Ziņotāja:

Alena MASTANTUONO

Pilnsapulces lēmums	25.1.2023.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	16.5.2023.
Pieņemts plenārsesijā	14.6.2023.
Plenārsesija Nr.	579
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	194/4/10

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Enerģētiskās krīzes lielākā ietekme izpaužas kā inflācija un spiediens uz publiskajām finansēm. Inflācijas katalizators bija enerģijas cenas, ko noteica gāzes un naftas cenas, un tās smagi skāra mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem un energoietilpīgus uzņēmumus. 2022. gada ekonomikas sniegumā augstā inflācija bija visredzamākā parādība, kas domino efekta veidā ietekmēja citus patēriņa groza elementus un lielā mērā arī patēriņu un ieradumus. Par situācijas nopietnību liecina arī ļoti lielais bankrota pieteikumu skaits Eiropas Savienībā.

1.2.

Enerģētiskās krīzes ietekmei pievienojās jau iepriekš Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas, kas pēc vislielākā IKP izaugsmes krituma kopš daudziem gadu desmitiem ievērojami vājināja ES ekonomikas sniegumu. Dažas nozares no šīs kumulatīvās ietekmes varētu ciest vairāk. Joprojām jūtamo Covid-19 pandēmijas seku dēļ ir arī grūti iegūt vispārēju priekšstatu par enerģētiskās krīzes ietekmi uz ekonomiku. Tas, ka šībrīža statistikas dati dažās jomās, piemēram, nodarbinātībā, ir diezgan pozitīvi, nebūt nenozīmē, ka stāvoklis ir labs. Skaidru analīzi par ekonomisko ietekmi varēs veikt tikai pēc krīzes beigām, kad būs pieejami visi detalizētie dati.

1.3.

Enerģētiskā krīze ekonomikā izpaužas kā augsta inflācija, vāja ekonomikas izaugsme, spēcīgs spiediens uz publiskajām finansēm un mājsaimniecību un uzņēmumu pirktspēju, kā arī ārējās ekonomiskās konkurētspējas zudums. Balstoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) ieteikumiem, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ierosina izveidot “zaļo trīskāršā T” kritēriju (tailored, targeted, transition-proof), proti, lai turpmākie intervences pasākumi būtu pielāgoti, mērķorientēti un pārkārtošanas procesam atbilstoši. Cenu pasākumi, kas nav mērķorientēti, ilgtermiņā tikai paildzinās paaugstinātas inflācijas periodu.

1.4.

EESK uzskata, ka no enerģētiskās krīzes negatīvās ietekmes uz ES ekonomikas sniegumu ir jāizdara secinājumi un tie jāatspoguļo turpmākajos politikas pasākumos. Enerģētiskā krīze, ko galvenokārt izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, atklāja un izcēla dažus būtiskus trūkumus un traucējumus ES ekonomikas sistēmā, kura ir strukturāli jāuzlabo un jāpielāgo, lai tā varētu efektīvāk pārvarēt līdzīgus ārējos satricinājumus, galvenokārt saistībā ar noturību, efektivitāti un stratēģisko autonomiju.

1.5.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāiet tālāk par ārkārtas fiskālajiem atbildes pasākumiem un jākoncentrējas uz strukturālām pārmaiņām, lai varētu ātrāk pārtraukt atkarību no fosilā kurināmā. Lai nodrošinātu raitu un konkurētspējīgu ekonomikas attīstību, Eiropas Savienībai ir vajadzīgas uzticamas un drošas enerģijas piegādes par pieņemamu cenu, balstoties uz integrētu enerģijas tirgu, kurā būtu liels tīras enerģijas īpatsvars un kas būtu noturīgs un spētu izturēt traucējumus un satricinājumus.

1.6.

