25.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 294/2

(1)

Padome 1994. gada februārī ar Regulu (EK) Nr. 229/94 (2) piemēroja galīgus antidempinga maksājumus Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) izcelsmes etanolamīnu (attiecīgā ražojuma) importam. Šie maksājumi bija mainīgi maksājumi, kas aprēķināti pēc minimālās cenas, kas piemērota trīs veidu etanolamīniem, t. i, monoetanolamīnam (MEA), dietanolamīnam (DEA) un trietanolamīnam (TEA).

(2)

Pēc Eiropas Ķīmijas nozares federācijas padomes (CEFIC) pieprasījuma 1999. gada februārī saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktu tika sākta termiņa beigu un starpposma pārskatīšana. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1603/2000 (3) Padome pabeidza šīs pārskatīšanas un ASV izcelsmes etanolamīnu importam piemēroja galīgus antidempinga pasākumus. Pasākumu veids tika mainīts, un tie attiecībā uz visiem etanolamīnu veidiem kļuva par īpašu fiksētu maksājuma likmi par tonnu. Divi no trīs uzņēmumiem, kas guva labumu no atsevišķas antidempinga maksājuma likmes, bija uzņēmums Dow Chemical Company un uzņēmums Union Carbide Corporation.

(3)

Pēc uzņēmuma Dow Chemical Company ar etanolamīnu saitītās uzņēmējdarbības pārcelšanas uz uzņēmumu INEOS LLC atsevišķā antidempinga maksājuma likme 69,40 EUR par tonnu, kas piemērojama uzņēmumam Dow Chemical Company, tika attiecināta uz uzņēmumu INEOS LLC  (4). Tomēr, tā kā uzņēmums Dow Chemical Company2001. gada 6. februārī ieguva visas uzņēmuma Union Carbide Corporation akcijas – tas ir uzņēmums, kurš iegūst no atsevišķas antidempinga maksājuma likmes 59,25 EUR par tonnu, – uzņēmums Dow Chemical Company joprojām ir aktīvs darījumos ar etanolamīnu. Uzņēmums Union Carbide Corporation joprojām darbojas, taču tas ir kļuvis par uzņēmuma Dow Chemical Company grupas daļu un vairs neveic patstāvīgu ražošanu.

(4)

Pēc tam, kad 2004. gada novembrī tika publicēts paziņojums par to spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām, kas piemērojami etanolamīnu importam, kuru izcelsme ir ASV (5), Komisija 2005. gada 25. aprīlī saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Pieprasījumu iesniedza CEFIC to ražotāju vairākuma vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā – vairāk nekā 75 %, no Kopienas kopējā etanolamīna ražošanas apjoma.

(6)

Pieprasījuma pamatā bija fakts, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos un kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu termiņa beigu pārskatīšanu, Komisija ar paziņojumu par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu (6) saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāka izmeklēšanu.

(7)

Komisijas dienesti par pārskatīšanas sākšanu oficiāli apspriedās ar Kopienas ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem ASV, importētājiem/tirgotājiem, zināmajām iesaistītajām lietotājnozarēm, kā arī ASV iestādēm. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(8)

Paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā Komisijas dienesti nosūtīja anketas visām zināmajām ieinteresētajām personām un tiem, kas to pieprasīja.

(9)

Turklāt Komisija visām tieši ieinteresētajām personām deva iespēju rakstiski izteikt savu viedokli un lūgt uzklausīšanu paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā.

(10)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem ražotājiem eksportētājiem ASV un deviņiem ar šiem ražotājiem eksportētājiem saistītajiem importētājiem Kopienā, viena saistītā importētāja Šveicē, trīs Kopienas ražotājiem (“Kopienas ražotājiem, kas iesniedza pieprasījumu”) un viena rūpnieciskā lietotāja Kopienā. Viens Kopienas ražotājs nesniedza pilnīgu atbildi uz aptaujas jautājumiem un iesniedza tikai īsu informāciju, un divi Kopienas rūpnieciskie lietotāji darīja zināmu savu viedokli.

(11)

Komisijas dienesti ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un kaitējumu un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu uzņēmumu telpās.

(12)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga turpināšanos vai atkārtošanos un kaitējumu attiecās uz laikposmu no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam (izmeklēšanas periods jeb “IP”). Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību ilga laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(13)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, uz kuru attiecās iepriekšējās izmeklēšanas. Etanolamīni tiek iegūti, etilēnoksīdam (EO), ko iegūst etilēna un skābekļa reakcijas rezultātā, reaģējot ar amonjaku. Šī sintēze veido trīs konkurējošas reakcijas, kā rezultātā tiek iegūti trīs dažādi etanolamīnu veidi: monoetanolamīns (MEA), dietanolamīns (DEA) un trietanolamīns (TEA), un tas atkarīgs no tā, cik reižu EO tiek saistīts. Maksimālo kombināciju skaitu ierobežo amonjakā esošo ūdeņraža elementu skaits, proti, trīs. Šo trīs ražojumu veidu īpatsvaru kopējā izlaidē nosaka ražotnes struktūra, bet to zināmā mērā var arī kontrolēt, izvēloties amonjaka un etilēnoksīda attiecību (“molāro” attiecību). Kopienas ražotnes parasti balstās uz ligroīnu kā enerģijas nesēju, savukārt ASV ražotnes balstās uz dabasgāzi.

(14)

Attiecīgo ražojumu izmanto kā starpproduktu un/vai piedevu virsmas aktīvām vielām, ko lieto mazgāšanas līdzekļos un personīgās higiēnas līdzekļos, kosmētikas līdzekļos, mēslošanas līdzekļos un kultūraugu aizsardzības līdzekļos (glifosātā), korozijas inhibitoros, smēreļļās, tekstila palīglīdzekļos un auduma mīkstināšanas līdzekļos (esteru kvartāros savienojumos), foto ķimikālijās, papīra ražošanas un metālapstrādes nozarēs, kā smalcināšanas un saistvielu cementa ražošanā un kā gāzes skalotņa absorbcijas līdzekli (saldina gāzi, atbrīvojot skābes). Kopš 2004. gada beigām un 2005. gada sākuma ražojumu arvien vairāk pielieto arī koksnes apstrādē. Visbeidzot – paši ražotāji vai ar tiem saistītie ražotāji produktu var izmantot etilēnamīnu ražošanā.

(15)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, izrādījās, ka ASV ražotais un Kopienā pārdotais attiecīgais ražojums fizikālo un tehnisko pamatīpašību ziņā ir identisks ražojumam, kuru Kopienas ražotāji ražo un pārdod Kopienā, un ka šo ražojumu izmantošana neatšķiras. Turklāt tika konstatēts, ka ASV ražotais attiecīgais ražojums, kuru pārdod Kopienā, ir identisks tam, kuru pārdod ASV iekšējā tirgū. Tādēļ visi šie ražojumi jāuzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai šajā laikā bija dempings un, ja tas bija, vai pasākumu piemērošanas izbeigšana varētu vai nevarētu izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(17)

Izmeklēšanā sadarbojās divi no sūdzībā minētajiem četriem ASV ražotājiem eksportētājiem.

(18)

Divi ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, IP pārstāvēja 100 % Kopienā saņemtā importa, kas apjomā sasniedza 41 000 tonnu. Attiecīgā ražojuma ASV izcelsmes imports Kopienā IP bija 16,7 % no Kopienas patēriņa, kas bija kritums salīdzinājumā ar 29 % iepriekšējā izmeklēšanas periodā (1998. gadā).

(19)

Attiecībā uz diviem ASV ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā, normālā vērtība katram attiecīgā ražojuma veidam tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kādas nesaistīti pircēji maksā vai kādas tiem jāmaksā ASV iekšējā tirgū saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu, jo tika konstatēts, ka šāda tirdzniecība tika veikta pietiekamā apjomā un parastā tirdzniecības apritē.

