11.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 (2) noteica galīgu kompensācijas maksājumu konkrēta polietilēntereftalāta (“PET”) – ar viskozitātes koeficientu 78 ml/g vai lielāku saskaņā ar DIN (“Deutsche Industrienorm”) 53728, parasti deklarētu ar KN kodu 3907 60 20 – importam, kura izcelsme, cita starpā, ir Indijā (“attiecīgais ražojums”). Pasākumi izpaudās kā īpašs maksājums, kura summa bija no 0 līdz 41,3 euro par tonnu attiecībā uz atsevišķiem Indijas eksportētājiem, kas sadarbojās, un kā īpašs maksājums 41,3 euro par tonnu attiecībā uz visiem citiem Indijas eksportētājiem.

(2)

Pēc galīgo pasākumu noteikšanas Komisija no attiecīgā ražojuma Indijas ražotāja South Asian Petrochem Limited (“pieteikuma iesniedzējs”) saņēma pieprasījumu sākt Regulas (EK) Nr. 2603/2000 paātrinātu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 20. pantu. Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ne ar vienu citu attiecīgā ražojuma eksportētāju. Bez tam tas apgalvoja, ka nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas laikā (no 1998. gada 1. oktobra līdz 1999. gada 30. septembrim), bet pēc tās.

(3)

Komisija izskatīja pieteikuma iesniedzēja iesniegtos pierādījumus un uzskatīja tos par pietiekamiem, lai pamatotu pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 20. panta noteikumiem. Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju un pēc tam, kad Kopienas attiecīgajai ražošanas nozarei bija dota iespēja izteikt viedokli, Komisija ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) sāka Regulas (EK) Nr. 2603/2000 paātrinātu pārskatīšanu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju.

(4)

Šī pārskatīšana attiecas uz to pašu ražojumu, kuru izskatīja Regulā (EK) Nr. 2603/2000 (skat. 1. apsvērumu).

(5)

Subsidēšanas izmeklēšana aptvēra periodu no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

(6)

Komisija oficiāli paziņoja pieteikuma iesniedzējam un Indijas valdībai par izmeklēšanas uzsākšanu. Turklāt tā deva iespēju citām ieinteresētājām personām rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tomēr Komisija nesaņēma nevienu šāda viedokļa izklāstu vai pieprasījumu uzklausīt.

(7)

Komisija nosūtīja pieteikuma iesniedzējam anketu un noteiktajā termiņā saņēma pilnīgu atbildi. Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanas mērķim, un veica pārbaudes vizītes pieteikuma iesniedzēja uzņēmumos Kalkutā un Haldijā.

(8)

Komisija pārbaudīja tās pašas subsīdiju shēmas, kuras analizēja sākotnējā izmeklēšanā. Tā pārbaudīja arī, vai pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis citas subsīdiju shēmas vai saņēmis īpašas subsīdijas saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(9)

Pieteikuma iesniedzējs varēja pietiekami pierādīt, ka tas ne tieši, ne netieši nebija saistīts ne ar vienu ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas spēkā esošie kompensācijas pasākumi saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(10)

Izmeklēšana apliecināja, ka pieteikuma iesniedzējs nav eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējās izmeklēšanas periodā, proti, no 1998. gada 1. oktobra līdz 1999. gada 30. septembrim, un ka tas sācis eksportēt uz Kopienu pēc šā perioda. Turklāt attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju neveica atsevišķu izmeklēšanu sākotnējās izmeklēšanas laikā citu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka tas atteicās sadarboties ar Komisiju.

(11)

Tādējādi tiek apstiprināts, ka pieteikuma iesniedzējs jāuzskata par jaunu eksportētāju. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 20. pantu pieteikuma iesniedzējam jānosaka individuāla kompensācijas maksājuma likme.

(12)

Balstoties uz pieteikuma iesniedzēja atbildēm uz Komisijas anketu un turpmāk izmeklēšanas laikā savākto informāciju, izmeklēja šādas shēmas:

(13)

Šīs shēmas pamatojas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Šis likums dod tiesības Indijas valdībai nākt klajā ar paziņojumiem attiecībā uz tirdzniecības politiku, agrāk – “eksporta–importa politiku” un kopš 2004. gada 1. septembra sauktu par “Ārējās tirdzniecības politiku”. Ārējās tirdzniecības politika 2004.–2009. gadā (“ĀTP”), kas ietver eksporta un importa politiku 2002.–2007. gadā, ir nozīmīga šā gadījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Turklāt Indijas valdība arī paredz procedūras, kas reglamentē ĀTP, izdevumā “Procedūru rokasgrāmata, I sējums” (“PR I”) (4).

