Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006L0129

    Komisijas Direktīva 2006/129/EK ( 2006. gada 8. decembris ), ar ko groza un labo Direktīvu 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus (Dokuments attiecas uz EEZ)

    OV L 346, 9.12.2006, p. 15–25 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
    OV L 314M, 1.12.2007, p. 423–433 (MT)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 08/10/2008

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2006/129/oj

    9.12.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 346/15


    KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/129/EK

    (2006. gada 8. decembris),

    ar ko groza un labo Direktīvu 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturam (1) paredzētā pārtikā, un jo īpaši tās 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

    apspriedusies ar Pārtikas zinātnisko komiteju un Eiropas Pārtikas drošības dienestu,

    tā kā:

    (1)

    Komisijas 1996. gada 2. decembra Direktīvā 96/77/EK (2) par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus, noteikti tīrības kritēriji piedevām, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvā 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (3).

    (2)

    Tīrības kritēriji E 216 propil-p-hidroksibenzoātam un E 217 nātrija propil-p-hidroksibenzoātam, ko vairs nav atļauts lietot pārtikas piedevās, ir jāsvītro.

    (3)

    Vairākās Direktīvas 96/77/EK tulkojumu versijās ir kļūdas attiecībā uz šādām vielām: E 307 alfa-tokoferols, E 315 eritorbīnskābe, E 415 ksantānsveķi. Šīs kļūdas ir jālabo. Turklāt ir jāņem vērā piedevu specifikācijas un analītiskās metodes, kas izklāstītas Pārtikas kodeksā, kuru izstrādājusi Apvienotā FAO/WHO pārtikas piedevu ekspertu komiteja. Īpaši vajadzīgos gadījumos specifiskie tīrības kritēriji ir pielāgoti, lai atspoguļotu konkrētu smago metālu pieļaujamā satura robežvērtības. Skaidrības labad jāaizstāj viss direktīvas teksts, kas attiecas uz minētajām vielām.

    (4)

    Tīrības kritērijos E 472c taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteriem ir jāgroza sulfātpelnu līmenis, lai tajā ņemtu vērā daļēji vai pilnībā neitralizētos produktus.

    (5)

    Ir jānodrošina, ka E 559 alumīnija silikāts tiek ražots no neapstrādāta kaolinīta māla, kas satur dioksīnu pieļaujamā līmenī. Tāpēc dioksīnu klātbūtne dabiskā kaolinīta mālā ir jāierobežo līdz iespējami zemākam līmenim.

    (6)

    Ir jāpieņem specifikācijas jaunām pārtikas piedevām, kas ir atļautas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, un Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos: E 319 terc-butilhidrohinons (TBHQ), E 426 sojas pupiņu hemiceluloze, E 462 etilceluloze, E 586 4-heksilrezorcīns, E 1204 pullulans un E 1452 cietes alumīnija oktenilsukcināts.

    (7)

    Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 96/77/EK.

    (8)

    Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    Direktīvas 96/77/EK pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

    2. pants

    1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2008. gada 15. februārim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto tiesību aktu noteikumus, kā arī iesniedz minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

    Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

    2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tos valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, kurus tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā.

    3. pants

    Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    4. pants

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Briselē, 2006. gada 8. decembrī

    Komisijas vārdā

    Komisijas loceklis

    Markos KYPRIANOU


    (1)  OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

    (2)  OV L 339, 30.12.1996., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/45/EK (OV L 113, 20.4.2004., 19. lpp.).

    (3)  OV L 61, 18.3.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/52/EK (OV L 204, 26.7.2006., 10. lpp.).


    PIELIKUMS

    Direktīvas 96/77/EK pielikumā izdara šādus grozījumus:

    1)

    Svītro tekstu, kas attiecas uz E 216 propil-p-hidroksibenzoātu un E 217 nātrija propil-p-hidroksibenzoātu.

    2)

    Tekstu, kas attiecas uz E 307 alfa-tokoferolu, aizstāj ar šādu tekstu:

    “E 307 ALFA-TOKOFEROLS

    Sinonīmi

    DL-α-Tokoferols

    Definīcija

    Ķīmiskais nosaukums

    DL-5,7,8-Trimetiltokols

    DL-2,5,7,8-Tetrametil-2-(4′,8′,12′-trimetiltridecil)-6-hromanols

    Einecs numurs

    233-466-0

    Ķīmiskā formula

    C29H50O2

    Molekulmasa

    430,71

    Pamatviela

    Satur ne mazāk par 96 %

    Ārējais izskats

    Gaiši dzeltenas līdz dzintarkrāsas dzidra, viskoza eļļa, gandrīz bez smaržas, gaisā vai gaismā oksidējas un pakāpeniski kļūst tumšāka

    Identifikācija

    A.