EESK stingri atbalsta visus politikas pasākumus ilgtspējīgai inflācijas samazināšanai šajā gadā un iestājas par tādu ekonomikas atveseļošanu, kuras pamatā ir ieguldījumi zaļajos, digitālajos un stratēģiski svarīgajos sektoros un nozarēs, kas balsta ES rūpniecisko bāzi un globālo konkurētspēju, vienlaikus izmantojot visas vienotā tirgus priekšrocības. Ir ļoti svarīgi, lai tīru tehnoloģiju ražošana Eiropā kļūtu uzņēmumiem izdevīga. Sociālie partneri par katru cenu vēlas nodrošināt, ka zināšanas, prasmes un ražošanas bāze nepamet Eiropu. Lai nodrošinātu viedu neatkarību, rūpniecībai – un tās radītajām darbvietām – ir jāpaliek Eiropā. Tāpēc konkurētspējai un kvalitatīvu darbvietu radīšanai jākļūst par dzīvesveidu un par vienu no politikas veidošanas un īstenošanas centrālajiem elementiem.

1.7.

Zaļā kursa īstenošanai, tostarp pārejai uz oglekļneitrālu ekonomiku, un konkurētspējīgas ES rūpniecības saglabāšanai ir vajadzīgi apjomīgi ieguldījumi no publiskiem un privātiem avotiem. Tomēr Eiropas Savienībai trūkst ilgtermiņa satvara stabilai zaļā kursa īstenošanas finansēšanai. Tāpēc EESK aicina izveidot piemērotu satvaru, lai atbalstītu pasākumus, ar kuriem vienkārši un efektīvi finansēt pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku.

1.8.

Krīzes un nenoteiktības laikā izšķiroša nozīme ir objektīvai informācijai un spēcīgai politiskajai vadībai. Tāpēc EESK iesaka arī turpmāk nodrošināt pienācīgu komunikāciju, tostarp visā krīzes seku novēršanas periodā. Enerģijas tirgus un energosistēmas reforma ietekmēs visas nozares un patērētājus; ir ļoti svarīgi, lai likumdošanas procesa laikā ieinteresētajām personām būtu iespēja izteikties un lai tās saņemtu pienācīgu informāciju par šo fundamentālo pārkārtošanos.

2.   Galvenie fakti un konteksts

2.1.

Enerģētiskā krīze un tās ietekme uz cilvēku dzīvi un uzņēmumu labklājību joprojām turpinās. Tāpēc ir grūti izmērīt tās galīgo vispārējo ietekmi uz ekonomiku. Tomēr noteikti varam apgalvot, ka krīzes lielākā ietekme atspoguļojas inflācijā (tā ir augstākā vairāku gadu desmitu laikā) un publiskajās finansēs (kam bija liela nozīme augsto cenu un izmaksu ietekmes mazināšanā un ļoti lielajā atbalstā investīcijām, lai mazinātu to neaizsargātību). Augsto enerģijas cenu iemesls bija strauji augošās gāzes cenas (1).

2.2.

Te ir vietā atgādināt enerģētikas savienības galvenos atskaites punktus, kas ir konkrēti noteikuši energosistēmas turpmākās attīstības kursu. Daži tās pīlāri, it īpaši tie, kas saistīti ar energoapgādes drošību, pēdējos gados netika pietiekami novērtēti, galvenokārt saistībā ar koncentrēšanos uz lētu Krievijas gāzi, kurai tika dota priekšroka un kura savulaik tika uzskatīta par pagaidu avotu pārkārtošanās procesā uz zaļo ekonomiku, un saistībā ar vienīgi politisku motīvu dēļ sasteigtu atteikšanos no stabiliem, tīriem avotiem.

2.3.

Domājot par ES dalībvalstu energoresursu atšķirīgo struktūru, kas citu aspektu starpā atspoguļo valstu ģeomorfoloģiskos nosacījumus, jāatzīmē, ka virzību uz enerģētikas savienības mērķiem spēcīgi ietekmē apstākļi valstīs. Par šo faktoru uzskatāmi liecina ES zaļās pārkārtošanās ātrums. Tomēr viens aspekts joprojām ir skaidrs: krīzes laikā svarīgākā enerģētikas savienības prioritāte bija apgādes drošība, kas dažreiz bija pretrunā zaļās pārkārtošanās mērķiem.