(14)

Sīkāka informācija par šīm shēmām iekļauta ĀTP 6. nodaļā (UEOSS) un PR I 7. nodaļā (SEZS).

(15)

Izņemot uzņēmumus, kas nodarbojas tikai ar tirdzniecību, visus uzņēmumus, kuri principā veic visas savas preču produkcijas vai pakalpojumu eksportu, var iekļaut UEOSS vai SEZS. Tomēr atšķirībā no pakalpojumu un lauksaimniecības jomas rūpniecības nozaru uzņēmumiem ir jāveic minimālais ieguldījums pamatlīdzekļos (10 miljonu Indijas rūpiju), lai atbilstu UEOSS.

(16)

SEZS ir bijušās eksportam atbrīvotās rūpniecības zonas shēmas (“EARZS”) tiesību pārņēmēja. SEZ ir īpaši izveidotas no muitas nodokļa nomaksas atbrīvotas zonas, un ĀTP tās uzskata par ārvalstu teritoriju tirdzniecības darījumu, maksājumu un nodokļu nolūkā. Indijas iestādes ir apstiprinājušas 35 SEZ.

(17)

UEOS, no otras puses, ir ģeogrāfiski elastīgākas un tās var izveidot visā Indijā. Šī shēma papildina SEZS.

(18)

Pieteikumā darbībai šajās shēmās jāiekļauj sīka informācija turpmākajiem pieciem gadiem, cita starpā, par plānoto ražošanas apjomu, plānoto eksporta vērtību, importa prasībām un vietējām prasībām. Ja iestādes pieņem uzņēmuma pieteikumu, uzņēmumam tiek paziņoti noteikumi un nosacījumi, kas no tā izriet. Nolīgums, ar kuru uzņēmumam tiek piešķirts UEOSS vai SEZS uzņēmuma statuss, ir spēkā piecus gadus. To var atjaunot uz turpmākiem periodiem.

(19)

Svarīgs UEOS vai SEZ uzņēmuma pienākums saskaņā ar ĀTP ir gūt neto ārvalstu valūtas (“NĀV”) ieņēmumus, proti, attiecīgajā periodā (5 gadi) kopējai eksporta vērtībai ir jābūt lielākai par kopējo importēto preču vērtību.

(20)

UEOSS/SEZS struktūras ir tiesīgas saņemt šādas priekšrocības:

(21)

Lai gan abu shēmu priekšrocības lielā mērā ir līdzīgas, tomēr ir atšķirības. Piemēram, tikai UEOS var saņemt 50 % atlaidi nodokļiem, kas maksājami par pārdošanas apjomiem vietējā tirgū (“DTA pārdošana”), savukārt, darbojoties SEZ, par šādu pārdošanu jāmaksā nodokļi 100 % apmērā. UEOS var pārdot līdz 50 % no tās iekšzemes apgrozījuma, piemērojot šādu pazeminātu likmi.

(22)

Šo shēmu struktūras ir pakļautas muitas amatpersonu uzraudzībai saskaņā ar Indijas Muitas likuma 65. iedaļu.

(23)

Likumā noteikts, ka struktūrām īpašā formā jānodrošina visa importa, visu importēto materiālu patēriņa un izlietojuma, un eksporta pienācīga uzskaite. Šie dokumenti regulāri, kā var būt prasīts, jāiesniedz atbildīgajām iestādēm (“ceturkšņa un gada darba pārskati”).

(24)

Tomēr, kā teikts PR I 6.11.2. un 7.13.2. pantā “[UEOS vai SEZ struktūrai] nekad neizvirza prasību, lai katrs importa sūtījums atbilst tās eksportam, pārvedumiem citām struktūrām, DTA pārdošanai vai uzkrājumiem”.

(25)

Iekšzemes pārdošanu veic un uzskaita uz pašsertificēšanas pamata bez iepriekšēja brīdinājuma par īpašiem darījumiem. UEOS eksporta sūtījumu veikšanas procesu uzrauga muitas/akcīzes amatpersona, kas pastāvīgi strādā UEOS. Uzņēmumam Indijas valdībai jāatmaksā šādas pastāvīgas amatpersonas alga.