(20)

Tāpat kā sākotnējā un iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā, arī šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka divi ASV ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Kopienu, izmantojot saistītos uzņēmumus. Tā rezultātā un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cenas noteica, pamatojoties uz cenām, par kādām importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Visas izmaksas, kuras Kopienā bija radušās starp importu un tālākpārdošanu, to skaitā pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, un importētāju uzņēmumu IL iegūtā peļņa, tika koriģētas.

(21)

Attiecīgā ražojuma katra veida normālo vērtību un vidējo eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu un līdzīgu tirdzniecības līmeni. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu un lai panāktu taisnīgu salīdzinājumu, tika ņemtas vērā atšķirības faktoros, jo uzskatīja un izrādījās, ka šie faktori ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tika izdarītas korekcijas attiecībā uz iekšzemes un jūras pārvadājumiem, atliktajām atlaidēm, kravas apstrādes izmaksām un iepakošanas izmaksām, kreditēšanas izmaksām un ievedmuitu, kas tika atskaitītas no tālākpārdošanas cenām, lai ievedot pamatā būtu ražotāja noteiktā cena.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība tika noteikta katram ražojuma veidam, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, izmantojot vienu un to pašu tirdzniecības līmeni. Šajā salīdzinājumā bija redzams, ka IL bija dempings, lai gan tas pat bija zemākā līmenī, nekā tika konstatēts iepriekšējā pārskatīšanā. Vidējā svērtā dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF vērtības pie Kopienas robežas, bija 4,8 % attiecībā uz uzņēmumu INEOS un 20,3 % attiecībā uz uzņēmumu Dow Chemical.

(23)

Papildus dempinga esības analīzei IP tika pārbaudīta arī dempinga turpināšanās iespējamība.

(24)

Pasākumu atcelšana ļautu eksportētājiem samazināt eksporta cenas. Eksporta cenu samazinājums padarītu ASV ražojumu Kopienas tirgū pievilcīgāku. Ja eksporta cenas tiktu samazinātas proporcionāli maksājumu līmenim, IP novērotā dempinga starpība būtu 13,4 % attiecībā uz uzņēmumu INEOS un 28,3 % attiecībā uz uzņēmumu Dow Chemical.

(25)

Aprēķināts, ka neizmantotā ASV ražošanas jauda IP ir aptuveni 90 000 tonnu. Aprēķins tika veikts, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza divi eksportētāji ražotāji, kas sadarbojās izmeklēšanā, kā arī informāciju, kas tika gūta no vadošajiem žurnāliem tirgus jomā. Salīdzinājumā ar aprēķināto uzstādīto kopējo ASV jaudu 650 000 tonnu kopējais aprēķinātais izpildītais pieprasījums un izmantošana savām vajadzībām 560 000 tonnu apmērā ietver 86 % jaudas izmantošanas līmeni, kas ir samērā zems, ņemot vērā labvēlīgos tirgus apstākļus IP. Salīdzinoši zemais jaudas izmantošanas līmenis bija sekas problēmām, kas darbībā bija konkrētās ražotnēs. Rezerves jauda 90 000 tonnas būtu jāsalīdzina ar IP uz Kopienu veiktā ASV eksporta apjomu (41 088 tonnas) un Kopienas kopējo patēriņu (246 700 tonnas). Citiem vārdiem – vērojams nozīmīgs potenciāls, lai palielinātu eksportu no ASV un pārņemtu lielu daļu Kopienas tirgus. Tieksmi palielināt eksportu uz Kopienu pamato arī 45 000 tonnu jaudas paplašināšanās, un tas 2006. gadā notiek Meksikā un Brazīlijā, kas ASV ražotājiem ir svarīgi eksporta tirgi.

(26)

Var secināt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā būtu pieejama rezerves jauda, ko varētu izmantot, lai ražotu vairāk etanolamīna un to pārdotu Kopienas tirgū.

(27)

Etanolamīna tirgu 2000.–2001. gadā raksturoja spēcīgs DEA pieprasījuma pieaugums, ko izraisīja tas, ka DEA izmanto, lai ražotu glifosāta herbicīdus, kurus lieto ģenētiski modificētiem kultūraugiem, lai tie būtu izturīgi pret šādiem herbicīdiem. TEA pieprasījumu īpaši veicina tā izmantošana cementa ražošanā un tas, ka to lieto auduma mīkstināšanas līdzekļu ražotāji. Kopš 2004. gada MEA tirgus ir ievērojami palielinājies, un to ietekmē ASV regulējums, kas ir spēkā no 2005. gada 1. janvāra un aizliedz koksnes apstrādei izmantot tādus alternatīvus metāla bāzes ražojumus, kuri, kā liecina aprēķini, rada papildu MEA pieprasījumu 80 000 apmērā. Rezultātā etanolamīnu cenu līmenis pasaulē ir augsts lielā pieprasījuma dēļ.

(28)

Izmeklēšanā atklājās, ka ASV vietējā tirgus cenas vidēji ir augstākas nekā vidējās pārdošanas cenas Kopienas tirgū. Rūpnieciskie lietotāji, šķiet, abos tirgos darbojas līdzīgos apstākļos, jo bieži tie ir starptautiski uzņēmumi, kas izejmateriālu iegūšanu risina pasaules mērogā un izvēlas piegādātājus, kuri spēj piegādāt līdzīgā apmērā. Tomēr konstatēts, ka ASV vietējā tirgus cenas, kas tika piemērotas tirgotājiem un izplatītājiem, visu veidu etanolamīniem bija augstākas. Šāda veida tirdzniecība ASV iekšējā tirgū parasti tiek veikta kā vienreizējs darījums, savukārt tirdzniecība Kopienas tirgū vairāk balstās uz līgumiem, kas noslēgti uz noteiktu laiku. Tas nozīmē, ka Kopienā pārdošanas cenas ir noteiktas ilgākam laikposmam un ir stabilākas.

(29)

Divu eksportētāju ražotāju, kas sadarbojās izmeklēšanā, pārdošana tirgotājiem un izplatītājiem ir tikai 13 % no apjoma, kas pārdots ASV iekšējā tirgū, un 32 % no pārdošanas Kopienas tirgū, bet ASV vietējā tirgū pārdošanas cenas bija vidēji par 35 % augstākas nekā Kopienas cenas šāda līmeņa tirdzniecībai. Ar to ir pamatots atklājums, ka, ņemot vērā pārdošanas tirgotājiem un izplatītājiem vienreizējā darījuma raksturu, ASV vietējā tirgus cenas daudz ātrāk pielāgojas cenu svārstībām. Tādēļ saistībā ar pieaugošajām cenām būs tendence, ka ASV vietējā tirgus cenas būs relatīvi augstākas nekā Kopienas cenas. No otras puses – šis tirdzniecības līmenis pārstāv mazāko tirdzniecības daļu gan ASV vietējā tirgū, gan Kopienas tirgū.

(30)

Attiecībā uz rūpnieciskajiem lietotājiem, kuri veido patērētāju vairākumu, pasākumu atcelšana, domājams, neietekmēs cenas līmeni, kādā etanolamīnu pārdod Kopienas tirgū, jo ir novērots, ka ASV ražotāji eksportētāji cieta no pasākumu sloga. Šāda scenārija gadījumā ASV ražotāji eksportētāji var iegūt rentablāku pārdošanu un stimulu palielināt eksportu uz Kopienas tirgu. Tomēr rūpnieciskie lietotāji varētu izmantot aizsardzības pasākumu atcelšanu, lai iegūtu zemākas cenas gan no ASV ražotājiem eksportētājiem, gan no Kopienas ražošanas nozares.

(31)

Attiecīgā ražojuma eksporta cenas uz citiem galvenajiem eksporta tirgiem, proti, Kanādu un Dienvidameriku, neliecina par sistemātisku paraugu. Pārdošanas cenas dažreiz ir zemākas, bet dažreiz augstākas nekā cenas ASV un uz Kopienas tirgu, kas atkarīgs no tirdzniecības apstākļiem. Mazāki piegādes apjomi parasti saistīti ar augstākām pārdošanas cenām.

