Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52022IP0207

    Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. maija rezolūcija par ietekmi, ko nelikumīgais Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu atstāj uz ES transporta un tūrisma nozari (2022/2643(RSP))

    OV C 465, 6.12.2022, p. 164–170 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
    OV C 465, 6.12.2022, p. 138–144 (GA)

    6.12.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 465/164


    P9_TA(2022)0207

    Krievijas nelegālā kara Ukrainā ietekme uz ES transporta un tūrisma nozarēm

    Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. maija rezolūcija par ietekmi, ko nelikumīgais Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu atstāj uz ES transporta un tūrisma nozari (2022/2643(RSP))

    (2022/C 465/16)

    Eiropas Parlaments,

    ņemot vērā Padomes 2022. gada 28. februāra Regulu (ES) 2022/334 (1),

    ņemot vērā rīcības plānu “Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību”, kuru Padome pieņēma 2022. gada 21. martā un Eiropadome apstiprināja 2022. gada 25. martā,

    ņemot vērā transporta ministru 2022. gada 8. aprīļa neoficiālo sanāksmi,

    ņemot vērā 2018. gada Globālo paktu par bēgļiem,

    ņemot vērā ES valstu vai to valdību vadītāju 2022. gada 11. marta Versaļas deklarāciju,

    ņemot vērā savu 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu (2),

    ņemot vērā savu 2022. gada 24. marta rezolūciju par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā (3),

    ņemot vērā savu 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumiem, tostarp par jaunākajiem notikumiem saistībā ar karu Ukrainā un ES sankcijām pret Krieviju, un to īstenošanu (4),

    ņemot vērā savu 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par ES aizsardzību bērniem un jauniešiem, kas bēg no kara Ukrainā (5),

    ņemot vērā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 10 punktu plānu, kā mazināt naftas izmantošanu,

    ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

    ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

    A.

    tā kā ES ir pieņēmusi piecas sankciju paketes, reaģējot uz nelikumīgo, neizprovocēto un nepamatoto Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu;

    B.

    tā kā ir paredzams, ka jauna sankciju kārta smagāk skars Krievijas autotransporta un jūras transporta nozari;

    C.

    tā kā Krievija 2022. gada 28. februārī paziņoja par pretpasākumu, proti, aizliegumu izmantot Krievijas gaisa telpu, kurš skāra gaisa kuģus no 36 valstīm, tostarp no ES valstīm;

    D.

    tā kā Eiropadome 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā no 6,5 līdz 1,69 miljardiem EUR samazināja budžeta projekta pozīciju, kas paredzēta militārajai mobilitātei saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;

    E.

    tā kā līdz ar Ukrainas gaisa telpas slēgšanu apstājās aptuveni 3,3 % no pasažieru gaisa pārvadājumu satiksmes plūsmas Eiropā, turklāt ir apstājušies arī pasažieru lidojumi starp Krieviju un Eiropu, kuru īpatsvars 2021. gadā bija 5,7 % no visas Eiropas satiksmes;

    F.

    tā kā 2020. gadā ES dalībvalstu ostās aptuveni 8 848 reižu piestāja apmēram 535 kuģi, kas kuģo ar Krievijas karogu;

    G.

    tā kā ir pasliktinājusies situācija Melnajā jūrā un Azovas jūrā, jo reģionu bloķē Krievijas jūras spēki un atsevišķas šo jūru daļas ir pasludinātas par kara zonu, atzīstot drošības risku jūras satiksmei to tuvumā;

    H.

    tā kā Krievijas jūras spēki minētajā teritorijā ir uzbrukuši ES īpašnieku vai ES pārvadātāju kuģiem;

    I.

    tā kā Ukrainas un Krievijas jūrnieku īpatsvars ir 14,5 % no pasaules kuģniecības darbaspēka un ES flotes no tiem ir stipri atkarīgas;

    J.

    tā kā aug bažas par dzelzceļa un jūras transporta vispārējo drošību un darbības spēju maršrutā uz Ukrainu un no tās;

    K.

    tā kā aizvadītajos mēnešos degvielas cenai ir bijusi tendence pieaugt, un nelikumīgais Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu šo situāciju ir pasliktinājis, un tā kā transporta operatoriem un lietotājiem vienas no lielākajām ir tieši izmaksas par degvielu;

    L.

    tā kā pēc diviem pandēmijas gadiem, kas jau ir postoši ietekmējuši nozari, tūrisma galamērķi daudzās ES valstīs saņems vēl smagāku triecienu,

    1.   

    visstingrākajā veidā nosoda Krievijas Federācijas agresīvo karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaistīšanos šajā karā, un prasa Krievijai nekavējoties pārtraukt visas militārās darbības Ukrainā un bez nosacījumiem izvest visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas;

