresīvās” pētniecības pasākumiem “Ideju” programmā piemēro tikai izcilības kritēriju. Koordinācijas un atbalsta pasākumiem var piemērot ar projektu saistītus kritērijus.

Šajā sakarā darba programmās norāda novērtēšanas un izvēles kritērijus un var pievienot papildu prasības, koeficientus un limitus, vai sniegt sīkākus norādījumus par kritēriju piemērošanu.

2.   Neizvēlas tādus priekšlikumus, kas ir pretrunā ar ētikas pamatprincipiem vai kas neatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šādus priekšlikumus var jebkurā laikā izslēgt no novērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas procedūras.

3.   Priekšlikumus klasificē pēc novērtēšanas rezultātiem. Finansējuma lēmumus pieņem, pamatojoties uz šo klasifikāciju.

16. pants

Iesniegšanas, novērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas procedūras

1.   Ja uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nosaka divpakāpju novērtēšanas procedūru, tad novērtēšanā turpina piedalīties tikai pirmo pakāpi saskaņā ar novērtējumu pēc ierobežota kritēriju kopuma izgājušie priekšlikumi.

2.   Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divpakāpju iesniegšanas procedūra, otrajā pakāpē pilnu priekšlikumu lūdz iesniegt vienīgi tiem iesniedzējiem, kuru priekšlikumi atbilst pirmās pakāpes novērtēšanas kritērijiem.

Visus iesniedzējus nekavējoties informē par novērtēšanas pirmās pakāpes rezultātiem.

3.   Komisija pieņem un publicē noteikumus, kas nosaka priekšlikumu iesniegšanas procedūru, kā arī ar to saistītās novērtēšanas, izvēles un piešķiršanas procedūras, un publicē norādījumus iesniedzējiem un vadlīnijas novērtētājiem. It īpaši tā nosaka detalizētus noteikumus iesniegšanas divpakāpju procedūrai (tostarp attiecībā uz pirmās pakāpes priekšlikumu apjomu un raksturu, kā arī attiecībā uz otrās pakāpes pilno priekšlikumu apjomu un raksturu), un noteikumus par divpakāpju novērtēšanas procedūru.

Komisija nosaka iesniedzēju kompensācijas procedūru un sniedz informāciju par to.

4.   Komisija pieņem un publicē noteikumus, lai nodrošinātu netiešo darbību dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to finansiālā stāvokļa vienotu pārbaudi.

Komisija neatkārto šādu pārbaudi, ja dalībnieka stāvoklis nav mainījies.

17. pants

Neatkarīgu ekspertu iecelšana

1.   Komisija ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri tai palīdz veikt priekšlikumu novērtēšanu.

Koordinācijas un atbalsta pasākumiem, kas minēti 14. pantā, neatkarīgus ekspertus ieceļ tikai tad, ja Komisija to uzskata par lietderīgu.

2.   Neatkarīgus ekspertus izvēlas, pamatojoties uz viņu prasmju un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem. Gadījumos, kad neatkarīgiem ekspertiem būs jāstrādā ar klasificētu informāciju, iecelšanai nepieciešama attiecīgas pakāpes drošības pielaide.

Lai izveidotu piemērotu kandidātu sarakstus, neatkarīgus ekspertus izraugās un atlasa, izsludinot konkursu fiziskām personām vai uzaicinājumu tādām attiecīgām organizācijām kā valsts pētniecības aģentūrām, pētniecības institūcijām vai uzņēmumiem.

Ja tas šķiet lietderīgi, Komisija izraugās tādas fiziskas personas ar atbilstošām prasmēm, kas nav iekļautas minētajos sarakstos.

Veidojot neatkarīgu ekspertu grupas, jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu saprātīgu dzimumu līdzsvaru.

“Progresīvās” pētniecības projektu gadījumā ekspertus, pamatojoties uz Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskās padomes ieteikumu, ieceļ Komisija.

3.   Kad Komisija ieceļ neatkarīgu ekspertu, tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai minētais eksperts nenonāktu interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par ko viņam jāsniedz atzinums.

4.   Komisija pieņem apstiprinājuma vēstules paraugu, še turpmāk “apstiprinājuma vēstule”, kurā iekļauj apliecinājumu, ka neatkarīgais eksperts iecelšanas brīdī nav interešu konfliktā, un eksperta apņemšanos informēt Komisiju gadījumā, ja šāds konflikts rodas atzinuma sniegšanas vai pienākumu izpildes gaitā. Komisija sagatavo apstiprinājuma vēstuli, ko paraksta Kopiena un katrs neatkarīgais eksperts.

5.   Komisija reizi gadā publicē piemērotos plašsaziņas līdzekļos to neatkarīgo ekspertu sarakstu, kuri tai palīdzējuši Septītajā pamatprogrammā un katrā īpašajā programmā.

3. apakšiedaļa

Īstenošana un dotāciju nolīgumi

18. pants

Vispārīga informācija

1.   Dalībnieki īsteno netiešo darbību un tālab veic visus vajadzīgos un pamatotos pasākumus. Vienas un tās pašas netiešās darbības dalībnieki strādā solidāri Kopienas labā.

2.   Komisija izstrādā dotāciju nolīgumu starp Kopienu un dalībniekiem, pamatojoties uz 19. panta 7. punktā paredzēto paraugu un ņemot vērā attiecīgās finansēšanas shēmas īpatnības.

3.   Dalībnieki neuzņemas saistības, kas neatbilst dotāciju nolīgumam.

4.   Ja dalībnieks nepilda savas saistības attiecībā uz netiešās darbības tehnisko īstenošanu, pārēji dalībnieki izpilda dotāciju nolīgumā paredzēto, nesaņemot Kopienas papildu ieguldījumu, ja vien Komisija viņus nepārprotami neatbrīvo no šīm saistībām.

5.   Ja darbības īstenošana kļūst neiespējama vai arī ja dalībniekiem neizdodas to īstenot, Komisija nodrošina darbības izbeigšanu.

6.   Dalībnieki nodrošina, ka Komisija ir informēta par katru notikumu, kas varētu ietekmēt netiešās darbības īstenošanu vai skart Kopienas intereses.

7.   Ja tas paredzēts dotācijas nolīgumā, dalībnieki par noteiktu darba elementu izpildi var slēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem.

