PIELIKUMS

1.   IEVADS

Tesaloniku Darba kārtība Rietumbalkāniem konstatē ceļus un veidus Stabilizācijas un asociācijas procesa intensificēšanai, inter alia, ar Eiropas Partnerību izveides palīdzību.

Pamatojoties uz Komisijas atzinumu par Horvātijas lūgumu uzņemšanai par dalībvalsti, Eiropas Partnerības ar Horvātiju nolūks ir apzināt rīcības prioritātes, lai atbalstītu centienus tuvināties Eiropas Savienībai saskaņotā struktūrā. Prioritātes ir pielāgotas Horvātijas konkrētajām vajadzībām un gatavības stadijai, un pēc vajadzības tās tiks atjauninātas. Eiropas Partnerība paredz arī pamatnostādnes par finansiālu palīdzību Horvātijai.

Sagaidāms, ka Horvātija pieņems plānu, ietverot grafiku un sīki izstrādātus noteikumus, attiecībā uz tās plānotajām darbībām Eiropas Partnerības prioritārajās jomās. Šajā plānā jānorāda arī tas, kādā veidā tiks ievērota Tesaloniku darba kārtība, prioritātes organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanā un pasākumi integrētas robežu pārvaldības nodrošināšanai, kas ierosināti TI ministru sanāksmē Briselē 2003. gada 28. novembrī ES un Rietumbalkānu foruma gaitā.

2.   PRINCIPI

Stabilizācijas un asociācijas process turpina būt par pamatu Rietumbalkānu valstu kursam uz Eiropu visā laikposmā pirms to pievienošanās.

Galvenās prioritātes, kas apzinātas attiecībā uz Horvātiju, ir saistītas ar tās spēju izpildīt 1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomes noteiktos kritērijus un Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumus, jo īpaši nosacījumus, ko definējusi Padome savos 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21.–22. jūnija secinājumos, 2000. gada 24. novembra Zagrebas augstākā līmeņa sanāksmes noslēguma deklarācijā un Tesaloniku Darba kārtībā.

3.   PRIORITĀTES

Eiropas Partnerība norāda uz galvenajām prioritātes jomām Horvātijas sagatavošanās darbiem turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā, pamatojoties uz analīzi, kas ietverta Komisijas atzinumā par Horvātijas pieteikumu kļūšanai par dalībvalsti. Šajā Eiropas Partnerībā uzskaitītās prioritātes ir izraudzītas, balstoties uz to, ka ir pamatoti uzskatīt, ka Horvātija var dažu turpmāko gadu laikā tās izpildīt vai panākt ievērojamu progresu to izpildē. Tiek nodalītas īstermiņa prioritātes, kuru izpildīšana sagaidāma viena līdz divu gadu laikā, un vidēja termiņa prioritātes, kuras paredzēts izpildīt trīs līdz četru gadu laikā.

Jāatceras, ka attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu ES acquis iekļaušana tiesību aktos pati par sevi nav pietiekama; nepieciešams arī sagatavoties tā pilnīgai īstenošanai.

3.1.   ĪSTERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesu vara

Stiprināt tiesu sistēmu

Izstrādāt un ieviest visaptverošu stratēģiju tiesu reformai, konsultējoties ar visām ieinteresētajām organizācijām, tostarp pieņemt nepieciešamos jaunos tiesību aktus un izveidot karjeras vadības sistēmu, kura ietver arī atklātu, taisnīgu un caurskatāmu sistēmu darbinieku pieņemšanai darbā, vērtēšanai un mobilitātei. Paaugstināt profesionalitāti tiesu sistēmā, nodrošinot pietiekamu valsts finansējumu tiesnešu un citu tiesu ierēdņu apmācības iestādēm, lai ļautu tām izstrādāt augstas kvalitātes apmācību tiesnešiem, prokuroriem un administratīvajam personālam. Nodrošināt atbilstošas sākotnējās un profesionālās apmācības shēmas. Risināt tiesu pārslogotības problēmu. Veikt pasākumus tiesu nolēmumu pareizas un pilnīgas izpildes nodrošināšanai.

Uzlabot cīņu pret korupciju

Veikt pasākumus, lai nodrošinātu tiesiskās struktūras ieviešanu un izpildi cīņai pret korupciju. It sevišķi stiprināt Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja (USKOK) administratīvās un operatīvās spējas. Turpināt attīstīt valsts stratēģiju korupcijas novēršanai un apkarošanai un nodrošināt nepieciešamo saskaņošanu starp attiecīgajiem valdības departamentiem un organizācijām attiecībā uz lēmumu izpildi. Ieviest uzvedības/ētikas kodeksus amatpersonām un vēlētiem pārstāvjiem. Pieņemt lēmumus informētības palielināšanai par korupciju kā nopietnu kriminālnoziegumu.