    Šķīdība

    Nešķīst ūdenī, viegli šķīst etanolā, sajaucas ar ēteri

    B.

    Spektrometrija

    Absorbcijas maksimums absolūtā etanola šķīdumā aptuveni pie 292 nm

    Tīrība

    Laušanas koeficients

    nD20 1,503–1,507

    Īpatnējā absorbcija E 1 % 1 cm etanolā

    E1 % 1 cm (292 nm) 72–76

    (0,01 g 200 ml absolūtā etanola)

    Sulfātpelni

    Ne vairāk kā 0,1 %

    Īpatnējā griešana

    [α]25 D0° ± 0,05° (1/10 šķīdums hloroformā)

    Svins

    Ne vairāk kā 2 mg/kg.”

    3)

    Tekstu, kas attiecas uz E 315 eritorbīnskābi, aizstāj ar šādu tekstu:

    “E 315 ERITROBĪNSKĀBE

    Sinonīmi

    Izoaskorbīnskābe

    D-Araboaskorbīnskābe

    Definīcija

    Ķīmiskais nosaukums

    D-Eritro-heks-2-ēnskābes γ-laktons

    Izoaskorbīnskābe

    D-Araboaskorbīnskābe

    Einecs numurs

    201-928-0

    Ķīmiskā formula

    C6H8O6

    Molekulmasa

    176,13

    Pamatviela

    Satur ne mazāk kā 98 %, izsakot vielas sausnā

    Ārējais izskats

    Balta līdz gaiši dzeltena kristāliska cieta viela, kas gaismā pakāpeniski kļūst tumšāka

    Identifikācija

    A.

    Kušanas temperatūra

    Aptuveni 164 °C līdz 172 °C, sadaloties

    B.

    Pozitīvs askorbīnskābes tests (krāsu reakcija)

     

    Tīrība

    Žāvēšanas zudumi

    Ne vairāk kā 0,4 % pēc 3 h žāvēšanas vakuumā uz silikagela

    Sulfātpelni

    Ne vairāk kā 0,3 %

    Īpatnējā griešana

    [α] 25 D = – 16,5° līdz – 18,0° 10 % w/v ūdens šķīdumā

    Oksalāts

    1 g parauga šķīduma 10 ml ūdens pievieno 2 pilienus ledus etiķskābes un 5 ml 10 % kalcija acetāta šķīduma. Šķīdumam jāpaliek dzidram.

    Svins

    Ne vairāk kā 2 mg/kg.”

    4)

    Pēc teksta attiecībā uz E 316 nātrija eritorbātu iekļauj tekstu par E 319 terciārbutilhidrokvinonu (TBHQ):

    “E 319 terc BUTILHIDROHINONS (TBHQ)

    Sinonīmi

    TBHQ

    Definīcija

    Ķīmiskais nosaukums

    terc-Butil-1,4-benzdiols

    2-(1,1-Dimetiletil)-1,4-benzdiols

    Einecs numurs

    217-752-2

    Ķīmiskā formula

    C10H14O2

    Molekulmasa

    166,22

    Pamatviela

    Satur ne mazāk par 99 % C10H14O2

    Ārējais izskats

    Balta kristāliska cieta viela ar raksturīgu aromātu

    Identifikācija

    A.

    Šķīdība

    Ūdenī praktiski nešķīst, šķīst etanolā.

    B.

    Kušanas temperatūra

    Ne zemāka par 126,5 °C

    C.

    Fenoli

    Aptuveni 5 mg parauga izšķīdina 10 ml metanola un pievieno 10,5 ml dimetilamīna šķīduma (1:4). Šķīdums krāsojas sarkanā vai rozā krāsā.

    Tīrība

    terc-butil-p-benzhinons

    Ne vairāk kā 0,2 %

    2,5-di-terc-butilhidrohinons

    Ne vairāk kā 0,2 %

    Hidroksihinons

    Ne vairāk kā 0,1 %

    Toluols

    Ne vairāk kā 25 mg/kg

    Svins

    Ne vairāk kā 2 mg/kg.”