    2.   

    atzinīgi vērtē mainīgās bezprecedenta sankcijas, ko ES nosaka pret Krieviju, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, un aicina ES turpināt izvērtēt un pieņemt vēl citas iedarbīgas sankcijas transporta nozarē, lai vājinātu Putina kara mašīnas finansēšanu; uzsver, ka šī ir pirmā reize, kad pret Krieviju noteikto ES sankciju mērķis ir tieši transporta nozare;

    3.   

    atgādina, ka transports ir ES stratēģisks līdzeklis, lai Ukrainai un tās tautai, kura cieš, apliecinātu solidaritāti un sniegtu atbalstu loģistikas, humānās palīdzības un bēgļu evakuācijas un mobilitātes ziņā;

    4.   

    stingri nosoda Krievijas spēku tīšos uzbrukumus, kuru mērķis ir transporta infrastruktūra Ukrainā, jo to dēļ ir traucēta Ukrainas iestāžu spēja evakuēt civiliedzīvotājus, transportēt pirmās nepieciešamības preces un nodrošināt piegādes grūtībās nonākušiem cilvēkiem; mudina ES sniegt finansiālu palīdzību Ukrainai, lai palīdzētu tai atjaunot transporta infrastruktūru;

    5.   

    atzinīgi vērtē pasākumus, kurus Komisija pieņēmusi, lai palīdzētu dalībvalstīm, pārvadātājiem un strādājošajiem turpināt pārvadājumu darbības un atbalstīt bēgļu pārvešanu no Ukrainas un arī humānās palīdzības pārvadājumus; pauž atzinību Ukrainā transporta nozarē strādājošajiem par drosmi, jo viņi, riskējot ar dzīvību, turpina darbu pie pasažieru un preču pārvadāšanas;

    6.   

    atzinīgi vērtē operatīvās vadlīnijas, ko Komisija pieņēmusi, lai cilvēkiem no Ukrainas, kuriem nav derīgu dokumentu, garantētu tranzīta iespēju ar ES pārvadātājiem;

    7.   

    pauž pateicību Eiropas pārvadātājiem, kas Ukrainas iedzīvotājiem piedāvā bezmaksas pārvadājumus ar vilcienu, autobusu, kuģi un lidmašīnu, un arī neskaitāmām apvienību un privātpersonu iniciatīvām visā Eiropas Savienībā, kuras nodrošina preču un pasažieru bezmaksas pārvadājumus līdz Ukrainas robežai un no Ukrainas robežas; uzsver, ka daudzi Ukrainas iedzīvotāji, kuri vēlas atgriezties savā valstī vai cenšas nokļūt līdz mītnei citā dalībvalstī, cenas dēļ nevar iegādāties biļeti; prasa vilcienu operatoriem nemainīgi nodrošināt, lai Ukrainas iedzīvotājiem bez maksas būtu pieejami braucieni ar vilcienu bez rezervācijas un lai viņiem būtu pieejamas vietas, kuras nav rezervētas;

    8.   

    norāda, ka konflikta turpināšanās un Krievijas pretpasākumi, reaģējot uz ES sankcijām, ietekmē arī ES transporta nozari, kuras darbība ir pamatīgi traucēta neatkarīgi no transporta veida;

    9.   

    vērš uzmanību uz to, ka līdz ar citiem faktoriem tieši degvielas cenu pieaugums un traucējumi loģistikas un piegādes ķēdēs ir visnopietnākās sekas, kas ietekmē visus transporta veidus un rada neskaidrību tirgos;

    10.   

    uzskata, ka pārvadātāji, kas iedibināti ES un ir ES īpašumā un kam ir saikne ar Krievijas tirgu, būtu jāatbalsta, palīdzot tiem savas pārvadājumu darbības pārorientēt prom no Krievijas;

    11.   

    aicina Komisiju steidzami sagatavot ekonomisku un sociālu novērtējumu, analizējot sekas, ko karš atstājis uz visiem transporta veidiem ES tirgū, un vajadzības gadījumā nevilcinoties piedāvāt atbalstu, cita starpā ar turpmākiem likumdošanas un/vai finansiāliem pasākumiem, kas mazinātu negatīvo ietekmi uz Eiropas transporta sektoriem un nodrošinātu tiem labi funkcionējušus, vienlīdzīgus konkurences apstākļus un godīgu konkurenci;

    12.   

    uzsver, ka transporta nozares darbinieku tiesības krīzes dēļ nedrīkstētu tikt uz laiku vai pastāvīgi mazinātas;

    Aviācija

    13.