2.4.

Pašreizējā enerģētiskā krīze atklājusi, cik ļoti neaizsargāta ir ES energosistēma un cik svarīgi ir panākt atvērto stratēģisko enerģētisko autonomiju visā enerģētikas nozares ķēdē. Vienlaikus tā parādījusi energosistēmas spēju izturēt un absorbēt spēcīgus ārējos satricinājumus un to sekas. Enerģētisko krīzi izraisīja dažādu ekonomisku, politisku un tehnisku elementu kombinācija. Krīze sākās ar Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ekonomikas satricinājumiem, kas pasaulē palielināja enerģijas pieprasījumu, savukārt par situācijas nopietnību liecināja trešo valstu iejaukšanās un zemais gāzes uzglabāšanas līmenis dažās Eiropas valstīs 2021./2022. gada ziemas sezonā apvienojumā ar lielāku pieprasījumu. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī jau tāpat sarežģītā situācija pasliktinājās vēl vairāk, un to saasināja ES atkarība no fosilās enerģijas avotiem. Tam bija spēcīga tieša ietekme uz enerģijas cenām un apgādes drošību.

2.5.

Enerģētiskās krīzes ietekme uz ES ekonomiku ir bijusi postoša. 2022. gadā tā tieši veicināja nesenajā ES integrācijas vēsturē augstāko jebkad reģistrēto inflācijas rekordu – vidējā ES inflācija bija 9,2 % (2); gaidāms, ka 2023. gadā tā samazināsies līdz 6,7 % (kas vēl joprojām ir ļoti daudz) un pēc gada – līdz 3,1 % (3). Augstā inflācija ir bijusi 2022. gada ekonomikas snieguma visredzamākā parādība, kas domino efekta veidā ietekmēja citus patēriņa groza elementus un lielā mērā arī patēriņu un ieradumus. Tai ir milzīga ietekme uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Cenu paaugstināšanās dēļ ir cietušas ne tikai visneaizsargātākās personas. Smagi skartas mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem, un varētu pieaugt enerģētiskās nabadzības rādītāji. Viss minētais būtiski ietekmēja personīgās finanses un patērētāju uzticēšanos Eiropas Savienībai; lielākā daļa patērētāju ir pielāgojuši savus ieradumus, lai pārvarētu enerģētisko krīzi. Patērētāju noskaņojums 2022. gada septembrī sasniedza rekordzemu līmeni un pēc tam nedaudz atguvās.

2.6.

Situācija negatīvi ietekmē arī uzņēmumu stāvokli. Ar ievērojamu pieaugumu jeb par 26,8 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bankrota pasludināšanas gadījumi ES sasniedza 113,1. Šis rādītājs iegūts, piemērojot Eurostat izmantoto indeksu bankrotu līmeņa mērīšanai Eiropas Savienībā, un tas ir augstākais jebkad reģistrētais līmenis salīdzinājumā ar 2015. gada kritēriju 100. Dati liecina, ka indekss sāka palielināties 2020. gada otrajā ceturksnī un ievērojami auga visu 2022. gadu. Šis rādītājs 2022. gada ceturtajā ceturksnī liecināja par situācijas pasliktināšanos, proti, uzņēmumi, it īpaši MVU, saskārās ar pieprasījuma samazināšanos, stingrākiem kreditēšanas standartiem (4) un drūmu un neskaidru nākotni.

2.7.