8.   Komisija nosaka dalībnieku kompensācijas procedūru.

19. pants

Dotāciju nolīgumos iekļaujamie vispārīgie noteikumi

1.   Dotāciju nolīgumā nosaka dalībnieku tiesības un pienākumus attiecībā pret Kopienu saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, šo regulu, Finanšu regulu, tās īstenošanas noteikumiem, kā arī saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem.

Saskaņā ar jau minētajiem nosacījumiem tajā nosaka arī tādu juridisku vienību tiesības un pienākumus, kas kļūst par jau uzsāktas netiešas darbības dalībniekiem.

2.   Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgumā paredz, kuru Kopienas finanšu ieguldījuma daļu piešķirs, pamatojoties uz attaisnoto izmaksu atlīdzināšanu, un kuru — pamatojoties uz vienotām likmēm (tostarp uz vienības pašizmaksas skalu) vai vienreizējiem maksājumiem.

3.   Dotāciju nolīgumā norāda, kādu konsorcija dalībnieku sastāva izmaiņu gadījumā nepieciešams iepriekš izsludināt konkursu.

4.   Dotāciju nolīgumā paredz regulāri Komisijai iesniegt progresa ziņojumus par attiecīgās netiešās darbības īstenošanu.

5.   Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgumā nosaka, ka Komisija iepriekš jāinformē par jebkuru plānotu jauno zināšanu īpašumtiesību nodošanu trešai personai.

6.   Ja dotāciju nolīgumā paredzēts, ka dalībniekiem jāveic darbības trešo personu labā, dalībnieki to dara zināmu plašai sabiedrībai un attiecīgo trešo personu noteikšanu, novērtēšanu un atlasi veic pārredzami, taisnīgi un objektīvi. Dotāciju nolīgumā nosaka kritērijus šādu trešo personu atlasei, ja tas paredzēts darba programmā. Komisija saglabā tiesības izteikt iebildumus pret trešo personu atlasi.

7.   Dotācijas nolīgumā var paredzēt dalībniekiem laika ierobežojumus dažādu šajā regulā minēto paziņojumu sniegšanai.

8.   Komisija saskaņā ar šo regulu un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā dotāciju nolīguma paraugu. Ja izrādās, ka dotāciju paraugnolīgumu nepieciešams ievērojami izmainīt, Komisija to pienācīgi un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pārskata.

9.   Dotāciju nolīguma paraugā atspoguļo vispārīgos principus, kas izklāstīti Eiropas Hartā par pētniekiem un Rīcības kodeksā par pētnieku pieņemšanu darbā. Tajā attiecīgi aplūkota atbilstība izglītībai visos līmeņos; gatavība un spēja sekmēt dialogu un debates par zinātniskiem jautājumiem un pētījumu rezultātiem plašākā sabiedrībā ārpus zinātnieku aprindām; darbības, kuru mērķis ir palielināt sieviešu lomu pētniecībā; un pasākumi, kuru pamatā ir pētījuma sociāli ekonomiskie aspekti.

10.   Dotāciju paraugnolīgums paredz, ka Komisija vai tās pilnvarots pārstāvis un Revīzijas palāta veic uzraudzību un finanšu kontroli.

20. pants

Noteikumi par piekļuves tiesībām, izplatīšanu un izmantošanu

1.   Dotāciju nolīgumā nosaka attiecīgās dalībnieku tiesības un pienākumus saistībā ar piekļuves tiesībām, izplatīšanu un izmantošanu, ciktāl minētās tiesības un panākumi nav noteikti šajā regulā.

Šim nolūkam tajā paredz iesniegt Komisijai jauno zināšanu izmantošanas un izplatīšanas plānu.

2.   Dotāciju nolīgumā var paredzēt nosacījumus, ar kādiem dalībnieki var iebilst pret tādu tehniskās darbības pārbaudi attiecībā uz jauno zināšanu izmantošanu un izplatīšanu, ko veic konkrēti Komisijas pilnvaroti pārstāvji.

21. pants

Noteikumi par nolīguma darbības izbeigšanu

Dotāciju nolīgumā paredz iemeslu tā darbības daļējai vai pilnīgai izbeigšanai, jo īpaši sakarā ar neatbilstību šai regulai, saistību neizpildi vai nolīguma laušanu, kā arī sekas dalībniekiem, ja kāds cits dalībnieks neievēro nolīguma saistības.

22. pants

Īpaši noteikumi

1.   Ja netiešas darbības veic esošu pētniecības infrastruktūru atbalstam un attiecīgā gadījumā arī jaunu pētniecības infrastruktūru atbalstam, dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz konfidencialitāti, publicitāti un piekļuves tiesībām, kā arī saistībām, kas varētu ietekmēt infrastruktūras lietotājus.

2.   Ja netiešas darbības veic pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes atbalstam, dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz konfidencialitāti, piekļuves tiesībām un saistībām, kas attiecas uz pētniekiem, kuri gūst labumu no minētas darbības.

3.   Ja netiešas darbības veic drošības izpētes jomā, dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus nosacījumus it īpaši attiecībā uz izmaiņām konsorcija sastāvā, konfidencialitāti, informācijas klasificēšanu un dalībvalstu informēšanu, piekļuves tiesībām, jauno zināšanu īpašumtiesību nodošanu un to izmantošanu.

4.   Attiecīgā gadījumā šādus īpašus noteikumus var iekļaut arī dotāciju nolīgumā, ko noslēdz par netiešām darbībām, kuras saistītas ar 3. punktā neminētiem drošības jautājumiem.

5.   “Progresīvās” pētniecības pasākumu gadījumā dotācijas nolīgumā var iekļaut īpašus nosacījumus attiecībā uz izplatīšanu.

23. pants

Parakstīšana un pievienošanās

Dotāciju nolīgums stājas spēkā pēc tam, kad to parakstījis koordinators un Komisija.

To piemēro katram dalībniekam, kas tam oficiāli pievienojies.

4. apakšiedaļa

Konsorciji

24. pants

Konsorcija nolīgumi

1.   Ja vien uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nav noteikts citādi, visi dalībnieki, kas vēlas piedalīties netiešā darbībā, noslēdz nolīgumu, še turpmāk “konsorcija nolīgums”, ar ko cita starpā reglamentē:

a)	konsorcija iekšējo organizāciju;

b)	Kopienas finanšu ieguldījuma sadali;

c)	noteikumus, kas papildina III nodaļā minētos noteikumus un dotāciju nolīguma noteikumus par izplatīšanu, izmantošanu un piekļuves tiesībām;

d)	iekšējo strīdu izšķiršanas kārtību, tostarp attiecībā saistībā ar pilnvaru pārkāpšanu;

e)	atbildību, kompensāciju un konfidencialitātes nolīgumus starp dalībniekiem.