(32)

Kopumā abiem eksportētājiem ražotājiem, kuri sadarbojās izmeklēšanā, ASV tirgus būtībā joprojām ir vissvarīgākais noieta tirgus. Tomēr, ņemot vērā, ka 17 % ražojuma tika eksportēti IP, pārdošanai Kopienā un pārējā pasaules daļā joprojām ir liela nozīme vispārējā uzstādīto ražošanas jaudu izmantošanā un rentabilitātē.

(33)

Attiecībā uz diviem ASV ražotājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā, paredzams, ka īstermiņā to importa apjomi saglabāsies vismaz stabili. Patiesi – arī laikā, kad pasākumi bija spēkā, un neatkarīgi no ASV tirgus pievilcības tie turpināja apkalpot savus klientus Kopienā. Eksporta apjomu samazināšana, iespējams, sagaidāma no ASV ražotāja INEOS pēc uzņēmuma Innovene pārņemšanas līdz ar tā ražošanas iekārtām Kopienā un pēc tam, kad uzņēmums būs novērsis trūkumus iegūtajās ražošanas iekārtās un paplašināsies, radot jaunas ražošanas jaudas Kopienā, kuras, kā domājams, netiks sasniegtas pirms 2008. gada. Tai pašā laikā paredzams, ka ASV eksportētāji ražotāji būs novērsuši viesuļvētras nodarītos postījumus, ko tie cieta 2005. gada otrajā pusē, un atjaunos darbību pilnībā 2006. gada otrajā pusē un 2007. gada sākumā, tādējādi saražojot produkcijas papildu daudzumu, kas var tikt pārdots Kopienas tirgū.

(34)

Attiecībā uz ASV ražotājiem, kas nesadarbojās izmeklēšanā un veidoja IP 27 % ASV ražošanas jaudas, nevar izslēgt, ka tie atkal atjaunos eksportu uz Kopienu, ja pasākumi vairs nebūs spēkā.

(35)

Tika veikta arī analīze par iespējamu pieprasījuma un ražošanas jaudas attīstību Kopienā, ASV un pārējā pasaulē vidējā termiņā (līdz pieciem gadiem). Tāpat tika analizēts, kā gaidāmā situācija attiecībā uz pieprasījumu un piedāvājumu ietekmētu cenu līmeņus Kopienā. Visi skaitļi tālākajos apsvērumos balstās uz informāciju, kura gūta uzņēmumos BASF AG, Dow un INEOS un ķīmiskās rūpniecības vadošajās PCI un Tecnon atsauču publikācijās.

(36)

Ņemot vērā gan ASV, gan Kopienas ražotāju prognozes attiecībā uz turpmāko pieprasījumu un ražošanas jaudu, Kopienas tirgus pieaugums paredzams zemāks nekā citur pasaulē. Paredzamais vidējais izaugsmes temps Kopienā gadā ir aptuveni 3 % vidējā termiņā salīdzinājumā ar 7 % Āzijā un 4,2 %, ko prognozē pasaules mērogā.

(37)

Rādītāji liecina, ka 2004. gadā pieprasījums Eiropas tirgū pārsniedza Kopienā uzstādīto ražošanas iekārtu jaudu par aptuveni 40 000 tonnām. Pretēja situācija bija ASV, kur faktiskā jauda bija par apmēram 90 000 tonnām lielāka nekā attiecīgā ražojuma faktiskais izmantojums un noieta tirgus, kas tomēr augstos cenu līmeņus neietekmēja negatīvi, kā iemesls bija praktiskas ražošanas problēmas, kas ierobežoja piegādi klientiem. Salīdzinot plānotos pieauguma tempus un paziņoto jaudas paplašināšanos, neliels jaudas pārsvars pār pieprasījumu Kopienas tirgū gaidāms no 2008. gada, jo īpaši tādēļ, ka iespējama uzņēmuma INEOS ieguldījumu plānu īstenošana Kopienā, kas uzstādītās ražošanas jaudas Kopienā kāpinātu par ceturtdaļu līdz trešdaļu. Nav paredzams, ka šāda jaudas paplašināšanās notiks ātrāk par 2008. gada sākumu. Lai gan šādu jaudas pieaugumu vienlaikus kompensētu importa samazināšanās Kopienā un pieaugoša Kopienas ražotāju eksporta tirdzniecība, domājams, ka visu ražotāju Kopienā uzstādītā kopējā jauda 2008. gadā pārsniegs pieprasījumu Kopienas tirgū.

(38)

Pamatojoties uz pierādījumiem, kuri ir Komisijas rīcībā, sagaidāms, ka pašreizējā neizmantotā ražošanas jauda ASV saglabāsies vismaz īstermiņā, jo vietējais pieprasījums, kaut arī augošs, nepiesaistīs visu rezerves jaudu, kuru atkal varēs izmantot. Ilgākā laikposmā līdz 2010. gadam neizmantotā ražošanas jauda, domājams, izzudīs, samazinot ASV ražotāju stimulu eksportēt. Vienlaikus būtisks deficīts paredzams Āzijā. To raksturo fakts, ka uzņēmums Dow Chemical ir izveidojis kopuzņēmumu ar Petronas, kura nosaukums ir Optimal, un ir uzstādījis 75 000 tonnu ražošanas jaudu Malaizijā, kas paredzēta Āzijas etanolamīna tirgus apkalpošanai.

(39)

Kopumā līdz 2010. gadam ražošanas jauda pasaules mērogā, domājams, pieaugs no 1 300 000 tonnām līdz 1 785 000 tonnām. Tas ietver jaunu ražošanas jaudu, kas uzstādīta Kopienā (+ 205 000), ASV (+80 000), Saūda Arābijā (+ 100 000) un Āzijā (+ 100 000). Pieprasījums pasaulē ar prognozēto pieprasījuma pieauguma tempu 4,2 % līdz 2010. gadam būs pieaudzis no 1 550 000 līdz 1 700 000 tonnām. Ņemot vērā, ka pārmērīgu ražošanas jaudu vienmēr līdzsvaro ar apkopi saistītās dīkstāves un tāpēc ir vajadzīgs konkrēts amortizators, prognozes 2010. gadam liecina par neizmantotu ražošanas jaudu Kopienā, līdzsvaru ASV un deficītu Āzijā un pārējā pasaulē. Kopumā dažāda veida ražošanas jaudas paplašināšanās nenorāda uz ASV eksportētāju ražotāju tieksmi īstenot dempingu Kopienas tirgū, kā iemesls ir iespējama pieprasījuma un piedāvājuma atbilstība pasaules mērogā. Tomēr būtu jāatzīmē, ka šis novērtējums attiecas uz tendencēm vidējā termiņā, t. i., laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam.

(40)

Jāatgādina, ka dempings IP tika konstatēts attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās izmeklēšanā, lai gan zemākā līmenī nekā iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā.

(41)

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatīšanas izmeklēšanu ASV importa tirgus daļa ir samazinājusies no 29 % līdz 16,7 %. Pētījums liecina, ka ASV ir 90 000 tonnu rezerves ražošanas jaudas, zems jaudas izmantošanas līmenis IP, kas ir pagaidu pasākumu rezultāts, un ASV uzstādītās jaudas aprēķināto 27 % izmantošanas apjomu nebija iespējams izmeklēt sadarbības trūkuma dēļ. Ja pasākumi tiks atcelti, nevar pilnībā izslēgt, ka šie ražotāji, kuri nesadarbojās izmeklēšanā, atgriezīsies Kopienas tirgū ar dempinga cenām. Lai gan pieprasījums ASV tirgū paredzams lielāks nekā Kopienā, neizmantotā ražošanas jauda, domājams, tiks piesaistīta tikai vidējā termiņā. Turklāt, ja aizsardzības pasākumi tiks atcelti, pašlaik visiem ražotājiem ir stimuls palielināt pārdošanu Kopienas tirgū, lai saglabātu uzstādīto ražošanas jaudu rentabilitāti.