    5)

    Tekstu, kas attiecas uz E 415 ksantānsveķiem, aizstāj ar šādu tekstu:

    “E 415 KSANTĀNSVEĶI

    Definīcija

    Ksantānsveķi ir lielmolekulāri polisaharīdu sveķi, kurus producē Xanthomonas campestris, tīrkultūrā fermentējot ogļhidrātus, un kurus attīra, no šķīduma izgulsnējot ar etanolu vai propān-2-olu, izžāvē un samaļ. Sveķi galvenokārt satur D-glikozes un D-mannozes heksožu atlikumus, kā arī D-glikuronskābi un pirovīnogskābi, un tos sagatavo nātrija, kālija vai kalcija sāls formā. Sveķu šķīdumiem ir neitrāla reakcija.

    Molekulmasa

    Aptuveni 1 000 000

    Einecs numurs

    234-394-2

    Pamatviela

    CO2 iznākums no ksantānsveķu sausnas ir ne mazāks par 4,2 % un ne lielāks par 5 %, kas atbilst ksantānsveķu saturam no 91 % līdz 108 %

    Ārējais izskats

    Krēmkrāsas pulveris

    Identifikācija

    A.

    Šķīdība

    Šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā.

    Tīrība

    Žāvēšanas zudumi

    Ne vairāk kā 15 % (105 °C, 2,5 stundās)

    Koppelnu saturs

    Ne vairāk kā 16 % sausnas, karsējot 650 °C temperatūrā pēc 4 h žāvēšanas 105 °C temperatūrā

    Pirovīnogskābe

    Ne mazāk kā 1,5 %

    Slāpeklis

    Ne vairāk kā 1,5 %

    Etanols un propān-2-ols

    Ne vairāk kā 500 mg/kg katra atsevišķi vai kopā

    Svins

    Ne vairāk kā 2 mg/kg

    Summāri mikroorganismi

    Ne vairāk kā 5 000 kolonijas/g

    Raugs un pelējums

    Ne vairāk kā 300 kolonijas/g

    E.coli

    Nekonstatē 5 g paraugā

    Salmonella spp.

    Nekonstatē 10 g paraugā

    Xanthomonas campestris

    Dzīvotspējīgas šūnas nekonstatē 1 g paraugā.”

    6)

    Pēc teksta attiecībā uz E 425(ii) konjac glikomannānu iekļauj tekstu par E 426 sojas pupiņu hemicelulozi:

    “E 426 SOJAS PUPIŅU HEMICELULOZE

    Sinonīmi

     

    Definīcija

    Sojas pupiņu hemiceluloze ir attīrīts, ūdenī šķīstošs polisaharīds, kas ekstrakcijā ar karstu ūdeni iegūts no šķiedras, ko satur sojas pupiņas.

    Ķīmiskais nosaukums

    Ūdenī šķīstoši sojas pupiņu polisaharīdi

    Ūdenī šķīstošas sojas pupiņu šķiedrvielas

    Pamatviela

    Ne mazāk kā 74 % ogļhidrātu

    Ārējais izskats

    Irdens balts pulveris, ko iegūst žāvējot ar izsmidzināšanas paņēmienu

    Identifikācija

    A.

    Šķīdība

    Šķīst siltā un aukstā ūdenī, neveidojot gelu.

    1 % šķīduma pH

    5,5 ± 1,5

    B.

    viskozitāte (10 % šķīdums)

    Ne vairāk kā 200 mPa.s

    Tīrība

    Žāvēšanas zudumi

    Ne vairāk par 7 % (105 °C, 4 h)

    Proteīns

    Ne vairāk kā 14 %

    Koppelnu saturs

    Ne vairāk par 9,5 % (600 °C, 4 h)

    Arsēns

    Ne vairāk kā 2 mg/kg

    Svins

    Ne vairāk kā 5 mg/kg

    Dzīvsudrabs

    Ne vairāk kā 1 mg/kg

    Kadmijs

    Ne vairāk kā 1 mg/kg

    Mikroorganismu skaita standarti

    Ne vairāk kā 3 000 kolonijas/g

    Raugs un pelējums

    Ne vairāk kā 100 kolonijas/g

    E. Coli

    Negatīvs 10 g paraugā.”

    7)

    Pēc teksta attiecībā uz E 461 metilcelulozi iekļauj tekstu par E 462 etilcelulozi:

    “E 462 ETILCELULOZE

    Sinonīmi

    Celulozes etilēteris

    Definīcija

    Etilceluloze ir celuloze, kas iegūta tieši no augu šķiedrvielām, tās daļēji eterificējot ar etilgrupām.

