Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Drošības savienības rūpnieciskā dimensija”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 364/06)

Ziņotājs:	José CUSTÓDIO LEIRIÃO (PT-III)
Līdzziņotājs:	Jan PIE

Pilnsapulces lēmums	20.2.2020.
Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā struktūrvienība	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts CCMI sanāksmē	26.6.2020.
Pieņemts plenārsesijā	16.7.2020.
Plenārsesija Nr.	553
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	209/3/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Mēs atzinīgi vērtējam jaunās Eiropas Komisijas apņemšanos uzlabot Savienības tehnoloģisko suverenitāti un šajā saistībā uzsvērt drošības nozīmi šajā jomā. Bez tehnoloģijas drošība nepastāv – Eiropai ir jāpārvalda tehnoloģijas, kas ir izšķiroši svarīgas tās drošībai.

1.2.

Lai šo mērķi sasniegtu, mēs aicinām Eiropas Komisiju uzsākt stratēģiju, kas stiprinātu Eiropas rūpnieciskās un tehnoloģiskās spējas drošības jomā. Tas ir īpaši svarīgi jutīgās nozarēs, kurās atkarība no piegādātājiem ārpus Eiropas var kļūt par drošības apdraudējumu. Šajā stratēģijā ir jāatbalsta jaunās iekšējās drošības stratēģijas mērķi un tā jāpapildina ar rūpniecisko dimensiju. Tai būtu jāpalīdz nosegt Eiropas galalietotāju spēju pašreizējās un turpmākās vajadzības un risināt problēmas, ar kurām šī nozare saskaras Eiropā. Tās ir: tirgus sadrumstalotība, ilgtermiņa spēju un tehnoloģiju plānošanas neesamība, kā arī ES politikas un finansēšanas instrumentu nesaskaņotība.

1.3.

Drošības rūpnieciskās stratēģijas pamatā vajadzētu būt šādiem principiem: a) inovatīvas drošības rūpniecības pastāvēšana ir izšķiroši svarīga Eiropas tehnoloģiskai suverenitātei un stratēģiskai autonomijai; b) suverenitāte ir atkarīga no drošības, un to nav iespējams atstāt pilnīgā tirgus pakļautībā. Politiska griba un rīcība ir vajadzīga, lai saglabātu spēju veidot sarežģītus augsto tehnoloģiju drošības risinājumus; c) spriežot no Covid-19 pandēmijas pieredzes, izturētspējai pret liela mēroga dabas un cilvēka izraisītām katastrofām ir jākļūst par vienu no galvenajām Savienības prioritātēm. To iespējams īstenot tikai ar Eiropas drošības rūpniecības palīdzību. Šī stratēģija būtu jāveido kā daļa no drošības savienības, un tai būtu jāuzlabo ar drošību saistītās ES politikas efektivitāte. Tās pieejai vajadzētu būt visaptverošai, un tajā būtu jāietver šādi mērķi:

—	novērtējums par Eiropas vājajām vietām un kritisku atkarību nemilitāras drošības jomā,

—	jauno tehnoloģiju izvērtēšana no drošības viedokļa,

—	obligāti nepieciešamo kritiski svarīgo tehnoloģiju definīcija, kuru nodrošināšanā Eiropai drošības apsvērumu dēļ nevajadzētu būt atkarīgai no trešo valstu piegādātājiem,

—	stratēģisko vērtības ķēžu noteikšana drošības nozarē,

—	ES aģentūru izmantošana spēju plānošanai un valstu prasību saskaņošanai,

—	ar drošību saistītu ES instrumentu (Iekšējās drošības fonda, Integrētās robežu pārvaldības fonda, programmas “Digitālā Eiropa”, programmas “Apvārsnis Eiropa”, RescEU) izmantošana mērķtiecīgām investīcijām kritiskās drošības tehnoloģijās un lietojumos,

—	citu ES instrumentu (struktūrfondu, InvestEU u. c.) izmantošana drošībai svarīgām investīcijām (infrastruktūrā), optimālā gadījumā izveidojot Eiropas drošības instrumentu (analogu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam),

—	izmantot Eiropas iepirkumu un valsts iepirkuma koordināciju ar mērķi atbalstīt attiecīgo rūpniecisko bāzi,

—	izmantot uz spējām vērstus finansēšanas instrumentus (tādus kā Iekšējās drošības fonds un Integrētās robežu pārvaldības fonds), lai stiprinātu ES pētniecības drošības jomā iekļūšanu tirgū ārpus programmas “Apvārsnis Eiropa”,

—	jauno iespējamo leģislatīvo iniciatīvu identificēšana, piemēram, Kritiskās infrastruktūras aizsardzības direktīvas pārskatīšana vai potenciālais pilsētvides drošības instruments,

—	attiecīgo ES programmu koordinēšana (aizsardzība, drošība, kosmoss, kiberjautājumi).

Ievads

1.4.

Eiropas drošības vide ir ļoti kompleksa. Mūsdienu drošības apdraudējumi bieži vien ir daudzpusīgi, ar pārrobežu raksturu, tie strauji mainās un tos ir grūti paredzēt. Tie var skart daudzus un dažādus mērķus visā Savienībā (piemēram, masu pasākumus, transportu, kritisko infrastruktūru, iestādes), tos var izraisīt daudzas un dažādas personas (atsevišķi indivīdi, kriminālas organizācijas, teroristu grupas, valstis) ar ļoti daudzveidīgu motivāciju (ģeopolitika, reliģisks vai politisks ekstrēmisms, ekonomiskas vai finansiālas intereses, garīgi traucējumi), un ļaunprātīgo nolūku īstenošanai var tikt izmantoti visdažādākie līdzekļi (piemēram, šaujamieroči, improvizētas sprāgstierīces, ķīmiski, bioloģiski, radioloģiski un kodolmateriāli, kiberuzbrukumi vai dezinformācija).

1.5.

Līdztekus cilvēka izraisītajam apdraudējumam, pastāv arī dabas katastrofas, piemēram, plūdi, sausuma periodi, vētras un pandēmijas, kas klimata pārmaiņu, vides piesārņojuma un dabas resursu pārmērīgas izmantošanas dēļ rada arvien lielāku risku. Dabas katastrofas parasti ir daudz postošākas nekā cilvēka radītais apdraudējums, un drošību tās apdraud gan tiešā, gan netiešā veidā.

1.6.

Drošības apdraudējums ir dažāds, tāpēc atšķirīgi ir arī drošības spēki un to spēju vajadzības. Vienlaikus drošības spēki bieži vien sadarbojas, piemēram, tie kā pirmie reaģē katastrofu gadījumā un viņiem ir nepieciešamas sadarbspējīgas ierīces, kas ir piemērotas, lai stātos pretim attiecīgajam apdraudējumam.

1.7.

Neraugoties uz pašreizējo drošības apdraudējumu daudzveidību, tiem ir kaut kas kopējs — tos nav iespējams apkarot bez tehnoloģiju palīdzības. Drošību nav iespējams panākt tikai ar tehnoloģijām, bet mūsu sarežģītajā sabiedrībā, kurā pastāv ciešas savstarpējās saites, tās ir neaizstājamas panākumu veicinātājas visās drošības jomās un visos drošības cikla posms (preventīvajā, sagatavošanās, reaģēšanas un seku novēršanas posmā). Tādu digitālo tehnoloģiju straujā attīstība un izplatīšanās kā mākslīgais intelekts, kvantu skaitļošana un blokķēde, vēl vairāk palielinās tehnoloģiju nozīmi drošības jomā, jo tās ne tikai rada iespējas, bet arī palielina vājo vietu daudzumu un kaitēšanas iespējas.

1.8.

Bez specializētas drošības rūpniecības ekspertzināšanām nav iespējams radīt vismodernākās tehnoloģijas, kas ir nepieciešamas, saskaroties ar pašreizējo un nākotnē paredzamo drošības apdraudējumu. Drošības rūpniecība ir vitāli svarīga partnere, īpaši kompleksām drošības sistēmām un aizsardzībai pret izveicīgiem apdraudējuma radītājiem.

1.9.

Drošības rūpnieciskā un tehnoloģiskā bāze Eiropā ir tik pat daudzveidīga kā mūsdienu sabiedrības un ekonomikas drošības vajadzības. Tā ietver visu lielumu uzņēmumus visā Savienībā, un šie uzņēmumi veic dažādus uzdevumus un to specializācija ir atšķirīga. Daudzi no tiem darbojas arī aizsardzības, aviācijas un kosmonautikas vai komerciālās IT jomās vai arī ir meitasuzņēmumi lielākām šo jomu grupām. Visi tie izstrādā un ražo augsto tehnoloģiju sistēmas un sniedz pakalpojumus, kas ir nepieciešami mūsu sabiedrības – uzņēmumu, iestāžu un iedzīvotāju – aizsardzībai pret visa veida apdraudējumiem un katastrofām. Jaunākajā visaptverošajā pētījumā ir aprēķināts, ka Eiropas Savienībā drošības rūpniecības apgrozījums ir tuvu 200 miljardiem EUR un rada darbvietas 4,7 miljoniem cilvēku (1).

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Savienība ir ekonomiski, kā arī stratēģiski ieinteresēta stiprināt dzīvotspējīgu Eiropas drošības rūpniecisko bāzi. Jo kritiskāka ir attiecīgā drošības joma, jo lielāku drošības risku var radīt palielināta atkarība no trešo valstu piegādātājiem. Izšķiroši svarīgi ir izmantot tehnoloģijas, pakalpojumus un aprīkojumu, ko ir izstrādājuši uzticami avoti, īpaši tajā gadījumā, kad kritiskā infrastruktūra un valsts iestādes ir jāaizsargā pret apdraudējumu, ko rada kāda valsts vai kādas valsts atbalstītas personas.

2.2.

Covid-19 pandēmijas norise un tās tiešās un netiešās sekas ir arī parādījušas, ka ir nepieciešama spēcīga Eiropā bāzēta drošības rūpniecība. Digitālo instrumentu izmantošana plašos apmēros, piemēram, ir kļuvusi par cēloni krasam ar valsti saistītu vai nesaistītu personu izdarītu kiberuzbrukumu pieaugumam pret uzņēmumiem un pamatpakalpojumu sniedzējiem. Kibernoturības un kiberdrošības palielināšanai visos uz digitālo vidi balstītajos procesos gan uzņēmumos, gan iestādēs tāpēc vajadzētu būt galvenajam secinājumam, kas jāizdara šīs pandēmijas saistībā. Kopš vīrusa uzliesmojuma mēs atkal esam piedzīvojuši dezinformācijas kampaņas, ko bieži vien ir apmaksājušas ārvalstu valdības. Tās nav iespējams efektīvi apkarot, neizmantojot spēcīgus tehnoloģiskos instrumentus. Covid-19 ir arī atklājusi lielas ES krīzes pārvarēšanas spēju problēmas, piemēram, kopīga ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodolaprīkojuma krājuma neesamību. Kopumā ir jāveic daudzi un dažādi pasākumi, lai uzlabotu Eiropas izturētspēju pret liela mēroga katastrofām. Ņemot vērā, ka vairākums šo pasākumu ir jutīgi, ir svarīgi tos īstenot ar tādu piegādātāju atbalstu, kuri būtu uzticami un nodrošinātu piegādes drošību krīzes laikā.

2.3.

Tāpēc Savienība ir stratēģiski ieinteresēta uzturēt Eiropā tādas rūpnieciskās spējas, kas ir nepieciešamas piemērota autonomijas un tehnoloģiskās suverenitātes līmeņa uzturēšanai kritiskās drošības jomās. Tajā pašā laikā pašreizējie tirgus apstākļi diemžēl šo stratēģisko interešu nodrošināšanu padara sarežģītu. Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka drošības tirgus īpatnības Eiropā bieži sarežģī uzņēmumu iespējas izveidot sekmīgu uzņēmējdarbību attiecīgo tehnoloģiju jomā.

2.4.

No komerciālā viedokļa pastāv tikai ierobežots pieprasījums pēc īpaši moderniem drošības produktiem. Tā kā privātie uzņēmēji pastāvīgi tiecas samazināt izmaksas, viņi parasti maksimāli samazina ieguldījumus drošībā un dod priekšroku lētākiem standartizētiem produktiem (kurus bieži vien piedāvā trešo valstu piegādātāji).

2.5.

Runājot par publisko pieprasījumu drošības preču tirgū, ir daudz pircēju un galalietotāju, bet lielākajai daļai no tiem iepirkuma budžets ir ierobežots un pasūtījumi ir nelieli, kā arī noteikumos paredzēts, ka ir jāizvēlas zemākā cena. Vēl jāpiebilst, ka vairumam drošības preču patērētāju nav attīstības plānošanas iespēju. Viņi iegādājas standarta preces tūlītējai vajadzību segšanai un nedomā ilgtermiņā par to, kā tehnoloģijas un apdraudējums varētu nākotnē mainīties, nemaz nerunājot par ieguldījumiem, lai tam sagatavotos.

2.6.

Ņemot vērā abu drošības pieprasījuma pušu specifiku, kritiskajām tehnoloģijām un lietojumiem ir tikai pavisam neliela tirgus daļa. Kompleksi drošības risinājumi bieži vien ir īpaši veidoti vienam vai atsevišķiem patērētājiem, un tas ierobežo ražošanas apjomu un apjomradītus ietaupījumus līdz minimumam. Labākajā gadījumā šādām sistēmām izmantotās tehnoloģijas ir iespējams izmantot citam mazāk jutīgam lietojumam plašākā komerciālā patēriņa tirgū. Tādējādi pašreizējie tirgus apstākļi ir iemesls, kāpēc ES nevar pastāvēt tāda tehnoloģiska un rūpnieciska bāze, uz kuras varētu attīstīties drošības spējas, kas Eiropai nepieciešamas ārējo robežu, teritorijas un pilsoņu aizsardzībai. Tas mazina drošības savienības uzticamību un liek pastiprināt ES darbību.

Stāvoklis ES drošības politikas jomā

2.7.

Kopš 2015. gada aprīļa, kad sāka darboties Eiropas Drošības programma, Eiropas Savienība ir tiekusies uz patiesu drošības savienību, kas nodrošinātu tādus instrumentus, infrastruktūru un vidi, kurā notiktu cieša valstu un Eiropas Savienības iestāžu sadarbība kopīgu problēmu risināšanā un vienlaikus tiktu aizsargātas pilsoņu tiesības un brīvības (2). Lielais iniciatīvu skaits šajā kontekstā liecina, ka drošība tiešām ir kļuvusi par vienu no Savienības galvenajām politiskajām prioritātēm: — Direktīva par terorisma apkarošanu (3), — Pārskatīti noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu (4), — Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveide (5), — ES drošības, robežu un migrācijas pārvaldības informācijas sistēmu sadarbspēja (6), — Eiropas Savienības Aģentūras izveide lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) (7), — Kiberdrošības akts (8), — Pastiprināta Eiropas Robežu un krasta apsardze (Frontex) (9), — Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) (10). Šīs iniciatīvas papildina tādas jau pastāvošas programmas un finansēšanas instrumentus kā Iekšējās drošības fonds.

2.8.

Komisijas priekšlikumā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) bija paredzēts būtiski salīdzinājumā ar iepriekšējo DFS palielināt galvenās attiecīgās budžeta pozīcijas (piemēram, 35,3 miljardi EUR robežu un migrācijas pārvaldībai, 4 miljardi EUR iekšējai drošībai, 15,6 miljardi EUR izturētspējai un reaģēšanai krīzes situācijā) (11). Savienība finansēs vēl vienu drošības pētniecības programmu programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Tā jau ir devusi būtisku ieguldījumu turpmāko drošības spēju izstrādē un attīstībā programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros.

2.9.

Attiecībā uz digitālajām tehnoloģijām Eiropas Komisija ierosina arī būtiski palielināt izdevumus (piemēram, “Apvārsnis Eiropa” vai programma “Digitālā Eiropa”) ar mērķi uzlabot Eiropas tehnoloģisko suverenitāti stratēģiski svarīgās jomās. Šajā saistībā Komisija ir paziņojusi par apņemšanos stiprināt sinerģiju starp kosmosa, aizsardzības un drošības jomām.

2.10.

Tehnoloģiskā suverenitāte ir atslēgas vārds arī Jaunajā Eiropas rūpniecības stratēģijā, kurā Komisija uzsvērusi, ka “Eiropas digitālā pārveide, drošība un turpmākā tehnoloģiskā suverenitāte ir atkarīga no stratēģiskās digitālās infrastruktūras” un “ES atbalstīs arī tādu svarīgu pamattehnoloģiju izstrādi, kas ir stratēģiski būtiskas Eiropas industriālajai nākotnei” (12).

Īpašas piezīmes

2.11.

ES kompetence drošības jomā joprojām ir ierobežota un bieži vien tās pārziņā ir tikai valstu iestāžu koordinatores loma. Līdz ar to drošības politika ir sadrumstalota un bieži vien neefektīva. Tas pats attiecas arī uz citām ar drošību saistītām nozarēm, piemēram, sabiedrības veselības aizsardzības jomu.

2.12.

Drošība ES ir politiska prioritāte bez rūpnieciskas dimensijas. Pastāv liels skaits ar drošību saistītu politikas nostādņu un finansēšanas instrumentu ar ievērojamu budžetu. Savukārt nepastāv nedz spēju vajadzību koordinācija, nedz saskaņota politika attiecīgas rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes atbalstam. Tādi jēdzieni kā rūpnieciskā konkurētspēja, stratēģiskā autonomija, spēju plānošana un kritiskās tehnoloģijas debatēs par drošības savienību nav izskanējuši un tie nekad nav uzskatīti par mērķi ar drošību saistītās finansēšanas programmās.

2.13.

Komisijas 2012. gada “Inovatīvas un konkurētspējīgas drošības nozares rīcības plāns” ir bijis pārāk piezemēts un ar ierobežotu tvērumu, un līdz ar to tā ietekme nav bijusi spēcīga.

2.14.

ES drošības pētniecības programma mobilizē ievērojamus resursus, taču tai ir nopietni trūkumi. Lielākā problēma joprojām ir pētniecības rezultātu nonākšana tirgū, jo nepastāv nedz tāds kopīgs spēju plānošanas process drošības vajadzībām, kas palīdzētu konsolidēt publisko galalietotāju pieprasījumu, nedz sistemātisks uz spējām vērstu ES instrumentu izmantojums ar mērķi atbalstīt drošības risinājumu izvēršanu.

2.15.

Jaunā iekšējās drošības stratēģija dod ievirzi ES drošības politikai, un ar tās palīdzību būtu jācenšas novērst šīs nepilnības. Tajā būtu jāskata straujā tehnoloģiju attīstība un tās ietekme uz drošību, jātiecas uz vienotu drošības spēju vajadzību definīciju un jāstiprina Eiropas sadarbība šo vajadzību apmierināšanas nolūkā. Tas nodrošinātu spēcīgāku drošības savienību un ievērojamu stimulu īsta iekšējā tirgus izveidei drošības jomā, kā arī palīdzētu uzturēt konkurētspējīgu drošības rūpniecību Eiropā.

2.16.

Lai tehnoloģijas varētu kļūt par risinājumiem, ir nepieciešama rūpniecība. Tāpēc spēcīgai rūpniecības politikai tajās jomās, no kurām ir atkarīga suverenitāte, ir jābūt Savienības politiskai prioritātei. Šādas politikas izstrāde ir steidzami nepieciešama drošības jomā, jo tā pašlaik cieš no būtiskām tirgus nepilnībām, kuras ievērojami sarežģī kritisko rūpniecisko un tehnoloģisko spēju uzturēšanu.

2.17.

Tāpēc mēs aicinām Eiropas Komisiju izstrādāt īpašu drošības rūpniecības stratēģiju, tādējādi atbalstot jauno Iekšējās drošības stratēģiju un uzlabojot drošības savienības efektivitāti. Šai rūpniecības stratēģijai vajadzētu būt mērķtiecīgai un visaptverošai, un ar tās palīdzību būtu jāpanāk, lai visas iesaistītās politikas jomas un instrumenti veicinātu Savienības tehnoloģisko suverenitāti kritiskās drošības jomās. Stratēģijā būtu jāpanāk arī, lai visi ar drošību saistītie ES instrumenti (Iekšējās drošības fonds, Integrētās robežu pārvaldības fonds, RescEU) ietvertu rūpniecisku dimensiju un lai visas ar tehnoloģijām saistītās programmas (“Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”) ietvertu drošības dimensiju. Tas palīdzētu apmierināt visu publisko klientu drošības vajadzības, sniegtu jaunas iespējas Eiropas rūpniecībai un atvieglotu jauno tehnoloģiju drošības jautājumu savlaicīgu risināšanu.

2.18.

Šajā nolūkā vēl ir jādefinē tehnoloģiskās suverenitātes koncepcija un jāpanāk, lai tā būtu spējīga darboties. Atzinīgi ir vērtējama pašreizējā Komisijas koncentrēšanās uz digitālajām tehnoloģijām, taču tai nevajadzētu būt ekskluzīvai. Prioritāte būtu dodama visām kritiskajām tehnoloģijām suverenitātei svarīgās nozarēs, īpaši drošības, aizsardzības un kosmosa jomā. Koncepcija būtu jāpārskata, arī ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, un tajā par stratēģisko mērķi būtu jānosaka izturētspēja.

2.19.

Komisijas “Jaunajā Eiropas rūpniecības stratēģijā” ir ietverti tehnoloģiskai suverenitātei būtiski elementi kritiskās drošības jomās. Stratēģisko vērtības ķēžu koncepcija būtu jāizmanto kā satvars visaptverošai pieejai, kura aptvertu visu rūpniecības ciklu no kritisko materiālu piegādes līdz industrializācijai un uzturēšanai un kura koordinētu visu atbilstīgo politikas instrumentu, tostarp ārvalstu tiešo ieguldījumu izmantošanu.

2.20.

Nākamā daudzgadu finanšu shēma būs jāpielāgo vajadzībām, kas radīsies laikā pēc Covid-19 pandēmijas, un tas attieksies arī uz politikas jomām, kuras atbalsta DFS un uz programmām, kuras no tās tiek finansētas. Iepriekš definētās prioritātes un instrumenti ir jāpārskata, ņemot vērā secinājumus, kas izdarāmi no Eiropas pieredzētajām grūtībām pandēmijas pārvarēšanā. Tas attiecas arī uz drošības savienību un uz jauno Iekšējās drošības stratēģiju, kurā būtu jāuzsver lielākas tehnoloģiskās suverenitātes un izturētspējas nepieciešamība.

2.21.

Lai pārvarētu pandēmijas izraisīto recesiju, nākamajā budžeta ciklā ES būtu jākoncentrējas uz ieguldījumiem tajās augsto tehnoloģiju jomās, kurās ir vislielākā pievienotā vērtība un kurām piemīt multiplikatora efekts, kas ietekmē ekonomiku kopumā (13). Šādai pieejai pilnībā atbilstu tāda ES drošības rūpnieciskā stratēģija, kas palīdzētu Eiropai kļūt autonomākai un izturētspējīgākai, un tāpēc tā būtu jāuzsāk steidzami un jāiekļauj Savienības atveseļošanas plānā pēc Covid-19 pandēmijas.

---

(1)  Ņemot vērā šajā nozarē pastāvošo lielo daudzveidību, pašlaik nav skaidras drošības rūpniecības definīcijas un tirgus lielums ir aprēķināts tikai aptuveni. Metodoloģisku šīs nozares klasifikāciju apgrūtina vairāki faktori: 1) drošības joma kā tāda nav ietverta galvenajā statistikas nomenklatūrā (NACE, Prodcom u. c.); 2) ar drošību saistītu preču ražošana slēpjas zem daudziem un dažādiem nosaukumiem un statistikā šajās iedaļās nav nodalītas ar drošību saistītas un nesaistītas darbības; 3) Eiropas līmenī nav pieejami pašas nozares veidotu statistikas datu avoti. Sk. pētījumu par statistikas datu attīstību par Eiropas drošības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi, Ecorys galīgais ziņojums Eiropas Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorātam, 2015. gada jūnijs.

(2)  Komisijas paziņojums “Eiropas Drošības programmas īstenošana cīņā pret terorismu un virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību”, Briselē, 20.4.2016., COM(2016) 230 final https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:9aeae420-0797-11e6-b713-01aa75ed71a1.0005.02/DOC_3&format=PDF

(3)  Direktīva par terorisma apkarošanu (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(4)  Direktīva par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(5)  Regula par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā (OV L 312, 7.12.2018., 14. lpp.); Regula par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās (OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp.).

(6)  Regula par sadarbspēju robežu un vīzu jomā (OV L 135, 22.5.2019., 27. lpp.) un Regula par sadarbspēju policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā (OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.).

(7)  Regula par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) (OV L 295, 21.11.2018., 99. lpp.).

(8)  Regula par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju (OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.).

(9)  Regula par Eiropas Robežu un krasta apsardzi (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(10)  Regula par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) izveidi (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).

(11)  Pašreizējās cenās. Sk. Komisijas paziņojumu “ES budžets – Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks”, Briselē, 27.5.2020., COM(2020) 442 final: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1601035899164&uri=CELEX:52020DC0442

(12)  Komisijas paziņojums “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”, Briselē, 10.3.2020., COM (2020) 102 final https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0102&from=LV

(13)  Sk. piemēram “Il ruolo dell'innovazione et dell'alta technologia in Italia nel confronto con il contesta internazionale” (Inovācijas un augsto tehnoloģiju loma Itālijā starptautiskās konkurences apstākļos), Digitālās ekonomikas centrs, Roma, 2019. gada oktobris.