—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Kubu, jo īpaši 2004. gada 17. novembra rezolūciju par Kubu (1), 2006. gada 2. februāra rezolūciju par ES politiku attiecībā uz Kubas valdību (2), 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par Kubu (3), 2010. gada 11. marta rezolūciju par pārliecības dēļ ieslodzītajiem Kubā (4) un 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses (5), kā arī 2018. gada 15. novembra rezolūciju (6),

—

ņemot vērā Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu (PDSN) starp Eiropas Savienību un Kubu, kas parakstīts 2016. gada decembrī un provizoriski tiek piemērots no 2017. gada 1. novembra,

—

ņemot vērā otro ES un Kubas Apvienotās padomes sanāksmi, kas notika 2019. gada 9. septembrī Havanā,

—

ņemot vērā otro oficiālo ES un Kubas cilvēktiesību dialogu, kas ES un Kubas PDSN ietvaros tika rīkots 2019. gada 3. oktobrī Briselē,

—

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada maijā publicēto Vispārējo periodisko pārskatu par Kubu,

—

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un citus starptautiskos nolīgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1984. gada 10. decembrī un kurai ir pievienojusies arī Kuba,

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kuru Kuba ir parakstījusi,

—

ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.

tā kā 2019. gada 1. oktobrī patvaļīgi un bez kādām apsūdzībām tika aizturēts Kubas Patriotiskās savienības (UNPACU) opozīcijas līderis José Daniel Ferrer un viņam vismaz 72 stundas tika liegta jebkāda saziņa ar ārpasauli;

B.

tā kā Kubas iestādes viņu viņa miermīlīgā politiskā aktīvisma dēļ ir ieslodzījušas, iebiedējušas un izturējušās pret viņu aizskaroši jau vairāk nekā desmit gadus; tā kā 2018. gadā viņš 10 dienas tika turēts vieninieka kamerā;

C.

tā kā 2019. gada 2. novembrīJ. D. Ferrer izdevās nogādāt ārpasaulē vēstuli, kurā viņš raksta, ka apcietinājumā ir ticis spīdzināts, pret viņu slikti izturējušies, viņa dzīvība tikusi apdraudēta un viņam tiek liegta pienācīga medicīniskā palīdzība; tā kā saskaņā ar informāciju, ko viņa ģimene sniedza 2019. gada 15. novembrī, viņš tiek turēts Agvadoresas cietumā Santjago de Kubā, kur ievietots karcerī; tā kā 2019. gada 7. novembrī viņa sieva viņu īsu brīdi redzēja un apstiprina, ka viņa veselība ir kritiskā stāvoklī — uzsāktā bada streika rezultātā viņš ir zaudējis pusi ķermeņa svara;

D.

tā kā saskaņā ar vairāku NVO sniegto informāciju viņš ir tikai viens no aptuveni 120 politieslodzītajiem Kubā; tā kā daudzi neatkarīgie žurnālisti, miermīlīgi disidenti un cilvēktiesību aizstāvji, kuri galvenokārt ir demokrātiskās opozīcijas locekļi, īpaši José Guía Piloto, Silverio Portal Contreras, Mitzael Díaz Paseiro, Orlando Zapata Tamayo, Eliecer Bandera Barrera, Edilberto Ronal Azuaga un Roberto de Jesús Quiñones Haces, Kubā tiek vajāti, patvaļīgi aizturēti vai turēti apcietinājumā;

E.

tā kā 2019. gada 28. oktobrī nomira Armando Sosa Fortuny — visilgāk ieslodzītais Kubas politieslodzītais —, kurš apcietinājumā bija pavadījis 43 gadus; tā kā Kubas varas iestādes nepiekrita viņa atbrīvošanai, neraugoties uz to, ka viņa veselība pasliktinājās;

F.

tā kā saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem ikviena persona, kura tiek aizturēta vai apcietināta, aizturēšanas brīdī ir jāinformē par aizturēšanas iemesliem un lieta bez vilcināšanās jānodod izskatīšanai tiesnesim;

G.

tā kā Kubas valdības rīcība ir pretrunā Eiropas Savienības un Kubas 2016. gadā parakstītā PDSN 1. panta 5. punkta un 22 panta noteikumiem, kuros Kubas valdība apņemas ievērot un uzlabot cilvēktiesības;

H.

tā kā Parlaments savu piekrišanu PDSN deva 2017. gada 5. jūlijā; tā kā, dodot piekrišanu PDSN, Parlaments nepārprotami norādīja, ka ir nobažījies par cilvēktiesību stāvokli Kubā, un panāca, ka tajā ir ietverta apturēšanas klauzula gadījumiem, kad tiek pārkāpti cilvēktiesību noteikumi;

I.

tā kā cilvēktiesību dialogs starp ES un Kubu, ko vada ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos, aizsākās 2015. gadā un 2018. gada 9. oktobrī notika tā piektā kārta; tā kā 2019. gada 3. oktobrī notika otrais oficiālais ES un Kubas cilvēktiesību dialogs; tā kā tas nav vēl devis nekādus taustāmus rezultātus, neraugoties uz Kubas atkārtotu ievēlēšanu ANO Cilvēktiesību padomē laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam; tā kā politiskajā dialogā ir jāiekļauj tiešs un intensīvs dialogs ar pilsonisko sabiedrību un visiem politiskās opozīcijas aktoriem bez jebkādiem ierobežojumiem;

J.

tā kā 2019. gada 9. septembrī, kad Havanā notika otrā ES un Kubas Apvienotās padomes sanāksme, patvaļīgi tika arestēti vairāk nekā 100 aktīvisti; tā kā ES klusēja gan par to, gan par J. D. Ferrer lietu;

K.

tā kā Parlaments savu Saharova balvu par domas brīvību trīs reizes piešķīris Kubas aktīvistiem: Oswaldo Payá 2002. gadā, organizācijai “Sievietes baltā” 2005. gadā un Guillermo Fariñas 2010. gadā; tā kā Saharova balvas laureāti un viņu radinieki joprojām tiek regulāri vajāti un iebiedēti un viņiem tiek liegta iespēja izceļot no valsts un piedalīties starptautiskos pasākumos;

L.

tā kā cilvēktiesības, brīvība un cilvēku cieņa un intereses vislabāk tiek pārstāvētas un aizstāvētas demokrātijā,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.