52020AE1412

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52020AE1412 - EN

Document 52020AE1412

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem a) “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei”” (COM(2020) 94 final), b) “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – “vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un mazināšana”” (COM(2020) 93 final)

EESC 2020/01412

OV C 364, 28.10.2020, p. 116–123 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

28.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/116

(COM(2020) 94 final)

b) “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – “vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un mazināšana””

(COM(2020) 93 final)

(2020/C 364/16)

Ziņotājs	Gerardo LARGHI
Līdzziņotājs	Gonçalo LOBO XAVIER

Atzinuma pieprasījums

a)	Eiropas Komisija, 22.4.2020.

b)	Eiropas Komisija, 22.4.2020.

Juridiskais pamats

a) un b) Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializēta nodaļa

vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

25.6.2020.

Pieņemts plenārsesijā

16.7.2020.

Plenārsesija Nr.

553

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

212/2/5

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Komisijas Ilgtermiņa rīcības plānu vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei (1).

1.2.

EESK ir gatava atbalstīt un apstiprināt Komisijas paziņojumu par vienotā tirgus šķēršļu apzināšanu un mazināšanu (2).

1.3.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienības noteikumu nepietiekama vai neatbilstīga piemērošana pārāk ilgi ir bijusi Savienības tiesību aktu Ahilleja papēdis un ka tāpēc nav atrisināti daudzi krāpšanas un nelikumīgu darbību gadījumi. Savienības tiesību aktu piemērošanai ir liela loma uzņēmumu un patērētāju pārliecības veidošanā un vienotā tirgus potenciāla pilnīga izmantojuma nodrošināšanā uzņēmumiem, darba ņēmējiem un patērētājiem.

1.4.

EESK uzskata, ka efektīvai īstenošanas stratēģijai ir jāatbilst šādām iezīmēm: 1) tās pamatā jābūt spēcīgai partnerībai, kurā iesaistītas visas ieinteresētās personas; 2) tai jāpieļauj ciešāka Eiropas līmeņa sadarbība starp pašreizējiem izpildes tīkliem, lai nodrošinātu pret problēmām, kas skar vairākas nozares vienlaikus; 3) jāizstrādā stratēģijas un līdzekļi, lai efektīvi vērstos pret plaša mēroga ES noteikumu pārkāpumiem tajos gadījumos, kad iespējams īstenot vienotu efektīvu un pārredzamu izpildes rīcību ar mērķi aizsargāt visas ieinteresētās personas un nodrošināt transnacionālu tiesībaizsardzību; 4) jāizmanto jauno tehnoloģiju potenciāls.

1.5.

EESK mudina Komisiju rīcības plānā skaidri noteiktu lomu piešķirt pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, uzņēmējiem, darba ņēmējiem un patērētājiem.

1.6.

EESK pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas domu pārveidot SOLVIT par efektīvu standarta instrumentu nepamatotu šķēršļu novēršanai vienotajā tirgū, taču ir svarīgi, lai SOLVIT rīcībā būtu strukturētāka procedūra svarīgu gadījumu nosūtīšanai Komisijai un lai tas strādātu visās nozarēs un politikas jomās.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu, kas vērsta uz tāda ierobežojoša regulējuma ietekmes iepriekšēju novērtējumu pilnveidošanu, kas paredzēts Samērīguma novērtēšanas direktīvā (3). Ieinteresēto personu iesaistīšanai samērīguma novērtēšanā vajadzētu būt ierastai praksei, nevis izņēmumam.

1.8.

Vienotā digitālā vārteja ir viens no veidiem, kā digitāli pielāgot uzņēmumu un patērētāju vajadzības attiecībā uz tiešsaistes informāciju. Vienotie kontaktpunkti tiks ātri iekļauti vienotajā digitālajā vārtejā, tāpēc uzņēmumiem un patērētājiem palīdzības un informācijas saņemšanai būs jāvēršas tikai vienā vietā.

1.9.

EESK atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropas Parlamentam un Padomei pieņemt priekšlikumu par Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū izpildi, ar ko nosaka paziņošanas kārtību atļauju piešķiršanas shēmām un prasībām, kas saistītas ar pakalpojumiem (4).

1.10.

Komiteja uzsver, ka ar Covid-19 izplatību saistītā krīze vienotajam tirgum rada nopietnu risku, proti, ka ES valstu atšķirības ekonomiskās attīstības, sociālo garantiju un labklājības līmeņa ziņā pēc pandēmijas beigām varētu palielināties.