(26)

“Ja nav noteikts citādi, visas SEZ struktūru darbības zonā, ieskaitot preču eksportu un reimportu, veicamas, izmantojot pašsertificēšanas procedūru”, teikts PR I 7.29. pantā. Tāpēc muitas iestādes neveic SEZ struktūras eksporta sūtījumu parastās pārbaudes.

(27)

Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējs izmantoja UEOSS. SEZS netika izmantota, tāpēc nav nepieciešams analizēt šīs shēmas kompensējamību. Pieteikuma iesniedzējs izmantoja UEOSS, lai importētu izejvielas un kapitālieguldījumu preces, kas ir atbrīvotas no ievedmuitas nodokļiem, lai iepirktu preces, kas vietējā tirgū ir atbrīvotas no akcīzes nodokļa, lai saņemtu tirdzniecības nodokļa atmaksāšanu, kā arī nodokļa atmaksāšanu mazutam un lai pārdotu daļu produkcijas vietējā tirgū. Tāpēc tas izmantoja visas 20. apsvēruma i) līdz v) punktā minētās priekšrocības. Pieteikuma iesniedzējs neizmantoja priekšrocības, kas paredzētas UEOSS ienākuma nodokļa atbrīvojuma noteikumos (skat. 53. apsvērumu).

(28)

UEOS atbrīvojumi no diviem ievedmuitas nodokļiem (tā saucamais “pamata muitas nodoklis” un “īpašais papildu muitas nodoklis”), tirdzniecības nodokļa atmaksāšana un nodokļu atmaksāšana mazutam ir Indijas valdības finanšu atbalsts pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Valdības šādi atsakās no ieņēmumiem, kas varētu rasties, neesot šai shēmai, turklāt piešķir pieteikuma iesniedzējam priekšrocību pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē, jo tas saglabāja likviditāti, nemaksājot parasti maksājamos nodokļus un saņemot tirdzniecības nodokļa atmaksāšanu.

(29)

Tomēr atbrīvojumi no akcīzes nodokļa un tā ievedmuitas ekvivalenta (tā saucamais “papildu muitas nodoklis”) nenozīmē atteikšanos no iegūstamiem ieņēmumiem. Samaksājot akcīzes un papildu muitas nodokli, tos varētu izmantot par kredītu savām turpmākajām nodokļu saistībām (tā saucamais “CENVAT mehānisms”). Tāpēc tie nav galīgie maksājumi. “CENVAT” kredīta gadījumā galīgs maksājums uzņēmumam ir vienīgi par pievienoto vērtību un nevis izejmateriāliem.

(30)

Tāpēc vienīgi atbrīvojums no pamata muitas nodokļa, no īpaša papildu muitas nodokļa, tirdzniecības nodokļa atmaksāšana un nodokļu atmaksāšana mazutam veido subsīdijas pamatregulas 2. panta nozīmē. Juridiski tās ir atkarīgas no eksporta darbības rezultātiem un tāpēc uzskatāmas par īpašām un kompensējamām saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. UEOS eksporta mērķis, kā paredzēts ĀTP 6.1. punktā, ir obligāts nosacījums, lai saņemtu atvieglojumus.

(31)

Turklāt šīs subsīdijas nevar uzskatīt par pieļaujamām nodokļu atmaksāšanas sistēmām vai aizvietotājām atmaksāšanas sistēmām pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas paredzēti pamatregulas I pielikumā (tā h) un i) apakšpunkts), II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietotājas atmaksāšanas sistēmas definīcija un noteikumi).

(32)

Tā kā tirdzniecības nodokļa atmaksāšanas un ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma noteikumus piemēro kapitālieguldījumu preču iegādei, tas jau neatbilst noteikumiem par pieļaujamajām atmaksāšanas sistēmām, jo šīs preces neizmanto ražošanas procesā, kā paredzēts I pielikuma h) apakšpunktā (tirdzniecības nodokļa atmaksāšana) un i) apakšpunktā (ievedmuitas nodokļu atbrīvojums).