    Ķīmiskais nosaukums

    Celulozes etilēteris

    Ķīmiskā formula

    Polimēri, kas satur aizvietotas anhidroglikozes atlikumus, ar šādu formulu:

    C6H7O2(OR1)(OR2) kur R1 un R2 ir

    H vai

    CH2CH3

    Pamatviela

    Sausna satur ne mazāk kā 44 % un ne vairāk kā 50 % etoksigrupu (-OC2H5) (ekvivalents ne vairāk kā 2,6 etoksilgrupām uz vienu anhidroglikozes atlikumu).

    Ārējais izskats

    Nedaudz higroskopisks balts vai dzeltenīgs pulveris bez smaržas un garšas

    Identifikācija

    A.

    Šķīdība

    Praktiski nešķīst ūdenī, glicerīnā un propān-1,2-diolā, atkarībā no etoksigrupu satura labāk vai sliktāk šķīstošs dažos citos organiskajos šķīdinātājos. Etilceluloze, kas satur ne vairāk par 46–48 % etoksigrupu, labi šķīst tetrahidrofurānā, metilacetātā, hloroformā un aromātisko ogļūdeņražu maisījumos ar etanolu. Etilceluloze, kas satur 46–48 % vai vairāk etoksigrupu, labi šķīst etanolā, metanolā, toluolā, hloroformā un etilacetātā.

    B.

    Plēves veidošanās tests

    5 g parauga izšķīdina 95 g toluola un etanola maisījumā 80:20 (tilp./tilp.) (vajadzētu ievērot konsekventu pieeju: citur šajos dokumentos nav tulkoti šie saīsinājumi). Veidojas dzidrs, stabils, mazliet dzeltens šķīdums. Uz stikla plates izlej dažus mililitrus šķīduma un ļauj šķīdinātājam iztvaikot. Veidojas bieza, izturīga, viendabīga, dzidra plēve. Tā ir viegli uzliesmojoša.

    Tīrība

    Žāvēšanas zudumi

    Ne vairāk kā 3 % (105 °C, 2 stundās)

    Sulfātpelni

    Ne vairāk kā 0,4 %

    pH, 1 % koloidāls šķīdums

    Neitrāls pēc lakmusa

    Arsēns

    Ne vairāk kā 3 mg/kg

    Svins

    Ne vairāk kā 2 mg/kg

    Dzīvsudrabs

    Ne vairāk kā 1 mg/kg

    Kadmijs

    Ne vairāk kā 1 mg/kg.”

    8)

    Tekstu, kas attiecas uz E 472c taukskābju mono- un diglicerīdu citronskābes esteriem, aizstāj ar šādu tekstu:

    “E 472c TAUKSKĀBJU MONO- UN DIGLICERĪDU CITRONSKĀBES ESTRI

    Sinonīmi

    Citrems

    Mono- un diglicerīdu citronskābes esteri

    Citroglicerīdi

    Ar citronskābi esterificēti taukskābju mono- un diglicerīdi

    Definīcija

    Pārtikas tauku un eļļu taukskābju un citronskābes glicerīna esteri. Var saturēt nelielus daudzumus brīva glicerīna, brīvu taukskābju, brīvas citronskābes un brīvus glicerīdus. Tos var daļēji vai pilnīgi neitralizēt ar nātrija hidroksīdu vai ar kālija hidroksīdu.

    Ārējais izskats

    Iedzelteni līdz gaiši brūni šķidrumi, pusšķidras vielas vai vaskveida cietas vielas.

    Identifikācija

    A.

    Pozitīvi taukskābju, citronskābes un glicerīna testi

     

    B.

    Šķīdība

    Nešķīst aukstā ūdenī

    Disperģējami karstā ūdenī

    Šķīst eļļās un taukos

    Šķīst aukstā etanolā

    Tīrība

    Citas skābes, izņemot citronskābi un taukskābes

    Nav konstatējams

    Glicerīns (brīvais)

    Ne vairāk kā 2 %

    Glicerīns (kop.)

    Ne mazāk par 8 % un ne vairāk par 33 %

    Citronskābe (kop.)

    Ne mazāk par 13 % un ne vairāk par 50 %

    Sulfātpelni (karsējot 800 ± 25 °C)

    Produkti, kas nav neitralizēti: ne vairāk kā 0,5 %

    Daļēji vai pilnībā neitralizēti produkti: ne vairāk kā 10 %

    Svins

    Ne vairāk kā 2 mg/kg

    Brīvās taukskābes

    Ne vairāk kā 3 %, izsakot oleīnskābē.

