Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62021TN0311

Lieta T-311/21: Prasība, kas celta 2021. gada 1. jūnijā – SV/EIB

OV C 329, 16.8.2021, p. 30–31 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

16.8.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/30


Prasība, kas celta 2021. gada 1. jūnijā – SV/EIB

(Lieta T-311/21)

(2021/C 329/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: SV (pārstāvji: L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt 2019. gada novērtējuma ziņojumu attiecībā uz prasītāju;

atcelt ģenerālpadomnieka 2020. gada 26. jūnija lēmumu, ar ko personāla pārbaudes ietvaros apstiprināts 2019. gada novērtējuma ziņojums, kā arī personāla ģenerāldirektora 2021. gada 22. februāra lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja pieteikums par administratīvo pārskatīšanu;

piespriest atlīdzināt prasītājam nodarīto mantisko kaitējumu, kas aprakstīts prasības pieteikumā;

piespriest atlīdzināt prasītājam nodarīto nemantisko kaitējumu, kura apmēra novērtējums ex aequo et bono ir 5 000 EUR;

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka darba novērtējums netika pārbaudīts pilnā apmērā. Tādējādi esot pārkāpti EIB Īstenošanas noteikumi (Implementing Rules).

Prasītājs apgalvo, ka ģenerālpadomnieks nav veicis darba novērtējuma pārbaudi pilnā apmērā, kā paredzēts EIB Īstenošanas noteikumos, bet esot veicis tikai otršķirīgu pārbaudi, proti, par to, vai novērtējuma ziņojumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Tāpat tiek apgalvots, ka arī personāla ģenerāldirektors nav veicis darba novērtējuma pārbaudi pilnā apmērā un ka tādējādi nav ievērotas EIB Īstenošanas noteikumu prasības.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka prettiesiski veikts absolūts prasītāja mērķu un kompetenču novērtējums. Tādējādi esot pārkāptas Snieguma pārvaldības (SP) pamatnostādnes (Performance Management Guidelines).

Prasītāja tiešā priekšnieka veiktais mērķu un kompetenču absolūtais novērtējums esot pretrunā SP pamatnostādnēm, jo tas esot balstīts uz relatīvu novērtējumu visas nodaļas, departamenta un direktorāta mērogā, bet nav novērtēts prasītāja sniegums absolūtā izteiksmē, un nav apliecināta kompetenču esamība. Šo kļūdaino novērtējumu pēc tam esot apstiprinājis un piemērojis ģenerālpadomnieks un personāla ģenerāldirektors, un līdz ar to arī to pieņemtie lēmumi ir prettiesiski.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un ir pārkāpts SP pamatnostādņu 3.4. punkts.

Tiek apgalvots, ka novērtējuma ziņojumā atbildētāja nav pienācīgi norādījusi pamatojumu, jo šajā ziņojumā neesot dokumentēta prasītāja saruna ar viņa tiešo priekšnieku, turklāt minētie iemesli neesot pietiekami, lai būtu iespējams saprast, kādēļ novērtējuma atzīmes ir zemākas par iepriekšējā gadā piemērotajām.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ka trūkst taisnīga, objektīva un vispusīga novērtējuma par prasītāja sniegumu absolūtā izteiksmē. Tādējādi neesot ievērots labas pārvaldības pienākums un rūpības pienākums, kā arī esot pieļauts SP pamatnostādņu pārkāpums.

Prasītājs uzskata, ka viņa tiešā priekšnieka veiktajā novērtējumā, ko apstiprinājis ģenerālpadomnieks un personāla ģenerāldirektors, nav pienācīgi ņemti vērā visi faktori un ir pieļautas acīmredzamas kļūdas.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz vadības prasmju pārbaudi, it īpaši viņš neesot paaugstināts amatā, pārceļot D līmeņa funkcijā.

Prasītājs apgalvo, ka viņš pilnīgi atbilst visiem paaugstināšanas amatā kritērijiem, it īpaši tādēļ, ka viņš pašreizējā amatā esot strādājis labi, viņam esot spējas un potenciāls strādāt augstākā amatā, ko vairākkārt esot apliecinājis viņa tiešais priekšnieks, un viņš esot demonstrējis motivāciju strādāt augstākā amatā, it īpaši ņemot vērā to, ka viņš pastāvīgi esot veicis pienākumus, kuri atbilst augstākam atbildības līmenim. Tiek apgalvots, ka atbildētāja savā lēmumā par prasītāja nepaaugstināšanu amatā nav norādījusi pamatojumu. Šāds pamatojums neesot izklāstīts nedz ģenerālpadomnieka lēmumā, nedz personāla ģenerāldirektora lēmumā.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam.

2019. gada darba novērtējums neatspoguļo individuālo sarunu par snieguma rezultātiem un tas kļuva zināms pavisam negaidīti.


Top