Uzlabot valsts administrācijas funkcionēšanu

Veikt sākotnējos pasākumus, lai nodrošinātu caurskatāmas kārtības izmantošanu darbinieku pieņemšanā darbā un paaugstināšanā, un uzlabot personāla pārvaldību visās valsts pārvaldes organizācijās, lai nodrošinātu valsts dienestu atbildību, atklātību un caurskatāmību.

Cilvēktiesības un mazākumtautību aizsardzība

Uzlabot mazākumtautību tiesību ievērošanu

Nodrošināt Konstitucionālā likuma par mazākumtautībām ieviešanu. It sevišķi nodrošināt mazākumtautību proporcionālu pārstāvniecību vietējās un reģionālās pašvaldībās, valsts pārvaldes un tiesu iestādēs un valdībā, kā noteikts minētajā likumā. Nodrošināt nepieciešamos līdzekļus, tostarp atbilstošu finansējumu, lai nodrošinātu vēlētu mazākumtautību padomju pienācīgu funkcionēšanu. Ieviest jaunu stratēģiju čigānu aizsardzībai un integrācijai.

Paātrināt bēgļu atgriešanos

Līdz 2004. gada aprīlim pabeigt jau iesniegto mājokļu rekonstrukcijas pieprasījumu apstrādi; rekonstruēt visas mājas, par kurām pieņemts pozitīvs lēmums, līdz 2005. gada aprīlim; nodrošināt atbilstošu sabiedrības informētības kampaņu potenciālajiem labuma guvējiem pēc rekonstrukcijas pieprasījumu iesnieguma termiņa atvēršanas no 2004. gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Pabeigt māju valdījuma atgūšanu līdz 2004. gada jūnijam. Ieviest tiesību aktus par zaudētu īres/mītnes tiesību kompensēšanu valsts īpaši aizsargātās teritorijās un ārpus tām. Nodrošināt nepieciešamo saskaņošanu un sadarbību starp visām attiecīgajām iestādēm centralizētā un vietējā līmenī. Radīt sociālos un ekonomiskos apstākļus, lai uzlabotu attieksmi pret personām, kas atgriezušās, un šo personu integrēšanos attiecīgajās kopienās. Paplašināt reģionālo sadarbību bēgļu atgriešanās procesa paātrināšanā.

Paplašināt izteiksmes brīvību un nodrošināt plašsaziņas līdzekļu demokrātisku funkcionēšanu

Pārskatīt tiesību aktus par plašsaziņas līdzekļiem atbilstoši ieteikumiem, ko 2004. gada februārī formulējusi Eiropas Padomes, Komisijas un EDSO vienotā ekspertīzes misija. Jo īpaši pārskatīt Likumu par elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, lai izveidotu caurskatāmu, prognozējamu un iedarbīgu reglamentēšanas sistēmu (tostarp pakāpenisku pielāgošanos ES acquis, pilnībā ieviešot jau ratificēto Eiropas Padomes Konvenciju par pārrobežu televīziju); nodrošināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes politisku un finansiālu neatkarību; nodrošināt, lai Horvātijas radio un televīzija un tās Programmu padome darbotos patstāvīgi un stabili Horvātijas Likuma par radio un televīziju pārskatīšanas laikā; nodrošināt, lai Plašsaziņas līdzekļu likuma un tiesību aktu par neslavas celšanu pārskatīšana atspoguļotu Eiropas standartus, kas noteikti Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesu praksē.

Uzlabot sadarbību ar ombudu, pilnībā ņemot vērā ombuda ieteikumos un gada pārskatā norādītos faktus.

Reģionālā sadarbība

Nodrošināt pilnu sadarbību ar Starptautisko krimināltiesu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY)

Paplašināt reģionālo sadarbību

Strādāt pie galīgu risinājumu atrašanas pastāvošajiem divpusējiem jautājumiem jo īpaši saistībā ar robežas jautājumiem ar Slovēniju, Serbiju un Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu, neuzņemoties nekādas vienpusējas iniciatīvas. Atrisināt visas problēmas, kas izriet no aizsargātās “Ekoloģiskās un zvejas zonas” Adrijas jūrā vienpusējas deklarēšanas. Nodrošināt visu reģionālo brīvās tirdzniecības līgumu izpildi. Noslēgt un pildīt līgumu kopumu ar kaimiņvalstīm cīņā pret organizēto noziedzību, robežu pārvaldības un atpakaļuzņemšanas jomā. Sākt īstenot Saprašanās memorandu par Dienvidaustrumu Eiropas galvenā reģionālā transporta tīkla izstrādi, un jo īpaši veikt pasākumus sadarbības mehānismu izveidošanai, tostarp izveidot uzraudzības komiteju un Dienvidaustrumu Eiropas Transporta observatoriju (SEETO). Nodrošināt progresu to saistību izpildē, kas pieņemtas saskaņā ar Atēnu procesa par reģionālo enerģijas tirgu Dienvidaustrumu Eiropā 2002. un 2003. gada memorandiem.