2.   Komisija nosaka un publicē vadlīnijas par galvenajiem jautājumiem, kuriem dalībnieki var pievērsties savos konsorcija nolīgumos, tostarp noteikumus par MVU dalības veicināšanu.

25. pants

Koordinators

1.   Juridiskās vienības, kas vēlas piedalīties netiešā darbībā, no sava vidus izraugās vienu, kas darbojas kā koordinators, lai tas saskaņā ar šo regulu, Finanšu regulu, tās īstenošanas noteikumiem un dotāciju nolīgumu veiktu šādus uzdevumus:

a)	pārraudzītu, kā dalībnieki ievēro savas saistības netiešajā darbībā;

b)	pārbaudītu, vai dotāciju nolīgumā norādītās juridiskās vienības izpilda nepieciešamās formalitātes, lai pievienotos dotāciju nolīgumam;

c)	saņemtu Kopienas finanšu ieguldījumu un sadalītu to saskaņā ar konsorcija un dotāciju nolīgumu;

d)	uzturētu kārtībā ar Kopienas finanšu ieguldījumu saistīto uzskaiti un finanšu kontus, un informētu Komisiju par tā sadali saskaņā ar 24. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 36. pantu;

e)	būtu par starpnieku efektīvā un korektā saziņā starp dalībniekiem un regulāri ziņotu dalībniekiem un Komisijai par projekta gaitu.

2.   Koordinatoru norāda dotāciju nolīgumā.

3.   Jauna koordinatora iecelšanai vajadzīga Komisijas piekrišana rakstveidā.

26. pants

Izmaiņas konsorcijā

1.   Netiešas darbības dalībnieki var vienoties par jauna dalībnieka pievienošanos vai esoša dalībnieka izslēgšanu saskaņā ar konsorcija nolīguma attiecīgajiem noteikumiem.

2.   Ikviena juridiska vienība, kas iesaistās jau uzsāktā darbībā, pievienojas dotāciju nolīgumam.

3.   Īpašos gadījumos, ja tas paredzēts dotāciju nolīgumā, konsorcijs izsludina konkursu un nodrošina tam plašu reklāmu, izmantojot specializētos informācijas nesējus, jo īpaši Septītās pamatprogrammas tīmekļa vietnes, nozaru presi un brošūras, kā arī valstu kontaktpunktus, ko informācijai un atbalstam izveidojušas dalībvalstis un asociētās valstis.

Konsorcijs izvērtē piedāvājumus atbilstīgi kritērijiem, kas bija spēkā attiecībā uz sākotnējo darbību, un kopīgi ar neatkarīgiem ekspertiem, kurus konsorcijs iecēlis saskaņā ar attiecīgi 15. pantā un 17. pantā izklāstītajiem principiem.

4.   Konsorcijs paziņo Komisijai par visām ierosinātajām izmaiņām tā dalībnieku sastāvā, un Komisija var pret tām iebilst 45 dienu laikā pēc paziņojuma veikšanas.

Izmaiņām konsorcija sastāvā, kas saistītas ar ierosinājumiem veikt citas izmaiņas dotāciju nolīgumā, kuras nav tieši saistītas ar izmaiņām konsorcija sastāvā, nepieciešama Komisijas piekrišana rakstveidā.

5. apakšiedaļa

Programmu un netiešo darbību uzraudzība un novērtēšana un informācijas paziņošana

27. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.   Komisija uzrauga netiešo darbību īstenošanu, pamatojoties uz periodiskiem progresa ziņojumiem, ko iesniedz saskaņā ar 19. panta 4. punktu.

Jo īpaši Komisija uzrauga jauno zināšanu izmantošanas un izplatīšanas plāna īstenošanu, kas iesniegts saskaņā ar 20. panta 1. punkta otro daļu.

Šajā nolūkā Komisijai var palīdzēt neatkarīgi eksperti, kas iecelti saskaņā ar 17. pantu.

2.   Komisija izveido un uztur informācijas sistēmu, kas ļauj šo uzraudzību visā Septītajā pamatprogrammā veikt efektīvi un saskaņoti.

Saskaņā ar 3. pantu Komisija jebkurā piemērotā saziņas līdzeklī publicē informāciju par finansētajiem projektiem.

3.   Pamatprogrammas Lēmuma Nr. Nr. 1982/2006/EK 7. pantā minētā uzraudzība un novērtēšana ietver ar šās regulas piemērošanu saistītos aspektus, it īpaši ietverot ar MVU saistītos aspektus, un attiecas uz izmaksu aprēķināšanas režīma izmaiņu ietekmi uz budžetu salīdzinājumā ar Sesto pamatprogrammu un tās ietekmi uz administratīvo slogu dalībniekiem.

4.   Komisija saskaņā ar 17. pantu ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri tai palīdz veikt Septītajā pamatprogrammā un tās īpašajās programmās paredzēto novērtēšanu un vajadzības gadījumā iepriekšējo pamatprogrammu novērtēšanu.

5.   Papildus Komisija var izveidot atbilstīgi 17. pantam ieceltu neatkarīgu ekspertu grupas, lai tās sniegtu konsultācijas par Kopienas pētniecības politikas izstrādi un īstenošanu.

28. pants

Informācija, kas jādara pieejama

1.   Komisija, pienācīgi ievērojot 3. pantu, pēc jebkuras dalībvalsts vai asociētās valsts pieprasījuma dara tai pieejamu jebkādu Komisijas rīcībā esošu noderīgu informāciju par jaunām zināšanām, kas gūtas, veicot pētījumus netiešas darbības ietvaros, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	attiecīgā informācija ir saistīta ar sabiedrisko kārtību;

b)	dalībnieki nav norādījuši pamatotus un pietiekamus iemeslus attiecīgās informācijas neizpaušanai.

2.   Informācijas nodošanu, ko veic atbilstīgi 1. punktam, nekādā gadījumā neuzskata par Komisijas vai dalībnieku tiesību vai pienākumu nodošanu informācijas saņēmējam.