Enerģētiskā krīze negatīvi ietekmē arī ES ekonomikas rādītājus, galvenokārt privātā patēriņa ziņā (tā samazinājums tiek uzskatīts par galveno IKP stagnācijas iemeslu), ieguldījumu ziņā (neraugoties uz investīciju aktivitātes milzīgo potenciālu, ieguldījumu nepietiekamība kopš 2021. gada faktiski palielinās) un ārējās konkurētspējas ziņā (kas ievērojami pasliktinājās salīdzinājumā ar laiku pirms 2020. gada). Prognozēts, ka pēc stabila 3,5 % pieauguma 2022. gadā kopējais Eiropas Savienības IKP nedaudz pieaugs (par 1,0 %) 2023. gadā, un pieaugums kļūst nedaudz ātrāks (par 1,7 %) 2024. gadā.

2.8.

Vēl viens papildu slogs, kas tieši izriet no enerģētiskās krīzes, ir publisko finanšu veiktspēja. 2022. gadā vidējais budžeta deficīts bija 3,4 % no IKP (5), un tiek lēsts, ka arī nākamajos divos gados skaitļi būs diezgan līdzīgi (kas pārsniedz Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības). Enerģētiskā krīze kopā ar zaļo pārkārtošanos rada ievērojamu spiedienu uz publiskajiem izdevumiem, taču, lai saglabātu fiskālo līdzsvaru, būtu jāizmanto piesardzīga pieeja. Privāto ieguldījumu sviras efekta plašākai izmantošanai, balstoties uz garantiju shēmām (ESIF veida), būtu jākļūst par modeli pietiekamu ieguldījumu piešķiršanai fiskāli piesardzīgā veidā.

2.9.

Līdz šim apkopotie statistikas dati par enerģētiskās krīzes ietekmi uz darba tirgu nav bijuši negatīvi. 2022. gada decembrī bezdarba līmenis Eiropas Savienībā bija 6,1 % (kopš aprīļa tas nebija mainījies). Tie bija viszemākie skaitļi kopš 2000. gada. Tomēr paredzams, ka ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, kas tika lēsta pagājušā gada beigās un prognozēta 2023. gada sākumā, kavēs nodarbinātības izaugsmi. Krīze smagi skāra energoietilpīgus uzņēmumus, un darba tirgū turpmāk ir gaidāmi būtiski izaicinājumi.

2.10.

2022. gadā enerģētiskā krīze apvienojumā ar siltu ziemu, ietaupījumiem un uzņēmējdarbības pārtraukšanu noveda pie elektroenerģijas patēriņa samazināšanās (-4,6 %). Saskaņā ar Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) sniegto informāciju pieprasījuma kritums paātrinājās visa gada garumā; 2022. gada ceturtajā ceturksnī tas bija piecas reizes lielāks nekā pirmajā ceturksnī. Pieprasījuma kritums palielinājās no -1,8 % pirmajā ceturksnī līdz -9,5 % ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar tiem pašiem periodiem 2021. gadā.

2.11.

Vienlaikus krīzei ir bijuši daži pozitīvi aspekti. Pirmkārt, radīti jauni risinājumi, kas piedāvā revolucionārus sasniegumus paaugstinātai energoefektivitātei un veicina tīras tehnoloģijas (vai dažos gadījumos liek tām “atdzimt”). Daži uzņēmumi laida inovatīvus risinājumus tirgū. Otrkārt, tā ir uzskatāmi parādījusi vajadzību pēc labākiem enerģijas tirgu starpsavienojumiem un dalībvalstu solidaritātes. Gan ES iestādes, gan dalībvalstis spēja veikt pasākumus, diezgan ātri reaģēt un pieņemt jauno situāciju ļoti elastīgi.

2.12.

Krīzes dēļ bija arī jāpielāgo un jāpārdefinē ES enerģētikas politikas galvenie pīlāri: enerģētikas savienība, zaļais kurss un tā konkrētie elementi (sevišķi pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”) un ES taksonomijas satvars. Reaģējot uz nopietno situāciju 2022. gadā, tika izmantoti arī ilgtermiņa strukturālie instrumenti, piemēram, REPowerEU un zaļā kursa industriālā politika neto nulles emisiju laikmetam, kā arī tūlītēji/īstermiņa pasākumi, ar ko novērst vissmagāko krīzes seku ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzsver, ka galvenais krīzes cēlonis bija ES lielā atkarība no Krievijas gāzes piegādēm, un ierosina izstrādāt ilgtermiņa redzējumu, kas enerģijas jomā Eiropas Savienību padarītu mazāk atkarīgu no trešām valstīm; tas ietver arī neatkarību tīru tehnoloģiju jomā. EESK uzsver, ka ar visiem ES un valstu pasākumiem ir jāstimulē šī stratēģiskā pārkārtošanās, lai nodrošinātu Eiropas stratēģisko autonomiju.