    pauž bažas par to, cik smagi konflikts ietekmē aviācijas nozari pamatdarbības izdevumu ziņā, kā rezultātā dārgāki kļūst gan pasažieru, gan kravu pārvadājumi; uzsver — sankcijas apvienojumā ar gaisa telpas slēgšanu ir bijušas par iemeslu tam, ka aviosabiedrībām ir nācies pārtraukt lidojumus vai pārplānot lidojumu maršrutus; turklāt norāda — lai gaisa kuģis nešķērsotu Krievijas un Baltkrievijas gaisa telpu, lidojuma maršruts ir jāpagarina maksimums par trim līdz četrām stundām, kas savukārt rada problēmas ar degvielas uzpildīšanu (papildu nolaišanās, tātad papildu izmaksas), un apkalpes darba laiks kļūst ilgāks par ES regulējumā noteikto;

    14.

    norāda, ka Ukraina un Krievija ir vienas no vadošajiem titāna ražotājiem, kas ir galvenais metāls gaisa kuģu ražošanai, un ka konflikta turpināšanās drīzumā varētu ietekmēt šī resursa piedāvājumu;

    15.

    aicina Komisiju izvērtēt un vajadzības gadījumā piedāvāt atbalsta stratēģiju ES aviosabiedrībām un to darbaspēkam, ko vispirms smagi skāra Covid-19 pandēmija un ko patlaban joprojām smagi skar aizliegums šķērsot Krievijas un Baltkrievijas gaisa telpu, augstās degvielas cenas un pieprasījuma kritums; tomēr uzsver, ka ir jāgarantē aviosabiedrībām vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jānodrošina to godīga konkurence, un tas jo īpaši attiecas uz finansiāla atbalsta sniegšanu;

    16.

    pauž nožēlu, ka Krievija — klaji pārkāpjot starptautiskās civilās aviācijas normas (Čikāgas konvenciju), — ir pieņēmusi likumu, lai piespiestu no ārvalstu uzņēmumiem nomātus gaisa kuģus pārreģistrēt Krievijas gaisa kuģu reģistrā; uzstāj, ka šāda zādzība nav pieļaujama, un prasa attiecīgos gaisa kuģus nekavējoties atdot to likumīgajiem īpašniekiem; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu ES aizliegto aviokompāniju sarakstā iekļaut Krievijas pārvadātājus, kuri ekspluatē šādi pārreģistrētus gaisa kuģus, jo Krievijas iestādes nespēj īstenot pārraudzību attiecībā uz simtiem šādi pārreģistrēto gaisa kuģu derīgumu lidojumiem; uzsver, ka tikai un vienīgi Krievijas iestādes būs atbildīgas par savu pilsoņu dzīvības apdraudēšanu, ja izmantos šos zagtos gaisa kuģus lidojumiem Krievijas gaisa telpā, kaut gan nav spējīgas garantēt nepieciešamo drošības prasību ievērošanu;

    17.

    pieprasa neatlaidīgu ES rīcību, kas liegtu tā dēvētās Vāgnera grupas algotņiem, ārvalstu kaujiniekiem no Sīrijas un citiem jebkādas iespējas iesaistīties kaujās Ukrainā, lai tur pastrādātu zvērības pret civiliedzīvotājiem; tāpēc lūdz Savienības Augsto pārstāvi pieprasīt, konkrēti, lai Turcijas, Gruzijas, Azerbaidžānas un Irākas, kā arī Vidusāzijas republiku valdības slēgtu savu gaisa telpu visiem Krievijas, Irānas un Sīrijas militārajiem un nomātajiem gaisa kuģiem, arī visiem regulārajiem minēto valstu aviosabiedrību lidojumiem, ko izmanto šādu algotņu pārvadāšanai; prasa ES melnajā sarakstā iekļaut ikvienu aviosabiedrību, kas varētu piedalīties šādos pārvadājumos;

    Jūrniecība

    18.

    atzinīgi vērtē trešo pamatelementu Komisijas piektajā pret Krieviju noteikto sankciju kopumā, proti, aizliegumu ar Krievijas karogu kuģojošiem un Krievijas izmantotiem kuģiem ienākt ES ostās; uzskata, ka šajā ziņā nozīmīgs varētu būt Eiropas Jūras drošības aģentūras ieguldījums, piedāvājot precīzu to Krievijas kuģu uzskaitījumu, kuriem aizliegts ienākt ES ostās, un ņemot vērā arī tos kuģus, kas kopš šā gada 2022. gada 24. februāra ir mainījuši karoga valsti vai ir pārreģistrēti;

    19.

    tomēr prasa pie šiem pasākumiem neapstāties un rīkoties vēl plašāk, lai nepieļautu iespējas tos apiet, un nesniegt atļauju ienākt ES ostās nevienam kuģim — neatkarīgi no tā, kam šis kuģis pieder vai kas šo kuģi ekspluatē —, ja tas savā maršrutā piestāj arī Krievijas ostās, izņemot gadījumus, kad piestāšanai tajās ir ar humāniem apsvērumiem pamatots iemesls; atzinīgi vērtē vairāku Eiropā iedibinātu pasaules lielāko kuģošanas sabiedrību jau brīvprātīgi pieņemto lēmumu uz nenoteiktu laiku apturēt visus rezervētos kravu pārvadājumus uz Krieviju un no Krievijas;

    20.

    prasa noteikt, ka visiem kuģiem, kuri vēlas piestāt ES ostās, ir aizliegts uzpildīt degvielu Krievijas ostās vai no Krievijas bunkurēšanas kuģiem jūrā;

    21.

    uzskata, ka Eiropas Jūras drošības aģentūrai šajā ziņā būtu jāsniedz norādījumi par to, kā šādas sankcijas vienveidīgi piemērot, saglabājot ES ostām vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

    22.

    prasa valdībām un kompetentajām publiskā sektora iestādēm gan valsts, gan ES līmenī uzņemties atbildību un plānot pietiekamu personāla skaitu un resursu apjomu, kas ļautu raiti īstenot attiecīgos pasākumus, nepieļaujot vēl ilgāku kavēšanos piegādes ķēdē, kurā jau ir traucējumi;

    23.

    ņem vērā, ka reģionos patlaban ir bloķēts ļoti liels skaits kuģu; pievienojas Komisijas un dalībvalstu prasībai steidzami garantēt drošu un netraucētu starptautisko kuģošanu attiecīgajā teritorijā un jo īpaši garantēt jūrnieku drošību; prasa uz attiecīgajiem kuģiem steidzami atjaunot jūrniekiem vitāli svarīgus krājumus un izveidot drošu jūras zilo koridoru, lai droši varētu evakuēties jūrnieki un kuģi no attiecīgajām augsta riska teritorijām Melnajā jūrā un Azovas jūrā;

    24.

    pauž nožēlu, ka patlaban jūrnieku un pasažieru dzīvības, kā arī starptautiskās tirdzniecības plūsmas Melnajā jūrā apdraud brīvi peldošas jūras mīnas, un pieprasa starptautisku atbalstu piekrastes valstīm, kuras cenšas veikt atmīnēšanu;

    25.

    pauž bažas par ietekmi uz starptautisko kuģošanu, loģistiku, piegādes ķēdēm un degvielas cenām — sevišķi kravas pārvadājumu likmēm, — jūrniecības nozarē;

    Dzelzceļš

    26.

    pauž nožēlu, ka pagaidām nav tieša aizlieguma veikt dzelzceļa pārvadājumus ar Krievijas Dzelzceļu; tomēr atzīmē, ka Krievijas Dzelzceļš ir iekļauts to juridisko personu un struktūru sarakstā, uz kurām attiecas finansiāli ierobežojumi;

    27.

    norāda, ka vilcieni joprojām var kursēt caur Krieviju, jo īpaši preču vilcieni, kas kursē starp Eiropu un Ķīnu; tomēr atzīmē, ka konflikts dramatiski ietekmē dzelzceļa kravu plūsmas starp Āziju un Eiropu, radot neskaidrības uzņēmumiem, kas nodrošina vilcienu satiksmi un kravu pārvadājumus;

    28.

    uzsver, ka preču vilcienus ar kravu kavē fiziski šķēršļi — tūkstošiem vagonu stāv sastrēgumos pie Ukrainas un ES valstu robežām; aicina Komisiju atbalstīt Ukrainu, kas cenšas novirzīt satiksmes plūsmas, veidot jaunus savienojumus un ieviest ātrus tirdzniecības maršrutus, kas ir jo īpaši steidzami attiecībā uz ātrbojīgām precēm, piemēram, kviešiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē “Getreidebrücke” iniciatīvu, saskaņā ar kuru Ukrainas un ES dzelzceļa operatori sadarbojas, lai nodrošinātu, ka Ukrainā var ievest — un no Ukrainas izvest — lauksaimniecības preces un iekārtas; tāpat atzinīgi vērtē Rumānijas centienus atjaunot neizmantotās dzelzceļa līnijas, kas savieno Rumāniju ar Ukrainu un kas varētu papildus mazināt spiedienu uz transporta maršrutiem, kas ved uz Ukrainu un ārā no tās; uzskata, ka ES būtu jāatbalsta un jāveicina šādas iniciatīvas;

    29.

    aicina Komisiju atbalstīt Ukrainu un tās centienus stiprināt dzelzceļa savienojumus starp Ukrainu un ES;

    30.

    cildina varonīgos Ukrainas dzelzceļa darbiniekus, kas, neņemot vērā pastāvīgos draudus savai dzīvībai, ir apņēmušies evakuēt Ukrainas iedzīvotājus no karadarbības zonām, turpināt pasta sūtījumu, pensijas maksājumu, zāļu, humānās palīdzības un pārtikas preču piegādi, veikt valsts uzņēmumu, iestāžu un organizāciju īpašuma pārvadājumus uz drošiem Ukrainas reģioniem, un nodrošināt, ka var turpināties starptautiskā tirdzniecība un aktīvi diplomātiskie sakari visaugstākajā līmenī;

    31.

    uzskata, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai un pārvadājumu vajadzības, kas tādēļ ir radušās ES, skaidri liecina — ir jākāpina ES dzelzceļu sistēmas spēja apstrādāt lielākus pasažieru un kravu pārvadājumu apjomus; tāpēc aicina dalībvalstis paātrināt dzelzceļu sistēmas standartizēšanas, saskaņošanas un sadarbspējas veidošanas procesu visās dalībvalstīs un aicina Komisiju turpināt šī procesa īstenošanas un vēl nenovērsto trūkumu uzraudzību;

    32.

    aicina Komisiju nekavējoties sākt sarunas ar Ukrainu par starptautisko dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu kravu pārvadājumu liberalizāciju, lai nodrošinātu pārvadājumu maršrutus un garantētu, ka nepārtraukti darbojas piegādes ķēdes lauksaimniecības produktu un citu preču plūsmai uz Eiropu un pārējo pasauli;

    33.

    vērš uzmanību uz Baltkrievijas dzelzceļa darbinieku varonīgo rīcību, kuri sabotēja Ukrainai uzbrūkošo Krievijas spēku izvēršanu, un aicina visus Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotājus sekot viņu piemēram, kā organizēt pilsonisko pretošanos nežēlīgi agresīvajam karam;

    Autotransports

    34.

    atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, kuras mērķis ir nodrošināt Eiropas kravas automobiļu vadītāju atgriešanos no konflikta zonas, kā arī kravu autopārvadājumus uz Ukrainu un Moldovu;

    35.

    atzinīgi vērtē jaunākās sankcijas, kas liedz Krievijā un Baltkrievijā iedibinātiem autotransporta uzņēmumiem nodarboties ar kravu autopārvadājumiem Eiropas Savienības teritorijā, jo tas krasi mazinās Krievijas rūpniecībai svarīgāko preču saņemšanas iespējas;

    36.

    norāda, ka kravu pārvadājumi uz Ukrainu un tai kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm, kur ir iespaidīgs bēgļu pieplūdums, varētu saskarties ar normatīviem šķēršļiem; atzinīgi vērtē soļus, ko Komisija ir spērusi, lai precizētu — un lai mudinātu dalībvalstis piemērot — konkrētus pasākumus, kas atvieglo kravu autopārvadājumus ārkārtas situācijā, kuru radījusi Krievijas agresija pret Ukrainu, piemēram, šādus pasākumus: izsniegt pagaidu autovadītāja apliecības autovadītājiem no Ukrainas, kuri strādā ES un nevar atgriezties Ukrainā, lai atjaunotu savu autovadītāja apliecību, ja tai ir notecējis termiņš; apstiprināt pagaidu atkāpes no noteikumiem attiecībā uz braukšanas un atpūtas laika periodiem, vienlaikus nodrošinot autovadītāju labbūtību un drošību; noteikt atbrīvojumu no muitas nodevas pārvadājumiem, kas uzskatāmi par neatliekamo palīdzību, un noteikt atkāpes no pārvadājumu atļauju saņemšanas visu medicīniskai aprūpei vajadzīgo preču pārvadājumiem; vērš uzmanību uz to, ka Eiropā kravas automobiļu vadītājiem no Ukrainas ir liela spriedze, jo viņu valstī ir karš; aicina Komisiju īstenot stratēģiju, kas palīdzētu kravas automobiļu vadītājiem no Ukrainas atkal apvienoties ar savām ģimenēm, kurām ir nācies pārvietoties Eiropas Savienībā, un panākt, ka dalībvalstis sniedz palīdzību šādiem grūtībās nonākušiem autovadītājiem;

    37.