(33)

Turklāt un arī attiecībā uz citām šīs shēmas priekšrocībām konstatēja, ka Indijas valdība nav izveidojusi efektīvu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos, vai un kādā apjomā bez muitas nodokļa nomaksas iepirktās izejvielas vai izejvielas, kas pakļautas tirdzniecības nodokļa atmaksāšanai un nodokļu atmaksāšanai par mazutu, tika patērētas eksportētās produkcijas ražošanā (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un nodokļu atmaksāšanas shēmu gadījumā pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts).

(34)

UEOS ir atļauts pārdot ievērojamu tās produkcijas daļu, līdz 50 % no gada apgrozījuma, vietējā tirgū. Tāpēc nav juridiski noteikta pienākuma eksportēt visu kopējo saražotās produkcijas apjomu. Turklāt pašsertificēšanas procedūras dēļ šie iekšzemes darījumi notiek bez valdības amatpersonas uzraudzības un kontroles. Tāpēc UEOS uzņēmuma telpas muitas zonā vismaz daļēji nav pakļautas Indijas iestāžu fiziskai pārbaudei. Tomēr tas paaugstina turpmāku pārbaudes elementu nozīmīgumu, īpaši saikni starp bez muitas nodokļa nomaksas iegādātu izejvielu un no tām ražotu eksporta produkciju, lai kvalificētu tos kā nodokļu atmaksāšanas pārbaudes sistēmu.

(35)

Attiecībā uz veiktajiem turpmākajiem pārbaudes pasākumiem jāatgādina, kā minēts 24. apsvērumā, ka UEOS jau de iure nekad netiek prasīts, lai katrs importa sūtījums atbilstu attiecīgās saražotās produkcijas galamērķim. Tomēr tikai šādas sūtījumu pārbaudes sniegtu Indijas iestādēm pietiekamu informāciju par izejvielu galamērķi, lai pārbaudītu to, ka nodokļu atbrīvojumi, tirdzniecības nodokļa atmaksāšana un nodokļu atmaksāšana par mazutu nepārsniedz eksporta ražošanai izmantotās izejvielas. Pamatojoties uz pašnovērtējumu par pārdošanas apjomu vietējā tirgū iesniegtie ikmēneša nodokļu pārskati, kurus regulāri vērtē Indijas iestādes, nav pietiekami. Arī uzņēmumu iekšējās sistēmas, kas tiek uzturētas, lai gan ĀTP tas nav juridiski noteikts, proti, partijas (sērijas) pārvaldības sistēmas, nav pietiekamas, lai aizvietotu šādu pamatprasību nodokļu atmaksāšanas pārbaudes sistēmai. Turklāt valdībai jāizstrādā un jāievieš nodokļu atmaksāšanas pārbaudes sistēma, un informācijas sistēmas izveidi nevajadzētu atstāt katra atsevišķa uzņēmuma vadības ziņā. Tādējādi konstatēja, ka Indijas ĀTP nav skaidri noteikts, ka UEOS jāatspoguļo saikne starp izejvielām un no tām saražoto produkciju, tāpēc Indijas valdība neizveidoja efektīvu kontroles mehānismu, lai noteiktu, kādas izejvielas un cik lielā apjomā ir patērētas, ražojot eksporta produkciju.

(36)

Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktisko izmantoto izejvielu apjomu, lai gan tas būtu bijis nepieciešams, neesot efektīvai pārbaudes sistēmai (pamatregulas II pielikuma, II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts), un nepārbaudīja, vai nav atmaksāti pārlieku lieli līdzekļi.

(37)

Pēc tam, kad tas kļuva zināms, iesniedzējs apgalvoja, ka salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu, kad novērtēja UEOSS, šajā gadījuma neizmantoja to pašu metodiku pamatregulas 22. panta 4. punkta nozīmē. Jāatzīmē, ka eksportētāji sākotnējā izmeklēšanā sniedza pierādījumus, ka netika atmaksāti pārlieku lieli līdzekļi, un šā iemesla dēļ UEOSS sākotnēji nekompensēja nodokļa atbrīvojumu izejvielu iepirkumiem.