Tomēr saņēmējam ar šāda veida informāciju jārīkojas kā ar slepenu informāciju, izņemot gadījumus, ja tā kļūst publiski pieejama vai dalībnieki to publisko, vai arī tā darīta zināma Komisijai, nenorādot ierobežojumus attiecībā uz tās konfidencialitāti.

3. IEDAĻA

Kopienas finanšu ieguldījums

1. apakšiedaļa

Tiesības saņemt finansējumu un dotāciju veidi

29. pants

Tiesības saņemt finansējumu

1.   Kopienas finanšu ieguldījumu var saņemt šādas juridiskās vienības, kuras piedalās netiešā darbībā:

a)	juridiska vienība, kas reģistrēta dalībvalstī vai asociētā valstī vai izveidota saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

b)	starptautiska Eiropas interešu organizācija,

c)	juridiska vienība, kas reģistrēta starptautiskās sadarbības partnervalstī.

2.   Ja netiešā darbībā piedalās starptautiska organizācija, kas nav starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai juridiska vienība, kas reģistrēta trešā valstī, kura nav asociētā valsts vai starptautiskās sadarbības partnervalsts, Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt, ja izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)	šāda iespēja paredzēta īpašajā programmā vai attiecīgajā darba programmā,

b)	tas ir būtiski nepieciešams netiešās darbības veikšanai,

c)	šāds finansējums ir paredzēts kādā divpusējā zinātnes un tehnoloģiju nolīgumā vai kādā citā nolīgumā, kas noslēgts starp Kopienu un valsti, kurā reģistrēta attiecīgā juridiskā vienība.

30. pants

Dotāciju veidi

1.   Kopienas finanšu ieguldījumu dotācijās, kas norādītas Lēmuma Nr. 1982/2006/EK III pielikuma a) daļā, piešķir, pamatojoties uz attaisnoto izmaksu pilnīgu vai daļēju atlīdzināšanu.

Tomēr Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt, arī piemērojot vienotas likmes finansējumu, tostarp vienības pašizmaksas skalu, vienreizējus maksājumus vai arī kombinējot attaisnoto izmaksu atlīdzināšanu ar vienotās likmes finansējumu un vienreizējiem maksājumiem. Kopiena var sniegt finanšu ieguldījumu arī stipendiju vai naudas balvu veidā.

2.   Darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda attiecīgajās darbībās izmantojamo dotāciju veidus.

3.   Dalībnieki no starptautiskās sadarbības partnervalstīm var izvēlēties Kopienas finanšu ieguldījumu saņemt vienreizēja maksājuma veidā. Komisija attiecīgos vienreizējos maksājumus nosaka saskaņā ar Finanšu regulu.

31. pants

Attaisnoto izmaksu atlīdzināšana

1.   Dalībnieki līdzfinansē dotāciju finansētās netiešās darbības.

Kopienas finanšu ieguldījumus attaisnoto izmaksu atlīdzināšanai nevar būt darbības peļņas avots.

2.   Aprēķinot dotācijas maksājumu, ņem vērā ieņēmumus pasākuma īstenošanas beigās.

3.   Lai netiešas darbības īstenošanas laikā radušās izmaksas uzskatītu par attaisnotām, tām jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tām jābūt faktiskām;

b)	tām jārodas darbības laikā, izņemot izmaksas saistībā ar gala ziņojumiem, ja tādi paredzēti dotāciju nolīgumā;

c)	tām jābūt noteiktām atbilstīgi parastajiem grāmatvedības un vadības principiem un dalībnieku praksei un izmantotām vienīgi nolūkā īstenot netiešās darbības mērķus un sasniegt tās gaidāmos rezultātus atbilstīgi saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem;

d)	tām jābūt reģistrētām dalībnieka grāmatvedībā, izmaksātām, kā arī — trešās personas ieguldījuma gadījumā — reģistrētām trešās personas grāmatvedībā;

e)

tajās nedrīkst būt iekļautas neattaisnotas izmaksas, jo īpaši skaidri nosakāmi netieši nodokļi, tostarp pievienotās vērtības nodoklis, nodevas, procentu maksājumi, rezerves iespējamiem turpmākiem zaudējumiem vai maksājumiem, izmaksas, kas saistītas ar kapitāla peļņu, izmaksas, kas deklarētas, radušās vai atlīdzinātas saistībā ar citu Kopienas projektu, parādi un parādu apkalpošanas izmaksas, pārmērīgi vai neapdomāti izdevumi, kā arī jebkuras citas izmaksas, kas neatbilst a) un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkā var izmantot vidējās personāla izmaksas, ja tās atbilst dalībnieka vadības principiem un grāmatvedības praksei un īpaši neatšķiras no faktiskajām izmaksām.

4.   Lai gan Kopienas finanšu ieguldījumu aprēķina, atsaucoties uz netiešās darbības kopējām izmaksām, tās atlīdzina, pamatojoties uz katra dalībnieka paziņotajām izmaksām.

32. pants

Tiešās attaisnotās izmaksas un netiešās attaisnotās izmaksas

1.   Attaisnotās izmaksas veido izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo darbību, še turpmāk “tiešās attaisnotās izmaksas”, un attiecīgā gadījumā izmaksas, kas nav tieši saistītas ar attiecīgo darbību, bet radušās tiešā saistībā ar darbības tiešajām attaisnotajām izmaksām, še turpmāk “netiešās attaisnotās izmaksas”.

2.   Dalībnieku izmaksu atlīdzināšana pamatojas uz viņu tiešajām un netiešajām attaisnotajām izmaksām.

Saskaņā ar 31. panta 3. punkta c) apakšpunktu dalībnieks var izmantot netiešo attaisnoto izmaksu vienkāršotu aprēķinu metodi juridiskās vienības līmenī, ja tas atbilst tā parastajiem uzskaites un pārvaldības principiem un praksei. Principus, kas šajā gadījumā jāievēro, nosaka dotāciju paraugnolīgumā.

3.   Dotāciju nolīgumā var paredzēt, ka netiešās attaisnotās izmaksas atlīdzina līdz noteiktam maksimālajam procentuālajam īpatsvaram no tiešajām attaisnotajām izmaksām, neiekļaujot tiešās attaisnotās apakšlīguma izmaksas; jo īpaši tas attiecas uz koordinācijas un atbalsta pasākumiem, un attiecīgā gadījumā — uz pasākumiem pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta, netiešo attaisnoto izmaksu segšanai dalībnieks var izvēlēties vienotu likmi no viņa kopējām tiešajām attaisnotajām izmaksām, izņemot viņa tiešās attaisnotās apakšlīgumu vai trešo pušu kompensācijas izmaksas.