    Tīrības kritēriji attiecas uz pārtikas piedevām, kurās nav taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļu, tomēr minētās vielas var būt piedevās, nepārsniedzot 6 % robežvērtību (izsakot nātrija oleātā).

    9)

    Tekstu, kas attiecas uz E 559 alumīnija silikātu (kaolīns), aizstāj ar šādu tekstu:

    “E 559 ALUMĪNIJA SILIKĀTS (KAOLĪNS)

    Sinonīmi

    Kaolīns, vieglais vai smagais

    Definīcija

    Alumīnija hidrosilikāts (kaolīns) ir attīrīti dabīgie baltie māli, kas sastāv no kaolinīta, kālija alumosilikāta, laukšpata un kvarca. Tie nedrīkst būt karsēti (kalcinēti). Neapstrādātos kaolinīta mālos, ko izmanto alumīnija silikāta ražošanā, dioksīnu daudzums nedrīkst pārsniegt līmeni, kas apdraud cilvēka veselību, vai nav derīgs lietošanai pārtikā.

    Einecs numurs

    215-286-4 (kaolinīts)

    Ķīmiskā formula

    Al2Si2O5(OH)4 (kaolinīts)

    Molekulmasa

    264

    Pamatviela

    Ne mazāk par 90 % (silīcija oksīda un alumīnija oksīda kopējais saturs pēc karsēšanas)

    Silicija oksīds (SiO2) no 45 % līdz 55 %

    Alumīnija oksīds (Al2O3) no 30 % līdz 39 %

    Ārējais izskats

    Smalks, balts vai pelēkbalts, taukains pulveris. Kaolīns sastāv no nesaistītu, brīvi orientētu kaolinīta pārslveida daļiņu agregātiem vai atsevišķām heksagonālām pārslām.

    Identifikācija

    A.

    Pozitīvs alumīnija oksīda un silikātu tests

     

    B.

    Rentgenstaru difrakcija

    Raksturīgie maksimumi pie 7,18/3,58/2,38/1,78 Å

    C.

    IS (infrasarkanā) absorbcija

    Maksimumi pie 3 700 un 3 620 cm-1

    Tīrība

    Karsēšanas zudumi

    No 10 % līdz 14 % (1 000 °C, līdz nemainīgai masai)

    Ūdenī šķīstošas vielas

    Ne vairāk kā 0,3 %

    Skābēs šķīstošas vielas

    Ne vairāk kā 2 %

    Dzelzs

    Ne vairāk kā 5 %

    Kālija oksīds (K2O)

    Ne vairāk kā 5 %

    Ogleklis

    Ne vairāk kā 0,5 %

    Arsēns

    Ne vairāk kā 3 mg/kg

    Svins

    Ne vairāk kā 5 mg/kg

    Dzīvsudrabs

    Ne vairāk kā 1 mg/kg.”

    10)

    Pēc teksta attiecībā uz E 578 kalcija glikonātu iekļauj tekstu par E 586 4-heksilrezorcīnu:

    “E 586 4-HEKSILREZORCĪNS

    Sinonīmi

    4-Heksil-1,3-benzdiols

    Heksilrezorcīns

    Definīcija

    Ķīmiskais nosaukums

    4-Heksilrezorcīns

    Einecs numurs

    205-257-4

    Ķīmiskā formula

    C12H18O2

    Molekulmasa

    197,24

    Pamatviela

    Sausnā ne mazāk kā 98,0 %

    Ārējais izskats

    Balts pulveris

    Identifikācija

    A.

    Šķīdība

    Labi šķīst ēterī un acetonā, ļoti vāji šķīst ūdenī.

    B.

    Slāpekļskābes tests

    1 ml parauga piesātināta šķīduma pievieno 1 ml slāpekļskābes. Parādās gaiši sarkana krāsa.

    C.

    Broma tests

    1 ml parauga piesātināta šķīduma pievieno 1 ml broma reaģentu TS. Dzeltenās nogulsnes izšķīst, veidojot dzeltenu šķīdumu.

    D.

    Kušanas temperatūra

    62–67 °C

    Tīrība

    Skābju saturs

    Ne vairāk kā 0,05 %

    Sulfātpelni

    Ne vairāk kā 0,1 %

    Rezorcīns un citi fenoli

    Dažas minūtes krata apmēram 1 g parauga ar 50 ml ūdens, filtrē un filtrātam pievieno 3 pilienus dzelzs hlorīda reaģenta TS. Šķīdums nedrīkst krāsoties sarkans vai zils.