(38)

Tomēr šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējs nesniedza šādus pierādījumus. Šajā saistībā arī jāatzīmē, ka tas pārdeva attiecīgo ražojumu arī vietējā tirgū, proti, ne visas bez muitas nodokļa nomaksas iegādātās izejvielas izmantoja, ražojot produkciju eksportam. Turklāt īpaši tas, ka saskaņā ar Indijas likumu UEOSS eksportētājiem nav obligāti jāraugās, lai importa sūtījumi atbilst attiecīgās saražotās produkcijas galamērķim, ir apstāklis, ko nekonstatēja sākotnējā izmeklēšanā. Tāpēc šajā gadījumā shēmu novērtēja saskaņā ar pamatregulas 22. panta 4. punktu, kas nosaka, ka jāņem vērā jauni apstākļi. Tādējādi tiek apstiprināts pašreizējais atzinums par to, ka UEOSS neveido pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas vai aizvietotājas atmaksāšanas sistēmu.

(39)

Tādējādi, neesot pieļaujamai nodokļu atmaksāšanas vai aizvietotājas atmaksāšanas sistēmai, kompensējamais ieguvums ir visu ievedmuitas nodokļu (pamata muitas nodoklis un īpašs papildu muitas nodoklis), kas parasti maksājami, veicot importu, atbrīvojums, kā arī tirdzniecības nodokļa atmaksāšana un nodokļu atmaksāšana mazutam pārskatīšanas izmeklēšanas laikā.

(40)

Pēc tam, kad tas kļuva zināms, pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka subsīdijas apjoms, ieskaitot procentu korekcijas vienreizējām subsīdijām, jāaprēķina, tikai pamatojoties uz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda 7 mēnešiem, kuru laikā tas veica komercdarbību. Alternatīvi pieteikuma iesniedzējs pieprasīja apsvērt 10 mēnešu periodu, kas aptver ražošanas sākotnējo pārbaudes laiku.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķina kā saņēmējam piešķirto labumu, kura esība ir konstatēta izmeklēšanas periodā. Atbilstoši šim pašam nosacījumam un EK parastajai praksei izvēlējās 12 mēnešu periodu kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, un atzinumi pamatojas uz šo laikposmu. Neviens pamatregulas noteikums neparedz, ka uzņēmuma darbības sākumposmu nevajadzētu aplūkot. Tāpēc pieteikuma iesniedzēja prasību noraidīja.

(42)

Pieteikuma iesniedzējam piešķiramo subsīdiju summu aprēķināja, pamatojoties uz pārskata izmeklēšanas periodā neuzliktajiem ievedmuitas nodokļiem (pamata ievedmuitas nodoklis un īpašs papildu muitas nodoklis) par importētajiem materiāliem, kā arī uz tirdzniecības nodokli un nodokļu atmaksāšanu par mazutu, par kuriem ir tiesības saņemt atmaksāšanu. Nodevas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atņēma no šīs summas, lai noteiktu subsīdijas apjomu (skaitītāju). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu pieskaitīja eksporta apgrozījumam kā piemērotu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotā, ražotā, eksportētā vai transportētā apjoma. Šādi ieguva subsīdijas likmi – 12,6 %.

(43)

Šajā saistībā pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka tikai tā subsīdijas summas daļa, kas ir tieši pieskaitāma attiecīgajam ražojumam, jāizmanto kā skaitītājs. Pieteikuma iesniedzējs mazā apjomā ražo PET ar zemu viskozitāti kā attiecīgo ražojumu un kā starpražojumu – amorfas PET granulas, kas neietilpst šīs izmeklēšanas ražojumos. Pieteikuma iesniedzējs ierosināja noteikt subsīdijas summu, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma apgrozījumu attiecībā pret kopējo apgrozījumu.

(44)

Tomēr jāatzīmē, ka dažādās izejvielas nevar pašas par sevi sasaistīt ne ar attiecīgo ražojumu, ne ar zemas viskozitātes PET un starpražojumu, jo tās pašas izejvielas varētu izmantot visu šo produkcijas veidu ražošanā. Turklāt, kā izklāstīts 32. un 38. apsvērumā, nebija pienācīgas pārbaudes sistēmas attiecībā uz izejvielu galamērķi. Šādā gadījumā un atbilstoši pamatregulas 7. panta 2. punktam, lai noteiktu subsīdijas summu attiecīgajam ražojumam, gan skaitītāju, gan saucēju noteica, pamatojoties uz kopējo pieteikuma iesniedzēja ražojumu klāstu. Iesniedzējs nepierādīja, ka alternatīva metodika dotu iespēju iegūt precīzāku rezultātu. Īpaši jāatzīmē, ka pat gadījumā, ja prasību pieņemtu, saucēju proporcionāli samazinātu, šādi iegūstot identisku kopējo rezultātu.