Komisija pienācīgu vienotu likmi nosaka, pamatojoties uz ciešu tuvinājumu attiecīgajām reālajām netiešajām izmaksām, saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem.

5.   Bezpeļņas publiskās iestādes, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas un MVU, kas nespēj ticami noteikt to reālās netiešās izmaksas saistībā ar attiecīgo darbību, piedaloties pētniecības un tehnoloģiskās attīstības un demonstrējumu pasākumus ietverošās finansējuma shēmās, kā norādīts 33. pantā, var izvēlēties vienotu likmi 60 % apmērā no kopējām tiešajām attaisnotajām izmaksām saistībā ar dotācijām, kas piešķirtas saskaņā ar tiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuru termiņš beidzas pirms 2010. gada 1. janvāra.

Lai atvieglotu pāreju uz 2. punktā minētā vispārīgā principa pilnīgu piemērošanu, Komisija nosaka dotācijām, kas piešķirtas pēc uzaicinājumiem, kuru termiņš beidzas pēc 2009. gada 31. decembra, atbilstīga līmeņa vienotu likmi, kurai jābūt attiecīgo reālo netiešo izmaksu tuvinājumam, bet ne zemākai kā 40 %. Tā pamatā ir bezpeļņas publisko iestāžu, vidējās un augstākās izglītības iestāžu, pētniecības organizāciju un MVU, kas nespēj ticami noteikt to reālās netiešās izmaksas saistībā ar attiecīgo darbību, piedalīšanās novērtējums.

6.   Visas vienotās likmes nosaka dotāciju paraugnolīgumā.

33. pants

Finansējuma maksimālais apmērs

1.   Kopienas finanšu ieguldījums pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumos var sasniegt līdz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

Tomēr tas var sasniegt arī līdz 75 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, ja minētos pasākumus veic bezpeļņas sabiedriskas organizācijas, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas vai MVU.

Ar drošību saistītām pētniecības un tehnoloģiskās attīstības darbībām tas var sasniegt līdz 75 % gadījumā, ja attīsta iespējas tādās jomās, kuru tirgus izmērs ir ļoti ierobežots un pastāv komerciālas neveiksmes risks, vai paātrina aprīkojuma attīstīšanu, atbildot uz jauniem draudiem.

2.   Kopienas finanšu ieguldījums demonstrējumu pasākumos var sasniegt līdz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

3.   Kopienas finanšu ieguldījums pasākumos, kas veikti progresīvās pētniecības darbību, koordinācijas un atbalsta pasākumu, kā arī pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes pasākumu atbalstam, var sasniegt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

4.   Kopienas finanšu ieguldījums pārvaldības darbībām, tostarp finanšu pārskatu sertifikātiem un citiem pasākumiem, kas nav minēti 1., 2. un 3. punktā, var sasniegt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

Pārējie pasākumi, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, cita starpā ietver mācības tādos pasākumos, kas nav iekļauti pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes, koordinācijas, tīklu veidošanas un izplatīšanas finansēšanas shēmā.

5.   Lai noteiktu Kopienas finanšu ieguldījumu, šā panta 1. līdz 4. punktā ņem vērā attaisnotās izmaksas un ieņēmumus.

6.   Netiešām darbībām, kuras pilnībā finansē, izmantojot vienotas likmes finansējumu vai vienreizējus maksājumus, attiecīgi piemēro 1. līdz 5. punktu.

34. pants

Pārskats un attaisnoto izmaksu revīzija

1.   Komisijai iesniedz periodiskus pārskatus par attaisnotajām izmaksām, finanšu procentiem, kas iegūti no iepriekšējas finansēšanas, un ieņēmumiem saistībā ar attiecīgo netiešo darbību; attiecīgā gadījumā tos apliecina ar finanšu pārskatu sertifikātu atbilstīgi Finanšu regulai un tās īstenošanas noteikumiem.

Ja saistībā ar attiecīgo pasākumu tiek saņemts līdzfinansējums, par to ziņo Komisijai un attiecīgā gadījumā apliecina pasākuma beigās.

2.   Neatkarīgi no Finanšu regulas un tās īstenošanas noteikumiem finanšu pārskatu sertifikāts ir obligāts tikai tad, ja starpposma maksājumu un atlikušo maksājumu kopsumma dalībniekam netiešajai darbībai ir vismaz EUR 375 000.

Tomēr par netiešajām darbībām, kuras ilgst 2 gadus vai mazāk, no dalībnieka prasa ne vairāk kā vienu finanšu pārskatu sertifikātu projekta beigās.

Finanšu pārskatu sertifikātus neprasa par netiešajām darbībām, kuras pilnībā apmaksā ar vienreizējiem maksājumiem vai pēc vienotām likmēm.

3.   Ja darbību veic sabiedriskas iestādes, pētniecības organizācijas un augstākās un vidējās izglītības iestādes, 1. punktā paredzēto finanšu pārskatu sertifikātu var izsniegt kompetenta valsts amatpersona.

35. pants

Izcilības tīkli

1.   Darba programmā paredz izcilības tīkliem izmantojamo dotāciju veidus.

2.   Ja Kopienas finanšu ieguldījumu izcilības tīklos veic vienreizēja maksājuma veidā, to aprēķina atkarībā no izcilības tīklā iesaistīto pētnieku skaita un pasākuma ilguma. Vienreizējo maksājumu vienības vērtība ir EUR 23 500 vienam pētniekam gadā.

Komisija pielāgo minēto summu saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem.

3.   Darba programmā nosaka minimālo dalībnieku skaitu un attiecīgā gadījumā arī pētnieku maksimālo skaitu, ko var izmantot par pamatu, aprēķinot vienreizējā maksājuma maksimālo apjomu. Tomēr attiecīgā gadījumā pasākumā var piedalīties dalībnieki, kuru līdzdalība pārsniedz augšējās robežas, kas izmantotas finanšu ieguldījuma noteikšanai.

4.   Maksājumus izmaksā periodiski pa daļām.

Minētos periodiskos daļu maksājumus veic atbilstīgi kopīgas darbības programmas pakāpeniskas īstenošanas novērtējumam, nosakot pētniecības resursu un spēju integrāciju, ņemot vērā ar konsorciju saskaņotos un dotāciju nolīgumā izklāstītos rādītājus.