    Niķelis

    Ne vairāk kā 2 mg/kg

    Svins

    Ne vairāk kā 2 mg/kg

    Dzīvsudrabs

    Ne vairāk kā 3 mg/kg.”

    11)

    Pēc teksta attiecībā uz E 1200 polidekstrozi iekļauj tekstu par E 1204 pullulanu:

    “E 104 PULLULANS

    Definīcija

    Lineārs, neitrāls glikāns, kas sastāv galvenokārt no maltotriozes atlikumiem, kas savienoti ar 1-6 glikozīdām saitēm. To iegūst fermentācijas procesā no pārtikas cietes hidrolizāta, izmantojot tādu Aureobasidium pullulans celmu, kas neproducē toksīnus. Pēc fermentācijas mikroorganismu šūnas atdala ar mikrofiltrāciju, filtrātu termiski sterilizē, bet krāsvielas un citus piemaisījumus atdala ar adsorbciju un izmantojot jonu apmaiņas hromatogrāfiju.

    Einecs numurs

    232-945-1

    Ķīmiskā formula

    (C6H10O5)x

    Pamatviela

    Sausā vielā ne mazāk kā 90 % glikāna

    Ārējais izskats

    Balts vai dzeltenbalts pulveris bez smaržas

    Identifikācija

    A.

    Šķīdība

    Šķīst ūdenī, praktiski nešķīst etanolā.

    B.

    pH (10 % šķīdums)

    5,0–7,0

    C.

    Izgulsnēšanās ar polietilēna glikolu 600

    10 ml 2 % pullulana ūdens šķīduma pievieno 2 ml polietilēnglikola 600. Veidojas baltas nogulsnes.

    D.

    Depolimerizācija ar pullulanāzi

    Sagatavo divas mēģenes ar 10 ml 10 % pullulana šķīduma katrā. Vienā mēģenē pievieno 0,1 ml pullulanāzes šķīduma ar aktivitāti 10 vienības/g, bet otrajā mēģenē 0,1 ml ūdens. Pēc apm. 20 min inkubācijas 25 °C temperatūrā ar pullulanāzi apstrādātā šķīduma viskozitāte ir redzami mazāka par neapstrādātā šķīduma viskozitāti.

    Tīrība

    Žāvēšanas zudumi

    Ne vairāk kā 6 % (90 °C, spiediens ne lielāks par 50 mmHg, 6 h)

    Mono-, di- un oligosaharīdi

    Ne vairāk par 10 % (izsakot glikozes veidā)

    Viskozitāte

    100–180 mm2/s (10 % w/w ūdens šķīdums 30 °C)

    Svins

    Ne vairāk kā 1 mg/kg

    Raugs un pelējums

    Ne vairāk kā 100 kolonijas/g

    Koli baktērijas

    Nekonstatē 25 g paraugā.

    Salmonellas

    Nekonstatē 25 g paraugā.”

    12)

    Pēc teksta attiecībā uz E 1451 acetilētu oksidētu cieti iekļauj tekstu par E 1452 cietes alumīnija oktenilsukcinātu:

    “E 1452 CIETES ALUMĪNIJA OKTENILSUKCINĀTS

    Sinonīmi

    SAOS

    Definīcija

    Cietes alumīnija oktenilsukcināts ir ciete, kas esterificēta ar oktenilsukcinātanhidrīdu un apstrādāta ar alumīnija sulfātu

    Ārējais izskats

    Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai pārslas (ja peptizēts), amorfs pulveris vai cietas daļiņas

    Identifikācija

    A.

    Ja ir nepeptizēts: apskata mikroskopā

     

    B.

    Pozitīva krāsas reakcija ar jodu (tumši zils līdz gaiši sarkans krāsojums)

     

    Tīrība

    (visas vērtības norādītas, izsakot sausnā, izņemot žāvēšanas zudumus)

     

    Žāvēšanas zudumi

    Ne vairāk kā 21 %

    Oktenilsukcinātgrupas

    Ne vairāk kā 3 %

    Oktenilsukcinskābes atlikums

    Ne vairāk kā 0,3 %

    Sēra dioksīds

    Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētās graudaugu cietēs

    Ne vairāk kā 10 mg/kg citās modificētās cietēs, ja nav noteikts citādi.

    Arsēns

    Ne vairāk kā 1 mg/kg

    Svins

    Ne vairāk kā 2 mg/kg

    Dzīvsudrabs

    Ne vairāk kā 0,1 mg/kg

    Alumīnijs

    Ne vairāk kā 0,3 %.”


    Top