Nodrošināt Stabilizācijas un asociācijas līguma atbilstīgu izpildi reģionālās sadarbības jomā

Pabeigt pārrunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par divpusēju reģionālās sadarbības konvenciju.

Ekonomiskie kritēriji

Saglabāt piesardzīgu, uz stabilitāti vērstu makroekonomisko politiku, tostarp uz tirgus pamata izstrādātu monetāru instrumentu izveidošanu, lai paaugstinātu monetārās politikas efektivitāti.

Paātrināt uzņēmumu restrukturizāciju un privatizāciju

Likvidēt neskaidrības, pieņemot grozījumus esošajos tiesību aktos. Paātrināt uzņēmumu restrukturizāciju un valsts uzņēmumu privatizāciju. Izstrādāt un pieņemt stratēģiju lielo valsts uzņēmumu restrukturizācijai un privatizācijai vai likvidēšanai, jo īpaši ražošanā, lauksaimniecībā, transporta, tūrisma un komunālo pakalpojumu jomā. Pieņemt restrukturizācijas programmu tērauda nozarē un sākt tās ieviešanu atbilstoši ES prasībām.

Samazināt ierobežojumus ienākšanai tirgū un aiziešanai no tā

Vienkāršot noteikumus par uzņēmumu ienākšanu tirgū un aiziešanu no tā. Jo īpaši paātrināt reģistrācijas kārtību un uzlabot bankrota noteikumu īstenošanu.

Paātrināt zemes reformu, jo īpaši lauksaimniecības zemes reģistrāciju un privatizāciju, izveidojot mūsdienīgu un racionālu kadastru un zemes reģistru, lai likvidētu esošos šķēršļus zemes un mājokļu tirgus attīstībai.

Pieņemt vidējā termiņa fiskālo programmu, kas atspoguļotu pastāvīgu fiskālo korekciju un konsolidāciju.

Turpināt strukturālās reformas valsts finanšu jomā, it sevišķi izdevumu pārvaldības jomā. Izveidot caurskatāmas un racionālas parādu pārvaldības jaudas.

Spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus

Iekšējais tirgus un tirdzniecība

Brīva preču aprite

Pārstrukturēt esošo institucionālo struktūru, lai pabeigtu nepieciešamo regulēšanas, akreditēšanas, standartizēšanas un produktu sertificēšanas funkciju nošķiršanu. Turpināt darbu pie vecās un jaunās pieejas direktīvu transponēšanas.

Atteikties no atlikušajiem pasākumiem, kuru sekas ir līdzvērtīgas kvantitatīviem ierobežojumiem attiecībā uz importu no ES.

Izveidot nepieciešamās administratīvās struktūras, lai nodrošinātu visaptverošu metodiku pārtikas drošības nodrošināšanai visā pārtikas ķēdē.

Nodrošināt racionāla un caurskatāma valsts iepirkuma režīma īstenošanu pilnā apjomā un pieņemt nepieciešamos ieviešanas noteikumus.

Pakalpojumu sniegšanas brīvība

Stiprināt regulatora un administratīvo struktūru finanšu pakalpojumu uzraudzībai, un it sevišķi attiecībā uz apdrošināšanas tirgu, investīciju pakalpojumiem un vērtspapīru tirgu.

Izveidot neatkarīgu uzraudzības iestādi personu datu aizsardzības jomā.

Brīva kapitāla aprite

Uzlabot tiesību aktus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai un pabeigt iedarbīgas sistēmas izveidošanu, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Uzņēmējdarbības tiesības

Turpināt tiesību aktu pielāgošanu, lai garantētu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzības līmeni līdzvērtīgi tam, kas pastāv ES, un stiprināt administratīvās spējas, lai nodrošinātu iedarbīgus šo tiesību aktu īstenošanas līdzekļus.

Konkurence

Turpināt pielāgošanos ES acquis, īstenot prettrestu un valsts atbalsta tiesību aktus un pieņemt attiecīgos ieviešanas noteikumus. Stiprināt Tirgus konkurences aizsardzības aģentūras administratīvās spējas un neatkarību. Uzlabot caurskatāmību valsts atbalsta jomā, inter alia, iesniedzot regulārus gada pārskatus, un izveidot visaptverošu valsts atbalsta shēmu uzskaiti.