    aicina Komisiju turpināt meklēt iespējas, kā atbalstīt pasažieru vai jebkādu preču pārvadāšanu uz Ukrainu/no Ukrainas un tai kaimiņos esošajām ES valstīm, kas tiek īstenota kā humānā palīdzība, un nodrošināt nepieciešamos atvieglojumus attiecībā uz ceļu lietošanas maksu, infrastruktūras lietošanas maksu, piekļuvi nedēļas nogalēs, nodokļu sistēmu u. c.;

    38.

    atbalsta ierosinājumu nekavējoties slēgt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem un aicina Komisiju un dalībvalstis nevilcinoties sākt nolīguma provizorisku piemērošanu;

    39.

    atbalsta Komisijas priekšlikumu slēgt transporta nolīgumus ar Ukrainu un Moldovu, vienojoties daļēji liberalizēt autotransporta pārvadājumus minēto valstu kravu pārvadātājiem, jo tas ļautu novirzīt svarīgas eksporta preces no jūras ceļiem — kas Krievijas militārās agresijas dēļ patlaban nav pieejami, — un preču eksportam uz Ukrainu un importam no Ukrainas vairāk izmantot ES jūras ostas; šajā ziņā stingri atbalsta reiz pamesto dzelzceļa un ūdensceļu līniju ātru atjaunošanu jo īpaši starp Ukrainu un Rumāniju;

    40.

    uzsver, ka zaļo transporta koridoru atvēršana uz Ukrainu un no Ukrainas ir vitāli nozīmīga, lai nodrošinātu Ukrainu ar visiem izejvielu resursiem (piemēram, pesticīdiem, mēslošanas līdzekļiem un sēklām), kas nepieciešami lauksaimniecības produkcijas apjoma palielināšanai, un lai apmaiņa lauksaimniecības nozarē varētu turpināties;

    Eiropas transporta tīkls un militārā mobilitāte

    41.

    atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas transporta tīkla (TEN-T) paplašināšanu, tajā iekļaujot kaimiņos esošās trešās valstis, un mudina izmantot patlaban notiekošo TEN-T pārskatīšanas procesu, lai konkrēti pievērstos krietni lielākam ieguldījumam transporta infrastruktūras savienojumos ar Rietumbalkāniem, Moldovu, Gruziju un Ukrainu; turklāt prasa, lai patlaban notiekošo TEN-T pārstrādāšanas procesu Komisija, Padome un Parlaments kopā izmantotu kā iespēju pārskatīt jaunās TEN-T kartes, kā ierosināts 2021. gada decembrī, un piedāvātu papildinājumu tieši Ukrainai, Moldovai un Gruzijai, tā cenšoties pielāgoties pilnīgi jaunām vajadzībām saistībā ar transportu situācijā, ko radījis nelikumīgais Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu; prasa, lai Komisijai piedāvātu arī ES un “Austrumeiropas” vai “Austrumu partnerības” transporta kopienu, kas ietvertu Austrumeiropas investīciju mehānismu un ko daļēji varētu modelēt pēc Rietumbalkānu Transporta kopienas parauga;

    42.

    uzsver, ka vērienīgākam ir jākļūst ES projektam attiecībā uz militāro mobilitāti, un šajā ziņā atzinīgi vērtē ES dalībvalstu apņemšanos vēl ātrāk īstenot jau iesāktos centienus vairot militāro mobilitāti visā ES;

    43.

    atkārtoti pauž dziļu nožēlu par to, ka Eiropadome, apstiprinot 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas summas, nolēma krasi samazināt galīgo finansējumu jaunajai budžeta pozīcijai, kas izveidota militārās mobilitātes vajadzībām saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI II) 2021.–2027. gada plānošanas periodā, un pauž nožēlu, ka šīs kļūdas dēļ tagad ir apdraudēta visas Eiropas drošība; aicina Komisiju atrast un piedāvāt risinājumus, kas ļautu būtiski palielināt budžeta pozīciju militārajai mobilitātei saskaņā ar EISI II programmu, un šajā ziņā ierosina mobilizēt vēl neizmantoto finansējumu, kurš ir paredzēts ar Atveseļošanas un noturības mehānismu; akcentē to, ka militārās mobilitātes aspektus ir svarīgi pamatīgi izvērtēt un tiem pievērsties gan no infrastruktūras, gan finansējuma viedokļa, lai Savienībā būtu nodrošināta optimāla pārrobežu sadarbība un mobilitāte; šajā ziņā aicina Komisiju piedāvāt mērķtiecīgu atbalstu nozīmīgiem infrastruktūras projektiem, kas nodrošina visu dalībvalstu labāku savienošanu, un paplašināt transporta infrastruktūras savienojumus ar Rietumbalkāniem, Moldovu, Gruziju un Ukrainu; konkrēti, prasa nostiprināt visu nozīmīgāko divējāda lietojuma infrastruktūru, kas ved uz Savienības austrumu robežu;