(42)

Jāsecina, ka ir dempinga turpināšanas iespējamība un importa apjomu palielināšanas risks, kas, iespējams, vismaz īstermiņā varētu radīt negatīvu ietekmi uz cenām Kopienā, ja aizsardzības līdzekļi tiktu atcelti.

(43)

Trīs Kopienas ražotāji, kas iesniedza pieprasījumu, izmeklēšanā sadarbojās pilnībā. IP tie pārstāvēja 80 % Kopienas attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma. Vēl viens Kopienas ražotājs, kurš atbalstīja izmeklēšanu, sniedza informāciju, kas attiecas tieši uz ražošanu, bet nesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc šis ražotājs bija jāuzskata par tādu, kurš izmeklēšanā nesadarbojās.

(44)

Būtu jāatzīmē, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1603/2000 publicēšanas, izklāstot pašlaik spēkā esošos pasākumus, uzņēmums Union Carbide Ltd (Apvienotā Karaliste), kuru pārņēma uzņēmums Dow Chemical Company, Kopienā vairs neražo etanolamīnu. Turklāt uzņēmums BP Chemicals mainīja savu nosaukumu uz Innovene, bet uzņēmums Condea savu nosaukumu mainīja uz Sasol. Visbeidzot uzņēmums INEOS Oxide Ltd, uzņēmuma INEOS Americas LLC mātes sabiedrība, kas izvietota Apvienotajā Karalistē, 2005. gada 16. decembrī pārņēma uzņēmumu Innovene. Abi uzņēmumi – INEOS Americas LLC un Innovene – pilnībā turpināja sadarboties izmeklēšanas procedūrā.

(45)

Pamatojoties uz to, trīs Kopienas ražotāji ir uzņēmums BASF AG, Innovene un Sasol, un tie 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē veido Kopienas ražošanas nozari.

(46)

Izmeklēšanā, līdzīgi kā iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā, noskaidrojās, ka daļa Kopienas etanolamīna ražošanas apjoma ir paredzēta iekšējai izmantošanai vai izmantošanai pašu vajadzībām. Aprēķināts, ka tā ir aptuveni trešdaļa Kopienas attiecīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma, kā to liecināja arī iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšana. Ražošana pašu vajadzībām tika konstatēta viena tāda ražotāja ražotnē, kurš bija iekļauts Kopienas ražošanas nozarē. Šā ražotāja rūpnīcā iegūtais ražojums tiek rezervēts un izmantots vienīgi pašu vajadzībām. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Kopienas ražotāji, kas iesniedza pieprasījumu, nepērk attiecīgo ražojumu tirdzniecības nolūkā vai izmantošanai pašu vajadzībām no neatkarīgām personām ne iekšēji Kopienā, ne ārpus tās. Tādēļ etanolamīnu, kas paredzēts izmantošanai pašu vajadzībām, neuzskata par tādu, kas konkurē ar citādi Kopienas tirgū (turpmāk “brīvais tirgus”) pieejamo etanolamīnu.

(47)

Lai noteiktu Kopienas kopējo patēriņu, tika izmantota šāda aprēķina kombinācija: ražošanas apjoms mīnus visu Kopienas ražotāju eksports Kopienā un imports Kopienas tirgū no trešām valstīm. Salīdzinājumā ar 2002. gadu patēriņš IL pieauga par 29 % jeb 83 000 tonnām. Īpaši pieaugums bija vērojams laikā no 2002. līdz 2003. gadam (+ 17 % jeb +48 000 tonnas), tomēr tas turpinājās arī 2004. gadā un IL, tiesa, lēnākā tempā. Patēriņa pieauguma iemesls bija lielāks etanolamīnu pieprasījums, kam pamatā bija plaša un pieaugoša to izmantošanas joma. Svarīgākie pieprasījuma veicinātāji kopš 2002. gada bija DEA pieprasījums glifosāta ražošanai, TEA pieprasījums estera kvartāro savienojumu ražošanai un MEA pierasījums koksnes apstrādei.

(48)

Brīvā tirgus patēriņš attiecīgajā laikposmā palielinājās par 32 % (jeb 60 000 tonnām) ar 20 % (jeb 37 000 tonnu) pieaugumu laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam.

(49)

Tirgū pašu vajadzībām patēriņš palielinājās par 23 % jeb 22 000 tonnām, kā iemesls bija pieaugoša etanolamīnu izmantošana citu ķīmisko vielu ražošanas procesos.

(50)

No ASV veiktā importa apjoms Kopienā laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam samazinājās par 12 % un kopš tā laika saglabājas šādā līmenī. Tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz brīvā tirgus patēriņu Kopienā, un attiecīgajā periodā tā samazinājās no 24,7 % līdz 16,7 %, kas ir 8 procentpunkti. Importa un tirgus daļas samazinājums laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam nozīmēja vidējās importa cenas vispārēju lejupslīdi 7 % apmērā. Laikā no 2002. līdz 2003. gadam ASV ražotāji eksportētāji nepiedalījās brīvā patēriņa tirgus paplašināšanā Kopienā. Arī pēc 2003. gada ASV ražotāji eksportētāji nepalielināja savu tirgus daļu, lai gan importa cenas atkal pieauga. Pārdevēju tirgū šāda pieauguma pievilcība parasti veicinātu papildu pārdošanu, tomēr ASV ražotāji eksportētāji neatgriezās Kopienas tirgū, kā bija gaidīts, nopietnu darbības problēmu un ASV iekšējā tirgus vēl pievilcīgāku apstākļu dēļ.

(51)

Būtu jāatzīmē, ka iepriekšminētās cenas tika apkopotas, izmantojot Eurostat statistikas datus par importu. Tajos ražojumi nav norādīti atsevišķi un ietver dažādus tirdzniecības nosacījumus, ko nevar salīdzināt ar tiem datiem, ko Kopienas tirgū piemēroja citi uzņēmēji. Precīzs importa par dempinga cenām un Kopienas ražotāju cenu salīdzinājums līdzīgā tirdzniecības līmenī tika veikts, un tas ir paskaidrots 53. apsvērumā. Pārskata laikposmā vidējā importa cena pieauga tikai par 2 %. Viss ASV izcelsmes imports Kopienā tika veikts, izmantojot saistītos importētājus, tāpēc importa cenas ir uzņēmuma grupas iekšējās transfertcenas. Iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka šādas importa cenas ir mākslīgi izveidotas, lai vismaz daļēji izmantotu attiecīgajā laikposmā spēkā esošos antidempinga pasākumus. Iepriekšējā IP saistītie importētāji Kopienā cieta ievērojamus zaudējumus, un starpība starp iepirkuma cenu (faktisko importa cenu) un tālākpārdošanas cenu Kopienas tirgū nebija pietiekama, lai segtu izmaksas, kas radās starp importu un tālākpārdošanu. Tas bija iemesls, kādēļ iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātā antidempinga pasākumi tika pārskatīti un tika piemērotas īpašas noteikta maksājuma likmes par tonnu.

(52)

Pašreizējās pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka gan ASV ražotāji eksportētāji, gan to saistītie importētāji Kopienā IP guva peļņu, kā arī tika atklāts, ka saistīto importētāju sasniegtā starpība atbilst tirgus apstākļiem. Pārdošanas cenu līmeņi salīdzinājumā ar normālo vērtību un/vai ražošanas izmaksām nodrošināja atbilstīgu peļņu visiem uzņēmumiem, kas iesaistījās tirgos, kurus raksturoja augstas pārdošanas cenas.

(53)

CIF importa cenu, kas pie Kopienas robežas tika piemērotas neatkarīgajiem klientiem, ietverot antidempinga maksājumus, salīdzinājums ar Kopienas ražošanas nozares cenām no rūpnīcas, kas noteiktas viena veida ražojumiem tādā pašā tirdzniecības līmenī, ietekmēja Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas pazemināšanos par 7,3 % līdz 17,5 %.