1.11.

Komiteja norāda, ka, neraugoties uz vienotā tirgus sasniegumiem, uzņēmumi un patērētāji joprojām ziņo par pārāk daudziem šķēršļiem.

1.12.

EESK piekrīt Komisijas rīcības plānam, saskaņā ar kuru “lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus vienotajā tirgū, liela nozīme būs patiesai partnerībai starp tiem dažādajiem dalībniekiem Eiropas un dalībvalstu līmenī, kuri ir atbildīgi par vienotā tirgus noteikumu īstenošanu un izpildi”.

1.13.

Tādēļ EESK mudina Komisiju izmantot jauno vienotā tirgus noteikumu izpildes stratēģiju ar mērķi izveidot spēcīgu sadarbības sistēmu, kas ietver visas ieinteresētās personas, kuras aktīvi darbojas saistībā ar Savienības tiesību aktu piemērošanu. Cita starpā organizācijām būtu pilnībā jāiesaistās darbā, ko veic vienotā tirgus noteikumu izpildes darba grupa (SMET), par kuras izveidi ir paziņots; grupai būtu jākalpo par forumu horizontālās izpildes jautājumu apspriešanai.

1.14.

EESK uzskata, ka izpilde būtībā ir horizontāla problēma, tāpēc tā nebūtu jārisina ar sadalīšanas metodi. Ir būtiski labāk organizēt un optimizēt darba plūsmu starp dažādiem izpildes tīkliem un veicināt informācijas un labas prakses apmaiņu starp tiem.

1.15.

Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā ir bijusi noderīga saiknes veidošanā starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tiesībaizsardzības iestādēm, panākot labāku to sadarbības atzīšanu. Tomēr, lai gan šī sistēma ir vērtējama atzinīgi, tā joprojām ir nepilnīga un ir pilnveidojama, piemēram, attiecībā uz to, cik ātri tiek reaģēts uz pilsoņu brīdinājumiem.

1.16.

EESK uzskata, ka datus un mākslīgo intelektu var izmantot kā tirgus uzraudzības palīgrīku. Tāpēc tā uzskata, ka šie digitālie rīki būtu jāpilnveido ES mērogā un visām ieinteresētajām personām ar tiem būtu jādalās.

1.17.

Izpildes iestādes pašreiz saskaras ar negodīgu metožu izplatību vienotajā tirgū, savukārt to darbu bieži vien kavē stingri budžeta ierobežojumi. Saistībā ar to komiteja aicina pilnīgāk izmantot nepietiekamos resursus, īstenot veiksmīgāku koordināciju starp pašreizējiem tīkliem, izveidot jaunu sinerģiju starp visiem dalībniekiem un jaunus rīkus, kuru pamatā ir jaunās tehnoloģijas un kuri var būt noderīgi ES tiesību aktu efektīvā īstenošanā.

2. Attiecībā uz paziņojumu par ilgtermiņa rīcības plānu vienotā tirgus noteikumu labākai ieviešanai un izpildei (COM(2020) 94 final) – INT/899

2.1. vienotā tirgus problēmas

2.1.1.

vienotais tirgus ir Eiropas projekta stūrakmens un ir atvieglojis dzīvi patērētājiem un uzņēmumiem Eiropā. Efektīvam vienotajam tirgum būtu jāpiedāvā ES iedzīvotājiem plašāks pakalpojumu un preču klāsts un labākas darba iespējas. vienotajam tirgum būtu jāstimulē tirdzniecība un konkurence, un tas ir būtisks ES zaļās, rūpniecības un digitālās pārkārtošanās īstenošanai.

2.1.2.

Lai to paveiktu, Eiropai ir jāizvirza kritērijos pamatotas prioritātes un, izmantojot rūpīgi izstrādātus kritērijus, jāpanāk skaidru politisko norādījumu izstrāde, kā galveno prioritāti izvirzot pilsoņus.

2.1.3.

Lai stiprinātu sadarbību vienotā tirgus noteikumu izpildes jomā, Eiropas Komisija paziņo par vienotā tirgus noteikumu izpildes darba grupas (SMET) izveidi; tās uzdevums ir novērtēt valsts tiesību aktu atbilstību vienotā tirgus noteikumiem un prioritāri skatīt steidzamākos šķēršļus, vērsties pret pārmērīgu reglamentāciju, apspriest horizontālās izpildes jautājumus un uzraudzīt ierosinātā rīcības plāna īstenošanu. Šajā saistībā SMET būtu jānosaka skaidri kritēriji, lai izlemtu, kuri ir visaktuālākie šķēršļi, ņemot vērā to ekonomisko vērtību.