Nodokļu sistēma

Sākt esošo nodokļu tiesību aktu un administratīvās kārtības pārskatīšanu, lai nodrošinātu nodokļu tiesību aktu racionālu īstenošanu.

Stiprināt nodokļu un muitas pārvaldības spējas, it sevišķi attiecībā uz piedziņas un kontroles funkcijām; radīt funkcionējošu akcīzes nodokļa dienestu ar atbilstīgu personālu, vienkāršot nodokļu krāpšanas izmeklēšanas kārtību, lai nodrošinātu tās iedarbīgumu.

Uzsākt nepieciešamo IT sistēmu izveidošanu, lai nodrošinātu elektronisku datu apmaiņu ar ES un tās dalībvalstīm.

Muitas savienība

Stiprināt muitas dienestu administratīvās un operatīvās spējas, jo īpaši attiecībā uz preferenciālās izcelsmes noteikumu kontroli, un turpināt pielāgošanos ES Muitas kodeksam.

Turpināt administratīvās sadarbības paplašināšanu muitas sektorā saskaņā ar Pagaidu nolīgumu.

Ārējās attiecības

Atbilstīgi ieviest Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu/Pagaidu līguma pieņemšanas protokolu, ņemot vērā ES paplašināšanu.

Sektorpolitika

Lauksaimniecība

Uzsākt atbilstīgas zemes gabalu identifikācijas sistēmas un dzīvnieku identifikācijas sistēmas izveidošanu atbilstoši ES acquis. Pastiprināt lauksaimniecības statistikas apkopošanu un apstrādi atbilstoši ES standartiem un metodikai.

Izstrādāt stratēģiju racionālu un finansiāli stabilu maksājumu organizāciju izveidošanai lauksaimniecības līdzekļu pārvaldības un kontroles vajadzībām atbilstoši ES prasībām un starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Pastiprināt administratīvās struktūras, kas nepieciešamas, lai izveidotu lauku attīstības stratēģijas un politikas dokumentus lauku attīstības programmu izstrādāšanai, ieviešanai, pārvaldībai, novērošanai, kontrolei un novērtēšanai.

Turpināt saskaņošanu ar ES acquis veterinārijas un fitosanitārijas jomā, uzlabot inspekcijas kārtību, modernizēt gaļas un piena ražotnes atbilstoši ES higiēnas un sabiedrības veselības standartiem. Pielāgot dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku produkcijas importa režīmu starptautiskajām sanitārijas un fitosanitārijas (SPS) saistībām un ES acquis.

Zivsaimniecība

Uzsākt piemērotas administratīvās un pārbaudes struktūras izveidi zivsaimniecības politikas vajadzībām. Pēc Horvātijas 2003. gada oktobra vienpusējā lēmuma paplašināt tās jurisdikciju Adrijas jūrā, kopā ar Komisiju un ieinteresētajām kaimiņvalstīm, jo īpaši Slovēniju un Itāliju, izvērtēt šā lēmuma sekas attiecībā uz zvejas darbību šajā jomā, nolūkā izstrādāt piemērotus risinājumus saskaņā ar secinājumiem, kas pieņemti Venēcijas Konferencē par zivsaimniecību ilgtspējīgu attīstību Vidusjūras baseinā, lai tādējādi nodrošinātu Kopienas zvejas darbības nepārtrauktību.

Transports

Turpināt tiesību aktu pielāgošanu un stiprināt administratīvās spējas aviācijas nozarē.

Statistika

Stiprināt Horvātijas Statistikas biroja administratīvās spējas un uzlabot koordināciju ar citiem oficiālās statistikas avotiem Horvātijā. Iesniegt Komisijai jaunu priekšlikumu par statistikas reģioniem atbilstoši ES prasībām.

Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģija

Stiprināt nacionālo regulatoru iestāžu jaudu telekomunikāciju un pasta pakalpojumu jomā un nodrošināt to neatkarību.

Vide

Izstrādāt horizontālos tiesību aktus, tostarp par ietekmes novērtēšanu uz vidi un sabiedrības iesaistīšanos.

Stiprināt administratīvās spējas nacionālā un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu plānošanu, tostarp finanšu stratēģiju sagatavošanu.

Stiprināt nacionālo un reģionālo pārbaudes dienestu spējas un nodrošināt tiem iespēju racionāli īstenot vides tiesību aktus.

Pieņemt atkritumu apsaimniekošanas plānu un uzsākt tā ieviešanu.

Finanšu kontrole

Izstrādāt politiku valsts iekšējās finanšu kontroles sistēmas izveidošanai. Izveidot vai pastiprināt valsts iekšējās kontroles funkcijas, nodrošinot atbilstošu personālu, apmācību un aprīkojumu, tostarp funkcionāli neatkarīgas iekšējā audita vienības.