(45)

Atšķirībā no izejvielām, kapitālieguldījumu preces netiek fiziski iekļautas gatavajās precēs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu izmeklēšanai pakļautā uzņēmuma ieguvumu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajām kapitālieguldījumu precēm, šo summu sadalot uz periodu, kas atbilst normālam šādu kapitālieguldījumu preču nolietojuma periodam attiecīgā ražojuma nozarē (18,465 gadi), iegūstot nolietojuma likmi 5,42 %. Šādi aprēķinātu summu, kas pēc tam ir attiecināma uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, koriģē, pieskaitot procentu ieņēmumus šajā periodā, lai atspoguļotu ieguvuma vērtību laika gaitā un šādi noteiktu pilnu ieguvumu, ko saņēmējs ir ieguvis no šīs shēmas. Pieskaitītā procentu summa pamatojās uz Indijas tirgus procentu likmi pārskata izmeklēšanas periodā. Nodevas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atņēma no šīs summas, lai noteiktu subsīdijas apjomu (skaitītāju). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu pieskaitīja eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kā piemērotu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotā, ražotā, eksportētā vai transportētā apjoma. Šādi ieguva subsīdijas likmi – 0,9 %.

(46)

Pēc tam, kad tas kļuva zināms, pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka 18,465 gadu nolietojuma perioda, kas ir vidējais periods, ņemot vērā sākotnēji noteikto nolietojuma periodu, vietā jāizvēlas tā uzņēmumam raksturīgais 18,93 gadu nolietojuma periods. Turklāt tas apgalvoja, ka individuālais nolietojuma periods atspoguļo nozares mūsdienu ražošanas standartus Indijā.

(47)

Tomēr, kā izklāstīts iepriekš, pamatregulas 7. panta 3. punktā noteikts, ka jāņem vērā parastais, proti, vidējais, ražošanas nolietojuma periods un nevis uzņēmumam raksturīgais periods. Turklāt pieteikuma iesniedzējs nepierādīja, ka attiecīgās nozares ražošanas nolietojuma standarts kopumā ir palielinājies. Tādēļ šo argumentu noraidīja.

(48)

Turklāt pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka subsīdijas summas aprēķinam nolietojuma likmi nenoapaļoja.

(49)

Tomēr jāatzīmē, ka noapaļošana neietekmē kopējo rezultātu, tāpēc šai piezīmei nebija nekādas nozīmes.

(50)

Tādējādi kopējā UEOSS subsīdijas likme pieteikuma iesniedzējam ir 13,5 %.

(51)

Pieteikuma iesniedzējs nebija guvis labumu no DEPBS.

(52)

Konstatēja, ka pieteikuma iesniedzējs nebija importējis kapitālieguldījumu preces EPCG un tāpēc nebija guvis labumu no EPCG.

(53)

Konstatēja, ka pieteikuma iesniedzējs, neesot ar nodokli apliekamai peļņai, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva labumu no ienākuma nodokļa atbrīvojuma saskaņā ar Ienākuma nodokļa likumu (1961.).

(54)

EKS pamatojas uz 21. un 35. A iedaļu Indijas Banku darbības regulējuma likumā (1949), kas ļauj Indijas centrālajai bankai (Reserve Bank of India – “RBI”) dot norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(55)

Sīkāka informācija par šo shēmu sniegta RBI Galvenajā apkārtrakstā IECD Nr. 35/04.02.02/2004–05 (eksporta kredīti ārvalstu valūtās) un Galvenajā apkārtrakstā IECD Nr. 27/04.02.02/2004–05 (eksporta kredīti rūpijās), kas paredzēti visām Indijas komercbankām.

(56)

Šajā shēmā ir tiesīgi piedalīties ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji.