(54)

Imports no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās uz pusi. Citu nozīmīgo eksportētājvalstu, galvenokārt Krievijas un Irānas, tirgus daļa ir kļuvusi patiesi minimāla. Kā liecina lietotāju nozare, šīs samazinājuma tendences iemesls ir fakts, ka divās iepriekšminētajās valstīs konkrētajā piegādes dienā bija grūtības iegūt precīzu pieprasīto apjomu.

(55)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms palielinājās par 41 %. Tai pašā laikā ražošanas jauda pieauga par 18 %, sekmējot uzlabojumus ražošanas jaudas izmantojumā no 78,4 % līdz 93,2 %.

(56)

Ražošanas jaudas pieaugums laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam ir nenozīmīgs un ataino nelielus efektivitātes uzlabojumus. No 2004. gada var novērot intensīvāku darbības problēmu risināšanu un jaunu ražošanas jaudu pieaugumu.

(57)

Krājumu līmeņa salīdzinājums veikts 2002. un 2004. gada beigās, un tas zināmā mērā atšķiras atkarībā no pasūtījumiem. IP beigās tas ir zemāks, bet ataino stāvokli 2005. gada 30. jūnijā, tāpēc nav atbilstīgi salīdzināms ar krājumiem gada beigās. Iemesls ir fakts, ka, ņemot vērā nedaudz zemāku rūpniecisko lietotāju pieprasījumu vasaras mēnešos, uzņēmumi šajā laikā plāno zemāku ražošanas apjomu un ražošanas iekārtu apkopi.

(58)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā pieauga par 35 %. Gan Kopienas kopējā, gan brīvā patēriņa tirgus daļa norāda, ka pēc tirgus daļas zaudējuma laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam tā ir stabilizējusies un saglabā 48 % attiecībā pret kopējo patēriņu, kas brīvajā tirgū IP attiecīgi ir 71,3 %. Nesaistītajiem klientiem piedāvāto pārdošanas cenu vidējais līmenis sekoja līdzīgam paraugam, un pēc 5 % krituma laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam cenu līmenis brīvajā tirgū IP bija par 17 % augstāks nekā 2002. gadā.

(59)

Salīdzinot ar cenu līmeni iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas IP, kas bija 1998. kalendārais gads, pārdošanas cenas 2004. gadā un pašreizējā IP bija vidēji attiecīgi par 22,7 % un 37,5 % augstākas nekā 1998. gadā. Ražojumiem, kas paredzēti izmantošanai pašu vajadzībām kompleksās ražošanas telpās, pavadzīmes nav noformētas.

(60)

Pēdējo desmit gadu laikā patēriņš pastāvīgi pieaudzis no 152 000 tonnām 1995. gadā līdz 367 000 tonnām IP, kas nozīmē gada kāpinājumu 9,7 % apjomā. Pēdējais patēriņa pieaugums attiecīgajā periodā no 2002. gada līdz IP bija 10,7 % gadā salīdzinājumā ar 7 % ražošanas jaudas pieauguma gadā. Šī attīstība veicināja augstus cenu līmeņus Kopienā, vienlaikus veicinot būtiskus uzlabojumus ražošanas jaudas izmantošanā Kopienas ražošanas nozarē no 78,4 % līdz 93,2 %, kas deva ražošanas apjoma gada pieaugumu 14,5 % apmērā. Absolūtā izteiksmē ražošana apjoms pieauga par 84 000 tonnām salīdzinājumā ar 83 000 tonnu patēriņu, un ražošanas jauda pieauga tikai par 48 500 tonnām.

(61)

Augsts un pieaugošs pieprasījums salīdzinājumā ar lēnāku ražošanas jaudas paplašināšanās tempu un vispārējo importa samazinājumu ir uzturējis etanolamīna cenu līmeni Kopienā. Turklāt pārdošanas ieņēmumus attiecīgajā periodā spēcīgi ir ietekmējusi pilnā ražošanas pašizmaksa par tonnu. Ražošanas izmaksu palielinājums par 5,9 % laikposmā starp 2004. gadu un IP bija sekas ligroīna cenas kāpumam, kas ir no naftas produktiem iegūtas enerģijas virzītājs, kuru izmanto etilēnoksīda ražošanā, kas ir galvenā izejviela etanolamīna ražošanā Kopienā.

(62)

Nodarbinātība Kopienas ražošanas līmenī līdzīgiem ražojumiem attiecīgajā periodā saglabājās stabila. Ražošanas process ir lielā mērā automatizēts, tādēļ nav darbietilpīgs. Vienlaikus pastāvīgu uzlabojumu un uzstādīto ražošanas iekārtu problēmu novēršanas rezultātā darba ražīgums attiecīgajā periodā palielinājās par 42 %.

(63)

Darba algas attiecīgajā periodā pieauga par 11 %, augstāko līmeni sasniedzot 2004. gadā, kam par iemeslu var būt pārstrukturēšanas pasākumi un atlaišana no darba, ko īstenoja viens no Kopienas ražotājiem, kas iesniedza sūdzību. Vidējā darba alga bija atbilstīga līdzīgam paraugam.

(64)

Attiecīgā ražojuma rentabilitāte brīvajā tirgū, to pārdodot nesaistītām pusēm Kopienā, attiecīgajā periodā palielinājās no 2,8 % 2002. gadā līdz 15,5 % IP pēc tam, kad 2003. gadā bija kritums līdz 1,1 %. Šis rentabilitātes uzlabojums kopš 2003. gada jāskata saistībā ar stabilu importu no ASV un augošu pieprasījumu, kas rezultātā palielināja pārdošanu apjomus un kāpināja pārdošanas cenu līmeni, kas 2004. gadā un IP bija izteiktāks nekā ražošanas izmaksu pieaugums.

(65)

Cenu līmeņi Kopienā nosaka, vai uzņēmumi tiecas panākt papildu ražošanas jaudu. Laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam ieguldījumu atdeve nebija pietiekami liela, lai garantētu papildu ražošanas iekārtu uzstādīšanu. Tā rezultātā uzņēmumi aprobežojās ar problēmu novēršanu esošajās ražotnēs un efektivitātes uzlabojumiem. Pastāvīgi augošais pieprasījums, ko papildināja tikai ierobežots ražošanas jaudas pieaugums, veicināja augstākus cenu līmeņus tādā mērā, ka kopš 2004. gada atkal kļuva iespējams īstenot iepriekš atliktus ieguldījumu projektus.

(66)

Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu būtu jāatzīmē, ka etanolamīna ražošana ir tikai neliela Kopienas ražošanas nozares ķīmisko produktu vispārējās ražošanas daļa, ko galvenokārt pārstāv lielākie starptautiskie ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi ar augstu naudas plūsmas vispārējo, pašfinansēšanās un kredītspējas līmeni. Līdz ar to Kopienas ražošanas nozarei kopumā nav lielu problēmu kapitāla piesaistē.

(67)

Naudas plūsmas attīstība ir vēl viens piemērs, kas ataino saistību starp cenu līmeņiem, rentabilitāti un peļņu no kapitāla ieguldījuma. Pēc zema naudas plūsmas līmeņa 2002. un 2003. gadā divciparu skaitļus naudas plūsmas rādītājiem attiecībā pret apgrozījumu Kopienas ražošanas nozare atguva kopš 2004. gada, un lielākajai daļai uzņēmumu šis rādītājs ir pietiekami augsts, lai virzītu līdzekļus jauniem ieguldījumiem etanolamīnu ražošanas uzņēmējdarbībā.

(68)

Kopienas ražošanas nozares ieguvumu no tirgus pieauguma attiecīgajā periodā raksturo tās kopējā patēriņa tirgus daļas pieaugums no 45,9 % līdz 48 % un brīvā patēriņa tirgus daļas pieaugums no 69,9 % līdz 71,3 %.