2. apakšiedaļa

Maksājumi, sadale, atgūšana un garantijas

36. pants

Maksājumi un sadale

1.   Kopienas finanšu ieguldījumu dalībniekiem izmaksā ar koordinatora starpniecību bez nepamatotas kavēšanās.

2.   Koordinators veic uzskaiti, lai jebkurā laikā būtu iespējams noskaidrot, cik liela Kopienas līdzekļu daļa ir piešķirta katram dalībniekam.

Koordinators pēc pieprasījuma dara šo informāciju zināmu Komisijai.

37. pants

Atgūšana

Komisija saskaņā ar Finanšu regulu var pieņemt lēmumu par atgūšanu.

38. pants

Riska novēršanas mehānisms

1.   Katra dalībnieka finansiālā atbildība aprobežojas ar paša parādiem, ievērojot 2. līdz 5. punktu.

2.   Lai kontrolētu risku, kas saistīts ar Kopienai piekritīgo summu neatgūšanu, Komisija izveido un uztur dalībnieku garantijas fondu (še turpmāk “fonds”) saskaņā ar pielikumu.

Fonda gūtos finanšu ienākumus pievieno fondam un izmanto vienīgi pielikuma 3. punktā noteiktajiem mērķiem, neierobežojot 4. punktu.

3.   Netiešās darbības dalībnieka ieguldījums fondā dotācijas veidā nepārsniedz 5 % no Kopienas finansiālā ieguldījuma, kas paredzēts dalībniekam. Darbības beigās fondā ieguldīto summu ar koordinatora starpniecību atdot atpakaļ dalībniekam, ievērojot 4. punktu.

4.   Ja fonda gūtie ienākumi ir nepietiekami Kopienai piekritīgo summu segšanai, Komisija var atņemt no summas, kas jāatdod atpakaļ dalībniekam, ne vairāk kā vienu procentu no tam paredzētā Kopienas finansiālā ieguldījuma.

5.   Šā panta 4. punktā minēto atņemšanu nepiemēro: publiskām iestādēm, juridiskām vienībām, kuru līdzdalību netiešā darbībā garantē dalībvalsts vai asociētā valsts, kā arī augstākās un vidējās izglītības iestādēm;

6.   Komisija iepriekšēju finansiālā stāvokļa pārbaudi veic tikai koordinatoriem un dalībniekiem, kuri nav minēti 5. punktā un kuri piesakās uz Kopienas finansiālo ieguldījumu netiešā darbībā, kas pārsniedz EUR 500 000, ja vien nav ārkārtēju apstākļu, kad ir pienācīgs pamatojums apšaubīt šo dalībnieku finansiālo stāvokli, pamatojoties uz jau pieejamu informāciju.

7.   Fondu uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. No dalībniekiem nevar pieprasīt un tiem nevar piemērot nekādas papildu garantijas vai nodrošinājumu.

III NODAĻA

IZPLATĪŠANA, IZMANTOŠANA UN PIEKĻUVES TIESĪBAS

1. IEDAĻA

Jaunas zināšanas

1. apakšiedaļa

Īpašumtiesības

39. pants

Īpašumtiesības uz jaunām zināšanām

1.   Jaunas zināšanas, kas iegūtas darbā, kurš veikts 3. punktā neminētās netiešās darbībās, ir tā dalībnieka īpašums, kurš veicis darbu, kurā gūtas šīs jaunās zināšanas.

2.   Ja dalībnieka darbinieki vai personāls, kas strādā viņa labā, ir tiesīgi pretendēt uz jaunām zināšanām, dalībnieks nodrošina iespēju izmantot šīs tiesības veidā, kas nav pretrunā ar dotāciju nolīgumā noteiktajām saistībām.

3.   Jaunas zināšanas ir Kopienas īpašums šādos gadījumos:

a)	koordinācijas un atbalsta pasākumi, ko veido preču vai pakalpojumu pirkums, kuru reglamentē Finanšu regulā izklāstītie noteikumi par valsts iepirkumu;

b)	koordinācijas un atbalsta pasākumi, kas saistīti ar neatkarīgiem ekspertiem.

40. pants

Kopīgas īpašumtiesības uz jaunām zināšanām

1.   Ja vairāki dalībnieki ir kopīgi veikuši darbu, radot jaunas zināšanas, un ja viņu attiecīgo darba daļu nav iespējams precīzi nodalīt, tad šīs jaunās zināšanas ir viņu kopīpašums.

Viņi izstrādā nolīgumu attiecībā uz minētā kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas nosacījumiem atbilstīgi dotāciju nolīgumam.

2.   Ja vēl nav noslēgts kopīpašuma nolīgums, katrs no līdzīpašniekiem ir tiesīgs piešķirt trešām personām ekskluzīvas licences bez tiesībām izsniegt apakšlicences saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)	par to iepriekš jāinformē pārējie līdzīpašnieki,

b)	pārējiem līdzīpašniekiem jāsaņem taisnīga un saprātīga atlīdzība.

3.   Komisija pēc pieprasījuma sniedz norādījumus par iespējamiem aspektiem, kas jāiekļauj kopīpašuma nolīgumā.

41. pants

Konkrētu grupu īpašumtiesības uz jaunām zināšanām

Ja pasākumus veic konkrētu grupu vajadzībām, nepiemēro 39. panta 1. punktu un 40. panta 1. punktu. Šādos gadījumos jaunas zināšanas ir to dalībnieku kopīpašums, kuri ir tās konkrētās grupas locekļi, kuras vajadzībām veic pasākumu, ja vien minētie dalībnieki nav vienojušies citādi.

Ja jauno zināšanu īpašnieki nav minētās grupas locekļi, viņi nodrošina, ka grupa saņem tiesības uz šīm jaunajām zināšanām, kas vajadzīgas, lai izmantotu un izplatītu šīs zināšanas saskaņā ar dotāciju nolikuma tehnisko pielikumu.

42. pants

Jauno zināšanu nodošana

1.   Jauno zināšanu īpašnieks var tās nodot jebkurai juridiskai personai saskaņā ar 43. panta 2. līdz 5. punktu.

2.   Ja dalībnieks nodod īpašumtiesības uz jaunajām zināšanām, tas nodod pēctecim arī savas saistības, kas attiecas uz šīm jaunajām zināšanām, tostarp saistības nodot tās katram nākamajam pēctecim, atbilstīgi dotāciju nolīgumam.