(57)

Šajā shēmā RBI nosaka obligātās maksimālās procentu likmes, kas piemērojamas eksporta kredītiem Indijas rūpijās vai ārvalstu valūtā un kuras komercbankas var noteikt eksportētājiem, lai dotu tiem iespēju saņemt kredītus ar starptautiski konkurētspējīgām likmēm. EKS veido divas apakšshēmas: eksporta kredītu shēma pirms preču nosūtīšanas (“iesaiņojuma kredīts”), kas aptver eksportētajam izsniegtus kredītus preču iegādes, apstrādes, ražošanas, iesaiņošanas un/vai iekraušanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēma pēc preču nosūtīšanas, kas aptver apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. RBI ir arī noteikusi bankām izmantot noteiktu neto kredītu apjoma daļu, lai finansētu eksportu.

(58)

Pateicoties šiem RBI galvenajiem apkārtrakstiem, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākām procentu likmēm, kas salīdzinot ir zemākas par parastu komerckredītu (“skaidras naudas kredīti”) procentu likmēm. Šajā saistībā galvenajā apkārtrakstā par eksporta kredītiem rūpijās atzīmēts, ka “augstākās procentu likmes eksportētāju kredītiem, kā noteikts šajā apkārtrakstā, ir zemākas par augstākajām kredītu likmēm, kuras parasti jāmaksā citiem aizņēmējiem, un tāpēc šajā ziņā uzskatāmas par atvieglojumu.”

(59)

Pateicoties RBI galvenajiem apkārtrakstiem, pieteikuma iesniedzējs maksāja preferenciālas procentu likmes EKS salīdzinājumā ar skaidras naudas kredītu procentu likmēm.

(60)

Pirmkārt, preferenciālās EKS kredīta procentu likmes, kas noteiktas ar RBI galvenajiem apkārtrakstiem, kuri minēti 55. apsvērumā, samazināja pieteikuma iesniedzēja procentu likmju izmaksas salīdzinājumā ar tirgus noteiktām kredīta izmaksām, šādi dodot labumu pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Otrkārt, lai gan komercbankas EKS ietvaros izsniedz preferenciālos kredītus, šo priekšrocību jāuzskata par valdības finanšu atbalstu pamatregulas 2. panta 1. punkta iv) apakšpunkta nozīmē. Šajā saistībā jāatzīmē, ka ne pamatregulas 2. panta 1. punkta iv) apakšpunktā, ne PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“ASCM”) netiek prasīta maksa par valdības kontiem, proti, Indijas valdības atlīdzība komercbankām, lai pierādītu subsīdijas esību, bet vienīgi valdības rīkojums veikt uzdevumus, kas minēti pamatregulas 2. panta 1. punkta i), ii) vai iii) apakšpunktā. RPI ir valsts iestāde un tāpēc iekļaujas pamatregulas 1. panta 3. punktā sniegtajā “valdības” definīcijā. Tās vienīgais īpašnieks ir Indijas valdība, tai ir sabiedriskās kārtības mērķi, proti, monetārā politika, un tās vadību ieceļ Indijas valdība. RBI dod norādījumus privātām organizācijām tādā nozīmē, ka komercbankām ir jāizpilda konkrēti nosacījumi, to starpā: i) attiecībā uz eksporta kredītu procentu likmju “griestiem”, kas noteikti RBI galvenajos apkārtrakstos, un ii) attiecībā uz to, ka komercbankām jāiegulda noteikts neto kredītu apjoms eksporta finansēšanā, kā paredzēts RBI noteikumos. Saskaņā ar šo norādījumu komercbanku pienākums ir veikt pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētos uzdevumus, proti, šajā gadījumā izsniegt aizdevumus preferenciālā eksporta finansēšanas veidā. Šāds tiešs naudas līdzekļu pārskaitījums aizdevumu veidā, kas tiek piešķirti ar zināmiem nosacījumiem, parasti ir valdības ziņā, un prakse pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas nozīmē faktiski neatšķiras no valdību parasti izmantotās prakses. Turklāt šī subsīdija ir uzskatāma par īpašu un kompensējamu, jo preferenciālās procentu likmes ir piemērojamas tikai saistībā ar eksporta finansēšanu un tāpēc ir iespējamas, tikai ņemot vērā eksporta rezultātus pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(61)

Subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz starpību starp, pateicoties eksporta kredītu procentu likmēm uzkrāto summu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un to summu, kas būtu jāmaksā, ja piemērotu tās pašas procentu likmes kā parastiem komerckredītiem, kurus izmanto pieteikuma iesniedzējs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu subsīdijas summu (skaitītājs) pieskaitīja kopējam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kā piemērotu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotā, ražotā, eksportētā vai transportētā apjoma. Šādi ieguva EKS subsīdijas likmi 0,4 %.