2.1.4.

Komisija plāno arī izmantot preventīvus mehānismus, lai: nepieļautu to, ka vienotajā tirgū rodas jauni šķērši pakalpojumu sniegšanai, uzlabotu neatbilstības konstatēšanas spējas, izveidotu tiešsaistes izpildes platformu (e-izpildes laboratoriju) informācijas kopīgošanai par nelikumīgām un neatbilstīgām rūpniecības un patēriņa precēm, izveidotu iestādēm paredzētu vienotu Eiropas informācijas ievades punktu nepārtikas preču kontrolei un plānotajai muitas vienloga sistēmai, nodrošinātu, lai Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI) kļūst par standarta rīku, izstrādātu rīku, ar ko pilsoņi un uzņēmumi varētu anonīmi ziņot par regulatīvajiem šķēršļiem, ar kuriem tie saskaras, īstenojot savas tiesības iekšējā tirgū, uzlabotu ES lauksaimniecības un pārtikas (tostarp dzīvnieku un augu veselības) tiesību aktu izpildi, novērtētu pašreizējo struktūru (piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkla, ES produktu atbilstības tīkla vai EUIPO novērošanas centra) un no vienotā tirgus programmas vai programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem finansētas, progresīvu IT risinājumu pārbaudei un piemērošanai paredzētas laboratorijas integrāciju, pastiprinātu cīņu pret viltotām un nelikumīgām precēm, tai skaitā nelikumīgām precēm, kas ražotas vai komplektētas ES no importētām sastāvdaļām, un paplašinātu OLAF pašreizējās pilnvaras, stiprinātu izpildi lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, izstrādātu marķēšanas un izsekojamības sistēmas, veicinot digitālo rīku izmantošanu, lai uz ES ārējām robežām un pašā ES varētu veikt mērķtiecīgākas kontroles, padarītu SOLVIT par standarta instrumentu vienotā tirgus strīdu izšķiršanai, pilnveidotu lietu izskatīšanas procesu, divu mēnešu laikā veicot sūdzību iepriekšēju izskatīšanu, lai varētu pieņemt lēmumu par nākamajiem posmiem, kā arī izmantotu “EU Pilot” sistēmu saskaņā ar skaidriem nosacījumiem un termiņiem gadījumos, kad šķiet iespējams panākt ātru risinājumu īsā laikā.

2.2. Vispārīgas piezīmes

2.2.1.

EESK uzskata, ka vienotā tirgus izveides pabeigšana un efektīva tā noteikumu izpilde ir īpaši svarīga un kalpo par Eiropas Savienības dibināšanas dokumentos paredzēto politisko mērķu sasniegšanas līdzekli, nevis pašmērķi.

2.2.2.

Paziņojumā ir konstatēti šādi galvenie šķēršļi: regulatīvās izvēles valstu un ES līmenī, tiesību aktu transponēšana, īstenošana un izpilde, administratīvās un praktiskās spējas dalībvalstīs, vispārējā uzņēmējdarbības un patērētāju vide, kā arī pamatcēloņi, kuri nav saistīti ar sabiedrisko kārtību, piemēram, valoda vai kultūra.

2.2.3.

Padarīt SOLVIT par standarta instrumentu: EESK atbalsta mērķi nodrošināt, lai SOLVIT procedūras kļūtu par standarta instrumentu nepamatotiem šķēršļiem vienotajā tirgū. Tomēr tā rīcībā ir tikai dialogs un maigā vara; turklāt to nevar izmantot līdztekus tiesvedībai. SOLVIT sistēmā ir vajadzīga strukturētāka procedūra, lai svarīgus gadījumus nosūtītu Komisijai. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai SOLVIT darbotos visās nozarēs un politikas jomās.

2.2.4.

Ļoti atzinīgi vērtējama ir tāda ierobežojoša regulējuma ietekmes iepriekšēju novērtējumu pilnveidošana, kas paredzēts Samērīguma novērtēšanas direktīvā (5). Tomēr Komisijai būtu jāsniedz strukturēta palīdzība un jāizdod norādījumi dalībvalstīm par to, kā saskaņā ar Samērīguma novērtēšanas direktīvu veikt iepriekšējus samērīguma novērtējumus attiecībā uz nesen plānoto profesiju regulējumu. Turklāt ieinteresēto personu iesaistīšanai samērīguma novērtēšanā vajadzētu būt ierastai praksei, nevis izņēmumam.

2.2.5.

Informācijas un administratīvo procedūru iegūšana: vienotā digitālā vārteja ir viens no veidiem, kā digitāli nodrošināt uzņēmumu un patērētāju vajadzības attiecībā uz tiešsaistes informāciju, taču saskaņā ar spēkā esošajiem vienotā tirgus tiesību aktiem dalībvalstīm ir jāinformē uzņēmumi arī ar vienotu kontaktpunktu starpniecību. Dažādi ES tiesību akti paredz vienotu kontaktpunktu centralizāciju. Tie tiks ātri iekļauti vienotajā digitālajā vārtejā, tāpēc uzņēmumiem un patērētājiem palīdzības un informācijas saņemšanai būs jāvēršas tikai vienā vietā. Uzņēmumiem vajadzētu saņemt tikai vienu, saskaņotu atbildi.

2.2.6.

ES patlaban tiek satricināta līdz pašiem pamatiem gan tādu ārēju faktoru dēļ kā ilgstošā pandēmija, kas izraisījusi daudz nāves gadījumu un radījusi paniku, veicinot visas ES ekonomikas recesiju, gan tādu iekšēju faktoru dēļ kā tādas solidaritātes neesamība, uz kuras pamata Savienība tika izveidota. Tāpēc, pārdomājot visu Eiropas projekta modeli, mēs vaicājam sev, kas nepieciešams, lai izveidotu vienotu tirgu, kas nebūtu tikai tehnisks un leģislatīvs pasākums. Ir pilnīgi pamatoti pārdomāt, vai vienota Eiropa – kuru daži iecerējuši, par kuras izveidošanu daudzi cīnījušies un kuru citi apņēmušies pamazām iznīcināt, vismaz pēc ES konstitūcijas noraidīšanas – 2050. gadā un pēc tā pastāvēs kā brīvības paraugs, kultūras stūrakmens, miera veicinātājs, kas atbalsta cilvēku savstarpēju labo gribu un aizstāv vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm pasaulē bez diskriminācijas vai šķēršļiem.

2.2.7.

Tas vēl jo vairāk ir patiesi šajā īpaši grūtajā laikā, kad Eiropu moka ilgstoša krīze, kas ir drīzāk sistēmiska, nevis tikai pašreizējā ekonomikas stāvokļa izraisīta – šī ir ne tikai ekonomikas un finanšu krīze, bet arī sociālo un kultūras vērtību krīze. Daudzi pilsoņi uzskata, ka vienīgais pieņemamais risinājums būtu atlikt tīri monetāro un ekonomisko pieeju un dot priekšroku patiesi politiskai Savienībai.

2.2.8.

EESK uzskata, ka Covid-19 krīze, kas ietekmē visas Eiropas valstis, mudina pārdomāt visu sistēmu ne tikai organizatoriskā ziņā, bet arī saistībā ar jaunu ideju ģenerēšanu un jaunu darījumdarbības modeļu radīšanu.

2.2.9.

Civilās aizsardzības sistēmas visās valstīs nav līdzējušas krīzes pārvarēšanā. Tieši pretēji, daudzās vietās šīs sistēmas ir cietušas neveiksmi – ne centrālās valdības, ne pašvaldības, ne pilsoņi nav pierādījušu savu gatavību ārkārtas situācijām, reaģēšana bieži vien notiek lēni, izmaksā dārgi un reizēm ir traucējoša.

2.2.10.

Ir kļuvis skaidrs, ka atsevišķās jomās Eiropa ir atkarīga no trešām valstīm, un šīs situācijas dēļ ir jāpārdomā daži pamatelementi Eiropas Savienībā, kurai jāpierāda spēja reaģēt un pārorganizēties. Īpaša uzmanība būs jāpievērš vietējo pašvaldību, reģionālo pašvaldību un valsts iepirkumiem un atbalstam vietējiem piegādātājiem – publiskajam iepirkumam jākļūst par ekonomikas drošības garantiju.

2.2.11.

Uz tirgu vērstai standartizācijai ir liela loma ne tikai attiecībā uz precēm, bet arī pakalpojumiem piemērojamās “jaunās pieejas” ietvaros.

