1)

Vai Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā – “EEK līgums”) 54. panta 3. punkta g) apakšpunkts un 58. pants, kuros ir noteikta Padomes Direktīvas 78/660/EEK (2) (turpmāk tekstā – “Ceturtā direktīva”) iedarbība, ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemērošanas jomā neietilpst nodokļu maksātāji-privātpersonas, bet ietilpst tikai komercsabiedrības, uz kurām norādīts EEK līguma 58. pantā?

2)

Vai – gadījumā, ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši – tas nozīmē, ka, ciktāl tas attiecas uz Ceturtās direktīvas iedarbību, šīs direktīvas tiesību normas, kas nosaka pienākumus attiecībā uz grāmatvedību, apliecinošo dokumentu sagatavošanu, dokumentu uzglabāšanu un publicēšanu, nav attiecināmas uz nodokļu maksātājiem-privātpersonām, proti, šajā direktīvā noteiktie pienākumi ir attiecināmi tikai uz tās piemērošanas jomā ietilpstošajām komercsabiedrībām, un šo pienākumu izpilde tādējādi nevar tikt prasīta no nodokļu maksātājiem-privātpersonām un uz tiem nevar atsaukties attiecībā pret minētajām personām administratīvā procesā nodokļu jomā vai tiesvedībā, kuras mērķis ir izvērtēt, vai minētās personas ir izpildījušas to nodokļu saistības?

3)

Vai – neatkarīgi no iepriekš minētajiem jautājumiem – ar grāmatvedības uzskaites pamatprincipiem un publicēšanas pienākuma mērķi un funkciju, kas noteikti Ceturtās direktīvas 2., 31., 47., 48. un 51. pantā, kā arī tiesībām uz taisnīgu tiesu – kas kā vispārējais tiesību princips ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantā – un vispārējiem tiesiskās drošības un samērīguma principiem ir saderīgi, ka dalībvalsts nodokļu administrācija, pamatojoties uz Grāmatvedības likumā noteikto, uzliek nodokļu maksātājam–privātpersonai pienākumu samaksāt nodokļa parādu tāpēc vien, ka šis nodokļu maksātājs no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējis iesniegt nodokļu administrācijai visu vairāku tādu komercsabiedrību grāmatvedības dokumentāciju, kas nodokļu pārbaudes veikšanas laikā nav bijušas saistītas ar šo nodokļu maksātāju vai kuru reģistrācija reģistrā ir tikusi atcelta, lai apliecinātu, ka viņš ir iemaksājis šīm komercsabiedrībām skaidras naudas summas, ko viņš ir saņēmis par šajās komercsabiedrībās iepriekš veiktajiem darba pienākumiem vai saskaņā ar vienošanos, vai kas tika ieskaitītas viņa personīgajā bankas kontā, un tā rezultātā nodokļu administrācija šo nodokļu maksātāju vaino tādu komercsabiedrības grāmatvedības dokumentu neesamībā vai nepietiekamībā, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevarēja būt viņa rīcībā brīdī, kad tika veikta nodokļu pārbaude, un kuru izstrādi vai sagatavošanas veidu viņš nebūtu varējis ietekmēt?

4)

Vai Ceturtās direktīvas preambula un 2., 31., 47., 48. un 51. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šajos pantos noteikto pienākumu izpilde rada juridisku prezumpciju par publicētajos gada finanšu pārskatos ietvertās informācijas atbilstību grāmatvedības pamatprincipiem, konkrēti, patiesa atspoguļojuma principam un pamatotības principam, kā arī uz tiem balstītajiem grāmatvedības dokumentiem?

5)

Vai ar Ceturtās direktīvas 2., 31., 47., 48. un 51. pantu, kā arī Hartas 47. pantā nostiprinātajām tiesībām uz taisnīgu tiesu un vispārējiem tiesiskās drošības un Savienības tiesību pārākuma un efektivitātes principiem ir saderīgi, ka nodokļu administrācija, neatspēkojot ar Ceturtās direktīvas noteikumu izpildi saistīto juridisko prezumpciju, neatzīst, ka noteikti, atbilstoši grāmatvedības noteikumiem sagatavoti grāmatvedības dokumenti paši par sevi ir uzskatāmi par ticamiem pierādījumiem?

6)

Vai ar Ceturtās direktīvas 2., 31., 47., 48. un 51. pantu, kā arī Hartas 47. pantā nostiprinātajām tiesībām uz taisnīgu tiesu un vispārējo tiesiskās drošības principu ir saderīgi, ka nodokļu administrācija kā grāmatvedības dokumentu (kases čeku) kontroldatus, kas ir pielāgoti pēc formas un kurus ir iesniedzis nodokļu maksātājs-privātpersona, neatzīst nedz komercsabiedrības publicētos gada finanšu pārskatus, nedz liecības vai paziņojumus, kas tos apstiprina, apgalvojot, ka tie paši par sevi nav pietiekami, jo, lai ticami pierādītu to naudas līdzekļu kustību, kas ir strīda priekšmets, ir nepieciešami visi komercsabiedrības grāmatvedības dokumenti, kas attiecas uz aplūkojamo taksācijas gadu? Vai no iepriekš minētajiem Ceturtās direktīvas pantiem var secināt, ka visu saskaņā ar šiem pantiem sagatavoto grāmatvedības dokumentu pierādījuma spēks attiecībā uz pierādījumiem par skaidras naudas izmaksām, kas veiktas no komercsabiedrības bankas konta, ir lielāks nekā atbilstoši Ceturtās direktīvas 48. un 51. pantam publicēto gada finanšu pārskatu vai noteiktu kases čeku, kas sagatavoti saskaņā ar tiem pašiem grāmatvedības noteikumiem, pierādījuma spēks?