3.2.

EESK labi apzinās, ka galvenā prioritāte ir pievērsties ne tikai krīzes seku pārvarēšanai, bet galvenokārt krīzes cēloņiem un iemesliem, un ir gatava apspriest un ierosināt risinājumus. Tāpēc ir pakāpeniski jāpāriet no ārkārtas pasākumiem uz tirgus prasībām atbilstošām un pierādījumos balstītām reformām un investīcijām, kuru pamatā ir ilgtspējīgas un īstenojamas stratēģiskas koncepcijas. Šīm stratēģiskajām koncepcijām ir jāpanāk līdzsvars starp to prioritātēm, (publiskiem un privātiem) finanšu avotiem un institucionālo vidi un administratīvajiem nosacījumiem (atļaujas, atbilstība ES un valstu tiesību aktiem) un jāiegūst pienācīgs sabiedrības atbalsts.

3.3.

Mājsaimniecību un uzņēmumu veiktie energotaupības pasākumi palīdzēja novērst nopietnu enerģijas deficīta risku. Tomēr nedrīkst nepamanīt, ka daži ietaupījumi tika panākti tikai uzņēmējdarbības slēgšanas dēļ. Loģiski, ka visneaizsargātākās nozares krīzes laikā ir energoietilpīgākās nozares (ķīmiskā rūpniecība, mēslošanas līdzekļu ražotāji, tērauda rūpniecība un metalurģijas nozare). Minēto sektoru enerģētiskajai pārkārtošanai, kā arī ES deindustrializācijas riskam (oglekļa emisiju pārvirze) būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

3.4.

Zaļās pārkārtošanās pamats ir spēcīga un savstarpēji savienota energoinfrastruktūra, kurā ieguldījumi pēdējos gados ir bijuši ļoti nepietiekami. Turpmākajos gados liela nozīme būs ieguldījumiem infrastruktūrā un tās modernizācijai. Tāpēc ir svarīgi, lai jaunie noteikumi dotu skaidru un ilgtermiņa signālu ieguldītājiem. Tomēr kopš sākotnējās krīzes (Covid-19) sākuma MVU spējas ieguldīt enerģētikas pārkārtošanā ir ļoti ierobežotas. Reformās ir jāņem vērā ES enerģētikas politikas mērķi zaļās pārkārtošanās, noturības un sociālās labklājības jomā, kā arī milzīgās atšķirības starp konkrētu dalībvalstu energoresursu struktūras uzbūvi. Krīze ir nopietni iespaidojusi ieguldījumu noteiktību.

3.5.

EESK ir pārliecināta, ka viena no svarīgākajām veicamajām reformām ir enerģijas tirgus modeļa atjaunināšana, lai varētu īstenot ilgtspējīgu zaļo pārkārtošanos. EESK aicina abus likumdevējus panākt konsensu par galvenajām tirgus modeļa kategorijām, kas tieši ietekmē turpmāko gatavību ieguldīt šajā nozarē, tostarp par ilgtermiņa līgumiem; atbalstošiem un stimulējošiem instrumentiem atjaunīgajiem energoresursiem; modeli, kas veido enerģijas cenu ģenerēšanas pamatu; un par vispārējas elastības jautājumu.

3.6.

ES zaļajam kursam, ko papildina REPowerEU iniciatīva, piemīt potenciāls līdz desmitgades beigām katru gadu ieguldīt aptuveni 350 miljardus euro (vairāk nekā 2 % no ES gada IKP). Tomēr ES īstermiņa investīciju prognozes ir ievērojami pesimistiskākas. Tādēļ, lai apmierinātu prioritārās investīciju vajadzības, ir jāmobilizē papildu finanšu resursi. Šāda veida investīcijas varētu veicināt stabilāku ES ekonomikas atveseļošanu un piesaistīt papildu investīcijas infrastruktūrā, energotīklu digitalizācijā, starpsavienojumos un uzglabāšanas jaudās.

3.7.

EESK labi apzinās, ka šim procesam ir vajadzīgi milzīgi finanšu resursi. Zaļā pārkārtošanās nebūs iespējama bez ieguldījumiem pētniecībā, inovācijā, infrastruktūrā un cilvēkos, kuriem vajadzēs būt pienācīgi sagatavotiem ar izglītības, prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas palīdzību. Neraugoties uz jaunajās ES finansējuma programmās šajā nolūkā ierosinātajām lielajām summām, noteikti vajadzīgi valstu publiskie un privātie līdzekļi, lai to īstenotu. EESK uzsver, ka vajadzīgs vienkāršs, efektīvs un viegli pieejams finansējums, un aicina izstrādāt novatoriskas metodes privātā kapitāla piesaistīšanai ar finanšu instrumentu palīdzību. EESK ņem vērā arī valsts atbalsta un mērķtiecīgam nolūkam paredzētā finansējuma paplašinātās robežas, taču iesaka Eiropas Savienībā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

3.8.

ES valstu valdības iezīmēja un piešķīra 758 miljardus EUR mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzībai no 2021. gada septembra līdz 2023. gada janvārim. Tikai viena trešdaļa no dalībvalstu ieviestajām fiskālajām intervencēm bija paredzēta mazaizsargātām grupām. EESK, balstoties uz ECB ieteikumiem, ierosina izveidot “zaļo trīskāršā T” kritēriju, proti, lai turpmākie intervences pasākumi būtu pielāgoti, mērķorientēti un pārkārtošanas procesam atbilstoši (tailored, targeted, transition-proof). SVF uzskata, ka arī nemērķtiecīgi cenu pasākumi garākā laika periodā rada apstākļus augstākai inflācijai ilgākā termiņā. To pakāpeniskas atcelšanas atlikšana varētu apdraudēt ECB spēju sasniegt tās vidēja termiņa mērķus, un tādēļ stingru monetāro prasību spēkā esamība būtu ilgāka, nekā citādi vēlams.

3.9.

EESK ir pārliecināta, ka ekonomikas atveseļošana varētu pavērt jaunas darba iespējas un uzlabot ES ekonomikas ārējo konkurētspēju, radot jaunas nozares un uzņēmējdarbības projektus, kas vajadzīgi, lai pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku būtu sekmīga. Lai pārvaldītu pārkārtošanās procesu, izšķiroša nozīme būs kvalitatīvai prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai. Ir ļoti svarīgi, lai tīru tehnoloģiju ražošana Eiropai kļūtu uzņēmumiem izdevīga. Sociālie partneri par katru cenu vēlas nodrošināt, ka zināšanas, prasmes un ražošanas bāze nepamet Eiropu. Lai nodrošinātu viedu neatkarību, rūpniecībai – un tās radītajām darbvietām – ir jāpaliek Eiropā. Ir steidzami jāatgūst zaudētais, un pārkārtošanās uz zaļo ekonomiku, ja tā tiks labi pārvaldīta, paver mums šādu iespēju. Tāpēc konkurētspējai un darbvietu radīšanai jākļūst par dzīvesveidu un par vienu no politikas veidošanas un īstenošanas centrālajiem elementiem.

3.10.

Papildus jaunajiem reformu pasākumiem Eiropas Savienībai vispirms jākoncentrējas uz zaļā kursa ietvaros jau pieņemto tiesību aktu īstenošanu un izpildi. Rodas arī jautājums, kāpēc dalībvalstis šos pasākumus nav īstenojušas. Viens no iemesliem ir tas, ka dalībvalstu spēja absorbēt tiesību aktu vilni ir ļoti zema. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem, galvenokārt MVU.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK aicina Eiropas Komisiju un abus likumdevējus darīt visu iespējamo, lai panāktu konsensu par galvenajiem tirgus modeļa parametriem un kategorijām. Piemēram, runājot par elektroenerģijas pirkuma līgumiem, jānorāda, ka būtu lietderīgi noteikt kopējus ES noteikumus par elektroenerģijas publisko iepirkumu, prasības par saistītām valsts garantijām vai stimulu sistēmu uzņēmumiem izmantot elektroenerģijas pirkuma līgumu pilnu potenciālu. EESK vēlas redzēt drīzus rezultātus. Citādi pārredzamības un ilgtermiņa prognozējamības trūkuma dēļ ieguldītāji atliks savu ieguldījumu lēmumu pieņemšanu vai pametīs tirgu un ieguldījumi netiks veikti tikmēr, kamēr regulējums viņiem nebūs pilnīgi skaidrs.

4.2.

EESK pauž bažas par ES makroekonomisko sniegumu, kāds vērojams pirmoreiz kopš vairākiem gadu desmitiem, un labi apzinās situācijas nopietnību. Tomēr tā arī apzinās, ka spēle nav beigusies un ir jārīkojas, lai stāvokli uzlabotu. EESK cer, ka lielākais apdraudējums, proti, inflācija, tiek kontrolēts, un, ja nebūs citu ārēju satricinājumu, drīz varētu sākties jaunas tīras, taisnīgas un noturīgas energosistēmas periods.

4.3.

EESK visnotaļ iesaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz ieņēmumiem noteikt tikai uz ierobežotu laiku. To izmantošana ilgāk, nekā nepieciešams, var izraisīt ieradumu izmaiņas, sociālās sekas un nevajadzīgus tirgus kropļojumus, kā arī atturēt investorus no ieguldījumu veikšanas attiecīgajās nozarēs. Pagaidu laikposmā maksimuma noteikšanas politikai būtu elastīgi jāatspoguļo ekonomiskā realitāte un jātiek pielāgotai tirgus norisēm; pretējā gadījumā elektroenerģijas cenu krituma gadījumā tā varētu kaitēt patērētājiem.

4.4.

EESK visnotaļ atbalsta patērētāju aizsardzības sistēmas pastiprināšanu; tā ir atziņa, kas izriet no pašreizējās enerģētiskās krīzes ietekmes uz patērētājiem. Tas nozīmē visaptverošus pakalpojumus, tostarp tiesisko aizsardzību, informācijas un konsultāciju pakalpojumus, sīki izstrādātus norādījumus, paraugprakses kopīgošanu utt. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām personām.

---

(1)  Elektroenerģijas cenas krasi pieauga, atstājot dažādu ietekmi atkarībā no gāzes īpatsvara vietējā ražošanas portfelī un 2022. gadā sasniedzot 150–300 EUR/MWh.

(2)  Eiropas Komisijas 2023. gadā publicētais saskaņotais patēriņa (enerģijas) cenu indekss liecina, ka gada likme 2022. gadā sasniedza vidēji 20 %. Tomēr situācija dalībvalstīs bija atšķirīga, un maksimālais līmenis, kas tika reģistrēts Itālijā, bija 65 %.

(3)  2023. gada pavasara ekonomikas prognoze – Eurostat.

(4)  Saskaņā ar ECB 2023. gada janvāra banku aizdevumu apsekojumu gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanas standarti 2022. gada ceturtajā ceturksnī turpināja kļūt arvien stingrāki. Uzņēmumi piedzīvoja kreditēšanas standartu lielāko neto stingrību kopš eurozonas valsts parāda krīzes 2011. gadā.

(5)  2023. gada pavasara ekonomikas prognoze – Eurostat.