    44.

    aicina Komisiju atvēlēt dalībvalstīm nepieciešamo finansējumu, lai tajās veidotu stratēģiski nozīmīgu divējāda lietojuma infrastruktūru, kas vajadzīga gan aktuālo, gan nākotnes vajadzību izpildei; akcentē nepieciešamību uzlabot ES spējas analizēt un kontrolēt īpašumtiesības un investīcijas stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras jomā, jo tas ir viens no galvenajiem aspektiem, lai garantētu ES un tas iedzīvotāju drošību;

    45.

    aicina Komisiju detalizētāk izvērst iniciatīvu “Global Gateway”, lai sekmētu kopīgas investīcijas infrastruktūrā, jo īpaši valstīs, ar kurām mums ir kopīgas universālas vērtības; tā vietā, lai atstātu šo jomu autokrātijas ziņā, Eiropai ir jāpiedāvā gan ekonomiski pievilcīga, gan vērtībās balstīta alternatīva investīcijām trūcīgāku trešo valstu infrastruktūrā; tas Eiropai būtu jādara kopīgiem spēkiem ar citām ietekmīgām demokrātijas valstīm, tādām kā ASV, Apvienotā Karaliste, Kanāda, Austrālija, Japāna un Dienvidkoreja;

    Enerģijas cenu pieaugums transportam

    46.

    uzsver, ka lielāku enerģijas un transporta cenu kombinācija ietekmētu visus iedzīvotājus un jo īpaši mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, jo lielāks būtu ar transportu saistītas nabadzības risks; turklāt vērš uzmanību uz to, ka lielākas degvielas izmaksas aviācijas, autotransporta un jūras transporta nozarē tieši ietekmē preču un pakalpojumu galīgās cenas un ka degvielas cenu pieaugums ietekmē tūrisma nozares atgūšanos no pandēmijas;

    47.

    atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” un atbalsta nepieciešamību ātri panākt Eiropas enerģētisko neatkarību no Krievijas energoresursiem, jo tā var kļūt arī par iespēju ātrāk īstenot enerģētikas pārkārtošanu; tomēr pauž nožēlu, ka Komisija vēl nav pievērsusies problēmai, ko pārvadātājiem rada degvielas cenu pieaugums; aicina Komisiju padziļināti analizēt degvielas cenu ekonomisko ietekmi uz ES transporta nozari un mobilitāti un pieņemt vēl citus pasākumus, lai reaģētu uz cenu pieaugumu transporta nozarē, ņemot vērā Eiropas zaļo kursu;

    48.

    atzinīgi vērtē ārkārtas pasākumus, ko vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas, lai mazinātu degvielas cenu pieauguma sekas, piemēram, uz laiku samazinot nodokli, un aicina Komisiju piedāvāt ES saskaņotus un vienotus kritērijus un atvieglot valstu iestādēm šādu pasākumu pieņemšanu;

    49.

    aicina Komisiju un jo īpaši valsts pārvaldes, reģionālo pašvaldību un vietējās pašpārvaldes iestādes īstenot pasākumus saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 10 punktu plānu, kā mazināt naftas izmantošanu, tādēļ cita starpā plašāk izmantojot iespējas strādāt no mājām, no autosatiksmes brīvas svētdienas pilsētās, vairāk popularizējot sabiedrisko transportu, mikromobilitāti, pārvietošanos kājām un riteņbraukšanu, palielinot automobiļu koplietošanu, veicinot rentablu kustību kravas automobiļiem un preču piegādei, lidmašīnu vietā (ja iespējams) izmantojot ātrvilcienus un nakts vilcienus, izvairoties no gaisa satiksmes izmantošanas darījumu braucieniem (ja ir citas alternatīvas iespējas), kā arī spēcīgāk nodrošinot elektrisko un citu rentablu transportlīdzekļu ieviešanu;

    50.

    uzsver, ka steidzama ir nepieciešamība Savienībā nopietni palielināt no atjaunojamiem resursiem iegūtas degvielas/enerģijas vietēju ražošanu, piegādi un uzglabāšanu un vēl vairāk dažādot Eiropas Savienības nodrošinājumu ar enerģiju, un tas nozīmē arī alternatīvu degvielas veidu importēšanu īstermiņā, tādēļ cita starpā izmantojot ES ostu termināļus sašķidrinātai dabasgāzei ka pārejas posma degvielai, un ka ir rūpīgi jāraugās, lai neveidotos atkarība un balasta aktīvi, un ka tas ir jādara, ievērojot ES klimata mērķus; turklāt uzsver, ka ir jāstiprina dalībvalstu energotīklu starpsavienojumi, jo īpaši starp Pireneju pussalu un pārējo Eiropu;