(62)

Sīks WBIS apraksts tiek sniegts Rietumbengālijas valdības (“RBV”) Tirdzniecības un rūpniecības departamenta 1999. gada 22. jūnija Paziņojumā Nr. 588-CI/H (“WBIS 1999”), ko pēdējo reizi aizvietoja ar 2004. gada 24. marta Paziņojumu Nr. 134- I/O/Incentive/17/03/I. Izmeklēšanā noskaidroja, ka pieteikuma iesniedzēja saņemtais labums bija nenozīmīgs, tāpēc WBIS netiek sīkāk analizēta.

(63)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos galīgos atzinumus attiecībā uz shēmām, kompensējamo subsīdiju likme pieteikuma iesniedzējam ir šāda:

(64)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu kompensējamā maksājuma summai jābūt mazākai par kompensējamo subsīdiju kopējo summu, ja šāds maksājums ir atbilstošs, lai novērstu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Sākotnējā izmeklēšanā noteica vispārēju kaitējuma novēršanas līmeni 44,3 %, kas ir augstāks par pieteikuma iesniedzējam noteikto subsīdijas likmi.

(65)

Pamatojoties uz pārskata izmeklēšanas laikā iegūtajiem atzinumiem, tiek apsvērts, ka uz attiecīgā ražojuma importu Kopienā, ko ražojis un eksportējis pieteikuma iesniedzējs, attiecas kompensācijas maksājums, kas atbilst šim uzņēmumam noteiktajai subsīdiju individuālajai likmei, proti, 13,9 %. Tā kā ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 noteiktais maksājums tika izteikts kā īpaša summa par tonnu, iepriekš minēto maksājuma likmi pieteikuma iesniedzējam konvertēja kā īpašu summu 106,5 euro par tonnu.

(66)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2603/2000.

(67)

Pieteikuma iesniedzējs piedāvāja cenas saistības attiecīgā ražojuma eksportam Kopienā saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu.

(68)

Pēc piedāvājuma pārbaudes Komisija uzskatīja saistības par pieņemamām, jo tās novērstu subsidēšanas kaitīgo ietekmi. Turklāt regulārie un sīkie ziņojumi, ko iesniedzējs apņēmās sūtīt Komisijai, ļaus veikt efektīvu uzraudzību. Bez tam ražojuma veids un pieteikuma iesniedzējam raksturīgā pārdošanas struktūra ir tāda, ka Komisija uzskata saistību neievērošanas risku par ierobežotu.

(69)

Lai nodrošinātu saistību efektīvu ievērošanu un uzraudzību pēc tam, kad ir iesniegts lūgums par izlaišanu brīvā apgrozībā, ievērojot saistības, nosacījums atbrīvojuma saņemšanai no maksājuma ir attiecīgās dalībvalsts muitas iestādēm iesniegts spēkā esošs “faktūrrēķins”, ko sagatavojis pieteikuma iesniedzējs un kurā ietverta Regulas (EK) Nr. 2603/2000 pielikumā minētā informācija. Ja tādu rēķinu neiesniedz vai ja tas neatbilst ražojumam, kas iesniegts muitai, jāmaksā atbilstoša kompensācijas maksājuma likme, lai nodrošinātu efektīvu saistību izpildi.

(70)

Minēto saistību pārkāpuma vai atsaukšanas gadījumā var piemērot kompensācijas maksājumu, ievērojot pamatregulas 13. panta 9. un 10. punktu.

(71)

Pieteikuma iesniedzējs un Indijas valdība tika informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, saskaņā ar kuriem bija paredzēts ierosināt grozīt Regulu (EK) Nr. 2603/2000, un tiem tika dota iespēja izteikt viedokli. Tikai pieteikuma iesniedzējs sniedza komentārus, īpaši par UEOSS, kas apskatīti saistībā ar attiecīgajiem secinājumiem 2.1.1. iedaļas d) apakšpunktā,

a)

regulas 1. panta 3. punktā tabulā pie Indijas ražotājiem iekļauj šādu tekstu:

b)

regulas 2. panta 3. punkta tabulā iekļauj šādu tekstu: