30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/19

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1202/2004

(2004. gada 29. jūnijs)

par nobarošanai paredzēto jaunbuļļu importa kvotu atvēršanu un administrēšanas nodrošināšanu (no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par kopēja liellopu un teļa gaļas tirgus organizēšanu (1), un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	PTO grafiks CXL pieprasa Kopienai atvērt ikgadēju importa tarifu kvotu 169 000 nobarošanai paredzētu jaunbuļļu.

(2)

PTO kontekstā notiekošo sarunu laikā saskaņā ar VVTT XXIV.6 pantu pēc Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk tekstā “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās, dažas no kurām kopā ar Rumāniju pēdējo trīs kvotu gados ir bijušas galvenās piegādātājvalstis, šīs tarifu kvotas pārvaldīšanai detalizētos noteikumos ir nepieciešams noteikt, ka no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam pieejamais daudzums jāievieš pakāpeniski gada laikā piemērotā veidā Regulas (EK) Nr. 1254/1999 32. panta 4. punkta nozīmē.

(3)

Ņemot vērā tradicionālos tirdzniecības modeļus starp Kopienu un piegādātājvalstīm šīs kvotas ietvaros un nepieciešamību nosargāt tirgus līdzsvaru, pieejamais daudzums ir sadalīts pa četriem ceturkšņiem 2004./2005. kvotu gadam. Tiklīdz XXIV.6 sarunas būs beigušās un ratificētas, tiks ieviesti jauni pārvaldīšanas noteikumi. Noteikumiem jāņem vērā šo sarunu rezultāti un jau izmantotie atvērtās kvotas daudzumi.

(4)	Lai nodrošinātu vienlīdzīgāku pieeju kvotai, vienlaicīgi nodrošinot katram pieteikumam komerciāli dzīvotspējīgu dzīvnieku daudzumu, katrā importa licences pieteikumā jāievēro minimālais un maksimālais lopu skaits.

(5)

Lai novērstu spekulāciju, kvotas ietvaros pieejamiem daudzumiem jābūt pieejamiem tādiem operatoriem, kuri spēj pierādīt, ka patiesi ir iesaistīti ievērojama daudzuma importā no trešām valstīm. Ņemot to vērā un lai nodrošinātu efektīgu pārvaldīšanu, attiecīgajiem tirgotājiem 2003. gadā vajadzēja importēt vismaz 100 dzīvnieku, paredzot, ka 100 dzīvnieku nosūtīšanu var uzskatīt par komerciāli dzīvotspējīgu konosamentu. Operatoriem Ungārijā, Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā, Slovēnijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Kiprā un Maltā jāatļauj pieteikties, pamatojoties uz importu no valstīm, kuras 2003. gadā attiecībā uz tām bija trešo valstu statusā.

(6)	Ja šādi kritēriji ir jāpārbauda, iesniegumi noteikti jāiesniedz dalībvalstī, kurā importētājs ir reģistrēts PVN reģistrā.

(7)	Lai novērstu spekulāciju, importētājiem, kuri 2004. gada 1. janvārī vairs nav iesaistīti liellopu tirdzniecībā, jāliedz piekļūšana kvotai un licences nav apmaināmas.

(8)	Jāparedz noteikumi daudzumiem, kuriem licences pieteikumi var tikt pieprasīti piešķiršanai pēc apsvēršanas un, ja piemērojams, pēc vienveidīgas samazināšanas procentu piemērošanas.

(9)

Jāparedz pasākumi importa licenču izmantošanai. Šādā nolūkā jānosaka noteikumi pieteikumu iesniegšanai un informācijai, kas jānorāda pieteikumos un licencēs, un, ja nepieciešams, iekļaujot atsevišķus nosacījumus 1995. gada 26. jūnija Komisijas Regulā (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (2) un Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, kas nosaka kopējus detalizētus noteikumus importa un eksporta licenču un lauksaimniecības ražojumu iepriekš noformējamu apliecību sistēmas piemērošanai (3).

(10)

Pieredze rāda, ka kvotu pareizai pārvaldīšanai ir nepieciešams, lai nominālais licences turētājs būtu patiess importētājs. Tādējādi šādam importētājam aktīvi jāpiedalās attiecīgo dzīvnieku iepirkšanā, transportēšanā un importēšanā. Šādu aktivitāšu pierādījumu uzrādīšanai jābūt galvenajai prasībai attiecībā uz licenču drošību.

(11)	Lai nodrošinātu šīs kvotas ietvaros importēto dzīvnieku stingru statistisko kontroli, Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktā minētā pielaide nav jāpiemēro.

(12)	Šīs tarifu kvotas piemērošanai ir nepieciešamas importēto dzīvnieku konkrēto galamērķu efektīvas pārbaudes. Tādēļ dzīvnieki jānobaro tajā dalībvalstī, kura ir izsniegusi importa licenci.

(13)	Jāiemaksā drošības nauda, lai nodrošinātu to, ka dzīvnieki noteiktajās ražotnēs tiek nobaroti vismaz 120 dienas. Drošības naudai jānosedz starpība starp kopējā muitas tarifa (KMT) nodevu un samazināto nodevu, ko piemēro dienā, kad attiecīgos dzīvniekus laiž brīvā apgrozībā.

(14)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo laika periodam no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam tiek atvērta tarifu kvota 169 000 jaunbuļļu ar KN kodu, 0102 90 05, 0102 90 29 vai 0102 90 49, kuri paredzēti nobarošanai Kopienā, paredzot, ka tā var tikt samazināta Kopienas un tās PTO partneru sarunās, kas notiek saskaņā ar VVTT XXIV.6 pantu PTO kontekstā.

Tarifu kvotas numurs ir 09.4005.

2.   Muitas importa nodeva, ko piemēro saskaņā ar 1. punktā minēto tarifu kvotu, ir 16 % ad valorem plus EUR 582 par tonnu neto.

Pirmajā daļā noteikto nodevas likmi piemēro ar noteikumu, ka importētie dzīvnieki tiek nobaroti vismaz 120 dienas dalībvalstī, kura ir izsniegusi importa licenci.

3.   Šīs regulas 1. punktā noteiktos daudzumus sadala minētajā laika periodā sekojoši:

a)	42 250 liellopu laika periodam no 2004. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. septembrim;

b)	42 250 dzīvnieku - no 2004. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 31. decembrim;

c)	42 250 dzīvnieku - no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. martam;

d)	42 250 dzīvnieku - no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 30. jūnijam.

4.   Ja kādā no laika periodiem, kas minēti 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā, daudzums, kas noteikts pieteikumā licences saņemšanai katram no šiem laika periodiem, ir mazāks par attiecīgajā periodā pieejamo daudzumu, atlikušo šī perioda daudzumu pieskaita daudzumam, kas ir pieejams nākamajam periodam.

2. pants

1.   Lai būtu tiesības uz 1. pantā noteiktajām kvotām, pieteikuma iesniedzējiem ir jābūt fiziskām vai juridiskām personām un, iesniedzot pieteikumus importa licenču saņemšanai, jāpierāda attiecīgās dalībvalsts kompetentām iestādēm, ka 2003. gadā tās ir ievedušas vismaz 100 dzīvniekus pēc KN koda 0102 90.

Pieteikuma iesniedzējiem ir jābūt reģistrētiem nacionālajā PVN reģistrā.

2.   Operatori no Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas var pieteikties uz importa licencēm, pamatojoties uz 1. punktā minēto importu no valstīm, kuras 2003. gadā attiecībā pret tām bija trešās valstis.

3.   Pierādījums par importu ir tikai muitas iestāžu likumīgi apstiprināts muitas dokuments par dzīvnieku laišanu brīvā apgrozībā ar norādi, ka pieteikuma iesniedzējs ir saņēmējs.

Dalībvalstis var pieņemt pirmajā daļā minēto dokumentu kopijas, ko likumīgi apstiprinājušas kompetentas iestādes. Ja šādas kopijas akceptē, dalībvalstis par katru šādu pieteikumu paziņo 3. panta 5. punktā minētajā kārtībā.

4.   Operatori, kuri 2004. gada 1. janvārī pārtrauca tirdzniecību ar trešām valstīm liellopu un teļa gaļas sektorā, nevar pieteikties.

5.   Sabiedrība, kura ir izveidojusies, apvienojoties sabiedrībām, kurām katrai ir 1. punktā noteiktais minimālais importa atskaites daudzums, var izmantot šos atskaites importa darījumus par pamatojumu pieteikumam.

3. pants

1.   Pieteikumus importa licenču saņemšanai var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā.

2.   Pieteikumi importa licenču saņemšanai katram 1. panta 3. punktā minētajam laika periodam:

a)	aptver vismaz 100 dzīvniekus;

b)	nedrīkst pārsniegt 5 % no pieejamā daudzuma.

Ja pieteikuma daudzums pārsniedz pirmās daļas b) apakšpunktā minēto daudzumu, pārsniegto daudzumu ignorē.

3.   Pieteikumus importa licenču saņemšanai iesniedz katra 1. panta 3. punktā minētā perioda pirmajās 10 darba dienās. Tomēr pieteikumu pirmajam periodam iesniedz ne vēlāk kā otrajā ceturtdienā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Katrs pieteikuma iesniedzējs drīkst iesniegt ne vairāk par vienu pieteikumu katram 1. panta 3. punktā minētajam periodam. Ja viens un tas pats pieteikuma iesniedzējs iesniedz vairāk par vienu pieteikumu, visi šā pieteikuma iesniedzēja pieteikumi tiek noraidīti.

5.   Pēc iesniegto dokumentu pārbaudes dalībvalstis, vēlākais līdz piektajai darba dienai pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, nodod Komisijai pieteikuma iesniedzēju sarakstu ar viņu adresēm un pieteiktajiem daudzumiem.

Visus pieteikumus, ieskaitot “nulles” ienākumus, nosūta pa faksu vai e-pastu, izmantojot šīs regulas I pielikumā doto paraugformulāru gadījumos, kad pieteikumi patiešām ir iesniegti.

4. pants

1.   Pēc 3. panta 5. punktā minētā paziņojuma Komisija cik iespējams drīz izlemj, cik lielā mērā pieteikumus var apmierināt.

2.   Ja pieteikumos uzrādītais daudzums, kā noteikts 3. pantā, pārsniedz daudzumu, kas ir pieejams attiecīgajā periodā, Komisija nosaka vienotu samazināšanas koeficientu, ko piemēro pieteiktajiem daudzumiem.

Ja pirmajā daļā noteiktā samazināšanas koeficienta piemērošanas rezultātā iegūst skaitli, kas ir mazāks par 100 dzīvniekiem uz vienu pieteikumu, attiecīgās dalībvalstis nosaka pieejamo daudzumu, sastādot grupas tiesībām uz ievešanu, iekļaujot 100 dzīvniekus katrā. Ja atlikušajā grupā ir mazāk par 100 dzīvniekiem, to uzskata par atsevišķu grupu.

3.   Licences izsniedz cik iespējams drīz pēc Komisijas lēmuma attiecībā uz pieteikumu pieņemšanu.

5. pants

1.   Importa licences izsniedz uz tā operatora vārda, kurš iesniedzis pieteikumu.

2.   Licences pieteikumos un licencēs norāda:

a)	8. ailē - izcelsmes valsti;

b)	16. ailē - vienu vai vairākus no šādiem Kombinētās nomenklatūras kodiem: 0102 90 05; 0102 90 29 vai 0102 90 49;

c)	20. ailē - kvotas kārtas numuru (09.4005) un vienu no indosamentiem, kas noteikti III pielikumā.

6. pants

1.   Neņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punktu, importa licences, kas izsniegtas saskaņā ar šo regulu, nav nododamas citiem, un tām ir piešķirtas tiesības saskaņā ar tarifu kvotām tikai tad, ja tās ir izsniegtas uz tā paša vārda un adreses, kas norādīta kā saņēmējs pievienotajā muitas deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā.

2.   Licenču derīguma termiņš beidzas 2005. gada 30. jūnijā.

3.   Drošības nauda attiecībā uz importa licenci ir EUR 20 par dzīvnieku, un to iemaksā pieteikuma iesniedzējs reizē ar pieteikumu licences saņemšanai.

4.   Izsniegtās licences ir derīgas visā Kopienā.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 50. panta 1. punktu pilnu kopējā muitas tarifa nodevu, ko piemēro dienā, kad pieņem muitas deklarāciju brīvai apgrozībai, iekasē attiecībā uz visu daudzumu, kas ievests virs tā, kas norādīts importa licencē.

6.   Neņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1291/2000 III sadaļas 4. iedaļas noteikumus, drošības naudu neatmaksā, kamēr nav uzrādīti pierādījumi, ka licences nominālais turētājs ir bijis komerciāli un loģistiski atbildīgs par attiecīgo dzīvnieku iepirkšanu, transportu un laišanu brīvā apgrozībā. Šādi pierādījumi iekļauj vismaz:

a)	oriģinālu faktūrrēķinu vai apstiprinātu tā kopiju, ko pārdevējs vai viņa pārstāvis, kuri abi darbojas trešajā eksporta valstī, ir izrakstījis uz nominālā turētāja vārda, un pierādījumus, ka nominālais turētājs ir samaksājis vai atvēris neatsaucamu dokumentāru akreditīvu par labu pārdevējam;

b)	konosamentu vai, ja piemērojams, sauszemes vai gaisa transporta dokumentu, kurš izrakstīts uz nominālā turētāja vārda par attiecīgajiem dzīvniekiem;

c)	formulāra IM4 kopiju Nr. 8, kurā vienīgā norāde 8. ailē ir nominālā turētāja vārds un adrese.

7. pants

1.   Importēšanas laikā importētājs pierāda, ka ir:

a)	rakstiski apņēmies viena mēneša laikā informēt licences izsniegšanas dalībvalsts kompetentās iestādes par fermu vai fermām, kurās jaunlopi tiks nobaroti;

b)

licences izsniegšanas dalībvalsts kompetentā iestādē iemaksājis drošības naudu tādā apjomā, kā noteikts katram tiesīgam KN kodam II pielikumā; ievesto dzīvnieku nobarošana tajā dalībvalstī vismaz 120 dienas no dienas, kad ir pieņemta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, ir galvenā prasība Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (4) 20. panta 2. punkta nozīmē.

2.   Izņemot force majeure gadījumus, 1. punkta b) apakšpunktā minēto drošības naudu atmaksā tikai tad, ja licences izsniegšanas dalībvalsts kompetentai iestādei ir uzrādīti pierādījumi, ka jaunlopi:

a)	ir nobaroti fermā vai fermās, kas norādītas saskaņā ar 1. punktu;

b)	nav nokauti, pirms ir pagājušas 120 dienas no importa dienas, vai

c)	ir nokauti veselības apsvērumu dēļ vai ir miruši slimības vai nelaimes gadījuma rezultātā pirms šī termiņa beigām.

Drošības naudu atmaksā uzreiz pēc šādu pierādījumu uzrādīšanas.

Tomēr, ja 1. punkta a) apakšpunktā minētais laika periods nav ievērots, atmaksājamo drošības naudu samazina par:

—	15 % un par

—	2 % no atlikušās summas par katru dienu, kas ir pārsniegta.

Neatmaksāto daudzumu atsavina un patur kā muitas nodevu.

3.   Ja 2. punktā minētie pierādījumi nav uzrādīti 180 dienu laikā no importa dienas, drošības naudu atsavina un patur kā muitas nodevu.

Tomēr, ja šādus pierādījumus neuzrāda 180 dienu laikā, kā noteikts pirmajā daļā, bet uzrāda sešu mēnešu laikā pēc minētā laika perioda, atsavināto summu, atņemot 15 % no drošības naudas, atmaksā.

8. pants

Regulu (EK) Nr. 1291/2000 un (EK) Nr. 1445/95 piemēro, pakļaujoties šai regulai.

9. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 360/2004 (OV L 63, 28.2.2004., 13. lpp.).

(3)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 636/2004 (OV L 100, 6.4.2004., 25. lpp.).

(4)  OV L 205,3.8.1985., 5 lpp.

---

---

---

---