Izveidot iedarbīgu kārtību tādu kļūdu atklāšanai, apstrādei un finansiālai, administratīvai un tiesiskai izsekošanai, kas ietekmē Kopienas finansiālās intereses.

Sadarbība tieslietu un iekšlietu jomā

Robežu pārvaldība

Stiprināt robežu pārvaldību, jo īpaši pastiprinot jūras robežu uzraudzību; pieņemt un īstenot integrētu robežas pārvaldības stratēģiju; palielināt investīcijas tehniskajā aprīkojumā un infrastruktūrā; pastiprināt robežsardzes virsnieku specializēto apmācību.

Pēc saskaņošanas ar visām attiecīgajām iestādēm īstenot pasākumus, ko pieņēmusi valdība un kas iesniegti TI ministru sanāksmei ES un Rietumbalkānu foruma gaitā 2003. gada 28. novembrī.

Organizētā noziedzība, narkotikas, korupcija un terorisms

Īstenot pasākumus, ko pieņēmusi valdība un kas iesniegti TI ministru sanāksmei ES un Rietumbalkānu foruma gaitā 2003. gada 28. novembrī.

Uzlabot koordināciju starp tiesībsargājošām iestādēm un tiesu sistēmu, jo īpaši sakarā ar ekonomiskajiem noziegumiem, organizēto noziedzību, krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju; pastiprināt cīņu pret narkotiku kontrabandu un stiprināt narkomānijas izskaušanu un narkotiku pieprasījuma samazināšanu; stiprināt Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja (USKOK) administratīvās spējas.

Turpināt gatavoties sadarbības līguma noslēgšanai ar Eiropolu.

Palielināt starptautisko sadarbību un attiecīgo konvenciju pilnīgu ieviešanu attiecībā uz terorismu; uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp policiju un izmeklēšanas dienestiem valstī un ar citām valstīm; pastiprināt terorisma aktu finansēšanas vai gatavošanas novēršanu.

Migrācija un patvērums

Ieviest jaunus patvēruma tiesību aktus, tostarp izveidot pagaidu uzņemšanas centru.

3.2.   VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesu vara

Turpināt stiprināt tiesu sistēmu

Turpināt tiesu reformas ieviešanu un veikt pasākumus, lai vēl vairāk samazinātu lietu uzkrāšanos visās tiesās; racionalizēt tiesu organizāciju, tostarp nodrošināt mūsdienīgas informācijas tehnoloģiju sistēmas un atbilstošu administratīvā personāla līmeni; nodrošināt tiesu lēmumu regulāru un racionālu izpildi; nodrošināt tiesu un juridiskās palīdzības pieejamību un atvēlēt atbilstošus budžeta resursus; pastiprināt apmācību ES likumdošanā.

Turpināt izvērst cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību

Veicināt turpmāku progresu cīņā pret korupciju un ieviest attiecīgos tiesību aktus. Jo īpaši izveidot speciālistu vienības korupcijas apkarošanai attiecīgajos dienestos un nodrošināt tām nepieciešamo apmācību un resursus. Nodrošināt, lai tiktu ievēroti starptautiskajos dokumentos noteiktie standarti, pieņemot atbilstošus tiesību aktus un administratīvos pasākumus. Veicināt ES dalībvalstu deleģēto sadarbības koordinatoru izvietošanu attiecīgajās valsts iestādēs, kas iesaistītas cīņā pret organizēto noziedzību. Ik pēc sešiem mēnešiem ziņot ES par faktiskajiem rezultātiem, kas gūti tiesu darbā ar organizēto noziedzību saskaņā ar noteikumiem Apvienoto Nāciju Konvencijā par starpnacionālo organizēto noziedzību, kas pazīstama kā Palermo Konvencija.

Turpināt uzlabot valsts pārvaldes funkcionēšanu

Turpināt ar ES acquis tieši saistīto izveidošanas procesu un ieviest reformas valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai kopumā. Pabeigt denacionalizācijas procesu.

Cilvēktiesības un nacionālo minoritāšu aizsardzība

Nodrošināt mazākumtautību tiesību pastāvīgu ievērošanu

Turpināt uzlabot čigānu stāvokli, pastiprinot attiecīgās stratēģijas īstenošanu, tostarp nodrošinot nepieciešamo finansiālo atbalstu valsts un vietējā līmenī, pasākumus pret diskrimināciju, kas vērsti uz nodarbinātības iespēju veicināšanu, izglītības pieejamības palielināšanu un mājokļu apstākļu uzlabošanu.