3.   Atbilstīgi savam pienākumam ievērot konfidencialitāti dalībnieks, ja tam jānodod piekļuves tiesības, iepriekš par to paziņo citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem, sniedzot pietiekamu informāciju par jauno zināšanu nākamo īpašnieku, lai citi dalībnieki varētu izmantot savas piekļuves tiesības atbilstīgi dotāciju nolīgumam.

Tomēr citi dalībnieki, vienojoties rakstveidā, var atteikties no savām tiesībām saņemt iepriekšēju individuālu paziņojumu gadījumos, kad viens dalībnieks nodod savas īpašumtiesības īpaši noteiktai trešai personai.

4.   Saņemot paziņojumu saskaņā ar 2. punkta pirmo daļu, pārējie dalībnieki var iebilst pret jebkādu īpašumtiesību nodošanu, pamatojot to tādējādi, ka šāda nodošana neatgriezeniski ietekmēs viņu piekļuves tiesības.

Ja kāds no pārējiem dalībniekiem uzskatāmi parāda, ka viņu tiesības tiks neatgriezeniski ietekmētas, paredzētā nodošana nenotiek, līdz attiecīgie dalībnieki panāk savstarpēju vienošanos.

5.   Attiecīgā gadījumā, iekļaujot dotāciju nolīgumā papildu prasību, nosaka, ka Komisija iepriekš jāinformē par jebkuru plānotu īpašumtiesību vai jebkuru plānotu ekskluzīvas licences nodošanu trešai personai, kas ir izveidota trešā valstī, kura nav saistīta ar Septīto pamatprogrammu.

43. pants

Eiropas konkurētspējas un ētisko principu saglabāšana

Komisija var iebilst pret to, ka trešām personām, kas izveidotas ar Septīto pamatprogrammu nesaistītā trešā valstī, nodod īpašumtiesības uz jaunām zināšanām vai piešķir ekskluzīvu licenci attiecībā uz jaunām zināšanām, ja tā uzskata, ka tas nav saskaņā ar Eiropas ekonomikas konkurētspējas attīstīšanas interesēm vai nav saderīgs ar ētiskajiem principiem vai drošības apsvērumiem.

Šādos gadījumos īpašumtiesību nodošana vai ekskluzīvas licences piešķiršana nenotiek, ja vien Komisija nepārliecinās, ka tiks nodrošināta atbilstīga aizsardzība.

2. apakšiedaļa

Aizsardzība, publicēšana, izplatīšana un izmantošana

44. pants

Jauno zināšanu aizsardzība

1.   Ja jaunās zināšanas ir iespējams izmantot industriāli vai komerciāli, to īpašniekam jānodrošina to pienācīga un efektīva aizsardzība, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās viņa un citu netiešās darbības dalībnieku likumīgās intereses, jo īpaši komerciālās intereses.

Ja dalībnieks, kas nav jauno zināšanu īpašnieks, atsaucas uz savām likumīgajām interesēm, viņam jebkurā gadījumā jāpierāda, ka viņam var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums.

2.   Ja jaunās zināšanas var izmantot rūpniecībā un tirdzniecībā un ja to īpašnieks neaizsargā un nenodod tās citam dalībniekam, dalībvalstī vai asociētā valstī izveidota saistīta juridiska persona vai jebkura cita dalībvalstī izveidota trešā persona ar saistītajiem pienākumiem saskaņā ar 42. pantu nekādas izplatīšanas darbības nevar veikt, kamēr par to nav informēta Komisija.

Šādos gadījumos Komisija ar attiecīgā dalībnieka piekrišanu var pārņemt īpašumtiesības uz šīm jaunajām zināšanām un veikt pasākumus to adekvātai un efektīvai aizsardzībai. Attiecīgais dalībnieks var nedot piekrišanu tikai tad, ja viņš var uzskatāmi parādīt, ka viņa likumīgajām interesēm var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums.

45. pants

Kopienas finansiāla atbalsta apliecinājums

Visās publikācijās, dalībnieka vai viņa vārdā iesniegtos patentu pieteikumos, vai kā citādi veicot jauno zināšanu izplatīšanu, tekstā iekļauj apliecinājumu, kas var ietvert vizuālus līdzekļus, par to, ka attiecīgās jaunās zināšanas radītas ar Kopienas finansiāla atbalsta palīdzību.

Apliecinājuma nosacījumus paredz dotāciju nolīgumā.

46. pants

Izmantošana un izplatīšana

1.   Dalībnieks izmanto savā īpašumā esošās jaunās zināšanas vai arī nodrošina to izmantošanu.

2.   Katrs dalībnieks nodrošina, ka viņa īpašumā esošās jaunās zināšanas tiek iespējami ātri izplatītas. Ja dalībnieks šādi nerīkojas, Komisija var veikt minēto zināšanu izplatīšanu. Dotāciju nolīgumā šajā sakarā var noteikt termiņu.

3.   Izplatīšanas pasākumi ir saderīgi ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, konfidencialitātes prasībām un jauno zināšanu īpašnieka likumīgajām interesēm.

4.   Pirms ikviena izplatīšanas pasākuma par to informē pārējos attiecīgos dalībniekus.

Pēc paziņojuma saņemšanas ikviens no šiem dalībniekiem var iebilst, ja viņš uzskata, ka tā likumīgām interesēm, kas saistītas ar jaunajām vai uzkrātajām zināšanām, var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanas pasākums nevar notikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi likumīgo interešu aizsardzībai.

2. IEDAĻA

Piekļuves tiesības iepriekš uzkrātām zināšanām un jaunām zināšanām

47. pants

Iepriekš uzkrātās zināšanas

Dalībnieki, vienojoties rakstveidā, var noteikt, kādas iepriekš uzkrātās zināšanas vajadzīgas netiešai darbībai, un attiecīgā gadījumā liegt piekļuvi konkrētām iepriekš uzkrātām zināšanām.

48. pants

Principi

1.   Visi pieprasījumi par piekļuves tiesībām iesniedzami rakstveidā.

2.   Ja vien jauno zināšanu vai iepriekš uzkrāto zināšanu īpašnieks nav piekritis citiem nosacījumiem, piekļuves tiesības neietver tiesības izdot apakšlicences.