(69)

Dempings IP turpinājās, lai gan tas bija zemākā līmenī, nekā tika konstatēts iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā.

(70)

Kā norādīts iepriekš, Kopienas ražošanas nozarei patiesi bija iespējas atgūties no iepriekšējā dempinga, īpaši pārdošanas cenu un rentabilitātes izteiksmē.

(71)

Kopienas ražošanas nozares eksporta apjomi uz trešām valstīm attiecīgajā periodā pieauga par 11 %, kas vidēji ir 4 % gadā un lielā mērā atbilst patēriņa attīstībai pasaules mērogā. Tas liecina, ka Kopienas ražošanas nozare ir konkurētspējīga pasaules tirgos.

(72)

Etanolamīna apjoms, kas patērēts Kopienas tirgū attiecīgajā periodā, pieauga par 29 %, bet imports no ASV samazinājās par 11 %. Vienlaikus Kopienas ražošanas nozare varēja palielināt pārdošanas apjomu un tādējādi stabilizēt, un pat nedaudz palielināt savu tirgus daļu.

(73)

Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācija uzlabojās, par ko liecina vairāki ekonomiskie rādītāji: ražošanas apjoms (+ 41 %), ražošanas jauda ( 18 %) un izmantošanas jauda, pārdošanas apjoms (+ 35 % jeb +45 000 tonnas) un vērtība (+ 58 %), darba ražīgums, tirgus daļa (+ 2 procentpunkti), naudas plūsma un rentabilitāte, ieguldījumi un peļņa no kapitāla ieguldījuma. Ražošanas izmaksu par tonnu attīstība saglabājās zemāka nekā pārdošanas cenas. Turklāt Kopienas ražošanas nozare ieguva no Kopienas tirgus pieauguma un saglabāja tempu līdz ar pieprasījuma pieaugumu pasaules mērogā, tā eksporta apjomam pieaugot par 11 %.

(74)

Jāsecina, ka, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares rādītāju pozitīvo attīstību, tās stāvoklis jāvērtē kā labs. Netika konstatēts, ka nodarītais kaitējums turpinās. Tādēļ tika veikta pārbaude, lai noskaidrotu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, atceļot aizsardzības pasākumus.

(75)

Jāatgādina, ka ASV eksportētāji ražotāji arī IP turpināja dempingu, lai gan tas notika zemākā līmenī salīdzinājumā ar iepriekšējo izmeklēšanu. Ja eksporta cenas tiktu proporcionāli samazinātas, eksportētājiem ražotājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā, aizsardzības pasākumu atcelšana veicinātu dempinga starpību no 13,4 % līdz 28,3 %, bet rezultāti, kas attiecas uz ražotājiem, kuri nesadarbojās izmeklēšanā un kas sākotnējā izmeklēšanā pārstāvēja 42 % importa, nav zināmi. Tomēr pēdējiem stingrāko antidempinga pasākumu piemērošana varētu būt spēcīgākais stimuls, lai atgrieztos Kopienas tirgū, ja aizsardzības pasākumi tiktu izbeigti.

(76)

Vienlaikus aprēķināts, ka pašlaik ASV tirgū līdz ar esošo ražotņu un viesuļvētru radīto problēmu novēršanu ir 90 000 tonnas rezerves ražošanas jaudas.

(77)

Tādēļ tika secināts, ka pastāv dempinga turpināšanas iespējamība un importa apjomu palielināšanas risks, kas, ja aizsardzības līdzekļi tiktu atcelti, vismaz īstermiņā var radīt negatīvu ietekmi uz cenām Kopienā.

(78)

Parasti importa par dempinga cenām pieaugums radītu negatīvu ietekmi uz pārdošanas cenu līmeni un negatīvi ietekmētu Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti, kā arī finanšu sanāciju, kas bija vērojama attiecīgajā periodā. Šajā sakarībā būtu jāatzīmē, ka, atceļot aizsardzības pasākumus, cenu pazemināšanas līmenis būtiski pieaugtu.

(79)

Paredzams, ka ASV ražotāji noteiktā apjomā mainīs galvenās izejvielas etilēnoksīda (EO) izmantošanu, pārejot no monoetilēnglikola (MEG) ražošanas uz etanolamīna ražošanu.

(80)

Izejvielu EO izmanto arī citu ķīmisko produktu vai atvasinājumu, galvenokārt etilēnglikolu un monoetilēnglikola (MEG), ražošanā. EO ražotspēja ir ierobežota un iespējama tikai dažās pasaules vietās, kā iemesls ir tā sprādzienbīstamība un toksiskās īpašības, kas pakļautas īpašiem vides aizsardzības, veselības, drošības un aizsardzības noteikumiem. Tādēļ EO izvietojums ir atkarīgs no tā atvasinājumu tirgus cenām.

(81)

Vēsturiski cenu līmeņos izveidojusies konkrēta hierarhija: etilēna cena bija augstāka nekā MEG cena, bet etanolamīna cena bija augstāka gan par etilēna, gan MEG cenu. Tomēr kopš 2003. gada beigām MEG cenas Kopienā ievērojami pieauga un pārspēja etilēna cenas, un noteiktos laikposmos pat bija augstākas par etanolamīna cenām. Tā rezultātā EO izmantošana lielā mērā ir virzīta uz MEG ražošanu, tādējādi radot relatīvu EO deficītu tirgū, vienlaikus veicinot nosacīti augstu etanolamīna cenu saglabāšanu.

(82)

Tomēr Tuvo Austrumu valstis pašlaik veic pētījumus par ligroīna bāzes etilēnglikola ražotspēju. Paredzams, ka ļoti drīz Kuveitā (ar uzņēmuma Dow Chemical līdzdalību), Saūda Arābijā un Irānā ekspluatācijā tiks nodotas jaunas MEG ražošanas jaudas. Ņemot vērā faktu, ka ligroīns ir naftas izcelsmes produkts, šīm valstīm būs acīmredzamas salīdzinošas priekšrocības izmaksu ziņā. Tādēļ pamatoti gaidāms, ka MEG cena tuvākajā laikā kritīsies un ka ASV ražotājiem būs ierobežotas iespējas pārdot MEG, jo īpaši Āzijā, kur Ķīnas tekstila un poliestera jomas jau izmanto vairāk nekā 30 % no MEG patēriņa pasaulē. Šis gadījums īpaši attiecināms uz vienu no ražotājiem eksportētājiem, kurš nesadarbojās izmeklēšanā un pašlaik ir nozīmīgs MEG eksportētājs uz Āziju. Tā rezultātā paredzams, ka ASV ražotāji varētu mainīt ražošanu, vairāk koncentrējoties uz etanolamīnu, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz cenām un veicinot vajadzību rast papildu klientus ārpus ASV vietējā tirgus, tādējādi pārdalot Kopienas tirgu.

(83)

Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares pašreizējo stabilo stāvokli, kaitējuma, ko radīja nelabvēlīga ietekme uz cenām, atkārtošanās iespējamība atkarīga arī no šāda cenu pazeminājuma lieluma un citu faktoru, piemēram, ražošanas izmaksu un iespējas pārnest izmaksu kāpumu uz klientiem, attīstības. Šādā aspektā tika veikta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kāda ir situācija pēc IP.

(84)

Tika apkopoti papildu dati, lai pārbaudītu, vai secinājumi, kas tika izdarīti, pamatojoties uz attiecīgā perioda un jo vairāk konkrētā IP analīzes, bija spēkā 2005. gada otrajā pusē un 2006. gada pirmajos piecos mēnešos.

(85)

Konstatēts, ka 2005. gada otrajā ceturksnī cenas Kopienas tirgū visu veidu etanolamīniem turpināja augt no 11,4 % līdz 14,7 % robežās. Vidējais cenas pieaugums ASV tirgū bija vēl izteiktāks – 22 %. Kaitējums, ko Luiziānai nodarīja viesuļvētra, radīja īslaicīgu deficītu ASV vietējā tirgū.