Pabeigt bēgļu atgriešanās procesu, pareizi un savlaicīgi ieviešot attiecīgos tiesību aktus. Attiecīgajās teritorijās ar reģionālās attīstības programmu palīdzību nodrošināt atgriezušos personu ekonomisko un sociālo integrāciju.

Reģionālā sadarbība

Papildus paplašināt reģionālo sadarbību

Attiecībā uz Atēnu procesu par reģionālo enerģijas tirgu Dienvidaustrumu Eiropā sagatavoties integrēta reģionālā enerģijas tirgus izveidošanai.

Ekonomiskie kritēriji

Turpināt uzlabot apstākļus privātiem uzņēmumiem

Panākt būtisku progresu privatizācijas procesā un turpināt centienus uzlabot apstākļus privāto uzņēmumu radīšanai un attīstībai. Panākt būtisku progresu lielo uzņēmumu restrukturizācijas jomā.

Pabeigt zemes reformu, īpašu uzsvaru liekot uz lauksaimniecības zemes reģistrāciju un privatizāciju.

Turpināt darba tirgus reformu

Turpināt centienus uzlabot darba tirgus atsaucību un palielināt darbaspēka iesaistīšanu.

Turpināt ilgtspējīgas vidējā termiņa fiskālās infrastruktūras ieviešanu, pastāvīgi samazinot vispārējo valsts tēriņu daļu IKP. Noteikt valsts tēriņu prioritāti brīvo resursu tērēšanai ar ES acquis saistītiem izdevumiem, tostarp veselības aprūpes un pensiju sistēmas reformai. Turpināt samazināt subsīdijas lieliem zaudējumus radošiem uzņēmumiem. Uz šā pamata turpināt samazināt vispārējo valdības deficītu un valsts sektora parādu slogu.

Spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus

Iekšējais tirgus un tirdzniecība

Brīva preču aprite

Panākt būtisku progresu veco un jauno pieejas direktīvu transponēšanā un ES standartu pieņemšanā.

Turpināt Horvātijas pārtikas likumdošanas pielāgošanu un stiprināt nepieciešamās ieviešanas struktūras.

Ieviest valsts iepirkuma režīmu, izmantojot visas attiecīgās administratīvās struktūras, un panākt būtisku progresu darbā pie pilnīgas pielāgošanās ES acquis.

Brīva personu pārvietošanās

Turpināt pielāgošanos ES acquis profesionālās kvalifikācijas un diplomu atzīšanas jomā, tostarp attiecībā uz izglītības un apmācības noteikumiem; turpmāk attīstīt nepieciešamās administratīvās struktūras.

Atcelt visus diskriminējošos pasākumus attiecībā pret ES migrējošiem darba ņēmējiem un ES pilsoņiem; pastiprināt administratīvās struktūras sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšanai.

Pakalpojumu sniegšanas brīvība

Likvidēt atlikušos šķēršļus attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām pārrobežu pakalpojumu radīšanai un sniegšanai no ES.

Turpināt datu aizsardzības tiesību aktu pielāgošanu; stiprināt un nodrošināt uzraudzības varas neatkarību.

Brīva kapitāla aprite

Strādāt pie atlikušo kapitāla aprites ierobežojumu atcelšanas; turpināt tiesību aktu pielāgošanu attiecībā uz maksājumu sistēmām un nodrošināt racionālu to ieviešanu.

Stiprināt finanšu izmeklēšanas nodaļas administratīvās spējas un uzlabot tās sadarbību ar citām iestādēm, kas iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā.

Uzņēmējdarbības tiesības

Pabeigt pielāgošanos intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā un stiprināt cīņu pret pirātismu un viltošanu.

Konkurence

Pastiprināt prettrestu un valsts atbalsta varu un izveidot uzticamu izpildes reģistru. Būtiski uzlabot caurskatāmību valsts atbalsta jomā. Attīstīt konkurences tiesību un politikas apmācību visos pārvaldes un tiesu sistēmas līmeņos.

Nodokļu sistēma

Turpināt darbu, lai pabeigtu pielāgošanos ES acquis nodokļu jomā attiecībā uz PVN un akcīzes nodokļiem, pievēršot sevišķu uzmanību PVN teritoriālās piemērošanas brīvajām zonām un esošo PVN nulles likmes un pārdošanas nodokļa zonu likvidēšanai.

Pieņemt par saistošiem Uzvedības kodeksa principus nodokļu uzlikšanā uzņēmējdarbībai un nodrošināt, lai jaunie nodokļu pasākumi atbilstu šiem principiem.

Turpināt nodokļu pārvaldības stiprināšanu – tostarp IT sektorā – un nodrošināt tās pareizu funkcionēšanu, lai sasniegtu ES standartu un IT sistēmu savstarpējo pielāgojamību. Izstrādāt un ieviest ētikas kodeksu.

Muitas savienība

Stiprināt un konsolidēt muitas dienestu administratīvās un operatīvās spējas. Paplašināt visa personāla apmācību un palielināt informācijas tehnoloģiju izmantošanu, kuru dizainam un lietošanai jābūt savienojamai ar ES sistēmām, lai nodrošinātu savstarpējo pielāgojamību. Izstrādāt un ieviest muitas dienesta ētikas kodeksu.

Censties panākt atbilstību brīvo zonu, tranzīta, nodevu, tarifu griestu un Vispārējās preferenču sistēmas jomās.

Sektorpolitika

Lauksaimniecība

Stiprināt tirgus un lauku attīstības politikai nepieciešamās administratīvās struktūras; izveidot ES standartiem atbilstošu vīna dārzu reģistru. Turpināt gatavošanos pilnībā funkcionējošas pārvaldes un kontroles sistēmas un maksājumu aģentūras izveidošanai atbilstoši ES prasībām.

Turpināt un būtiski uzlabot pielāgošanos ES acquis veterinārajā un fitosanitārajā sektorā, ietverot sistēmu dzīvnieku identificēšanai, dzīvnieku atkritumu apstrādi, gaļas un piena ražotņu modernizāciju, dzīvnieku slimību kontroles programmas un augu aizsardzību; būtiski uzlabot pārbaudes struktūras.

Zivsaimniecība

Turpināt atbilstošu administratīvo struktūru un aprīkojuma izveidošanu, lai nodrošinātu zivsaimniecības politikas racionālu ieviešanu, tostarp resursu pārvaldību, zvejas darbības pārbaudi un kontroli, tirgus politiku, strukturālās programmas, zvejas kuģu reģistru un flotes jaudu pārvaldības plānu atbilstoši pieejamajiem zivju resursiem.

Transports

Turpināt pielāgošanos ES acquis un attīstīt pietiekamas administratīvās spējas autotransporta (sociālie, tehniskie un fiskālie pasākumi), dzelzceļa transporta (it sevišķi savstarpējas ekspluatācijas pasākumi un neatkarīga jaudu sadale) un jūras transporta jomā (it sevišķi jūras drošības jomā). Panākt pilnīgu pielāgošanos ES acquis aviācijas jomā saskaņā ar līgumu par Horvātijas dalību Eiropas vienotajā aviācijas tirgū.

Ekonomikas un monetārā savienība

Turpināt saskaņot tiesību aktus, kas reglamentē Centrālās bankas darbību. Uzlabot monetāro politiku, lai paplašinātu uz tirgu orientēto monetāro instrumentu izmantošanu un efektivitāti.

Sociālā politika un nodarbinātība

Turpināt pielāgošanos ES tiesību aktiem profesionālās veselības un drošības, darba tiesību, vienlīdzīgas attieksmes pret sievietēm un vīriešiem un diskriminācijas novēršanas jomā; stiprināt ar to saistītās administratīvās struktūras un struktūras, kas nepieciešamas sociālās nodrošināšanas koordinēšanai.

Izstrādāt un īstenot visaptverošu nodarbinātības stratēģiju, iesaistot visas ieinteresētās puses, ņemot vērā turpmāko dalību Eiropas nodarbinātības stratēģijā, kas saskaņota ar atbilstošo analīzes, ieviešanas un novērtēšanas jaudu veidošanu.

Tālāk attīstīt sociālo partneru jaudu, jo īpaši divpusējā sociālā dialogā ES acquis izstrādāšanas un ieviešanas nolūkā.

Turpināt sabiedrības veselības tiesību aktu pielāgošanu un palielināt ieguldījumus veselības aprūpē.

Enerģētika

Turpināt pielāgošanos ES acquis par iekšējo enerģijas tirgu (elektrība un gāze), uzlabot enerģijas efektivitāti, atbalstīt atjaunojamus enerģijas avotus, veidot naftas krājumus, lai nodrošinātu pietiekamu apgādes drošību, nodrošināt kodoldrošību un aizsardzību pret radiāciju; stiprināt administratīvās spējas visās šajās jomās.

Mazie un vidējie uzņēmumi

Turpināt ieviest Eiropas Mazo uzņēmumu hartu. Turpināt uzņēmējsabiedrību reģistrācijas kārtības vienkāršošanu.

Zinātne un pētniecība

Stiprināt zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības jaudu, lai nodrošinātu sekmīgu dalību Kopienas pamatprogrammās.

Izglītība un apmācība

Pielikt lielākas pūles, lai radītu mūsdienīgu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu.

Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas

Pieņemt nepieciešamos primāros un sekundāros tiesību aktus, lai pabeigtu regulatora struktūru un ieviestu konkurenci visās jomās. Pieņemt saskaņotu stratēģiju uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanai.

Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinēšana

Nodrošināt skaidru pienākumu sadali un racionālu koordināciju starp ministrijām, lai izveidotu visaptverošu un saskaņotu stratēģiju reģionālās attīstības jomā. Izveidot partnerattiecību struktūras, kas nodrošina ciešu sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām pusēm valsts un reģionālā līmenī.

Nodrošināt, lai ieceltās pārvaldes un maksājumu iestādes progresīvi veidotu savu jaudu; izstrādāt un īstenot reģionālās attīstības plānus; paplašināt finanšu pārvaldes un kontroles kārtību; izveidot atbilstīgas novērošanas un novērtēšanas sistēmas.

Vide

Nodrošināt vides aizsardzības prasību integrēšanu pārējo sektoru politiku noteikšanas un īstenošanas jomā, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību; ieviest horizontālos tiesību aktus.

Turpināt darbu pie ES acquis transponēšanas, ar sevišķu uzsvaru uz atkritumu apsaimniekošanu, ūdens kvalitāti, gaisa kvalitāti, dabas aizsardzību un integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli. Izstrādāt vides investīciju stratēģiju, pamatojoties uz pielāgošanās izmaksu aplēsēm. Palielināt investīcijas vides infrastruktūrā, ar sevišķu uzsvaru uz notekūdeņu savākšanu un apstrādi, dzeramā ūdens apgādi un atkritumu apsaimniekošanu.

Patērētāju un veselības aizsardzība

Turpināt pielāgošanos ES acquis par pasākumiem sakarā ar drošību un stiprināt iedarbīgai tirgus uzraudzībai nepieciešamās administratīvās jaudas.

Finansiālā kontrole

Izstrādāt saskaņotu tiesību aktu struktūru un iedarbīgus mehānismus valsts ienākuma un izdevumu novērošanai, kontrolei un auditam.

Izstrādāt iedarbīgus mehānismus Komisijas informēšanai par kļūdām, kas skar Kopienas finanšu intereses, un izveidot nepieciešamās koordinēšanas metodes.

Sadarbība tieslietu un iekšlietu jomā

Robežu pārvaldība

Stiprināt robežkontroli, izveidot nacionālās datubāzes un reģistrus un nodrošināt koordināciju starp attiecīgajiem dienestiem.

Organizētā noziedzība un korupcija

Uzlabot policijas aprīkojumu un infrastruktūru, ieskaitot datorizētas izmeklēšanas sistēmas izveidošanu; stiprināt sadarbību starp policiju un citām tiesībsargājošām iestādēm; pastiprināt cīņu pret narkotiku kontrabandu, organizēto noziedzību, ekonomisko noziedzību (tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un naudas viltošanu), krāpšanu un korupciju; uzlabot attiecīgo valsts tiesību aktu pielāgošanu ES acquis šajās jomās.

4.   PROGRAMMU VEIDOŠANA

Kopienas palīdzība Rietumbalkānu valstīm Stabilizācijas un asociācijas procesa ietvaros tiks sniegta ar atbilstošu finansiālo instrumentu palīdzību, jo īpaši saskaņā ar Padomes 2000. gada 5. decembra Regulu (EK) Nr. 2666/2000 par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (1); attiecīgi, šis lēmums neuzliek nekādus finansiālus pienākumus. Turklāt Horvātijai būs pieejams finansējums no daudzvalstu un horizontālajām programmām. Komisija strādā kopā ar Eiropas Investīciju banku un starptautiskām finanšu iestādēm, jo īpaši Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Pasaules Banku, lai atvieglotu projektu līdzfinansēšanu sakarā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu.

5.   NOSACĪJUMI

Nosacījumi Kopienas palīdzībai Rietumbalkānu valstīm saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu ir turpmāks progress Kopenhāgenas politisko kritēriju izpildē. Šo vispārējo noteikumu rezultātā Padome var veikt atbilstošus pasākumus, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2666/2000 5. pantu.

Komisijas palīdzība atkarīga arī no nosacījumiem, ko Padome definējusi savos 1997. gada 29. aprīļa secinājumos, jo īpaši attiecībā uz saņēmēja apņemšanos īstenot demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas, ņemot vērā šajā Eiropas Partnerībā noteiktās prioritātes.

6.   NOVĒROŠANA

Eiropas Partnerības īstenošanas pārraudzību nodrošina, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši gada ziņojumus par Stabilizācijas un asociācijas procesu.

---

(1)  OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2415/2001 (OV L 327, 12.12.2001., 3. lpp.).