2.2.12.

Būtu rūpīgi jāizvērtē apstiprināmo pasākumu nepieciešamība, efektivitāte un ietekme, lai, regulējot pakalpojumus, vienotajam tirgum svarīgos pakalpojumus skaidri nošķirtu no pārējiem pakalpojumiem.

2.2.13.

EESK piekrīt Komisijai attiecībā uz visu to pasākumu svarīgumu, kuri paredzēti ES tiesību aktu izstrādes, īstenošanas un izpildes veicināšanai vienotajā tirgū. Tādām jomām kā preces un pakalpojumi, publiskais iepirkums, tirgus uzraudzība, sabiedrību tiesības, līgumtiesības un ārpuslīgumiskās tiesības, cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kapitāla brīva aprite, finanšu pakalpojumi, konkurence un pārvaldības rīku izstrāde steidzami nepieciešama tāda vienotā tirgus izveide, kurš sniedz atbalstu privātpersonu, ražotāju, darba ņēmēju un patērētāju tiesībām, nekaitējot līdzsvarotai saimnieciskajai darbībai.

2.2.14.

EESK aicina godīgā vienotajā tirgū ņemt vērā vajadzību nodrošināt atbilstību darba, patērētāju un vides jomas noteikumiem saskaņā ar nesen ierosināto Eiropas industriālo stratēģiju (6), kā arī Komisijas programmā norādītajiem aprites ekonomikas principiem. EESK jau ir pilnībā apstiprinājusi šos principus un uzskata, ka Eiropai būtu jāuzņemas vadība šajā jomā.

2.2.15.

EESK atbalsta lēmumu izveidot vienotā tirgus noteikumu izpildes darba grupu (SMET), kuras dalībnieki ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, saskaņā ar EESK vairākkārt izteiktiem priekšlikumiem un ieteikumiem (7).

2.2.16.

EESK uzsver, cik būtiski ir cīnīties ar katru pārmērīgas reglamentācijas un noteikumu nepareizas izpildes gadījumu, kas ļoti bieži ir kaitējuši tirgus pienācīgai darbībai. EESK stingri aicina paredzēt tās pārstāvību šajā darba grupā vismaz novērotāja statusā.

2.2.17.

Kā norādīts vairākos iepriekšējos EESK atzinumos (8), tā pauž piekrišanu attiecībā uz Komisijas konstatētajiem riskiem un vienotā tirgus izveides pabeigšanas kavējumiem saistībā ar tirgus sadrumstalotību, izpildāmo noteikumu atšķirībām, neskaidrību par datu konfidencialitāti, negodīgu un ne vienmēr kontrolējamu IT tīklu izmantošanu un to, ka nelikumīgi pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē, galvenokārt tāpēc, ka Komisijas attiecīgie dalībnieki neveic izpildi, izmantojot fiskalizāciju un sodus. EESK iesaka Komisijas ģenerāldirektorātiem šīs problēmas risināt ar transversālu pieeju.

2.2.18.

EESK pauž nožēlu par to, ka ES tiesību akti joprojām netiek efektīvi ieviesti. Eiropas pilsoņiem nepieciešamas tiesības uz jēgpilnu Eiropas līmeņa kolektīvu rīcību, kas būtu jāievieš nepārprotami un nekavējoties; tas lielā mērā palīdzētu – kā galējais līdzeklis – nodrošināt atbildības uzņemšanos par Eiropas noteikumu neievērošanu un tādējādi palīdzētu nodrošināt šo noteikumu (9) brīvprātīgu izpildi.

2.2.19.

EESK uzsver, ka bieži vien dalībvalstis pašas pārkāpj vienotā tirgus noteikumus, par kuriem notikusi vienošanās, vai rada un pieļauj šķēršļus valstu tiesību aktos ar mērķi vairāk aizsargāt savu tirgu un piešķirt priekšrocības saviem uzņēmumiem. Ieguvumi bieži vien ir ļoti īslaicīgi, un tas kaitē MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī privātpersonām un patērētājiem, kurus apdraud neatbilstīgi produkti vai kuriem ir mazāka izvēle.

2.2.20.