(86)

Šī attīstība turpinājās 2006. gada pirmajos piecos mēnešos, taču ievērojami lēnākā tempā: cenas Kopienas tirgū palielinājās par 2,8 % līdz 4 %, bet ASV vietējā tirgū – par 9,9 %, kas liecina par pakāpenisku atveseļošanos no vietējām ražotņu darbības problēmām un radītajiem postījumiem.

(87)

Salīdzinot ar IP, naftas cenas ievērojami pieauga 2005. gada otrajā pusē un bija vidēji par aptuveni 30 % augstākas, kas papildus ietekmēja ligroīna izmaksas, kuru pieaugums sākās IP otrajā pusē (2005. gada pirmajā ceturksnī). Vērojumi liecina, ka ASV importa cenas Kopienā izejvielu cenu kāpumam pielāgojas lēnāk – daļēji lēnākas līgumcenu koriģēšanas un centienu aizsargāt tirgus daļu dēļ, daļēji tādēļ, ka ASV ražotāju ražotņu darbība balstās uz gāzes, nevis ligroīna, un gāzes cenu pieaugums atpaliek no naftas cenu kāpuma.

(88)

Naftas cenas 2006. gada pirmajos piecos mēnešos turpināja augt vidēji par 10 %, negatīvi ietekmējot Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti, jo pārdošanas cenas tendence bija palielināties.

(89)

Notikumu izmeklēšana pēc IP, šķiet, norāda uz pavērsienu Kopienas etanolamīna tirgus attīstībā. Pārdošanas cenas, šķiet, ir sasniegušas griestus un attiecībā uz dažiem etanolamīna veidiem tās pat liecina par nelielu pazeminājumu. Vērojamas pazīmes, ka ražošanas izmaksu pieaugumu nebūs viegli pārveidot augstākās pārdošanas cenās, ko piedāvā klientiem. Tomēr šobrīd nav skaidrs, cik lielā mērā vidējā termiņā pieaugošās ražošanas izmaksas un negatīvā ietekme uz rentabilitāti Kopienas ražošanas nozarei radīs nelabvēlīgu situāciju.

(90)

Gadījumā, ja pasākumus atceltu, īstermiņā ir iespējamība, ka Kopienā būtiski pieaugs ASV imports par dempinga cenām, kas nelabvēlīgi ietekmēs esošās cenas.

(91)

Vidējā termiņā stāvokli varētu saasināt etanolamīna ražošanas pieaugums ASV, kas izpaustos kā reakcija uz MEG pārdošanas iespēju samazinājumu, liekot ASV ražotājiem meklēt papildu pārdošanas tirgus un tādējādi lielākus apjomus novirzot uz Kopienas tirgu.

(92)

Šķiet, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti negatīvi ietekmē arī acīmredzamais pārdošanas cenu pieaugums 2006. gada sākumā un nelabvēlīga ražošanas izmaksu attīstība naftas cenu pieauguma rezultātā.

(93)

Visi šie faktori norāda uz kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Tomēr dažu iepriekšminēto secinājumu pamatā ir notikumi, kas, domājams, norisināsies vidējā termiņā.

(94)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu piemērošanas saglabāšana kopumā būtu pretrunā Kopienas interesēm. Kopienas interešu noteikšana pamatojās uz visu dažādo iesaistīto personu, t. i., Kopienas ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju, tirgotāju, vairumtirgotāju un rūpniecisko lietotāju, interešu novērtēšanu.

(95)

Būtu jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās tika atzīts, ka pasākumu piemērošana nav pretrunā Kopienas interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir termiņa beigu pārskatīšana, kurā analizē stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau ir spēkā.

(96)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par iespējamību, ka turpināsies vai atkārtosies kaitējumu radošs dempings, ir nepārvarami iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

(97)

Jāatgādina, ka IP dempings joprojām bija un ka ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma dempings joprojām turpinās, un ir iespējamība, ka atkārtosies kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(98)

Kopienas ražošanas nozare ir pierādījusi, ka tā ir dzīvotspējīga un konkurētspējīga nozare, par ko liecina lielākā daļa ekonomisko rādītāju, jo īpaši rentabilitāte, naudas plūsma un ieguldījumu atdeve. Iepriekš piemērotie antidempinga pasākumi labvēlīgi ietekmēja pašreizējo cenu līmeni Kopienas tirgū, ļaujot Kopienas ražošanas nozarei atjaunot rentabilitāti, kas nodrošina pietiekamu ieguldījumu atdevi, sasniedzot līmeni, kad ekonomiski izpildāmi ieguldījumi jaunā ražošanas jaudā. Jo īpaši ASV ražotājs eksportētājs INEOS, kas pēc uzņēmuma Innovene pārņemšanas kļuva par de facto Kopienas ražotāju, paziņoja par nozīmīgiem ieguldījumiem Kopienā. Pasākumu turpināšana arī veicinātu to, ka tiek atbalstīta šā ieguldījumu projekta rentabilitāte. Tādēļ Kopienas interesēs ir saglabāt pasākumus pret importu no ASV par dempinga cenām.

(99)

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens tirgotājs un vairumtirgotājs, tika secināts, ka pasākumu atcelšana vai turpināšana minētās personas būtiski neietekmē. Turklāt izmeklēšanā nekonstatēja, ka ir kādi nesaistīti eksportētāji; kā izrādījās, viss ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma imports Kopienā tika nogādāts, izmantojot importētājus, kas saistīti ar ASV ražotājiem eksportētājiem.

(100)

Pasākumu turpināšana nemainīs pašreizējo situāciju, kādā ir saistītie importētāji, kuri, kā tika konstatēts, IP guva peļņu tirgus apstākļiem atbilstīgās robežās. Protams, ja pārdošanas cena klientiem netiktu ietekmēta un ASV ražotāji eksportētāji nepieprasītu daļu no rezultātā iegūtās papildu peļņas normas vai visu peļņu, nosakot cenas, par kādām saistītie importētāji var pirkt etanolamīnu, pasākumu pārtraukšana būtu saistīto importētāju interesēs.

(101)

Ņemot vērā faktu, ka pasākumu turpināšana būtu antidempinga pasākumu otrā atjaunošana, īpaša uzmanība tika pievērsta rūpniecisko lietotāju interesēm.

(102)

Izmeklēšanu daļēji atbalstīja tikai estera kvartāro savienojumu ražošanas uzņēmējdarbības lietotāji, kas ražo auduma mīkstināšanas līdzekļus. Viens rūpnieciskais ražotājs, pārstāvot aptuveni 14 % kopējā ASV importa IP, atbildēja uz anketas jautājumiem, divi citi izteica savu viedokli un iesniedza informāciju par gatavās produkcijas ražošanas izmaksu struktūru. Estera kvartāro savienojumu produkciju ražo uz TEA bāzes, un to izmanto auduma mīkstināšanas līdzekļu ražošanai, ko par ienākumu avotu izraudzījušies tā saucamie “ziepju ražotāji”, piemēram, uzņēmums Procter & Gamble, Unilever, Henkel, Benckiser un Colgate. Šie rūpnieciskie lietotāji apgalvo, ka TEA cenas kāpums apdraud uzņēmējdarbību un ka Kopienas tirgū ir piedāvājuma deficīts. Ja antidempinga pasākumus atceltu, šo faktoru ietekme mazinātos. Turklāt tiek apgalvots, ka, neuzlabojot estera kvartāro savienojumu ražojumu tirdzniecības rentabilitāti, tiek apdraudēta iespēja turpināt ražošanu Kopienā.