3.   Ekskluzīvas licences attiecībā uz jaunajām zināšanām un iepriekš uzkrātajām zināšanām var piešķirt, ja visi dalībnieki rakstveidā apliecina atteikšanos no savām piekļuves tiesībām.

4.   Neskarot 3. punktā noteikto, jebkuru nolīgumu, kurā paredzēts nodot jauno zināšanu vai iepriekš uzkrāto zināšanu piekļuves tiesības dalībniekiem vai trešām personām, sagatavo tā, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta citu dalībnieku iespēja iegūt piekļuves tiesības.

5.   Neskarot 49. un 50. pantu, kā arī dotāciju nolīgumu, vienas darbības dalībnieki pēc iespējas drīzāk informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz iepriekš uzkrāto zināšanu piekļuves tiesību piešķiršanu vai jebkādiem citiem ierobežojumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt piekļuves tiesību piešķiršanu.

6.   Ja dalībnieks izbeidz savu līdzdalību netiešā darbībā, tas nekādā ziņā neietekmē viņa pienākumu piešķirt piekļuves tiesības pārējiem tās pašas darbības dalībniekiem atbilstīgi dotāciju nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem un noteikumiem.

49. pants

Piekļuves tiesības, lai īstenotu netiešas darbības

1.   Piekļuves tiesības jaunajām zināšanām citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem piešķir, ja nepieciešams nodrošināt, ka šie dalībnieki var veikt viņu darbu attiecīgās netiešās darbības ietvaros.

Šādas piekļuves tiesības piešķir bez atlīdzības.

2.   Piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem piešķir, ja nepieciešams nodrošināt, ka šie dalībnieki var veikt viņu darbu attiecīgās netiešās darbības ietvaros, ar nosacījumu, ka attiecīgais dalībnieks ir tiesīgs piešķirt piekļuves tiesības.

Šādas piekļuves tiesības piešķir bez atlīdzības, ja vien visi dalībnieki pirms pievienošanās dotāciju nolīgumam nav vienojušies citādi.

Tomēr PTA darbību veicēji piekļuves tiesības iepriekš uzkrātām zināšanām piešķir bez atlīdzības.

50. pants

Piekļuves tiesības, lai izmantotu zināšanas

1.   Vienas netiešās darbības dalībniekiem ir piekļuves tiesības jaunajām zināšanām, ja tās viņiem vajadzīgas savu jauno zināšanu izmantošanai.

Šādas piekļuves tiesības pēc vienošanās piešķir saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem vai bez atlīdzības.

2.   Vienas netiešās darbības dalībniekiem ir piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām, ja tās viņiem vajadzīgas savu jauno zināšanu izmantošanai, ar nosacījumu, ka attiecīgais dalībnieks ir tiesīgs piešķirt piekļuves tiesības.

Šādas piekļuves tiesības pēc vienošanās piešķir saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem vai bez atlīdzības.

3.   Atbilstīgi 1. un 2. punktā noteiktajam dalībvalstī vai asociētā valstī izveidotai saistītai juridiskai personai arī ir piekļuves tiesības jaunajām vai uzkrātajām zināšanām saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas attiecas uz dalībnieku, ar kuru šīs zināšanas ir saistītas, ja vien nav citādi noteikts dotāciju vai konsorcija nolīgumā;

4.   Pieprasījumu 1., 2. un 3. punktā minēto piekļuves tiesību saņemšanai var iesniegt vienu gadu pēc kāda no šādiem notikumiem:

a)	netiešās darbības beigas,

b)	attiecīgo iepriekš uzkrāto zināšanu vai jauno zināšanu īpašnieka līdzdalības izbeigšana.

Tomēr attiecīgie dalībnieki var vienoties par citu laikposmu.

5.   Ja visi attiecīgie īpašnieki piekrīt, PTA darbību veicējam tālākiem pētījumiem piešķir piekļuves tiesības jaunajām zināšanām saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem, par kuriem vienojas iepriekš.

6.   PTA darbību veicēji bez atlīdzības vai saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem, par kuriem vienojas pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas, piešķir piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām, kas vajadzīgas, lai izmantotu netiešajā darbībā radītās jaunās zināšanas.

51. pants

Papildu nosacījumi attiecībā uz piekļuves tiesībām izmantošanai “progresīvās” pētniecības pasākumos un pasākumos konkrētu grupu vajadzībām

1.   Tās pašas progresīvās pētniecības darbības dalībniekiem ir bezmaksas piekļuves tiesības jaunajām un iepriekš uzkrātajām zināšanām darbības īstenošanai vai turpmākiem pētniecības pasākumiem.

Piekļuves tiesībām izmantošanai, ja netiek paredzēti turpmāki pētniecības pasākumi, jābūt bez atlīdzības, ja vien nav citādi noteikts dotāciju nolīgumā.

2.   Ja konkrēto grupu, kas gūst labumu no pasākuma, pārstāv juridiska vienība, kas piedalās pasākumā tās vietā, minētā juridiskā vienība var piešķirt apakšlicenci attiecībā uz jebkurām tai piešķirtām piekļuves tiesībām tiem šīs vienības dalībniekiem, kas ir reģistrēti dalībvalstī vai asociētā valstī.

IV NODAĻA

EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA

52. pants

1.   Kopiena var piešķirt ieguldījumu Eiropas Investīciju bankai (EIB), lai segtu to aizdevumu vai garantiju risku, ko EIB izsniedz Septītajā pamatprogrammā izvirzīto pētniecības mērķu atbalstam (Riska dalīšanas finanšu mehānisms).

2.   EIB piešķir minētos aizdevumus vai garantijas saskaņā ar taisnīguma, pārredzamības, neitralitātes un vienlīdzīgas attieksmes principiem.

3.   Komisijai ir tiesības iebilst pret Riska dalīšanas finanšu mehānisma izmantošanu konkrētiem aizdevumiem vai garantijām saskaņā ar nosacījumiem, kas dotāciju nolīgumā jānosaka atbilstīgi darba programmām.

V NODAĻA

STĀŠANĀS SPĒKĀ

53. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 5. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 203, 25.8.2006, 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 30. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums.

(4)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.).

(7)  OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp.

(8)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/548/EK, Euratom (OV L 215, 5.8.2006., 38. lpp.).

(9)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(10)  OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

(11)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(12)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(13)  OV L 75, 22.3.2005., 67. lpp.

---

---