Šā iemesla dēļ EESK atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropas Parlamentam un Padomei pieņemt priekšlikumu direktīvai par valsts noteikumu paziņošanu saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu (10). Tomēr ar šo vienošanos nevajadzētu mazināt spēkā esošās Pakalpojumu direktīvas nozīmi, atbrīvojot no paziņošanas pienākuma attiecībā uz teritoriālajiem ierobežojumiem (ieskaitot pilsētu teritorijas plānošanu) vai atņemot Komisijai tās pašreizējās lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

2.3. Īpašas piezīmes

2.3.1.

vienotā tirgus tvērums ES ļauj radīt daudzpusēju, atklātu, nediskriminējošu un noteikumos pamatotu tirdzniecības sistēmu. Trešo valstu uzņēmumiem jāatbilst ES noteikumiem, lai tie varētu piekļūt vienotajam tirgum, arī tādās jomās kā veselība, vide, pārtikas drošums un produktu drošība un patērētāju tiesību aizsardzība.

2.3.2.

EESK piekrīt Komisijas lēmumam rīkus, kas jau ieviesti vienotā tirgus atbalstam, apvienot ar jauniem rīkiem (piem., centrāls informācijas punkts, kurā dalībvalstu ierēdņi var iegūt atbildes uz praktiskiem jautājumiem, platformas informācijas apmaiņai ar dalībvalstīm, piemēram, platforma attiecībā uz publiskā iepirkuma direktīvām, un ar vienoto digitālo vārteju uzlabota piekļūstamība informācijai, kas attiecas uz noteikumiem un lietotājiem izvirzītajām prasībām).

2.3.3.

EESK iesaka Komisijai pievienot norādījumus par šiem principiem:

a)	subsidiaritāte un divkārša subsidiaritāte;

b)	savstarpēja atzīšana;

c)	inovācija un piesardzība;

d)	vispārēja nozīme atsevišķu pakalpojumu saistībā (piem., attiecībā uz banku un apdrošināšanas jomas pakalpojumiem).

2.3.4.

EESK piekrīt lēmumam vērst uzmanību uz publisko iepirkumu. ES līdzekļu administratoriem un saņēmējiem jāsaņem palīdzība to īstenotās publiskā iepirkuma prakses uzlabošanai ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un izmantot iepirkumu kā stratēģisku rīku galveno politikas mērķu, piemēram, aprites ekonomikas principu, īstenošanai.

3. Attiecībā uz paziņojumu par vienotā tirgus šķēršļu apzināšanu un mazināšanu (COM(2020) 93 final) – INT/908

3.1. vienotā tirgus šķēršļi

3.1.1.

Komisijas paziņojums ar mērķi apzināt un novērst vienotā tirgus šķēršļus ir vērsts uz 13 galvenajiem šķēršļiem, atklājot, ka tie nav tikai regulatīvi vai administratīvi, bet arī praktiski. Uzņēmumi vai patērētāji, kas darbojas ES, bieži saskaras ar vairākiem ierobežojumiem vienlaikus. Tas jo īpaši attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), profesionāļiem un patērētājiem.

3.1.2.

Lai piedāvātu iespējamus risinājumus ES un dalībvalstu līmenī, paziņojumā ir noteikti pieci galvenie pamatcēloņi: regulatīvās izvēles valstu un ES līmenī, tiesību aktu transponēšana, īstenošana un izpilde, administratīvā spēja un prakse dalībvalstīs, vispārējā uzņēmējdarbības un patērētāju vide un pamatcēloņi, kuri nav saistīti ar sabiedrisko kārtību, piemēram, valoda vai kultūra.

3.1.3.

Dažkārt šķiet, ka dalībvalstis pārkāpj vienotā tirgus noteikumus, par kuriem notikusi vienošanās, vai rada un pieļauj šķēršļus valsts tiesību aktos ar mērķi vairāk aizsargāt savu tirgu un sniegt priekšrocības saviem uzņēmumiem.

3.2. Vispārīgas piezīmes

3.2.1.

EESK atzīst, ka Komisijas paziņojumā ir apzināti atlikušie galvenie šķēršļi, kas traucē izveidot patiešām vienotu tirgu. Šie šķēršļi ir ne tikai regulatīvi vai administratīvi, bet arī praktiski, kas nozīmē, ka uzņēmumi vai patērētāji, kas darbojas ES, bieži saskaras ar vairākiem ierobežojumiem vienlaikus. Tam jo īpaši ir nelabvēlīga ietekme uz MVU un brīvo profesiju profesionāļu darbību.

3.2.2.