(103)

Tika konstatēts, ka IP TEA pārstāvēja aptuveni 23 % estera kvartāro savienojumu produkcijas ražošanas kopējo izmaksu, kas ir pieaugums no 22 % 2003. gadā, bet kopumā salīdzināms ar stāvokli, kāds bija 2002. gadā – pirmajā attiecīgā perioda gadā. Domājams, ka pēc IP, ņemot vērā novēroto TEA cenu attīstību, TEA ietekme uz gatavās produkcijas pilnām izmaksām būs vēl nozīmīgāka. Skaidrs, ka antidempinga pasākumu atcelšana vismaz īstermiņā atvieglotu TEA kā izejvielas izmaksu slogu. Pieņemot hipotēzi, ka aizsardzības pasākumu atcelšana tiktu pilnībā pārvērsta zemākā pirkuma cenā, šāda izmaksu pazemināšana samazinātu TEA izmaksas par aptuveni 7 %. Ietekme uz pabeigtās produkcijas ražošanas pilnām izmaksām būtu samazinājums aptuveni 1 % apmērā, par tādu pašu vērtību uzlabojot rentabilitāti.

(104)

Tika konstatēts, ka rentabilitāte estera kvartāro savienojumu produkcijas uzņēmējdarbībā attiecīgajā periodā patiesi pasliktinājusies no aptuveni 18 % līdz 8 %. Tomēr estera kvartāro savienojumu ražojuma pārdošanas cenas samazināšanās attiecīgajā periodā par 6 %, šķiet, bija galvenais veicinošais faktors, kas sekmēja ražošanas izmaksu relatīvās nozīmības pieaugumu pārdošanas cenā par gandrīz 10 %. Pazīmes liecina, ka nozarē norisinās virzība uz austrumiem, jo īpaši uz Krieviju, kur kopumā rodami zemāki izmaksu risinājumi, jo īpaši nolūkā iegādāties citu svarīgu izejvielu – “pārejošo taukskābi”. Šo liellopu izcelsmes produktu var aizstāt ar augu “palmstirolu”, kura piegāde austrumos ir daudz bagātīgāka. Turklāt ziepju ražotāji efektivitātes veicināšanas nolūkā pieprasa savu piegādātāju vietēju klātbūtni, kas var būt galvenais iemesls iespējamai pārcelšanai ārpus Kopienas.

(105)

Visbeidzot tika pārbaudīta sūdzība par TEA piegādes deficītu Kopienas tirgū, taču tika konstatēts, ka tā nav pamatota, par ko liecināja dažu ražotāju iesniegti piedāvājumi, kurus attiecīgie lietotāji nepieņēma.

(106)

Kopumā, lai gan atzīts, ka TEA pieaugošā cena ir radījusi negatīvu ietekmi uz rūpniecisko lietotāju, kuri atbalstīja izmeklēšanu, gatavās produkcijas ražošanas izmaksām, šī negatīvā ietekme ir diezgan ierobežota, un antidempinga pasākumu atcelšana radītu vienīgi nenozīmīgu atvieglojumu. Tika konstatēts, ka citiem faktoriem, piemēram, izejvielu izmaksām un prasībām, kādas klienti izvirza attiecībā uz produkciju, ir daudz lielāka ietekme. Tādēļ tika nolemts, ka aizsardzības pasākumu piemērošanas saglabāšana neradīs būtisku ietekmi uz rūpnieciskajiem lietotājiem.

(107)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi sekmē Kopienas ražošanas nozares atgūšanos. Kopienas ražošanas nozare būtu ieguvēja, ja aizsardzības pasākumus piemērotu arī turpmāk, tā atbalstot esošos rentablos cenu līmeņus, kas ļauj veikt papildu ieguldījumus. Ja minētos pasākumus atceltu, tas apdraudētu šo atgūšanās procesu. Tādēļ antidempinga pasākumu turpināšana ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(108)

Domājams, ka nesaistīto importētāju nav, bet nesaistītie tirgotāji/vairumtirgotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Viss ASV izcelsmes imports tiek piegādāts, izmantojot saistītos tirgotājus, kuri, kā tika konstatēts, kamēr aizsardzības pasākumi tika piemēroti, IP bija guvuši tirgum atbilstīgu peļņas normu.

(109)

Turklāt vērojami liecina, ka līdz šim esošie pasākumi nav radījuši būtisku negatīvu ietekmi uz lietotāju ekonomisko stāvokli. Pamatojoties uz šajā izmeklēšanā apkopoto informāciju, jebkurš cenas kāpums, ja tāds ir, ko sekmē antidempinga pasākumu piemērošana, nav konstatēts kā nesamērīgs salīdzinājumā ar Kopienas ražošanas nozares ieguvumiem, novēršot tirdzniecības traucējumus, ko izraisa imports par dempinga cenām.

(110)

Attiecībā uz Kopienas interesēm tiek secināts, ka nav nepārvaramu iemeslu, kas neļautu turpināt piemērot antidempinga pasākumus, kuri pašlaik spēkā pret ASV izcelsmes etanolamīnu importu.

(111)

Tādēļ uzskatāms par lietderīgu saglabāt pašreizējos antidempinga pasākumus pret ASV izcelsmes etanolamīnu importu.

(112)

Visas iesaistītās puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots ieteikt saglabāt pašreizējos pasākumus. Tām tika arī dots laiks, lai iesniegtu komentārus un iebildumus attiecībā uz izmeklēšanas secinājumiem.

(113)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajā valstī ir ražošanas jaudas rezerves un ka IP dempings turpinājās. Situācija attiecībā uz lielāko daļu kaitējuma faktoru Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā uzlabojās galvenokārt tādēļ, ka bija labvēlīgi tirgus apstākļi pasaules mērogā. Pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa labvēlīgu attīstību, netika konstatēts, ka būtisks kaitējums turpinās. Tomēr izmeklēšanā par kaitējuma atkārtošanās iespējamību atklāja, ka ASV ir vairāki faktori, piemēram, rezerves ražošanas jauda, ierobežotas MEG pārdošanas iespējas, situācija attiecībā uz etanolamīnu gan pasaules mērogā, gan Kopienas līmenī, kas norāda uz kaitējuma atkārtošanas iespējamību vidējā termiņā.

(114)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes etanolamīnu importam, kuri ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 1603/2000, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar paziņojumu par antidempinga noteikta maksājuma likmi, kas piemērojama INEOS  (7). Turklāt uzskata, ka pasākumi būtu jāsaglabā vēl papildu laikposmu – tikai divus gadus.

(115)

No vienas puses, ir iespējamība, ka kaitējumu izraisošs dempings atkārtosies, pamatojoties uz faktiem, ka i) ASV ražotāju eksportētāju dempings ir turpinājies, kaut gan spēkā ir antidempinga pasākumi, un ii) sagaidāms, ka imports uz Kopienu pieaugs pašreizējās pārmērīgās ražošanas jaudas dēļ, kas ASV ir 90 000 tonnas un ko izmantos līdz 2006. gada beigām, un kam nav atbilstīga pieprasījuma vietējā tirgū. Turklāt galvenais ražotājs ASV, kurš nesadarbojas, patlaban ir augstākā antidempinga maksājuma veicējs un tādēļ ir vislielākā mērā motivēts atgriezties Kopienas tirgū, ja pasākumi zaudēs spēku, un, tā kā minētais ražotājs Kopienas tirgū pārdod citas ķīmiskās vielas, tā rīcībā ir vajadzīgais izplatīšanas tīkls.

(116)

No otras puses, sagaidāms, ka ASV pārmērīgā ražošanas jauda aptuveni 2010. gadā pakāpeniski izzudīs, un viens no ražotājiem eksportētājiem ASV, kas sadarbojas, plāno 2008. gada beigās, t. i., pēc diviem gadiem, faktiski īstenot jaudu paplašināšanu Kopienā. Ar šiem pēdējiem apsvērumiem saistībā ar nepārtraukto neskaidrību par naftas cenu attīstības ietekmi uz ražošanas izmaksām un Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti sniegts pamatojums pasākumu saglabāšanas ierobežošanai līdz diviem gadiem.

(117)

Pēc šā divu gadu laikposma Komisija vajadzības gadījumā ex officio uzsāks jaunu pārskatīšanas izmeklēšanu, attiecībā uz kuru piemēros pamatregulas 11. pantu,