    51.

    uzskata, ka būtu jāveicina TEN-T un Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E) sinerģija un iespējas tiem vienam otru papildināt un ka tas tomēr būtu jādara, pilnībā nodrošinot aktuālās un turpmākās finansēšanas iespējas un finansējuma līmeņus TEN-T attīstībai;

    Tūrisms

    52.

    uzsver, ka Krievijas nerimstošā kriminālā agresija pret Ukrainu ir atstājusi satriecošu iespaidu uz tūrisma nozari, sevišķi pierobežu teritorijās; baidoties no kara, tūristi atsakās ceļot uz dažām ES dalībvalstīm, piemēram, uz Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Bulgāriju un Baltijas valstīm, jo tās ir tuvu Ukrainas robežai; neņemot vērā pašu problēmas, minēto valstu tūrisma nozares palīdz bēgļiem no Ukrainas; tāpēc pieprasa vienotu Eiropas tūrisma politiku un, konkrēti, rīcības plānu ar iedarbīgu finansiālo atbalstu, kas palīdzētu nozarei un galamērķiem, kuriem vissmagāk ir nācies cīnīties, lai atgūtos gan no nesenās Covid-19 krīzes, gan no aktuālās krīzes, ko izraisījusi Krievijas kriminālā agresija pret Ukrainu;

    53.

    atkārtoti pauž stingru atbalstu tam, ka tiek veidots Eiropas krīzes pārvarēšanas mehānisms ES tūrisma nozares vajadzībām, lai attiecīgi un ātri reaģētu uz milzīga mēroga krīzes situācijām, piemēram, uz pandēmiju, karu, humanitāro krīzi klimata pārmaiņu ietekmē; akcentē to, ka ir svarīgi iekļaut arī finansēšanas risinājumus, kas ļauj novērst finanšu īstermiņa trūkumu šādas krīzes radītos gadījumos, un arī nodrošināt vidēja termiņa un ilgtermiņa mehānismus un stratēģijas;

    54.

    vērš uzmanību uz to, ka enerģijas un pārtikas produktu izmaksu pieauguma ietekmē, kuru karš vēl vairāk saasina, daudzreiz palielināsies izmaksas tūrisma uzņēmumiem un visai vērtības veidošanas ķēdei, sevišķi MVU, kas jau cīnās par izdzīvošanu pēc diviem pandēmijas gadiem; tāpēc aicina dalībvalstis piedāvāt nepieciešamos atvieglojumus ar nodokļu politiku un tieši ar nodokļu atvieglojumiem un aicina Komisiju izmantot ES finansējumu, lai uzlabotu MVU likviditāti; šajā ziņā uzsver, ka nozares atveseļošanās process iekavēsies vēl vairāk, un aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt publiskā sektora patlaban jau piedāvāto atbalstu un tādēļ cita starpā arī atlikt saistīto parādu atmaksāšanu;

    55.

    vērš uzmanību uz to, ka Covid-19 pandēmija un aktuālā krīze Ukrainā ir apliecinājusi — ir steidzami jāveido ES Tūrisma aģentūra; uzskata, ka koordinācija kā īstermiņa risinājums ir obligāta, lai ES tūrisma nozare atgūtos, un ka vienā no esošajām aģentūrām būtu ātri jāizveido īpaša tūrisma nodaļa, kas būtu atbildīga par jauna ES tūrisma zīmola veidošanu, popularizējot Eiropu kā visiem drošu, ilgtspējīgu un pārdomātu galamērķi; pieprasa vienotu ES kampaņu, kas popularizētu tūrismu uz Eiropu, lai piesaistītu tūristus galamērķiem, kuri visvairāk ir atkarīgi no Krievijas un Ukrainas tūristiem;

    56.

    aicina dalībvalstis atbalstīt ES viesnīcas un īstermiņa izīrēšanas pakalpojumus, kas tiek piedāvāti Ukrainas bēgļiem;

    57.

    atzinīgi vērtē to, ka tūrisma uzņēmumi jau pieņem darbā Ukrainas bēgļus, un prasa Komisijai atbalstīt šo rīcību, izstrādājot ES pagaidu finansēšanas programmu, kura palīdzētu novērst darbaspēka trūkumu tūrisma nozarē — problēmu, kas pēc pandēmijas tūrisma nozarē ir nemainīgi aktuāla;

    o

    o o

    58.

    uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

    (1)  OV L 57, 28.2.2022., 1. lpp.

    (2)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0052.

    (3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0099.

    (4)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0121.

    (5)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0120.


    Top