EESK uzskata, ka efektīvai īstenošanas stratēģijai ir jāatbilst šādām iezīmēm: 1) tās pamatā jābūt spēcīgai partnerībai, kurā iesaistītas visas ieinteresētās personas; 2) tai jāpieļauj ciešāka Eiropas līmeņa sadarbība starp pašreizējiem izpildes tīkliem, lai nodrošinātu vēršanos pret pārkāpumiem un tādu kompleksu problēmu risināšanu, kas skar vairākas nozares vienlaikus; 3) jāizstrādā stratēģijas un līdzekļi, lai efektīvi vērstos pret plaša mēroga ES noteikumu pārkāpumiem tajos gadījumos, kad iespējams īstenot vienotu izpildes rīcību ar mērķi aizsargāt visas ieinteresētās personas un nodrošināt transnacionālu tiesībaizsardzību; 4) jāizmanto jauno tehnoloģiju potenciāls ar mērķi veicināt efektīvākus izpildes pasākumus un stingrāku tirgus uzraudzību.

3.2.3.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienības noteikumu nepietiekama vai neatbilstīga piemērošana pārāk ilgi ir bijusi ES tiesību aktu Ahilleja papēdis un ka tāpēc nav atrisināti daudzi krāpšanas un nelikumīgu darbību gadījumi. ES tiesību aktu stingra izpilde ir būtiska patērētāju pārliecības veidošanā un vienotā tirgus potenciāla pilnīga izmantojuma nodrošināšanā uzņēmumiem, darba ņēmējiem un patērētājiem.

3.2.4.

Covid-19 krīzes nodarītais kaitējums vienotajam tirgum pastiprinās kaitējumu, ko nodarījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Tas varētu nozīmēt, ka pēc pandēmijas beigām pieaugs atšķirības starp ES valstīm ekonomiskās attīstības, sociālo garantiju un labklājības līmeņa ziņā, atstājot sekas uz vienoto tirgu un tā attīstību.

3.2.5.

EESK uzskata, ka pašreizējās situācijas dēļ vienotais tirgus varētu pārvērsties par parastu brīvās tirdzniecības zonu – nevis par pārvalstiska politiska projekta dabisku iznākumu, bet gan vienkārši par valstu interešu vismazāko kopsaucēju.

3.2.6.

Tāpēc EESK aicina Eiropas iestādes un attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas skaidri informēt Eiropas pilsoņus par vienotā tirgus ierobežojumiem, lai viņiem būtu reālistisks priekšstats par to, ko faktiski var gaidīt no vienotā tirgus izveides un īstenošanas. Tādēļ ir svarīgi neuzspiest nedz pasākumus, kuri varētu būt lieki un nepamatoti un kuri faktiski tikai radītu šķēršļus uzņēmumu, jo īpaši MVU (11), darbībai, tostarp brīvajām profesijām, nedz pilnīgu saskaņošanu, kuru nav iespējams pamatot, ņemot vērā to, ka citiem principiem, piemēram, patērētāju tiesībām un patērētāju tiesību aizsardzībai, ir jādod priekšroka. vienotajam tirgum ir jāatspoguļo princips “spēks daudzveidībā”, kuram līdzās saskaņošanai jābūt galvenajam principam Eiropas politikā.

3.2.7.

Standartizācijai ir liela loma ne tikai precēm, bet arī pakalpojumiem piemērojamās “jaunās pieejas” ietvaros.

3.2.8.

Tāda ilgtermiņa plāna izpilde, kādu izstrādājusi Komisija atlikušo šķēršļu novēršanai, ir apņēmību apliecinošs un slavējams pasākums, taču tas jāpapildina ar būtiskiem ieguldījumiem informēšanas, brīdināšanas, mācīšanās, apmācīšanas, integrēšanas un standartizēšanas procesos.

3.3. vienotā tirgus sociālā dimensija

3.3.1.

EESK atkārtoti aicina Komisiju ņemt vērā ES sociālo dimensiju, lai veicinātu kvalitatīvu un efektīvu darbvietu radīšanu, veicinātu pārrobežu mobilitāti, uzlabotu spējas un prasmes un palielinātu ieguldījumus tajos MVU, kuru pārstāvji uzskata, ka tos īpaši ierobežo ES piemērotie noteikumi un ka tiem ir mazāks ieguvums no status quo. Šā iemesla dēļ EESK atzinīgi vērtē, ka ir pieņemta MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai.

3.3.2.

EESK uzskata, ka vienotajam tirgum paredzētie noteikumi ir noderīgi tikai tad, ja tie palīdz veidot veselīgu sociālā tirgus ekonomiku ar mērķi novērst nabadzību, nevienlīdzību, diskrimināciju un sociālo atstumtību, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu jauniešu iekļaušanu sabiedrībā.

3.3.3.

MVU un darba ņēmējiem ir stingra pārliecība par to, ka viņiem visvairāk kaitējusi ekonomiskā krīze, euro ieviešana un patlaban – ļoti nopietnā pandēmija, kas izraisījusi Eiropas ekonomikas recesiju. Tas nozīmē, ka ikvienam Eiropas vienotā tirgus atbalsta pasākumam jāietver vienkāršāka, tiešāka un efektīvāka saziņa, mazāks birokrātisms un ikvienam izprotami noteikumi.

3.3.4.

EESK arī aicina turpmākajos zaļās ekonomikas pasākumos un Komisijas vienotā tirgus noteikumu izpildes rīcības plānā iekļaut noteikumus par sociālās ekonomikas nozari ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus sociālās ekonomikas uzņēmumiem un veicināt šīs nozares attīstību.

3.3.5.

Atbalsts jaunajiem uzņēmējiem un novatoriskiem produktiem un pakalpojumiem ir viens no vienotā tirgus izveides programmas galvenajiem elementiem. EESK piekrīt lēmumam atbalstīt jaunus darījumdarbības modeļus, proti, aprites ekonomiku, augstās tehnoloģijas, zemu CO2, resursu ziņā efektīvus risinājumus un citas iniciatīvas, kas paredzētas, piemēram, uzņēmumu starptautiskās dimensijas veicināšanai, talantīgu cilvēku piesaistīšanai un darbinieku prasmju uzlabošanai.

3.3.6.

EESK piekrīt, ka būtu jāatbalsta MVU, kuri veic ieguldījumus digitālos projektos. Būtu jāveido arī projekti, kas būtu izdevīgi uzņēmumiem, patērētājiem un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā.

3.4. Īpašas piezīmes

3.4.1.

EESK norāda uz grūtībām, ar kurām saskaras Eiropas uzņēmumi, pasaules tirgos konkurējot ar oligopoliem vai monopoliem, kas dažos gadījumos ir valsts īpašumā. Kā piemēru var minēt dzelzceļa nozari, gaisa transporta un vēja enerģijas jomu, kurā Eiropas uzņēmumi saskaras ar nežēlīgu konkurenci (no trešo valstu, jo īpaši Ķīnas, uzņēmumu puses).

3.4.2.

EESK atbalsta Komisiju cīņā par tiešsaistes platformu produktu atbilstības nodrošināšanu, lai nelaistu tirgū nelegālus un nedrošus produktus. Tā uzsver to, cik nozīmīgs ir katrs pasākums, kas paredzēts to produktu atbilstības pārbaudei, kurus pārdod tiešsaistes platformās, un cik svarīgi ir rūpēties par produktu drošību pasaules tiešsaistes piegādes ķēdē.

3.4.3.

Tomēr EESK gribētu ieteikt Komisijai šīs procedūras ietvaros arī apsvērt tādus jautājumus kā mākslīgais intelekts, komercpaziņojumi, tirgvedība un reklāma, juridiskās un līgumiskās garantijas preču un pakalpojumu tirdzniecībā un īpaši noteikumi iekšējā tirgus noteikumu ieviešanai un izpildei banku un apdrošināšanas nozarē.

Briselē, 2020. gada 16. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) COM(2020) 94 final.

(2) COM(2020) 93 final.

(3) OV L 173, 9.7.2018., 25. lpp.

(4) COM(2016) 821 final.

(5) OV L 173, 9.7.2018., 25. lpp.

(6) COM(2020) 102 final.

(7) Skatīt OV C 43, 15.2.2012., 14. lpp. un pārējos minētos atzinumus.

(8) Skatīt pielikumā ietverto sarakstu.

(9) EESK par šo jautājumu ir izstrādājusi vairākus atzinumus, to skaitā: OV C 309, 16.12.2006., 1. lpp., OV C 324, 30.12.2006., 1. lpp., OV C 162, 25.6.2008., 1. lpp., OV C 228, 22.9.2009., 40. lpp. un OV C 128, 18.5.2010., 97. lpp.

(10) COM(2016) 821 final.

(11) OV C 376, 22.12.2011., 51. lpp.

Top